Jaunākais izdevums

Prognozējama un lēzena akcīzes nodokļa likmju kāpināšana tabakas izstrādājumiem komplektā ar šī produkta nelegālo piegāžu kanālu apkarošanu ir labākais risinājums gan valsts makam, gan legālajiem to tirgotājiem.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē.

Jāatgādina, ka ik gadu un arī no 2020. gada 1. janvāra cigāru un tabakas cienītājiem jārēķinās ar augstākām cenām, jo akcīzes nodokļa likmes ir lielākas. Cigarešu patērētājiem gan jāņem vērā, ka šim produktam akcīzes nodoklis augs no 2020. gada 1. jūlija.

Savukārt par tālākām šī akcīzes nodokļa palielināšanas iespējām tabakai un arī nepieciešamību to darīt, būs diskusijas. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2019. gada 11 mēnešos akcīzes nodoklis par tabakas izstrādājumiem iekasēts 211,01 milj. eiro apmērā (visa gada plāns bija 219,4 milj. eiro), savukārt 2018. gadā valsts makā tika iekasēti 208,8 milj. eiro, un 2017. gadā - attiecīgi 191,8 milj. eiro.

60 miljonu lieta

Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālās asociācijas pārstāve Marita Jansone norādīja, ka akcīzes preču nelegālā aprite ir ļoti nopietna problēma, jo nodara kaitējumu ne tikai valsts budžetam, bet arī legālajiem - nodokļus maksājošajiem uzņēmumiem, vienlaikus rada arī apdraudējumu sabiedrības veselībai. Kontrabandā vislielākā aprite esot tieši cigaretēm, kaut arī jaunākie pētījumi liecina par nelegālo cigarešu aprites samazināšanos.

Pēc M. Jansones sacītā cigarešu nelegālā aprite nodara kaitējumu apmēram 60 milj. eiro apmērā.

"Lai mazinātu kontrabandu ir svarīgi trīs aspekti - pārdomāts, sabalansēts akcīzes nodoklis, tiesībaizsardzības iestāžu koordinēta, mērķtiecīga darbība un arī stingrāka, efektīva sodu sistēma -- piemērošana," tā M. Jansone.

Viņa norādīja, ka 80% no tabakas kontrabandas «ienāk» no Baltkrievijas, ko diktē cena, kuras veidošanā būtiska nozīme ir akcīzes nodoklim (Latvijā cigarešu paciņa maksā ap 3,5 eiro bet Baltkrievijā un Krievijā tikai dažus (vai desmitus) eirocentu. "Uzņēmējiem svarīgi, lai būtu prognozējamība, tāpēc arī nodokļu politikai jābūt ilgtermiņā. Tāpēc arī iepriekšējā Saeimā lemtais par trīs gadu akcīzes nodokļa likmju (nelielām) izmaiņām ir pozitīvs, kas dod iespēju nozarei plānot un paredzēt nākotni," tā M. Jansone. Viņa atgādināja arī slikto piemēru no pagātnes, kad vairākkārtīgi paaugstinot akcīzes nodokli 2009. gadā tika panākts nelegālā tirgus īpatsvara pieaugums līdz vairāk nekā 40% un, lai mazinātu šī nepārdomātā soļa sekas (samazinātu nelegālo cigarešu tirgu līdz 17%) un līdzsvarotu situāciju tirgū, bija vajadzīgi 7-8 gadi.

M. Jansone norādīja, ka svarīgi turpināt darbu pie cigarešu struktūras pārskatīšanas akcīzes nodokļa kontekstā, kas veidotu stabilāku nodokļu ieņēmumu bāzi un pieaugošus akcīzes nodokļa ieņēmumus.

Latvijas Tirgotāju asociācija priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs norādīja, ka akcīzes nodoklis būtu jābalsta uz diviem principiem - pieaugumam līdz 5% vai inflācijas ietvaros, un tam jābūt sabalansētam vairāku produktu kontekstā, jo pašlaik, piemēram, nikotīna tabletes vispār netiek apliktas ar akcīzes nodokli. Tā kā Latvija ir neliela valsts, tad jārēķinās ar šī nodokļa likmēm kaimiņvalstīs, un to, kā iecerētās akcīzes nodokļa likmes ietekmēs ne tikai konkrēto akcizēto preču, bet gan visas pierobežas tirdzniecību.

Kontrabandu pīpē daudzviet

Saeimas deputāte Ļubova Švecova interesējās par nelegālo cigarešu izplatības (patēriņa) areāliem.

Tukšo cigarešu paciņu pētījums, ko veikusi kompānija "Nielsen", rāda kontrabandas cigarešu izplatību pa reģioniem -- Latgalē šī tendence ir augstāka, taču augsts īpatsvars šādām cigaretēm ir arī Ogrē, Salaspilī.

"Asociācija pozitīvi vērtē sasniegto, kas īstenojies tiesību aizsardzības iestāžu mērķtiecīgi fokusētu darbību rezultātā, tomēr joprojām ir nepieciešami daudz dažādi uzlabojumi," skaidroja M. Jansone. Kā piemēru viņa minēja pērn decembrī aktualizēto jautājumu par kontrabandas cigarešu tirdzniecību Centrāltirgū, par ko visi sen zina, bet tas netika risināts. Tāpat jautājums par kriminalizāciju nelegālo cigarešu ražotājiem un tirgotājiem, ko nozare sākusi kustināt vairāk nekā pirms 1,5 gadiem, bet tikai pēc teju gadam "jautājums izkustējies no vietas".

Legālais patēriņš lēnām aug

«Tas, ka pie iedzīvotāju skaita sarukuma legālais cigarešu tirgus ik gadu pieaug par 2-3%, liecina par efektīvu tiesību aizsardzības iestāžu darbu, jo 2010. gadā nelegālās tabakas apmērs tiek lēsts 44% apmērā, bet 2019. gada pirmajā pusgadā šis īpatsvars jau bija zemāks par 17%,» uzsvēra VID Akcīzes preču aprites daļas vadītāja Baiba Šmite Roķe.

Saeimas deputāte Ilze Indriksone gan uzskata: ja ir tādi gadījumi, kad var nopirkt nelegālās cigaretes, tad nevar darbu uzskatīt par labu, kaut arī uzlabojumi ir. «Zinu stāstu no mazpilsētas, kur par nelegālu akcīzes preču tirdzniecību saimniece izcieš sodu, tikmēr pārējie ģimenes locekļi turpina šo pašu nodarbi, turklāt tā notiek gadu garumā un visu acu priekšā. Tas neliecina par labu sistēmu un labo tiesību aizsardzības iestāžu darbu,» tā I. Indriksone.

Viņa uzskata, ka, ceļot akcīzes nodokli, tas mazinās patēriņu tajās cilvēku grupās, kuras nav būtiski atkarīgas no tabakas. «Paaugstinot akcīzi, patēriņš jau nesamazināsies,» rezumēja I. Indriksone. Vienlaikus esot virkne jautājumu, tai skaitā - kur tik lieli cigarešu apjomi tie saražoti, kādos veidos un ceļos tie nonāk līdz tirgum Rīgā un kāpēc šīs plūsmas joprojām nav īsti izdevies apturēt. Šie jautājumi esot saistīti ne tikai ar tiesībaizsardzības iestāžu darbu, bet arī ar efektīvu sodu sistēmu - administratīvās atbildības aizstāšanu ar reālu kriminālsodu.

Jauni ierobežojumi

B. Smite Roķe norādīja, ka Latvijā ir aizliegtas, tā dēvētās, «tievās paciņas», no 2019. gada 20. maija ieviesta tabakas izstrādājumu izsekojamības sistēma, kas nozarei radīja papildus izmaksas, jo jāskenē.

No šā gada 20. maija Latvijā būs aizliegtas cigaretes un tabaka ar jebkāda veida garšām.

«Nebūs mentola, nebūs kādas citas garšas,» uzsvēra B. Šmite Roķe. Viņa atzina, ka tabakas nozare ik gadu saņem kādu jaunu ierobežojumu, kas sadārdzina produkcijas cenu ne tikai par akcīzes nodokļa likmes pieauguma tiesu.

Uzmanīgi ar uguni

Latvijas Bankas pārstāvis Kārlis Villers norādīja, ka jautājums ir par nodokļa likmju pārmaiņām un mērķi, ko vēlamies sasniegt. "Ja mērķis ir mazināt ēnu ekonomiku, tad akcīzes nodokļa likmju pacelšana nebūs produktīvs solis, jo tādējādi pieaugs gan attiecīgo preču kontrabanda, gan to nelegāla izgatavošana Latvijā. Ja mērķis ir uzlabot sabiedrības veselības stāvokli ar mazāku attiecīgo preču patēriņu, tad ir citi instrumenti, kas darbosies efektīvāk, jo akcīzes nodokļa mērķis nav sabiedrības veselības uzlabošana," uzsvēra K. Villers.

Jāņem vērā, ka nereti akcīzes nodokļu paaugstināšanas mērķis ir nodrošināt papildu ieņēmumus valsts budžetam, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības. "Jebkura nodokļa likmju paaugstināšana rada negatīvu ietekmi, bet akcīzes nodokļa paaugstināšanai negatīvā ietekme ir zemāka nekā darbaspēka nodokļu paaugstināšanas situācija," skaidroja K. Villers. Viņaprāt, situācijā, ja valsts makam ir vajadzīga papildus nauda, tad patēriņa (tostarp akcīzes) nodoklis ir viens no mazāk sāpīgajiem risinājumiem.

Tomēr ir viens BET. Proti, pierobežas gadījumā, tālākā akcīzes nodokļa celšana nevis radīs papildus ienākumus, bet gan tieši pretēji - mazākus ieņēmumus. Kopējais akcīzes nodokļu (slogs) ieņēmums Latvijā ir virs OECD (ekonomiski attīstīto valstu) vidējā rādītāja un, pēc K. Villera sacītā, Latvija šajā parametrā tālu neatpaliek no līdera -- Igaunijas.

Vistrūcīgākie un visturīgākie

Interesanti, ka šajā rādītājā Latvijai seko Lietuva, kurā, tāpat kā pārējās Baltijas valstīs, akcīzes nodokļu (slogs) ir virs OECD valstu vidējā rādītāja. Ļ. Švecova atsaucās uz vēsturi, kur akcīzes nodokli bijis sava veida "bagātnieku nodoklis", ar ko tika apliktas preces, kuras nelieto vidējā līmeņa ienākumu saņēmēji, bet Latvijas gadījumā šis princips nestrādā. K. Villers atzina, ka dati rāda - visaugstākie tēriņi (procentos no ienākuma) tabakai un alkoholam ir iedzīvotājiem ar zemākajiem ienākumiem un nākošā kategorija jau ir turīgākie cilvēki. "Tādējādi tabaku un alkoholu visvairāk patērē vistrūcīgākie un visturīgākie," tā K. Villers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būtiski pieaug cenas samazinātā riska cigarešu alternatīvām

Māris Sproga, Bezdūmu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, 22.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā gada nogalē Saeima pieņēma grozījumus Akcīzes likumā, ar kuriem pavisam nedaudz tika paaugstināts akcīzes nodoklis cigaretēm, bet ļoti būtiski tika kāpināts nodoklis dažādām mazāk kaitīgām bezdūmu alternatīvām.

Ja tradicionālajām cigaretēm cenas nav mainījušās un jaunā nodokļa likme stāsies spēkā tikai no šā gada 1.marta, kad sagaidāms, ka cigarešu paciņas cena varētu pieaugt vidēji par 10-15 centiem, tad mazāk kaitīgajiem bezdūmu produktiem ir vērojams būtisks cenas kāpums - atkarībā no katra produkta veida un cenas pieaugums mazumtirdzniecībā ir no 0,4 līdz pat 3 un vairāk eiro.

Tā piemēram, paciņas karsējamās tabakas HEETS mazumtirdzniecības cena pieaug par 40 centiem un tirdzniecības vietās tās tagad ir nopērkamas par 4 eiro. Atsevišķās tirdzniecības vietās līdz janvāra beigām, kamēr tiek izpārdoti noliktavas krājumi, tas var būt pieejamas par līdzšinējo cenu 3,60 eiro, bet no 1.februāra visās tirdzniecības vietās maksās 4 eiro. Akcīze karsējamajai tabakai Latvijā tika paaugstināta par 113%, kas ir straujākais kāpums starp visām Eiropas Savienības valstīm. Salīdzinājumam Lietuvā karsējamajai tabakai gada beigās netika piemērots šāds straujš akcīzes nodokļa kāpums, līdz ar ko viens iepakojums kaimiņvalstī tagad maksā 3,70 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības iniciatīvu platformā Manabalss.lv iesniegta iniciatīva "Par nesamērīgā akcīzes nodokļa palielinājuma atcelšanu cigarešu bezdūmu alternatīvām" (https://manabalss.lv/par-nesameriga-akcizes-nodokla-palielinajuma-atcelsanu-cigaresu-bezdumu-alternativam/show), kas aicina parakstīties pret 2020. gada decembrī Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Akcīzes likumā, ar kuriem tika būtiski paaugstināts akcīzes nodoklis dažādām mazāk kaitīgām cigarešu bezdūmu alternatīvām – karsējamajai tabakai, e-cigarešu šķidrumiem un beztabakas nikotīna spilventiņiem.

Kā norāda iniciatīvas iesniedzēji, "pēdējos gados valstī arvien vairāk cenšas ierobežot pasīvās smēķēšanas izraisītos veselības riskus. Pakāpeniski aizliegts smēķēt parkos, sabiedriskā transporta pieturās, uz daudzdzīvokļu māju balkoniem un jebkurā publiskā vietā, ja kādam tas traucē. Tomēr nesenā akcīzes nodokļa paaugstināšana cigarešu bezdūmu alternatīvām raida gluži pretējus signālus, jo padara cigarešu aizstājējproduktus nesamērīgi dārgus, kas nemotivē smēķētājus atteikties no šī netikuma, vai izvēlēties mazāk kaitīgas alternatīvas. Tādējādi, it kā notiek cīņa pret cigarešu dūmiem un publisku smēķēšanu, bet paralēli tam, produkti, kas situāciju varētu uzlabot, tiek aplikti ar papildu nodokļiem un padarīti grūtāk pieejami."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru