Spilvē, Rīgā, taps daudzfunkcionāls kino filmēšanas paviljons "Riga Stages", aģentūru LETA informēja Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas pārstāve Ilze Samīte.

Rīgas domes Kamīnzālē 19.novembrī no plkst.8.15 līdz 8.45 ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV), kultūras ministre Agnese Lāce (P) un Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas valdes loceklis Jānis Kalējs parakstīs sadarbības memorandu par jauna multimediju nozares infrastruktūras pakalpojumu centra izveidi.

"Riga Stages" iecerēts kā daudzfunkcionāls kino filmēšanas paviljons, kas piedāvās iekštelpu filmēšanas iespējas. Trīs hektāros Spilvē taps vairākas studijas, zemūdens filmēšanas baseins, āra filmēšanas laukums, palīgtelpas, noliktavas, biroji un autostāvvieta.

Samīte norāda, ka no 2017. līdz 2023.gadam Latvijā ir īstenoti 53 ārvalstu filmu projekti un Latvijā izlietotais finansējums veido aptuveni 55 miljonus eiro.

Noslēgušās 9 valstij nevajadzīgo nekustamo īpašumu izsoles ar kopējo izsolīto vērtību 422 540 eiro, tostarp par 332 480 eiro nosolīta bijusī Latvijas Kino muzeja ēka Peitavas ielā 10, Rīgā, tās sākuma cena 302 480 eiro, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Šogad februārī VNĪ pabeidza telpu pielāgošanu Latvijas Kino muzeja vajadzībām VNĪ vadībā atjaunotajā "TabFab" kvartālā Miera ielā, Rīgā un muzejs ir atvērts apmeklētājiem.

Nams Peitavas ielā 10, kur vairāk nekā 20 gadus atradās Latvijas Kino muzejs, uzcelts 1870. gadā un ir labā vai apmierinošā tehniskajā stāvoklī. Īpašumu veido zemesgabals 684 kvadrātmetru platībā un uz tā esošā administratīvā ēka ar kopējo platību 831,3 kvadrātmetri un noliktava ar kopējo platību 582,8 kvadrātmetri. Ēka pārdota kopā ar blakus esošo namu, kurā jaunajam īpašniekam būs iespēja realizēt savas ieceres.

Atbilstoši kapitālsabiedrības stratēģijai, VNĪ ilgtermiņā uztur īpašumus, kas nepieciešami valsts pārvaldei, savukārt īpašumi, kuri publiskajām iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus, likumā noteiktajā kārtībā tiek pārdoti publiskas izsoles ceļā vai tiek izskatīta īpašumu nodošana citiem valdītājiem. Atsavināšana dod iespēju īpašumiem iegūt jaunu pielietojumu un valstij līdzekļus nozīmīgu projektu īstenošanai.

ASV kino industrijas uzņēmumi ir ieinteresēti uzzināt vairāk par Latviju un ieraudzīt klātienē, kādu atbalstu mēs varam piedāvāt filmu uzņemšanai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja kultūras ministre Agnese Lāce (P).

Stāstot par to, kā gājis Losandželosā, kurp ministre pagājušajā nedēļā bija devusies komandējumā gan uz "Oskaru" pasniegšanas ceremoniju, gan arī tikties ar "Netflix" un citiem kino industrijas pārstāvjiem, Lāce informēja, ka tā bija lieliska iespēja izmantot kultūras diplomātiju, lai popularizētu ne tikai kino nozari, bet arī Latvijas tēlu kopumā.

Jau plānojot vizīti, ministre bijusi saziņā ar Latvijas vēstniecību ASV, kura šogad ir iecerējusi vairākas norises kino nozares izcelšanai. "Šie kontakti, kurus uzsāku veidot, esot Losandželosā, gan ļaus uzaicināt dažādus filmu uzņēmumus uz Latviju un iepazīstināt viņus ar kino nozari, gan arī iesaistīt viņus citās norisēs, kuras organizēs, piemēram, vēstniecība ASV," klāstīja Lāce.

Režisora Viestura Kairiša un aktiera Kārļa Arnolda Avota sadarbībā veidotā spēlfilma „Uļa / Ulya” atlasīta 79. Kannu kinofestivāla konkursa programmā “Īpašais skatiens / Un Certain Regard”, tas izziņots 9. aprīlī preses konferencē par Kannu festivāla oficiālo atlasi galvenajiem konkursiem.

Īpašais skatiens / Un Certain Regard ir viena no divām Kannu kinofestivāla oficiālā konkursa programmām, tai ik gadu tiek sīvā konkurencē no visas pasaules atlasītas aptuveni 20 filmas ar neparastu, oriģinālu māksliniecisko redzējumu; šis ir konkurss, kurā savu triumfa ceļu pirms diviem gadiem uzsāka arī Ginta Zilbaloža filma Straume.

Spēlfilmas Uļa pamatā ir aktiera Kārļa Arnolda Avota ideja un vēlēšanās nospēlēt šo emocionālo un dramatisko neparastas pusaudzes identitātes meklējumu stāstu, kas balstīts leģendārās Latvijas basketbolistes Uļjanas Semjonovas biogrāfijā. Darbība risinās Latvijā pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās, filmas varone Uļa aug nomaļā Latvijas lauku sētā vecticībnieku ģimenē, un viņas neparastais augums liek tuviniekiem šaubīties, vai tik garai meitenei šajā pasaulē vispār būs vieta. Kad klases fotogrāfija nonāk basketbola treneru rokās, Uļa tiek aizvesta uz Rīgu, lai pievienotos slavenai basketbola komandai, tomēr meitenei nav viegli noticēt saviem spēkiem, pieņemt sevi un atrast īsto ceļu, lai no apmulsušas pusaudzes kļūtu par pasaules mēroga sporta personību – vienu no nedaudzām, kas mums, Latvijai, ir.

Režisora Ginta Zilbaloža pilnmetrāžas animācijas filma "Straume" jeb "Flow" nominēta divām ASV Kinoakadēmijas "Oskars" balvām, tiešsaistes pasākumā paziņoja ASV Kinoakadēmija.

Zilbaloža animācijas filma sacentīsies par uzvaru kategorijā "Labākā pilnmetrāžas animācijas filma" un kategorijā "Labākā starptautiskā filma".

ASV Kinoakadēmijas balvu laureāti tiks paziņoti svinīgā ceremonijā 2.martā.

Režisors Gints Zilbalodis saka: "Pateicos ASV Kinoakadēmijai par atzinību! Sākot darbu pie šīs filmas, mēs nekad nevarējām iedomāties, ka šis darbs nonāks līdz Oskara nominācijām, taču tagad tas ir noticis. Tā, protams, ir gan veiksme, gan arī likumsakarība - Straume tapa neatlaidīga komandas darba rezultātā piecu gadu garumā. Vislielākais paldies tiem, kas mūsu komandu atbalstīja un turpina atbalstīt šajā ļoti intensīvajā ceļā no filmas veidošanas līdz izplatīšanai. Mēs esam īpaši aizkustināti par neticamo skatītāju atsaucību Latvijā, turklāt skatoties filmu tieši tā, kā mēs to bijām paredzējuši - uz lielā ekrāna. Ceru, ka filmas vēstījums turpinās uzrunāt skatītājus visā pasaulē, un Oskara nominācijas noteikti palīdzēs Straumei iegūt arvien jaunus skatītājus."

Latvijas Nacionālais futbola stadions ir sapnis, kuram jātop par realitāti. Šobrīd par tā nepieciešamību vairs nav jāpārliecina nedz valdība, nedz Rīgas dome, arhitektu un inženieru birojs SEP izstrādā konceptu, un gada laikā jau zināsim, cik skatītājiem taps futbola stadions Lucavsalā, Dienas Biznesam intervijā atklāja Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko.

Pastāstiet par Nacionālā futbola stadiona ieceres vēsturi! Ne jau pirmo gadu par stadionu prāto? Kādēļ vajadzēja un vajag, un kāpēc neizdevās iepriekš?

Pirms vairāk nekā desmit gadiem gan Futbola federācijā, gan arī sabiedrībā bija plašas diskusijas par jauna stadiona nepieciešamību, jo bija pilnīgi skaidrs, ka Skonto stadions vai arī vecais Daugavas stadions pirms renovācijas neizpilda mūsdienīga ceturtās kategorijas stadiona prasības. Proti, ir nepieciešams jumts, vajadzīgs pietiekams skaits sēdvietu skatītājiem, palīgtelpas un tehniskie mezgli spēles norisei. Līdzīgas būves Latvijā ir gan hokeja spēļu apmeklētājiem, gan basketbola cienītājiem. Ir halles, kas apmierina starptautiskās prasības, kurās var notikt augsta līmeņa spēles un kuras var apmeklēt pietiekams skaits skatītāju. Tas, kādas ir prasības ceturtās kategorijas futbola stadionam, bija zināms jau pirms vairāk nekā desmit gadiem, un šīs prasības nav būtiski mainījušās. Loģiski, ka futbola cienītāji, federācija, sabiedrība kopumā visu laiku izdara šo spiedienu, proti, mums vajag vismaz vienu šādu stadionu. Kaimiņvalstī Igaunijā jau sen ir uzbūvēts šāds stadions ar 12 tūkstošiem skatītāju vietu. Jau pirms septiņiem gadiem tur notika UEFA superkausa spēle.

Rīgas dome piektdien, 28.jūnijā, pieņēma jaunus saistošos noteikumus par ielu tirdzniecību, kas paredz vienkāršotu tirdzniecības vietu saskaņošanas kārtību un atļauju izsniegšanu, precizētus darba laikus āra kafejnīcām, regulējumu par skaņu pastiprinošo iekārtu izmantošanu un vairākkārt lietojamu dzērienu glāžu sistēmas ieviešanu.

Jaunajos ielu tirdzniecības noteikumos saglabāta līdzšinējā saistošo noteikumu "Par kārtību kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība" redakcija, papildus ietverot dažus būtiskus jaunumus.

Kā viens no jaunumiem turpmāk paredz vienas pieturas principu dokumentu iesniegšanai pašvaldībā, attiecīgi, visu nepieciešamo dokumentāciju iesniedzot Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā (RAIC). Līdz ar jauno saistošo noteikumu stāšanos spēkā, RAIC būs iespējams iesniegt arī atļaujas ielu tirdzniecībai reģistrētā ielu tirdzniecības vietā. Pārējiem ielu tirdzniecības veidiem šāda principa ievērošana ir ieviesta jau iepriekš.

Precizēti arī nosacījumi atļauju saņemšanai atvieglotā kārtībā ielu tirdzniecībai jau reģistrētajās tirdzniecības vietās un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai, ja tirdzniecības vietas risinājumā plānots izmantot iepriekšējos gados Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā (PAD) saskaņoto tirdzniecības vietas risinājumu. Turpmāk šāda atvieglotā kārtība ielu tirdzniecības atļaujas saņemšanai tiks piemērota, ja kopš PAD saskaņojuma sniegšanas būs pagājuši ne vairāk kā pieci gadi. Šāds lēmums pieņemts, jo tirdzniecības vietas risinājumi ārtelpā piecu gadu laikā, dažādu ārēju laika apstākļu, piemēram, lietus un sniega ietekmē, zaudē savu sākotnējo izskatu un kvalitāti.

Pārtikas ražošanas uzņēmuma “Orkla Latvija” mērču un gatavo ēdienu zīmola “Spilva” jaunās, paplašinātās ražotnes darbinieki un būvdarbu veicēji svinīgā gaisotnē atzīmējuši svarīgu notikumu būvniecības procesā – spāru svētkus.

Tie iezīmē brīdi, kad ražotnes jaunais piebūves apjoms ir sasniedzis savu augstāko punktu un projekts virzās uz nākamajiem būvdarbu posmiem, kuri norit pēc iepriekš noteiktā plāna.

Būvdarbu rezultātā, savienojot pašreizējo ražošanas zonu un izejvielu noliktavu ar jaunu ēku, “Spilva” ražotnes platība pieaugs par 1500 m2 jeb papildu 25 % ražošanas platības, kopējai platībai sasniedzot 6020 m2. Paplašināšana ļaus nodrošināt papildu ražošanas kapacitāti 30 % apmērā.

Būvdarbos “Orkla Latvija” investē 2,8 miljonus eiro jeb teju pusi no kopējām investīcijām ražotnes paplašināšanas un modernizācijas projektā, kas veido 5,4 miljonus eiro. Kopš 2020. gada “Orkla” Latvijā pārtikas rūpniecības attīstībā investējusi jau vairāk nekā 200 miljonus eiro.

Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmums “Orkla Latvija” investēs 5,4 miljonus eiro mērču un gatavo ēdienu zīmola “Spilva” ražotnē Spilvē, Babītē.

Investīciju plāns paredz ražošanas ēkas paplašināšanu un galveno ražošanas līniju modernizāciju, lai nodrošinātu racionālu ražošanas plūsmu un automatizācijas iespējas, kā arī palielinātu ražošanas ātrumu un samazinātu personāla slodzi. Investīciju mērķis ir būtiski palielināt ražošanas kapacitāti un efektivitāti, tādējādi paverot līdz šim nebijušas iespējas ražot būtiski vairāk produkcijas augošajās kategorijās.

“”Spilva” majonēžu un mērču ražošana bija sasniegusi teju savus griestus jeb 90 % līnijas noslodzi, kas sasniegts pateicoties būtiskam eksporta pieaugumam. Ražotne sevi ir pierādījusi un kļuvusi stratēģiski svarīga “Orkla” uzņēmumu tīklā. Pateicoties šīm investīcijām, “Spilva” ne tikai atrisinās ražošanas kapacitātes izaicinājumus, bet arī turpinās audzēt apjomus un turēties līdzi nozares modernizācijai, ieņemot galveno lomu mērču ražošanā grupā,” norāda SIA “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Šveices pilsētā Lucernā 7.decembrī norisinājās Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija, kurā Latviju pārstāvēja Ginta Zilbaloža animācijas filma “Straume”, kas turklāt bija nominēta divās kategorijās, pretendējot gan uz gada labākās Eiropas animācijas filmas titulu, gan gada Eiropas filmas balvu. Zilbaloža filma saņēma Eiropas Kinoakadēmijas balvu kategorijā “Labākā pilnmetrāžas animācijas filma”.

Savukārt 8.decembrī "Straume" ("Flow"), kuru Latvija oficiāli izvirzījusi ASV Kinoakadēmijas balvai "Oskars" kategorijā "Labākā starptautiskā filma", saņēmusi gan Losandželosas Filmu kritiķu asociācijas, gan Bostonas filmu kritiķu kopienas balvu kā labākā animācijas filma.

Eiropas Kinoakadēmijas (EFA) balva ir vispazīstamākā un prestižākā Eiropas kino balva, tās ieguvējus nosaka Eiropas Kinoakadēmijas biedru balsojums. Līdz šim Latvijas filma EFA balvu ieguvusi tikai vienreiz – pirms 34 gadiem, kad par Eiropas labāko dokumentālo filmu tika atzīta klasiķa Ivara Selecka Šķērsiela (1988, balva 1990).Lai pārstāvētu filmu Straume Eiropas Kinoakadēmijas balvu ceremonijā, svinīgajā pasākumā ieradās filmas režisors Gints Zilbalodis, komponists Rihards Zaļupe un producents Matīss Kaža, uz skatuves kāpa arī filmas līdzproducents Rons Diānss no kompānijas Sacrebleu Productions (Francija).

Šā gada 11. aprīlī norisinājās viens no nozīmīgākajiem Baltijas komunikācijas nozares pasākumiem – Mi:t&Links Baltic Communication Awards 2025, kur animācijas filmas "Straume" komunikācijas kampaņa “We flooded Latvia” saņēma divas Zelta balvas kategorijās “Integrētā komunikācija” (Integrated Communication) un “Digitālā komunikācija” (Digital Communication). Kampaņu izstrādāja un realizēja sabiedrisko attiecību aģentūra Golin Rīga.

Filmas "Straume" izplatīšanas kampaņa noritēja sarežģītā laikā, kad pēc Covid-19 pandēmijas Latvijā bija viens no zemākajiem kino apmeklējuma rādītājiem Baltijā. Vietējām filmām bija lielas grūtības sasniegt plašāku auditoriju. Apzinoties šo kontekstu, kampaņas mērķis bija ne tikai veicināt biļešu pārdošanu, bet arī atjaunot sabiedrības interesi par latviešu kino un nostiprināt "Straume" kā nozīmīgu kultūras notikumu.

Filmas "Straume" producents Matīss Kaža atzīst: “Daļa no ‘Straumes’ panākumiem slēpjas pārdomātā mārketinga un komunikācijas kampaņā, kas ļāva filmai kļūt par Latvijas rekordisti kino skatītāju skaita ziņā. Mēs priecājamies, ka Golin komanda ir saņēmusi šo atzinību par tiešām veiksmīgi realizētu kampaņu, kas palīdzēja Kaķim kļūt par vienu no spilgtākajiem Latvijas laikmetīgās kultūras simboliem.”

VAS Latvijas Pasts atklājis otro unikāla dizaina pakomātu galvaspilsētā, Brīvības un Miera ielu krustojumā. Tas ir veltījums animācijas pilnmetrāžas filmas Straume autoru darbam un starptautiskiem sasniegumiem.

Sūtījumu nosūtīšanas un saņemšanas punkts vizuāli atgādina mākslas objektu. Tas atspoguļo kino fragmentu, kurā uz laivas priekšgala atrodas filmas galvenais varonis – Straume, virzoties caur pārplūdušo pilsētu.

Oskarotajai animācijas filmai veltītais pakomāts ir jau otrais Latvijas Pasta nestandarta dizaina projekts pilsētvidē. Pirmo pakomātu pērn Āgenskalna tirgū izveidoja apkaimes iedzīvotāji kopā ar ilustratori Rebeku Lukošus.

Urbānais mākslas objekts ir arī simbolisks turpinājums nacionāla pasta operatora iepriekšējam veltījumam – īpaša dizaina aploksnei un pastmarkai. Jāuzsver, ka augstais pieprasījums pēc Straumes filatēlijas izdevumiem stimulēja izdot papildu tirāžu.

Latvija plāno aicināt pasaulē vienu no lielākajiem straumēšanas servisiem "Netflix" veidot reģionālo biroju Rīgā, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Plānojam uzrunāt "Netflix" par reģionālā biroja izveidi šeit Baltijā, Rīgā, lai mums saikne būtu daudz ciešāka," teica Valainis, piebilstot, ka šobrīd "Netflix" ir šāds birojs Vācijā.

Viņš arī uzsvēra, ka tādējādi darbs ar "Netflix" turpinās.

"Mēs nekādā gadījumā neplānojam pārtraukt sadarbību ar "Netflix". Tieši otrādi, mēs mēģināsim strādāt arvien ciešāk un radīt nepieciešamo pārliecību, ka šeit Latvijā ir filmu nozare, kas jau ir ļoti labi sevi pierādījusi, un, ka arī no valsts puses viņi var rēķināties, ka finansējums tajā brīdī, kad to vajadzēs, tiks piešķirts," sacīja ekonomikas ministrs.

Iepriekš TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka Latvija nav spējusi nodrošināt skaidrus spēles noteikumus producentiem, kas sadarbojās ar "Netflix", un tādējādi "Netflix", visticamāk, Latvijā neīstenos 20 miljonus eiro vērtu projektu.

Ekspluatācijā nodots kultūras un radošo industriju atbalsta centrs “TabFab” Rīgā, Miera ielā 58a. Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) plāno uzsākt mācības jaunajās telpās šī gada nogalē, ziņo VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“”TabFab” kvartāla attīstības projekts ir būtisks solis, lai atdzīvinātu bijušo Rīgas Tabakas fabrikas teritoriju, kas līdz šim tika uzskatīta par degradētu. Projekts ne tikai uzlabo apkārtējo vidi, bet arī veicina apkaimes attīstību, piedāvājot paplašinātas izglītības iespējas un piesaistot jaunas investīcijas,” norāda J. Gavrilova.

Šis kvartāls kļūs par mūsdienīgu un atvērtu vidi, kas veicinās sadarbību starp akadēmisko un radošo industriju pārstāvjiem, kļūstot par magnētu ne tikai nozares profesionāļiem, bet arī vietējiem un ārvalstu interesentiem. Tas stiprinās Rīgas kultūras un radošo industriju centra pozīciju.

“VNĪ pārraudzībā un vadībā pārbūvētās ēkas Tabakas fabrikas kvartālā ir fundamentāli svarīgas Latvijas Kultūras akadēmijas straujākai attīstībai. Pāreja uz šīm ēkām nodrošinās augstskolas stratēģisko mērķu - veidot spēcīgu vienotu un mūsdienīgu akadēmisko, jaunrades un pētniecisko telpu, kā arī būt atvērtai plašākai internacionalizācijai – realizāciju,” norāda LKA rektors, profesors Dāvis Sīmanis.

Valdība animācijas filmas "Straume" komandai par "Zelta globusa" apbalvojuma iegūšanu piešķirs 300 000 eiro, pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Līdztekus papildu 150 000 eiro tiks piešķirti filmas mārketinga vajadzībām.

Kā norādīja Siliņa, filma ir arī liela reklāma Latvijai, tās kino jomas profesionāļiem.

Savukārt kultūras ministre Agnese Lāce (P) norādīja, ka sanāksmē visi bijuši vienisprātis, ka saredz animācijas filmu nozares izaugsmi arī turpmāk, taču Kultūras ministrija (KM) nāks ar savu redzējumu par to, kā papildu finansējums filmu nozarei, tieši animācijas filmu izstrādei, varētu tikts piešķirts un izlietots. Par to tikšot turpinātas arī sarunas ar partneriem.

Kā informēja KM, Ministru kabineta (MK) naudas balva, kas tiks piešķirta filmas "Straume" komandai, ir līdzvērtīga tai, ko saņem sportisti par augstiem sasniegumiem starptautiskā līmenī.

Kā liecina Eurostat dati, Valsts kancelejas publiskotie dati par darba samaksu un nodarbinātajiem valsts pārvaldē, kā arī Valsts kasē iesniegtie valsts pārvaldes iestāžu gada pārskati, tad piecpadsmit Latvijas valsts iestādēs (tostarp KNAB, Ekonomikas, Finanšu un Veselības ministrijā) 2024. gadā vidējais neto atalgojums uz vienu nodarbinātu štata vietu pārsniedza darbaspējīgo iedzīvotāju neto ienākumus vidēji Eiropas Savienībā (25,5 tūkstoši eiro). Daudzu Latvijas valsts iestāžu algas visumā atbilst ES vidējām, tikai Latvijas privātais sektors kaut kā netiek līdzi Latvijas valsts sektora ambīcijām.

Lai iegūtu datus par Latvijas valsts iestāžu darbinieku vidējo atalgojumu, tika izmantoti 2024. gada pārskati par faktiskajiem valsts iestāžu izdevumiem, kādi tie ir iesniegti Valsts kasē.

Jāatzīmē, ka vairākām iestādēm pēdējo divu gadu laikā mainījās nosaukumi un arī funkcijas. No 2024. gada 1. janvāra Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ir Bērnu aizsardzības centrs. Valsts reģionālās attīstības aģentūra tagad ir Valsts digitālās attīstības aģentūra. No 2024. gada 1. jūlija mainījās Valsts vides dienesta un Vides pārraudzības valsts biroja padotība, tāpēc, iespējams, šo struktūru 2023. un 2024. gada dati nav savstarpēji salīdzināmi. Valsts kancelejas publiskotajos datos Satversmes tiesai ir norādīti ļoti atšķirīgi dati par štata vietu un nodarbināto skaitu. 2021. gadā Satversmes tiesai ir dotas 53 štata vietas un 2024. gadā - 55 štata vietas, bet 2023. un 2022. gadā - 8 štata vietas. 2023. gadā Satversmes tiesas atalgojumu izdevumu apjoma dalījums ar attiecīgā gadā norādīto štata vietu skaitu ir astronomiski liels. Tas netika ņemts vērā. Tas nozīmē, ka šajā rakstā publiskotie dati ir ar tikpat lielu precizitātes pakāpi, kāda ir valsts struktūru publiskotajiem datiem. No datu kopas tika izslēgti dati, kuros bija aizdomīgi lielas atšķirības par štata vietu un nodarbināto skaita lielumu viena gada ietvaros. Par visām valsts iestādēm ir izmantotas atskaites par valsts pamatbudžeta izpildi. Izņēmums ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kas tiek finansēta no sociālā budžeta, un Latvijas Banka, kurai ir ar valsts pamatbudžetu nesaistīti ieņēmumi.

No šodienas līdz 16. martam arī iedzīvotāji Latvijā var pieteikties Apollo Group obligāciju iegādei, ieguldot uzņēmumu grupā, kurai pieder Lido, Apollo Kino un citi pazīstami zīmoli. Piedāvājums ir atvērts gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem visā Baltijā, piedāvājot obligācijas ar piecu gadu termiņu un 7% gada procentu likmi.

Apollo Group apvieno kinoteātru, grāmatnīcu un restorānu biznesu un apkalpo vairāk nekā vienu miljonu lojālu klientu. Minimālais ieguldījums un obligāciju nominālvērtība ir 500 eiro. Procenti investoriem tiks izmaksāti četras reizes gadā. Kopējais obligāciju emisijas apjoms ir līdz 50 miljoniem eiro, bet pārsniegta pieprasījuma gadījumā uzņēmumam ir tiesības to palielināt vēl par papildu 20 miljoniem eiro.

Plānotais emisijas apjoms to ierindo starp lielākajiem publiskajiem obligāciju piedāvājumiem Baltijā, kas paredzēts plašam investoru lokam, tostarp iedzīvotājiem.

Emisijas mērķis ir stiprināt uzņēmuma finansiālo neatkarību, dažādot kapitāla struktūru un atbalstīt grupas turpmāko izaugsmi. Tuvākajos gados uzņēmums plāno paplašināt darbības mērogu visās četrās valstīs, kurās tas jau darbojas – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā.

Režisora Ginta Zilbaloža animācijas filma "Straume" ar 255 000 skatītājiem kļuvusi par Latvijas kinoteātros un kinodemonstrēšanas vietās visvairāk apmeklēto filmu, aģentūru LETA informēja Nacionālajā kino centra (NKC) pārstāvji un filmas producents Matīss Kaža.

Tas ir jauns pašmāju kino skatītāju skaita rekords atjaunotās Latvijas vēsturē - vairāk nekā 35 gadu laikā. "Straume" pārspējusi arī visu ārzemju filmu rekordus, apsteidzot tādas filmas kā "Avatars: Ūdensceļš" un "Titāniks".

Filmu "Straume" joprojām iespējams noskatīties visos lielākajos Latvijas kinoteātros, īpaša "otrreizējā" aktivitāte sākusies arī Latvijas novados, norāda NKC. No 1.marta filma būs pieejama vietnēs "Tet+" un "LMT viedtelevīzijā".

Tikmēr Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Rīgā, kur izstādīta Zilbalodim pasniegtā "Zelta globusa" balva, nedēļas laikā to aplūkojuši vairāki tūkstoši interesentu, radot arī rindas, tāpēc publiskā apskate pagarināta līdz 30.janvārim.

Šobrīd notiekošā obligāciju emisija ir nozīmīgs pavērsiens Apollo Group izaugsmes stratēģijā, norāda uzņēmuma izpilddirektors Tomass Tīvels (Toomas Tiivel).

Ienākšana kapitāla tirgū ir loģisks nākamais solis, kas apliecina uzņēmuma gatavību darboties jaunā mērogā un stiprināt kapitāla struktūru, skaidro T.Tīvels. Obligāciju emisija līdz 50 miljoniem eiro ar iespēju to palielināt līdz 70 miljoniem ierindo šo starp lielākajiem publiskajiem obligāciju piedāvājumiem Baltijā, kas plaši pieejams gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem.

Kā, raugoties no Apollo Group perspektīvas, jūs raksturotu 2025. gadu?

Aizvadītais gads ir bijis nozīmīgs pagrieziena punkts Apollo Group attīstībā. Uzņēmums nodrošināja spēcīgu naudas plūsmu no pamatdarbības un vienlaikus turpināja ieguldīt izaugsmē. Mūsu diversificētais izklaides un ēdināšanas koncepciju portfelis pierādīja savu noturību arī mainīgas ekonomiskās vides apstākļos. Tāpat mēs sasniedzām peļņu grupas līmenī, kas apliecina iepriekš veikto investīciju atdevi un integrētās eatertainment jeb izklaides un ēdināšanas ekosistēmas dzīvotspēju. Papildus tam paplašinājām klātbūtni noieta tirgos, stiprinājām zīmolus un mērķtiecīgi gatavojāmies nākamajam izaugsmes posmam, tostarp šobrīd notiekošajai obligāciju emisijai līdz 16. martam un ienākšanai kapitāla tirgū.

Tā uzskata filmas Slāpes režisors, scenārija un idejas autors Rolands Mežmačs. Šī viņa karjerā ir jau otrā mākslas filma. Lai arī uz peļņu no filmas uzņemšanas viņš necer, tomēr uzskata, ka tā dod iespēju nozarei kopumā piesaistīt spēlētājus reklāmas tirgū, bet nākotnē uz Latviju atvilināt vēl vairāk kinoindustrijas globālo milzeņu.

Fragments no intervijas

Par filmu un industrijas nākotni arī jautājumi režisoram. Pastāsti īsumā par sevi? Kas ir filmas Slāpes, kas uz ekrāniem nāks novembrī, režisors, un kā līdz tam nonāci?

Esmu daudz ko studējis. Gan žurnālistiku, gan politikas zinātnes, kinomaģistros studēju, bet visas šīs studijas neesmu pabeidzis. Vienīgais, kur man ir iegūts bakalaura grāds, ir kino jomā Londonā, beidzu operatoru kursu. Proti, profesionāli noteikti zinu, kā labi un pareizi filmēt. Šajā jomā arī strādāju gadus sešus.

Kad devies uz Londonu, tas bija ar mērķi studēt?

2008. gadā, kā daudzi, devos uz Londonu. Biju pilngadību sasniedzis un devos pasaulē. Sāku strādāt restorānā un trīs gadus taisīju ēst. To apguvu labi, vēl šobrīd varu teikt, ka gatavoju labi! Man sākumā nebija nekāda plāna, tas radās pakāpeniski, pēc tam, kad izkāpu Viktorijas stacijā no vilciena. Es biju jauns un traks, sākums bija grūts, bet visu lēnām sapratu. Tad, kad sapratu, ka esmu jau gandrīz vietējais un uz mani attiecas visi granti izglītībā, es to izmantoju un ieguvu izglītību. Tad jau turpināju strādāt par reklāmu filmētāju Londonā. Tad devos uz Vjetnamu un trīs gadus nodzīvoju Saigonā, kur arī strādāju par operatoru.

Noslēdzies darījums, kura ietvaros AS Lido līdzšinējais lielākais akcionārs Apollo Group papildinājis savu daļu uzņēmuma kapitālā līdz 96%, iegādājoties vēl 21% akciju. Lido dibinātājs Gunārs Ķirsons saglabā 4% akciju un izstājas no uzņēmuma padomes.

Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs joprojām būs Ivars Vendelins un arī Lido valde paliek nemainīga – valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa, valdes locekļi Rasmuss Pētersons, Renārs Gulbis un Solvita Treilande.

Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Ivars Vendelins uzsver: “Ļoti augstu vērtējam Ķirsona kunga ieguldījumu uzņēmuma izveidē un attīstībā, tāpēc esam priecīgi, ka viņš arī turpmāk būs akcionāru sastāvā. Mūsu mērķis ir saglabāt un attīstīt Lido zīmolu, balstoties uz tā unikālajām vērtībām un tradīcijām, kas ir tik nozīmīgas Latvijas sabiedrībai. Tajā pašā laikā plānojam paplašināt uzņēmuma iespējas starptautiskajos tirgos. Esam pārliecināti, ka, sadarbojoties ar pieredzējušo, profesionālo un aizrautīgo Lido komandu, kas ir uzņēmuma balsts, mums izdosies veiksmīgi īstenot izvirzītos mērķus un pavērt jaunas attīstības iespējas.”

Jebkura binzesa pamatā primāri ir izturība un mērķtiecība, domā Anastasija Zenčika, personāla atlases uzņēmuma Evotym dibinātāja.

Sākumā, veidojot uzņēmumu, daudzas lietas nenotiek tā, kā iecerēts, secina A.Zenčika. Nākas saskarties ar noraidījumiem, neticību un šaubām, un tieši šajos brīžos vissvarīgākais ir nepadoties un saglabāt ticību sev. Lielākās veiksmes bieži nāk pēc neveiksmēm un šajā gadījumā ilgtermiņa panākumus nosaka tieši uzņēmēju izturība, mērķtiecība un spēja neatlaidīgi virzīties uz priekšu. Galu galā uzņēmējdarbība ir nepārtraukts mācīšanās un pielāgošanās process, kurā katra pieredze, arī neveiksme, noved soli tuvāk nākamajam sasniegumam, pārliecināta ir A.Zenčika.

Gūst starptautisku pieredzi

Bērnībā es sapņoju kļūt par psiholoģi, atminas A.Zenčika. “Domāju, ka interesi par šo profesiju manī veicināja kino, jo manā ģimenes un paziņu lokā neviena psihologa nebija. Neraugoties uz manu interesi par šo jomu, mamma bija pārliecināta, ka šī profesija man nav piemērota, jo esmu pārāk empātiska un citu cilvēku problēmas mēdzu izlaist caur sevi. Visticamāk, viņai bija taisnība, jo arī šobrīd, pat skatoties filmas, man reizēm nākas iziet no istabas, ja uz ekrāna notiek kas īpaši emocionāls vai nepatīkams. Lai vai kā - par psiholoģi es nekļuvu, taču varētu teikt, ka šis sapnis manā gadījumā piepildījās citā formā. Personālatlases un vadības jomā komunikācija ir neatņemama darba sastāvdaļa - ikdienā es uzklausu ļoti daudzus cilvēkus, iedziļinoties viņu stāstos un motivācijā, kā arī palīdzot saprast, kas viņiem ir patiesi svarīgs. Savā ziņā tas ir ļoti līdzīgi tam, ko dara psihologs, jo arī es analizēju cilvēku uzvedību un atbalstu viņu attīstību,” stāsta A.Zenčika, kura pirmo darba pieredzi guva jau pusaudžu vecumā.

Komponistam un pianistam Raimondam Paulam šodien aprit 90 gadi, un par godu šai jubilejai notiks īpašs maestro veltīts pasākums, noskaidroja aģentūra LETA.

Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) pārstāve Ilze Lujāne aģentūrai LETA pastāstīja, ka LSM godinās Paulu, rīkojot īpašu, Maestro vēlmēm atbilstošu, svinīgu pasākumu šaurā aicināto viesu lokā, kura laikā Latvijas Radio izteiks pateicību par Paula paliekošo ieguldījumu Latvijas kultūras telpā un sabiedriskā medija attīstībā.

"Latvijas kultūra nav iedomājama bez Raimonda Paula radītajām kompozīcijām, un šis notikums ir cieņas un pateicības apliecinājums viņa mūža darbam," uzsvēra Lujāne.

Pauls dzimis 1936. gada 12. janvārī Rīgā. Viņa darbi aptver vairākus mūzikas žanrus, galvenokārt dziesmu žanru, kā arī mūziku teātrim, kino un muzikālajam teātrim.

Maestro bijis Rīgas estrādes orķestra muzikālais vadītājs, galvenais diriģents un pianists, dibinājis un vadījis vokāli instrumentālo ansambli "Modo", strādājis Latvijas Radio un televīzijā, kur vadījis profesionālos muzikālos kolektīvus un mūzikas raidījumu redakcijas.

Baltijas kapitāla tirgū arvien biežāk redzami uzņēmumi, kas attīstības finansēšanai izvēlas publisko obligāciju emisijas. Šādu pieeju izvēlējusies arī izklaides un ēdināšanas uzņēmumu grupa Apollo Group, kuras darbību investori var novērot ikdienā, izmantojot tās pakalpojumus un apmeklējot tādus zīmolus kā Apollo Kino un Lido. Savā ziņā tas ļauj investoram “redzēt”, kā strādā bizness, kurā ieguldīta nauda.

Investīciju pārvaldīšanas uzņēmuma INVL valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs norāda, ka Apollo Group obligāciju emisija varētu būt pievilcīga iespēja vietējiem investoriem, īpaši tiem, kuri pirmo reizi apsver ieguldījumus obligācijās. “Šis piedāvājums dod iespēju saņemt fiksētu ~7% ienākumu no ieguldītās naudas (ja tiek izmantotas ieguldījumu konta priekšrocības), vienlaikus investoriem ir viegli saprast biznesu, kas nodrošina šo ienākumu – kinoteātri, restorāni un citi ikdienā pazīstami pakalpojumi. Tas ļauj arī praktiski novērot, kā uzņēmuma produktiem klājas tirgū,” skaidro A. Martinovs.

Pēc eksperta domām, šāda investīcija var būt piemērota tiem investoriem, kuri tic Baltijas ekonomikas izaugsmei un iedzīvotāju pirktspējas stabilitātei, kā arī ir ar mieru, ka daļa no obligāciju piedāvājumā piesaistītajiem līdzekļiem tiks novirzīti esošajiem akcionāriem, lai segtu līdz šim izsniegtos aizdevumus. Vienlaikus, kā jebkurā ieguldījumā, arī šeit jāņem vērā riski, tālredzīgi domājot par notikumiem, ko no šodienas skatupunkta ir grūtāk prognozēt. “Apollo Group sastāv no vairākiem uzņēmumiem, un grūtības kādā no tiem var ietekmēt visas grupas finanšu stāvokli. Šajā gadījumā obligācijas nav nodrošinātas ar konkrētu mantu, un uzņēmuma darbību var ietekmēt konkurence izklaides un ēdināšanas segmentā. Tajā pašā laikā Apollo Group ir noteikusi stingrus finanšu un biznesa parametrus (kovenantus), kuru izpilde ir obligāta, un šobrīd uzņēmums tos izpilda ar rezervi.”“Šāds ieguldījums, manuprāt, var būt piemērots ilgtermiņa investīcijai salīdzinoši nelielā apjomā – piemēram, līdz aptuveni 5% no uzkrājumiem,” piebilst A. Martinovs.

Augstskolas RISEBA studentiem durvis vērusi jauna, mūsdienīgām multimediju tehnoloģijām aprīkota datorklase, kuras izveidē ieguldīti vairāk nekā 120 000 eiro.

Jaunajā mācību telpā RISEBA Mediju un radošo tehnoloģiju fakultātes un Arhitektūras un dizaina fakultātes studentiem tagad ir pieejamas 25 darba vietas, kas aprīkotas ar Apple Mac Studio M2 datoriem, kas komplektēti ar monitoriem, multimediju aprīkojumu un optisko tīklu.

Izmantojot šo tehnisko aprīkojumu, studentiem paveras iespēja veidot kvalitatīvu multimediju saturu. Jaunie monitori palīdz precīzi un niansēti atspoguļot saturu un formu – jo monitori nodrošina precīzas kalibrācijas krāsu atspoguļojumu. Telpa ir aprīkota ar daudzkanālu skaņas sistēmu kuras skaņas arhitektūrā izmantoti Marantz Soundun un Acoustic Energy tehniskie risinājumi kuru kopums papildināts ar profesionālu akustisko izolāciju, kā arī augstas izšķirtspējas lāzerprojecijas iekārtu.