TeliaSonera vienojusies par 1,03 miljardiem ASV dolāru pārdot savu 60,4% līdzdalību Nepālas komunikāciju operatorā Ncell bez parādiem un uzkrātiem naudas līdzekļiem uzņēmumam Axiata, kas ir viena no Āzijas lielākajām telekomunikāciju grupām, informē uzņēmums.

Vienlaikus TeliaSonera atteiksies no savām ekonomiskajām interesēm 20 procentos vietējās līdzdalības, par to saņemot aptuveni 48 miljonus ASV dolāru. Darījumi ir savstarpēji atkarīgi.

«Septembrī mēs paziņojām par savām iecerēm jaunās TeliaSonera stratēģijas veidošanas ietvaros samazināt savu līdzdalību septiņos Eirāzijas tirgos un koncentrēt savu darbību ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs. Šodien esmu ļoti priecīgs paziņot par pirmo soli un argumentu šajā TeliaSonera pārveides procesā. Esmu arī priecīgs, ka [Ncell] jaunais īpašnieks būs Axiata. Tā dēļ varu justies mierīgs, ka mūsu aizrautīgie darbinieki būs labās rokās, paceļot Ncell nākamajā līmenī,» teica TeliaSonera prezidents un izpilddirektors Johans Denelinds [Johan Dennelind].

Telekomunikāciju uzņēmumi SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom turpinās darbu kā līdz šim - atsevišķi, šodien lēma valdība.

Vienlaikus Privatizācijas aģentūrai uzdots veikt nozares izvērtējumu un piedāvāt valdībai nākotnes rīcības scenārijus. Šī uzdevuma veikšanai līdz 1.oktobrim ir jāpiesaista konsultants, bet līdz gada beigām valdībā jānāk klajā ar ziņojumu, kā rīkoties turpmāk.

Šodien valdības sēdes slēgtajā daļā ministri skatīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par abu uzņēmumu kapitāla daļu pārvaldīšanu, kas paredzēja divus scenārijus - uzņēmumus apvienot vai saglabāt pašreizējo situāciju. Valdība deva priekšroku otrajam variantam.

Valdība arī atbalstīja priekšlikumu saglabāt valsts kontroli pār abu uzņēmumu kapitāldaļām.

Ja valsts vēlas, tai ir iespēja apvienot telekomunikāciju uzņēmumus Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT), saglabājot kontrolpaketi valstij, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš skaidroja, ka iespējami dažādi uzņēmumu apvienošanas veidi. «Ja valsts vēlas paturēt kontrolpaketi, ir veids, kā juridiski to izdarīt,» sacīja Gulbis. Vienlaikus viņš atzina, ka valstij pašai jāatbild uz jautājumu, cik būtiski tai ir saglabāt daļas telekomunikāciju uzņēmumā.

Lattelecom valdes priekšsēdētājs vērsa uzmanību, ka apvienošanu var izdarīt vismaz četros veidos.

Lattelecom valdes piedāvājums neparedz akcionāru struktūras izmaiņas, līdz ar to apvienošana tiktu veikta bez privatizācija. Taču jautājums, kā strukturēt darījumu, ir jāatbild akcionāriem. Akcionāriem jāsaprot, kādu rezultātu tie grib panākt, sacīja Gulbis. Viņš atzīmēja, ka valsts jau četrus mēnešus nav spējusi uzrakstīt atbildi Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmumam TeliaSonera, kas pērnruden iesniedza Lattelecom un LMT apvienošanas piedāvājumu.

Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmuma TeliaSonera Latvijas valdībai izteiktais Latvijas Mobilā telefona (LMT) un Lattelecom apvienošanas piedāvājums ir spēkā līdz nākamā gada 22.februārim, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Kā sacīja Loginovs, piedāvājums ir spēkā līdz nākamā gada 22.februārim ar nosacījumu, ka Latvijas valsts līdz 22.janvārim paziņo TeliaSonera par izvēlēto stratēģiju un vēlamo darījuma scenāriju, kā arī tiek sāktas kopīgas un konstruktīvas pārrunas.

Runājot par TeliaSonera piedāvātajiem apvienošanās scenārijiem, Loginovs minēja, ka visi trīs paredzot abu uzņēmumu apvienošanu dažādās formās.

Pirmais scenārijs paredz to, ka abu uzņēmumu kapitāldaļas nopērk TeliaSonera, uzņēmumi tiek apvienoti un integrēti TeliaSonera grupā, bet kabeļu infrastruktūra paliek valsts rīcībā.

Otrā scenārija gadījumā abu uzņēmumu daļas nopērk valsts, kam seko to apvienošana, bet trešā scenārija gadījumā TeliaSonera iegūst apmēram 54% kapitāldaļu apvienotajā uzņēmumā, bet valsts - 46%. Notiek valsts daļu konsolidācija. Šajā piedāvājumā netiek atrunāts kabeļu infrastruktūras risinājums.

Vilcinoties ar telekomunikāciju uzņēmumu Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT) apvienošanu, samazināsies to vērtība, uzskata abu uzņēmumu kapitāldaļu turētāja TeliaSonera pārstāvis sarunās ar Latvijas valdību Kenets Rodne.

Kā žurnālistiem sacīja Rodne, nesen notikušajās sarunās ar Latvijas valdības deleģēto darba grupu panākta izpratne, ka ir jāseko pasaules tendencei un tirgus nepieciešamībai par telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanu, taču konkrēti priekšlikumi par Lattelecom un LMT apvienošanas iespējām sarunās nav izteikti un netiek atklāti.

Pēc Rodnes teiktā, TeliaSonera pārstāvji iepazīstinājuši ar savu redzējumu par telekomunikāciju uzņēmumu nākotni, saskaņā ar kuru klienti vēlas plašāku pakalpojumu klāstu, tostarp lielāku sasniedzamību. Kā uzskata TeliaSonera, to iespējams panākt, apvienojot telekomunikāciju tīklus – optiskos, mobilos un bezvadu jeb Wifi.

Valdība neatliks lēmumu par telekomunikāciju uzņēmumu SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom nākotni, šodien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti nolēma aicināt Ministru kabinetu (MK) atlikt lēmuma pieņemšanu par rīcību ar LMT un Lattelecom kapitāla daļām līdz brīdim, kad tiks veikta objektīva un kvalitatīva sociālekonomiskās situācijas analīze.

Kučinskis atzina, ka Saeimas komisijas lūgums ir objektīvs, taču valdība vai nu 12.aprīlī, vai nedēļu vēlāk skatīs šo jautājumu, lai lemtu, kā rīkoties ar abu uzņēmumu kapitāldaļām.

Valdība plāno izskatīt divus LMT un Lattelecom nākotnes variantus - saglabāt esošo situāciju vai uzņēmumus apvienot.

Ja saglabā esošo situāciju, tad šādu lēmumu valdība var pieņemt bez papildu izpētes. Bet, ja nolemjam par uzņēmumu apvienošanu, tad būs nepieciešama padziļināta izpēte par riskiem un ieguvumiem, uzsvēra premjers.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ceturtdien tikās ar uzņēmuma TeliaSonera AB pārstāvjiem, lai uzklausītu ārvalstu investora SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) attīstības redzējumu un iespējamo turpmāko sadarbības modeli, informē Ekonomikas ministrija.

Par tikšanās nepieciešamību iepriekš bija lēmusi ar Ministru kabineta rīkojumu izveidotā Lattelecom un LMT kapitāla daļu pārvaldīšanas un stratēģiskās attīstības jautājumu risināšanas darba grupa.

Tikšanās laikā TeliaSonera sniedza informāciju par uzņēmuma darbības stratēģiju Baltijas reģionā un iespējamiem turpmākās attīstības scenārijiem. TeliaSonera apstiprināja, ka plāno turpināt strādāt telekomunikāciju nozarē Baltijā un vērtē investīcijas Baltijas telekomunikāciju uzņēmumos kā ilgtermiņa investīcijas. Puses atzina, ka līdzšinējā LMT un Lattelecom īpašnieku sadarbība ir bijusi sekmīga. Tāpat tika uzsvērts, ka telekomunikāciju nozare dinamiski attīstās un, lai nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju un veiksmīgu darbību arī nākotnē, akcionāriem nepieciešams vienoties par kopēju turpmākās darbības stratēģiju.

Auditorkompānija KPMG valdībai piedāvā izveidot tehnoloģiskās izaugsmes čempionu, apvienojot SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom, šodien žurnālistiem pastāstīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Viņš norādīja, ka valdība šodien iepazīstināta ar auditora pētījumu par tālāko rīcību saistībā ar abiem uzņēmumiem. Kopumā izvērtēti astoņi rīcības scenāriji, taču valdībai piedāvāts izveidot tehnoloģiskās izaugsmes čempionu, apvienojot abus uzņēmums, vienlaikus saglabājot valsts kontroli.

Ministrs atzina, ka valdības partneris uzņēmumos TeliaSonera jau ilgstoši vēlējies kompānijas apvienot, tajā saredzot tehnoloģiskās izaugsmes un izmaksu efektivitātes priekšrocības. Nianse gan ir, ka TeliaSonera vēlējusies pārņemt kontroli pār potenciāli jaunveidojamo uzņēmumu, tāpēc būtu jādomā par risinājumu savstarpējās akcionāru attiecībās.

Jo ilgāk Latvijas valsts domās, ko, kā un kad darīt ar savu līdzdalību daudzos uzņēmumos, jo, iespējams, vairāk naudas tā zaudēs, komentējot aktualitātes telekomunikāciju tirgū un valsts rīcību ar tai daļēji piederošo Latvijas Mobilo telefonu (LMT) un Lattelecom, uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Kā atgādina Rostovskis, Komerclikuma 2.pants noteic, ka komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. «Tāpēc gribu jautāt - ko valsts ir darījusi, lai kā akcionārs vairotu un attīstītu šīs kapitālsabiedrības? Ko valsts ir darījusi, lai šie uzņēmumi nevis nodrošinātu valsts budžeta ieņēmumus dividenžu veidā, bet palielinātu nodarbinātību nozarē, palielinātu ilgtermiņā tiešo un netiešo nodokļu nomaksu?» jautā Rostovskis. «Tas ir valsts pienākums - rūpēties par savu aktīvu vairošanu, nevis tikai tiesības saņemt dividendes.»

Ziemeļvalstu telekomunikāciju uzņēmums TeliaSonera īsteno savu jauno stratēģisko mērķi, apvienojot divus Lietuvas meitasuzņēmumus. Fiksētās līnijas operators Teo un mobilo sakaru operators Omnitel nolēmuši apvienot spēkus, kas stiprina TeliaSonera biznesu Ziemeļvalstīs un Baltijā, liecina šodien izplatīts paziņojums.

(Papildināts ar Lattelecom komentāru.)

«Patērētāji vairs nenodala fiksēto un mobilo sakaru pakalpojumus, un pieprasījums pēc apvienota piedāvājuma arvien pieaug. Teo un Omnitel kombinācija radīs vadošu telekomunikāciju operatoru un stiprinās tirgus pozīciju,» uzsver Teo pārstāvis Roberts Andersons.

Valsts nedrīkst zaudēt kontrolpaketi uzņēmumos SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom, šādu viedokli šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā pauda ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa informēja, ka patlaban valdības deleģēta darba grupa četru ministru - ekonomikas, finanšu, satiksmes un vides aizsardzības un reģionālās attīstības - sastāvā spriež par vairākām problēmām, bet netiek runāts par abu uzņēmumu valsts kapitāldaļu pārdošanu.

Ja gadījumā darījums kaut kad notiks, ministres pārliecība ir, ka šādā gadījumā galvenajam priekšnosacījumam ir jābūt - valsts abos uzņēmumos nepazaudē kontrolpaketi.

Jau ziņots, ka valdība šā gada 10.martā vienojās atjaunot darba grupu, lai risinātu jautājumus saistībā ar valstij tieši un netieši piederošajām kapitāla daļām SIA Lattelecom un LMT.

Lietuvas IT un telekomunikāciju uzņēmums Teo parakstījis līgumu ar SEB banku un Danske Bank par 150 miljonu eiro ilgtermiņa aizdevumu Omnitel akciju iegādei no TeliaSonera, liecina paziņojums Nasdaq Vilnius.

Šis ir viens no lielākajiem finansējuma darījumiem Lietuvā šajā gadā.

TeliaSonera Group piederošie uzņēmumi Teo un Omnitel apvienos spēkus Lietuvā un nākamgad piedāvās apvienotus pakalpojumus platjoslas un mobilajiem sakariem, internetam, televīzijai un IT.

Oktobrī tika paziņots, ka Teo iegādāsies 100% Omnitel akciju no tā pašreizējā akcionāra TeliaSonera. Darījuma kopējā vērtība sasniedz 220 miljonus eiro.

Teo aizņemsies 75 miljonus eiro no SEB bankas un 75 miljonus eiro no Danske Bank.

Paredzams, ka darījums noslēgsies nākamā gada sākumā.

TeliaSonera nākotni Latvijā redz vienā uzņēmumā, bet ir saglabājusies interese iegūt abus uzņēmumus; ekonomikas ministre šajā jomā norāda uz kvalitatīva pētījuma trūkumu

Latvijas telekomunikāciju uzņēmumu Lattelecom (LT) un Latvijas mobilā telefona (LMT) līdzīpašniecei zviedru TeliaSonera (TS) jaunajā stratēģijā ir būtiska konverģence, lai kompānija būtu konkurētspējīga starptautiskā mērogā – veiksmīgāko tirgus dalībnieku vidū, intervijā DB sacīja TS stratēģijas un biznesa attīstības vadītājs Kenets Radne. Infrastruktūras jomā svarīgs ir piekļuves jautājums, kurā ir apvienots labākais no mobilā, fiksētā, platjoslas un wi-fi tehnoloģijām. Tas ir nepieciešams, lai tirgū piedāvātu klientiem labāko un viņi varētu lietot dažādas tehnoloģijas. Konverģence neatkarībā no cilvēka atrašanās vietas un izmantotās ierīces – mājās vai ceļā, lietojot tos pašus servisus datoros vai mobilajās ierīcēs. Latvijā mums ir divi lieli uzņēmumi, no kuriem viens – vēsturiski ir fiksēto sakaru nodrošinātājs un sakaru sniedzējs «caur kabeļiem», bet otrajam ir mobilais spārns. Jāpiebilst, ka Latvijā ir arī trešais pilnībā (100%) TS piederošais uzņēmums Telia Latvija. «Klienti pēdējā laikā mums jautā, vai var salikt visu kopā, jo vēlamies vienu servisu, nevis līgumus ar katru operatoru atsevišķi,» norādīja K. Radne. Vairākos TS pārstāvētajos tirgos, piemēram, Zviedrijā, Dānijā, Somijā, Igaunijā visi servisi ir kopā. Pārējos tirgos mēs raugāmies pēc attīstības virziena, lai būtu sinerģijas iespējas. TS ir interese abus Latvijas telekomunikāciju uzņēmumus apvienot vienā kompānijā. Viens no veidiem ir servisu strādāšana kopā, bet to ir ļoti grūti panākt, darbojoties kā atsevišķiem uzņēmumiem, atzīmēja K. Radne. Tomēr vienlaikus tehnoloģijas ir jāsavieno ne vienkāršākajā veidā, bet tā, lai būtu rezultāts. Arī no citām valstīm klienti ir apliecinājuši, ka viņiem patīk šāda prakse, piebilda K. Radne.

TeliaSonera ir lūgusi – ja ejam uz priekšu, tad ir nepieciešams politisks atbalsts, jo pretējā gadījumā tā ir vienam otra muļķošana

Tā DB pastāstīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība).

Jūs esat darba grupā, kas tiekas ar TeliaSonera (TS), tāpēc pirmais jautājums – kāds ir jūsu viedoklis, vai ar LMT un Lattelecom (LT) ir kaut kas jādara?

Pirmais jautājums ir tāds, ko mēs ar abiem uzņēmumiem vēlamies izdarīt. Darīt kaut ko tikai darīšanas pēc nav nozīmes un jēgas. Jāsaprot, ka šobrīd telekomunikāciju tirgū ir jāpiedāvā integrēti risinājumi – fiksētie un mobilie sakari, interneta pakalpojumu un satura piedāvājums – televīzija. Latvijā nav neviena operatora, kas to visu varētu piedāvāt, bet Eiropā lielie operatori šādu pakalpojumu piedāvā jau sen. Tas nozīmē, ka cilvēkiem ir daudz ērtāk, jo ir līgums ar vienu pakalpojuma sniedzēju, un ļaudis var saņemt arī mobilajā ierīcē tos pašus pakalpojumus ko mājās, piemēram, televīziju. Būtu jāstrādā pie integrētā pakalpojuma, pat vēl vairāk – ja abi minētie uzņēmumi ir valsts īpašumā, šādu pakalpojumu vajadzētu attīstīt. Protams, ir jautājums, kā to izdarīt, vai sadarbojoties akcionāriem vai uzņēmumiem, vai arī integrējot šos uzņēmumus kopā pakalpojumu vai organizatoriskā līmenī. Tas ir jāizdiskutē darba grupā un uzņēmumu starpā, bet primārais mērķis ir nevis salikt abus uzņēmumus kopā vai apvienot juridiskās, administratīvās un klientu apkalpošanas daļas utt., bet primārais uzdevums ir nodrošināt cilvēkiem ērtu, integrētu risinājumu.

Igaunijas telekomunikāciju nozares spēlētāji apmierināti ar apvienošanos; Latvijā kavējas ar LMT un Lattelecom apvienošanu, valsts pusei aizvien svārstoties pieņemt lēmumu , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rezultātā Latvijā jau desmit gadus notiek apvienošanas izvērtēšanas process, bet rezultāta vēl nav. Pretēja situācija ir Igaunijā – pirms gada tika apvienoti fiksēto un mobilo pakalpojumu sniedzēji, un patlaban darījumā iesaistītie uzņēmumi uz šo lēmumu skatās pozitīvi – jau pirmajā gadā izdevies ietaupīt vismaz 1,5 miljonus eiro, savukārt tarifu kāpums nav novērots un konkurence tirgū nav mazinājusies, bet klientiem ir pieejami kompleksi piedāvājumi. Igaunijas telekomunikācijas nozares eksperti norāda, ka nākotnē, kad tiks atcelti vies abonēšanas tarifi Eiropas Savienībā, apvienotās kompānijas būs spēcīgāki spēlētāji tirgū un varēs pienācīgi konkurēt ar starptautiskajiem uzņēmumiem. Atsevišķi Latvijas tirgus dalībnieki uz iespējamo LMT un Lattelecom apvienošanu gan raugās ar aizspriedumiem.

Zviedrijas koncernam TeliaSonera piederošajam Lietuvas IT un fiksēto telekomunikāciju operatoram Teo nebūs jāvēršas Lietuvas Konkurences padomē jautājumā par tam pašam koncernam piederošā mobilo sakaru operatora Omnitel iegādi, atzinusi Lietuvas Konkurences padome.

Kā norādījis padomes priekšsēdētājs Šarūns Keserausks, padome uzskata, ka darījumam nav vajadzīga tās atļauja, jo abi uzņēmumi līdz tam piederēja vienam īpašniekam un varēja sniegt kopīgus pakalpojumus, un arī pēc šā darījuma situācija būtiski nemainīsies.

Konkurences padome uzsvērusi, ka iekšēji pārkārtojumi vai jauna uzņēmuma veidošana saistīto uzņēmumu grupas iekšienē nav uzskatāmi par koncentrāciju.

Kā jau oktobra sākumā tika paziņots, ka Teo par 220 miljoniem eiro iegādāsies 100% Omnitel akciju.

Tobrīd Teo valdes priekšsēdētājs Roberts Andersons izteicās, ka uzņēmumi padomi informējuši par saviem plāniem, bet pauda viedokli, ka tās piekrišana šajā gadījumā nav vajadzīga, jo pirkums nepalielinās koncentrāciju nedz mobilo sakaru, nedz interneta tirgū.

TeliaSonera nāks klajā ar risinājumu Lattelecom un LMT nākotnes perspektīvām

Tā DB pastāstīja finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība).

Kāds ir jūsu viedoklis, vai kaut kas ir jādara ar LMT un Lattelecom (LT)?

TS ir nākusi ar priekšlikumu par to, ka ir nepieciešams mainīt esošo situāciju. Uzskatu, ka ir vismaz jāuzklausa otrs akcionārs un jāsaprot, ko viņš vēlas. Mums ir bijusi pirmā tikšanās. TS ir izklāstījusi, kas viņus neapmierina, piemēram, tas, ka uzņēmumi darbojas vienā nišā un dažās produktu grupās savstarpēji konkurē. Tas nozīmē, ka samazinās peļņas iespējas. TS nāks ar risinājumu, un pagaidām vēl šī piedāvājuma nav. Pēc tam darba grupa vērtēs. Mans viedoklis ir tāds – tirgū ir laba konkurence. Ja ir iespējami uzlabojumi, lai samazinātu izmaksas un palielinātu peļņu, tad tas ir pozitīvi. Ja ir iespējami risinājumi, kur klients saņem labākus pakalpojumus, tad labi. Ja ir iespējami risinājumi, kad klients saņem lētāku pakalpojumu – arī esam gatavi pie tā strādāt. Taču pie jebkuras situācijas valstij ir jāturpina kontrolēt LT. Tas ir nosacījums, ko no savas puses virzīšu. Izmaiņu gadījumā pareizāk būtu, ja abi uzņēmumi atrastos valdības kontrolē, jo abi ir piemērs tam, ka valsts tos labi apsaimnieko. Katru gadu saņemam naudu budžetā peļņas veidā, nerunājot par darbiniekiem, kuri tiek algoti un par kuriem maksāti nodokļi. Tas nav monopols kā citās jomās, kur ir viens uzņēmums ar labiem rādītājiem. Redzu iespējas sinerģijai, bet tai ir jābūt ļoti izsvērtai un ir jābūt papildu vērtībai – labāki produkti, plašāks klāsts, zemāki izcenojumi un valsts kontrolpakete. Ja nav šo nosacījumu, tad nav jēgas kaut ko mainīt.

Mobilo sakaru operatora SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) grupas uzņēmumu peļņa pērn bijusi 22,1 miljoni eiro, šodien informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Juris Binde.

Savukārt LMT grupas uzņēmumu apgrozījums aizvadītajā gadā sasniedza 179,2 miljonus eiro.

2014.gadu uzņēmums noslēdza ar 19,6 miljonu eiro lielu peļņu un 144 miljonu eiro apgrozījumu, liecina Firmas.lv dati. Savukārt LMT grupas uzņēmumu apgrozījums 2014.gadā bija 161,3 miljonu eiro, bet peļņa - 22 miljoni eiro.

Uzņēmuma peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas jeb EBITDA pērn bija 59,4 miljoni eiro.

LMT 49% kapitāldaļu pieder ziemeļvalstu telekomunikāciju koncernam TeliaSonera, 23% - Lattelecom, 23% - Latvijas Valsts radio un televīzijas centram", 5% - Latvijas valstij caur Privatizācijas aģentūru. Uzņēmums dibināts 1992.gadā.

LMT pieder uzņēmumi LMT Retail & Logistics un ZetCOM.

Ministru kabinets jautājumu par SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom nākotni lems jūlijā, pēc valdības sēdes žurnālistus informēja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Viņš atzina, ka auditorkompānija "KPMG" ir izvērtējusi iespējamo rīcību ar LMT un Lattelecom un rosina abus uzņēmumus apvienot.

Ašeradens atklāja, ka valdība šodien vienojās jautājumu par LMT un Lattelecom nākotni skatīt šā gada jūlijā.

«Patlaban Ekonomikas ministrija (EM) vērtē KPMG iesniegtos priekšlikumus un, balstoties uz auditorkompānijas pētījumu, EM izstrādās savu ziņojumu, lai valdība šo jautājumu skatītu tālāk,» teica ekonomikas ministrs.

Auditorkompānijas pētījuma rezultātus un Ekonomikas ministrijas priekšlikumus turpmākai rīcībai šodien slēgtajā sēdē pārrunāja Publisko izdevumu un revīzijas komisija. Tās vadītājs Andris Bērziņš (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka komisija plāno septembrī lemt par atbalstu kādam no rīcības variantiem, tomēr galvenā lemšana būšot valdībā. Komisija savu lēmumu balstīšot uz jautājumiem par pakalpojumu pieejamību, kvalitāti, cenu, to, kas ir izdevīgāks Latvijai, akcentēja politiķis.

Uzņēmums Telia Latvija ir atjaunojis starptautiskā interneta un datu pārraides pakalpojumus Latvijā, informē kompānijas pārstāvji.

Joprojām tiek veikti bojātās līnijas remontdarbi, kas var ietekmēt interneta pakalpojuma pieejamību atsevišķās vietās Vidzemes reģionā. Šobrīd Telia Latvija kopā ar sadarbības partneriem novērš tehniskos bojājumus.

Jau ziņots, ka telekomunikāciju nozares uzņēmuma Telia Latvija, kas aprīļa sākumā cietis no hakeru uzbrukuma, interneta pieslēgumu šodien skārušas nopietnas problēmas.

Problēmas ar interneta pieslēgumu sākās pēc plkst.11. Uzņēmums Telia Latvija noskaidrojis, ka bojāts maģistrālais optiskais kabelis ārpus Rīgas apkaimes, kas nodrošinot datu satiksmi arī ar Eiropu un Āzijas valstīm. Patlaban uz bojājuma vietu esot devušies speciālisti, kas sāks līnijas remontdarbus. Interneta pakalpojumu nodrošināšanai pašlaik tiekot veikta datu plūsmas maršrutēšana caur citām līnijām.

Baltijas uzņēmumu pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu skaita ziņā 2015. gada ir bijis pozitīvs – novērots 6% liels pieaugums salīdzinot ar 2014. gadu, liecina Prudentia veidotais apskats.

Arī citur pasaulē 2015. gads tika pasludināts par M&A darījumu apjoma bagātāko gadu vēsturē, par 16,6% pārsniedzot pat 2007. gadā noslēgto darījumu apjomu.

Lielākais publiski izziņotais darījums Baltijas M&A tirgū 2015. gadā notika telekomunikācijas nozarē. Darījuma ietvaros Zviedrijas telekomunikācijas uzņēmums TeliaSonera paziņoja par divu Lietuvas meitas sabiedrību apvienošanu, tādējādi turpinot Baltijas telekomunikācijas tirgus konsolidāciju.

2015. gadā tika aktualizētas diskusijas arī par tuvākajos gados prognozējamo Latvijas telekomunikācijas nozares konsolidāciju Lattelecom un LMT iespējamās apvienošanās kontekstā.58% no visiem Baltijas valstīs notikušajiem

Mobilo sakaru operators SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) pērn strādājis ar 22,83 miljonu eiro peļņu un 161 miljonu eiro apgrozījumu, liecina uzņēmuma iesniegtais finanšu pārskats par 2013.gadu.

Kā liecina Firmas.lv informācija, uzņēmuma peļņa pērn, salīdzinot ar 2012.gadu, ir samazinājusies par 41%, savukārt apgrozījums sarucis par 7%. 2012.gadā LMT nopelnīja 38,997 miljonus eiro un apgrozīja 173 miljonus eiro.

Gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka apgrozījuma samazinājumu noteikusi gan nozarē valdošā konkurence un cīņa par klientu piesaisti, gan ES regulu prasību realizācija. LMT ir turpinājis investēt tīkla infrastruktūras un pakalpojumu attīstībā. 2013.gadā LMT infrastruktūrā investējis aptuveni 24 miljonus eiro. Pieaugot tīkla vērtībai, palielinājies arī ilgtermiņa ieguldījumu nolietojums, kas bijis viens no būtiskākajiem iemesliem peļņas kritumam.

Latvija nevar atļauties zaudēt kontroli par SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom, šorīt intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš atzīmēja, ka abi uzņēmumi savās nozarēs šobrīd ir līderi ar ļoti labu reputāciju. Uz jautājumu, vai valdība varētu atbalstīt abu uzņēmumu apvienošanu, premjers konkrēti neatbildēja, taču norādīja, ka auditorkompānija KPMG ir izstrādājusi astoņus iespējamos variantus.

Kučinskis sacīja, ka valdības lēmums nedrīkst būs pārsteidzīgs un nedrīkstētu lemt par neapdomīgu apvienošanu. Turklāt, valdībai ir jāsaglabā kontrole pār uzņēmumiem, lai tie nekļūtu par kāda starptautiska uzņēmuma filiālēm par kurām Latvijai nav nekādas teikšanas. Tādēļ ministri ar lēmuma pieņemšanu ir «stipri piesardzīgi».

Viņš gan solīja, ka valdība attiecībā uz uzņēmumu nākotni pieņems, jo partneri [TeliaSonera] jau pārāk ilgi gaida atbildi.

Sakaru kompānija SIA Lattelecom pērn strādājusi ar 30,2 miljonu eiro peļņu, liecina Firmas.lv informācija.

Tā ir par 0,5 miljoniem eiro lielāka nekā 2012.gadā gūtā 29,7 miljonu eiro peļņa.

Lattelecom apgrozījums samazinājies par 12% - no 188,89 miljoniem eiro 2012.gadā līdz 165,61 miljonam eiro pērn.

Vienīgo negatīvo ietekmi rezultātos radījis Lattelecom 23% piederošā Latvijas Mobilā telefona peļņas kritums 2013.gadā par vairāk nekā 11 miljoniem eiro, turklāt kritums no Latvijas Mobilā telefona ieņēmumiem ir vērojams jau otro gadu pēc kārtas, uzņēmuma apgrozījuma kritumu skaidroja Lattelecom pārstāve Līga Bite.

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pagājušais gads Lattelecom vērtējams kā veiksmīgs, galvenokārt pateicoties veiksmīgai Lattelecom stratēģijai, kā arī ekonomikas izaugsmei Latvijā.

Tehnoloģijas iet straujiem soļiem uz priekšu, bet jautājums par Lattelecom nākotni aktuāls vēl aizvien

Apskatot Dienas Biznesa 1000. un 2000. numurus, katrā bijis raksts par Lattelecom (tolaik – Lattelekom). 1000. numurā (06.10.1998.) bija raksts par t.s. callback biznesu. Lattelecom tīkla attīstībā un modernizācijā ir veicis apjomīgas investīcijas ilgā laika periodā, arī deviņdesmito gadu beigās, kad bija svarīgi strauji modernizēt telekomunikāciju tīklu visā Latvijā. Tobrīd pastāvēja noteikts tiesiskais režīms starptautiskām sarunām, kam tā saucamie call back risinājumi neatbilda, atskatoties DB vēstures lapas, skaidro Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, piebilstot, ka šo gadu laikā Lattelecom turpinājis investīcijas tīkla attīstībā, paplašinot pakalpojumu klāstu. Tīkla attīstība Latviju ierindojusi pirmajā vietā ES ar augstāko īpaši ātra interneta – virs 100 Mbit/s – pieslēgumu skaitu, kā arī ļāvusi apsteigt vidējo ES rādītāju interneta pieejamībā ārpus pilsētām, atzīmēja J. Gulbis.