Jaunākais izdevums

Lai arī, pateicoties kurināmā cenu izmaiņām, šobrīd siltumenerģijas tarifi lielākoties samazinās, eksperti prognozē, ka tuvākajā laikā tie vairs neatgriezīsies 2021. gada līmenī.

Atskatoties uz esošo apkures sezonu, siltumenerģijas tarifi kopumā komersantiem samazinājušies un kļuvuši viendabīgāki, tam par pamatu ir kurināmā cenas kritums, norāda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Kopumā skatoties, visiem SPRK regulējamiem komersantiem siltumenerģijas tarifi stabilizējušies līmenī, kas ir daudz augstāks, nekā bija pirms trim gadiem, taču būtiski zemāks – dažviet pat divas reizes un vairāk – nekā pirms gada. Salīdzinājumam, piemēram, ja 2023. gada janvārī vidējais siltumenerģijas cenas līmenis bija ap 130,00 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), tad 2024. gada janvārī tas bija ap 90,00 EUR/MWh, liecina SPRK dati.

Pieejas atšķiras

Lai gan kurināmā izmaksas piedzīvojušas būtisku kritumu, vispārējais cenu pieaugums veicinājis kāpumu citās kategorijās, kas attiecīgi atstāj ietekmi arī uz komersantu kopējām izmaksām un tarifiem, norāda Aivis Reinholds, SPRK Enerģētikas departamenta direktora vietnieks. “Tipiski šobrīd kurināmā cenas īpatsvars tarifā veido vidēji 40–60%, bet pārējo daļu – citas ar siltumapgādes nodrošināšanu saistītās izmaksas. Līdz ar to tarifi un to izmaiņas Latvijā atšķiras, neskatoties uz kurināmā cenas samazināšanos tirgū. SPRK regulējamie komersanti lielākoties kā kurināmo izmanto šķeldu, bet otrs izplatītākais izmantotā kurināmā veids ir dabasgāze. Dabasgāzes kā kurināmā izmantošana kopš 2022. gada gan ievērojami samazinājusies, jo komersanti to aizvieto ar citiem kurināmā veidiem. Piemēram, 2023. gada beigās, noslēdzoties investīciju atbalsta programmai, vairāki komersanti ekspluatācijā nodeva jaunas šķeldas katlumājas, ar kurām aizvieto dabasgāzes izmantošanu,” teic A.Reinholds, norādot, ka lielākais izaicinājums komersantiem šobrīd saistīts ar saimnieciski izdevīgākā lēmuma pieņemšanu.

“Kurināmā iegādei komersanti izvēlas dažādas pieejas – cenu fiksējot vai izmantojot biržas cenu. Fiksēta līguma gadījumā kurināmā cenu svārstības atkarīgas gan no izmantotā kurināmā veida, gan brīža, kurā konkrētais komersants nofiksējis līgumā cenu par kurināmā piegādi, kā arī līguma darbības ilguma. Savukārt siltumenerģijas komersantiem, kuriem noslēgts līgums par mainīgu jeb biržas cenu, kas katru mēnesi ir atšķirīga, mainoties aktuālajai kurināmā cenai biržā, mainās arī tarifs. Šajā gadījumā gan jāņem vērā fakts, ka galalietotāju rēķinos kurināmā cenu svārstības nonāk ar dažu mēnešu nobīdi. Jebkurā gadījumā - katrs komersants mēģina rast savai tā brīža situācijai saimnieciski labāko risinājumu, tostarp izvērtējot tendences kurināmā tirgū. Nav vienota risinājuma visiem komersantiem, katram tie ir individuāli un kompleksi lēmumi,” atzīmē A.Reinholds.

Gatavojas laicīgi

Kopumā nu jau gandrīz aizvadītā apkures sezona vērtējama kā veiksmīga, norāda Ina Bērziņa-Veita, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) prezidente un SIA Salaspils siltums vadītāja. “Salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, šī bija daudz mierīgāka un stabilāka. Jau pirms apkures sezonas sākuma kurināmā cenas bija ievērojami samazinājušās, kā ietekmē daudzi uzņēmumi iegādājās visu sezonai nepieciešamo kurināmo, jo baidījās, ka cenas atkal augs.

Visu rakstu un grafikus skatiet žurnāla Dienas Bizness 19.marta numurā!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja par jaunu muitas tarifu noteikšanu preču importam no ārvalstīm, tai skaitā svarīgākajiem ASV tirdzniecības partneriem, izraisot asu šo valstu reakciju.

Ķīna ceturtdien paziņoja, ka tā stingri iebilst pret jauniem ASV tarifiem tās eksportam, un solīja pretpasākumus, lai aizsargātu savas tiesības un intereses.

Tramps trešdien noteica īpaši skarbus muitas tarifus 34% apmērā Ķīnai, kas ir viena no lielākajām tirdzniecības partnerēm, turklāt uz to arī attieksies 10% pamattarifs, kas noteikts visām valstīm.

Tas papildina pagājušajā mēnesī noteiktos 20% tarifus.

Ķīnas Tirdzniecības ministrija norādīja, ka šie tarifi neatbilst starptautiskās tirdzniecības noteikumiem un aicināja Vašingtonu nekavējoties tos atcelt, jo tie apdraud globālās ekonomikas attīstību.

Tikmēr Eiropas Savienībai (ES) piemēroti 20% tarifi, un Tramps iepriekš noteicis tarifus tērauda un alumīnija importam, kā arī automašīnām un automobiļu detaļām.

Eksperti

Malkas nākotne Eiropā: resurss vai problēma?

Kaspars Melnis, klimata un enerģētikas ministrs,20.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Briseles gaiteņos ne vien reizi ir dzirdētas runas par to, vai biomasa (malka, šķelda) ir ilgtspējīgs resurss un vai to varēsim izmantot arī turpmāk. Eiropas Komisijas priekšlikums ekodizaina ietvaros paredz pārtraukt malkas krāšņu tirdzniecību, priekšlikums šobrīd ir apturēts.

Veidojot pozīciju par ekodizaina priekšlikumu, iestāšos par to, ka Latvijas interesēs ir saglabāt malkas krāšņu izmantošanu kā individuālu apkures risinājumu mājsaimniecībām, jo daļai no tām nav tehnisku vai finansiālu iespēju pāriet uz bezemisiju apkures risinājumu, piemēram, siltumsūkni.

Jau 2018. gadā Latvijai kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm nācās pielikt daudz pūļu, lai meža biomasa kā kurināmais paliek kā ilgtspējīgs resurss. Dažus gadus vēlāk – nu jau 2023. gadā Latvija kopā ar vairākām citām Eiropas Savienības dalībvalstīm panāca to, ka biomasu varam turpināt izmantot siltumenerģijas un/vai elektroenerģijas ražošanā līdz 2030. gadam.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvārī zemāki siltumenerģijas tarifi spēkā stāsies astoņiem komersantiem, bet deviņiem komersantiem, kuriem iepriekšējos mēnešos tarifs samazinājies, nedaudz palielināsies.

Vienlaikus kopumā siltumenerģijas tarifi 2024.gada janvārī būs būtiski zemāki nekā 2023.gada janvārī. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) turpina ik nedēļu saņemt izvērtēšanai jaunus tarifu projektus.

“Lielākajā daļā apdzīvoto vietu siltumenerģijas tarifu līmenis Latvijā šobrīd ir salīdzinoši līdzīgs. Vienlaikus siltumenerģijas tarifi stabilizējušies līmenī, kas ir daudz augstāks nekā bija pirms diviem gadiem, bet būtiski zemāks – dažviet pat divas reizes un vairāk – nekā pirms gada. Salīdzinājumam, piemēram, ja 2023.gada janvārī vidējais siltumenerģijas cenas līmenis bija ap 130,00 EUR/MWh, tad 2024.gada janvārī tas būs ap 90,00 EUR/MWh,” stāsta Enerģētikas departamenta direktors Jānis Negribs.

Ekonomika

Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu apriti ES ierobežos, ieviešot augstus importa tarifus

LETA,22.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) nolēmusi ierobežot Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu apriti Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgū, ieviešot ļoti augstus importa tarifus Krievijas graudiem, eļļassēklām un noteiktiem lopbarības produktiem, piektdien medijiem paziņoja ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Atkarībā no konkrētā produkta tarifi palielināsies vai nu līdz 95 eiro par tonnu, vai līdz 50% "ad valorem" (pēc vērtības) nodoklim. Turklāt Krievijai un Baltkrievijai vairs nebūs pieejama neviena no ES Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) kvotām graudiem, kas dažiem produktiem piedāvā labāku tarifu režīmu.

Identiski tarifi tiks attiecināti arī uz Baltkrieviju, novēršot iespējamo ierobežojumu apiešanu.

Komisārs norādīja, ka šāds risinājums praksē padarīs šo produktu eksportu uz ES ekonomiski neizdevīgu. Ieviešot augstos importa tarifus, Eiropas Savienība samazinās Krievijas tirdzniecības ieņēmumus un attiecīgo Krievijas lauksaimniecības produktu klātbūtni ES iekšējā tirgū, tādējādi priekšplānā izvirzot Eiropas un Ukrainas zemnieku intereses.

Ekonomika

ES valstis atbalsta jaunus tarifus Krievijas mēslošanas līdzekļiem un lauksaimniecības produktiem

LETA/AFP,14.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis piektdien atbalstījušas jaunu tarifu piemērošanu vēl citu lauksaimniecības produktu un mēslošanas līdzekļu importam no Krievijas un Baltkrievijas.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Eiropas Savienība ir piemērojusi Krievijai vairākas sankciju kārtas.

Paredzams, ka jaunie tarifi samazinās Krievijas eksporta ieņēmumus, tādējādi ierobežojot Krievijas spēju finansēt savu agresijas karu, teikts Eiropadomes paziņojumā.

Eiropas Komisija (EK) šīs sankcijas ierosināja janvārī. Eiropadomei tagad būs jāvienojas ar Eiropas Parlamentu par galīgo tekstu, pirms tas stāsies spēkā.

Priekšlikuma mērķis ir vērsties pret 15% Krievijas lauksaimniecības preču, kuras neskāra plašie tarifi, kas stājās spēkā pagājušā gada jūlijā. Līdz ar jaunajiem tarifiem, ja tie stāsies spēkā, ES tarifi būs piemēroti visam lauksaimniecības produktu importam no Krievijas.

Ekonomika

Dombrovskis: ASV noteiktie muitas tarifi negatīvi ietekmēs gan ES, gan tās pašas ekonomisko izaugsmi

LETA,14.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV noteiktie muitas tarifi atstās negatīvu iespaidu gan uz Eiropas Savienības (ES), gan ASV ekonomiskās izaugsmes rādītājiem, kā arī uz inflāciju, norādīja Eiropas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš uzsvēra, ka ES no savas puses gribēja no šāda scenārija izvairīties, kas arī skaidri tika pausts ASV, tomēr ASV jaunā administrācija nolēma virzīties uz priekšu, ieviešot muitas tarifus pret ES tēraudu un alumīniju, kā arī pret tērauda un alumīnija izstrādājumiem. Komisārs klāstīja, ka tieši tāpēc ES nolēmusi noteikt atbildes tarifus, kas daļēji tiks ieviesti no 1.aprīļa, daļēji no 16.aprīļa.

Dombrovskis norādīja, ka līdzīga situācija ES bija arī ASV prezidenta Donalda Trampa pirmās prezidentūras laikā, kad tika ieviesti tarifi pret ES tēraudu un alumīniju. Viņš skaidroja, ka ASV administrācijas ieviestie muitas tarifi šoreiz ir apjomīgāki - ja iepriekš tēraudam tika piemērots 25% muitas tarifs, bet alumīnijam - 10% tarifs, tad patlaban 25% muitas tarifs ir gan tēraudam, gan alumīnijam, aptverot arī izstrādājumus no tērauda un alumīnija.

Ražošana

Saistībā ar ASV tirdzniecības tarifiem Latvija saņems divus "sitienus"

LETA,09.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar ASV prezidenta Donalda Trampa izsludinātājiem tarifiem Latvija saņems divus "sitienus" - no ASV un Eiropas Savienības (ES), šādu vērtējumu trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pauda Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Pēc Rutkastes vārdiem, vispirms "sitiens" gaidāms no ASV pa tām nozarēm, kas tieši darbojas ASV tirgos, bet pēc tam arī no ES, kas ir Latvijas galvenais tirdzniecības partneris un aktīvi tirgojas ar ASV. Rutkaste uzsvēra, ka būtiski saprast, kā ASV tarifi ietekmēs Eiropu un tās tautsaimniecības attīstību.

Latvijas Bankas pārstāvis skaidroja, ka pašreizējie aprēķini par 25% ievedmuitas tarifu Latvijai varētu nest "0,5% līdz 1% mīnusu iekšzemes kopproduktā". Viņš pieļāva, ka ietekme uz inflāciju varētu nebūt liela, ja vien Latvija neveicinās pretpasākumus un neapliks ar lielākiem tarifiem to, ko Latvija importē no ASV, lai gan imports no ASV Latvijā ir diezgan zems.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mitruma līmenim ir liela nozīme iekštelpu klimatā. Pārāk daudz vai pārāk maz mitruma būtiski ietekmē mūsu veselību un komfortu.

Mitrums ir ūdens daudzums gaisā. Iedomājieties, ka gaiss ir kā sūklis. Dažreiz šis sūklis var saturēt daudz ūdens, dažreiz mazāk. Mērot gaisa mitrumu, tiek lietots apzīmējums “relatīvais mitrums”, kas nozīmē cik mitrs ir gaiss salīdzinot ar to, cik mitrs tas varētu būt. Relatīvais mitrums vienmēr tiek mērīts un izteikts procentos.

Labs mitruma līmenis mājās ir no 40% līdz 60%. Šajā diapazonā cilvēki jūtas labi un nepiedzīvo veselības problēmas. Mitruma līmenis no 30% līdz 40% joprojām ir salīdzinoši labi panesams, taču jutīgāki cilvēki var justies nekomfortabli.

Iekštelpu mitruma diapazons:

• Mazāk nekā 30%: Sauss gaiss, kas var izraisīt sausu ādu un elpceļu kairinājumu.

Ekonomika

Valainis: ES ir intensīvāk jāstrādā, lai ASV noteiktie muitas tarifi preču importam tiktu atcelti

LETA,04.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībai (ES) ir intensīvāk jāstrādā, lai ASV noteiktie muitas tarifi preču importam tiktu atcelti, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Latvijai un ES intensīvāk ir jāstrādā ar ASV, lai šos ierobežojumus noņemtu," teica Valainis, piebilstot, ka noteiktie muitas tarifi kaitē ne tikai Eiropai, bet arī pašai ASV.

Tāpat ministrs atzīmēja, ka ES ir pietiekami daudz sviru, kā reaģēt uz ASV lēmumu, taču primāri būtu jāizmanto diplomātija, lai situācija netiktu eskalēta.

"Arī iepriekš cenu kari bija vienu nakti, vienu nedēļas nogali. Arī šajā gadījumā, es domāju, ka mēs ātri atgriezīsimies pie sarunu galda un panāksim kopīgu izpratni. Ja ES spers nākamos soļus, tas vēl vairāk kaitēs valstu ekonomiskajām attiecībām," sacīja Valainis.

Tajā pašā laikā Valainis gan atzinīgi novērtēja Francijas prezidenta Emanuela Makrona aicinājumu apturēt investīcijas ASV līdz tiks izskaidroti muitas tarifi, kas noteikti precēm no Eiropas un pārējās pasaules.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien stājas spēkā jauni, augstāki ievedmuitas aptuveni 60 ASV tirdzniecības partneriem, tai skaitā Eiropas Savienībai (ES).

Importam no ES noteikts 20% tarifs, savukārt Ķīnai piemērots 104% tarifs, un jaunās nodevas stājās spēkā trešdien plkst.7.01 pēc Latvijas laika.

Šis ir kārtējais solis ASV prezidenta Donalda Trampa kareivīgajā tirdzniecības politikā, kas radījusi bažas, ka pasaules ekonomikā varētu sākties lejupslīde.

Jau ziņots, ka 5.aprīlī stājās spēkā 10% ASV ievedmuitas tarifi importam gandrīz no visām ārvalstīm.

ES paziņojusi, ka īstenos pretpasākumus, lai gan arī paudusi gatavību sarunām ar ASV. Par pretpasākumiem paziņojušas daudzas pasaules valstis.

Vissmagāk no jaunajiem tarifiem ir cietusi Ķīna - Vašingtonas galvenā ekonomiskā sāncense, bet arī nozīmīga tirdzniecības partnere, kuras produktiem kopš Trampa atgriešanās Baltajā namā ir piemēroti tarifi, kas šobrīd sasniedz pat 104%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kanāda no otrdienas noteiks muitas tarifus importam no ASV, atbildot uz ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem tarifiem importam no Kanādas, pirmdien paziņoja Kanādas premjerministrs Džastins Trudo.

Viņš piebilda, ka "nav nekāda attaisnojuma" Vašingtonas darbībām.

"Ja šonakt stāsies spēkā amerikāņu tarifi, Kanāda no plkst.0.01 atbildēs ar 25% tarifiem, nosakot tos amerikāņu precēm 155 miljardu ASV dolāru vērtībā," paziņoja Trudo.

"Kanāda neļaus šim nepamatotajam lēmumam palikt bez atbildes," sacīja Trudo.

"Mūsu tarifi paliks spēkā, līdz ASV tirdzniecības darbība tiks atcelta; ja ASV tarifi turpināsies, mēs ar provincēm un teritorijām apspriedīsim vairākus netarifu pasākumus," sacīja premjers.

Viņš aicināja ASV administrāciju pārdomāt savu lēmumu par tarifiem un sacīja, ka Kanāda "stingri" aizstāv savu ekonomiku, darbavietas un strādājošos.

"Tarifi pārtrauks neiedomājami veiksmīgas tirdzniecības attiecības. Tie pārkāps tieši to tirdzniecības līgumu, kuru sarunās apsprieda prezidents Tramps savas iepriekšējās prezidentūras laikā," sacīja Trudo.

Politika

Tramps paziņo par savstarpēju tarifu piemērošanu plašākam skaitam valstu

LETA/AFP/AP,14.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien parakstīja plānus par muitas tarifu piemērošanu plašākam skaitam valstu.

Šis solis saskaņos ASV tarifu likmes preču importam ar tām tarifu likmēm, ko citas valstis piemēro ASV precēm.

"Taisnīguma labad esmu nolēmis, ka piemērošu savstarpējus tarifu. Tas ir godīgi pret visiem. Neviena valsts nevar sūdzēties," parakstot dokumentus, Baltā nama Ovālajā kabinetā paziņoja Tramps.

Prezidenta izziņotie savstarpējie tarifi skars kā ASV pretiniekus, tā sabiedrotos. Tramps žurnālistiem sacīja, ka ASV sabiedrotie tirdzniecības jautājumos bieži vien ir "sliktāki nekā mūsu ienaidnieki".

Vašingtona sāks ar to valstu izvērtēšanu, ar kurām Savienotajām Valstīm ir lielākais deficīts vai visnopietnākās problēmas, norādīja kāda Baltā nama amatpersona, piebilstot, ka izvērtēšana varētu ilgt pāris nedēļas vai mēnešus, bet ne ilgāk.

Eksperti

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu izaugsme paātrināsies

Dainis Gašpuitis, SEB makroekonomists,12.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden uzmanības centrā vairāk ir bijusi politika un militārie konflikti, nekā ekonomikā notiekošais. Pasaule gatavojas “paredzami-neprognozējamā” Donalda Trampa prezidentūrai. ASV 47. prezidents pārstāv ekonomisku lielvaru, kontrolēs Kongresu, kā arī Augstāko tiesu un sliktākajā gadījumā ietekmēs arī ASV monetāro politiku. Ir grūti objektīvi novērtēt D. Trampa politikas potenciālās sekas, jo politikas nozīme ekonomikā nereti tiek pārvērtēta, atstājot ēnā cilvēku radošumu, kā arī spēju risināt problēmas un pielāgoties, liecina jaunākā SEB Nordic Outlook ekonomikas apskata prognozes.

Globālās izaugsmes sabremzēšanās

Globālā izaugsme 2024.–2026. gadā nedaudz pārsniegs 3% gadā, kas ir lēnāks temps nekā pirms COVID-19 pandēmijas. ASV ekonomiku gaida viegla piezemēšanās, taču vēlēšanu rezultāts rada jaunus riskus. Pēc spēcīgas izaugsmes pirmajos trīs ceturkšņos, mēs paaugstinām IKP pieauguma prognozi ASV 2024. un 2025. gadam attiecīgi līdz 2,7% un 2%, vienlaikus pazeminot 2026. gada prognozi līdz 1,7%. ASV ekonomiku joprojām virza spēcīgs mājsaimniecību patēriņš. Importa tarifi visdrīzāk būs sarunu ierocis, – ar tā pielietošanu ir jābūt uzmanīgiem, jo tas var iedragāt ASV izaugsmi. Tarifi uz ekonomikas attīstību var radīt lielāku netiešu efektu, radot nenoteiktību par tirdzniecības politiku un ietekmi uz finanšu nosacījumiem, tostarp paaugstinot procentu likmes. ASV izaugsmi var bremzēt arī samazināta imigrācija, kas līdz šim to balstīja un palielināja nodarbinātību.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas pasts" pakalpojumu tarifi nākamajā gadā, visticamāk, atkal mainīsies, intervijā aģentūrai LETA sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Rudzītis.

Viņš norādīja, ka neviens nevar paredzēt, kas notiks pasaulē, kādas būs izmaksas un inflācija, tomēr galvenais iemesls tarifu celšanai ir tradicionālo pasta pakalpojumu pieprasījuma kritums, kas veicina vienas vienības izmaksu kāpumu.

"Pēdējo trīs gadu laikā inflācija apsteidza produktivitāti, īpaši loģistikas nozarē, kur bija milzīgs sadārdzinājums visiem resursiem. To mums daļēji izdevās kompensēt, bet, protams, ne visu. Mūsu pienākums, nodrošinot universālo pasta pakalpojumu (UPP), ir piemērot izmaksas, kādas uzņēmumam ir, tāpēc arī pērn bija nepieciešama tarifu pārskatīšana, turklāt iepriekš tarifi netika mainīti divus gadus," skaidroja Rudzītis.

Eksperti

ASV importa tarifu haoss: vai globālajā ekonomikā gaidāma recesija?

Simona Striževska, bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Asset Management ekonomiste,06.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidenta Donalda Trampa haotiskā tarifu politika ir radījusi papildu nenoteiktību pasaules ekonomikā un svārstīgumu finanšu tirgos.

Pēc sākotnējās atlikšanas uz mēnesi, šonedēļ papildu importa tarifi 25 % apmērā tika uzlikti ASV lielākajiem tirdzniecības partneriem – Kanādai un Meksikai, uz mēnesi atbrīvojot no tiem automašīnu importu, kas veido vidēji piektdaļu no abu valstu importa uz ASV.

Nav izslēgti arī citi atvieglojumi. Arī tarifi Ķīnas importam tika pacelti vēl par 10 %, un kopējais pieaugums kopš D. Trampa stāšanas amatā jau sasniedza 20 %. Tam sekoja mērenie atbildes soļi no Ķīnas un Kanādas puses.

Importa tarifu ieviešana un valstu atbilde uz tiem var vājināt globālās ekonomikas izaugsmi un kāpināt cenu līmeni, sevišķi pašiem ASV patērētājiem. Taču visvairāk izaugsmei traucē nenoteiktība. Ražotāju noskaņojums ASV kopš gada sākuma saglabājas mēreni pozitīvs, kaut arī uzņēmējus arvien vairāk uztrauc neskaidrība par jaunās Trampa administrācijas tarifu politiku. Pēdējā Piegādes vadības institūta (ISM) uzņēmumu aptaujā arvien vairāk ASV menedžeru atzina, ka klienti sāk atlikt pasūtījumu veikšanu, kamēr nav skaidrākas izpratnes par ASV importa tarifiem. Februārī tas izraisīja pirmo ASV ražošanas pasūtījumu samazinājumu kopš Trampa ievēlēšanas novembrī.

Ekonomika

Stājas spēkā Ķīnas tarifi Kanādas lauksaimniecības produktu importam

LETA--AFP,20.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien spēkā stājas Ķīnas muitas tarifi lauksaimniecības produktu importam no Kanādas, un nozares pārstāvji jau brīdinājuši, ka tie radīs graujošas sekas lauksaimniekiem.

Par šo muitas tarifu ieviešanu tika paziņots šī mēneša sākumā pēc tam, kad Ķīna pērn bija veikusi Kanādas piemēroto tarifu izvērtēšanu.

Rapšu eļļas, rapšu raušu un zirņu importam no Kanādas Ķīna noteikusi 100% ievedmuitas tarifus.

Savukārt akvakultūras produktu un cūkgaļas importam tiks piemēroti tarifi 25% apmērā.

Kanādas lauksaimniecības nozares pārstāvji jau norādījuši, ka viņus smagi ietekmēs šie jaunie muitas tarifi.

Šie tarifi piemēroti laikā, kad saasinās gan Kanādas, gan Ķīnas tirdzniecības attiecības ar ASV, ņemot vērā prezidenta Donalda Trampa tarifu plānus.

Kanāda pērn augustā noteica 100% tarifu Ķīnas elektroauto importam, pieskaņojoties ASV īstenotajiem pasākumiem, kuru mērķis ir novērst Ķīnas valsts subsidēto automašīnu pieplūdumu Ziemeļamerikā.

Ražošana

Laflora: Iespējamie ASV ievedmuitas tarifi uzņēmumu varētu ietekmēt pastarpināti

LETA,18.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamie ASV ievedmuitas tarifi Eiropas Savienības (ES) produktiem kūdras ieguvēju un pārstrādāju SIA "Laflora" varētu ietekmēt pastarpināti, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks, komentējot ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumus par potenciālu ievedmuitas tarifu noteikšanu no ES importētajiem produktiem.

Viņš minēja, ka tarifi uzņēmumu tieši neietekmēs, jo ASV nav "Laflora" tirdzniecības partneris, proti, uzņēmums galvenokārt eksportē uz Eiropas un Āzijas valstīm. Tomēr šāds lēmums un potenciālie tirdzniecības kari varētu ietekmēt uzņēmuma partnerus, kuri galvenokārt ir dārzkopji, ietekmējot "Laflora" un Latvijas kūdras nozari pastarpināti.

"Protams, ka mums tas raisa bažas, jo nekas nav sliktāks par neskaidrību. Patlaban varam vēl tikai modelēt - šajā brīdī ir vienkārši jāpagaida," pauda Ameriks, piebilstot, ka nedrīkst krist panikā un jāseko līdzi notikumu turpmākajai attīstībai.

Jau ziņots, ka Tramps iepriekš draudējis noteikt ievedmuitas tarifus produkcijai no ES, un apsūdzējis bloku par negodīgu tirdzniecības praksi. Savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tramps minēja plānus ieviest jaunus 10-20% tarifus importam no ES, sakot, ka tie palielinātu vietējo rūpniecību un risinātu tirdzniecības deficīta problēmu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien stājās spēkā ASV 25% muitas tarifi importam no Kanādas un Meksikas, kā arī 20% muitas tarifs importam no Ķīnas.

ASV prezidents Donalds Tramps par tarifu noteikšanu importam no Kanādas un Meksikas paziņoja jau februāra sākumā, bet atlika to ieviešanu par vienu mēnesi. Viņš apsūdzēja abas kaimiņvalstis, ka tās neaptur nelegālo migrāciju un narkotiku kontrabandu uz ASV.

Tramps pirmdien paziņoja reportieriem, ka Kanādai un Meksikai vairs nav palikusi iespēja izvairīties no šiem tarifiem. Pēc šī paziņojuma ASV biržās kritās akciju cenas.

Baltais nams pirmdien arī paziņoja, ka Tramps parakstījis rīkojumu, kas paredz paaugstināt importam no Ķīnas noteikto muitas tarifu no 10% uz 20%.

Šo tarifu noteikšana, sevišķi Kanādas un Meksikas gadījumā, negatīvi ietekmēs piegāžu ķēdes tādās svarīgās nozarēs kā automobiļu un būvmateriālu ražošana, riskējot paaugstināt patēriņa cenas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret Eiropas Savienību (ES) izsludināto muitas tarifu ieviešana radīs dārdzības pieaugumu gan ASV, gan Eiropā, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (JV).

Viņa nav pārliecināta, ka ASV prezidents Donalds Tramps pilnībā apzinās savu lēmumu sekas. Pēc politiķes paustā, iespējams, Tramps joprojām "spēlē uz publiku", runājot par ASV diženuma atgūšanu.

Vaidere norādīja, ka brīvās tirdzniecības attīstība pasaules mērogā un tirdzniecības līdzsvars ir ļāvis turēt preču cenas zināmā līmenī, mazināt to pieaugumu konkurences dēļ. Taču līdz ar ASV noteikto tarifu stāšanos spēkā preces neizbēgami kļūs dārgākas gan ES, gan arī ASV. EP deputāte skaidroja, ka ES ar ASV ir pozitīva tirdzniecības bilance.

Viņa akcentēja, ka no ASV tarifiem cietīs Eiropas autobūves industrija, jo īpaši Vācijā, kur ražotās automašīnas bieži iegādājas ASV iedzīvotāji. EP deputāte norādīja, ka ASV tiek uzskatīts par prestižu braukt ar "Mercedes" un "BMW".

Eksperti

Kā smērē, tā brauc jeb kāpēc smēreļļu apsaimniekošanā diez ko tālu netiekam

Kaspars Zakulis, “Latvijas Zaļā punkta” direktors,18.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoserviss ir viena no vietām, kur ikdienā rodas dažādi bīstamie atkritumi, tostarp smēreļļas. Diemžēl tās ne vienmēr tiek atbilstoši apsaimniekotas. Ar lielu varbūtību var apgalvot, ka ir gadījumi, kad izlietotās motoreļļas un citas līdzīgas vielas turpat servisos tiek sadedzinātas vietējā apkures sistēmā, tādējādi indējot gaisu un vidi.

Protams, ne jau visos autoservisos un ne tikai autoservisos, taču tie veido lielu motoreļļu (ne)apsaimniekošanas tirgus daļu. Normatīvie akti paredz – no visām pārdotajām smēreļļām atpakaļ jāsavāc 45%. Taču būtu jāparedz arī atbildība uzņēmumiem, kas šīs eļļas izmanto, paredzot pierādīt šo atkritumu apsaimniekošanas prasību izpildi.

Gan ikdienas sadzīvē mājsaimniecībās, gan ražošanā, dažādās industriālās jomās un autotransporta nozarē neiztikt bez smēreļļām. Tās tiek izmantotas visvisādām vajadzībām: motoru eļļošanai, gludas zobratu saskares pārvadu darbības nodrošināšanai, transformatoru, hidraulisku mehānismu un industriālu robotu darbināšanai – bez smēreļļām neiztiek neviens motors vai mehānisms, kura detaļas rīvējas viena gar otru. Saskaņā ar oficiālo statistiku Latvijā katru gadu tirgū tiek laistas ap 15 000 tonnu dažādu smēreļļu, tai skaitā motoreļļas.

Eksperti

Elektroenerģijas drošības jomā Latvijai jāuzlabo gatavība X stundai

Edgars Bergholcs, Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis un “Baltijas Elektro Sabiedrība” SIA valdes priekšsēdētājs,15.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saules paneļi un saules parku būvniecība ar enerģiju uzkrājošajām baterijām nav tikai rēķinu samazināšana - valstiskā līmenī tā ir kritiski svarīga infrastruktūra un spilvens sabiedrības drošībai X stundā un ārkārtējos apstākļos, jo spēj darboties neatkarīgi no centralizētās elektroapgādes.

Bet diemžēl līdz šim ar saules paneļiem praktiski netiek apgādātas publiskās ēkas, kuras krīzes laikā visticamāk būs patvērums cilvēkiem un sniegs primāros pakalpojumus.

Tāpēc jāiet līdzi pasaules tendencēm - ar saules paneļiem jāaprīko publiskā infrastruktūra, kā arī jāveicina atbalsts privātmājām uzkrājošo bateriju uzstādīšanai un enerģijas rezervju veidošanai tajās.

Ja vēlamies būt labāk aizsargāti ārkārtējām krīzes situācijām, primāri būtu jādomā, kā veicināt katra indivīda drošību tik svarīgā jomā kā elektroapgāde, bez kuras nedarbosies apkure, ūdens padeve, nemaz nerunājot par apgaismojumu, informācijas apraidi (tv, radio, internets, saziņas iespējas), u.tml. Būtībā saules paneļi kopā ar uzstādītām enerģiju uzkrājošajām baterijām var efektīvi mikrolīmenī nodrošināt autonomu enerģijas padevi arī X stundā, ko pierāda pasaules prakse.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītājs Kaamos savam ceturtajam Rīgā īstenotajam daudzdzīvokļu projektam Moho Garden nosvinējis spāru svētkus.

Tā būvniecību veic Kaamos grupas Latvijā dibinātais būvniecības uzņēmums Kaamos Construction.

Jaunajā daudzdzīvokļu projektā Moho Garden Mežaparkā, Ķīšezera ielā, top divas A+ energoefektivitātes deviņstāvu ēkas ar kopumā 128 divu līdz četru istabu dzīvokļiem platībā no 40 līdz 110 kvadrātmetriem. Kaamos projektā investējis vismaz 17 miljonus eiro, un to plānots pabeigt nākamā gada ziemā.

Uz abu gandrīz nulles enerģijas Moho Garden ēku jumtiem tiks izvietoti saules paneļi ar kopējo jaudu 22 kWh, un plašuma sajūtu jaunajos mājokļos nodrošinās lielie logi, kā arī 2,7 metrus augstie griesti. Skandināvu dizaina dzīvokļos būs zemgrīdas apkure, kā arī iemītniekiem pašiem kontrolējamas ventilācijas iekārtas ar rekuperāciju, nodrošinot zemākus komunālos maksājumus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas un Somijas reģiona lielākais privātais enerģētikas uzņēmums “Elenger” ir veicis pirmo komerciālo biometāna jeb zaļās gāzes darījumu Latvijā, kura ietvaros piegādās biometānu SIA “Schneider Electric Latvija”, kas nomā telpas savam birojam ēkā, kas pieder SIA “BLRT Invest Latvia”.

“Šis darījums iezīmē būtiskas pārmaiņas Latvijas uzņēmumu un valsts virzībā uz ilgtspējīgiem enerģijas risinājumiem, veicinot zaļākas enerģētikas attīstību. Tas ir arī būtisks solis ceļā uz “Elenger” mērķi kļūt par biometāna tirdzniecības līderi Baltijā, ļaujot mums dažādot savu enerģijas portfeli un paplašināt atjaunojamās enerģijas piedāvājumu. Mēs ne tikai plānojam paši ražot biometānu – šobrīd Igaunijā papildus jau esošajām trim ražotnēm būvējam vēl vienu biometāna ražotni un ceram arī Latvijā attīstīties šajā jomā –, bet arī veidot sadarbību ar citiem Eiropas ražotājiem. Tas mums ļaus piegādāt biometānu klientiem Latvijā par konkurētspējīgāko cenu,” saka SIA “Elenger” valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.

Nekustamais īpašums

FOTO: Pro Kapital Grupp plāno investēt 130 miljonus eiro dzīvojamajā kvartālā Klīversalā

Db.lv,17.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītāja A/S "Pro Kapital Grupp" meitas uzņēmums SIA "Klīversala" 2025.gada 1. pusgadā plāno sākt būvēt jaunu premium klases daudzdzīvokļu namu "Blue Marine", kas atradīsies pašā Āgenskalna līča krastmalā.

Tā būs otra jaunbūve vēsturiskajā Klīversalas kvartālā, kur kopumā attīstītājam piederošajos 3,84 ha zemes tuvākajā desmitgadē plāno uzbūvēt vēl 6 jaunas dzīvokļu ēkas, ieguldot vairāk kā 130 miljonus eiro.

Daudzdzīvokļu ēkai Blue Marine (Zilā jūra) tiks izbūvēti septiņi virszemes un divi pazemes stāvi, kopumā 101 dzīvoklis – sākot ar "studio" tipa līdz četru guļamistabu apartamentiem "penthouse" stilā. Katram dzīvoklim būs terase vai balkons, augšstāvu mājokļos būs iespējama kamīna un saunas izbūve. “Blue Marine” kopējā dzīvojamo un koplietošanas telpu platība aizņems vairāk nekā 12 tūkstošus m2.

Attīstītājs norāda, ka līdz būvniecības sākumam būs iespējams mainīt dzīvokļu plānojumu vai veikt vairāku dzīvokļu apvienošanu, ja potenciālajiem īpašniekiem ir vēlme iegādāties īpašumu ar plašāku dzīvojamo platību.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen Latviju piemeklēja spēcīgs negaiss, kura laikā daudzviet tika pārtraukta elektroenerģijas piegāde. Šādas situācijas atgādina mums par nepieciešamību pēc uzticamas un nepārtrauktas elektroapgādes. Svarīgi pieminēt to, ka 2025. gada sākumā Baltijas valstis atslēgsies no BRELL elektroapgādes loka, kas šobrīd Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno vienotā elektrotīklā ar Baltkrieviju un Krieviju. Šis atslēgšanās process būs sarežģīts un var būtiski ietekmēt elektrības cenas, tāpēc svarīgi jau laicīgi aspvērt akumulatoru iegādi.

Kāpēc izvēlēties saules paneļus kopā ar akumulatoriem?

Nepārtraukta elektroenerģijas padeve: Saules paneļu sistēmas, kas ir aprīkotas ar akumulatoriem, nodrošina nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi pat tad, kad ir tīkla atslēgumi. Akumulatoros tiek uzkrāta pa dienu saražotā saules paneļu enerģija un nakts stundās nav jāpērk elektrība no tīkla un tiek izmantota pašu saražotā. Turpretī, ziemas laikā, kad saules paneļi ražo mazāk, akumulatorus var uzlādēt no tīkla tajās stundās, kad elektrības cena ir zema, un lietot elektrību no akumulatora, kad tā ir augsta. Un šo procesu var automatizēt, lai nav manuāli jāseko līdzi elektrības cenu svārstībām. Savukārt, uzņēmumi, kas izskata lielāka apjoma akumulatoru iegādi, pēc to uzstādīšanas var piedalīties tīkla balansēšanas pakalpojumu sniegšanā, kas paver vēl lielāku ekonomisko ieguvumu.