Tūrisma profesionāļu žurnāls Tūrisms un tūrisma profesionāļu portāls Eiropa.lv apkopojis nozares pārstāvju viedokļus par izskanējušajām runām par iespējamu Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) it kā taupības nolūkos.

Asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele:

"Nedomāju, ka LIAA un TAVA apvienošana tiek virzīta taupības nolūkos, tai ir politiska aizmugure. Visas pārmaiņas parasti ir politiskas, nevis ekonomiskas, un šīs, manuprāt, vērstas uz to, lai palielinātu LIAA ietekmi un budžetu. Mēs tam kategoriski iebilstu un industrija taisītu lielu skandālu.

Šāda rīcība būtu ļoti negodīga laikā, kad TAVA beidzot uzsākusi aktivitātes, kādas tai vajadzēja veikt jau 15 gadus. Kopš TAVA vada Uldis Vītloņš, ir pavisam cita kustība, aktivitāte un profesionalitāte no TAVA puses. Esmu pārliecināta, ka tūrisms noteikti nebūs ieguvējs. Jau tā tūrisms politiķiem nav bijusi prioritāte, un apvienojot TAVA ar LIAA, tūrisms vienkārši noslīktu tajā struktūrā, uzmanība tūrismam vairs nebūtu tik liela, turklāt ir LIAA ir citi uzdevumi. Idejas virzītājiem, šķiet, interesē tikai avionozare un varbūt kāda lielā viesn��cu ķēde, bet TAVA darbība ir daudz plašāka.

Sniedzam ieskatu dažos no Ziemassvētku pasākumiem Rīgā, Jūrmalā un Liepājā laikā no 23. līdz 28. decembrim.

Rīga Ziemassvetku pasakumu kalendars Riga, Liepaja un Jurmala

Līdz 29. decembrim Doma laukumā un Līvu laukumā

Katru dienu no plkst. 10.00 līdz plkst. 20.00

23. decembrī no 11.00 līdz 20.00

24. decembrī no 11. līdz 15.00

27. un 28. decembrī no 11.00 līdz 20.00

Latvijas Mākslas akadēmijā

Studentu mākslas darbu tirgus JARMARKA (Ieeja bez maksas)

23. decembrī plkst. 16.00

Anglikāņu baznīcā

Ziemassvētku koncerts ŠAI SVĒTĀ NAKTĪ (Ieeja bez maksas)

Piedalās Rīgas Latviešu biedrības bērnu vokālā studija KNĪPAS UN KNAUĶI

23. decembrī plkst. 19.00

Ieviešot efektīvāku tūrisma nozares pārvaldību, Ministru kabinets šā gada 27. oktobra sēdē akceptēja grozījumus Tūrisma likumā, kas paredz Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA).

TAVA pievienošana LIAA radīs labvēlīgākus apstākļus Latvijas tūrisma produktu un pakalpojumu attīstībai, sekmēs Latvijas kā tūristu galamērķa nostiprināšanos un konkurētspējas palielināšanos, kā arī veicinās Latvijas atpazīstamību starptautiskajā vidē. Plānots, ka TAVA funkciju izpildi jau ar 2016. gada 1. janvāri nodrošinās LIAA, taču grozījumi likumā vēl jāakceptē Saeimai.

TAVA pievienošanas LIAA rezultātā mārketinga aktivitāšu ārvalstīs plānošanā un organizēšanā, kā arī eksporta veicināšanā tiks nodrošināta sinerģija ar citām tautsaimniecības nozarēm. Vienlaikus tiks efektīvāk izmantotas Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību sniegtās iespējas, tādējādi nodrošinot tūrisma nozares pārstāvību konkrētajās ārvalstīs un ceļot nozares statusu ārvalstīs, nozīmīgumu valstu sadarbībā un biznesa attiecību veidošanā.

Ieviešot efektīvāku tūrisma nozares pārvaldību, Saeima šā gada 17. decembrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Tūrisma likumā, kas paredz Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA).

Grozījumi likumā stāsies spēkā 2016. gada 1. februārī, informē Ekonomikas ministrija.

TAVA pievienošana LIAA radīs labvēlīgākus apstākļus Latvijas tūrisma produktu un pakalpojumu attīstībai, sekmēs Latvijas kā tūristu galamērķa nostiprināšanos un konkurētspējas palielināšanos, kā arī veicinās Latvijas atpazīstamību starptautiskajā vidē.

TAVA pievienošanas LIAA rezultātā mārketinga aktivitāšu ārvalstīs plānošanā un organizēšanā, kā arī eksporta veicināšanā tiks nodrošināta sinerģija ar citām tautsaimniecības nozarēm. Vienlaikus tiks efektīvāk izmantotas Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību sniegtās iespējas, tādējādi nodrošinot tūrisma nozares pārstāvību konkrētajās ārvalstīs un ceļot nozares statusu ārvalstīs, nozīmīgumu valstu sadarbībā un biznesa attiecību veidošanā.

Dažādi nodibinājumi un organizācijas nelabprāt atklāj, cik tērē suvenīriem, kuriem pasaulē jānes stāsti par Latviju.

Paredzēts, ka 2014. gadā Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) suvenīru iegādei tiks izmantoti 5% no kopējā gada budžeta, norāda biroja vadītāja Vita Jermoloviča.

Tiesa, cik liels ir gada budžets, informācija netiek sniegta. Arī nodibinājuma Rīga 2014 pārstāvji no šī jautājuma izvairās. Runātīgāka ir Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) tūrisma mārketinga eksperte Liene Pīpkalēja. TAVA šogad šim mērķim plāno atvēlēt ap septiņiem tūkst. eiro (bez PVN), kas ir mazāk nekā pērn izmantotie gandrīz deviņi tūkst. eiro.

Neveiksmīga pieredze

TAVA drīzumā plāno organizēt iepirkumu personalizētu suvenīru iegādei. Pēdējos gados gan divi ar suvenīru iegādi saistīti konkursi noslēgušies bez rezultāta. 2012. gadā tika izsludināts konkurss ar domu atrast kādus jaunus oriģinālus suvenīrus, ko izmantot korporatīvo attiecību stiprināšanai un pasniegt starptautiskajās tūrisma izstādēs vai citos sarīkojumos gan tūrisma profesionāļiem, gan plašai publikai, lai veidotu viesmīlīgu priekšstatu par mūsu valsti un tās tūrisma piedāvājumu. Tā kā nebija svaigu un interesantu suvenīru ideju un arī cenas bija pārāk augstas, konkurss beidzās ar neko. Arī pērnruden izsludinātais iepirkums par suvenīru un kartona stendu izgatavošanu bija neveiksmīgs – tajā vispār nepieteicās neviens pretendents. Tas gan nenozīmē, ka TAVA iztiek bez suvenīriem – pērn par 2,6 tūkst. eiro (bez PVN) tika noslēgts līgums ar SIA Aba prezent par personalizētu šokolāžu izgatavošanu un piegādi, 2012. gada nogalē – ar SIA RicBerry par 5,3 tūkst. eiro par augļu un dārzeņu sukāžu un sīrupu piegādi mārketinga pasākumu īstenošanai, izriet no informācijas TAVA mājaslapā. L. Pīpkalēja papildina: pērn iegādātas arī briļļu tīrāmās drāniņas, plastmasas maisiņi, glāžu paliktņi, stikla šķīvji personalizēti ar tūrisma tēla logo. TAVA suvenīru iegādi plāno budžeta ietvaros un izvērtējot vajadzības – tiek apzināti iespējamie apakšuzņēmēji, noskaidrotas izmaksas un izvēlēts piedāvājums ar izdevīgāko cenu.

Pagājušā gada nogalē Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) vadība tikusies ar pārlūkkompānijas Google pārstāvjiem, lai pārrunātu turpmākās sadarbības iespējas Latvijas tūrisma portāla www.latviatourism.lv darbības uzlabošanai. Viena no aktuālākajām tēmām bijusi Google interaktīvās kartes integrēšana TAVA mājas lapā un Google Earth, liecina sniegtā informācija medijiem.

Pēc TAVA uzaicinājuma Rīgu apmeklēja Google tūrisma sadaļas mārketinga direktors Andreus Poznak un Google kartogrāfisko materiālu speciālists Sanjay Patel, kuri tikās ar TAVA vadību.

Abas puses pārrunāja iespējamās nākotnes sadarbības aktivitātes, piemēram, kā ar pārlūkkompānijas Google palīdzību izstrādāt Latvijas karšu materiālu, kuru integrēt nacionālajā tūrisma portālā, tajā iekļaujot naktsmītnes, tūrisma objektus, videomateriālus u.t.t.

Savukārt TAVA palīdzētu uzlabot Google datu bāzi par Latviju, kas būs pieejama Google Earth – programmā, kas ļauj Latviju un pasauli apskatīt satelītuzņēmumos.

Google piedāvā arī savu speciālistu palīdzību, veidojot interneta reklāmas kampaņas, kā arī apmācību, izglītojot TAVA speciālistus Google rīku pielietošanā.

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) savā mājas lapā ir publiskojusi to tūrisma firmu sarakstu, kuras šobrīd ir iemaksājušas klienta drošības naudu, un sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) un Latvijas Tūrisma Aģentu Asociāciju (ALTA) aicina Latvijas iedzīvotājus dodoties ceļojumā iemācīties aizsargāt savas tiesības.

Šobrīd TAVA tūrisma pakalpojumu sniedzēju datu bāzē ir reģistrējušies 50 komplekso pakalpojumu sniedzēji, no kuriem 28 ir iemaksājuši klienta drošības naudu, informēja Tūrisma attīstības valsts aģentūras sabiedrisko attiecību speciālists Normunds Ķietis. Sīkāka informācija TAVA mājas lapā www.tava.gov.lv sadaļā – Tūrisma pakalpojumu sniedzēji, vai pa tālruni 67229945.

''Ja komplekso tūrisma pakalpojumu sniedzēja firma pret klientu nav izpildījusi savas saistības, klienta iemaksātā drošības nauda garantē klientam daļēju vai pilnīgu zaudējumu kompensāciju par nesniegtajiem pakalpojumiem pie nosacījuma, ka ir iesniegta prasība atzīt minēto firmu par maksātnespējīgu,''informēja TAVA direktora vietnieks Ģirts Mazais.

Reklāmas kampaņu izstrādi ārvalstu tūristu motivēšanai apmeklēt Latviju Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) nolēmusi uzticēt profesionālām reklāmas aģentūrām, informē TAVA tūrisma mārketinga eksperte Linda Penka.

TAVA jau izsludinājusi konkursus reklāmas kampaņu koncepcijas un aktivitāšu izstrādei 2011. - 2013.gadam Krievijas un Vācijas tūrisma tirgos, un drīzumā, pēc komunikāciju stratēģijas izstrādes tiks izsludināti konkursi arī Somijas, Zviedrijas, Lietuvas un Igaunijas tirgiem.

Tas tiek darīts, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumam.

Konkursa nolikumi reklāmas kampaņu izstrādei Krievijas un Vācijas tūrisma tirgos TAVA jāiesniedz līdz 15. jūlijam. Paredzamā līgumcena katrā no konkursiem ir 52 tūkstoši latu ar PVN. Reklāmas kampaņas izstrāde Krievijas un Vācijas tirgū jāveic līdz 2013.gada 31.oktobrim, visi darbi pabeidzami līdz 2014.gad 31.martam vai līdz noteiktās pakalpojumu summas izlietošanai. Kampaņām jāsaskan ar Latvijas tūrisma mārketinga stratēģijā 2010.-2015.gadam un Latvijas tūrisma mārketinga ārējo komunikāciju stratēģijā 2011.-2013.gadam nodaļās Krievija un Vācija noteiktajām prioritātēm.

Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) izsludinātajā konkursā iesniegti nedaudz vairāk nekā 50 piedāvājumi, un TAVA komisija nevienu no tiem nav atzinusi par gana labu.

Liela daļa pieteikumu saturiski neatbilda konkursā noteiktajām prasībām - konkursa mērķis bija iegūt Latvijas tūrisma tēlam atbilstošus suvenīrus un biznesa dāvanas, kas «popularizē Latviju kā tūrisma galamērķi ārvalstu viesiem, potenciālajiem biznesa partneriem, ārvalstu vēstniekiem vai citu valstu augsta līmeņa amatpersonām». Tāpat suvenīram bija jābūt oriģinālam - suvenīrs vai piemiņas dāvana nav ikdienišķs konveijera masu produkts, bet gan tas ietver sevī īpašu individuālu attieksmi pret suvenīra īpašnieku vai dāvanas saņēmēju, norāda TAVA.

Otrs nozīmīgākais jautājums, kas liedzis suvenīru un piemiņas dāvanu pieteikumu iesniedzējiem kļūt par konkursa uzvarētāju, ir cena. Žūrijas vērtējumā tā vairākumā gadījumu bijusi pārāk augsta.

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) izstrādā Latvijas tūrisma mārketinga stratēģiju 2006.-2010.gadam, kas kalpos kā pamats tūrisma mārketinga aktivitāšu organizēšanai un valsts tūrisma tēla veidošanai. Stratēģijas pamatprincipu izstrādē TAVA aicinājusi līdzdarboties reģionālajiem pārstāvjiem, tūrisma profesionāļiem un augstskolu mācībspēkiem. Līdz šim TAVA mārketinga aktivitātes organizējusi vairāk balstoties uz piedāvājuma - pieprasījuma bāzi, un tām ir bijis salīdzinoši fragmentārs raksturs. Latvijas tūrisma mārketinga stratēģija ļaus mārketinga aktivitātes sistematizēt, stiprināt valsts kopējo tēlu un attīstīt tos tūrisma veidus un produktus, kas Latvijai būtu veiksmīgākie. Latvijas tūrisma mārketinga stratēģijas pamatā būs valstu klasifikācija 3 kategorijās - augsti prioritārās valstis, prioritārās valstis un perspektīvās valstis, un katrai šai grupai tiks izstrādāta atšķirīga pieeja ienākošā tūrisma veicināšanā un valsts tūrisma tēla popularizēšanā. Lai stratēģija būtu maksimāli saskaņota ar visu tūrisma nozarē iesaistīto sektoru interesēm, TAVA organizēja sanāksmes ar reģionālajām tūrisma asociācijām, tūrisma industrijas pārstāvjiem un augstskolu pasniedzējiem. Reģionālie pārstāvji galvenokārt uzsvēra nepieciešamību attīstīt ne tikai Rīgu un tās apkārtnē esošos objektus, bet vērst uzmanību arī uz ienākošā un vietējā tūrisma veicināšanu Latvijas reģionos. Tūrisma profesionāļi uzsvēra sadarbību starp valsts un privāto sektoru kā vienu no galvenajiem priekšnoteikumiem veiksmīgas tūrisma attīstības nodrošināšanā, savukārt augstskolu mācībspēki akcentēja pētījumu bāzes nepieciešamību stratēģijas izstrādē, kā arī pastāvīgu darbu pie izpētes un stratēģijas pielāgošanas tirgus izmaiņām. Kā uzsver TAVA direktors Uldis Vītoliņš, Latvijas tūrisma mārketinga stratēģijas izstrādē ar savu viedokli aicinātas piedalīties visas tūrismā iesaistītās puses, tāpēc zināmā mērā tā uzskatāma par nozares kopīgu projektu. Šobrīd TAVA aktīvi darbojas dokumenta izstrādē, un tiek plānots, ka stratēģijas prezentācija varētu notikt jau 27.jūlijā. Avots: TAVA

2006.gada 7.janvārī stājušies spēkā Ministru kabineta (MK) akceptētie noteikumi par Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) sniegto publisko maksas pakalpojumu cenām, kas nosaka kādā apmērā sedzamas izmaksas par līdzdalību starptautiskajos tūrisma gadatirgos – izstādēs, par tūrisma informatīvo materiālu izvietošanu izstādēs TAVA stendā, par tūrisma informācijas iekļaušanu informatīvajos materiālos, kā arī par Latvijas tūrisma informācijas biroja un TAVA ārvalstu pārstāvniecību pakalpojumiem. Dalība starptautiskajos tūrisma gadatirgos TAVA stendā vienam dalībniekam pilnu darba laiku maksās 700 latus, bet pusi laika – 350 latus. Savukārt dalība izstādēs kopējā Baltijas stendā vienam dalībniekam maksās 1400 latus. Lai atbalstītu tūrisma asociācijas – tām par dalību izstādē īpaši paredzētā vietā TAVA stendā būs jāmaksā tikai 200 latu. Ja dalībnieki izvēlēsies piedalīties vismaz trijās izstādēs, turklāt laicīgi būs noslēguši līgumu, dalības maksa stendā būs tikai 600 latu Savukārt tūrisma informatīvo materiālu izvietošana izstādē TAVA stendā par vienu tūrisma informatīvo materiālu maksās 100 latus. Visi maksas pakalpojumi norādīti, ieskaitot PVN 18% apmērā. Par reklāmas izvietošanu TAVA izdotajos informatīvajos materiālos interesentiem būs jāšķiras no 0.50 latiem par kvadrātcentimetru. Runājot par Latvijas Tūrisma informācijas biroja (LTIB) un ārvalstu pārstāvniecību pakalpojumiem – viesnīcu, viesu māju un citu tūrisma mītņu rezervēšana izmaksās vienu latu, LTIB pakalpojumi par darījumu kontaktu dibināšanu, darba semināru organizēšanu – viena cilvēkstunda izmaksās 20 latus, bet ārvalstu pārstāvniecību pakalpojumi – darījumu kontaktu dibināšana - viena cilvēkstunda maksās 30 latus.

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) noskaidrojusi desmit populārākos Latvijas tūrisma objektus un vietas. Pēc ekspertu domām, Latvijas tūrisma objekts Nr.1 joprojām ir Rundāles pils, Db.lv informēja TAVA sabiedrisko attiecību speciālists Normunds Ķietis.

TAVA aptaujāja 75 tūrisma ekspertus, kuru vērtējumam tika nodotas 55 dažādas tūrisma piesaistes.

Par Top-10 tūrisma objektiem TAVA izdos bukletus, kartes, kā arī tos popularizēs internetā.

Latvijas Top-10 vēl iekļuva: Vecrīga, Aglonas bazilika, Jūrmala un SPA centri, Gaujas Nacionālais parks, Kuldīgas vecpilsēta un Ventas rumba, Turaidas muzejrezervāts, Cēsu vecpilsēta un viduslaiku pils, Liepāja un Ventspils. Tūlīt aiz desmitnieka seko: Kino pilsētiņa Cinevilla, Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs un Aerodium.

Pēc aptaujas rezultātiem, visaugstāko vērtējumu saņēma Rundāles pils. 72 no 75 ekspertiem to iekļāva pirmajā desmitniekā, tālāk seko Vecrīga un Aglonas bazilika ar attiecīgi 67 un 62 punktiem.

Konkurss uz vakanto Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktora amatu noslēdzies bez rezultāta, liecina informācija oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Uz vakanto TAVA direktora amatu bija pieteikušies pieci pretendenti, aģentūrai LETA sacīja Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

«Ekonomikas ministrijas konkursa komisija, izvērtējot saņemtos pieteikumus uz TAVA direktora amatu, pieņēmusi lēmumu konkursu izbeigt bez rezultāta. TAVA direktora pienākumus turpina pildīt TAVA Produktu attīstības vecākā eksperte Inese Šīrava,» informēja Urpena.

Vienlaikus Ekonomikas ministrija sākusi diskusiju ar tūrisma nozares komersantiem un nevalstiskajām organizācijām par to, kā turpmāk esošo resursu ietvaros īstenot efektīvākus pasākumus Latvijas kā tūrisma galamērķa popularizēšanai, sacīja Urpena.

To laikam spēj tikai Latvijā. Tā vietā, lai izmantotu piešķirto ES finansējumu Rīgas kā kultūras galvaspilsētas reklamēšanai, atbildīgās institūcijas tik ilgi ņemas viena ar otru, kamēr nākas secināt – «ai, nesanāca».

Saucot lietas īstajos vārdos, jāsaka, ka situācija ar Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 reklamēšanu izvērtusies pavisam stulba. Kultūras galvaspilsētas tituls ir jebkuras Eiropas pilsētas lielā iespēja pulcēt būtiski vairāk tūristu nekā citus gadus un līdz ar to vairot arī ieņēmumus. Jebkurš zinātājs pateiks, ka Rīgai kultūras ziņā nav iemesla kaunēties. Tikai to zinātāju nav īpaši daudz, līdz ar to kultūras galvaspilsētas statusa izmantošana būtu vairāk nekā svarīga. Taču Latvijā viss atkal notiek savādāk.

Kultūras galvaspilsēta mēs skaitāmies jau četrus mēnešus, bet reklāmas vai kaut cik pārskatāmas informācijas par to, ko pilsētas viesi reāli šogad var šeit izbaudīt, praktiski nav. Piemēram, nesen Berlīnē bija viena no lielākajām tūrismam veltītajām izstādēm ITB. Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) nepaslinkoja informēt medijus, ka Latvijas stends bijis plaši apmeklēts. Tikai daži stenda apmeklētāji gan DB vīlušies sacīja, ka neesot bijis praktiski nekādas informācijas par Rīgu kā kultūras galvaspilsētu un lozungs «Izbaudi Latviju nesteidzoties!» piedodiet, bet neizraisa vēlmi braukt uz Latviju. Parastais latviešu attaisnojums «nav naudiņas, lai reklamētos» arī šoreiz cauri neiet, jo ārējo tirgu apgūšanai Eiropas kultūras galvaspilsētas laikā piešķirti pat ES fondu līdzekļi, kurus tagad pastāv risks zaudēt, jo bez reklamēšanās naudu tomēr neviens nedos. Iespējams, tieši tāpēc TAVA tomēr tuvākajā laikā sola rīkot uzlabotu iepirkumu konkursu par reklāmas aktivitāšu veikšanu 1,5 miljonu eiro apmērā. Ja viss ies pēc plāna, reklāmas kampaņa sāksies vēl šoruden, mierina TAVA. Protams, mēs jau vienmēr esam zinājuši, ka drēgnajos novembra vakaros Rīga ir viens no tūristiem pievilcīgākajiem gala mērķiem.

Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) rīkotajā konkursā Veiksmīgākais jaunais tūrisma produkts 2012 no kopumā divdesmit iesniegtajiem pieteikumiem uz konkursa otro kārtu izvirzīti desmit produkti, bet vēl divi pretendēs saņemt īpašu veicināšanas balvu, lēmusi vērtēšanas komisija.

Dabas tūrisma kategorijā pretendentu skaits bija vismazākais un par vērtīgākajiem jaunajiem tūrisma produktiem atzīta vīngliemežu audzētava Ošu Mājas Preiļu novadā (Ainis Noviks), velomaršruti «Ar velo pa Pārgauju un tuvāko apkārtni» (kempings Apaļkalns) un «Pa Ķemeru nacionālā parka dziedējošās zelta dzīslas pēdām» (Jūrmalas pilsētas dome).

Veselības tūrisma kategorijā sacensība bijusi spraigāka un uz konkursa otro kārtu izvirzīta veselības tūrisma programma «Ar basām kājām pēc veselības» (SIA Meeting Tour Travel & SPA Consultants), «Ajūrvēdas kūres svara samazināšanai un detoksikācijai» (Jūrmalas pilsētas dome) un Park and Bike (Kuldīgas tūrisma attīstības centrs).

Papildinot tiesu informācijas sistēmas elektronisko pakalpojumu klāstu, Tiesu administrācija sadarbībā ar prokuratūras pārstāvjiem portālā www.tiesas.lv ir izveidojusi prokuroru noslodzes elektronisko kalendāru , kas ļauj konstatēt prokurora aizņemtību un tādejādi mazināt atlikto tiesas sēžu skaitu, informē Tiesu administrācijas pārstāvis Vjačeslavs Mitņičuks.

2014.gadā tika izveidots advokātu noslodzes elektroniskais kalendārs. Taču, lai pilnā mērā varētu izmantot modernās tehnoloģijas, kas ļauj tiesu varai piederīgo profesiju pārstāvjiem, plānojot tiesas sēdes, savstarpēji sazināties, izveidots arī prokuroru noslodzes kalendārs.

Prokurora un advokāta noslodzes elektroniskais kalendārs izveidots, lai samazinātu lietu atlikšanu kādas puses (prokurora vai advokāta) neierašanās dēļ sakarā ar aizņemtību citā procesā. Šobrīd piekļuves rekvizīti izsniegti visiem 454 Latvijas prokuroriem.

Šajā kalendārā amatā augstāks prokurors var nomainīt prokuroru, kas sākotnēji reģistrējies kā lietas dalībnieks, bet slimības vai citas ilgstoša prombūtnes dēļ nevar tajā piedalīties, kas būtiski mazina lietu atlikšanu.

Tūrisma nozarē grūtākais gads bijis šis un ja rodam kopīgu virzienu un pakalpojumus, ceru, ka nākamais nebūs sliktāks par šo un var būt cerīgs.

To šorīt LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktors Armands Slokenbergs. Turpmāka svarīgākais būtu sakārtot tūrisma pakalpojumus ārpus Rīgas, domājot par tūristu laika piepildīšanu – kā to pavadīt interesanti un saturīgi. Patlaban Rīga kopā ar Jūrmalu veido ap 80 % no visiem nakšņojumiem, bet jāattīsta arī pakalpojumi ārpus Rīgas, uzskata Slokenbergs. Tāpat arī jāstrādā pie valsts tūrisma tēla reklamēšanas, kas neesot darīt gadiem. Igaunija jau to dara kopš 2004. gada un rezultāti ir redzami – Igaunija aizņem ap 45 % no Baltijas tūrisma tirgus.

Uzņēmēja Mairita Solima nesatraucas, ja kādam nepatīk viņas angļu valodas prasme videosižetā par Latvijas SPA centriem, norādot, ka viņa nav diplomāts vai valsts pārstāvis, atsaucoties uz Baltic Screen, raksta Apollo.

«Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) bija izdomājusi jaunu veidu, kā reklamēt Latviju kā tūrisma zemi. Mani uzaicināja pastāstīt par SPA Latvijā. Tā kā es šo jomu pārzinu diezgan labi, es piekritu, lai gan ne uzreiz. Doma bija pievilināt ārvalstu tūristus ar to, ka nozares speciālists stāsta par konkrētu jomu. Ideja ir laba, nezinu, kā tā realizējusies. Ja būtu daudz naudas, noteikti varētu uztaisīt daudz labāk, bet TAVA jau nav pārāk daudz naudas. Es zinu, ka ārzemēs arī šādā veidā mēdz informēt par tūrisma pakalpojumiem. Cik man zināms, tur bija kādi seši septiņi speciālisti, kas stāstīja par krogiem, arī par Liepājas Karostas cietumu un citiem tūrisma objektiem,» stāstījusi M.Solima.

Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktors Armands Slokenbergs iesniedzis atlūgumu, trešdien intervijā LNT raidījumā 900 sekundes paziņoja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

«Slokenberga kungs šobrīd ministrijā ir iesniedzis iesniegumu ar lūgumu viņu atbrīvot no amata. Pamatojums ir, ka pieci gadu liakā ir zudis entuziasms un radies nogurums. Cilvēks ir sācis strādāt ar lieliem plāniem, vēlmi mainīt nozari, uzlabot valsts tēla veidošanas pasākumus un sadarbību ar nozari. Šobrīd pieci gadi ir pagājuši un entuziasma pilnais cilvēks ir sapratis, ka varbūt nav izdevies panākt tik daudz, cik gribējies,» klāstīja Reizniece-Ozola.

Viņa norādīja, ka ministrijai būs jāizvēlas jauns TAVA direktors. «Būtu svarīgi, ka ne tikai jauns cilvēks konkursa kārtībā tiek izvēlēts, bet arī šāda situācija neatkārtotos - nepaietu nākamie pieci gadi un neatkārtotos šāds gadījums, kā ar esošo vadītāju,» teica ministre.

Pirmo reizi Latvijas tūrisma nozarē Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) piedalījusies tūrisma izstādē The New York Times Travel Show, kurā iepazīstināja amerikāņus ar Latvijas tūrisma piedāvājumu.

Starptautiskajā tūrisma izstādē TAVA pēc Lietuvas valsts tūrisma departamenta uzaicinājuma piedalījās kopā ar citu Baltijas valstu pārstāvjiem. Lietuvas puse aicināja izstādē piedalīties kolēģus no Igaunijas un Latvijas, ņemot vērā, ka ASV tūristu ceļojuma galamērķis parasti ir visa Baltija.

«Sarīkojuma apmeklētājus un viņu informētību par Baltiju var iedalīt vairākās kategorijās. Daudzi jutās kā atklājēji, jo atzinās, ka ir ieraudzījuši trīs jaunas valstis pasaules kartē, par kuru eksistenci viņi iepriekš neko nav zinājuši. Daļa apmeklētāju atnāca uz stendu, lai izteiktu komplimentus Baltijas valstīm, kuras jau bija apceļojuši, un dalītos iespaidos par to, kas šeit paticis. Daļa apmeklētāju bija tādi, kuri ir iegādājušies ceļojumu uz Baltiju, visbiežāk - kruīzu, un stendā vaicāja pēc kartēm un sīkākās informācijas par valstīm, uz kurām brauks. Bija arī tādi ceļotāji, kuri apgalvoja, ka Baltijas valstis ir viņu nākamo ceļojumu saraksta augšgalā,» iespaidos dalās TAVA vecākā eksperte Inese Šīrava.

Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) vadītāja amats skan vilinoši, bet tas būtu 10 gadus par agru, aģentūrai BNS sacīja reklāmas aģentūras !Mooz vadītājs Ēriks Stendzenieks, komentējot ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas aicinājumu viņam «vai kādam citam radošam prātam» apsvērt iespēju mainīt profesiju un pieteikties vakantajam TAVA vadītaja amatam.

«Protams, tas būtu brīnišķīgi – piekrist amatam, izsludināt apjomīgu iepirkumu un redzēt savus šobrīdējos cīņu biedrus svīstam konkursā un prezentējot idejas, kuras es tad varētu nežēlīgi kritizēt. Pat tikai šis viens aspekts jau padara TAVA vadītāja amatu vilinošu. Tomēr pat, ja šis piedāvājums būtu īsts, tas ir nācis kādus 10 gadus par agru,» sacīja Stendzenieks, piebilsot, ka viņam viņam vēl pietiek enerģijas aktīvam darbam aģentūrā.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka TAVA direktors Armands Slokenbergs iesniedzis atlūgumu. Par to trešdien LNT raidījumā 900 sekundes paziņoja Reizniece-Ozola, vienlaikus norādot: «Es aicinu varbūt Stendzinieka kungu vai kādu citu radošu prātu ar oriģinālām idejām apsvērt iespēju pamainīt karjeru. Es gribu, lai TAVA būtu stipra.»

Sākot ar 2007.gada aprīli Tūrisma attīstības valsts aģentūrā (TAVA) kā sabiedrisko attiecību speciālists strādās Normunds Ķietis, kurš līdz šim vairāk bija pazīstams kā mūziķis un dziesmu autors no grupas Lauku Muzikanti, biznesa portālu Db.lv informēja pats N. Ķietis. Līdzīgi kā iepriekš, TAVA sabiedrisko attiecību speciālista rūpju lokā būs attiecību veidošana ar tūrisma nozari, valsts pārvaldes institūcijām, kā arī masu mediju pārstāvjiem.

"Esmu pieradis publiski uzstāties, kā arī prezentēt. Pazīstu daudzus Latvijas žurnālistus, kā arī pārzinu tūrisma produkta stiprās un vājās puses," par savu atbilstību jaunajam amatam stāsta mūziķis, atzīstot, ka viņam nav specifiskās sabiedrisko attiecību speciālista pieredzes, bet ir apņemšanās to ātri apgūt.

"TAVA jau pati ir kā liela reklāmas un sabiedrisko attiecību firma, kura rīko dažādus pasākumus gan Latvijā, gan arī ārzemēs, kā arī organizē reklāmas kampaņas, tūrisma profesionāļu un žurnālistu braucienus," stāsta N.Ķietis, piebilstot, ka viņa uzdevums būs nodrošināt TAVA saikni ar sabiedrību Latvijā, lai visi interesenti zinātu, ko TAVA plāno un dara šobrīd.

Latvijas nacionālā tūrisma portāla www.latviatourism.lv prezentācija, ko ar Latvijas Republikas vēstniecības Igaunijā atbalstu 28.jūnijā organizēja Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA), norisinājusies veiksmīgi, un interese no Igaunijas plašsaziņas līdzekļu pārstāvju puses bijusi liela, par to liecina arī Igaunijas preses pārstāvju izteiktie komentāri un sižets valsts nacionālajā televīzijā. Prezentācijas laikā plašsaziņas līdzekļu pārstāvji tika informēti par Latvijas nacionālo tūrisma portāla versiju igauņu valodā, Latvijas tūrisma piedāvājumu un galvenajiem statistiskajiem rādītājiem par Igauniju kā ienākošā tūrisma tirgu. Žurnālisti tika iepazīstināti arī ar TAVA izstrādāto Brīvo naktsmītņu sistēmu portālā www.latviatourism.lv Pasākumā kopumā piedalījās vairāk nekā 30 dalībnieku, tai skaitā 15 Igaunijas nacionālās un reģionālās preses pārstāvji, žurnālisti no Igaunijas televīzijas un radio, Tartu Tūrisma informācijas centra, kā arī no elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Prezentācijas laikā Latvijas puses pārstāvji sniedza intervijas Igaunijas valsts televīzijai, radio un vairākiem nacionālās un reģionālās preses pārstāvjiem. 28.jūnija vakarā Igaunijas Valsts televīzijas (ETV) galvenajā ziņu raidījumā „Aktuaalne Kamera” tika rādīts labi sagatavots sižets par Tūrisma attīstības valsts aģentūras rīkoto pasākumu. Sižetā tika atspoguļota TAVA prezentācija, intervijas ar Latvijas Tūrisma informācijas biroja Stokholmā vadītāju Zani Zeļenkovu un Latvijas Republikas vēstnieku Igaunijā Edgaru Skuju, kā arī iekļauts komentārs par Latvijas nacionālo tūrisma portālu. No Latvijas puses prezentācijā piedalījās Latvijas Tūrisma informācijas biroja Stokholmā vadītāja Zane Zeļenkova, TAVA Direktora vietniece Daiga Falkane, TAVA Ārējo sakaru daļas vadītājs Mārcis Dobrājs, Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Tjarve un Latvijas vēstniecības pārstāvji – Guntars Godiņš, Juris Bone un Latvijas Republikas vēstnieks Igaunijā Edgars Skuja. Avots: TAVA

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) nākusi klajā ar pirmo no četriem paredzētajiem tūrisma veicināšanas videoklipu sēriju komplektiem. Pirmā videoklipu sērija kopā ar interaktīvu prezentāciju aģentūrai izmaksāja 12,1 tūkstoti latu.

Tikko publicētais videoklipu sēriju komplekts attiecināms uz tūrisma veicināšanu rudenī. Vēlāk paredzēts izstrādāt arī videoklipus, kas palīdzētu popularizēt tūrismu Latvijā arī pārējos gadalaikos.

Video materiālus veidojusi Vides filmu studija, kas uzvarēja TAVA rīkotajā iepirkumā.

«Šis ir viens no video stāstu komplektiem, ko TAVA plāno izveidot par katru no Latvijas gadalaikiem un kur galvenie varoņi būs dažāda vecuma un sociālā statusa tūristi no Latvijas augsti prioritārajiem mērķa tirgiem (Zviedrija, Somija, Krievija, Igaunija, Lietuva, Vācija). Tādējādi iecerēts mērķtiecīgāk uzrunāt konkrētās auditorijas, kas Latvijas Tūrisma mārketinga stratēģijā definētas kā prioritāras. Šogad plānots izgatavot vēl divus video materiālu komplektus,» norāda TAVA direktors Armands Slokenbergs.

Līdz šim Tūrisma attīstības valsts aģentūrai (TAVA) nav izdevies vienoties ar SIA Lautas, kas pēc aģentūras pasūtījuma izstrādāja videomateriālu, kurā miljonāre Mairita Solima gandrīz piecas minūtes garā video stāsta par SPA iespējām Latvijā. Uz DB jautājumu vai ir pārliecība, ka naudu izdosies atgūt – TAVA direktors Armands Slokenbergs atbild – «Nebūtu ļoti optimisks.»

Tas ir tāpēc, ka pārrunas abu pušu starpā ir sarežģītas no juridiskās puses, vienlaikus A. Slokenbergs, uzsver, ka sarunas turpinās, jo šaubu nav, ka izveidotais videomateriāls ir nekvalitatīvs.

DB jau rakstīja, ka plašu rezonansi un diskusijas izpelnījās videomateriāls, kurā M. Solima video lauzītā angļu mēlē klāsta par SPA iespējām Latvijā. Pēc tā publiskošanas, ekonomikas ministrs Artis Kampars pieprasīja no TAVA paskaidrojumus.

«Esmu lūdzis TAVA vadībai paskaidrojumus par valsts naudas izlietošanas lietderīgumu šajā konkrētajā projektā. Manā skatījumā tā ir klaja valsts naudas izšķērdēšana — par neadekvāti augstu samaksu izgatavots, manuprāt, apšaubāmas kvalitātes reklāmas materiāls par Latvijā pieejamiem SPA pakalpojumiem,» pamatoja A. Kampars.