Ūdenssaimniecības nozarē nepieciešamas sakārtot normatīvo aktu bāzi, pretējā gadījumā izmaksas un tarifi turpinās lēcienveidīgi palielināties.
Par to Db.lv informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes loceklis un priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Ivars Zariņš. «Daudzviet pretēji prognozēm sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu apjomi samazinās. Ūdenssaimniecības komersantam ir jāuztur sistēma, kuras jauda ir būtiski lielāka par faktiskajiem pakalpojumu apjomiem, pieslēgumu skaits nepalielinās vai palielinās ļoti nenozīmīgi, un sistēmas uzturēšanas izdevumi ir jāsedz esošajiem pakalpojumu lietotājiem.
Tā rezultātā palielinās izmaksas un tarifi pieaug lēcienveidīgi un lielā apmērā,» stāsta I. Zariņš. Izmaksu palielinājumu radot arī tas, ka par ūdensapgādes pakalpojumiem var norēķināties, neizmantojot skaitītājus, un norēķini notiek pēc dažādās pašvaldībās atšķirīgi noteiktām patēriņa normām, kas neatbilst faktiskajam patēriņam. Tāpat normatīvās bāzes nepilnības traucē risināt arī vides piesārņojuma problēmas, kas ir ūdenssaimniecības projektu modernizēšanas sākotnējais mērķis, uzsver I. Zariņš. Regulēšanas funkcijas ūdenssaimniecības nozarē SPRK veic kopš 2009.gada 1.novembra.
Šajā nozarē nav nosacījumu pakalpojumu sniegšanai un saņemšanai, tādēļ regulāri tiek konstatētas problēmas, īpaši tajās apdzīvotajās vietās, kur ar Eiropas Savienības fondu atbalstu tiek īstenoti ūdenssaimniecības modernizācijas projekti. Jāpiebilst, ka Saeimā pašreiz tiek izskatīts likumprojekts «Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā» un SPRK paudusi savu gatavību iesaistīties darba grupā šī likuma uzlabošanai.