Spānijas ekscentriskā Albas hercogiene, kas ir viena no atpazīstamākajām personībām starp pasaules dižciltīgajiem, mirusi 88 gadu vecumā Seviļā, ziņo thelocal.es.

Marija del Rosaria Sajetana Fitsa-Džeimsa Stjuarte (Maria del Rosario Cayetana Fitz-James-Stuart) cietusi no pneimonijas un iespējamām sirdsdarbības problēmām pēc vēdervīrusa pārslimošanas.

Par hercogienes nāvi paziņojis Seviļas mērs Huans Ignacio Zoido.

Albas hercogiene dzimusi 1926. gadā Madridē. Spāņi ar sajūsmu sekoja līdzi viņas pēdējām kāzām ar 25 gadus jaunāko Alfonso Diesu - parastu ierēdni bez aristokrātiskas izcelsmes. Tā bija viņas trešā laulība, pret kuru iebilda hercogienes bērni - pieci dēli un viena meita.

Spānija pašlaik ir ceturtā lielākā eiro zonas ekonomika. Vēl nesenā vēsturē, pirms apmēram 4-5 gadiem, šī valsts kopā ar Portugāli, Itāliju, Īriju un Grieķiju tika uzskatīta par vienu no eiro zonas nestabilākajiem posmiem jeb iekļauta tā saucamajā PIIGS valstu grupā.

Spānijas vārds tika piesaukts pat kā iespējamais vienotās valūtas eiro sabrukšanas iemesls. Tomēr laiks iet, reformas no papīriem pārvēršas realitātē un 2015. gadā Spānijai veicās labi un tās izaugsme ievērojami pārsniedza pat eiro zonas iekšzemes kopprodukta (IKP) attīstības tempus (un sagaidāms, ka arī 2016. gadā).

Spānijas tautsaimniecības atkopšanās gan 2015. gadā, gan 2016. gada pirmajos trijos ceturkšņos balstījās uz privāto patēriņu, eksportu un investīciju pieaugumu. Pozitīvi tautsaimniecību ietekmēja šādi faktori:

auguši iedzīvotāju ienākumi pēc nodokļu un citu maksājumu veikšanas;

«Bankia pārņemšana ir vēl viens solis problemātisko Spānijas banku konsolidācijas un glābšanas procesā. Šis process sākas pirms vairākiem gadiem, un pagaidām neizskatās, ka tas ātri beigtos,» šī nedēļas Spānijas valdības lēmumu pārņemt valsts vienu no lielākajām bankām Bankia skaidro Hipo fondu valdes loceklis Aleksejs Marčenko.

Pati Bankia tika izveidota pavisam nesen (tās akcijas sāka kotēties Madrides biržā pērn jūlijā), apvienojot tajā septiņas mazākas reģionālās bankas (tā sauktas cajas), kurām bija pamatīgas problēmas ar kapitāla pietiekamību un aktīvu kvalitāti. Banku sektora konsolidācijas procesa rezultāta Spānijas valdībai acīmredzot būs jāglābj liela daļa no valstī esošām bankām, tērējot tam vairākus desmitus miljardus eiro (un sliktākajā gadījumā – pat simtus miljardus), norāda A. Marčenko.

«2008. gada krīzes rezultāta izveidojas situācija, kad liela daļa mazo un vidējo reģionālo Spānijas banku kļuva faktiski maksātnespējīga, bet visas ieinteresētas puses to mēģināja ignorēt. Nekustamo īpašumu burbuļa plīšana atstāja bankas ar milzīgu hipotekāro kredītu apjomu, kur nodrošinājuma vērtība bija zemāka par kredīta summu. Spānijas nekustamo īpašumu tirgus kļuva nelikvīds – pašlaik Spānijā ir vairāk, nekā 1 miljons māju, kuras gaida savus pircējus, bet diez vai sagaidīs viņus drīz. Pie tam nekustāmo īpašumu vidējo cenu kritums kopš krīzes sākuma bija aizdomīgi zems (mazāk par 15%), bet mazo un vidējo reģionālo banku (kas bija galvenie spēlētāji hipotekāro Spānijas kredītu) slikto kredītu īpatsvars – aizdomīgi zems. Valstī, kur bezdarbs sasniedza rekordaugstu atzīmi 24%, slikto kredītu īpatsvars, par kuru ziņo reģionālās bankas, nepārsniedz 12%. Tas liecina, ka Spānijas cajas stāvoklis patiesībā varētu būt sliktāks, nekā par to ir oficiāli paziņots. Starpbanku tirgus dalībnieki no citām eiro zonas valstīm jau sen tur aizdomas par to, un tāpēc jau sen Spānijas mazākām bankām ir liegta iespēja aizņemties starpbanku tirgū – vienīgais likviditātes avots tām ir ECB kredīti. Iespējas refinansēt savas obligācijas arī nav, jo potenciālie aizdevēji ir ļoti piesardzīgi attiecībā uz Spāniju. Tas mudina Spānijas banku vadību, Spānijas finanšu tirgus uzraugus un Spānijas valdību pakāpeniski atzīt realitāti, veicinot problemātisko banku apvienošanos un atbalstot tās ar valsts līdzekļiem. Problēma ir tas, ka šajā procesā atklājās arvien lielākas problēmas, kas prasa no bankām arvien vairāk palielināt kapitālu,» skaidro eksperts.

Vienpusēji pasludināto Katalonijas neatkarību Latvija neatzīs, tas teikts Latvijas Ārlietu ministrijas izplatītajā Latvijas valsts oficiālajā nostājā saistībā ar notikumiem Spānijā, Katalonijas autonomajā apgabalā.

Kā uzsvērts paziņojumā, arī pēdējie notikumi nemaina Latvijas valdības nostāju Katalonijas jautājumā, proti, Latvija uzskata, ka tas ir Spānijas iekšējs jautājums, kas jārisina saskaņā ar Spānijas likumiem un konstitūciju. Paziņojumā pausta cerība, ka Katalonijas jautājums tiks atrisināts dialoga ceļā Spānijas konstitūcijas ietvaros.

«Latvijai ar Spāniju ir ciešas divpusējās attiecības, un Spānija ir Latvijas sabiedrotā ES un NATO, kā arī citās starptautiskās organizācijās. Spānija ir demokrātiska, likuma varu respektējoša valsts, tās ieguldījums ES vērtību aizstāvēšanā pasaulē ir nenovērtējams. Tāpēc situācija ir jārisina, ievērojot dalībvalsts un ES atbilstošo normatīvo regulējumu,» teikts Latvijas oficiālajā pozīcijā.

Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ir nolēmusi ķerties pie pamatiem – uzdot pavisam vienkāršus jautājumus un mēģināt rast uz tiem atbildes, jo, aizmirstot šīs vienkāršās lietas, vērtības kļūst ačgārnas un svarīgais paliek aiz nesvarīgā. Pirmais mūsu jautājums ir: «Kur rodas nauda?» Tā nauda, kas visu kustina, kur rodas Latvijas bagātība? Atbilde ir nepieciešama, lai nesajauktu vērtību kārtību

Bagātības radītājs

Mūsu uzskats ir, ka bagātību rada cilvēks, kurš strādā. Tas, kurš rada preci vai pakalpojumu, kas ir nepieciešama, un to pārdod tirgū – iekšējā tirgū vai arī eksporta tirgos. Radītājs ir darbinieks vai uzņēmējs, par kura radīto preci vai pakalpojumu citi cilvēki brīvprātīgi, bez īpašiem likumiem vai pavēlēm maksā. Ar to būtu aprakstīts Latvijas bagātības radītājs vai tas, kur rodas nauda. Pavisam vienkārši, un tomēr, kādēļ sākas atrunas. Piemēram, tādas, kuras pat grafiskajā attēlojumā neesam norādījuši. Proti, pirmais, ko daži ļautiņi gribēs pieminēt, un ne bez pamata, būs Eiropas Savienības struktūrfondi. Tā taču ir nauda! Turklāt daļu no tās mēs paši fondos iemaksājam. Ir tikai viena atbilde – šī ir nodokļu maksātāju nauda. Nav svarīgi – Eiropas vai Latvijas. Tā ir nauda, kas jau radīta un tiek dota kā publiskā servisa pakalpojums.

Kopš pagājušā gada mēs esam ļoti daudz rakstījuši par katastrofālo dzimstības kritumu 2022. gadā un tā turpinājumu 2023. gadā. Uz šiem rakstiem ir dzirdētas atšķirīgas emocionālas izpausmes. Pirmā ir vienaldzība. Nu un tad? Visās attīstītās valstīs krītas dzimstība. Tas tikai liecina par to, ka Latvija ir viena no attīstītām valstīm.

Šajā vērtējumā var piekrist tikai tam, ka Latvija nav starp pasaules nabadzīgākajām valstīm. Tomēr, pat pesimistiski vērtējot, mēs esam viena no visnabadzīgākajām valstīm starp attīstītajām valstīm. Otrs emocionāls vērtējums tiek izteikts ar jautājumu - kādas tad sekas var izraisīt dzimstības un bērnu skaita ievērojama samazināšanās?

Atbilde ir divos līmeņos. Pirmais ir etniskais līmenis – bez bērniem latviešu tautai nav nākotnes. Šo atziņu līdz šim nav vēlējušies saprast pat to politisko spēku līderi, kuri Latvijā sevi lepni dēvē par nacionāliem. T.s. nacionālie spēki līdzdarbojās valdībās, kuras ekonomiski nožņaudza ģimenes ar bērniem. Atšķirībā no tiem, kas tikai uzdodas par nacionālajiem spēkiem, lielākajai latviešu sabiedrības daļai nav vienaldzīga latviešu valodas un kultūras saglabāšana nākamajām paaudzēm. Saeimas līmenī pagaidām nav bijis politisku spēku, kas patiešām iestātos par dzimstības veicināšanu, jo, ja nebūs bērnu, tad nebūs, kam nodot valodas un kultūras vērtības. Pašvaldību līmenī šo jautājumu risināja efektīvāk, bet 2024. gadā valdošās koalīcijas īstenotā budžeta politika pašvaldības iedzina tādā finanšu izmisumā, ka jau ir pašvaldības, kas ievērojami samazina atbalstu jaundzimušajiem bērniem. Taču, ja etniskais jautājums lielai daļai Latvijas politiskās elites ir vienaldzīgs, tad ir ekonomiski argumenti.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecībā Spānijā vairāk nekā 50 uzņēmumi saņēmuši eksporta konsultācijas, informē LIAA.

Savukārt no Spānijas uzrunāti vairāk nekā desmit potenciālie investori ar konkrētiem projektu plāniem.

LIAA pārstāvis Spānijā Edgars Ivanovs norāda, ka Spānija ir liels un perspektīvs, taču arī izaicinošs tirgus, kas prasa gan padziļinātu izpēti, gan spēju pielāgoties.

Spānija ir ceturtā lielākā ekonomika eirozonā ar vairāk nekā 47 miljoniem patērētāju, un vienlaikus tās iekšzemes kopprodukts (IKP) aug ar ātrumu 0,7% ceturksnī, pretstatā citām Eiropas Savienības (ES) lielajām ekonomikām un ES kopumā.

Spānija piedāvā plašu attīstītu nozaru spektru - no biotehnoloģijām, viedās enerģētikas un mašīnbūves līdz jaunuzņēmumu videi, kas koncentrēta tādās pilsētās kā Madride un Barselona.

Kembridžas hercogiene Keita Midltone pasākumā, kas norisinājies Londonas Dabas muzejā, piesaistījusi uzmanību ar jaunu, interesantu stilu, vēsta telegraph.co.uk.

Hercogiene bija tērpusies Mulberry kleitā, kuras audumā iestrādāti miera simboli, bet viņas frizūra atsaukusi atmiņā pagājušā gadsimta septiņdesmitos gadus.

Keitas mati bijuši lokaini, tie arī izskatījušies tumšāki. Saskaņā ar mediju spekulācijām ar hercogienes matiem varētu būt strādājis viņas iecienītais frizieris Ričards Vards.

Kembridžas hercogiene Keita Midltone piedalījusies 735 miljonus ASV dolārus izmaksājušā kruīza kuģa Royal Princess vārda došanas ceremonijā, sasitot pret tā bortu 1,6 tūkstošus dolāru vērtu Moet et Chandon šampanieša pudeli.

Tiek uzskatīts, ka šī ir pēdējā viņas parādīšanās sabiedrībā pirms bērna piedzimšanas. Piedaloties ceremonijā princese bija tērpusies 260 ASV dolārus vērtā mētelī, kas pirkts slavenību iecienītajā dizaineru drēbju veikalā Hobbs, bet galvā nēsāja Lock & Co cepuri.

Kruīza kuģis, kuram K. Midltone devusi vārdu, pieder kompānijai Princess Cruises un tika izgatavots 2012. gada augustā. Kuģis paredzēts 3,6 tūkstošu pasažieru pārvadāšanai, kuri savos ceļojumos uz kuģa var izbaudīt augstas klases restorānus, peldbaseinus un kinoteātrus.

Kuģa vārda došanas ceremonija norisinājās, ievērojot britu tradīcijas, ieskaitot iesvētības un Karaliskā Jūras kājnieku korpusa orķestra priekšnesumu. Kembridžas hercogiene pēc vārda došanas kuģim kļuvusi par tā krustmāti. Paredzēts, ka Royal Princess savā pirmajā ceļojumā dosies 16. jūnijā. Plānots, ka kruīza kuģis galvenokārt ceļos pa Vidusjūru.

Spānija saņems aizdevumu līdz 100 miljardu eiro (70 miljardu latu) apmērā problēmās nokļuvušo banku atbalstam. Tas kļuvis skaidrs pēc sestdien pēcpusdienā notikušajām eirozonas valstu finanšu ministru sarunām.

Kā ziņo britu raidsabiedrība BBC, Spānijas ekonomikas ministrs Luiss de Guindoss apstiprinājis, ka Spānija piekritusi oficiāli lūgt eirozonas finanšu atbalstu. Formāls lūgums tiks izteikts jau tuvākajā laikā.

Viņš sestdienas vakarā neatklāja, kāda būs aizņēmuma summa, bet atzina, ka tā būs būtiski lielāka par 40 miljardiem eiro (28 miljardiem latu), kuru minējis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

Neoficiāli izskanēja, ka šī summa var sasniegt pat 100 miljardus eiro (70 miljardus latu, un vēlāk šī informācija tika apstiprināta oficiāli.

Palīdzība tiks sniegta Spānijas finanšu sistēmai, nevis ekonomikai kopumā, akcentēja ministrs. «Tā nav glābšana,» sacīja politiķis.

Spānijas ziemeļaustrumos Katalonijas autonomajā reģionā svētdien notikušajā simboliskajā neatkarības balsojumā piedalījās vairāk nekā divi miljoni cilvēku, no kuriem vairāk nekā 80% nobalsoja par reģiona neatkarību no Spānijas, liecina tā daļēji rezultāti.

Balsojuma dalībniekiem bija jāatbild uz jautājumu «Vai jūs gribat, lai Katalonija būtu valsts?». Ja atbilde uz šo jautājumu bija apstiprinoša, tad balsošanas biļetenā bija jāatbild arī uz otru jautājumu «Vai jūs gribat, lai šī valsts būtu neatkarīga?».

No 2 043 226 līdz šim saskaitītajiem biļeteniem 80,7% jeb 1 649 239 biļetenos atbilde uz abiem jautājumiem bija «jā», preses konferencē paziņoja reģiona viceprezidente Žoana Ortega.

Vairāk nekā 10% jeb 206 599 biļetenos apstiprinoša atbilde bija uz pirmo jautājumu, bet noraidoša - uz otro. 4,5% jeb 92 939 biļetenos atbilde uz abiem jautājumiem bija noraidoša.

Spānijas bankām apmaiņā pret Eiropas Komisijas (EK) finansiālu palīdzību 37 miljardu eiro apmērā vajadzēs atlaist tūkstošiem darbinieku, kā arī slēgt savas struktūrvienības un filiāles.

Lielākos samazinājumus vajadzēs īstenot bankai Bankia, kura jau iepriekš lūdz Spānijas valdības palīdzību un lika centrālajai valdībai vērsties pie Eiropas Savienības (ES) institūcijām, lai lūgtu palīdzību banku sektoram. Bankia nāksies atlaist pat sešus tūkstošus darbinieku un slēgt desmitiem filiāļu, vēsta AFP.

Savukārt Spānijas finanšu konglomerātam NCG, kuram pieder grūtībās nokļuvusī Novagalicia Banco, būs jāatlaiž 2,5 tūkstoši cilvēku, kā arī jāslēdz daudzas filiāles.

Kopumā, lai Spānijas banku sektors saņemtu EK palīdzību 37 miljardu eiro apmērā, apjomīga rekonstrukcija jāveic četrās kredītiestādēs – Bankia, Novagalicia Banco, CatalunyaCaixa un Banco de Valencia.

Pateicoties klimatiskajiem apstākļiem un gleznainajām pludmalēm, Spāniju katru gadu apmeklē miljoniem tūristu. Tagad Spānijas uzņēmēji vēlas veicināt arī iepirkšanās tūrismu, vēsta thelocal.es.

«Spānijai trūkst iepirkšanās galamērķa tēla,» Fitur pasaules tūrisma gadatirgū Madridē atzina Angela Kastāno no aģentūras Turespana, kas veicina Spānijas tēla atpazīstamību.

Pagājušajā gadā Spāniju apmeklējuši 65 miljoni tūristu, liecina Pasaules Tūrisma Organizācijas dati. Lai gan tas ir rekordliels skaits, iepirkšanās Spānijā nav tūristu prioritāte.

«Tūrists Spānijas veikalos vidēji iztērē 400 eiro,» informēja Lučiano Očoa no kompānijas Innov Taxfree, kas nodrošina beznodokļu iepirkšanos Eiropas Savienības nerezidentiem.

Iepirkšanās ir kļuvusi par brīvdienu neatņemamu sastāvdaļu, liecina Pasaules Tūrisma Organizācijas ziņojums. Šo tendenci veicina tūristu skaita pieaugums no jaunattīstības valstīm, piemēram, Ķīnas un Krievijas, bet Spānijas gadījumā – no Latīņamerikas. «Ķīniešu tūrists Spānijas veikalos vidēji atstāj 900 eiro, bet Parīzē – ap 1500 eiro,» norādīja L. Očoa.

Neskatoties uz to, ka miljonāri veido tikai 0,9% pasaules iedzīvotāju, tie kontrolē 39% pasaules bagātību, raksta The Wall Street Journal, atsaucoties uz biznesa analītiķu grupas Boston Consulting Group (BCG) pētījumu.

Tie miljonāri, kuriem ir vairāk par pieciem miljoniem ASV dolāru, kontrolē 22% pasaules bagātību. Viņu īpatsvars veido tikai 0,1% no pasaules iedzīvotāju skaita.

Miljonāru mājsaimniecību skaits 2010. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir pieaudzis par 12,2%. Pērn pasaulē ir bijis 12,5 miljoni miljonāru mājsaimniecību.

Visvairāk miljonāru dzīvo ASV - te atrodas 5,2 miljoni miljonāru mājsaimniecību. Otrajā vietā ir Japāna ar 1,5 miljoniem, trešajā Ķīna ar 1,1 miljonu un ceturtajā Lielbritānija ar 570 tūkstošiem miljonāru mājsaimniecībām.

Vislielākais miljonāru blīvums ir Singapūrā – 15,5% no tās iedzīvotāju skaita veido miljonāru mājsaimniecības.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s samazinājusi trīs Spānijas banku reitingus, tādējādi dodot triecienu valdības pūliņiem atrast tām pircējus.

Lielākajai Spānijas valstij piederošajai bankai Bankia reitings samazināts par divām pakāpēm līdz B1. Savukārt bankām Catalunya Banc un NCG reitingi samazināti līdz B3. Visām trim kredītiestādēm piešķirtas negatīvas nākotnes perspektīvas. «Aktīvu kvalitāte visās trijās bankās saglabājas vāja. Iespējama arī turpmāka situācijas pasliktināšanās,» norāda Moody’s.

Aģentūra arī pauda uzskatu, ka minētajām Spānijas bankām būs grūtības sasniegt peļņu. «Plašu restrukturizāciju paveikšana [kuras pieprasa Eiropas Komisija], lai gan no vienas puses svarīga, lai panāktu to ilgtermiņa finansiālu dzīvotspēju, sagādā risku pašām bankām,» norāda aģentūra.

Katalonijai ir jāpasludina neatkarība, tomēr šis solis jāatliek, lai sekmētu dialogu ar Madrides valdību, otrdien sacīja Katalonijas reģionālās valdības premjerministrs Karless Pudždemons.

1.oktobrī notikušais referendums devis valdībai mandātu padarīt Kataloniju par «neatkarīgu valsti», tomēr šis process ir jāiesaldē, sacīja premjers.

«Mēs ierosinām atlikt [neatkarības] pasludināšanu uz dažām nedēļām, lai būtu dialogs,» sacīja Pudždemons, mudinot Spānijas centrālo valdību «klausīties - varbūt ne uz mums, bet uz [citiem] cilvēkiem, kas aicina uz starpniecību.»

«Ir kļuvis acīmredzams, ka tas vairs nav iekšējs jautājums. Katalonija tagad ir Eiropas jautājums,» uzsvēra premjers.

Es neplānoju «nekādus draudus vai apvainojumus, bet gan tā vietā vēlos deeskalēt situāciju», norādīja Pudždemons.

Viņš nosodīja Spānijas varasiestāžu centienus bloķēt referendumu.

Šā gada trešajā ceturksnī Spānijas ekonomika ievērojami samazinājusies, pavēstījusi valsts centrālā banka. Tikmēr valsti satricinājuši plaši protesti pret taupības režīmu, kuru laikā izcēlušās sadursmes ar drošības spēkiem.

Lai cīnītos ar ekonomiskajām nedienām, Spānija ieviesusi stingru taupības režīmu. Protestējot pret sāpīgajām reformām, otrdien Spānijas galvaspilsētā ielās izgāja tūkstošiem cilvēku.

Protesta laikā izcēlās sadursmes ar Spānijas drošības spēkiem. Lai savaldītu nemierīgos demonstrantus, Spānijas kārtībsargi pielietoja gumijas lodes un ar gumijas nūjām iekaustīja protestētājus. Sadursmes uzsākās, kad protestētāji centās sagraut drošības nožogojumu ap Spānijas parlamentu.

Sadursmēs ievainojumus guvuši vismaz 64 cilvēki, bet arestēti vismaz 22 protestētāji. Līdzīgas demonstrācijas, kurās gan piedalījās mazāk cilvēku, notikušas Seviljā un Barselonā.

Pie Spānijas krastiem vairāki desmiti sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) tankkuģu gaida iespēju tikt izkrautiem, bet Spānijas gāzes pārvades tīklu operatori brīdinājuši, ka varētu apturēt izkraušanu, kamēr tiek atrisināta "ārkārtējā situācija".

Ja drīzumā netiks novērsts LNG kuģu sastrēgums pie Spānijas, tie varētu sākt meklēt alternatīvas ostas ārpus Eiropas, kur izkraut kravu.Pie Spānijas krastiem iespēju tikt izkrautiem gaida vairāk nekā 35 LNG kuģi, no kuriem vismaz astoņi ir noenkurojušies Kadisas līča rajonā, pirmdien atklāja mākleri, analītiķi un anonīmi avoti LNG termināļos.

Šonedēļ Spānijā ir pieejamas tikai sešas vietas regazifikācijas termināļos, atklājis kāds anonīms avots gāzes sektorā.

Spānijas, kurai ir seši LNG termināļi, nacionālais gāzes pārvades tīklu operators "Enagas" pirmdien paziņoja, ka tiek "izsludināta ārkārtējā operatīvā situācija", kurā varētu tikt atteikta LNG kuģu izkraušana termināļu pārslodzes dēļ.

Spānijas Konstitucionālā tiesa otrdien apturējusi pagājušajā nedēļā pieņemto Katalonijas parlamenta deklarāciju par neatkarības pasludināšanu, pavēstīja avots tiesā.

«Tiesa tikko apturēja neatkarības deklarāciju», kamēr tā izskata Spānijas valdības apelāciju, sacīja avots.

Latvijas oficiālā nostāja: Vienpusēji pasludināto Katalonijas neatkarību Latvija neatzīs

Spānijas premjers atlaiž Katalonijas valdību un parlamentu

Papildināta - FOTO: Katalonijas parlaments nobalso par neatkarību no Spānijas

Spānija uzvarējusi vairākus gadus ilgušajā tiesas prāvā ar Floridā bāzēto jūras dārgumu meklēšanas kompāniju, atgūstot savā īpašumā zelta un sudarba monētas, kuru vērtība lēsta aptuveni 500 miljonu ASV dolāru apjomā, vēsta CNN.

Dārgumus 2007. gadā pie Spānijas krastiem nogrimušā 19. gadsimta kuģa vrakā atrada amerikāņu kompānija Odyssey Marine Exploration. Spānijas Kultūras ministrija apgalvoja, ka «monētas no nogrimušā kuģa ir paņemtas nelikumīgi».

Spānijas valsts jau 2009. gadā tiesājās ar Odyssey Spānijas tiesā Tampā, kura lēma par labu Spānijas valstij, bet Odyssey šo lēmumu pārsūdzēja arī Atlantas tiesā. Šīs nedēļas sākumā arī tiesa Atlantā lēma, ka monētas tomēr pieder Spānijai. Patlaban Spānija gaida dārgmetālu monētas, kopā teju 600 tūkstošus, «atlidojam» no Atlantijas okeāna otra krasta. Odyssey vēl joprojām var lēmumu pārsūdzēt ASV Augstākajā tiesā.

Bojā gājušo skaits traģiskajā Spānijas vilciena katastrofā pieaudzis līdz 80 cilvēkiem. Savukārt vēl 94 cilvēki ar ievainojumiem atrodas slimnīcās. Spānijas policija uzsākusi vilciena mašīnista nopratināšanu un izskanējuši pieļāvumi, ka katastrofas iemesls bijis ievērojami pārsniegtais ātrums.

Vilciena katastrofā ievainotos apmeklējis Spānijas karalis Huans Karloss I. Karalis arī paziņojis, ka negadījumā cietušo sāpes jūt visa Spānijas tauta. «Visi Spānijas iedzīvotāji pievienojas bojā gājušo radinieku bēdām,» teicis karalis, vienlaikus arī atzinīgi vērtējot glābēju darbu un lielo donoru skaitu, kas ziedojuši asinis katastrofā cietušajiem.

Varasiestādēm izdevies atrast vilciena «melno kasti» un uzsākta tās datu pētniecība. Tāpat izmeklētāji nopratinājuši vilciena mašīnistu 52 gadus veco Fransisko Hosē Garsonu Amo. Mašīnists dzelzceļa kompānijā Renfe, kuras vilciens piedzīvoja avāriju, nostrādājis jau 30 gadus. Kompānija uzsver, ka no sliedēm noskrējušajam vilcienam nav bijis tehnisku problēmu, jo tas ticis regulāri pārbaudīts.

Patlaban pasaules okeānu dzīlēs ir aptuveni trīs miljoni kuģu vraku, liecina UNESCO aplēses.

Kā raksta MarketWatch, nav zināms, vai tie visi var sniegt vērtīgu vēsturisku informāciju, turklāt daļa no tiem ir grūti atrodami.

Okeāna dibenā Floridas krastos patlaban guļ aptuveni 250 miljonu dolāru vērti sudraba stieņi un monētas, kuri gaida, lai dārgumu mednieks Kims Fišers ar savu ģimeni tos atrastu. Dārgumu mednieks uzskata, ka ir tuvu vienam no savas karjeras lielākajiem lomiem.

1985.gadā ģimene okeāna dzīlēs atrada Spānijas galeona Nuestra Senjora de Atocha dārgumus – zelta un sudraba monētas, kā arī juvelierizstrādājumus 450 miljonu ASV dolāru vērtībā. Šis atradums padarīja Kima Fišera tēvu Melu bagātu un kopš tā brīža viņš kļuva arī par šīs nozares leģendu. Patlaban ģimene meklē kuģa atlikušo daļu.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi reitingus 16 nozīmīgām Spānijas bankām, savu lēmumu pamatojot ar valsts ekonomikas kritumu, kā arī ar ierobežotām Madrides spējām atbalstīt bankas.

«Gada pirmajā ceturksnī Spānijas ekonomika piedzīvojusi recesiju un Moody’s neuzskata, ka situācija gada laikā uzlabosies,» norādīja aģentūra. Tāpat Moody’s norāda uz krīzi Spānijas nekustamo īpašumu jomā, kā arī uz augsto bezdarba līmeni.

Reitingu samazināšana skārusi arī Spānijas lielākās bankas – Banco Santander un Banco Bilbao Vizacya Argentaria. Banku reitingi samazināti par trīs pakāpēm. Aģentūras lēmums saasinājis bažas par Spānijas banku nozari.

Aizvadītajā nedēļā Spānija bija spiesta daļēji nacionalizēt valsts ceturto lielāko banku Bankia. Tas izraisījis Spānijas noguldītāju satraukumu, kas sākuši no Bankia izņemt savus noguldījumus, vēsta Bloomberg Businessweek. Līdzīgi rīkojušies grieķi, kas no valsts bankām nedēļas sākumā izņēma gandrīz miljardu eiro.

Tūkstošiem cilvēku svētdien - Spānijas nacionālajā dienā - izgāja Barselonas ielās, lai protestētu pret Katalonijas reģiona iespējamo neatkarību.

Saskaņā ar policijas aplēsēm demonstrācijā piedalījās aptuveni 40 000 cilvēku.

Katalonijas valdība pagājušo pirmdien paziņoja, ka līdz 15.oktobrim izlems, vai turpinās uzstāt uz 9.novembrī paredzētā neatkarības referenduma rīkošanu.

Spānijas konservatīvā valdība apgalvo, ka iecerētais referendums ir antikonstitucionāls, un Konstitucionālā tiesa tautas nobalsošanas rīkošanu ir uz laiku apturējusi, kamēr izvērtēs Barselonas ieceres likumību.

Taču lietas izskatīšana Konstitucionālajā tiesā var ilgt gadiem.

Demonstrāciju par Katalonijas palikšanu Spānijas sastāvā organizēja Katalonijas Pilsoniskās sabiedrības grupa, pulcējot cilvēkus ar lozungu «Spānija visiem».

Spānijai nav tūlītēju plānu lūgt Eiropas savienības finanšu palīdzību bankām, un Madride gaidīs neatkarīga kredītiestāžu audita rezultātus, pirms lems par noteiktu soļu speršanu, atsaucoties uz valsts ekonomikas ministru Luisu de Guindosu, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Iepriekš izskanēja ziņas, ka Spānija lūgs Eiropas Savienības (ES) finanšu palīdzību, lai atbalstītu savas bankas. Otrdien Spānijas budžeta ministrs Kristobals Montoro (Cristobal Montoro) intervijā Onda Cero radiostacijai pavēstīja, ka starptautiskie tirgi Madridei ir slēgti, tādējādi uzbangojot satraukumu, ka valsts pievienosies Grieķijai, Portugālei un Īrijai un kļūs par starptautiskās palīdzības lūdzēju.

K. Montoro ( norādīja, ka Spānijas banku glābšanas izmaksas varētu sasniegt pat 90 miljardus eiro, taču pilna apmēra ES un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) programma neesot iespējama, jo Eiropas glābšanas fonda rīcībā ir tikai 440 miljardi eiro, bet Madrides parādi pārsniedz vienu triljonu, vēsta Euobserver.