Pieprasījums pēc tautastērpa īpaši pieaug ap saulgriežu laiku, kad liela daļa vēlas ģērbties, ievērojot tradīcijas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Arvien vairāk cilvēku vēlas tautastērpu. Man liekas, ka latvietim tautastērps kļūst svarīgāks, turklāt ir ne tikai Jāņi, kad to uzvilkt, ir arī krustības, kāzas, tematiskie vakari,» saka Dace Krūmane, zīmola Muline (SIA Dore Etno) īpašniece. Gados vecākiem cilvēkiem interese nav tik liela, parasti par tautastērpiem interesējas ļaudis vecumā no 25 gadiem, kuri vēlas izcelt savu latvisko identitāti. «Nevar teikt, ka latvieši ir pelēki, viņiem patīk koši tautastērpi,» tā Dace. Jaunas meitenes nereti izvēlas īsus svārkus no tautiskiem audumiem. «Nezinu, ko par to saka etnogrāfi, bet meitenēm patīk,» viņa teic. Liela daļa pircēju ir tie latvieši, kuri aizbraukuši dzīvot un strādāt uz ārzemēm. «Nezinu, kāpēc ir tāds stereotips, ka tautastērps ir ļoti dārgs. Jā, vissmalkāk izšūtā villaine vien maksā vairāk nekā tūkstoš eiro, bet ekonomiskais variants ir balts linu krekls, kas maksā ap 35 eiro, un brunči, kas maksā, sākot no 80 eiro. Ja ir bruncis un krekls, pilnīgi pietiek, lai būtu tautiski saģērbts. Taču ir arī cilvēki, kuri izvēlas pilno tautastērpu,» norāda Dace.