Lauksaimniecība

Straupe sasniedz augstākos rezultātus

Sandra Dieziņa, 08.05.2018

Piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības (PKS) Straupe valdes priekšsēdētājs Imants Balodis

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība (PKS) Straupe sasniegusi rekordapgrozījumu, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Pagājušajā gadā sasniedzām 6,6 miljonu eiro apgrozījumu. Tas ir augstākais rādītājs kooperatīva vēsturē,» stāsta ilggadējais kooperatīva valdes priekšsēdētājs Imants Balodis, kurš nule kā atkal pārvēlēts šajā amatā. Šogad kooperatīvam ir jubilejas gads – PKS apritēs 25 gadi, bet kooperatīva ražotnei – Straupes pienotavai – 105 gadi, tāpēc jo īpaši prieks par sasniegto. I. Balodis atklāj, ka pirms 105 gadiem dibināja arī Straupes piensaimnieku biedrību, kura darbību pārtrauca 1949. gadā un pienotavu pārņēma valsts. Jau izsenis Straupē ražo sviestu, bet jau kopš PKS dibināšanas sviestam pievienojies plašs produktu klāsts. Pēdējā gada laikā pusotru reizi pieaugusi šķidro fasēto piena produktu – piena, kefīra, paniņu – ražošana, ko var skaidrot ar pieprasījuma pieaugumu un jauniem iepirkumu līgumiem.

Kooperatīva apgrozījums, salīdzinot ar gadu iepriekš, audzis arī straujā sviesta un arī citu piena taukus saturošo produktu pieprasījuma un cenu kāpuma gada vidū dēļ, neslēpj Balodis. PKS Straupe pērn izdevies realizēt vislielāko sviesta daudzumu kooperatīva vēsturē – 164 tonnas. Pērnais gads bija zīmīgs arī ar to, ka no biedriem saņemtas pārstrādei 9578 tonnas piena – šis ir labākais rādītājs kooperatīva vēsturē. Sviestu un citus piena produktus kooperatīvs realizē vietējā tirgū – gan savās tirdzniecības vietās, gan piedaloties publiskajos iepirkumos un apgādājot valsts budžeta iestādes – skolas, bērnudārzus, pansionātus, slimnīcas. Nelielos apjomos produkcija nosūtīta uz ASV, Lielbritāniju un vēl dažām valstīm. Kooperatīvs sadarbojas pārstrādē ar Smiltenes pienu, un rezultātā šim uzņēmumam saražotas ap 100 tonnām sviesta.

Pienu PKS Straupe iepērk tikai no saviem biedriem. «Esam mazo piena ražotāju kooperatīvs. Pusei no 65 kooperatīva biedriem govju skaits saimniecībā ir mazāks par 10, bet tikai trīs saimniecībās govju skaits ir no 100 līdz 200,» stāsta Imants Balodis. Piens tiek savākts ap 25 km rādiusā no uzņēmuma, līdz ar to loģistikas izmaksas ir samērīgas.

Līdz šim Straupe saviem biedriem spējusi maksāt vienu no augstākām piena iepirkuma cenām. Martā tā bija 33,2 eirocenti par kilogramu, kad piena iepirkuma vidējā cena valstī nokrita līdz 27,48 eirocentiem. Arī ES piena vidējā cena samazinās un ir nonākusi līdz 33,4 eirocentiem/kg, bet ne tik strauji kā Latvijā, kur uz kopējā fona tā nonākusi zemākajā punktā. Kāpēc izveidojusies šāda situācija? I. Balodis teic, ka atkal ir pienācis brīdis, kad piena ir par daudz, kaimiņvalstīs pēc mūsējā neilgojas, un tad seko mūsu valstī piena biznesā ierastais – «kāpēc maksāt, ja var nemaksāt».

Visu rakstu Straupe sasniedz augstākos rezultātus lasiet otrdienas, 8.maija laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltu Rotas plāno būvēt savu ražotni

Anda Asere, 09.04.2019

SIA Baltu Rotas biznesa attīstības vadītāja Laura Geistarde-Šube (no kreisās), direktore Ieva Straupe-Lūse un galvenā dizainere Inita Straupe.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rotu uzņēmums SIA Baltu Rotas tuvākajos piecos gados plāno paplašināties un būvēt savu ražotni

«Šobrīd strādājam nomātās telpās, kur ir ierobežotas iespējas attīstīties. Lai ietu uz priekšu, fiziski vajag vairāk vietas. Tas ir mūsu piecgades plāns,» saka Ieva Straupe-Lūse, SIA Baltu Rotas direktore. Pēdējie četri gadi uzņēmumā iezīmē pozitīvu apgrozījuma pieaugumu. Kompānijas biznesa attīstības vadītāja Laura Geistarde-Šube spriež, ka pērn, pat neskatoties uz Latvijas simtgadi, apgrozījuma pieaugums būtu bijis, tomēr ne tik straujš. Šogad saglabājas līdzīga tendence. Palīdzīgu roku sniedz arī tūristi. «Visvairāk to ir no Vācijas, Krievijas, Skandināvijas, kā arī no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas. Pēdējā laikā pieaug somu tūristu interese. Liela nozīme ir arī konferencēm, kas notiek Rīgā,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan patriotisms ir katra indivīda sirds stāvoklis, siltās jūtas pret valsti ir iespējams pastiprināt, uzvelkot īpašu apģērbu vai rotas, kas to padara redzamu arī citiem

Apģērbu zīmols The Words Of Latvian popularizē mūsu valodu ar apģērbu, kas apdrukāts ar vārdiem latviski un to paskaidrojumiem angliski. «Viss mūsu stāsts veidots ap ideju, ka latviešu valoda (un attiecīgi arī latvieši) ir ļoti reti sastopama pasaulē, tikai aptuveni 0,1% pasaules iedzīvotāju runā latviski. Mūsu produkti kalpo kā ziņneši pasaulei par mūsu valsti, cilvēkiem un kultūru. Iespējams, mēs ar saviem apģērbiem kādam arī palīdzam vairot patriotisma jūtas, bet to atstājam katra paša ziņā,» teic zīmola The Words Of Latvian projektu vadītāja Klinta Kočāne. Pieprasījums pēc šī zīmola produktiem šomēnes ir palielinājies par aptuveni 20%, lielākoties pateicoties cilvēkiem, kas iegādājas dāvanas ārzemēs dzīvojošiem latviešiem. Pārsvarā The Words Of Latvian klienti ir vietējie, bet uzmanību pievērš arī tūristi, kuri runā angliski, jo viņiem zīmola koncepcija ir saprotama. «Latvija ir neliela valsts ar maz iedzīvotājiem, par kuru pasaulē neko daudz nezina, līdz ar to viss latviskais pasaules mērogā ir retums. Tieši tāpēc, uzsverot produkta latvisko izcelsmi, ir viegli parādīt, ka tas ir atšķirīgs, rets un īpašs,» teic K. Kočāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikaliņš Neiepakots siguldiešiem piedāvā iespēju iegādāties apzinātam patēriņam domātas preces un cieši sadarbojas ar Zaļās villas kvartālu.

Šī brīža veikala Neiepakots koncepcija ir pagaidu variants, kamēr tiks izremontētas «īstās» telpas. Pagaidām veikals vēl nav tādā formā un izpildījumā, kā tā īpašniece Liene Straupe ir iecerējusi. Tas ir neliels produktu stends, kur atrodamas dažādas preces apzinātākam patēriņam – termokrūzes, kas ražotas no pārstrādātām vienreizlietojamām kafijas krūzītēm, stikla ūdens pudeles, bambusa zobu birstes, auduma maisiņi, menstruālās piltuves, mazgājamās autiņbiksītes, ķermeņa kopšanas lietas, piemēram, šampūnziepes. Piedāvājumā ir arī sejas tīrīšanas spilventiņi, kurus šuj vietējā Siguldas organizācija Cerību spārni. «Cenšamies domāt par sociālo ietekmi un tāpēc pasūtām tieši Cerību spārnos, kur darbojas cilvēki ar invaliditāti,» norāda Liene.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Braucot pa Rīgas–Valmieras šoseju, Limbažu un Turaidas ceļu, krustojumā nevar nepamanīt ceļmalas krodziņu Raganas Ķēķis, kas ir viegli atpazīstams pēc ēkas un dažādiem pasaku tēliem, kas izvietoti krodziņa pagalmā, stāsta uzņēmuma SIA Raganas Ķēķis Bistro īpašnieks Ivars Grants.

Pastāstiet vairāk par savu biznesu, tā konceptu un pakalpojumiem! Varbūt ir kāda «rozīnīte», kas jūs atšķir no citiem tirgū?

Latvijas tirgū darbojamies jau 17 gadus, ar katru gadu piedāvājot arvien vairāk iespēju ēdināšanai un atpūtai. Raganas Ķēķī var izbaudīt latviešu virtuves gardumus, izjust mājīgu, pasakainu atmosfēru un piedzīvot brīnišķīgus brīžus kopā ar ģimeni. Mēs rīkojam banketus un seminārus svinību zālēs – trīs zāles līdz 20, 60 un 200 personām. No rudens līdz pavasarim pie mums brauc muzicēt tautā populāri muzikanti no visas Latvijas. Piedāvājuma klāstā ir arī zāļu pirts un minibaseins ar ūdens masāžu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 900 tūkstošus eiro, «Omniva» uzsāk pakomātu tīkla paplašināšanu ar 45 jauniem pakomātiem, izvietojot tos 14 jaunās apdzīvotās vietās Latvijā.

Līdz ar šo paplašināšanos Latvijas «Omniva» tīklā tagad būs 207 pakomāti, kas izvietoti 93 apdzīvotās vietās Latvijā.

Jaunie «Omniva» pakomāti tiks uzstādīti gan pilsētās, kurās līdz šim tie jau bijuši pieejami – Rīgā, Jelgavā, Dobelē, Bauskā, Daugavpilī un citur, gan arī jaunās vietās kā Augšlīgatnē, Babītē, Engurē, Garkalnē, Jaunjelgavā, Jaunpilī, Lapmežciemā, Neretā, Pāvilostā, Skaistkalnē, Skrīveros, Straupē, Ugālē un Vecāķos.

Paplašinot pakomātu tīklu un izvēloties to atrašanās vietas, priekšroka tika dota iespējai «Omniva» pakomātus izvietot ārpusē pie veikaliem, lai sūtītāji vai saņēmēji tos viegli var izmantot savās ikdienas gaitās un tie būtu pieejami 24h diennaktī, tādējādi nodrošinot iedzīvotājiem iespēju tos izmantot sev ērtā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Omniva" apgrozījums Latvijā 2019. gadā audzis par 30 %, sasniedzot 7,5 miljonus eiro, informē sūtījumu piegādes uzņēmums.

Būtiskākā ietekme uz pozitīvajiem pērnā gada rādītājiem bijusi pakomātu sūtījumu ieņēmumiem, kas pieauguši par 46 % salīdzinājumā ar 2018. gadu.

""Omniva" biznesa attīstību lielā mērā sekmēja arī straujā e-komercijas izaugsme Latvijā. Cilvēki arvien vairāk izvēlas iepirkties internetā, turklāt mēs redzam, ka pieaugums vērojams pilnīgi visos segmentos – gan sūtījumos starp privātpersonām, gan piegādē no Latvijas un ārvalstu internetveikaliem, gan arī sūtījumos no Ķīnas e-komercijas platformām "Wish" un "AliExpress"," skaidro "Omniva Latvija" vadītāja Beāte Krauze-Čebotare.

Kopumā pagājušajā gadā "Omniva" piegādāja 2,78 miljonus pakomātu sūtījumu, kas ir pieaugums par 54 % pret 2018. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sūtījumu apjoms "Omniva" pakomātos Latvijā šā gada aprīlī audzis par 44 %, salīdzinot ar šā gada martu, pārsniedzot 500 tūkstošus sūtījumu.

Tas ir par 139 % vairāk nekā pērnā gada aprīlī, tādējādi pārspējot arī līdzšinējo sūtījumu rekorda periodu - 2019. gada Ziemassvētkus. Tas saistīts ar cilvēku paradumu maiņu un e-komercijas apjomu pieaugumu valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas periodā.

Būtiskākais sūtījumu skaita pieaugums novērojams Latvijas mazpilsētās vai apdzīvotās vietās, kas atrodas netālu no kādas lielpilsētas. Tas norāda uz tendenci iedzīvotājiem šajā laika periodā retāk doties uz lielpilsētām, tā vietā izvēloties attālinātus sūtījumus un izvairoties no lieka kontakta ar citiem. Aprīlī salīdzinājumā ar martu sūtījumu skaits ir pat dubultojies, piemēram, Dundagā, Pļaviņās un Straupē. Arī citās mazajās pilsētās sūtījumu skaits ir ievērojami pieaudzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīdzinieces Ilze Blāķe un Madara Bundzeniece atklājušas jaunu beziepakojumu veikalu «Turza», kas atrodas Ģetrūdes ielā, Rīgā.

Veikala atvēršanai kolektīvās finansēšanas platformā «Projektu Banka» līdzekļus saziedoja iedzīvotāji - «zero waste» dzīvesveida atbalstītāji.

Veikala mērķis ir lauzt stereotipu, ka «zero waste» dzīvesveids prasa lielas pūles un resursus, un padarīt iepirkšanos bez iepakojuma tikpat ierastu un vienkāršu kā ikvakara vizīti parastā lielveikalā. «Mēs sadarbojamies ar vietējiem ražotājiem, tādiem kā piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība «Straupe», zemnieku saimniecība «Ķelmēni», zīmoli «Purenn», «Milzu!» un «Kalve Coffee», lai piedāvātu cilvēkiem iespēju iegādāties viņu iemīļotos produktus bez iepakojuma,» norādīja biedrības pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kā top? Nameja gredzens

Anda Asere, 22.03.2019

Nameja gredzena tapšanas procesu skaties raksta galerijā! Lai izgatavotu vienu gredzenu nepieciešama puse metra sudraba stieples, to saloka uz pusēm.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Baltu Rotas Siguldā jau 25 gadus darina Nameja gredzenus un gada laikā Rīgā, Siguldā, Turaidā un globālajā tīmeklī visā pasaulē pārdod vairāk nekā 1300 Nameja pinuma rotas – gredzenus, aproces, aproču pogas, kulonus un piespraudes. Tāpat vairāk nekā simt interesentu pērn izmēģinājuši paši uzpīt savu Nameju Baltu Rotu meistarklasēs.

Pērn uzņēmuma meistaru darbs bija redzams arī filmā Nameja gredzens. Uzņēmuma dibinātājs Vitauts Straupe izgatavoja filmas galveno gredzenu, kas bija pirkstā galvenajam varonim visu filmēšanās laiku, kā arī kopā ar uzņēmuma dizaineri Initu Straupi un rotkali Normundu Vanagu iejutās filmas aktieru godā.

Rotkalis Normunds Vanags db.lv demonstrē, kā top Nameja gredzens. Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru