Jaunākais izdevums

Pie Spānijas krastiem vairāki desmiti sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) tankkuģu gaida iespēju tikt izkrautiem, bet Spānijas gāzes pārvades tīklu operatori brīdinājuši, ka varētu apturēt izkraušanu, kamēr tiek atrisināta "ārkārtējā situācija".

Ja drīzumā netiks novērsts LNG kuģu sastrēgums pie Spānijas, tie varētu sākt meklēt alternatīvas ostas ārpus Eiropas, kur izkraut kravu.Pie Spānijas krastiem iespēju tikt izkrautiem gaida vairāk nekā 35 LNG kuģi, no kuriem vismaz astoņi ir noenkurojušies Kadisas līča rajonā, pirmdien atklāja mākleri, analītiķi un anonīmi avoti LNG termināļos.

Šonedēļ Spānijā ir pieejamas tikai sešas vietas regazifikācijas termināļos, atklājis kāds anonīms avots gāzes sektorā.

Spānijas, kurai ir seši LNG termināļi, nacionālais gāzes pārvades tīklu operators "Enagas" pirmdien paziņoja, ka tiek "izsludināta ārkārtējā operatīvā situācija", kurā varētu tikt atteikta LNG kuģu izkraušana termināļu pārslodzes dēļ.

Liela noslodze Spānijas regazifikācijas infrastruktūrā tiek prognozēta vismaz līdz novembra pirmajai nedēļai.

Kā ziņu aģentūrai "Reuters" atklājis kāds anonīms avots, kas pārzina situāciju, arī pie citām Eiropas valstīm izkraušanu gaida vairāki LNG kuģi.

Kuģu īpašnieces "FLEX LNG Management" vadītājs Ojsteins Kalleklevs sacījis, ka peldošo termināļu LNG kravu apmērs sasniedzis visu laiku augstāko līmeni - nedaudz virs 2,5 miljoniem tonnu.

Datu analītikas kompānijas ICIS analītiķis Alekss Frolijs teicis, ka regazifikācijas infrastruktūras un gāzesvadu starp valstīm ar LNG termināļiem un citām Eiropas valstīm trūkums nozīmē, ka kuģi ar LNG kravām gaida pie Spānijas dienvidu krastiem, riņķo pa Vidusjūru un gaida pie Lielbritānijas krastiem.

Spānijā pieprasījums pēc dabasgāzes ir sarucis, jo, Eiropas ekonomikas izaugsmes tempam palēninoties, samazinās rūpniecības pieprasījums, kā arī Spānijā patēriņš ir mazāks, jo ir sezonai neraksturīgi silti laikapstākļi.

Spānijā ir Eiropas Savienībā lielākās regazifikācijas jaudas, veidojot 33% no bloka sašķidrinātās dabasgāzes jaudām un 44% no LNG uzglabāšanas jaudām.

Analītiķi pieļauj, ka daļa gāzes īpašnieku neuztraucas par nespēju izkraut gāzi, jo, tuvojoties ziemai, pieaugs gāzes cena, kas varētu pat segt kuģa dīkstāves izmaksas.

Eiropa ar bažām gaida ziemas sezonu un mēģina nodrošināt energoresursu rezerves, Krievijai pakāpeniski pārtraucot gāzes piegādes Eiropai, tā sodot Rietumvalstis par sankcijām Krievijai saistībā ar tās sākto karu Ukrainā.

Kā viena no plaši izmantotām alternatīvām ir LNG, tomēr daudzu kuģu ierašanās izgaismojusi problēmu, ka Eiropā trūkst regazifikācijas jaudu, esošajiem termināļiem strādājot maksimālo iespēju robežās.

Pirmdien Ķīna apturēja LNG pārdošanu pircējiem ārvalstīs, lai nodrošinātu vietējās vajadzības. Tirgus dalībnieki pieļauj, ka tā rezultātā vairāk kuģu ar LNG sāks ceļu uz Āziju.

Šonedēļ plānota Francijas, Vācijas, Spānijas un Portugāles līderu tikšanās, lai vienotos par cauruļvadu "MidCat", pa kuru no Spānijas gāzi - un nākotnē arī ūdeņradi - varētu piegādāt uz Eiropas centrālo daļu.

"MidCat" būtu trešais gāzes savienojums starp Franciju un Spāniju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība pašlaik nav atteikusies no pozīcijas, ka Latvijai drošības apsvērumu dēļu būtu vajadzīgs savs sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināls, šorīt intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Ministru kabinets 21.februārī noraidīja Skultes LNG termināļa attīstītāja AS "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus.

Aicinām neizgāzt LNG termināļa būvniecību 

Ar ļoti nepatīkamu pārsteigumu vakar uzzinājām, ka Ministru Kabinetā tika noraidīts iesniegtais...

Kariņš skaidroja, ka piedāvājums noraidīts, jo tajā valstij bija izvirzītas pārāk lielās prasības, bet valdība jau sākotnējās lemšanas laikā bija formulējusi nostāju, ka ļaus būvēt šādu termināli, bet bez īpaši labvēlīgām garantijām privātajam attīstītajam.

Valdība noraida Skultes LNG termināļa attīstītāja piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus 

Ministru kabinets otrdien noraidīja Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāja...

K.Kariņš teica, ka investora piedāvājumā bijušas tādas prasības, ka sabiedrība nesaprastu šādu valdības pretimnākšanu. Lūgtie atbalsta modeļi bijuši dažādi, piemēram, ka Latvijas patērētāji pat subsidētu gāzes pārvades cenu arī tām kravām, kas iet ārpus Latvijas, "kas nav nopietni".

"Izskatās, ka te kāds saskatīja iespēju bez riska gūt drošu peļņu, bet tā nav - uzņēmējdarbība ir riska darbība," par investoru vēlmēm izteicās politiķis.

Pēc valdības lēmuma pastāvot iespēja, ka parādās kāds cits termināļa projekts, kas neprasītu šādas garantijas, kā arī valdība izskatīs iespēju, ka valsts pati varētu būvēt LNG termināli, klāstīja Kariņš, gan atsakoties vērtēt, cik liela ir iespējamība, ka nonāks līdz valsts būvētam terminālim.

Kariņš tomēr uzsvēra, ka drošības apsvērumi argumentē par labu, lai valstij šāds termināls būtu, taču ir jālīdzsvaro drošības vajadzības pret izmaksām.

Kā ziņots, Ministru kabinets noraidīja Skultes LNG termināļa attīstītāja "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus, jo tai nebija pieņemams prasīto garantiju apjoms.

Kā informēja Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), Ministru kabinets 24.janvārī uzdeva KEM veikt padziļinātu projekta sadarbības nosacījumu izvērtējumu. Lai nodrošinātu kvalitatīvu analīzi, 30.janvārī KEM pieprasīja attīstītājam papildu informāciju.

Pēc papildu informācijas saņemšanas, kas sniegusi detalizētāku informāciju par projekta infrastruktūru, kapacitāti un izmaksām, KEM secinājusi, ka konkrētos projekta sadarbības nosacījumus nevar atbalstīt, galvenokārt to regulatīvo priekšrocību un garantiju apjoma dēļ.

Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV) žurnālistiem pēc Ministru kabineta sēdes skaidroja, ka "Skulte LNG terminal" iesniegtie priekšlikumi paredzēja priekšrocību radīšanu regulatīvā vidē, kā arī virkni saistību gan no valsts puses, gan AS "Latvenergo" puses.

Čudars teica, ka saistībā ar attīstītāja izteikto priekšlikumu apjomu valdība lēmusi priekšlikumu neatbalstīt.

"KEM uzdots turpināt darbu pie termināla izveides, tai skaitā izskatot iespēju projektā iesaistīt valsts akciju sabiedrības un nodrošinot tām nepieciešamo finansējumu," teica Čudars, piebilstot, ka ministrija par to ziņos valdībai mēneša laikā.

Skultes priekšrocība jāizmanto 

Lai Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa izveidei varētu durt zemē lāpstu, vēl ir...

"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons skaidroja, ka uzņēmums runās ar stratēģisko investoru, jo svarīgs priekšnosacījums no investora bija, lai valdība vienā vai otrā veidā iesaistītos projekta izveidē.

"Mēģināsim rast iespējas satikties ar KEM un klātienē pārrunāt motīvus, jo uzskatām, ka prasības par valsts iesaisti bija mērenas. Cerams, ka valdībai ir kāds plāns. Varbūt valdībai ir "plāns B", piemēram, valdībai pašai to taisīt," teica Miķelsons, piebilstot, ka stratēģiskajam investoram ir pieredze visā pasaulē, tāpēc termināla uzbūve būtu ātrāka, bet projektu realizējot valdībai, tas būtu ilgāk.

Miķelsons arī uzsvēra, ka galvenais, lai terminālis Latvijā būtu.

Kā ziņots, 2022.gada septembrī Saeima pieņēma Ekonomikas ministrijas virzīto likumprojektu, kas noteica nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu LNG terminālim pie Saulkrastiem, taču valsts garantijas gāzes piegādēm caur to nesniedza.

Turpmākajos mēnešos "Skulte LNG Terminal" atrada stratēģisko investoru un iesniedza valdībā priekšlikumus par vēlamajām sadarbības formām, taču nedz investora vārdu, nedz precīzas savas vēlmes uzņēmums publiski neatklāj.

"Skulte LNG Terminal" reģistrēta 2016.gadā. "Skulte LNG Terminal" mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Vienlaikus 2022.gada maija otrajā pusē par 20% "Skulte LNG Terminal" akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs AS "Virši-A".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis Latvijā būtu jāceļ kādā no lielajām ostām - Ventspils, Rīga vai Liepāja, jo visas trīs ostās ir pamata nepieciešamā infrastruktūra, uzskata Latvijas Stividorkompāniju asociācija (LSA).

Turklāt, organizācijas ieskatā ir jāņem vērā zaļā kursa prioritātes un pašreizējā situācija, kad gāzes patēriņš ir ievērojami samazinājies. LSA uzsver, ka mūsdienīgam LNG terminālim ir jāspēj ne tikai importēt gāzi, bet arī eksportēt Latvijas zaļās enerģijas resursus.

LSA padomes priekšsēdētājs Āris Ozoliņš norāda, ka "ir jābūt skaidrām prognozēm gāzes patēriņam ilgtermiņā - līdz 15 gadiem, jāņem vērā Latvijai saistošie Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa mērķi par enerģijas resursu dažādošanu, kā arī kaimiņvalstu izbūvētie LNG termināļi, kas nodrošina jau ļoti lielas jaudas".

Arī Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas vadītājs Jāni Irbe apgalvo, ka "jau tuvāko gadu laikā būs nepieciešama infrastuktūra, lai spētu eksportēt Latvijā sarožoto zaļo enerģiju".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem, žurnālistiem pēc lēmuma pieņemšanas pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Tiek paredzēts, ka Ekonomikas ministrija (EM) līdz 20.septembrim iesniegs valdībā likumprojektu nacionālā interešu objekta statusa noteikšanai Skultes LNG terminālim.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) preses konferencē atzīmēja, ka nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana projektam nozīmēs vienkāršotas un ātrākas administratīvās procedūras gan būvniecības, gan projektēšanas procesā.

Indriksone paredz, ka projektu varētu īstenot līdz 2024.gada rudens sezonai. Vaicāta, vai agrāku lēmumu gadījumā terminālis nevarētu sākt funkcionēt jau 2023./2024.gada apkures sezonā, ministre skaidroja, ka šāda veida lēmumi ir jāpieņem ar lielu atbildību un tiem nepieciešams padziļināts izvērtējums, kāds veikts šobrīd.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Aicinām neizgāzt LNG termināļa būvniecību

Renārs Miķelsons, Skulte LNG Terminal ģenerāldirektors, 22.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar ļoti nepatīkamu pārsteigumu vakar uzzinājām, ka Ministru Kabinetā tika noraidīts iesniegtais piedāvājums Skultes LNG termināļa attīstībai. Mūsu skatījumā tā ir valdības tuvredzīga rīcība, domājot par Latvijas enerģētisko neatkarību un diversificējot gāzes piegādes iespējas no Krievijas Gazprom.

Kā noraidījuma iemesls publiski tika minēts pārmērīgās garantijas, ko attīstītājs esot prasījis no valsts. Vēlamies norādīt, ka tā ir dezinformācija.

Valdība noraida Skultes LNG termināļa attīstītāja piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus 

Ministru kabinets otrdien noraidīja Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāja...

Tāpat premjera Krišjāņa Kariņa teiktais šodien “Rīta Panorāmā” par Skulte LNG termināļa prasībām, ka esam piedāvājuši modeli, kuri Latvijas patērētāji subsidētu gāzes pārvades izmaksas kravām, kas iziet ārpus Latvijas, neatbilst patiesībai. Skulte LNG Terminal nekad nav izvirzījusi šādu prasību.

Kāda valsts iesaiste nepieciešama?

  1. Pārtraukt prioritizēt dabasgāzes plūsmas no Klaipēdas un Inko, ieviešot uz tirgus principiem balstītus dabasgāzes iesūknēšanas Inčukalnā produktus. Tirgus principu ieviešana dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojumos ne tikai sniegtu Skultes terminālim pieeju dabasgāzes tirgum, bet arī atbrīvotu Latvijas lietotājus no pienākuma subsidēt dabasgāzes transportēšanu no Lietuvas un Somijas termināļiem līdz Inčukalnam un atpakaļ.
  2. Valdības iesaiste finanšu plūsmas nodrošināšanā pirmajos gados aprobežotos ar 2 līdz 5 miljoniem EUR gadā (atkarībā no termināļa faktiskās noslodzes), turklāt tie tiktu atlīdzināti, vēlākajā periodā samazinot termināļa lietošanas maksu. Ja Latvenergo būtu piekritis izmantot Skulte LNG Terminal dabasgāzes iegādei, kā tas tika paredzēts sākotnējās sarunās, šāda valsts iesaiste vispār nebūtu nepieciešama.
  3. Pamatotu projekta izdevumu atlīdzināšana, gadījumā, ja termināļa projektēšanas gaitā izrādītos, ka valsts iestādes nebūtu gatavas izsniegt visas projekta realizācijai nepieciešamās licences un atļaujas. Tā ir standarta garantija šādiem projektiem situācijā, kad projekts ir jārealizē īsā termiņā. Turklāt, projektam jau piešķirtais nacionālo interešu objekta statuss padara šo garantiju par formalitāti, kā tas jau ir pierādījies Rail Baltic projektā.

Valsts iesaiste ir tipiska prakse visur Eiropā

Valsts iesaiste termināļa darbības uzsākšanas posmā ir tipiska prakse visur Eiropā, atšķiras tikai kārtība un apjoms. Piemēram, valsts atbalsts Klaipēdas terminālim pirms kara Ukrainā mērāms 60 milj. eiro apmērā gadā, arī Inkoo terminālim Somijas valsts ir piešķīrusi 105 milj. eiro tikai 2022. un 2023. gada darbības izmaksu segšanai. Skultes LNG prasītā iesaiste nav salīdzināma ar šo apmēru.

Skultes priekšrocība jāizmanto 

Lai Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa izveidei varētu durt zemē lāpstu, vēl ir...

Esam pārliecināti, ka Skultes terminālis būtu rentablākais un efektīvākais terminālis, kāds reģionā ir uzbūvēts. Skulte LNG Terminal ir unikāla priekšrocība – atrašanās tuvu Inčukalna pazemes gāzes krātuvei. Tādēļ nav nepieciešams izbūvēt platformu sašķidrinātās dabasgāzes izkraušanai, kas maksā simtiem miljonus. Tas ievērojami samazina Skultes LNG termināļa izmaksas, un līdz ar to ļauj konkurēt ar citiem LNG tirgotājiem reģionā.

Valstij pašai būvēt ir ilgāk un daudz dārgāk

Lai arī kāda, valsts vai privāta, kapitālsabiedrība attīstītu Skultes LNG termināli, tā konkurētspējīgais tehniskais risinājums prasa reformēt pašlaik esošo kārtību no kaimiņvalstīm. Arī termināļa darbības uzsākšanai bez līgumiem ar lielākajiem Latvijas lietotājiem, valsts iesaiste finanšu nodrošināšanā būs jebkura projekta finansētāja obligāts nosacījums kā privātai tā arī valsts kapitālsabiedrībai. Protams, projekta kredītrisku var vadīt finansējot projektu no valsts budžeta vai, piemēram, no elektroenerģijas pārvades tarifa, tomēr šādus pasākumus Latvijas un ES likumi atļauj īstenot tikai t.s. “tirgus kļūdu” gadījumos, kad projekta īstenošanai nav iespējams piesaistīt privātu attīstītāju. Līdz ar to juridiski situācija kļūtu sarežģīta, ja “priekšrocības un garantijas”, ko valdība liedz AS “Skulte LNG Terminal”, vēlāk tiktu sniegtas projekta izraudzītajai valsts komercsabiedrībai.

Nevienam, arī mums nav noslēpums, kā valstij sekmējas ar lielu komerciālu projektu īstenošanu. Ja valsts izšķirtos par soli būvēt – ir visas iespējas to darīt, bet tas būs daudz dārgāk, ilgāk un papildu slogs valsts budžetam. Turklāt projektam būs tādi paši izaicinājumi, ar kādiem saskaramies mēs – lietošanas līgumi, sadārdzinājumi, finansēšana utt. Valstij arī būtu jāpiesaista projekta īstenošanas konsultanti, starptautiski LNG infrastruktūras eksperti.

Sagaidām konstruktīvas sarunas

Aicinām Latvijas valsti izveidot kvalificētu sarunu vešanas komandu, lai pēc iespējas ātrāk varētu sākt sarunas ar attīstītāju, jo līdz šim tādas nav notikušas. Tas palīdzētu tuvināt pozīcijas un novērst neskaidrības, un nonākt pie savstarpēji izdevīga rezultāta visu Latvijas iedzīvotāju un tautsaimniecības interesēs. Vēlamies arī norādīt uz pilnīgi nepieņemamo sarunu īstenošanas praksi, ko izmanto Latvijas valsts. Pēdējā gada laikā esam iesnieguši valdībai vairākus priekšlikumus, tomēr neesam saņēmuši kvalificētas atbildes uz nevienu no tiem. Lai saprastu, vai esam domubiedri, sagaidām konstruktīvas sarunas ar Klimata un enerģētikas ministriju jau tuvākajā laikā.

Atgādinām arī, ka 2022. gada martā Ekonomikas ministrijai nosūtījām vēstuli, kurā aicinājām izvērtēt iespēju projektā kā dibinātājiem iesaistīties arī Latvenergo un Conexus, lai stimulētu abu kapitālsabiedrību interesi. Arī uz šo piedāvājumu netika saņemta atbilde. Likums paredz termināli uzbūvēt līdz 2024. gada septembrim, un šī termiņa neievērošana kā arī ar to saistītie energoapgādes riski kļūs par Latvijas politiķu atbildību. Ar šādu nekonsekventu rīcību, valdībai nu jau gadu it kā vedot, bet tomēr nevedot sarunas ar privātajiem investoriem, šie riski kļūst aktuālāki un vienlaikus parāda Latviju lieliem investīciju projektiem nelabvēlīgā gaismā arī starptautisko investoru acīs.

Taču visļaunākais, ka cietīs pilnīgi visi Latvijas iedzīvotāji. Ja terminālis Latvijai nebūs, maksāsim bargu naudu kaimiņu termināļiem, kad tie būs pieejami. Latvijas valsts būs pakļauta riskam, ka jāturpina gaidīt laiku maiņa un atkal radīsies iespēja saņemt gāzi no Gazprom. Vienlaikus, būs vajadzīgi līdzekļi, lai kompensētu iedzīvotājiem izdevumus par apkuri, jo, lūk, gāze būs ļoti dārga.

Ja Latvijai nebūs savs LNG terminālis, valsts saskarsies ar tādu pašu situāciju kā pērn rudenī, kad pa dārgo, steigā iepirka 2 TWh gāzes no Klaipēdas termināla, samaksājot par 2 gāzes kuģiem tā brīža augsto cenu – vairāk nekā 250 miljonus eiro. Tagad šāds gāzes apjoms maksā vien 100 miljonus eiro. Šķiet, ka 150 miljoni jau ir pazaudēti, kas ir akurāt tik, cik maksā izbūvēt termināli Skultē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāji vai stratēģiskais investors prasīs valstij neadekvātas garantijas, tad nav izslēgts, ka termināli varētu būvēt pati valsts, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš atklāja, ka ir iepazinies ar nesen saņemto vēstuli no AS "Skulte LNG Terminal", un tajā neesot minēti nekādi konkrēti skaitļi vai garantijas, kādas termināļa attīstītāji vai stratēģiskais investors vēlētos saņemt no valsts projekta īstenošanas gadījumā. Kariņš pauda neizpratni, ka "kāds kaut ko piedāvā darīt, un nevar uzrakstīt melns uz balta, ko grib".

Premjers solīja, ka nepieļaus situāciju, ka investors no valsts prasīs neiespējamus solījumus un garantijas. Piemēram, valsts nekad neuzņemšoties garantēt peļņu no termināļa būvniecības projekta. "Ja meklēs, lai garantē kaut kādu peļņu vai ko tamlīdzīgu, tas vispār ir izslēgts," sacīja Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ar LNG termināļiem Lietuvā, Polijā un drīzumā Somijā Baltija ir ceļā uz energoapgādes drošumu

Db.lv, 28.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar funkcionējošu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļiem Lietuvā, Polijā un drīzumā Somijā, kā arī vērtīgu Inčukalna pazemes gāzes krātuvi Baltija ir ceļā uz energoapgādes drošumu, AS "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma Enerģijas vairumtirdzniecības direktors Guntis Lūsis un vecākā tirdzniecības analītiķe Rodika Prohorova.

"Latvenergo" pārstāvji norāda, ka šobrīd faktiski funkcionējošs terminālis Baltijas un Somijas reģionā ir Klaipēdas LNG terminālis, un līdz decembrim šī ir vienīgā vieta Baltijas dabasgāzes infrastruktūrā, kas pieņem sašķidrinātās dabasgāzes kuģu kravas, regazificē, nododot pārvades sistēmā.

Prognozējams, ka decembrī darbu sāks Inko LNG terminālis Somijā, kura jauda ir plānota līdzvērtīgi Klaipēdas LNG termināļa jaudai.

"Divi termināļi ir neatsverams stiprinājums energoapgādes pietiekamībai, un tie spēj segt Baltijas un Somijas pieprasījumu, tikai darbojoties nepārtraukti. Tomēr tie nespēj pilnībā nodrošināt pieprasījumu Lietuvas-Polijas starpsavienojumā GIPL no Vācijas un Polijas puses," norāda "Latvenergo" pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valsts nav atsaukusies aicinājumam pārrunāt tālāko Skultes termināļa projekta virzību

LETA, 09.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš valdības lēmuma par Skultes termināļa attīstītāju priekšlikuma noraidīšanu valsts institūcijas nav atsaukušās AS "Skulte LNG Terminal" vadības komandas un investora aicinājumam pārrunāt iespējamos scenārijus Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecībai un projekta tālākai virzībai, pauda viena no "Skulte LNG Terminal" akcionāra AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš skaidroja, ka valsts iesaiste LNG termināļu infrastruktūras izveidei ir tipiska visur Eiropā. Somijas un Lietuvas termināļu gadījumā valsts iesaiste un atbalsts ir mērāms daudzu desmitu miljonu eiro apmērā katru gadu.

Latvijas gadījumā šāda iesaiste pat nebūtu nepieciešama, ja AS "Latvenergo" nebūtu noslēdzis 10 gadu līgumu ar Lietuvas Klaipēdas termināli.

Aicinām neizgāzt LNG termināļa būvniecību 

Ar ļoti nepatīkamu pārsteigumu vakar uzzinājām, ka Ministru Kabinetā tika noraidīts iesniegtais...

"Zīmīgi un reizē arī ļoti savdabīgi ir tas, ka šāds līgums tika noslēgts burtiski dažas dienas pēc tam, kad Latvija lēma par sava termināļa nepieciešamību un Skultes terminālim tika piešķirts Nacionālā Interešu objekta statuss," pauda Vība, skaidrojot, ka Klaipēdas terminālis un lietuvieši tādējādi "ļoti eleganti izmantoja situāciju, lai bremzētu sava konkurenta Skultes termināla attīstību Latvijā". Vība arī uzsvēra, ka šis 10 gadu līgums var tikt definēts kā mūsu valsts garantija, kas bez nekādām diskusijām, bez īpašas publicitātes ir iedota Klaipēdas terminālim.

Kā skaidroja "Virši-A" valdes priekšsēdētājs, zinot, ka AS "Latvenergo" kā lielākais Latvijas dabasgāzes patērētājs ir "ieslēgts" uz 10 gadiem Klaipēdas līgumā, kā arī to, ka Skultes projekts prasa vērienīgas investīcijas no stratēģiskā investora puses, "Skulte LNG Terminal" lūdza no valsts iesaisti finanšu plūsmas nodrošināšanā pirmajos darbības gados provizoriskā apmērā līdz pieciem miljoniem eiro gadā, atkarībā no termināļa faktiskās noslodzes.

Valdība noraida Skultes LNG termināļa attīstītāja piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus 

Ministru kabinets otrdien noraidīja Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāja...

"Šī valsts iesaiste tiktu atlīdzināta, vēlākajā periodā samazinot termināļa lietošanas maksu. Tāpat tika lūgti daži administratīvas dabas atvieglojumi," skaidroja Vība, piebilstot, ka, viņaprāt, tā nav liela cena par Latvijas energoneatkarību, ja salīdzina ar līdzīgu situāciju citās valstīs, kā arī, ja salīdzina ar Latvijas valsts iespējamo plānu termināli būvēt pašiem, kas valsts budžetam būtu ievērojamas izmaksas, turklāt būvniecības process notiktu arī daudz ilgāk birokrātiskā sloga iepirkumu veikšanā un citu jautājumu dēļ.

Vība skaidroja, ka uzņēmums no valsts puses sagaida konstruktīvu dialogu un pauda nožēlu, ka tas šobrīd nenotiek.

"Kopš valdības lēmuma par termināļa attīstītāju priekšlikuma noraidīšanu valsts institūcijas vismaz pagaidām tā arī nav atsaukušās "Skulte LNG Terminal" vadības komandas un investora aicinājumam pārrunāt iespējamos scenārijus Skultes termināļa būvniecībai un projekta tālākai virzībai. Uzskatām, ka abām pusēm būtu jāpāriet uz daudz intensīvāku sarunu ritmu, lai diskutētu tālākos scenārijus projekta veiksmīgai realizācijai," pauda Vība, piebilstot, ka fiziskas tikšanās būtu daudz produktīvāks sarunu veids nekā "simboliska vēstuļu sūtīšana reizi pāris mēnešos", uz dažām no kurām joprojām nav saņemtas atbildes.

Vība pauda pārliecību, ka šādas komunikācijas rezultātā varētu nonākt pie savstarpēji izdevīga rezultāta visu Latvijas iedzīvotāju, valsts ekonomikas un drošības interesēs.

Viņš arī norādīja, ka būtu nepieciešams veltīt visas pūles, lai nenonāktu situācijā, kad "Latvija kārtējo reizi izšķiež vējā unikālu iespēju veicināt savai ekonomikai pozitīvu efektu radošu projektu līdzīgi, kā tas jau ir noticis iepriekš ar citiem vērienīgiem investīciju projektiem", kas, neredzot valsts ieinteresētību un politisko uzņēmību, to realizēšanā ir aizmigrējuši uz kaimiņvalstīm, kur rada jaunas investīcijas un darba vietas.

"Tā rezultātā ekonomikas attīstības ziņā pēdējā desmitgadē Latvijā turpinām atpalikt no kaimiņvalstīm par spīti mūsu valsts priekšrocībām ar kvalitatīva darba spēka pieejamību un izdevīgu ģeogrāfisko atrašanas vietu," pauda Vība.

Viņš skaidroja, ka Latvijai vismaz nākamos 10-15 gadus būs nepieciešama dabasgāze, jo ar tās palīdzību tiek ražota elektroenerģija un siltums TEC. Tāpat dabasgāze tiek izmantota daudzos ražojošos uzņēmumos kā ērts un ilgtermiņā cenas ziņā salīdzinoši konkurētspējīgs enerģijas avots.

"Tuvāko gadu laikā Baltijas valstis atslēgsies no BRELL elektroapgādes loka. Lai noturētu elektrības frekvenci Baltijā vajadzīgajā līmenī, būs nepieciešamība ražot papildu elektrību. Tādā gadījumā dabasgāzes patēriņš provizoriski var pieaugt par trīs teravatstundām (TWh), no aptuvenā pēdējo gadu vidējā līmeņa, kas ir 10 TWh, līdz potenciāli 13 TWh gadā," skaidroja Vība, uzsverot, ka tāpēc viedoklim par to, kā pēc pāris gadiem Latvijā vairs netiks lietota dabasgāze, nav absolūti nekāda racionāla pamatojuma.

Viņš arī uzsver, ka tajā pašā laikā ir svarīgi audzēt atjaunojamo energoresursu (AER) jaudas Latvijā, taču tas ir investīciju ziņā apjomīgs un laika ziņā ilgstošs process, tāpēc dabasgāzes kā enerģijas avota nozīmība Baltijas reģionā vidējā termiņā paliks ļoti būtiska.

Vība arī skaidroja, ka mūsu reģiona dabasgāzes tirgus ir jāskata Somijas, Baltijas un Polijas mērogā. Pašlaik šī reģiona ikgadējais patēriņš ir aptuveni 80 TWh, kamēr reģionā pašlaik esošo termināļu jauda, kuri atrodas Somijā un Lietuvā ir 60 TWh.

"Bieži ir dzirdēts arguments, ka šo termināļu jauda ir pietiekama, lai apgādātu Baltiju un Somiju, tomēr jāatgādina, ka jau pašlaik liela daļa no Klaipēdas termināļa jaudām tiek virzītas uz mēroga ziņā būtisko Polijas tirgu, tāpēc, manuprāt, tirgū ir vieta vēl vienam terminālim, kas atrastos Latvijā, tādējādi nodrošinot Latviju ne tikai ar energo neatkarību, bet arī ar jaunām investīcijām, darba vietām un augstu potenciālu izkonkurēt kaimiņvalstīs esošos termināļus," norādīja "Virši-A" valdes priekšsēdētājs.

Vība arī skaidroja, ka Latvijai ir unikāla dabas dota priekšrocība - Inčukalna dabasgāzes krātuve. Praktiski nekur citur Eiropā nav vērojama tāda ģeogrāfiska situācija, kur dabasgāzes krātuve atrodas tik tuvu jūrai un ir savienojama ar gāzes vadu, nešķērsojot pilsētas un citas blīvi apdzīvotas vietas. Tas nozīmē, ka Skultes gadījumā nav jāveic vērienīgas investīcijas LNG krātuvē, kā tas, piemēram, ir Klaipēdā un Somijā, kur šīs krātuves funkcijas pilda dārgs kuģis, bet ir iespēja virzīt piegādāto dabasgāzi tieši no termināla uzreiz uz Inčukalna krātuvi.

"Šāds risinājums prasa aptuveni četras reizes zemākas investīcijas. Tāpat dabasgāzei nav jāmēro daudzu simtu kilometru ceļš uz un no Inčukalna, kā tas ir konkurējošos termināļos, kas prasa būtisku enerģijas patēriņu un pārvades tarifu maksāšanu," pauda Vība, skaidrojot, ka attiecīgi Skultes risinājums spētu piedāvāt krietni zemāku termināļa tarifu nekā citi reģionālie termināļi, kas dotu iespēju pārņemt lielos dabasgāzes patērētājus no Klaipēdas un Somijas, kā arī rezultētos zemākās dabasgāzes un elektrības cenās Latvijas iedzīvotājiem.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets februāra otrajā pusē noraidīja "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus, jo tai nebija pieņemams prasīto garantiju apjoms.

Kā informēja Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), Ministru kabinets 24.janvārī uzdeva KEM veikt padziļinātu projekta sadarbības nosacījumu izvērtējumu. Lai nodrošinātu kvalitatīvu analīzi, 30.janvārī KEM pieprasīja attīstītājam papildu informāciju.

Pēc papildu informācijas saņemšanas, kas sniegusi detalizētāku informāciju par projekta infrastruktūru, kapacitāti un izmaksām, KEM secinājusi, ka konkrētos projekta sadarbības nosacījumus nevar atbalstīt, galvenokārt to regulatīvo priekšrocību un garantiju apjoma dēļ.

Savukārt premjers Krišjānis Kariņš (JV) intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda, ka valdība pašlaik nav atteikusies no pozīcijas, ka Latvijai drošības apsvērumu dēļu būtu vajadzīgs savs sašķidrinātās dabasgāzes termināls.

Kariņš skaidroja, ka piedāvājums noraidīts, jo tajā valstij bija izvirzītas pārāk lielās prasības, bet valdība jau sākotnējās lemšanas laikā bija formulējusi nostāju, ka ļaus būvēt šādu termināli, bet bez īpaši labvēlīgām garantijām privātajam attīstītajam.

Pēc Kariņa vārdiem, investora piedāvājumā bijušas tādas prasības, ka sabiedrība nesaprastu šādu valdības pretimnākšanu. Lūgtie atbalsta modeļi bijuši dažādi, piemēram, ka Latvijas patērētāji pat subsidētu gāzes pārvades cenu arī tām kravām, kas iet ārpus Latvijas, "kas nav nopietni".

"Izskatās, ka te kāds saskatīja iespēju bez riska gūt drošu peļņu, bet tā nav - uzņēmējdarbība ir riska darbība," par investoru vēlmēm izteicās politiķis.

Pēc valdības lēmuma pastāvot iespēja, ka parādās kāds cits termināļa projekts, kas neprasītu šādas garantijas, kā arī valdība izskatīs iespēju, ka valsts pati varētu būvēt LNG termināli, klāstīja Kariņš, gan atsakoties vērtēt, cik liela ir iespējamība, ka nonāks līdz valsts būvētam terminālim.

Kariņš tomēr uzsvēra, ka drošības apsvērumi argumentē par labu, lai valstij šāds termināls būtu, taču ir jālīdzsvaro drošības vajadzības pret izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvija pērn neizmantoja iespēju iegādāties lētāku sašķidrināto dabasgāzi no ASV

Db.lv, 16.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pagājušajā gadā neizmantoja iespēju iegādāties ASV piedāvāto sašķidrināto dabasgāzi, kas bija būtiski lētāka nekā Eiropas tirgū pieejama, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners.

Viņš norāda, ka 2022.gada aprīļa sākumā toreizējais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) ar ierēdņiem un "Latvenergo" pārstāvjiem darba vizītē apmeklēja ASV, lai "pārrunātu ilgtermiņa sadarbību enerģētikas jomā".

Vizītes laikā Latvijas delegācija saņēmusi piedāvājumu iegādāties sašķidrināto naftas gāzi (LNG) 10 teravatstundu (TWh) apmērā, slēdzot līgumu uz 10 gadiem. Kušners norāda, ka cena atbilstu ASV biržas "Henry Hub" cenai. Pagājušā gada laikā "Henry Hub" augstākā gāzes cena bija 30 eiro par megavatstundu (MWh), kamēr šobrīd tā ir astoņi eiro par MWh, bet piedāvājuma izteikšanas laikā - apmēram 10 eiro par MWh.

Kušners uzsver, ka, ņemot vērā saspringto situāciju LNG tirgū, tā bija pretimnākšana - dot Latvijai iespēju iegādāties LNG no termināļa ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skultes sašķidrinātā dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāji AS "Skulte LNG Terminal" ir atraduši stratēģisko investoru un iesnieguši valdībā priekšlikumu ar vēlamajām sadarbības formām, pastāstīja "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons.

Viņš teica, ka šogad 13.janvārī kopā ar stratēģisko investoru Ministru kabinetā (MK) iesniegta vēstule, kurā apliecināta gatavība projektu realizēt, kā arī uzskaitītas vēlamās sadarbības formas, par kurām "Skulte LNG Terminal" vēlas runāt.

Priekšlikumi paredz administratīvos lēmumus, kas uzlabos termināļa konkurētspēju, un komerciālus līgumus par nākotnes jaudu izmantošanu. Tāpat varētu būt trešo pušu izņēmumi, kas ļauj slēgt līgumus par daļu no jaudām, kā arī cita veida atbalsta pasākumi, balstoties uz Eiropas praksi, skaidroja Miķelsons.

Viņš arī norādīja, ka attīstītāji aicinās valdību izvērtēt iesniegtos priekšlikumus, lai varētu tālāk kopīgi virzīties uz priekšu projekta realizēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Virši-A: LNG terminālim jāpiešķir nacionālo interešu objekta statuss

LETA, 12.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķidrinātās dabasgāzes terminālim būtu jāpiešķir nacionālo interešu objekta statuss, piektdien vebinārā par pusgada rezultātiem sacīja AS "Skulte LNG Terminal" līdzīpašnieka degvielas mazumtirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš teica, ka nav runa par kādiem valsts garantētiem sašķidrinātās gāzes iepirkumiem, vai cita veida valsts atbalstu. Vības ieskatā valsts varētu palīdzēt plānotajam terminālim, noņemot birokrātiskos šķēršļus un piešķirot nacionālo interešu objekta statusu.

Šādā gadījumā "Skulte LNG Terminal" varētu uzbūvēt termināli viena vai pusotra gada laikā.

Tāpat Vība norādīja, ka saskata šī projekta izdevīgumu un perspektīvas, jo Klaipēdas terminālis un Igaunijā plānotais terminālis nespēšot nodrošināt visu Baltijas valstu vajadzības, turklāt infrastruktūras savienojumi ļauj caur šiem termināļiem iepirkt gāzi arī Polijai un Somijai.

Jau ziņots, ka maija beigās "Virši-A" parakstīja līgumu par 20% AS "Skulte LNG Terminal", kas plāno attīstīt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli pie Skultes ostas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valdība noraida Skultes LNG termināļa attīstītāja piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus

Db.lv, 21.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien noraidīja Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāja AS "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus, informēja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) pārstāvji.

Sadarbības nosacījumi, ko projekta virzītāji iesniedza 13.janvārī, noraidīti pēc tam, kad valdība iepazinusies ar KEM padziļināto izvērtējumu par tiem.

Ministru kabinets 24.janvārī uzdeva KEM veikt padziļinātu projekta sadarbības nosacījumu izvērtējumu. Lai nodrošinātu kvalitatīvu analīzi, 30.janvārī KEM pieprasīja attīstītājam papildu informāciju.

Skultes priekšrocība jāizmanto 

Lai Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa izveidei varētu durt zemē lāpstu, vēl ir...

Pēc papildu informācijas saņemšanas, kas sniegusi detalizētāku informāciju par projekta infrastruktūru, kapacitāti un izmaksām, KEM secinājusi, ka konkrētos projekta sadarbības nosacījumus nevar atbalstīt, galvenokārt to regulatīvo priekšrocību un garantiju apjoma dēļ.

Kā ziņots, 2022.gada septembrī Saeima pieņēma Ekonomikas ministrijas virzīto likumprojektu, kas noteica nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu LNG terminālim pie Saulkrastiem, taču valsts garantijas gāzes piegādēm caur to nesniedza.

Turpmākajos mēnešos "Skulte LNG Terminal" atrada stratēģisko investoru un iesniedza valdībā priekšlikumus par vēlamajām sadarbības formām, taču nedz investora vārdu, nedz precīzas savas vēlmes uzņēmums publiski neatklāj.

"Skulte LNG Terminal" reģistrēta 2016.gadā. "Skulte LNG Terminal" mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Vienlaikus 2022.gada maija otrajā pusē par 20% "Skulte LNG Terminal" akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs AS "Virši-A".

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Neatvieglojot IVN procedūru, Skultes LNG termināli nepagūs uzbūvēt līdz 2024.gada septembrim

LETA, 29.09.2022

Skultes termināļa attīstītāja AS "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons (no kreisās)

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatvieglojot ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūru, Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli līdz likumprojektā paredzētajam 2024.gada septembra vidum nevarēs pagūt uzbūvēt, šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pavēstīja Skultes termināļa attīstītāja AS "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons.

Viņš skaidroja, ka pašlaik IVN ir paredzētas ļoti detalizētas prasības, tajā skaitā ir jāveic liela apjoma modelēšana tehniskajiem riskiem ar domino efektiem. Tas būtu laikietilpīgs process, kas prasītu vismaz gadu, kura laikā arī nevarēs sākt termināļa projektēšanu, atzīmēja Miķelsons.

Baltijas valstīm noteikti ir vajadzīgs trešais LNG terminālis 

Baltijas valstīm noteikti ir vajadzīgs trešais saspiestās dabasgāzes (LNG) terminālis Latvijā,...

"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors atzīmēja, ka Eiropas Savienības direktīva paredz iespēju, ka uz peldošiem termināliem var neattiecinātu pilnu IVN. Miķelsons skaidroja, ka IVN ir jāveic, taču viņš aicina apsvērt, ka likumā noteiktu, ka tā būtu vienkāršāka un to varētu pabeigt agrāk.

Komisijas sēdē atbildot uz deputāta Jāņa Vitenberga (NA) jautājumu, Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvis Kaspars Lore apliecināja, ka nekādu valsts atbalsta piešķiršanu likumprojekts nerisina.

Savukārt Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Dace Berkolde norādīja, ka EM nepieciešams izvērtēt, vai tas, ka termināļa attīstītājiem tiek paredzēts izņēmums no konkursa procedūras, neietver valsts atbalstu, piemēram, caur piekļuvi zemei vai jūras ūdeņiem.

Piekrastes vides aizsardzības biedrības pārstāve Marta Timrota piebilda, ka "Skulte LNG Terminal" projekta virzītāji nemitīgi skaidro, ka viņu risinājums būs lētākais, nepārsniegs 120 miljonus eiro investīcijas, tai pat laikā atzīstot, ka Lietuva sava termināļa izbūvē jau patlaban ieguldījusi 500 miljonus eiro.

"Lai gan šie cipari acīm redzami neatspoguļo reālo situāciju, ir skaidrs, ka taupīts tiks uz visu, ieskaitot drošības un vides aizsardzības risinājumus," apgalvoja Timrota. Piestātnei, lai droši pietauvotu kuģi ar 17 000 kubikmetru (m3), ir jābūt ap 200 metru garai, turklāt nepieciešams 5 kilometru cauruļvada valnis zem ūdens, kas fundamentāli mainīs sanešu plūsmu jūrā, būtiski ietekmējot biotopus zem ūdens un radīs krasta līnijas eroziju, norādīja biedrības pārstāve.

Viņa uzsvēra, ka arī jebkura no dažādajām regazifikācijas iekārtām, ko min "Skulte LNG Terminal", nopietni ietekmēs jūras biodaudzveidību, jo jāatceras, ka Baltijas jūra ir sekla, kas nozīmē, ka tās vide ir īpaši jūtīga.

""Nordstream" gāzesvada noplūdes pašlaik jo īpaši izgaismo virkni drošības un vides aspektu, kas jāvērtē pirms šādas sprādzienbīstamas iekārtas būvniecības. Nekādā gadījumā nedrīkst atvieglot IVN procedūru "Skulte LNG Terminal"," uzsver Timrota.

Komisija šodien atbalstīja likumprojekta "Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli" virzīšanu tālākai izskatīšanai Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Klaipēdas LNG terminālis plāno piešķirt divas trešdaļas daļu regazifikācijas jaudas lielajiem patērētajiem

LETA--BNS, 31.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valstij piederošais naftas un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) operators "Klaipedos nafta" cer no nākamā gada pāriet uz jaunu darbības modeli, kad divas trešdaļas regazifikācijas jaudas uz pieciem līdz desmit gadiem tiek piešķirtas četriem patērētājiem, kurus varētu izraudzīties septembrī.

Lielajiem patērētājiem tiktu piešķirtas 24 teravatstundas (TWh) LNG regazifikācijas jaudas, bet pārējo jaudu piedāvātu ikgadējā vai dienas procedūrā, informēja "Klaipedos nafta" komercdirektors Mindaugs Naviks.

"Patiesībā ilgtermiņā vajadzētu piešķirt divas trešdaļas jaudas," viņš teica žurnālistiem Klaipēdā.

Kā stāstīja Naviks, tāds modelis palīdzētu garantēt gāzes piegāžu stabilitāti reģionā, jo "gan mēs, gan patērētāji varēs detalizētāk plānot nākotni, un ar regulāriem patērētājiem ir vieglāk strādāt".

LNG terminālis uz jauno darbības modeli varētu pāriet no nākamā gada sākuma un patērētāji, kuriem tiks piešķirtas ilgtermiņa jaudas, būs zināmi septembrī, informēja "Klaipedos nafta" regulētās darbības vadītājs Vaidots Bručkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Valdība lēmumu par LNG termināļa izveidi varētu pieņemt otrdien

LETA, 29.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība lēmumu par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa izveidi varētu pieņemt otrdien, 30.augustā, informē Valsts kancelejā.

Pirmdien no rīta bija sasaukta ārkārtas valdības sēde, kurā vienīgais darba kārtībā iekļautais jautājums bija LNG termināļa izveide, tomēr pēc drošības dienestu uzklausīšanas valdības sēdē tika pieņemts lēmums Ekonomikas ministrijai (EM) uzdot nepieciešamo precizējumu sagatavošanu dokumentus, lai Ministru kabinets to varētu izskatīt otrdien.

Tādējādi arī iepriekš ieplānotā preses konference pēc pirmdienas ārkārtas valdības sēdes nenotiks.

Jau vēstīts, ka valdība jūnija sākumā uzdeva Ekonomikas ministrijai padziļināti vērtēt LNG termināļu projektus, kurus ir pieteikusi AS "Skulte LNG Terminal" Saulkrastos un SIA "Kundziņsalas dienvidu projekts" Rīgā. Līdz 31.augustam Ministru kabinetā ir jāiesniedz ziņojums, kurā ar neatkarīgu konsultantu palīdzību ir izvērtēta projektu atbilstība Latvijas ekonomiskajām un nacionālajām interesēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nacionālo interešu objekts – kas tas ir?

Olavs Cers, "Zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns” partneris, Guna Pūce, “Zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns” jurista palīgs, 05.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 30. augustā tika publiski izziņots, ka Ministru kabinets ir vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem. Jau iepriekš publiski ir daudz diskutēts par šī projekta nepieciešamību un tā ekonomiskajiem plusiem un mīnusiem, tāpat arī pret šāda termināļa izveidi ir iebilduši Saulkrastu iedzīvotāji. Līdz ar to daudziem lasītājiem aktuāls ir jautājums – kas tad īsti ir šis „nacionālo interešu objekts” un kādas priekšrocības sniedz šāds statuss?

Vispirms jau tiksim skaidrībā, no kura likuma izriet nacionālo interešu objekta definīcija, un kā tiek pieņemts lēmums par šāda objekta izveidi. Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1. panta pirmās daļas 7. punktā noteikts: “Nacionālo interešu objekti — teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai.” Turpat tālāk arī norādīts, ka nacionālo interešu objektus un to izmantošanas nosacījumus nosaka, izveido un apstiprina Ministru kabinets. Savukārt priekšlikumus par nacionālo interešu objekta izveidošanu sagatavo un virza apstiprināšanai Ministru kabinetā attiecīgā nozares ministrija sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, kuru teritoriju ietekmēs šis objekts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) glabāšanas un regazifikācijas kuģis pastāvīgi atradīsies Inko, Somijā, nevis Paldiskos, Igaunijā, pirmdien paziņoja Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministre Rīna Sikuta.

"Šodien mēs patiešām esam panākuši vienošanos šajā jautājumā," sacīja Sikuta Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR pēc tam, kad kopā ar Somijas ekonomikas ministru Miku Lintiki bija apmeklējusi Paldiskus, kur, tāpat kā Inko, tiek būvēts LNG terminālis.

Tas, ka termināļa kuģis atradīsies Somijā, viņai bijis skaidrs jau jūlijā, kad viņa stājusies ministres amatā, atzina Sikuta.

"Igaunija agrāk pabeigs savas piestātnes būvi, un mūsu stratēģiskās intereses ir, lai kuģis būtu šeit," sacīja ministre.

Pavasarī Igaunija un Somija vienojās, ka kuģis atradīsies tur, kur vispirms tiks pabeigti termināļa būvdarbi. Paldiskos tos paredzēts pabeigt novembra sākumā, bet Inko - decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīm noteikti ir vajadzīgs trešais saspiestās dabasgāzes (LNG) terminālis Latvijā, jo ziemā ar esošajām jaudām nav iespējams apmierināt pieprasījumu, intervijā teica viens no "Skulte LNG Terminal" akcionāriem un projekta īstenotājiem Pēteris Ragaušs.

Šobrīd LNG terminālis ir Lietuvā un gada beigās tāds būs arī Igaunijā. Uz jautājumu, vai, ņemot vērā straujo atjaunojamo energoresursu izmantošanas attīstību, trešo gāzes termināli Baltijas valstīs vispār vajag, Ragaušs atbildēja, ka pilnīgi noteikti Baltijas valstīm ir vajadzīgs trešais terminālis.

"Ziemā, aukstajā laikā, ar esošajām jaudām nav iespējams apmierināt pieprasījumu. Arī Somijā, Polijā tagad ir gāzes deficīts bez Krievijas gāzes, tās arī paļausies uz šiem termināļiem. Tādējādi sanāk jau piecas valstis, ne tikai triju Baltijas valstu reģions," teica "Skulte LNG Terminal" akcionārs, piebilstot, ka Polija un Somija ir daudz lielākas valstis ar daudz lielāku pieprasījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

LNG termināļa vietas maiņa no Igaunijas uz Somiju Latviju neietekmēs

Db.lv, 20.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmums, ka sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) glabāšanas un regazifikācijas kuģis atradīsies terminālī Inko, Somijā, nevis Paldiskos, Igaunijā, nekādi būtiski nemaina Latvijas situāciju, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" 20.oktobrī teica ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Viņa norādīja, ka "Latvenergo" nepārtraukti uztur kontaktus ar LNG termināļa attīstītājiem un jau ir pieteicies un saņems gāzi no pirmā kuģa, kas tiks pietauvots decembrī, veicot termināļa ieregulēšanu.

Ministre teica, ka "Latvenergo" Paldisku vai Inko terminālis vairs nav akūti nepieciešams, jo ir panākta ilgtermiņa vienošanās par Klaipēdas LNG termināļa izmantošanu, tomēr tiks izmantota iespēja gāzi piegādāt arī caur Igauniju. I.Indriksone uzsvēra, ka ir svarīgi, lai visu to Inko vai Paldiskos saņemto gāzi, kas nav nepieciešama Somijas energodrošības nodrošināšanai, brīvi varētu iegādāties jebkurš cits tirgotājs, kas darbojas vienotajā gāzes tirgū. Vienošanās par to ar partneriem Somijā un Igaunijā esot panākta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas dienvidu piekrastē darbu sācis sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis Inko ostā, vēsta Somijas sabiedriskā raidorganizācija "Yle".

Somijas valsts gāzes sistēmu operatora "Gasgrid Finland" vecākais viceprezidents pārvades jautājumos Esa Hallivuori apstiprināja, ka "tagad viss ir pabeigts un pārbaudīts".

"Tas nozīmē, ka mūsu termināļa klienti var sākt gāzes sadali, lai apmierinātu rūpniecības, enerģijas ražošanas un mājsaimniecību vajadzības ne tikai Somijā, bet arī Baltijas valstīs," viņš teica "Yle".

Hallivuori apliecināja, ka Inko LNG terminālis ir pilnībā funkcionējošs.

Sašķidrinātā gāze ar kuģiem tiek piegādāta Inko ostā esošajam Somijas nomātajam pārkraušanas un regazifikācijas kuģim (FSRU) "Exemplar", no kura tā pa cauruļvadiem tiek nogādāta krastā.

Tad LNG tiek regazificēta pārvadei pa nacionālo gāzes tīklu, kā arī importēšanai uz Igauniju pa jūrā esošo gāzesvadu "Balticconnector", kas tika atklāts pirms vairāk nekā trim gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Somu līcī pie Igaunijas veidojas kuģu, kas gaida ieiešanu Krievijas ūdeņos, sastrēgums

LETA--BNS, 01.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somu līcī starp Igaunijas Kesmu pussalu un Somijas ostu Porvo izveidojies kuģu, kas gaida ieiešanu Krievijas teritoriālajos ūdeņos, sastrēgums, vēsta laikraksts "Postimees".

Svētdienas pēcpusdienā laikraksta reportieris, nelielā lidmašīnā lidojot virs līča, saskaitījis 21 kuģi, kas noenkurojies nedeklarētā enkurvietā Igaunijas ekonomiskās zonas ūdeņos. Sestdien, kā liecina vietnes "Marinetraffic" dati, šajā apkaimē ieiešanu Krievijas ūdeņos gaidīja 24 kuģi.

Apmēram puse no kuģiem, kas atrodas ap 20 kilometru attālumā no Igaunijas krastiem, ir tankkuģi, bet otra puse - beramkravu kuģi. Tankkuģiem virs ūdens ir redzama izliektā priekšgala daļa, kas liecina, ka tie ir tukši un uz Krieviju dodas pēc kravas.

Pirmo reizi kuģu enkurošanās jūrā starp Kesmu un Porvo bija vērojama 2019.gadā, kad Krievija ieviesa noteikumus, ka kuģim pēc ieiešanas Krievijas ūdeņos uzreiz jādodas uz ostu, neizmetot enkuru nekur citur, tomēr nereti Ust-Lugas ostā ir kuģu rindas, tādēļ kapteiņiem ir jāgaida savas iespēja ārpus Krievijas teritoriālajiem ūdeņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju tuvojošos ziemu gaida ar bažām, jo gan valstsvīri, gan enerģētikas nozares pārstāvji jau vairākus mēnešus publiski izvairās runāt par to, cik daudz dabasgāzes nākamajai apkures sezonai kopīgiem spēkiem esam sarūpējuši.

Pārvades sistēmas operators sabiedrību informē tikai par kopējiem Inčukalna pazemes gāzes krātuvē noglabātajiem apjomiem, bet gāzes tirgotāji konkrētus ciparus nenosauc, slēpjoties aiz komercnoslēpuma plīvura. Lai gan lielākā daļa tirgoņu atzīmē, ka gāzi saviem klientiem jau ir iegādājušies, DB rīcībā esošā informācija gan liecina, ka par saistību izpildi pārliecināti ir ne visi, tajā skaitā arī lieli un labi zināmi tirgus pārstāvji.

Publiski šāda retorika gan, protams, netiek pielietota, jo tas klientu vidū varētu raisīt sašutumu un šaubas, tā vietā patērētāji tiek baroti ar solījumiem, ka gāze būs! Uz to mēs arī ceram, taču pēdējo mēnešu notikumi liek secināt, ka cerība ir ne tikai sabiedrības, bet arī tirgotāju un pat valsts vienīgais ierocis cīņā ar enerģētisko krīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Straujais gāzes cenas kritums biržā nenozīmē, ka tās saglabāsies zemas visu ziemu

LETA, 19.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā novērotais straujais dabasgāzes cenas kritums biržā nenozīmē, ka gāzes cena turpinās kristies un saglabāsies zema visu ziemu, norādīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Bērziņa sacīja, ka dabasgāzes cena Eiropā, pēc straujā kāpuma vasaras otrajā pusē, pēdējā laikā ir tikpat būtiski sarukusi. Tostarp pirmdien, 17.oktobra, tirdzniecības sesijas beigās gāzes cena biržā bija 125 eiro par megavatstundu (MWh).

Viņa skaidroja, ka iemesli gāzes cenu samazinājumam ir vairāki.

Tostarp Bērziņa norādīja, ka valstīm Eiropā ir ļoti veiksmīgi izdevies piepildīt dabasgāzes krātuves, kas sniedz zināmu stabilitāti dabasgāzes apgādei ziemas mēnešiem. It sevišķi Vācijā, kurā industriālā un elektroenerģijas ražošana ir balstīta uz intensīvu gāzes patēriņu, gāzes krātuves uz samazinātu industriālo jaudu rēķina ir piepildītas apmēram par 95%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

LNG kuģis Somu līcī tiks pietauvots valstī, kura pirmā pabeigs infrastruktūru

LETA--BNS, 26.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) regazifikācijas kuģis "Exemplar", kas no Argentīnas sācis ceļu uz Baltijas jūru, pietauvosies Somu līcī Somijā vai Igaunijā atkarībā no tā, kura valsts pirmā pabeigs kuģa uzņemšanai nepieciešamo infrastruktūru, piektdien paziņoja Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijā.

Ministrijas enerģētikas un minerālu resursu ģenerālsekretāra vietnieks Timo Tatars Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR teica, ka "pagaidām nav zināms, vai šis kuģis reģiona gāzes piegādes problēmu atrisināt ieradīsies Somijā vai Igaunijā".

"No gāzes patērētāju viedokļa vissvarīgākais ir tas, ka kuģis ir ceļā, ka šis kuģis ieradīsies reģionā un neatkarīgi no tā, kurā piekrastē to darbinās, vienlīdzīgi atrisinās gāzes piegāžu drošības problēmu, kas nomoka Eiropu un mūsu reģionu," klāstīja Igaunijas ierēdnis.

Ziņu portāls "LNGPrime" ceturtdien vēstīja, ka ASV kompānijas "Excelerate Energy" sašķidrinātās gāzes glabāšanas un regazifikācijas (FSRU) kuģis "Exemplar" pēc ziemas līguma izpildes Argentīnā ir ceļā uz Eiropu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ilgtermiņā ir jāizveido diversificēts enerģijas avotu portfelis, secināts Ekonomistu apvienības rudens konferencē, kurā uzmanības centrā bija enerģētikas tematika.

Kā informēja Ekonomistu apvienības pārstāvji, konferences ievadā organizācijas prezidents Ojārs Kehris atzīmēja, ka enerģētika ir viena no valsts ekonomikas pamata komponentēm, kas tiešā veidā ietekmē konkurētspēju un ilgtspēju.

Konferencē piedalījās arī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), kurš pauda, ka Ukrainas kara konteksts nemaina kopīgos ilgtermiņa mērķus attiecībā uz enerģētikas attīstību Eiropā. Šie mērķi ir gan kaitīgo emisiju samazinājums par 55% līdz 2030.gadam, salīdzinot ar 1990.gada līmeni, gan arī klimata neitralitātes sasniegšana līdz 2050.gadam.

Tiesa, Eiropas noteiktie importa ierobežojumi attiecībā uz Krievijas energoresursiem - ogles un naftas produkti -, kā arī Krievijas ierobežojumi attiecībā uz gāzes piegādēm ir apstākļi, kas rada korekcijas un prasa tūlītēju reakciju, lai Eiropa ātrāk atteiktos no Krievijas energoresursiem. Viens no soļiem situācijas stabilizēšanai ir vienotas Eiropas Savienības (ES) enerģijas platformas izveide, kas sniegtu iespēju ES valstīm kopīgi iepirkt gāzi, lai šie iepirkumi būtu maksimāli efektīvi. ES valstīm ir izstrādāts solidaritātes mehānisms, - nepieciešamības gadījumā starp valstīm varēs veikt gāzes pārdali, norādīja Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik tiek darīts viss iespējamais, lai gaidāmajā ziemā gāze būtu pieejama pilnīgi visiem lietotājiem un nekādi administratīvi patēriņa ierobežojumi nebūtu nepieciešami, atzīmē Uldis Bariss, AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs.

Ja dabasgāzes piegāde ir traucēta, krīzes vadība notiek atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kas paredz, ka ar gāzi primāri tiek apgādāti nodrošināmie lietotāji, tajā skaitā mājsaimniecības, publiskais sektors un siltumuzņēmumi, skaidro U.Bariss. Viņš nenoliedz, ka krīzes situācijā ar dabasgāzes patēriņa samazinājumu nāktos samierināties atsevišķiem rūpniekiem un ražotājiem, taču tas ir tikai plāns B.

Raugoties no šodienas viedokļa, gaidāmajā apkures sezonā nevajadzētu veidoties tik sliktai situācijai, ka gāzes apgādi kādai no patērētāju grupām vajadzētu būtiski ierobežot, teic Conexus valdes priekšsēdētājs, norādot, ka šobrīd primāri tiek strādāts pie plāna A, kas paredz ar nepieciešamo gāzi nodrošināt visus lietotājus. Ja Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) aizpildīšana turpināsies tādā pašā tempā, un, ja Somija daļēji savu patēriņu ziemas otrajā pusē varēs nodrošināt, izmantojot jauno sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli, ļoti kritiskai situācijai šajā apkures sezonā nevajadzētu veidoties, spriež U.Bariss.

Komentāri

Pievienot komentāru