Noslēgušās 9 valstij nevajadzīgo nekustamo īpašumu izsoles ar kopējo izsolīto vērtību 422 540 eiro, tostarp par 332 480 eiro nosolīta bijusī Latvijas Kino muzeja ēka Peitavas ielā 10, Rīgā, tās sākuma cena 302 480 eiro, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Šogad februārī VNĪ pabeidza telpu pielāgošanu Latvijas Kino muzeja vajadzībām VNĪ vadībā atjaunotajā "TabFab" kvartālā Miera ielā, Rīgā un muzejs ir atvērts apmeklētājiem.

Nams Peitavas ielā 10, kur vairāk nekā 20 gadus atradās Latvijas Kino muzejs, uzcelts 1870. gadā un ir labā vai apmierinošā tehniskajā stāvoklī. Īpašumu veido zemesgabals 684 kvadrātmetru platībā un uz tā esošā administratīvā ēka ar kopējo platību 831,3 kvadrātmetri un noliktava ar kopējo platību 582,8 kvadrātmetri. Ēka pārdota kopā ar blakus esošo namu, kurā jaunajam īpašniekam būs iespēja realizēt savas ieceres.

Atbilstoši kapitālsabiedrības stratēģijai, VNĪ ilgtermiņā uztur īpašumus, kas nepieciešami valsts pārvaldei, savukārt īpašumi, kuri publiskajām iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus, likumā noteiktajā kārtībā tiek pārdoti publiskas izsoles ceļā vai tiek izskatīta īpašumu nodošana citiem valdītājiem. Atsavināšana dod iespēju īpašumiem iegūt jaunu pielietojumu un valstij līdzekļus nozīmīgu projektu īstenošanai.

ASV kino industrijas uzņēmumi ir ieinteresēti uzzināt vairāk par Latviju un ieraudzīt klātienē, kādu atbalstu mēs varam piedāvāt filmu uzņemšanai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja kultūras ministre Agnese Lāce (P).

Stāstot par to, kā gājis Losandželosā, kurp ministre pagājušajā nedēļā bija devusies komandējumā gan uz "Oskaru" pasniegšanas ceremoniju, gan arī tikties ar "Netflix" un citiem kino industrijas pārstāvjiem, Lāce informēja, ka tā bija lieliska iespēja izmantot kultūras diplomātiju, lai popularizētu ne tikai kino nozari, bet arī Latvijas tēlu kopumā.

Jau plānojot vizīti, ministre bijusi saziņā ar Latvijas vēstniecību ASV, kura šogad ir iecerējusi vairākas norises kino nozares izcelšanai. "Šie kontakti, kurus uzsāku veidot, esot Losandželosā, gan ļaus uzaicināt dažādus filmu uzņēmumus uz Latviju un iepazīstināt viņus ar kino nozari, gan arī iesaistīt viņus citās norisēs, kuras organizēs, piemēram, vēstniecība ASV," klāstīja Lāce.

Daudzfunkcionālā kino filmēšanas paviljona izveide Spilvē varētu izmaksāt desmitiem miljonus eiro, otrdien pēc sadarbības memoranda parakstīšanas par jauna multimediju nozares infrastruktūras pakalpojumu centra izveidi uzsvēra Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas valdes loceklis Jānis Kalējs.

Viņš norādīja, ka tālākie soļi ir strādāt pie finansējuma modeļa izvēles. Patlaban tādi ir trīs - pirmais varētu būt privāto investoru ieguldījumi, otrs modelis - valsts finansējums, trešais - publiskā un privātā partnerība. Kalējs atzīmēja, ka procesā, iespējams, izkristalizēsies vēl kāds modelis.

Taujāts, cik ilgā laikā kino filmēšanas paviljons varētu tapt, Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas valdes loceklis klāstīja, ka saskaņā ar iepriekšējiem aprēķiniem no brīža, kad būs sakārtota finansiālā puse, paviljonu varētu izbūvēt trīs gadu laikā. Tāpat Kalējs piebilda, ka pirms četriem gadiem izveidotajā kontroltāmē kino filmēšanas paviljona izmaksas bija vairāk nekā 20 miljoni eiro.

Režisora Viestura Kairiša un aktiera Kārļa Arnolda Avota sadarbībā veidotā spēlfilma „Uļa / Ulya” atlasīta 79. Kannu kinofestivāla konkursa programmā “Īpašais skatiens / Un Certain Regard”, tas izziņots 9. aprīlī preses konferencē par Kannu festivāla oficiālo atlasi galvenajiem konkursiem.

Īpašais skatiens / Un Certain Regard ir viena no divām Kannu kinofestivāla oficiālā konkursa programmām, tai ik gadu tiek sīvā konkurencē no visas pasaules atlasītas aptuveni 20 filmas ar neparastu, oriģinālu māksliniecisko redzējumu; šis ir konkurss, kurā savu triumfa ceļu pirms diviem gadiem uzsāka arī Ginta Zilbaloža filma Straume.

Spēlfilmas Uļa pamatā ir aktiera Kārļa Arnolda Avota ideja un vēlēšanās nospēlēt šo emocionālo un dramatisko neparastas pusaudzes identitātes meklējumu stāstu, kas balstīts leģendārās Latvijas basketbolistes Uļjanas Semjonovas biogrāfijā. Darbība risinās Latvijā pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās, filmas varone Uļa aug nomaļā Latvijas lauku sētā vecticībnieku ģimenē, un viņas neparastais augums liek tuviniekiem šaubīties, vai tik garai meitenei šajā pasaulē vispār būs vieta. Kad klases fotogrāfija nonāk basketbola treneru rokās, Uļa tiek aizvesta uz Rīgu, lai pievienotos slavenai basketbola komandai, tomēr meitenei nav viegli noticēt saviem spēkiem, pieņemt sevi un atrast īsto ceļu, lai no apmulsušas pusaudzes kļūtu par pasaules mēroga sporta personību – vienu no nedaudzām, kas mums, Latvijai, ir.

Režisora Ginta Zilbaloža pilnmetrāžas animācijas filma "Straume" jeb "Flow" nominēta divām ASV Kinoakadēmijas "Oskars" balvām, tiešsaistes pasākumā paziņoja ASV Kinoakadēmija.

Zilbaloža animācijas filma sacentīsies par uzvaru kategorijā "Labākā pilnmetrāžas animācijas filma" un kategorijā "Labākā starptautiskā filma".

ASV Kinoakadēmijas balvu laureāti tiks paziņoti svinīgā ceremonijā 2.martā.

Režisors Gints Zilbalodis saka: "Pateicos ASV Kinoakadēmijai par atzinību! Sākot darbu pie šīs filmas, mēs nekad nevarējām iedomāties, ka šis darbs nonāks līdz Oskara nominācijām, taču tagad tas ir noticis. Tā, protams, ir gan veiksme, gan arī likumsakarība - Straume tapa neatlaidīga komandas darba rezultātā piecu gadu garumā. Vislielākais paldies tiem, kas mūsu komandu atbalstīja un turpina atbalstīt šajā ļoti intensīvajā ceļā no filmas veidošanas līdz izplatīšanai. Mēs esam īpaši aizkustināti par neticamo skatītāju atsaucību Latvijā, turklāt skatoties filmu tieši tā, kā mēs to bijām paredzējuši - uz lielā ekrāna. Ceru, ka filmas vēstījums turpinās uzrunāt skatītājus visā pasaulē, un Oskara nominācijas noteikti palīdzēs Straumei iegūt arvien jaunus skatītājus."

Šā gada 11. aprīlī norisinājās viens no nozīmīgākajiem Baltijas komunikācijas nozares pasākumiem – Mi:t&Links Baltic Communication Awards 2025, kur animācijas filmas "Straume" komunikācijas kampaņa “We flooded Latvia” saņēma divas Zelta balvas kategorijās “Integrētā komunikācija” (Integrated Communication) un “Digitālā komunikācija” (Digital Communication). Kampaņu izstrādāja un realizēja sabiedrisko attiecību aģentūra Golin Rīga.

Filmas "Straume" izplatīšanas kampaņa noritēja sarežģītā laikā, kad pēc Covid-19 pandēmijas Latvijā bija viens no zemākajiem kino apmeklējuma rādītājiem Baltijā. Vietējām filmām bija lielas grūtības sasniegt plašāku auditoriju. Apzinoties šo kontekstu, kampaņas mērķis bija ne tikai veicināt biļešu pārdošanu, bet arī atjaunot sabiedrības interesi par latviešu kino un nostiprināt "Straume" kā nozīmīgu kultūras notikumu.

Filmas "Straume" producents Matīss Kaža atzīst: “Daļa no ‘Straumes’ panākumiem slēpjas pārdomātā mārketinga un komunikācijas kampaņā, kas ļāva filmai kļūt par Latvijas rekordisti kino skatītāju skaita ziņā. Mēs priecājamies, ka Golin komanda ir saņēmusi šo atzinību par tiešām veiksmīgi realizētu kampaņu, kas palīdzēja Kaķim kļūt par vienu no spilgtākajiem Latvijas laikmetīgās kultūras simboliem.”

Šveices pilsētā Lucernā 7.decembrī norisinājās Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija, kurā Latviju pārstāvēja Ginta Zilbaloža animācijas filma “Straume”, kas turklāt bija nominēta divās kategorijās, pretendējot gan uz gada labākās Eiropas animācijas filmas titulu, gan gada Eiropas filmas balvu. Zilbaloža filma saņēma Eiropas Kinoakadēmijas balvu kategorijā “Labākā pilnmetrāžas animācijas filma”.

Savukārt 8.decembrī "Straume" ("Flow"), kuru Latvija oficiāli izvirzījusi ASV Kinoakadēmijas balvai "Oskars" kategorijā "Labākā starptautiskā filma", saņēmusi gan Losandželosas Filmu kritiķu asociācijas, gan Bostonas filmu kritiķu kopienas balvu kā labākā animācijas filma.

Eiropas Kinoakadēmijas (EFA) balva ir vispazīstamākā un prestižākā Eiropas kino balva, tās ieguvējus nosaka Eiropas Kinoakadēmijas biedru balsojums. Līdz šim Latvijas filma EFA balvu ieguvusi tikai vienreiz – pirms 34 gadiem, kad par Eiropas labāko dokumentālo filmu tika atzīta klasiķa Ivara Selecka Šķērsiela (1988, balva 1990).Lai pārstāvētu filmu Straume Eiropas Kinoakadēmijas balvu ceremonijā, svinīgajā pasākumā ieradās filmas režisors Gints Zilbalodis, komponists Rihards Zaļupe un producents Matīss Kaža, uz skatuves kāpa arī filmas līdzproducents Rons Diānss no kompānijas Sacrebleu Productions (Francija).

VAS Latvijas Pasts atklājis otro unikāla dizaina pakomātu galvaspilsētā, Brīvības un Miera ielu krustojumā. Tas ir veltījums animācijas pilnmetrāžas filmas Straume autoru darbam un starptautiskiem sasniegumiem.

Sūtījumu nosūtīšanas un saņemšanas punkts vizuāli atgādina mākslas objektu. Tas atspoguļo kino fragmentu, kurā uz laivas priekšgala atrodas filmas galvenais varonis – Straume, virzoties caur pārplūdušo pilsētu.

Oskarotajai animācijas filmai veltītais pakomāts ir jau otrais Latvijas Pasta nestandarta dizaina projekts pilsētvidē. Pirmo pakomātu pērn Āgenskalna tirgū izveidoja apkaimes iedzīvotāji kopā ar ilustratori Rebeku Lukošus.

Urbānais mākslas objekts ir arī simbolisks turpinājums nacionāla pasta operatora iepriekšējam veltījumam – īpaša dizaina aploksnei un pastmarkai. Jāuzsver, ka augstais pieprasījums pēc Straumes filatēlijas izdevumiem stimulēja izdot papildu tirāžu.

Ekspluatācijā nodots kultūras un radošo industriju atbalsta centrs “TabFab” Rīgā, Miera ielā 58a. Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) plāno uzsākt mācības jaunajās telpās šī gada nogalē, ziņo VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“”TabFab” kvartāla attīstības projekts ir būtisks solis, lai atdzīvinātu bijušo Rīgas Tabakas fabrikas teritoriju, kas līdz šim tika uzskatīta par degradētu. Projekts ne tikai uzlabo apkārtējo vidi, bet arī veicina apkaimes attīstību, piedāvājot paplašinātas izglītības iespējas un piesaistot jaunas investīcijas,” norāda J. Gavrilova.

Šis kvartāls kļūs par mūsdienīgu un atvērtu vidi, kas veicinās sadarbību starp akadēmisko un radošo industriju pārstāvjiem, kļūstot par magnētu ne tikai nozares profesionāļiem, bet arī vietējiem un ārvalstu interesentiem. Tas stiprinās Rīgas kultūras un radošo industriju centra pozīciju.

“VNĪ pārraudzībā un vadībā pārbūvētās ēkas Tabakas fabrikas kvartālā ir fundamentāli svarīgas Latvijas Kultūras akadēmijas straujākai attīstībai. Pāreja uz šīm ēkām nodrošinās augstskolas stratēģisko mērķu - veidot spēcīgu vienotu un mūsdienīgu akadēmisko, jaunrades un pētniecisko telpu, kā arī būt atvērtai plašākai internacionalizācijai – realizāciju,” norāda LKA rektors, profesors Dāvis Sīmanis.

No šodienas līdz 16. martam arī iedzīvotāji Latvijā var pieteikties Apollo Group obligāciju iegādei, ieguldot uzņēmumu grupā, kurai pieder Lido, Apollo Kino un citi pazīstami zīmoli. Piedāvājums ir atvērts gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem visā Baltijā, piedāvājot obligācijas ar piecu gadu termiņu un 7% gada procentu likmi.

Apollo Group apvieno kinoteātru, grāmatnīcu un restorānu biznesu un apkalpo vairāk nekā vienu miljonu lojālu klientu. Minimālais ieguldījums un obligāciju nominālvērtība ir 500 eiro. Procenti investoriem tiks izmaksāti četras reizes gadā. Kopējais obligāciju emisijas apjoms ir līdz 50 miljoniem eiro, bet pārsniegta pieprasījuma gadījumā uzņēmumam ir tiesības to palielināt vēl par papildu 20 miljoniem eiro.

Plānotais emisijas apjoms to ierindo starp lielākajiem publiskajiem obligāciju piedāvājumiem Baltijā, kas paredzēts plašam investoru lokam, tostarp iedzīvotājiem.

Emisijas mērķis ir stiprināt uzņēmuma finansiālo neatkarību, dažādot kapitāla struktūru un atbalstīt grupas turpmāko izaugsmi. Tuvākajos gados uzņēmums plāno paplašināt darbības mērogu visās četrās valstīs, kurās tas jau darbojas – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā.

Kā liecina Eurostat dati, Valsts kancelejas publiskotie dati par darba samaksu un nodarbinātajiem valsts pārvaldē, kā arī Valsts kasē iesniegtie valsts pārvaldes iestāžu gada pārskati, tad piecpadsmit Latvijas valsts iestādēs (tostarp KNAB, Ekonomikas, Finanšu un Veselības ministrijā) 2024. gadā vidējais neto atalgojums uz vienu nodarbinātu štata vietu pārsniedza darbaspējīgo iedzīvotāju neto ienākumus vidēji Eiropas Savienībā (25,5 tūkstoši eiro). Daudzu Latvijas valsts iestāžu algas visumā atbilst ES vidējām, tikai Latvijas privātais sektors kaut kā netiek līdzi Latvijas valsts sektora ambīcijām.

Lai iegūtu datus par Latvijas valsts iestāžu darbinieku vidējo atalgojumu, tika izmantoti 2024. gada pārskati par faktiskajiem valsts iestāžu izdevumiem, kādi tie ir iesniegti Valsts kasē.

Jāatzīmē, ka vairākām iestādēm pēdējo divu gadu laikā mainījās nosaukumi un arī funkcijas. No 2024. gada 1. janvāra Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ir Bērnu aizsardzības centrs. Valsts reģionālās attīstības aģentūra tagad ir Valsts digitālās attīstības aģentūra. No 2024. gada 1. jūlija mainījās Valsts vides dienesta un Vides pārraudzības valsts biroja padotība, tāpēc, iespējams, šo struktūru 2023. un 2024. gada dati nav savstarpēji salīdzināmi. Valsts kancelejas publiskotajos datos Satversmes tiesai ir norādīti ļoti atšķirīgi dati par štata vietu un nodarbināto skaitu. 2021. gadā Satversmes tiesai ir dotas 53 štata vietas un 2024. gadā - 55 štata vietas, bet 2023. un 2022. gadā - 8 štata vietas. 2023. gadā Satversmes tiesas atalgojumu izdevumu apjoma dalījums ar attiecīgā gadā norādīto štata vietu skaitu ir astronomiski liels. Tas netika ņemts vērā. Tas nozīmē, ka šajā rakstā publiskotie dati ir ar tikpat lielu precizitātes pakāpi, kāda ir valsts struktūru publiskotajiem datiem. No datu kopas tika izslēgti dati, kuros bija aizdomīgi lielas atšķirības par štata vietu un nodarbināto skaita lielumu viena gada ietvaros. Par visām valsts iestādēm ir izmantotas atskaites par valsts pamatbudžeta izpildi. Izņēmums ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kas tiek finansēta no sociālā budžeta, un Latvijas Banka, kurai ir ar valsts pamatbudžetu nesaistīti ieņēmumi.

Šobrīd notiekošā obligāciju emisija ir nozīmīgs pavērsiens Apollo Group izaugsmes stratēģijā, norāda uzņēmuma izpilddirektors Tomass Tīvels (Toomas Tiivel).

Ienākšana kapitāla tirgū ir loģisks nākamais solis, kas apliecina uzņēmuma gatavību darboties jaunā mērogā un stiprināt kapitāla struktūru, skaidro T.Tīvels. Obligāciju emisija līdz 50 miljoniem eiro ar iespēju to palielināt līdz 70 miljoniem ierindo šo starp lielākajiem publiskajiem obligāciju piedāvājumiem Baltijā, kas plaši pieejams gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem.

Kā, raugoties no Apollo Group perspektīvas, jūs raksturotu 2025. gadu?

Aizvadītais gads ir bijis nozīmīgs pagrieziena punkts Apollo Group attīstībā. Uzņēmums nodrošināja spēcīgu naudas plūsmu no pamatdarbības un vienlaikus turpināja ieguldīt izaugsmē. Mūsu diversificētais izklaides un ēdināšanas koncepciju portfelis pierādīja savu noturību arī mainīgas ekonomiskās vides apstākļos. Tāpat mēs sasniedzām peļņu grupas līmenī, kas apliecina iepriekš veikto investīciju atdevi un integrētās eatertainment jeb izklaides un ēdināšanas ekosistēmas dzīvotspēju. Papildus tam paplašinājām klātbūtni noieta tirgos, stiprinājām zīmolus un mērķtiecīgi gatavojāmies nākamajam izaugsmes posmam, tostarp šobrīd notiekošajai obligāciju emisijai līdz 16. martam un ienākšanai kapitāla tirgū.

Valdība animācijas filmas "Straume" komandai par "Zelta globusa" apbalvojuma iegūšanu piešķirs 300 000 eiro, pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Līdztekus papildu 150 000 eiro tiks piešķirti filmas mārketinga vajadzībām.

Kā norādīja Siliņa, filma ir arī liela reklāma Latvijai, tās kino jomas profesionāļiem.

Savukārt kultūras ministre Agnese Lāce (P) norādīja, ka sanāksmē visi bijuši vienisprātis, ka saredz animācijas filmu nozares izaugsmi arī turpmāk, taču Kultūras ministrija (KM) nāks ar savu redzējumu par to, kā papildu finansējums filmu nozarei, tieši animācijas filmu izstrādei, varētu tikts piešķirts un izlietots. Par to tikšot turpinātas arī sarunas ar partneriem.

Kā informēja KM, Ministru kabineta (MK) naudas balva, kas tiks piešķirta filmas "Straume" komandai, ir līdzvērtīga tai, ko saņem sportisti par augstiem sasniegumiem starptautiskā līmenī.

Režisora Ginta Zilbaloža animācijas filma "Straume" ar 255 000 skatītājiem kļuvusi par Latvijas kinoteātros un kinodemonstrēšanas vietās visvairāk apmeklēto filmu, aģentūru LETA informēja Nacionālajā kino centra (NKC) pārstāvji un filmas producents Matīss Kaža.

Tas ir jauns pašmāju kino skatītāju skaita rekords atjaunotās Latvijas vēsturē - vairāk nekā 35 gadu laikā. "Straume" pārspējusi arī visu ārzemju filmu rekordus, apsteidzot tādas filmas kā "Avatars: Ūdensceļš" un "Titāniks".

Filmu "Straume" joprojām iespējams noskatīties visos lielākajos Latvijas kinoteātros, īpaša "otrreizējā" aktivitāte sākusies arī Latvijas novados, norāda NKC. No 1.marta filma būs pieejama vietnēs "Tet+" un "LMT viedtelevīzijā".

Tikmēr Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Rīgā, kur izstādīta Zilbalodim pasniegtā "Zelta globusa" balva, nedēļas laikā to aplūkojuši vairāki tūkstoši interesentu, radot arī rindas, tāpēc publiskā apskate pagarināta līdz 30.janvārim.

Latvija plāno aicināt pasaulē vienu no lielākajiem straumēšanas servisiem "Netflix" veidot reģionālo biroju Rīgā, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Plānojam uzrunāt "Netflix" par reģionālā biroja izveidi šeit Baltijā, Rīgā, lai mums saikne būtu daudz ciešāka," teica Valainis, piebilstot, ka šobrīd "Netflix" ir šāds birojs Vācijā.

Viņš arī uzsvēra, ka tādējādi darbs ar "Netflix" turpinās.

"Mēs nekādā gadījumā neplānojam pārtraukt sadarbību ar "Netflix". Tieši otrādi, mēs mēģināsim strādāt arvien ciešāk un radīt nepieciešamo pārliecību, ka šeit Latvijā ir filmu nozare, kas jau ir ļoti labi sevi pierādījusi, un, ka arī no valsts puses viņi var rēķināties, ka finansējums tajā brīdī, kad to vajadzēs, tiks piešķirts," sacīja ekonomikas ministrs.

Iepriekš TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka Latvija nav spējusi nodrošināt skaidrus spēles noteikumus producentiem, kas sadarbojās ar "Netflix", un tādējādi "Netflix", visticamāk, Latvijā neīstenos 20 miljonus eiro vērtu projektu.

Starptautiskais nekustamo īpašumu attīstītājs "KAITA Group" (Lietuva), kas Baltijas tirgū līdz 18. decembrim piedāvā obligācijas ar 10,5% ienesīgumu, ir saņēmis 26,6 miljonu eiro finansējumu no starptautiskās finanšu iestādes "Cynergy Bank" savam "Youston" attīstības projektam Londonas centrā. Savukārt viena no vadošajām Čehijas bankām ilgtermiņā iegulda 9,7 miljonus eiro projektā "Youston" Prāgā, kas jau tagad sekmīgi darbojas. Obligāciju investoriem tiks ieķīlātas to uzņēmumu debitoru parādsaistības, kas pārvalda minētos projektus.

"KAITA Group" šos "Youston" kopdzīvošanas mājokļu ("co-living") projektus gan Londonā, gan Prāgā īsteno kopā ar vēl vienu starptautiski vadošu nekustamo īpašumu uzņēmumu "Hanner". Lai gan britu investori parasti pievērš lielu uzmanību iepriekšējai darbībai Lielbritānijā, šoreiz izšķirošā nozīme bija "KAITA Group" un "Hanner" plašai starptautiskai pieredzei.

""Cynergy Bank" pozitīvi vērtēja gan grupas skaidri sakārtoto struktūru, gan esošo pašu kapitāla līmeni. Londonas investoriem būtisks faktors bija iespēja ilgtermiņā refinansēt projektu pēc būvniecības noslēguma un nomas ienākumu stabilizēšanās. Tika saņemts piedāvājums piedalīties arī citos projektos Londonā," stāsta "KAITA Group" partneris un direktors Ugņus Latvijš [Ugnius Latvys], kurš pašlaik Baltijas valstīs piedāvā obligācijas ar 10,5% atdevi.

Ēdināšanas un pārtikas tirdzniecības uzņēmuma AS "Lido" dibinātājs Gunārs Ķirsons pēc "Lido" akciju pārdošanas reģistrējis jaunu uzņēmumu kafejnīcu tīkla "Daba" izveidei, aģentūrai LETA apliecināja Ķirsons.

Jaundibinātais uzņēmums SIA "KG Property" reģistrēts trešdien, 6. maijā, un tā pamatkapitāls ir 100 000 eiro. "KG Property" vienīgā īpašniece ir SIA "K.E.Projekti", kas pilnībā pieder Ķirsonam, liecina informācija "Firmas.lv".

Ķirsons norādīja, ka "KG Property" pārvaldīs kafejnīcas "Daba", kuras strādās pēc līdzīga principa kā "Lido".

Viņš minēja, ka mēģinās radīt jaunuzņēmumu ar lielu pievienoto vērtību, kas veicinās arī lielāku konkurenci tirgū.

Pēc Ķirsona teiktā, plānots sākt ar diviem objektiem, un tālākā darbība būs atkarīga no šo kafejnīcu rezultātiem. Viena no "Daba" kafejnīcām atradīsies Mežaparkā, un to plānots atklāt līdz šā gada jūnija vidum, savukārt otrā kafejnīca plānota Rīgas centrā, Brīvības ielā 38.

Filipīnu prezidents Ferdinands Markoss trešdien parakstīja likumu, ar kuru tiek ieviests 12% pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ārvalstīs bāzētiem uzņēmumiem, kas valstī sniedz digitālos pakalpojumus.

Nodoklis attiecas uz plašu produktu un pakalpojumu klāstu, piemēram, tiešsaistes meklētājprogrammām, programmatūru licencēšanu, mobilajām lietotnēm, tiešsaistes spēlēm, vebināriem, mūzikas, reklāmas, uzglabāšanas un mākoņdatošanas pakalpojumiem, satura mitināšanu un digitālajiem tirgiem.

Prezidents likuma parakstīšanas ceremonijā teica, ka gan mazi tehnoloģiju jaunuzņēmumi, gan pasaules lielākie uzņēmumi, kas bāzēti otrā pasaules malā, strādājot un pelnot Filipīnās, ir daļa no kopienas. Viņš uzsvēra, ka jaunais likums nozīmē, ka vietējiem uzņēmumiem un starptautiskajām digitālajām platformām ir vienādi noteikumi konkurencei.

Uzņēmumi, kuri nemaksās nodokli, Filipīnās nevarēs sniegt digitālos pakalpojumus.

Alus darītavas “Valmiermuižas alus” apgrozījums 2024. gadā pieaudzis par 6 %, pārsniedzot 10 miljonus eiro, un alus darītava ieguldījusi 700 000 eiro stikla pudeļu mazgātavas izveidē.

Kaut arī kopējais Latvijā saražotā alus apjoms pērn piedzīvojis kritumu 0,3 % apmērā, Valmiermuižas alus darītavas izbrūvētā un pārdotā alus apjoms litros palielinājies par 10 %.

"Aizvadīto gadu raksturo gan oriģinālu jaunu garšu meklējumi un jaunu eksporta tirgu apgūšana, gan investīcijas ilgtspējas mērķu sasniegšanai un atbalsts kultūras un sabiedriskiem pasākumiem, bet pāri visam – negulēt uz lauriem un ieguldīt brūvēšanas attīstībā Latvijā,” stāsta Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis.

Visstraujāko izaugsmi pērn piedzīvojis Valmiermuižā brūvētais bezalkoholiskais alus, kura pārdošanas apjoms litros audzis par 80 %. Valmiermuižā brūvēto zelteru un kvasa pārdošanas apjoms palielinājies par 18 %, un kopumā pērn bezalkoholiskie dzērieni veidojuši jau 19 % no kopējā alus darītavas apgrozījuma. “Gardu muti” zelteri vēl arvien tiek brūvēti tikai no Latvijas dārzos augušiem augļiem un ogām, bet Valmiermuižas kvass – no Ziemeļlatvijā audzēto rudzu iesala.

Viļņas pašvaldības kampaņā ap 9700 cilvēku ir deklarējuši savu dzīvesvietu Lietuvas galvaspilsētā, kas pilsētas budžetu nākamgad papildinās ar vairāk nekā 12,5 miljoniem eiro, paziņoja Viļņas mērs Valds Benkunsks.

Mērs teica, ka no septembra beigām līdz 1. janvārim pilsētā dzīvesvietu deklarējuši vairāk nekā 10 000 cilvēku salīdzinājumā ar ap 600 cilvēku pirms kampaņas "Kļūsti par Viļņas iedzīvotāju".

26. septembrī sāktās kampaņas mērķis bija mudināt cilvēkus, kas dzīvo Viļņā, bet ienākuma nodokli maksā citā pašvaldībā, oficiāli deklarēt savu dzīvesvietu Lietuvas galvaspilsētā.

Katrs Viļņas iedzīvotājs vidēji gadā pilsētas budžetā iemaksā ap 1300 eiro, sacīja Benkunsks.

"Nākamgad šīs deklarācijas pilsētas budžetā ienesīs vairāk nekā 12,5 miljonus eiro," teica mērs.

Viņš norādīja, ka pilsētā varētu būt līdz pat 100 000 iedzīvotāju, kuri vēl nav oficiāli deklarējuši savu dzīvesvietu.

Vēsture atkārtojas: iepriekšējā gada 26. septembrī Berlīnē tika prezentēti telefoni “Xiaomi 13T” un “Xiaomi 13T Pro”. Šogad, arī 26. septembrī, arī Berlīnē “Xiaomi” prezentēja savus jaunākos telefonus “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”. Informācija par šiem diviem telefoniem ilgi tika glabāta noslēpumā, tāpēc tīmeklī netrūka minējumu: kā tie izskatīsies, kas tajos būs integrēts, cik maksās, ar ko tie atšķirsies no šā ražotāja februārī prezentētā flagmaņa “Xiaomi 14”. Trīs nedēļas pirms prezentēšanas abi modeļi nonāca manās rokās, tos abus izmēģināju, tāpēc tagad dalos ar informāciju un novērojumiem.

Tuvu flagmanim

2019. g. “Xiaomi” prezentēja pirmo “T” sērijas telefonu “Mi 9T”. Kopš tā laika “T” sērijas modeļi tika prezentēti katru gadu. “T” sērija tika nodēvēta par starpposmu starp vidējās un augstākās klases “Xiaomi” telefoniem. Taču šāds raksturojums, īpaši runājot par jaunākajiem “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” telefoniem, jau vairs nav precīzs, jo tas liek domāt, ka visas flagmaņa īpašības ir labākas. Tā nav – ar atsevišķām īpašībām “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” pārspēj flagmani (dizains, ekrāns, fotografēšanas naktī iespējas) vai neatpaliek no tā (galvenā kamera). “T” sērijas modeļi nav sliktāki par flagmaņa versiju – tajos ir integrēti visdažādākie pilnveidojumi, kuru nav citos “Xiaomi” telefonu modeļos. Salīdzinot ar flagmani, var teikt, ka “T” sērijas mērķis ir nodrošināt lietotājiem augstākās kvalitātes pieredzi par pieejamāku cenu. Tā kā iepriekš biju izmēģinājis “Xiaomi 14”, un tagad abus jaunākos modeļus (“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”), varu teikt, ka tie ir ļoti līdzīgi flagmanim.

Komponistam un pianistam Raimondam Paulam šodien aprit 90 gadi, un par godu šai jubilejai notiks īpašs maestro veltīts pasākums, noskaidroja aģentūra LETA.

Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) pārstāve Ilze Lujāne aģentūrai LETA pastāstīja, ka LSM godinās Paulu, rīkojot īpašu, Maestro vēlmēm atbilstošu, svinīgu pasākumu šaurā aicināto viesu lokā, kura laikā Latvijas Radio izteiks pateicību par Paula paliekošo ieguldījumu Latvijas kultūras telpā un sabiedriskā medija attīstībā.

"Latvijas kultūra nav iedomājama bez Raimonda Paula radītajām kompozīcijām, un šis notikums ir cieņas un pateicības apliecinājums viņa mūža darbam," uzsvēra Lujāne.

Pauls dzimis 1936. gada 12. janvārī Rīgā. Viņa darbi aptver vairākus mūzikas žanrus, galvenokārt dziesmu žanru, kā arī mūziku teātrim, kino un muzikālajam teātrim.

Maestro bijis Rīgas estrādes orķestra muzikālais vadītājs, galvenais diriģents un pianists, dibinājis un vadījis vokāli instrumentālo ansambli "Modo", strādājis Latvijas Radio un televīzijā, kur vadījis profesionālos muzikālos kolektīvus un mūzikas raidījumu redakcijas.

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien paziņoja, ka izdod rīkojumu noteikt 100% muitas tarifus visām filmām, kas uzņemtas ārpus ASV, norādot, ka Holivudu izpostījusi tendence, ka ASV filmu veidotāji un studijas strādā ārzemēs.

"Es pilnvaroju Tirdzniecības ministriju un Savienoto Valstu tirdzniecības pārstāvi nekavējoties uzsākt procesu, lai ieviestu 100% tarifu visām mūsu valstī ievestajām filmām, kas ražotas ārzemēs," Tramps rakstīja savā platformā "Truth Social".

"Filmu industrija Amerikā mirst ļoti ātrā nāvē. Citas valstis piedāvā visdažādākos stimulus, lai aizvilinātu mūsu filmu veidotājus un studijas prom no Amerikas Savienotajām Valstīm," rakstīja Tramps.

"Holivuda un daudzas citas jomas ASV tiek izpostītas," viņš piebilda, apgalvojot, ka tas ir pielīdzināms nacionālās drošības apdraudējumam.

Nav skaidrs, kādas sekas tas atstās uz kino nozari vai kā tieši tiks piemēroti tarifi.

Ēdināšanas un pārtikas tirdzniecības uzņēmums AS "Lido" reģistrējis meitasuzņēmumu SIA "Lido māja", liecina informācija "Firmas.lv".

"Lido māja" reģistrēta otrdien, 3. februārī, un tās pamatkapitāls ir 100 000 eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir "Lido".

Par "Lido mājas" valdes priekšsēdētāju iecelta "Lido" vadītāja Rita Auziņa, bet par valdes locekļiem - Renārs Gulbis, Rasmuss Pētersons un Solvita Treilande.

Auziņa skaidroja, ka meitasuzņēmums ir izveidots saistībā ar topošās "Lido mājas" attīstību - jaunas ražošanas, noliktavas un biroja ēkas izveidi Rīgā.

Ņemot vērā "Lido" plānus kāpināt ražošanas jaudu pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā, ražošanas cehs tiek nodalīts atsevišķā meitasuzņēmumā. Šī uzņēmuma pārziņā būs centralizētā ražošana, kas apgādās ar produkciju visus "Lido" uzņēmumus un būs neatņemama "Lido" grupas sastāvdaļa, viņa skaidroja.

Nesen Rīgas mērs Vilnis Ķirsis dalījās ar viedokli, ka ir jāpanāk uzņēmumu atgriešanās Rīgas centrā. Doma jau pilnīgi pareiza, taču mēra piedāvātā metode gan izcēlās ar īpašu bezjēdzīgumu. Varētu pat teikt, ka mēra priekšlikumos gavilēja šaurpierība.

Proti, kā metodi uzņēmējdarbības atgriešanai un cīņai ar tukšajiem skatlogiem Rīgas centrā, mērs piedāvā grantus jeb naudas dāvinājumus uzņēmumiem, kas daļēji varētu segt telpu remonta izmaksas. Tas liecina, ka mērs fundamentāli neizprot, kādēļ biroji un veikali nevēlas atrasties Rīgas centrā un nesaprot, ka tie pametuši Rīgas centru ne jau naudas trūkuma dēļ. Kopumā – tā ir tipiska ierēdņa pieeja – ja mēs izdalīsim zināmu nodokļu naudas daudzumu pabalstos, varbūt problēma pazudīs un mēs iegūsim kādus popularitātes punktus. Savukārt otra mēra ideja biznesa piesaistei galvaspilsētas centram – daļēja kredītu dzēšana – ir tik neprātīga, ka signalizē par pilsētas vadības izmisumu. Taču, lai atgrieztu uzņēmējdarbību Rīgas centrā, nav jādala granti un jādzēš uzņēmumu kredītsaistības.