Jaunākais izdevums

Ilgs valsts galvotā aizdevuma noformēšanas process, kas var aizņemt pat vairākus mēnešus, prasība pēc privāta galvotāja, aizdevuma piesaiste vienai studiju programmai, kā arī neelastīgs apmaksas termiņš – šīs ir tikai dažas no būtiskām nepilnībām valsts galvotā studiju un studējošo kreditēšanas sistēmā, kas ierobežo šī finanšu atbalsta veida pieejamību studentiem.

Lai padarītu studiju un studējošā kredītus pieejamākus, tā sniedzot iespēju studēt plašākam studētgribētāju lokam, sistēma ir jāmaina, padarot to maksimāli vienkāršu un studentiem pēc iespējas vieglāk pieejamu, uzskata Latvijas Studentu apvienība (LSA).

Šobrīd augstāko izglītību Latvijā iegūst aptuveni 80 tūkstoši studējošo, no tiem vairāk nekā pusei jeb 59 % studiju maksa jāsedz pašiem, liecina Centrālās statistikas biroja dati. Diemžēl tikai daļai jauniešu ģimenes budžets ļauj apmaksāt studiju maksu un segt ikdienas izdevumus studiju laikā, tādēļ vairumam ir jāmeklē alternatīvi finanšu avoti. Saskaņā ar LSA veikto aptauju, aptuveni 50 % studentu ir izskatījuši studiju vai studējošā kredītu kā iespējamo finansiālo risinājumu, lai segtu studiju maksu vai ikdienas tēriņus. Tiesa, gandrīz puse no viņiem šim tam dažādu iemeslu dēļ nav pieteikušies, visbiežāk – tādēļ, ka nespēj atrast galvotāju vai šaubās par iespēju atmaksāt kredītu.

«Situācija, kad jaunieši neuzsāk vai neturpina studijas finanšu trūkuma dēļ, šobrīd nav retums. Valsts finansēto studiju vietu skaits ir ierobežots, tāpat ne visiem ir turīgi vecāki, kas varētu studijas apmaksāt. Diemžēl šobrīd kreditēšanas sistēma nenodrošina iespēju saņemt studiju kredītus tādā skaitā, apmērā un termiņos, kā tas būtu studējošajam nepieciešams. Piemēram, no brīža, kad students iesniedz pieteikumu kredītam, līdz tā saņemšanai paiet pat vairāki mēneši vienotas datubāzes trūkuma un daudzo procesā iesaistīto pušu dēļ. Vienlaikus studentiem grūtības rada arī prasība papildus valsts galvojumam piesaisīt galvotāju, jo izvēlētais galvotājs, ja tādu studējošais var piemeklēt, bieži vien tiek atzīts par kredītnespējīgu,» skaidro LSA prezidente Justīne Širina.

Kā rāda LSA veiktās studentu aptaujas rezultāti, studiju kredīts ticis atteikts 9,4 % pieteicēju, bet studējošā kredīts – 5,8 %. Lielākoties studentiem finanšu palīdzība atteikta tieši galvotāja trūkuma vai citu ar tiem saistītu apsvērumu dēļ, proti, potenciālajam galvotājam ikmēneša ienākumi bijuši mazāki par minimālo algu, tiem bijušas parādsaistības, vai galvotāja vecums pārsniedzis noteiktos 64 gadus.

«Lai Latvijā nodrošinātu ikvienam pieejamu augstāko izglītību, šobrīd notiekošajā studentu kreditēšanas izmaiņu procesā primāri jāpieņem lēmumi, kas padarīs izglītību pieejamāku pēc iespējas lielākam potenciālo studējošo lokam. Atcelta otrā galvotāja prasība un pilnībā valsts galvots studiju un studējošā kredīts nodrošinātu iespēju studēt ikvienam neatkarīgi no viņa sociālā stāvokļa. Tāpat ir nepieciešami efektīvāki risinājumi informācijas apmaiņai par studējošajiem, lai kredīta saņemšanas procedūru iespēju robežās varētu veikt elektroniski, izmantojot jau izstrādātas centralizētas datubāzes, piemēram, studējošo un absolventu reģistru, nodrošinot iespēju kredītu iegūt laikus,» studentu redzējumu par nepieciešamajiem uzlabojumiem pauž LSA prezidente Justīne Širina.

Tāpat, pēc studentu domām, vajadzētu sniegt iespēju izvēlēties studējošā kredīta atmaksas termiņu, piemērot bezprocentu kredītu studiju laikā un kārtību, kurā aizdevums tiek piesaistīts studiju programmai, aizstāt ar tādu, kas ļauj mainīt studiju programmu, kuras absolvēšanai aizdevums izsniegts. Atmaksa kredīta summai būtu jāsāk tikai pēc pēdējās secīgi apgūtās studiju programmas.

Šos un citus nosacījumus LSA kopā ar citiem Izglītības uz zinātņu ministrijas izsludinātās darba grupas biedriem ir pārrunājuši, izvērtējuši un apkopojuši konceptuālajā ziņojumā, kurā iekļauti arī aprēķini par jaunā modeļa ieviešanas un administrēšanas izmaksām. Jaunajā modelī vecajam kredītu dzēšanas mehānismam trūkst finansējuma, tāpēc LSA uzsver, ka ir nepieciešams rast trūkstošos līdzekļus jaunā modeļa nodrošināšanai, lai jaunieši, kuriem finansiālais atbalsts studijām ir nepieciešams, to varētu saņemt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Maina studiju kredītu izsniegšanas kārtību, atceļot prasību pēc otrā galvotāja

Žanete Hāka, 16.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienkāršotas procedūras studiju un studējošā kredīta noformēšanai un saņemšanai, kā arī iespēja saņemt kredītu bez otrā galvotāja – jaunie nosacījumi studiju un studējošā kredīta saņemšanai varētu stāties spēkā jau no 2020. gada 1. aprīļa, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Valdība šodien, 2019. gada 16. jūlijā, izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas kopā ar sadarbības partneriem izstrādāto informatīvo ziņojumu par plānotajām izmaiņām studiju un studējošo kreditēšanā, konceptuāli atbalstot jaunas sistēmas ieviešanu.

Pašreizējā sistēma nosaka, ka kredītus studijām izsniedz bankas par saviem līdzekļiem, savukārt valsts 90% apmērā nodrošina galvojumu. Lai saņemtu kredītu, studējošajam nepieciešams vēl viens galvotājs. Samazinoties kopējam studējošo skaitam, samazinās arī studijām ņemto kredītu apjoms, un kreditēšanas apjoms samazinās arī procentuāli.

Piemēram, 2014. gadā kredītu bija ņēmuši 14% maksas studējošo, bet 2018. gadā - tikai 10% no studējošiem par maksu. Pēc Latvijas Studentu apvienības apkopotās informācijas studējošiem ir problēmas atrast otro galvotāju, kas atbilstu prasībām par ienākumiem un citām saistībām. Tāpēc jaunieši finansējuma piesaistei cenšas izmantot citus risinājumus, piemēram, savienojot studijas ar darbu vai izmanto citus aizņēmumus. Studiju maksa augstākās izglītības iestādēs svārstās robežās no 1000 līdz 6000 eiro gadā, atkarībā no studiju programmas un studiju līmeņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienkāršākas procedūras studiju kredīta saņemšanai, īsāks kredītu pieteikumu izskatīšanas laiks, kā arī iespēja saņemt kredītu bez otrā galvotāja – šādi nosacījumi studiju un studējošā kredīta saņemšanai varētu stāties spēkā jau 2020. gada 1. aprīlī, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Lai to īstenotu, valdība šodien, 2019. gada 8. oktobrī, izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotos grozījumus Augstskolu likumā. Likuma grozījumu mērķis ir ieviest jaunu studiju un studējošo kreditēšanas modeli no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegto galvojumu. Tas paredz jaunu studiju un studējošā kredīta veidu – no kredītiestāžu līdzekļiem, kas tiktu garantēts no valsts budžeta, vai Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, vai starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem. Plānots, ka likumprojekts stāsies spēkā 2020. gada 1. aprīlī. Ministru kabinetam arī līdz 2020. gada 1. aprīlim būs izdod Augstskolu likuma 79. panta otrajā daļā minētie Ministru kabineta noteikumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija “Altum” 29. jūnijā izsludināja jauno atlasi kredītiestādēm, kas izsniegs studiju un studējošo kredītus ar “Altum” garantiju 2020./2021.mācību gadam; līdzšinējais studentu kreditētājs - AS “SEB banka” paziņojis, ka šajā gadā kredītus studentiem vairs neizsniegs, tādēļ, ņemot vērā jaunā mācību gada tuvošanos, aizvien aktuālāks kļūst jautājums, kas šajā gadā izsniegs aizdevumus studijām.

Jāatgādina, ka šopavasar atbildīgās institūcijas mainīja kārtību, kādā turpmāk tiks piešķirts studiju kredīts ar valsts galvojumu, nosakot, ka banku izsniegtos studiju kredītus turpmāk garantēs “Altum”, un šāds risinājums ļaus atteikties no prasības pēc otrā galvotāja.

Līdz šim daudzus gadus studiju kreditēšanai tika rīkota izsole banku vidū, taču kredītiestāžu atsaucība bija ļoti kūtra, un kopš 2010.gada tajā piedalījās un vinnēja tikai viena banka - AS “SEB banka”. Kā liecina bankas apkopotā informācija, pēdējo trīs gadu laikā studentiem piešķirti 4534 aizdevumi ar valsts galvojumu par aptuveni 27,1 miljonu eiro. Vidējā studiju kredīta summa pērn bija ap 6200 eiro, bet vidējā summa studējošā kredītam – nedaudz vairāk par 7000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

IZM atbalsta priekšlikumu, izsniedzot studiju kredītu, atteikties no otrā galvotāja

LETA, 18.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atbalsta priekšlikumu atteikties no otrā galvotāja, izsniedzot studiju un studējošā kredītus ar valsts galvojumu, izriet no ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietnieces Diānas Laipnieces paustā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē.

Kā vēstīts, lai padarītu studiju un studējošā kredītus pieejamākus, Latvijas Studentu apvienība (LSA) aprīlī rosināja mainīt valsts galvoto studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu, padarot to maksimāli vienkāršu un studentiem pēc iespējas vieglāk pieejamu. Atcelta otrā galvotāja prasība un pilnībā valsts galvots studiju un studējošā kredīts LSA ieskatā nodrošinātu iespēju studēt ikvienam neatkarīgi no sociālā stāvokļa.

Šodien komisijas sēdē IZM prezentēja jaunu studiju kreditēšanas sistēma, kas atceļ nepieciešamību pēc otra galvotāja studiju kredītam.

Pēc centiena «salāpīt» esošo sistēmu, izveidotā darba grupa konstatēja, ka nepieciešamas radikālākas pārmaiņas, pastāstīja IZM augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietniece Diāna Laipniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Tikai viena banka

Žanete Hāka, 02.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Evija Trifanova/LETA

Līdz šim bankas nav bijušas ieinteresētas piedalīties konkursā par studiju kredītu ar valsts galvojumu izsniegšanu, taču nesen pieņemtais jaunais kreditēšanas modelis nākotnē varētu interesi palielināt.

Šā gada aprīlī valdība pieņēma jauno studiju un studējošo kreditēšanas modeli, kas paredz vienkāršotas procedūras tā noformēšanai un saņemšanai, un to būs iespēja saņemt bez otrā galvotāja, kā arī būs iespējams noslēgt kredīta līgumu attālināti.

Paredzēts, ka turpmāk galvojumu sniegs finanšu institūcija "Altum" portfeļa garantijas instrumenta veidā un būs vienkāršotas procedūras, kā rezultātā būs paātrināta kredītu saņemšana. Maksimālais studiju kredīts būs studiju maksas apmērā, un paredzams, ka vidējā termiņa budžetā plānotais finansējums ļaus gadā izsniegt ap 2000 šādu kredītu, informē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Līdzšinējā sistēma noteica, ka kredītus studijām izsniedz bankas par saviem līdzekļiem, savukārt valsts 90% apmērā nodrošina galvojumu, atgādina IZM. Lai saņemtu kredītu, bija nepieciešams vēl viens galvotājs, ko daudziem studentiem ir grūti nodrošināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti dzirdēti stāsti par to, ka banka atsaka aizdevumu vai piedāvā aizņemties mazāku summu, nekā cerēts, un iedzīvotāji ir neizpratnē – kāpēc? “Swedbank” hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Latvijā Normunds Dūcis skaidro, pēc kādiem kritērijiem tiek vērtētas aizņemšanās iespējas.

Ienākumu stabilitāte

Lai novērtētu iedzīvotāju spēju uzņemties jebkādas kredītsaistības, banka primāri vērtē ienākumus – vai tie ir regulāri, oficiāli un stabili. Turklāt vērtēta tiek ne tikai darba alga, bet arī citi regulārie ienākumi, kurus varat ar dokumentiem apliecināt, piemēram, pabalsti, īres ieņēmumi, ieņēmumi no saimnieciskās vai citas darbības. Periods, par kādu tiek vērtēti aizņēmēja ienākumi, parasti ir seši mēneši, taču atsevišķos gadījumos, kad, piemēram, ienākumi ir svārstīgi, ienākumus var vērtēt par ilgāku laika posmu.

“Visbiežāk sastopamais iemesls, kāpēc aizņēmēja vēlmes nesakrīt ar iespējām, ir ēnu ekonomika un aplokšņu algas. Šādā situācijā pašam aizņēmējam šķiet, ka viņa mājsaimniecības budžets ir pilnīgi pietiekams, lai uzņemtos ilgtermiņa saistības, taču realitātē tas, ko aizņēmējs redz savā naudas makā, būtiski atšķiras no tā, ko kontos redz banka. No bankas puses objektīvi novērtēt kredīta atmaksāšanas spēju var tikai, ņemot vērā saprotamus un dokumentāli apliecināmus ienākumus. Oficiāli ienākumi, no kuriem tiek maksāti nodokļi, ir arī drošības garants pašam aizņēmējam situācijās, kad darbs tiek uz laiku zaudēts. Ar izmaksāto pabalstu būs iespējams gan turpināt segt ikdienas tēriņus, gan apmaksāt ikmēneša kredīta maksājumu,” uzsver Normunds Dūcis.

Komentāri

Pievienot komentāru