Latvijā pēdējos trīs gados uztura bagātinātāju ražotāju pulks strauji nav pieaudzis; to pārdošanas apjomi, sekojot pieprasījumam, kāpj, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uztura bagātinātājs ir produkts, kurā koncentrētā veidā ietilpst kādas veselīgas un dabīgas pārtikas vielas. «Lai gan latviešu valodā apzīmējums «uztura bagātinātājs» ļoti labi skan, mums līdz citu valstu pārdošanas apjomiem vēl tāls ceļš ejams. Vidēji pasaulē uztura bagātinātāju tirgus aug par 10% gadā, ASV vēl straujāk. Naskākie uztura bagātinātāju lietotāji ir japāņi, kas šiem produktiem gadā vidēji tērē 400 eiro,» zina stāstīt SIA Lotos Pharma valdes loceklis Kaspars Ivanovs.

Latvijas zaļās farmācijas uzņēmuma Silvanols produktu portfelī ir 44 dažādu veidu uztura bagātinātāji, kas veido 72% no uzņēmuma kopējā produktu portfeļa. Silvanols produktu noieta tirgus katru gadu paplašinās, un pašreiz, ieskaitot Baltijas valstis, tie ir pieejami 29 zemēs, tostarp Spānijā, Francijā, Čehijā, Krievijā, Kazahstānā, Azerbaidžānā. Tikmēr pirms pieciem gadiem dibinātā SIA Lotos Pharma, kas nodarbojas ar uztura bagātinātāju un medicīnas ierīču ražošanu, pirmajā darbības gadā realizēja 50 tūkst. uztura bagātinātāju iepakojumus gadā, bet šogad 400 tūkst., un puse no produktiem tiek eksportēta uz deviņām valstīm. «Mani neinteresē veidot kopijas, es radu jauns produktus, kas, protams, atbilstoši pieprasījuma tendencēm tirgum ir nepieciešami,» klāsta K. Ivanovs.

Saskaņā ar grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" 1.janvārī stājas spēkā vairākas izmaiņas akcīzes jomā, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Vairākām akcīzes preču grupām mainās akcīzes nodokļa likmes - tabakas izstrādājumiem, tostarp cigaretēm, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumi) un tabakas aizstājējproduktiem.

No nākamā gada 1.janvāra mainās arī akcīzes nodokļa likmes piemērošanas kārtība bezalkoholiskajiem dzērieniem un etilspirtam, kuru satur uztura bagātinātāji.

Pēc VID aplēsēm likmes paaugstināšanās tabakas izstrādājumiem cigarešu cenu (20 cigaretes paciņā, cena 3,6 eiro) varētu palielināt par 0,13 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), cigāru un cigarillu cenu (10 gabali paciņā) - par 0,13 eiro, smēķējamās tabakas cenu (40 grami paciņā) - par 0,27 eiro, bet karsējamās tabakas cenu (6,2 grami paciņā) - par 0,35 eiro.

Grozījumi likumā par akcīzes nodokli neparedz jaunus akcīzes nodokļa atbrīvojumus, bet gan tehniski sakārto normas akcīzes jomā, saglabājot līdz šim esošo pieeju šo produktu aplikšanai ar nodokļiem, skaidro Finanšu ministrija.

Ir paredzēts ierobežojums, ka ar akcīzes nodokli neapliek, ja spirta daudzums uztura bagātinātājā nepārsniedz 80 ml absolūtā spirta iepakojumā. Savukārt, ja uztura bagātinātājā esošais spirta saturs pārsniedz šo robežlielumu, tas tiek aplikts ar akcīzes nodokli pilnā apmērā.

Ministru kabinets 29.martā akceptēja grozījumus likumā par akcīzes nodokli, kas tiks iekļauti budžeta grozījumu paketē, un kas noteic atbrīvojumu no akcīzes uztura bagātinātājiem. Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienība ir paudusi bažas, ka tādējādi alkoholiskie dzērieni tiks tirgoti kā uztura bagātinātāji, nemaksājot akcīzes nodokli.

Finanšu ministrija pauž gandarījumu, ka nozares uzņēmēju asociācija iesaistās kopējā darbā, cīņā pret nelegālo ekonomiku, un norāda uz pilnveidojām likumdošanas pozīcijām.

SIA Purified uztura bagātināju ražošanai no melnās šokolādes meklē iespējas pašu spēkiem izgatavot to vērtīgākās sastāvdaļas.

DB jau rakstīja (20.01.2016.), ka pirms četriem gadiem kardiologs Andrejs Ērglis kopā ar saviem dēliem Kristapu un Mārtiņu, uzņēmējiem Aivaru un Pēteri Žimantiem, sadarbībā ar zinātniekiem uz melnās šokolādes bāzes radīja vairākus uztura bagātinātājus, kurus ražo SIA Pure Chocolate. Pa šo laiku ir mainījies uzņēmuma īpašnieku sastāvs – 2017. gadā, investējot aptuveni 200 tūkstošus eiro, 21,6% kapitāla daļu ieguva investīciju fonds FlyCap Investment Fund. Pateicoties šim finansējumam, šī gada martā ir gaidāma zīmola restartēšana un veiktas iestrādnes, lai Latvijā varētu sākt dabīgo aktīvo izejvielu ražošanu.

Pārtop jaunā kvalitātē

Investīciju fonda FlyCap līdzekļi ieguldīti produktu portfeļa izstrādē un attīstībā, kā arī eksporta veicināšanā – uzņēmums piedalījās starptautiskajā izstādē Vita Food, kas notika Ženēvā (Šveicē), un saņēma piedāvājumu no Spānijas kompānijas Uriach realizēt uztura bagātinātājus, izmantojot viņu zīmolu Innovage, stāsta SIA Purified padomes priekšsēdētājs Kristaps Ērglis. Apjomi nav bijuši pārāk lieli – pārdoti 10 tūkstoši blisteru, taču gūta vērtīga pieredze produkcijas realizācijā ārvalstu tirgū. Šobrīd ir pabeigta uztura bagātinātāju vizuālā un saturiskā uzlabošana – tas tiek realizēts patērētājam ērtākā iepakojumā. Sākotnēji uztura bagātinātāji tika pildīti plastikāta plāksnītēs (koreksos), bet šobrīd tie, līdzīgi kā medikamenti, tiek ievietoti blisteros.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), veicot tirgus uzraudzību, ir konstatējis, ka vairāku preču, svara samazināšanas līdzekļu - Tievēšanas forte, Weight Loss, Green Coffee - reklāmās un informācijā par precēm konkrētie līdzekļi tiek dēvēti par uztura bagātinātājiem.

Kā informēja PTAC pārstāvji, centrs ir atklājis, ka tie nav reģistrēti vai paziņoti Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk PVD) Novērtēšanas un reģistrācijas departamentā kā uztura bagātinātāji. Līdz ar to saskaņā ar normatīvajiem aktiem konkrēto svara samazināšanas līdzekļu reklamēšana nav atļauta.

Lai risinātu problēmsituāciju, PTAC ir sazinājies ar konkrētajām interneta vietnēm un šobrīd lielākajā daļā gadījumu PTAC norādītais pārkāpums ir novērsts.

PTAC informē, ka uztura bagātinātāju reklāmas var maldināt patērētāju, piemēram, reklāmas materiālos sniedzot apgalvojumus par produkta pārsteidzošu un neticamu iedarbību, kas daudzos gadījumos ir maldinoši un sniegtā informācija ir patiesībai neatbilstoša, kā arī tiek izmantotas noteiktajā kārtībā neatļautas veselīguma norādes.

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 22.oktobrī, izsludināja grozījumus noteikumos par uztura bagātinātāju reģistrēšanas valsts nodevu. Salīdzinājumā ar pašlaik maksājamo valsts nodevu, par vienām reģistrācijas darbībām būs jāmaksā vairāk, savukārt par citām – mazāk, inform Zemkopības ministrijā.

Iecerēts, ka turpmāk vienāda nodeva būs par uztura bagātinātāja reģistrāciju visiem Latvijas tirgū laistiem uztura bagātinātājiem (165 eiro). Ir plānots atcelt nodevu (426,86 eiro) par uztura bagātinātāja pirmreizēju reģistrāciju Eiropas Ekonomikas zonas valstīs un nodevu par izplatīta uztura bagātinātāja reģistrāciju Eiropas Ekonomikas zonas valstī (99,60 eiro).

Bet būs jauna nodeva (25 eiro) par katru uztura bagātinātāju reģistrēšanu ar atšķirīgām organoleptiskajām īpašībām, piemēram, garšu vai smaržu.

Ja tiks mainīts uztura bagātinātāja pagatavojuma veids, fasējuma vienības lielums, ieteicamā dienas deva, sastāvdaļas vai sastāvdaļu daudzums, tad nodeva par izmaiņu reģistrēšanu turpmāk būs 120 eiro. Savukārt, ja tiks mainīts uztura bagātinātāja nosaukums, ražotāja nosaukums, ražotāja adrese, iepakojuma vienības lielums vai lietošanas pamācība,- 50 eiro.

Uztura bagātinātāju ražotāja SIA "Muss" ražotnē Ventspils novada Vārves pagastā ieguldīti vairāk nekā 140 tūkstoši eiro. Daļa no tā ir Lauku atbalsta dienesta administrētās programmas "Leader" līdzfinansējums.

Uzņēmuma mērķis ir mēnesī ražot 4000 uztura bagātinātāju pudelītes, kur katrā no tām ir 30 vai 60 kapsulas. "Apjoms ir diezgan liels, tāpēc jāmeklē pārdošanas kanāli. Izaicinājums ir tikt ārpus Latvijas, lai mūsu vilciens ietu nevis ar 30 km/h, bet trauktos uz priekšu ar 270 km/h," saka Gints Raģis, SIA "Muss" valdes loceklis.

"Mūsu produkts dod pievienoto vērtību Latvijas meža veltēm," viņš teic. Ne viens vien vietējais uzņēmums nodarbojas ar meža ogu ievākšanu, pārstrādi un eksportu, kas nozīmē, ka pievienotā vērtība ir tik vien, cik attīrīšana un sasaldēšana. Taču lielāko Latvijas meža ogu iepircēju vidū ir farmācijas uzņēmumi, kas tās, piemēram, mellenes izvēlas augstā antioksidanta antocianīna dēļ, ko izmanto medicīnas preparātos un kosmētikā. Tāpēc radās biznesa ideja attīstīt meža ogu izmantošanu uztura bagātinātāju ražošanā. Uzņēmējs uzsver, ka izmanto tikai dabīgas un bioloģiski sertificētas izejvielas, ko uzņēmums iepērk no citas kompānijas, kas tās lasa bioloģiski sertificētās Latvijas mežu platībās. Process ir izsekojams, tāpēc produktam ir bioloģiskais marķējums.

Vairākās Latvijas interneta vietnēs tiek tirgots Latvijā nereģistrēts, ASV uzņēmumā Universal Nutrition ražots uztura bagātinātājs Animal Cuts.

To konstatējis Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Čehijā, veicot laboratoriskos izmeklējumus, vienā no šo uztura bagātinātāju partijām konstatēts progesterons - viens no sieviešu dzimumhormoniem. Līdz ar to produkts, kurā tas konstatēts, nav uzskatāms par uztura bagātinātāju, bet gan hormonālu medikamentu.

Čehijas kompetentā uzraudzības iestāde progesteronu konstatējusi Animal Cuts uztura bagātinātājā ar partijas numuru EXP 03/14/13.

Pārtikas un veterinārais dienests aicina patērētājus neiegādāties Latvijā nereģistrēto uztura bagātinātāju Animal Cuts. Savukārt tos, kas to jau ir iegādājušies, pārliecināties, vai iegādāts nav tās partijas produkts, kurā konstatēts progesterons.

Veselīguma norāžu ieviešanā pārtikas ražotājiem jārēķinās ar papildus laika un izmaksu resursiem.

Pārtikas produktu marķējumā, reklāmās un jebkurā citā patērētājiem paredzētā informācijā no 14. decembra būs atļauts izmantot tikai Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) apstiprinātās veselīguma norādes, paredz ES regula nr. 432/2012. Savukārt neapstiprināto norāžu un to norāžu, kurām nav piemērojami pārejas perioda nosacījumi, izmantošana būs aizliegta.

Tiesa, atbildīgā institūcija vēl nav pabeigusi visu iesniegto norāžu izvērtēšanu un darbs pie saraksta veidošanas turpinās. Ražotājiem izmaiņas nozīmē papildus pētījumus un izmaksas. Ja tirdzniecībā pēc šī gada 14. decembra būs pārtikas produkti ar neatļautu veselīguma norādi, tie būšot no tirdzniecības jāizņem un jāveic pārmarķēšana. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) gan sola izvērtēt katru gadījumu individuāli.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina patērētājus neiegādāties interneta vietnēs piedāvāto uztura bagātinātāju Arnold Iron Dream Concentrated Night Time Recover, jo šī uztura bagātinātaja sastāvā ir konstatēta veselībai kaitīga viela 2,4 – dinitrofenols jeb DNP, informē PVD.

Minētais uztura bagātinātājs nav reģistrēts PVD uztura bagātinātāju reģistrā un tā izplatīšana Latvijā nav atļauta.

PVD aicina patērētājus, kuri šo produktu ir iegādājušies, pārtraukt tā lietošanu, kā arī neiegādāties to interneta veikalos.

DNP ir sintētiska ķīmiska viela, kas strauji samazina svaru un internetā tiek piedāvāta ar dažādiem nosaukumiem (piemēram, 2,4-dinitrophenol, Dinosan, Dnoc, Solfo Black, Nitrophen, Aldifen, Chemox) dzeltena pulvera, kristālu vai kapsulu formā, arī krēma veidā. DNP nav atļauts izmantot pārtikas, tostarp uztura bagātinātāju ražošanā.

Produktu galvenokārt lieto cilvēki, kas nodarbojas ar bodibildingu (kultūrismu) un fitnesu, lai mazinātu taukus un uzlabotu muskuļu masu. Viela ir toksiska un var izsaukt dezorientāciju, uzbudinājumu, samaņas zaudēšanu, krampjus, hipertermiju (paaugstinātu ķermeņa temperatūru līdz pat 40°C), pastiprinātu svīšanu, paātrinātu sirdsdarbību un elpošanu, kardiovaskulāru pārslodzi ar sirds muskuļu bojājumiem.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sanitārās robežinspekcijas paņemtajā paraugā laboratoriski atklāts, ka Ķīnas uzņēmumā Sin Vej ražotais uztura bagātinātājs Lidojošā bezdelīga (Fej Jan), kas paredzēts svara samazināšanai, ir apstrādāts ar ES neatļautu jonizējošu starojumu. PVD uzlicis par pienākumu izplatītājam atsaukt no tirdzniecības tīkla 2000 kilogramus šī uztura bagātinātāja.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sanitārās robežinspekcijas darbinieki kontroles punktā Rīga veica plānveida paraugu noņemšanu uztura bagātinātāja kravai. Laboratoriski atrasts, ka tā ražošanā izmantota Eiropas Savienībā (ES) neatļauta apstrāde ar jonizējošo starojumu. Vienlaikus jāatzīmē, ka šo produktu nevar uzskatīt par radioaktīvu.

Pārtikas apstarošana produktā rada mikrostrukturālas izmaiņas, un pašreiz (līdzīgi kā ar ģenētiski modificēto pārtiku) vēl nav pietiekami izpētīta tās iespējamā vēlīnā kaitīgā iedarbība uz patērētāju veselību. Saskaņā ar ES tiesību aktiem pārtikas apstarošanu ar jonizējošo starojumu drīkst veikt ar oficiāli apstiprinātām apstarošanas iekārtām, apstarotās pārtikas marķējumā jābūt norādei par apstarošanu, kā arī pavaddokumentos jānorāda informācija par absorbēto devu un jonizējošā starojuma veidu. Eiropas Savienībā šāda apstrāde uztura bagātinātājiem nav atļauta.

Biznesa augstskolā Turība ir izstrādāta uztura programma, ko veidojuši Latvijā vadošie nozares speciālisti sadarbībā ar ārstiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem.

“Uztura programma veidota atbilstoši jaunajam Uztura speciālista profesijas standartam, un tajā integrēti mūsdienīgi studiju priekšmeti, kas ietver arī mākslīgā intelekta pamatu apgūšanu, lai jaunie speciālisti jau varētu to izmantot savā profesionālajā darbā. Studiju programma ir jauna, kas nozīmē, ka arī viss aprīkojums un mācību materiāli ir mūsdienīgi. Šī ir profesionālā bakalaura programma, līdz ar to pēdējais mācību gads ir paredzēts praktiskai pieredzei, un, absolvējot programmu, students kļūst par ārstniecības personu,“ uzsver bakalaura programmas “Uzturs” direktore, sertificēta uztura speciāliste Guna Bīlande.

Studentiem tiks nodrošināta iespēja apgūt nepieciešamās zināšanas un prasmes darbam ar mūsdienīgām veselības aprūpes tehnoloģijām un metodēm speciāli aprīkotās mācību telpās. Studiju laikā mācību process tiks pietuvināts darba vidē balstītām situācijām, piemēram, topošie uztura speciālisti zināšanas apgūs ne tikai auditorijās, kad tiek modelētas situācijas ar pacientu, bet arī prakses laikā ārstniecības iestādēs, gūstot profesionāli svarīgu pieredzi darbā ar pacientiem. Pirms tiks modelēti pacientu "case study", studenti apgūs pamatīgu teorētisko zināšanu bāzi, kas ļaus tiem labāk orientēties tālākajās studijās un darbā. “Šāda veida infrastruktūra ir ļoti svarīga, jo tā nodrošina, ka studenti apgūst prasmes un iemaņas reālos darba apstākļos. Tas palīdz studentiem sagatavoties darbam veselības aprūpes jomā, iegūstot pieredzi darbā ar reāliem pacientiem un situācijām,” skaidro G.Bīlande.

Lai palīdzētu patērētājiem izvairīties no Latvijā neatļautu uztura bagātinātāju iegādāšanās, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas centrs PVD interneta mājaslapā turpmāk publiskos no Uztura bagātinātāju reģistra izslēgtos uztura bagātinātājus.

Šogad Pārtikas centrs no reģistra jau izslēdzis septiņus uztura bagātinātājus - ASV ražotos Neways Green Ql, Feelin Good un Korejā ražoto Fej Jan, jo tika konstatēta neatļauta šo produktu apstrāde ar jonizējošu starojumu, kā arī Itālijā ražotos uztura bagātinātājus Melatonīns 3 mg/ Melatonin, Melatonīns ar saldinātāju 1.2 g, Melatonin Pura, kā arī ASV ražoto Melatonin Plus, jo Zāļu valsts aģentūra atzina, ka šie preparāti atbilst zāļu, nevis uztura bagātinātāju definīcijai.

Ja strādā savā specifiskā nišā, no biznesa «kopētājiem» nav jābaidās, liecina uzņēmuma Medpro pieredze.

Farmācijas uzņēmuma Medpro eksports izvērsies plaši – no Lietuvas līdz pat Jaunzēlandei. Tā vadītājs un līdzīpašnieks Varis Buļs neslēpj, ka par kompānijas nākotni jūtas drošs – ķīmisko substanču ražošana, uz ko specializējas Medpro, ir tik specifiska un sarežģīta nodarbošanās, ka nokopēt to bez ļoti nopietniem ieguldījumiem nav iespējams. Arvien vairāk attīstās arī otrs Medpro darbības virziens – uztura bagātinātāju ražošana, starp kuriem atrodamas arī īstas Latvijas dabas «pērles».

Ķēpa ir tā vērta

Vienīgais apjukuma brīdis uzņēmuma vēsturē ir bijis 90. gados, kad nobruka visi tirgi un nākotne likās miglā tīta. «Tad atnāca pirmais pasūtījums no Ungārijas. Tas bija brīnums! Jo izrādījās, ka viņi paši to ražot neprot un ka mūsu produkcija ir vajadzīga. Tad jau viss aizgāja,» atminas V. Buļs.

Valdība otrdien, 2.februārī, apstiprināja grozījumus uztura bagātinātāju reģistrēšanas valsts nodevās. Turpmāk par vienām reģistrācijas darbībām būs jāmaksā vairāk nekā pašlaik, savukārt par citām – mazāk, informē Zemkopības ministrija.

Nodeva, līdzīgi kā līdz šim, tiks dalīta atkarībā no tā, vai tiek maksāts par Eiropas Ekonomikas zonas valstīs vai ārpus Eiropas Ekonomikas zonas valstīm ražota uztura bagātinātāja reģistrāciju. Noteikumi paredz aizstāt trīs valsts nodevu pozīcijas ar sešām, kas ir detalizētāk noteiktas, tāpēc tiesību norma kļuvusi saprotamāka un vieglāk piemērojama.

Nodeva maksājama par Eiropas Ekonomikas zonas valstīs ražota uztura bagātinātāja reģistrāciju (125,00 eiro), par ārpus Eiropas Ekonomikas zonas valstīm ražota uztura bagātinātāja reģistrāciju, ja tas iepriekš ir paziņots vai laists tirgū kādā no Eiropas Ekonomikas zonas valstīm (210,00 eiro), un arī par ārpus Eiropas Ekonomikas zonas valstīs ražota uztura bagātinātāja pirmreizēju reģistrāciju (380,00 eiro).

Spirtoto uztura bagātinātāju plānotā atbrīvošana no akcīzes nodokļa radījusi satraukumu alkoholisko dzērienu ražotājos un tirgotājos.

Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais grozījumu projekts Likumā par akcīzes nodokli paredz sakārtot normas attiecībā uz uztura bagātinātājiem, kas satur spirtu. Grozījumi paredz atbrīvot no akcīzes nodokļa tos uztura bagātinātājus, kuri satur spirtu, ja absolūtā spirta saturs tajos nepārsniedz 80 mililitrus iepakojumā.

Alkoholisko dzērienu ražotāji un tirgotāji FM priekšlikumu vērtē ar bažām. «Ja, piemēram, saražo 40 % liepziedu vai kliņģerīšu uzlējumu 0,2 l tilpumā ar attiecīgu instrukciju un sertifikāciju, tā ir iespēja ieinteresētām personām. Šādā gadījumā uztura bagātinātāju plaukti var pārvērsties par alkohola tirdzniecības plauktiem,» komentē SIA Mobil Plus tirdzniecības vadītājs Vitolds Bremmers. Noraizējies par šo situāciju ir arī Latvijas alkoholisko dzērienu ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, Jaunalko vadītājs Edmunds Demiters, sakot, ka jaunie grozījumi ir mulsinoši un nesaprotami. Uzņēmēju mulsinot tas, kāpēc ar 1. jūliju stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem tiek palielināts akcīzes nodoklis, bet kādam citam produktam akcīze tiek noņemta vispār. Turklāt uz šiem spirta saturošajiem uztura bagātinātājiem neattiekšoties akcīzes preču statuss un noteikumi un tos varēšot ražot jebkur un tirgot gan aptiekās, gan mazumtirdzniecības veikalos.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir saņēmis informāciju no Eiropas Savienības Ātrās brīdināšanas sistēmas par to, ka internetveikalos joprojām var iegādāties nereģistrētu uztura bagātinātāju OxyElite Pro, kas paredzēts svara kontrolei un muskuļu masas palielināšanai, taču tā lietošana var izraisīt akūtu hepatītu un aknu mazspēju.

Patērētājiem, kuri ir iegādājušies OxyElite Pro vai arī citu uztura bagātinātāju, kas marķēts kā OxyElite Pro, vajadzētu nekavējoties pārtraukt tā lietošanu un atgriezt produktu izplatītājiem.

PVD par to jau brīdināja pagājušā gada nogalē, kad tika saņemta informācija no ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes. ASV nacionālais kontaktpunkts informē, ka turpina detalizētu izmeklēšanu.

Uztura bagātinātājs nav reģistrēts PVD Uztura bagātinātāju reģistrā.

Speciālisti ceļ trauksmi par pieaugošām liekā svara problēmām sabiedrībā; vienlaikus aug arī cilvēku interese par profesionālu palīdzību, kas tiek piedāvāta arvien plašāk, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Gribētos domāt, ka pieaug sabiedrības izpratne,» saka Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Lolita Neimane. Vērtējot pēc tā, cik liela ir interese par uztura speciālistu izglītības iegūšanu, pieprasījums pēc viņu pakalpojumiem ir, viņa piebilst, priecājoties, ka profesija kļuvusi atpazīstama. Rīgas Stradiņu universitātē uz šo L. Neimanes izveidoto un vadīto studiju programmu ir liels konkurss, mācīties nāk gan jaunieši tūlīt pēc vidusskolas beigšanas, gan cilvēki, kuri izglītību un darba pieredzi iepriekš guvuši pavisam nesaistītās nozarēs. «Nāk ar juristu, finanšu izglītību, arī daži ārsti. Ir cilvēki, kuri grib biznesu ar atveseļošanu saistīt. Sāk strādāt un saprot, ka trūkst nepieciešamās izglītības, nāk mācīties,» stāsta L. Neimane.

Mūsdienās arvien populārāka paliek ortomolekulārā medicīna, kuras pieeja veselības uzlabošanā un slimību ārstēšanā ir izmantot optimālu uzturvielu daudzumu, kas ir nepieciešams katram indivīdam atsevišķi. Šī medicīnas nozare balstās uz uzskatu, ka pareizi izvēlēts uzturvielu daudzums var atjaunot ķermeņa optimālo funkcionalitāti un līdzsvaru. Orthomol GmbH ražotā produkcija tiek ražota pamatojoties tieši uz šo pieeju.

Kas ir Orthomol?

Orthomol GmbH ir viens no lielākajiem ortomolekulāro uzturvielu kombināciju ražotājiem Eiropā. Kompleksās uzņēmuma produktu līnijas nodrošina nepieciešamos vitamīnus, minerālvielas un antioksidantus, lai veicinātu vispārēju veselību un labklājību. Produktu sortiments tiek izmantots dažādu veselības jomu uzlabošanā, sākot no imunitātes stiprināšanas līdz enerģijas līmeņa palielināšanai.

Latvijā Orthomol oficiālais pārstāvis ir SIA “M. A. Sales & Marketing”. Kopš dibināšanas Latvijā 2005. gadā, uzņēmums ir sekojis savai sākotnējai vīzijai - veidot partnerattiecības ar ražotājiem, kas specializējas augstas kvalitātes produktu izstrādē, tostarp uztura bagātinātāju un medicīnas preču ražošanā. Šī pieeja ir ļāvusi iepazīstināt Latvijas tirgu ar Orthomol produktiem un tie jau ir iecienīti šeit jau vairāk kā 15 gadus. Pašlaik Orthomol produkti ir pieejami vadošajās aptiekās un specializētajos interneta veikalos, kā arī InternetAptieka.lv vietnē. No 2021. gada uzņēmums ir paplašinājis savu darbību, piedāvājot plašu produktu klāstu arī Igaunijā.

Lietuvas Pārtikas un veterinārais dienests uztura bagātinātāja Lagosa® sastāvā konstatējis neatļautu pārtikas piedevu E912 - montānskābes esteri, informē PVD.

Šī pārtikas piedeva drīkst būt zāļu sastāvā, taču to nav atļauts pievienot uztura bagātinātājiem.

Neatļautā pārtikas piedeva konstatēta sekojošās uztura bagātinātāja partijās: Lagosa® 50 tablešu iepakojumā: ar partijas numuru 12J094 un derīguma termiņiem 09.2016. un 30.09.2016, ar partijas numuru 13A092 un derīguma termiņu 30.12.2016 un 12.2016, ar partijas numuru 12F040 un derīguma termiņu 31.05.2016.

Tāpat tas konstatēts Lagosa®” 25 tablešu iepakojumā: ar partijas numuru 13A093 un derīguma termiņu 12.2016, ar partijas numuru 12F040 un derīguma termiņu 30.05.2016, ar partijas numuru 13A092 un derīguma termiņiem 31.12.2016. un 12.2016.

ASV ražotais uztura bagātinātājs Erection On Demand (EOD), kas paredzēts vīriešu potences uzlabošanai, satur neatļautu ķīmisku vielu – tadalafilu, kas nav norādīts uztura bagātinātāja sastāvā.

Tadalafils ir recepšu medikaments un mijiedarbībā ar sirds zālēm, tas var apdraudēt cilvēka veselību, izraisot pat sirds apstāšanos, informē Kanādas veselības un pārtikas produktu inspekcija.

Uztura bagātinātājs EOD nav iekļauts PVD Pārtikas centra uztura bagātinātāju reģistrā, tādēļ Latvijā to izplatīt nedrīkst. Produkta marķējumā norādītais derīguma termiņš ir 2012. gada maijs.

Tā kā uztura bagātinātāji ir pārtikas produkti parastā uztura papildināšanai, to sastāvā nedrīkst būt farmaceitiskas vielas, tai skaitā tadalafils. Ja medikamenti ir uztura bagātinātāja sastāvā tad, produkti reģistrējami un tirgojami kā zāles un uz tiem attiecināmas citas prasības.

Uztura bagātinātājs The Sensual Tea - Jinshenkang, kas paredzēts seksuālas baudas pastiprināšanai vīriešiem un sievietēm, satur ķīmisku vielu – vardenafilu, kas var apdraudēt patērētāju veselību.

Šis uztura bagātinātājs nav reģistrēts PVD uztura bagātinātāju reģistrā, tādēļ to Latvijā izplatīt nedrīkst, taču nav izslēgts, ka internetā tas varētu būt pieejams arī Latvijas iedzīvotājiem, brīdina PVD.

Spānijas Zāļu un medicīnas ierīču aģentūra Ķīnā ražotā uztura bagātinātājā The Sensual Tea - Jinshenkang konstatējusi marķējumā neuzrādītu ķīmisku vielu vardenafilu, kas ir aktīvā sastāvdaļa recepšu zālēs Levitra, kuras tiek izmantotas erektilās disfunkcijas ārstēšanā vīriešiem. Lietojot šo vielu bez ārsta uzraudzības, var tikt radīti draudi patērētāja veselībai, uzsver PVD.

Mijiedarbībā ar nitrātus saturošām sirds zālēm (nitroglicerīnu), vardenafils var apdraudēt cilvēka veselību, izraisot nopietnus sirdsdarbības traucējumus. Pārtikas un veterinārais dienests aicina patērētājus neiegādāties šo uztura bagātinātāju un, ja tas pamanīts tirdzniecībā, ziņot dienestam.

Uztura bagātinātāja OxyElitePro lietošana var izraisīt akūtu hepatītu un aknu mazspēju, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Uztura bagātinātājs nav reģistrēts PVD Uztura bagātinātāju reģistrā, taču to, iespējams, var iegādāties no izplatītājiem un internetā.

Saņemtajā informācijā no ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes norādīts, ka uztura bagātinātājs OxyElitePro paredzēts svara kontrolei un muskuļu masas palielināšanai, taču tā lietošana var izraisīt akūtu hepatītu un aknu mazspēju. Tāpat ASV nacionālais kontaktpunkts informē, ka turpina detalizētu izmeklēšanu.

Patērētājiem, kuri iegādājušies OxyElitePro vai arī citu uztura bagātinātāju, kas marķēts kā OxyElitePro, PVD iesaka nekavējoties pārtraukt tā lietošanu un nodot produktu izplatītājiem.

Interneta aptiekai «Azeta» uzsākot darbību Latvijā, uzstādīts mērķis atpazīstamību šajā tirgū un patērētāju uzticību gūt gada laikā, sarunā ar biznesa portālu db.lv sacīja vadītāja Justė Levčenkaitė.

«Azeta» ietilpst «Euroaphoteca» grupā, kas Latvijas tirgū darbosies ar diviem zīmoliem – «Euroaptieka» klātienes aptiekas un «Azeta» interneta platforma. Lietuvā līdzīga interneta aptieka darbojas jau vairāk nekā piecus gadus.

Atrast savai situācijai nepieciešamāko produktu arī internetā mūsdienās vairs nav sarežģīti, norāda vadītāja. Turklāt aptiekāru ieteikumus mājaslapā varot aizvietot ar rūpīgiem produktu aprakstiem un ekspertu konsultācijām gan telefoniski, gan rakstiski.

Lietuvas tirgū gūtā pieredze liecina par to, ka klienti arvien vairāk meklē kvalitatīvus produktus. «Tas iet roku rokā ar to, kā cilvēki kopumā raugās uz dzīvi,» pauž J.Levčenkaitė.

SIA Jonnex Farma tur roku uz pulsa uztura bagātinātāju jomā un arī nākotnē saredz šī farmācijas segmenta izaugsmi.

SIA Jonnex Farma galvenā darbības sfēra ir farmaceitisko produktu vairumtirdzniecība; uzņēmums kāpinājis apgrozījumu no 461 tūkst. eiro 2014. gadā līdz 1,8 milj. eiro 2017. gadā, tādējādi iekļūstot laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošu kompāniju jeb Gazeļu sarakstā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

«Uzņēmuma apgrozījuma pieaugums pēdējos četros gados ir cītīga darba rezultāts. Arī šajā gadā izaugsme turpinās un plānojam sasniegt trīs milj. eiro apgrozījuma slieksni. Mūsu pamatdarbība norisinās Latvijā, primāri mēs nodrošinām vienu no lielākajiem aptieku uzņēmumiem ar privātā zīmola Jonax produktiem. Nākotnē ir dažas idejas, kā varētu strādāt arī ārpus Latvijas, taču pašlaik ar eksportu nenodarbojamies,» darbību raksturo SIA Jonnex Farma valdes priekšsēdētāja Diāna Stepiņa-Gauja. Viņasprāt, lai veiksmīgi konkurētu farmācijas tirgū, būtiski ir trīs pamatprincipi: uzmanīgi jāseko līdzi tirgus tendencēm, ātri jāreaģē uz izmaiņām un tirgū jāpiedāvā kvalitatīvi produkti.