Zviedrijas prāmju operators "Stena Line Scandinavia" ("Stena Line") plāno iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār kravu pārvadātāju SIA "Baltreiss", informē Konkurences padomē (KP).

"Stena Line" ir Zviedrijā reģistrēta kompānija, kas nodarbojas ar pasažieru un kravu pārvadājumiem ar prāmjiem, ik gadu veicot vairāk nekā 25 000 reisu. "Stena Line" pieder uzņēmumu grupai, kuras mātesuzņēmums ir Zviedrijas "Stena". Grupas sastāvā ir vairākas kompānijas, kas nodarbojas ar tādām savstarpēji saistītām jomām kā prāmju operācijas, urbšana jūrā, kuģniecība un citām.

Savukārt "Baltreiss" ir Latvijā reģistrēts uzņēmums, kura saimnieciskā darbība ir saistīta ar kravu pārvadājumiem, tostarp veicot starptautiskos ģenerālkravu un industriālo kravu pārvadājumus pa autoceļiem, organizējot ro-ro kravu pārvadājumus pa jūru, kravu uzglabāšanu, stividoru pakalpojumus un kravu muitošanu.

Zviedru prāmju uzņēmums Stena Line šodien oficiāli atklājis jaunu kravas pārvadājumu maršrutu Dublina–Liverpūle (Bērkenheda).

Plānots, ka jaunā maršruta atklāšana vēl vairāk palielinās uzņēmuma kravu pārvadājumu apjomu pēc rekordlielā kravu apjoma, kas tika sasniegts 2023. gadā.

Pirmais prāmis jaunajā maršrutā devās ceļā no Dublinas ostas 5. termināļa šorīt plkst. 6.30. Prāmis izbrauks no Dublinas katru dienu no rīta un dosies atpakaļceļā no Bērkenhedas 12 Quays termināļa vakarā. Šis būs jau septītais Stena Line maršruts Īrijas jūras reģionā līdztekus maršrutiem Belfāsta–Kērnraina, Belfāsta–Heišema, Belfāsta–Liverpūle, Dublina–Holiheda, Roslēra–Fišgārda un Roslēra–Šerbūra.

Pašlaik jaunajā maršrutā Dublina–Liverpūle kursēs prāmis Stena Horizon, taču uzņēmums apsver iespēju pastāvīgi norīkot maršrutā prāmi, kas paredzēts tikai kravu pārvadāšanai. Jaunais maršruts sniegs klientiem, kuri izmanto kravas pārvadājumu pakalpojumus abos Īrijas jūras krastos, vēl efektīvāku un uzticamāku transporta pakalpojumu izvēles iespēju starp Īriju un Apvienoto Karalisti.

Prāmju operators "Stena Line" testē jaunu mākslīgā intelekta ceļojumu optimizācijas sistēmu maršrutā starp Liepāju un Trāvemindes ostu Vācijā, informē "Stena Line" pārstāvji.

"Stena Line", izmantojot mākslīgo intelektu, plāno ievērojami samazināt degvielas patēriņu. Paredzēts, ka uzņēmuma jaunā ceļojumu optimizācijas sistēma palīdzēs efektīvāk optimizēt prāmja funkcijas, rezultātā samazinot degvielas patēriņu līdz 5%.

Tostarp mākslīgais intelekts palīdz optimizēt kuģa ekspluatāciju, jo precīzi analizē dažādus kuģa pārvietošanos ietekmējošus faktorus, piemēram, vēju, viļņu augstumu un ūdens dziļumu reisa laikā, tādējādi nodrošinot pareizu un energoefektīvu jaudas izvadi, norāda "Stena Line".

Kā skaidro uzņēmumā, šos datus apkopo reāllaikā un apstrādā ar mākslīgā intelekta algoritmu palīdzību, tādējādi samazinot degvielas patēriņu un uzlabojot darbības stratēģijas īstenošanu.

Zviedrijas prāmju kompānija "Stena Line" noslēgusi līgumu par 49% akciju iegādi Marokas prāmju satiksmes uzņēmumā "Africa Morocco Link" (AML), informēja "Stena Line" pārstāvji.

AML galvenais birojs atrodas Tanžerā, un uzņēmums nodrošina prāmju satiksmi ar Spāniju. Maršrutā Tanžera-Alhesirasa, kas paredzēts kravu pārvadājumiem un tūrismam, kursē prāmji "Morocco Star" un "Morocco Sun". Savukārt šovasar uzņēmums atklās jaunu ātrgaitas maršrutu starp Tanžeru un Tarifu, kurā ar prāmi "Highspeed 3" plānots pārvadāt pasažierus un automobiļus.

“Mēs pastāvīgi meklējam veidus, kā paplašināt komercdarbību un rast jaunas iespējas, lai veicinātu uzņēmuma izaugsmi un spētu piemēroties mainīgajiem apstākļiem. Gibraltāra šaurumam ir stratēģiska nozīme pasažieru pārvadājumos starp Eiropu un Āfriku. Paredzam, ka tuvākajos gados Marokas rūpniecības un starptautiskās tirdzniecības izaugsmes ietekmē kravas pārvadājumu apjoms šajā reģionā, visdrīzāk, palielināsies,” norāda "Stena Line" izpilddirektors Niklass Mortensons.

Ventspils brīvostas pārvalde parakstījusi līgumu par kuģu elektrotīkla pieslēguma punkta izbūvi Ventspils ostas prāmju apkalpošanas piestātnē.

Šī būs pirmā piestātne Ventspils ostā, kurā prāmjiem būs iespēja izmantot lieljaudas krasta elektroapgādes punktu.Ventspils brīvostu apmeklējošie kuģi izmanto ar dīzeļdegvielu darbināmus ģeneratorus, kas izdala siltumnīcefekta gāzes, tā radot ietekmi uz vidi un paaugstinot trokšņu līmeni.

Daļa Ventspils ostas piestātņu atrodas līdzās dzīvojamo ēku apkaimei, tāpēc ir būtiski ostas darbības procesos ieviest klimatam un videi draudzīgas alternatīvas. Ieviešot krasta elektroapgādes punktu, kuģiem būs iespēja izmantot elektroenerģiju no krasta pieslēguma. 2000. gadā uzbūvētā kuģu piestātne Nr. 16 nodrošina prāmju un citu pasažieru kuģu tauvošanos un apstrādi.

Par izmaiņām SIA “Rīgas nami” padomē SIA “Rīgas nami” padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Ziemanis no 2025. gada 15. oktobra atkāpjas no šī amata, lai turpmāk pilnībā koncentrētu resursus darbam būtiskas paplašināšanās periodu uzsākušās AS “Stena Line Ports Ventspils” vadībā.

Mārtiņš Ziemanis skaidro: “SIA ”Rīgas nami” pēdējo gadu laikā atrodas būtisku pārmaiņu procesā, ir notikusi uzņēmumu apvienošana, notiek darbs pie dažādu vērienīgu pārmaiņu un attīstības projektu īstenošanas, un šādos periodos arī padome aktīvi iesaistās pārmaiņu procesu stratēģiskajā pārraudzīšanā. Vienlaikus, līdz ar padomes priekšsēdētāja pienākumu veikšanu SIA “Rīgas nami”, mana profesionālā ikdiena norit arī vadot AS “Stena Line Ports Ventspils” termināli Ventspilī. Šī gada vasarā AS “Stena Line Ports Ventspils” nolēma paplašināt darbību arī Liepājas ostā – iegādājoties termināli, tādējādi, būtiski palielinoties pienākumu apjomam AS “Stena Line Ports Ventspils”, esmu pieņēmis lēmumu atkāpties no padomes priekšsēdētāja amata SIA “Rīgas nami”".

Stena, kam iepriekš piederēja 75 % transporta un loģistikas uzņēmuma NTEX daļu, ir iegādājusies vēl 25 % daļu, kļūstot par uzņēmuma vienīgo īpašnieku.

NTEX ir viens no Zviedrijas plašāk izvērstajiem transporta uzņēmumiem ar 20 birojiem 12 Eiropas valstīs, vairāk nekā 1000 darbiniekiem un aptuveni 4 miljardu Zviedrijas kronu apgrozījumu. Uzņēmumam pieder un tas nomā aptuveni 1500 kravas automašīnu, tam ir 16 termināļi un noliktavas. “NTEX ir lielisks uzņēmums, kurš ir nostiprinājis savas pozīcijas gan transporta, gan loģistikas jomā un saviem klientiem var piedāvāt virkni risinājumu,” norāda Stena Line izpilddirektors un NTEX valdes priekšsēdētājs Niklass Mortensons (Niclas Mårtensson).

2020. gadā Stena kļuva par NTEX kontrolpaketes īpašnieku, taču tagad ir uzņēmuma vienīgais īpašnieks. “Galvenais iegādes iemesls ir vēlme labāk izprast, kā lielie transporta uzņēmumi darbojas dažādos tirgos. Būdami uzņēmumu īpašnieki un vadītāji, mēs labāk izprotam savus klientus un tirgus virzību, kas ļauj mums optimizēt Stena produktu klāstu,” stāsta Niklass Mortensons.

Latvijā ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē prognozē 25% uzņēmumu vadītāju, liecina konsultāciju kompānijas "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") veiktais pētījums ""PwC" Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2025".

Kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji ir cerīgi noskaņoti par attīstības iespējām tuvākajā nākotnē, bet cerīgāks ir vadītāju skats uz attīstības iespējām trīs gadu perspektīvā nevis tuvākā gada laikā. Lielākos šķēršļus Baltijas uzņēmējiem rada izmaksu kāpums, pieprasījuma samazināšanās un regulējuma prasības.

Aptaujas, kurā piedalījās 333 uzņēmumu vadītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, dati liecina, ka pieaug uzņēmumu vadītāju optimisms attiecībā uz globālo ekonomikas izaugsmi tuvākā gada laikā. Ja zemākajā punktā - 2023.gadā - 15% vadītāju Latvijā šajā jautājumā bija optimistiski, tad šogad tie ir 38%.

Līdzīgi ir Igaunijā, kur globālās ekonomikas uzlabošanos šobrīd saskata 49% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 14%, savukārt Lietuvā optimisma pieaugums bijis mērenāks - šogad par pieaugumu ir pārliecināti 27% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 24%.

Atjaunojamā enerģija ir kļuvusi par globālo tendenci, kuras mērķis ir samazināt atkarību no fosilā kurināmā, kā arī samazināt oglekļa dioksīda emisijas. Baltijā šobrīd galvenokārt ir fokusā vēja enerģija, taču tā nereti vietējiem iedzīvotājiem rada bažas. Inženieru biroja Skepast & Puhkim (SKPK) speciālisti skaidro, kā tie palīdz līdzsvarot kopienas un dabas intereses, ieviešot ilgtspējīgus vēja enerģijas projektus.

“Cilvēki uztraucas par to, kas var notikt, ja vēja ģenerators tiek uzstādīts netālu no viņu dzīvesvietas - vai vēja turbīnas var izraisīt piemājas mežā augošo orhideju bojāeju, vai arī iznīcināt putnu populāciju. Mūsu uzdevums ir sniegt atbildes uz visiem šiem jautājumiem, lai lēmēji un kopienas varētu veikt apzinātu izvēli,” plānošanas un inženieru biroja Skepast & Puhkim (SKPK) izpilddirektore Anni Konsap min tēmu, ar kuru bieži nākas nodarboties.

SKPK ir veicis ietekmes uz vidi novērtējumus teju 20 gadus, kas ļauj mazināt minētās bažas un sniegt uz faktiem balstītas atbildes. Tomēr izpētes galvenais mērķis ir nodrošināt to, lai attīstības projekti atbilstu kā vides, tā arī kopienas vajadzībām.

Omniva, sūtījumu piegādes loģistikas uzņēmums, ieviesis jaunas paaudzes pasta infrastruktūru - kopienas pakomātus - un pirmie desmit jau uzstādīti Igaunijas Polvas apriņķa ciemos.

Pēc sekmīgas ieviešanas Igaunijā, šoruden plānota šīs pakalpojumu infrastruktūras paplašināšana arī Latvijā un Lietuvā.

Ar baterijām darbināmie pakomāti darbojas bez elektrības un fiksēta interneta pieslēguma. Tie ir pieejami visiem vietējiem iedzīvotājiem un piegādes uzņēmumiem. Mūsdienīgas iekārtas ir īpaši piemērotas lauku reģioniem un mazāk apdzīvotiem apvidiem visā Baltijā.

"Kopienas pakomāti paredzēti mazākām apdzīvotām vietām un dzīvojamiem rajoniem, kur tradicionālo pakomātu uzstādīšana ir sarežģītāka," skaidro Gusts Muzikants, Omniva Grupas valdes loceklis. "Tos var uzstādīt tikai 15 minūtēs, tie nav atkarīgi no elektrības vai fiksēta interneta pieslēguma. Jaunie kopienas pakomāti ir piemēroti gan pilsētām, gan lauku teritorijām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā."

Pēdējās dienās mediju telpā ir izskanējuši atšķirīgi viedokļi par LIAA vadītāja atlases procesu. No vienas puses tiek norādīts, ka gan LIAA atlases process, gan arī citu vadītāju atlase valsts kapitālsabiedrībās un iestādēs notiekot pārāk lēni un birokratizēti. No otras puses tiek argumentēts, ka konkursa izbeigšana “finiša taisnē” bez papildus plašāku skaidrojumu sniegšanas samazina profesionāļu interesi kandidēšanai uz līdzīgiem amatiem valsts pārvaldē.

Tā kā manis vadītajam uzņēmumam Fontes ir plaša un ilgstoša pieredze vadītāju atlasē gan privātajā, gan arī publiskajā sektorā, nolēmu statistiski pārbaudīt, vai tik tiešām valsts pārvaldes vadītāju atlases procesi ir nesamērīgi gari, kā arī, vai pastāv iespējas vadītāju atlasi optimizēt un padarīt saprotamāku.

Statistikas dati tuvplānā

Lai atbildētu uz jautājumu, vai valsts pārvaldes organizētie vadītāju atlases konkursi nav pārlieku gari, esmu apkopojusi informāciju par Fontes pēdējo četru gadu laikā veiktajiem publiskā un privātā sektora augstākā līmeņa vadītāju (padomes locekļu, valdes locekļu un pielīdzināmo amatu) pilna atlases cikla projektiem. Šādu projektu ietvaros visupirms tiek veikta tirgus izpēte, uzrunājot un nereti arī pierunājot atbilstošākos kandidātus piedalīties konkursā. Tam seko dalība intervijās un kompetenču novērtēšanas procesā ar tālāk izvirzītajiem kandidātiem.

Šī gada novembrī Rīgā darbību sāks "AI Salon" - starptautiska mākslīgā intelekta (MI) kopiena, kas apvieno MI jaunuzņēmumu dibinātājus, izstrādātājus, investorus un partnerus, lai veicinātu sadarbību, zināšanu apmaiņu un jaunu kontaktu veidošanu, informē "Tet".

""AI Salon" darbojas vairāk nekā 40 pasaules pilsētās, un katrā no tām redzam, kā vietējās kopienas spēks paātrina inovācijas un rada iespējas uzņēmējiem, pētniekiem un izstrādātājiem," stāsta kopienas dibinātājs Džefrijs Abots (Jeffrey Abbott). "Esam patiesi priecīgi uzsākt darbību arī Rīgā - pilsētā ar strauji augošu interesi par mākslīgo intelektu un lielu potenciālu kļūt par Baltijas MI centru."

"AI Salon" mērķis ir izveidot vidi, kur MI ekosistēmas dalībnieki var satikties, sadarboties un mācīties viens no otra. Kopienas vīzija ir veicināt spēcīgas un savstarpēji saistītas vietējās MI kopienas izaugsmi, atbalstot dalībniekus, lai tie kļūtu lietpratīgāki un spētu izmantot MI savos produktos, procesos un organizācijās.

Liepājas ostā par 23,09 miljoniem eiro plānots pārbūvēt 46.piestātni, kas tostarp tiek izmantota prāmju satiksmei maršrutā Liepāja-Traveminde (Vācija), norādīja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes pārstāvji.

Pārvaldē norādīja, ka patlaban notiek Liepājas ostas 46.piestātnes būvprojekta izstrāde. Plānots, ka piestātnes pārbūves darbi varētu sākties 2025.gada trešajā ceturksnī un pabeigti līdz 2027.gada beigām.

Tāpat pārvaldē uzsvēra, ka 46.piestātne Liepājas ostā tiek izmantota ro-ro tipa kuģu apkalpošanai un prāmju satiksmei maršrutā Liepāja-Traveminde. 2024.gadā, izmantojot piestātni, attiecīgajā maršrutā ir pārvadāti 1,8 miljoni tonnu kravu.

Liepājas ostas 46.piestātne ir uzbūvēta laika posmā no 1972. līdz 1975.gadam, lai nodrošinātu padomju jūras kara flotes kuģu un zemūdeņu stāvēšanu un apkalpošanu.

Mūsdienās piestātnes, kuras tiek izmantotas regulāras prāmju satiksmes apkalpošanai, ir pakļautas pastiprinātai slodzei, kuru rada kuģu pietauvošanās un attauvošanās no piestātnes, izmantojot jaudīgus kuģu dzinējus. Tādējādi, izmantojot 46.piestātni regulāras prāmju satiksmes nodrošināšanai, Liepājas SEZ pārvalde nepārtraukti saskaras ar piestātnes būvniecības defektiem un tās kopējo nolietojumu, kas neskatoties uz veicamajiem remonta darbiem, neatgriezeniski pasliktina tās kopējo tehnisko stāvokli, piebilda pārvaldē, skaidro Liepājas SEZ pārvaldē.

Latvijā prāmju satiksme šobrīd ir pietiekami intensīva, pauda Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji, komentējot iespējas tuvākajā laikā atklāt jaunas prāmju līnijas.

SM norādīja, ka patlaban prāmis no Ventspils uz Nīnashamnu Zviedrijā kursē astoņas reizes nedēļā, savukārt prāmis no Liepājas uz Trāvemindi Vācijā kursē sešas reizes nedēļā.

Tāpat SM skaidroja, ka pagājušajā gadā ro-ro jeb "roll on/roll off" kravu pārvadājumu apmēri caur Latvijas ostām nedaudz samazinājās un papildu jaunas prāmju līnijas nav bijis iespējams atklāt.

Vienlaikus ministrijā norādīja, ka, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, Latvijas ostās pērn kopā pārvadātais apmērs - 172 570 transporta vienību, joprojām ir nozīmīgs, uzsvēra SM.

Jau rakstīts, ka pagājušajā gadā Latvijas ostās pārkrāva 3,402 miljonus tonnu ro-ro kravu, kas ir par 12,4% mazāk nekā 2022.gadā.

COVID laika darba organizācijas tikumi, kuri pakāpeniski kļuvuši par normu. Attālināta darba iespējas kā pagaidu risinājums, kurš iedzīvojies un turpina dzīvot - dažkārt privātam darbadevējam neiedomājamā veidā un formā. Attālināts darbs valsts pārvaldē ir objektīva nepieciešamība, papildu bonuss vai izredzēto privilēģija?

Pēc stāšanas amatā valsts galvenais ierēdnis, Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs paziņoja, ka gatavojas pārskatīt attālināta darba iespējas, jo strādāšana tikai attālināti nevarot būt produktīva. Taču COVID laika iespēja strādāt attālināti daudzās valsts pārvaldes iestādēs saglabāta joprojām, turklāt šķiet, ka tiek pat izmantota amatos, kuros tā nešķiet adekvāta nodarbinātības forma. Taču vairāk par paziņojumiem attālināta darba organizēšanā valsts pārvalde pagaidām nav nokļuvusi.

Piemērs - Konkurences padomes (KP) Analītiskā departamenta direktore Rūta Šutko, kuras atalgojums atbilstoši VID publiskotajai informācijai ir ap 50 tūkstošiem eiro gadā, šogad tikai dažas dienas novembrī ieradusies darbā klātienē telpās Brīvības ielā 55, Rīgā. Savus amata pienākumus viņa pilda tikai attālināti, dzīvojot Briselē, Beļģijā, kur ir nodarbināts viņas vīrs. Kā noteikts Konkurences likumā, KP ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša iestāde, taču tā savus lēmumus pieņem patstāvīgi un savā darbībā ir neatkarīga. KP ir plašas pilnvaras konkurences pārkāpumu izmeklēšanā. Tai ir pilnvaras veikt darbības, kas ir pielīdzināmas kratīšanai – pamatojoties uz tiesneša lēmumu, policijas klātbūtnē ierasties uz vietas pie tirgus dalībnieka, iekļūt visās telpās un objektos, tos atvērt, veikt to piespiedu pārmeklēšanu, aplūkot visas iekārtas, ierīces, sistēmas, kas ir pie pārmeklējamās personas, nokopēt informācijas sistēmās esošus datus, izņemt mantas, uz laiku arī aizzīmogot neapdzīvojamās telpas, transportlīdzekļus utt. Visi šie pasākumi ir veicami klātienē, līdzīgi kā tikšanās ar apmeklētājiem, kolēģiem, tirgus dalībniekiem.

Eiropā 60% uzņēmēju sagaida augstāku peļņu, bet 53% ir optimistiski par ieņēmumu pieaugumu, informē konsultāciju kompānijas "EY" pārstāvji, atsaucoties uz uzņēmumu vadītāju viedokļu pētījumu "CEO Outlook Pulse", kas ir veikts šī gada martā un aprīlī visā pasaulē.

Pētījumā secināts, ka aptuveni trešdaļa jeb 32% uzņēmumu vadītāju Eiropā patlaban ir optimistiskāki par globālo ekonomisko izaugsmi, nekā tie bija pirms gada, kamēr 56% uzskata, ka situācija nav mainījusies.

Vairāk nekā puse jeb 53% uzņēmumu vadītāju Eiropā sagaida augstākus ieņēmumus salīdzinājumā ar situāciju pirms gada, bet 60% vadītāju patlaban plāno augstāku uzņēmuma peļņu.

Bet 12% uzņēmumu vadītāju noskaņojums par ekonomisko izaugsmi patlaban ir pasliktinājies salīdzinājumā ar situāciju pirms gada, 9% vadītāju ir pesimistiskāki par uzņēmuma peļņu, bet 8% ir sliktākās domās par ieņēmumu pieaugumu.

"EY" partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols norāda, ka uzņēmēji, tostarp Latvijā, jau ilgāku laiku saskaras ar vienām un tām pašām problēmām un veidojas pārliecība, ka ar tām ir iespējams tikt galā. Proti, vadītāji ir pieskaņojušies augstākām kapitāla izmaksām, pārskata savus investīciju plānus un ir piemērojušies ģeopolitikas riskiem, tostarp dažādiem piegāžu traucējumiem un sankciju atbilstības jautājumiem. Vadītāji ir pieraduši pie esošās situācijas un jaunas pārmaiņas tiek gaidītas tagad jau ar mērenu optimismu.

Saruna ar Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidentu, SIA “Kurekss” valdes priekšsēdētāju Jāni Apsīti.

Publiskajā telpā izskanējis, ka Ministru kabineta rīkojums, liekot valsts mežu apsaimniekotājam a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) veikt korekcijas ilgtermiņa sadarbības līgumos un mainot cenu indeksācijas mehānismu, un piemērojot vidējās svērtās cenas, ir radījis situāciju, kurā valsts budžets neesot ieguvis aptuveni 30 miljonus eiro.

Šis apgalvojums nav patiess, jo skaitļi rāda ko citu. Proti, valsts budžeta likums paredzēja, ka valsts mežu apsaimniekotājs (LVM) valsts budžetā dividendēs par 2024. gadu iemaksā ne mazāk kā 58,574 miljonus eiro, faktiski uzņēmums samaksāja nedaudz vairāk kā 111 miljonus eiro, tātad par 52,9 miljoniem eiro vairāk nekā sākotnēji tika prognozēts. LVM plānotās peļņas – 90 milj. eiro – vietā ieguva 150 milj. eiro. Vai tas ir daudz, vai maz? Laikā no 2011. līdz 2021. gadam LVM peļņa vidēji bija ap 70 milj. eiro gadā, vienlaikus nozare veica nozīmīgas investīcijas un dubultoja pievienoto vērtību. 2021. gadā LVM gūst līdz tam brīdim vislielāko peļņu – 112 milj. eiro, savukārt skujokuku zāģētās produkcijas ražotāji – 178 milj. eiro. Kāpēc 2021. ir īpašs gads?! Tas ir Covid-19 pandēmijas “pīķa” brīdis ar visa veida liegumiem (daļa nozaru strādā ar milzīgiem ierobežojumiem, daļa ir slēgtas, cilvēkiem jādzīvo mājās, nav iespējami ceļojumi), un daudziem rodas liela vēlme un iespēja uzlabot dzīves apstākļus, kā rezultātā būvmateriālu cenas piedzīvo nepieredzētu kāpumu, piemēram, ASV līdz 300%, Lielbritānijā un citos Latvijas ražotājiem būtiskos noieta tirgos vērojams līdzīgs pieaugums.

Starptautisko investoru interese par Baltijas nekustamo īpašumu tirgu ir mērena, taču stabila, norāda Džūlija Hana Dorfmane (Julia Hana Dorfman), Neighborhood+ dibinātāja.

Šobrīd Baltijas reģions tiek uztverts kā salīdzinoši neliels, bet vienlaikus caurspīdīgs un drošs, kas mūsdienu Eiropas kontekstā ir būtiska priekšrocība. Tāpat Baltija arvien biežāk tiek uztverta kā Ziemeļvalstu reģiona paplašinājums, kas piedāvā pievilcīgas ienesīguma iespējas, salīdzinoši zemas ienākšanas izmaksas un augošus kvalitātes standartus. Latvijas specifiskais izaicinājums ir projektu mērogs un prognozējamība, jo starptautiskais kapitāls meklē apjomu, stabilitāti un skaidru vietējo regulējumu. Ja šie nosacījumi uzlabosies, Rīga un Latvija varētu piesaistīt ievērojami lielāku pārrobežu investīciju apjomu, pārliecināta ir Dž.H.Dorfmane.

Eiropas Komisijas ziņojums skaidri norāda, ka sieviešu nepietiekama pārstāvniecība jaunuzņēmumos joprojām ir viens no lielākajiem neizmantotajiem ekonomikas resursiem Eiropā, arī Latvija nav izņēmums. Lai arī jūtams kopējais progress, ekosistēmā vēl pastāv strukturālas barjeras, kas kavē sieviešu pilnvērtīgu iesaisti inovāciju un tehnoloģiju vidē.

Tomēr tieši šajā kontekstā Latvija izceļas ar ko būtisku, jo mums ir izglītotas, mērķtiecīgas un radošas sievietes, kuras aktīvi iesaistās jaunuzņēmumu veidošanā un strādā, lai šo situāciju mainītu. Pēdējo gadu statistika rāda strauju izaugsmi, arvien vairāk sieviešu dalās savos pieredzes stāstos, un ekosistēmā parādās jaunas līderes un idejas.

Statistika un progresu tendences

Latvija jau ilgstoši izceļas ar ļoti augstu sieviešu īpatsvaru vadības līmeņos - vairāk nekā 40% vadītāju ir sievietes, un tas nav nejaušs rādītājs, bet ilgstošas izglītības, kompetences un profesionālo spēju rezultāts. Taču jaunuzņēmumu vidē aina ilgstoši nebija tik spoža. Tur sieviešu pārstāvniecība pieauga lēni, un tam bija savi iemesli - jauna ekosistēma bez pietiekamiem piemēriem, nenobrieduši atbalsta mehānismi un augsts riska slieksnis. Tikai pēdējos gados redzam būtisku pavērsienu - ja 2019. gadā sievietes veidoja 6% jaunuzņēmumu līdzdibinātāju, tad pagājušajā gadā šis rādītājs sasniedza jau 26,4%. Šo attīstību veicinājusi arī Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas mērķtiecīgā un metodiskā datu apkopošana, kas beidzot ļāvusi pilnvērtīgi ieraudzīt to, ka sievietes Latvijā aktīvi ienāk inovāciju un tehnoloģiju jomā, un viņu skaits turpina augt.

Nesen ar panākumiem noslēgusies pirmā Latvijas un Āfrikas attīstības sadarbības projekta otrā sezona, kurā zināšanas no Latvijas un diasporas ekspertiem guva Namībijas, Zambijas un Zimbabves sievietes. Savukārt Latvijas pieredzi uzklausīja un sadarbības sāk veidot gan šo valstu augstskolas, gan valdības pārstāvji, gan uzņēmēju organizācijas.

Valsts tēlu var spodrināt ne tikai ar mākslas jomas pārstāvju un sportistu panākumiem, bet arī ar zināšanu eksportu. Pērn tika sākts pirmais mūsu valsts vēsturē Latvijas un Āfrikas attīstības sadarbības projekts “She Rebuilds the World” (“Viņa pārveido pasauli”) ar mērķi veicināt kontaktus starp Latviju un vairākām Āfrikas valstīm. Šogad noslēgusies projekta otrā sezona, kad Namībijai un Zambijai pievienojās arī Zimbabve.

Projekta ietvaros Latvijas eksperti apmāca Namībijas, Zambijas un Zimbabves jaunās sievietes uzņēmējdarbības un līderības prasmēs, lai viņas var stiprināt savas vietējās kopienas, uzlabojot izglītības un ekonomisko situāciju gan lokāli, gan reģionāli un vēlāk arī valstu līmenī. Tādējādi, palīdzot izglītot, attīstīt un stiprināt vietējās kopienas, ilgtspējīgā veidā tiek mazināta arī ekonomiskā migrācija. Projekta galvenie fokusi šobrīd ir sieviešu kapacitātes programmas, ekspertu pieredzes apmaiņa, kā arī sadarbības tīkla veidošana.

Kopinvestīciju nekustamajā īpašumā platforma “Letsinvest” visu darbības gadu garumā pulcināja spēcīgu investētāju kopienu, kura finansēja jau vairāk kā 100 projektus dažādās Eiropas valstīs. Vietējās kopienas komandas darbību veic ne tikai Lietuvā, bet arī Spānijā un Portugālē, kur uz vietas analizē potenciālos projektus un uztur tiešos sakarus ar to attīstītājiem. Ekskluzīvajiem “Letsinvest” atlasītajiem projektiem investētāji līdzekļus piešķīra rekordīsā laikā, bet daļā projektu sagaidīja arī starptautisko plašsaziņas līdzekļu uzmanību. Aicinām apskatīt nekustamā īpašuma objektus, kuru īstenošanai durvis atvēra “Letsinvest“ investētāju kopiena.

“Pūļa finansējuma platformas bieži veic pirmā posma kreditora funkciju, tāpēc “Letsinvest” kopienas investīcijas kļūst par svarīgu soli veiksmīgai projekta īstenošanai. No platformas darbības sākuma mūsu kopiena jau ir nodarbinājusi vairāk kā 75 milj. EUR un finansēja vairāk kā 100 nekustamā īpašumu objektus Lietuvā, Spānijā, Portugālē, Norvēģijā un Latvijā. Īpaši ātri investētāji līdzekļus piesaista projektiem, kuriem raksturīgs spēcīgs koncepts, attīstītāju vīzija un īpaša vieta”, – sacīja “Letsinvest” valdes priekšsēdētājs Vītenis Kinduris.

“Letsinvest” ievēro konservatīvu risku pārvaldes stratēģiju un piemēro stingru projektu atlasi. Eiropas platforma pēdējo gadu laikā paplašināja savu darbību – vietējās ekspertu komandas pašlaik strādā Lietuvā, Portugālē un Spānijā. Tādā veidā tiek nodrošināti tiešie sakari ar nekustamā īpašuma attīstītājiem, labāka vietējā tirgus dinamikas pārzināšana un kvalitatīva projektu atlase. Ne velti līdz šim “Letsinvest” kredītņēmēji ne vienu reizi nav nokavējuši norēķinu ar investētājiem veikšanu. Jau vairāki Lietuvas un ārvalstu projekti veiksmīgi ir izgājuši visu īstenošanas ciklu – no investēšanas sākuma līdz galējai norēķinu veikšanai ar investētājiem. Vidēji investīciju platformā ir vairāk kā 80 tūkst. EUR.

Lai sekmētu digitālo prasmju attīstību arī reģionos, palīdzētu satikt domubiedrus un veidotu iedvesmojošu vidi, biedrība “Riga TechGirls” nodibinājusi jaunu kopienu Zemgalē.

Viens no kopienas uzdevumiem būs mazināt aizspriedumus un bailes no tehnoloģiju pasaules, kā arī palīdzēt sievietēm, kuras vēlas uzsākt karjeru šajā jomā.

Kopienu vadīs mentore un jaunuzņēmumu dibinātāja Ilze Folkmane Gibbs.

“Pieredze citos reģionos rāda, ka izšķirošais faktors šādu kopienu attīstībā ir cilvēki. Tur, kur ir aktīvi, ieinteresēti cilvēki ar vēlmi rīkoties, rodas un aug arī šādas sociālas kustības. Kopienas Rīgā, Liepājā, Vidzemē un Latgalē jau ir pierādījušas, ka tās spēj radīt, drosmi mēģināt, satikt domubiedrus un noticēt tam, ka tehnoloģiju karjera ir iespējama arī ārpus galvaspilsētas. Tas nav tikai stāsts par apmācībām – veidojas jauni sadarbības formāti, iniciatīvas un cilvēki, kuri kļūst par pārmaiņu nesējiem savā reģionā.

Ar prieku dalāmies ar mūsu iedvesmojošo ceļojumu Erasmus+ aktivitātē “Present Pulse”, kas notika gleznainajā Pano Arodes, Kiprā, no 2024. gada 5. līdz 11. aprīlim. Šis jaunatnes darbinieku mobilitātes projekts tika radīts, lai uzlabotu jaunatnes darbinieku garīgo veselību un kopējo izturību, sniedzot praktiskus rīkus un metodes, lai labāk atbalstītu jauniešus savās kopienās.

Galvenie “Present Pulse” mērķi bija uzlabot jaunatnes darbinieku garīgo veselību un labklājību, radīt atbalstošu vidi personīgajai izaugsmei un veicināt apzinātības un stresa pārvaldības tehnikas. Projekts centās nodrošināt jaunatnes darbiniekus ar prasmēm, lai šīs prakses ieviestu savās organizācijās, tādējādi veicinot veselīgāku un atbalstošāku vidi jauniešiem.

Lai sasniegtu šos mērķus, mēs izmantojām dažādas neformālās izglītības metodes, tostarp:

• Apzinātības darbnīcas: Dalībnieki katru dienu piedalījās apzinātības praksēs un darbnīcās, ko vadīja pieredzējuši treneri, koncentrējoties uz tehnikām, lai pārvaldītu stresu un veicinātu garīgo labklājību.

Vidējais mēneša pamatalgu pieaugums vadītājiem šogad ir stabilizējies, liecina vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” veiktais ikgadējais Augstākā līmeņa vadītāju atalgojuma pētījums.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kad algu kāpums bija straujāks, šogad atalgojuma dinamika kļuvusi vienmērīgāka un pakāpeniskāka. Straujākais pamatalgu pieaugums šogad novērots Igaunijā - uzņēmumu vadītāju algas palielinājušās par 6,4%, bet valdes locekļu atalgojums - par 6,6%. Latvija saglabā vidējo pozīciju Baltijā, ar 5,5% pieaugumu uzņēmumu vadītājiem un 6,3% valdes locekļiem.

Lietuvā ir 5,5% pieaugums vadītājiem un 5,6% valdes locekļiem. Visas trīs valstis atrodas līdzīgā algu pieauguma ciklā, taču Igaunija saglabā straujāku izaugsmi.

“Ja pirms diviem un trim gadiem augstākā līmeņa vadītāju atalgojumam bija raksturīgi straujāki kāpumi 8 - 12% apmērā, ko lielā mērā noteica algu straujāks pieaugums inflācijas un tirgus spiediena ietekmē, tad šobrīd situācija ir stabilizējusies. Organizācijās, kurās atalgojuma politika tiek pārskatīta strukturēti un stratēģiski, nevis krīzes reakciju režīmā, redzam līdzsvarotāku un ilgtspējīgāku izaugsmi, atgriežoties pie sabalansētākiem pieaugumiem,” skaidro “Figure Baltic Advisory” vecākā konsultante Dace Tauriņa.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.