Tabakas tirgu šūpo kontrabandisti un likumdevēji 

Prognozējama un lēzena akcīzes nodokļa likmju kāpināšana tabakas izstrādājumiem komplektā ar šī produkta nelegālo piegāžu kanālu apkarošanu ir labākais risinājums gan valsts makam, gan legālajiem to tirgotājiem.

Māris Ķirsons, 07.1.2020

Foto: pixabay.com

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē.

Jāatgādina, ka ik gadu un arī no 2020. gada 1. janvāra cigāru un tabakas cienītājiem jārēķinās ar augstākām cenām, jo akcīzes nodokļa likmes ir lielākas. Cigarešu patērētājiem gan jāņem vērā, ka šim produktam akcīzes nodoklis augs no 2020. gada 1. jūlija.

"20200107-1241-cigaretes-1.jpg"

Savukārt par tālākām šī akcīzes nodokļa palielināšanas iespējām tabakai un arī nepieciešamību to darīt, būs diskusijas. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2019. gada 11 mēnešos akcīzes nodoklis par tabakas izstrādājumiem iekasēts 211,01 milj. eiro apmērā (visa gada plāns bija 219,4 milj. eiro), savukārt 2018. gadā valsts makā tika iekasēti 208,8 milj. eiro, un 2017. gadā - attiecīgi 191,8 milj. eiro.

60 miljonu lieta

Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālās asociācijas pārstāve Marita Jansone norādīja, ka akcīzes preču nelegālā aprite ir ļoti nopietna problēma, jo nodara kaitējumu ne tikai valsts budžetam, bet arī legālajiem - nodokļus maksājošajiem uzņēmumiem, vienlaikus rada arī apdraudējumu sabiedrības veselībai. Kontrabandā vislielākā aprite esot tieši cigaretēm, kaut arī jaunākie pētījumi liecina par nelegālo cigarešu aprites samazināšanos.

Pēc M. Jansones sacītā cigarešu nelegālā aprite nodara kaitējumu apmēram 60 milj. eiro apmērā.

"Lai mazinātu kontrabandu ir svarīgi trīs aspekti - pārdomāts, sabalansēts akcīzes nodoklis, tiesībaizsardzības iestāžu koordinēta, mērķtiecīga darbība un arī stingrāka, efektīva sodu sistēma -- piemērošana," tā M. Jansone.

Viņa norādīja, ka 80% no tabakas kontrabandas «ienāk» no Baltkrievijas, ko diktē cena, kuras veidošanā būtiska nozīme ir akcīzes nodoklim (Latvijā cigarešu paciņa maksā ap 3,5 eiro bet Baltkrievijā un Krievijā tikai dažus (vai desmitus) eirocentu. "Uzņēmējiem svarīgi, lai būtu prognozējamība, tāpēc arī nodokļu politikai jābūt ilgtermiņā. Tāpēc arī iepriekšējā Saeimā lemtais par trīs gadu akcīzes nodokļa likmju (nelielām) izmaiņām ir pozitīvs, kas dod iespēju nozarei plānot un paredzēt nākotni," tā M. Jansone. Viņa atgādināja arī slikto piemēru no pagātnes, kad vairākkārtīgi paaugstinot akcīzes nodokli 2009. gadā tika panākts nelegālā tirgus īpatsvara pieaugums līdz vairāk nekā 40% un, lai mazinātu šī nepārdomātā soļa sekas (samazinātu nelegālo cigarešu tirgu līdz 17%) un līdzsvarotu situāciju tirgū, bija vajadzīgi 7-8 gadi.

M. Jansone norādīja, ka svarīgi turpināt darbu pie cigarešu struktūras pārskatīšanas akcīzes nodokļa kontekstā, kas veidotu stabilāku nodokļu ieņēmumu bāzi un pieaugošus akcīzes nodokļa ieņēmumus.

Latvijas Tirgotāju asociācija priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs norādīja, ka akcīzes nodoklis būtu jābalsta uz diviem principiem - pieaugumam līdz 5% vai inflācijas ietvaros, un tam jābūt sabalansētam vairāku produktu kontekstā, jo pašlaik, piemēram, nikotīna tabletes vispār netiek apliktas ar akcīzes nodokli. Tā kā Latvija ir neliela valsts, tad jārēķinās ar šī nodokļa likmēm kaimiņvalstīs, un to, kā iecerētās akcīzes nodokļa likmes ietekmēs ne tikai konkrēto akcizēto preču, bet gan visas pierobežas tirdzniecību.

Kontrabandu pīpē daudzviet

Saeimas deputāte Ļubova Švecova interesējās par nelegālo cigarešu izplatības (patēriņa) areāliem.

Tukšo cigarešu paciņu pētījums, ko veikusi kompānija "Nielsen", rāda kontrabandas cigarešu izplatību pa reģioniem -- Latgalē šī tendence ir augstāka, taču augsts īpatsvars šādām cigaretēm ir arī Ogrē, Salaspilī.

"Asociācija pozitīvi vērtē sasniegto, kas īstenojies tiesību aizsardzības iestāžu mērķtiecīgi fokusētu darbību rezultātā, tomēr joprojām ir nepieciešami daudz dažādi uzlabojumi," skaidroja M. Jansone. Kā piemēru viņa minēja pērn decembrī aktualizēto jautājumu par kontrabandas cigarešu tirdzniecību Centrāltirgū, par ko visi sen zina, bet tas netika risināts. Tāpat jautājums par kriminalizāciju nelegālo cigarešu ražotājiem un tirgotājiem, ko nozare sākusi kustināt vairāk nekā pirms 1,5 gadiem, bet tikai pēc teju gadam "jautājums izkustējies no vietas".

Legālais patēriņš lēnām aug

«Tas, ka pie iedzīvotāju skaita sarukuma legālais cigarešu tirgus ik gadu pieaug par 2-3%, liecina par efektīvu tiesību aizsardzības iestāžu darbu, jo 2010. gadā nelegālās tabakas apmērs tiek lēsts 44% apmērā, bet 2019. gada pirmajā pusgadā šis īpatsvars jau bija zemāks par 17%,» uzsvēra VID Akcīzes preču aprites daļas vadītāja Baiba Šmite Roķe.

Saeimas deputāte Ilze Indriksone gan uzskata: ja ir tādi gadījumi, kad var nopirkt nelegālās cigaretes, tad nevar darbu uzskatīt par labu, kaut arī uzlabojumi ir. «Zinu stāstu no mazpilsētas, kur par nelegālu akcīzes preču tirdzniecību saimniece izcieš sodu, tikmēr pārējie ģimenes locekļi turpina šo pašu nodarbi, turklāt tā notiek gadu garumā un visu acu priekšā. Tas neliecina par labu sistēmu un labo tiesību aizsardzības iestāžu darbu,» tā I. Indriksone.

Viņa uzskata, ka, ceļot akcīzes nodokli, tas mazinās patēriņu tajās cilvēku grupās, kuras nav būtiski atkarīgas no tabakas. «Paaugstinot akcīzi, patēriņš jau nesamazināsies,» rezumēja I. Indriksone. Vienlaikus esot virkne jautājumu, tai skaitā - kur tik lieli cigarešu apjomi tie saražoti, kādos veidos un ceļos tie nonāk līdz tirgum Rīgā un kāpēc šīs plūsmas joprojām nav īsti izdevies apturēt. Šie jautājumi esot saistīti ne tikai ar tiesībaizsardzības iestāžu darbu, bet arī ar efektīvu sodu sistēmu - administratīvās atbildības aizstāšanu ar reālu kriminālsodu.

Jauni ierobežojumi

B. Smite Roķe norādīja, ka Latvijā ir aizliegtas, tā dēvētās, «tievās paciņas», no 2019. gada 20. maija ieviesta tabakas izstrādājumu izsekojamības sistēma, kas nozarei radīja papildus izmaksas, jo jāskenē.

No šā gada 20. maija Latvijā būs aizliegtas cigaretes un tabaka ar jebkāda veida garšām.

«Nebūs mentola, nebūs kādas citas garšas,» uzsvēra B. Šmite Roķe. Viņa atzina, ka tabakas nozare ik gadu saņem kādu jaunu ierobežojumu, kas sadārdzina produkcijas cenu ne tikai par akcīzes nodokļa likmes pieauguma tiesu.

Uzmanīgi ar uguni

Latvijas Bankas pārstāvis Kārlis Villers norādīja, ka jautājums ir par nodokļa likmju pārmaiņām un mērķi, ko vēlamies sasniegt. "Ja mērķis ir mazināt ēnu ekonomiku, tad akcīzes nodokļa likmju pacelšana nebūs produktīvs solis, jo tādējādi pieaugs gan attiecīgo preču kontrabanda, gan to nelegāla izgatavošana Latvijā. Ja mērķis ir uzlabot sabiedrības veselības stāvokli ar mazāku attiecīgo preču patēriņu, tad ir citi instrumenti, kas darbosies efektīvāk, jo akcīzes nodokļa mērķis nav sabiedrības veselības uzlabošana," uzsvēra K. Villers.

Jāņem vērā, ka nereti akcīzes nodokļu paaugstināšanas mērķis ir nodrošināt papildu ieņēmumus valsts budžetam, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības. "Jebkura nodokļa likmju paaugstināšana rada negatīvu ietekmi, bet akcīzes nodokļa paaugstināšanai negatīvā ietekme ir zemāka nekā darbaspēka nodokļu paaugstināšanas situācija," skaidroja K. Villers. Viņaprāt, situācijā, ja valsts makam ir vajadzīga papildus nauda, tad patēriņa (tostarp akcīzes) nodoklis ir viens no mazāk sāpīgajiem risinājumiem.

Tomēr ir viens BET. Proti, pierobežas gadījumā, tālākā akcīzes nodokļa celšana nevis radīs papildus ienākumus, bet gan tieši pretēji - mazākus ieņēmumus. Kopējais akcīzes nodokļu (slogs) ieņēmums Latvijā ir virs OECD (ekonomiski attīstīto valstu) vidējā rādītāja un, pēc K. Villera sacītā, Latvija šajā parametrā tālu neatpaliek no līdera -- Igaunijas.

Vistrūcīgākie un visturīgākie

Interesanti, ka šajā rādītājā Latvijai seko Lietuva, kurā, tāpat kā pārējās Baltijas valstīs, akcīzes nodokļu (slogs) ir virs OECD valstu vidējā rādītāja. Ļ. Švecova atsaucās uz vēsturi, kur akcīzes nodokli bijis sava veida "bagātnieku nodoklis", ar ko tika apliktas preces, kuras nelieto vidējā līmeņa ienākumu saņēmēji, bet Latvijas gadījumā šis princips nestrādā. K. Villers atzina, ka dati rāda - visaugstākie tēriņi (procentos no ienākuma) tabakai un alkoholam ir iedzīvotājiem ar zemākajiem ienākumiem un nākošā kategorija jau ir turīgākie cilvēki. "Tādējādi tabaku un alkoholu visvairāk patērē vistrūcīgākie un visturīgākie," tā K. Villers.

Tevi varētu interesēt

Tabakas akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanai jābūt pakāpeniskai un ilgtspējīgai, ņemot...

Nepalaid garām

Tiesvedību un to radīto sarežģījumu dēļ Lielupes apkaimē slēgtais restorāns "36.līnija" atsācis...

Ir būtiski runāt par privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis...

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret...

Pasaules parādi turpina augt, un vairāki finanšu procesu pētnieki brīdina, ka tam...

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Gandrīz 18 000 iedzīvotāju, kuriem gada ienākumu deklarācija par 2018.gadu bija jāiesniedz...

2020. gada janvārī testa režīmā sāk darboties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) virtuālais...

Būtiski pieaugs soda naudas apmēri par pārkāpumiem saistībā ar kases aparātiem, kā arī...

2020. gads sāksies ar nodokļu pārmaiņām, kuras tika iezīmētas nodokļu reformas laikā 2017....

Igaunija tuvākajos gados neplāno noteikt tā dēvēto digitālo nodokli daudznacionālajām interneta...

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā šodien apturēja tiesvedību krimināllietā, kurā Latvijas Bankas prezidents...

Laiks, kas uzņēmumiem Latvijā jāvelta nodokļu saistībām ir 168,5 stundas, liecina jaunākais...

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus "Ceļu satiksmes likumā", būtiski palielinot...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad 11 mēnešos valsts budžetā iekasējis 8,971 miljardu...

Transporta degvielai varētu piemērot nevis akcīzes nodokli, bet gan tas varētu tikt...