Jaunākais izdevums

Datu centru un mākoņpakalpojumu sniedzējs Tet vairāk nekā divas reizes paplašina mākoņu platformu Tet Cloud un sāk piedāvāt datu izvietošanu ne tikai Latvijā, bet arī Dānijā, informē uzņēmumā.

Paplašināšana saistīta gan ar stabili augošu pieprasījumu mājas un eksporta tirgos, it īpaši Ukrainā, gan ar Telia Latvija iegādāšanas darījumu, kad sešiem Tet datu centriem pievienojās arī resursi datu centrā Kopenhāgenā. Tet mākoņpakalpojumu biznesa apgrozījums Latvijā ir pieaudzis par 20%, salīdzinot ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā.

“Pieprasījums pēc datu un IT infrastruktūras glabāšanas mākoņos turpina augt gan energoresursu cenu kāpuma, gan arī nestabilas ģeopolitiskās situācijas dēļ, ko redzam gan pēc Latvijas tirgus rezultātiem, gan mūsu lielākajā eksporta tirgū Ukrainā. Pateicoties Telia Latvija iegādāšanas darījumam, kas noticis šī gada pavasarī, mēs esam pilnībā gatavi nodrošināt papildu mākoņu resursus esošajiem un jauniem klientiem, pie tam piedāvājot glabāt datus gan Latvijā, gan Dānijā,” saka Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Kopš oktobra modernizētais Tet Cloud mākonis “dzīvos” ne tikai datu centrā “Dattum”, kur atradās līdz šim, bet tiks izvietots trīs datu centros, viens no kuriem atrodas Dānijā.

“Šis jaunais risinājums klientiem pavērs daudz plašākas iespējas rezervēt savus datus droši, izmantojot Latvijas datu centrus vai arī Dānijas datu centru. Tas ir īpaši būtiski tiem uzņēmumiem, kuri vēlas rezerves kopijas glabāt vairākās valstīs,” papildina Tet datu centru biznesa attīstības direktors Māris Sperga.

Īpašs pieprasījums pēc mākoņu resursiem ir vērojams pēdējos mēnešos. “350 W jaudīgs serveris iepriekšējā gada septembrī uzņēmumam izmaksāja mēnesī aptuveni 32 eiro, bet šogad šī servera vien elektrības izmaksas pieauga jau līdz 105 eiro. Līdz ar to daudziem uzņēmumiem pāreja uz mākoņu resursiem ir vienīgais veids, kā saglabāt konkurētspēju un nodrošināt biznesa nepārtrauktību”.

"Tet" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 253,253 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 5,1% - līdz 28,852 miljoniem eiro. Vienlaikus pašas "Tet" apgrozījums 2021.gadā bija 200,618 miljoni eiro, kas ir par 12,5% vairāk nekā 2020.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 11% un bija 26,778 miljoni eiro.

"Tet" pieder valstij SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" personā (51%) un telekomunikāciju kompānijas "Telia Company" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" (49%). "Tet" grupā ir uzņēmumi "Tet", "Citrus Solutions", "Data Experts", "Helio Media" un "Baltijas datoru akadēmija". "Tet" pieder 23% SIA "Latvijas mobilais telefons" daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centrā Spice Home durvis vēris pirmais Tet sadzīves tehnikas veikals.

Digitālā iepirkšanās e-veikalos kļūst arvien iecienītāka, tomēr joprojām 42% iedzīvotāju tehnikas preces labprāt pērk veikalā uz vietas, un vairāk nekā trešdaļai ir būtiski pirms tehnikas iegādes veikalā saņemt konsultāciju, liecina Tet aptauja. Tādēļ Tet paplašina veikalu klāstu, atklājot līdz šim lielāko Tet veikalu, kur būs atrodams viss mājai vienuviet – gan sadzīves tehnika un televizoru modeļi, gan mobilo telefonu un citu digitālo ierīču piedāvājums.

Lai arī cilvēki savus pirkumus pārdomā arvien rūpīgāk, Tet pirmajos deviņos mēnešos ir izdevies kāpināt mazumtirdzniecības tehnikas apgrozījumu par 18%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2021. gadā. Tas panākts, pateicoties nepārtrauktai piedāvājuma klāsta paplašināšanai un klientu pieredzes pilnveidei. Tet pirmais sadzīves tehnikas veikals pircējiem ir pieejams ar vairākām jaunām tehnikas kategorijām, kuras klātienes veikalos līdz šim nebija pieejamas, piemēram, veļas mašīnas, ledusskapji un trauku mazgājamās mašīnas. Līdz ar to veikalā ir gandrīz visa mājām nepieciešamā tehnika – sākot ar iebūvējamo virtuves tehniku, beidzot ar skaistumkopšanas elektrotehniku un visā mājsaimniecībā izmantojamām ierīcēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīpsalā sācis darboties tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" ierīkotais viedais apgaismojums, kas pielāgojas satiksmes plūsmai, informē "Tet" pārstāvji.

Viedās pilsētas pilotprojekts Ķīpsalā top sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), Rīgas domi, pašvaldības aģentūru "Rīgas gaisma" un "Draugiem Group" meitasuzņēmumu "Idea Lights".

"Tet" ar viedajām gaismām aprīkojis kopumā 55 stabus Ķīpsalā, un uz stabiem, kas ir aprīkoti ar jaunajām LED lampām un kustības sensoriem, ir pieejamas uzlīmes ar QR-kodu, kuru ieskenējot var noskaidrot ietaupīto elektroenerģiju, satiksmes intensitāti konkrētajā ielas posmā un oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu.

"Tet" korporatīvās attīstības direktors Māris Dreimanis norāda, ka līdz šim uzņēmums testējis dažādas gaismas intensitātes variācijas, lai atrastu labāko, kas gan palīdzēs uzlabot energoefektivitāti, gan apmierinās iedzīvotāju vēlmes. Tumšajā diennakts laikā ielas nepaliks neapgaismotas, bet apgaismojuma intensitāte tiks būtiski samazināta, kamēr uz ielām nav kustības, tādējādi palīdzot ievērojami samazināt elektroenerģijas patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Tet grupas apgrozījums pirmajā pusgadā aug par 21%

Db.lv, 19.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tet grupas apgrozījums 2022. gada pirmajā pusgadā saglabā pozitīvu tendenci, sasniedzot 134,4 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina konsolidētie neauditētie dati.

Turklāt eksporta apgrozījums pieaudzis par 16%. Uzņēmumiem un iestādēm pievēršot arvien lielāku uzmanību IT drošībai, ievērojami (72%) audzis drošības risinājumu apgrozījums.

"Situācija Latvijas uzņēmējdarbības vidē joprojām saglabājas mainīga, kas prasa spēju dinamiski pielāgoties arī pakalpojumu sniedzējiem. Īpaši to izjūtam kiberdrošības jomā, kas, pieaugot uzbrukumu skaitam iestāžu un uzņēmumu interneta vietnēm, kļūst arvien pieprasītāks pakalpojums. Savukārt, pieaugot elektroenerģijas izmaksām, iedzīvotāju vidū ļoti aktuāla ir saules paneļu uzstādīšana, ko sākām nodrošināt šogad," norāda Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Uzņēmums norāda, ka arvien vairāk skatītāju novērtē mūsdienu televīzijas platformas Tet+ sniegtās priekšrocības, kas ļauj katram komplektēt savu kanālu paku, kā arī to apvienot ar filmu un seriālu straumēšanas servisu. Vairāk nekā 70% no visiem jaunajiem televīzijas pakalpojumu klientiem izvēlas tieši Tet+, un platformas klientu skaits pirmajā pusgadā pieaudzis par 36%. Tet+ piedāvājuma klāsts nepārtraukti tiek papildināts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas interneta mugurkaula jeb pamattīkla un interneta pakalpojumu attīstībā tehnoloģiju uzņēmums Tet šogad ieguldīs vairāk nekā 21 miljonu eiro.

Nepieciešamība pēc interneta pieslēguma mājās arvien pieaug, un šogad vien datu patēriņa plūsma pieaugusi par vairāk nekā 13%. Līdz ar to Tet izbūvē 100 Gbit/s savienojumus Rīgā un Jelgavā un investē aizsardzībā pret ārējiem uzbrukumiem – un paplašina ātra un uzticama tīkla pieejamību Latvijas mājokļos.

“Šobrīd visā pasaulē ļoti aktīvi izvērš optisko tīklu būvniecību, īpaši reģionos, jo stabils un jaudīgs internets ir cilvēka pamatvajadzība. Neveicot turpmākas plānveidīgas un pārdomātas investīcijas, mēs riskējam sākt atpalikt. Tādēļ mēs šogad pamattīklā un interneta pakalpojumu pilnveidē investēsim gandrīz uz pusi vairāk nekā pērn. Vienlaicīgi, ir nepieciešama daudz straujāka valsts un pašvaldību iesaiste, lai līdzīgi kā citās Eiropas valstīs tiktu kompensēta tirgus nepilnība un optika ienāktu mājās, skolās un uzņēmumos arī reģionos ar zemāku iedzīvotāju blīvumu. Jo labāks būs interneta pārklājums, jo vairāk biznesu attīstīsies reģionos, vairāk cilvēku dzīvos reģionos, uzlabosies kopējā dzīves kvalitāte un valsts attīstīsies vienmērīgāk,” norāda Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Telekomunikāciju nozarei apnicis skatīties uz bezdarbību nelegālo gaisa kabeļu likvidēšanā

LETA, 28.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju nozarei apnicis skatīties uz bezdarbību nelegālo gaisa kabeļu likvidēšanā, otrdien diskusijā "Vados sapinušies" sacīja tehnoloģiju uzņēmuma "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

"Rīgas vēsturiskajā centrā šie gaisa vadi nedrīkst būt jau 15 gadus," uzsvēra Tatarčuks, piebilstot, ka, iespējams, diskusijām nav jēgas, ja netiek pielietoti visi uzraudzības iestāžu rīcībā esošie resursi, lai šo problēmu risinātu.

Lai arī viņš nenoliedza, ka apsekošanas darbi notiek, tostarp Rīgas dome apsekojusi 100 ēkas Krišjāņa Barona ielā, uz kurām konstatēti vairāk nekā 500 gaisa vadi, gada laikā atbildīgās iestādes nav spējušas demontēt nevienu no tiem. Diskusijā uzsvērts arī fakts, ka nelegālo gaisa vadu problēma neskar tikai Rīgas Vēsturisko centru, bet arī citus mikrorajonus.

Lai arī visi diskusijas dalībnieki uzsvēra birokrātisko procesu sarežģītību un neprecizitātes attiecībā uz nelegālo gaisa vadu likvidāciju, Tatarčuks vairākkārt pauda neizpratni par to, kādēļ komersantiem, tādiem kā "Baltcom" un "Tet", jātaisa projekti, jāiet skaņot ar māju īpašniekiem izbūves process, jāmarķē kabeļu infrastruktūra, ja ēnu ekonomika šajā nozarē netiek izskausta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Tele2 pieslēgs optiskajam tīklam bāzes stacijas Jelgavā, desmitkārtīgi palielinot tīkla jaudu

Db.lv, 29.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” līdz nākamā gada beigām savas mobilo sakaru bāzes stacijas Jelgavā savienos ar tehnoloģiju uzņēmuma “Tet” optiskā interneta tīklu, kas ļaus palielināt 4G un 5G mobilā tīkla jaudu aptuveni desmit reizes. Projekta kopējās investīcijas mērāmas aptuveni 150 000 eiro apmērā.

Mobilo sakaru tīkla jaudas palielināšana ir būtiska, jo strauji pieaug ne tikai datu patēriņš telefonos, bet turpina arī augt mobilā mājas interneta pieslēgumu skaits, kas ir kļuvis par Latvijā straujāk augošo mājas interneta pieslēguma veidu.*

“Tā kā radiokanālu frekvences ir ierobežots resurss, tad izbūvēt bezvadu pārraides līnijas blīvā pilsētvidē ir ļoti izaicinoši. Kā risinājums šai situācijai ir projekts, kas paredz Jelgavas bāzes staciju pieslēgšanu optiskajā pārraides tīklā. Tas ļaus atbrīvot ēteru, uzlabot tīkla kapacitāti un stabilitāti, kas ir būtiski 4G un 5G pakalpojumu sniegšanai. Ieguvēji no šī projekta būs jelgavnieki, jo “Tele2” tīkls kļūs vēl jaudīgāks,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Rīgas siltums" līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Normundu Talci amatā nomainījis uzņēmuma valdes loceklis Ilvars Pētersons, liecina informācija "Firmas.lv".

Talcis valdes priekšsēdētāja amatu ieņēma kopš 2010.gada oktobra, savukārt kā valdes loceklis kompānijā darbojies laikā no 2000.gada līdz 2010.gadam.

Jaunais "Rīgas siltuma" vadītājs Pētersons, kurš kopš 2021.gada ieņem arī SIA "Tet" padomes locekļa amatu, "Rīgas siltuma" valdē strādā kopš šā gada aprīļa. Viņa kā valdes locekļa pārziņā bija uzņēmuma stratēģiju izstrāde un ieviešana, korporatīvās pārvaldes jautājumi, mārketinga, jaunu biznesa veidu un digitālo risinājumu attīstība un ieviešana.

Kompānijas mājaslapā norādīts, ka Pētersonam ir vairāk nekā 26 gadu darba pieredze vadošos amatos lielākajos starptautiskajos un Latvijas uzņēmumos telekomunikāciju, informācijas tehnoloģiju, enerģētikas un industriālās automatizācijas nozarēs - "Tet", "Marconi", "Ericsson", "Cisco", "Sadales tīkls" un "Siemens".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā tarifi, ko lielākie elektroenerģijas tirgotāji fiziskām personām un uzņēmējiem piedāvā fiksēt, slēdzot terminētu ilgtermiņa līgumu, vidēji pieauguši apuveni 6,5 reizes, liecina DB veiktā aptauja.

2020. gada oktobrī, slēdzot līgumu uz vienu, diviem gadiem, elektroenerģiju patērētāji no lielākajiem tirgotājiem varēja iegādāties par vidēji 54 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), tikmēr šogad tirgoņu piedāvājumi fiksēto cenu līgumos vidēji svārstās no 320 līdz 400 EUR/MWh. Zemākā līmenī cenas var fiksēt, slēdzot ilgtermiņa līgumus - sākot no trim līdz pat desmit gadiem.

Zemākā līmenī cenas var fiksēt, slēdzot ilgtermiņa līgumus - sākot no trim līdz pat desmit gadiem. Edgars Cvetkovs, SIA Enefit Biznesa klientu segmenta vadītājs norāda, ka, lai gan izvēles iespējas tirgū ir plašas, viens izdevīgākais piedāvājums šobrīd neeksistē.

Ilgtermiņā lētāk

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā iedzīvotāju skaits turpina samazināties!

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 19.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikumus varēja prognozēt jau 1997. gadā. Izbraukšana bija sākusies, un turpinājās skaidri redzams iedzīvotāju skaita kritums. Aizbrauca jauni, darbaspējīgi cilvēki, palika pirmspensijas vecuma iedzīvotāji. Tāpēc arī jautājums: «Kuram tas rūp?» Cauri laikiem.

Statistika visu pasaka

Mūsu mērķis nav uzzīmēt visdrūmāko ainu Latvijas vēsturē un tad pie šī izraktā kapa raudāt, un kā pēdējo darbu izsludināt liela etnogrāfijas muzeja būvniecību. Nē! Mūsu mērķis ir atvērt acis bezdibeņa malā, ieskatīties nāvei acīs un pateikt: «Ne šajā gadsimtā!» Pateikt: «Latvija bija, ir un būs!»

Kāds ir šis bezdibenis? 1990. gadā Latvijā piedzima par 3000 bērnu vairāk nekā cilvēku nomira, bet 2021. gadā mūsu demogrāfijas saldo ir mīnus 17,2 tūkstoši cilvēku. Aina ir acīmredzama. 2021. gadā pat bija situācija, kad no valsts cilvēki praktiski vairs neaizbrauca. Nevarēja, nebija kur, pandēmijas ierobežojumi! Mēs gadā zaudējām 17 tūkstošus cilvēku no kopējā iedzīvotāju skaita, jo bērnu mums ir pārāk maz. Proti, lejupslīdošā spirāle visās dzīves jomās beidzot ir parādījusi savus zobus. Mūsu tautas demogrāfijas koks kopš 2000. gada ir pamatīgi mainījies. Vecuma grupā līdz 30 gadiem cilvēku skaits kopš 2000. gada ir samazinājies vismaz par trešdaļu. Mēs esam vairāk 40+, bet cilvēkiem pēc 40 gadiem bērni dzimst daudz retāk, Tas vien nozīmē, ka aizvien mazāk paliek jauno vecāku, kuriem būs bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nodokļi kā Ziemeļvalstīs, pirktspēja kā Rumānijā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 12.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka nodokļu sloga apmērs uz vidējo algu Latvijā tikai pavisam nedaudz atpaliek no Somijas un Zviedrijas līmeņa, taču līdz Skandināvijas pilsoņu labklājībai ir tālu, līdztekus mūsu pirktspēja ir tuvāka Rumānijai vai Bulgārijai.

Šādas disonanses sekas ilgtermiņā būs postošas.

Augstākie darbaspēka nodokļi Baltijā

Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, salīdzinājumam – Igaunijā 38,1%, Lietuvā – 37,6%, liecina OECD dati. Zīmīgi, ka Lietuva ar zemāku slogu ekonomiskajā attīstībā ir apsteigusi Latviju, kura tagad jau ir pēdējā Baltijā. No Igaunijas, kuras darbaspēka nodokļu slogs visu laiku bijis konsekventi zemāks, mūs šķir nepārvarama plaisa ekonomiskajā attīstībā. Latvija bija un ir Ziemeļeiropas pirmajā trijniekā pēc darbaspēka nodokļu smaguma. Ironiski, bet varbūt par laimi mums, Igaunijā un Lietuvā šo nodokļu slogs 2021. gadā ir nedaudz pieaudzis, izlīdzinot konkurētspējas plaisu Baltijā, tomēr Latvija Igauniju apsteidz vairāk nekā par diviem procentpunktiem, bet Lietuvu – pat vairāk nekā par trim procentpunktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembra nakts lielā izpārdošana, Ziemassvētku atlaides, maza atelpa un priekšā jau Jaunā gada plauktu tīrīšana. Tuvojas gada lielākais iepirkšanās maratons. Neskatoties tu to, ka iedzīvotāji samazinājuši dažādus tēriņus, lai kompensētu dzīves dārdzību, piemēram, izdevumus izklaidei un ceļošanai, kā arī citus ikdienas izdevumus, svētkus neviens nav atcēlis un vairums tos gribēs izbaudīt. Lai piesaistītu maksimāli daudz pircēju, nepieciešams nodrošināt pēc iespējas labāku klienta pieredzi – pārskatīt, cik ērti un ātri var iepirkties jūsu e-veikalā.

Ja e-veikals, tad cik viegli ir tikt pie preces?

Iepirkšanās no vienas puses ir ļoti vienkāršs process, no otras – tā ietver ļoti svarīgu sastāvdaļu – savas naudas nodošanu cita rokās un uzticību, ka pretī tiks saņemta prece vai pakalpojums. Vienkārši tas ir, ja apmaiņa notiek klātienē, tomēr uzticības faktors spēlē nozīmīgāku lomu, ja iegāde notiek internetā. Līdz ar to katram tirgotājam būtu jārūpējas, lai no pirmā acu uzmetiena ir skaidrs, ka veikals ir uzticams. Profesionāls mājaslapas dizains, plaši un gramatiski pareizi produktu apraksti, informācija par uzņēmumu – tās ir pamata lietas. Nepieciešams arī pietiekami detalizēti aprakstīt, kādā veidā ir iespējams tikt pie preces jeb norādīt piegādes iespējas. Tāpat klientam būs svarīgi zināt, kādā veidā var sazināties ar veikala klientu apkalpošanu. Bieži ir situācijas, kad preci vajag uzreiz, tāpēc ir svarīgi klientam sniegt skaidrojumu par piegādes ilgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar katru gadu īsziņu apjoms samazinās, jo cilvēki arvien vairāk izmanto platformas, kas piedāvā plašākas saziņas iespējas, piemēram, dažādas aplikācijas, intervijā sacīja mobilo sakaru operatora "Bite Latvija" izpilddirektors Arūns Mickevičs.

"Es gan nevaru teikt, ka īsziņu pakalpojums pēc dažiem gadiem būs miris, taču tā izmantošana samazinās. No otras puses pieaug datu pārraide. Īpaši strauji tas pieauga pandēmijas laikā, bet vidējais pieaugums gada laikā ir līdz 40%," pauda Mickevičs.

Savukārt pašreiz balss sakaru apjoms ir vairāk vai mazāk stabils - cilvēki nerunā ne mazāk, ne vairāk kā agrāk.

Vienlaikus Mickevičs norādīja, ka, izplešoties 5G tīklam, paredzams datu lietošanas pieauguma turpmāks kāpums, jo galvenais iemesls tam ir video straumēšana. Turklāt tas ietver gan izklaides pakalpojumus, gan arī biznesa saturu, jo uzņēmējdarbībā pēc pandēmijas daudz ierastāki ir videozvani, izmantojot "Zoom", "MS Teams" vai līdzīgas platformas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 4. novembra apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma Balcia valdei pievienojas speciālisti no tehnoloģiju un jaunuzņēmumu vides – Laura Krastiņa un Ilgvars Girgensons.

Izmaiņas reģistrētas Uzņēmumu reģistrā un saņemts saskaņojums no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas.

“Esmu gandarīts komandā uzņemt ekspertus no strauji augošām nozarēm, kas pēdējos gados piedzīvojušas ievērojamu transformāciju un izaugsmi. Šīs jaunās kompetences Balcia komandai ļaus attīstīt un ieviest jaunākos tehnoloģiskos risinājumus, inovācijas procesos un pieejā darbā ar klientiem, kā arī stiprinās uzņēmuma iekšējo kultūru, priekšplānā vēl vairāk izvirzot mūsu darbiniekus,” norāda Balcia valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

I.Girgensons līdz šim ieņēma Balcia Tehnoloģiju direktora amatu, un ir sevi pierādījis, demonstrējot spēcīgu nākotnes attīstības vīziju, kā arī to ieviešot. Iepriekš I. Girgensons strādājis tehnoloģiju uzņēmumā Tet. Savukārt L.Krastiņa iepriekš vairākus gadus bija atbildīga par personāla vadību un mārketinga komunikāciju finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumā TWINO. Darbojoties Grupas vadības komandā, šīs funkcijas pārraudzīja arī TWINO meitas uzņēmumos ārpus Latvijas. Pirms TWINO L.Krastiņa ir darbojusies Carlsberg Grupas meitas uzņēmumos Latvijā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkuma komisija ir atzinusi SIA "Citrus Solutions" par uzvarētāju konkursa procedūrā ar sarunām par jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvniecību, informē Tieslietu ministrijā.

Pretendentu iesniegtie iepirkuma galīgie piedāvājumi liecina, ka "Citrus Solutions" iepirkumā ietvertos darbus piedāvā veikt par kopumā 128 845 529 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), savukārt AS "UPB" par 141 488 743,90 eiro bez PVN.

Izvērtējot abus saņemtos pretendentu piedāvājumus, iepirkuma komisija pārliecinājās, ka galīgie piedāvājumi atbilst iepirkuma dokumentācijā noteiktajām prasībām. Iepirkuma komisija ir pārbaudījusi un labojusi pretendentu piedāvājumos konstatētās aritmētiskās kļūdas, kā arī secinājusi, ka pretendentu piedāvājumi nav nepamatoti lēti, kas varētu apdraudēt vai apgrūtināt līgumsaistību izpildi.

Tāpēc iepirkuma komisija 26.septembrī ir pieņēmusi lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu "Citrus Solutions" ar līguma summu 125 812 571 eiro, neskaitot PVN, jaunā cietuma būvniecību veicot 34 mēnešu laikā pēc līguma parakstīšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā Latvijā no pērnā gada oktobra līdz šī gada oktobrim reģistrēti kopumā 9 215 jauni uzņēmumi, savukārt slēgti – 10 407 uzņēmumi, kas nozīmē, ka Latvijā reģistrēto uzņēmumu gada laikā kļuvis par 1192 mazāk, liecina atvērto datu platformas “Okredo” apkopotā informācija.

Visvairāk slēgto uzņēmumu pēdējā gada laikā reģistrēts transporta, apstrādes rūpniecības, pakalpojumu, kā arī lauksaimniecības sektorā.

Salīdzinot situāciju pusgada griezumā, uzņēmumu skaita samazināšanās kļuvusi straujāka: pēdējo sešu mēnešu laikā, no šī gada maija līdz oktobrim, Latvijā slēgti 5 313 uzņēmumi, kas ir par 4,3% vairāk nekā pusgada periodā pirms tam – no 2021.gada novembra līdz 2022.gada aprīlim (5 094 uzņēmumi). Periodā kopš pagājušā gada sākuma, visvairāk slēgto uzņēmumu viena mēneša ietvaros reģistrēts pērnā gada martā, kad darbību izbeidza 2 792 uzņēmumi.

Uzņēmumi – valsts asinsrite! 

Lielas daļas pasaules valstu, arī Latvijas, labklājība balstīta uz tajā strādājošajiem uzņēmumiem,...

Procentuāli visvairāk slēgto uzņēmumu pēdējā gada laikā no 2021.gada novembra līdz 2022.gada oktobrim bijis transporta un uzglabāšanas sektorā – slēgti 462 uzņēmumi, kas ir 14,89% no kopējā slēgto uzņēmumu skaita attiecīgajā periodā. Tam seko apstrādes rūpniecība (10,89%), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu uzņēmumi (9,67%), lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības uzņēmumi (9,25%), un vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta uzņēmumi (7,7%).

Tāpat darbību pēdējā gada laika izbeidzis ievērojams skaits informācijas un komunikācijas pakalpojumu sniedzēju (4,83% no kopējā slēgto uzņēmumu skaita pēdējā gada laikā), kā arī izmitināšanas un ēdināšanas uzņēmumu (4,29%).

“Šī brīža apstākļos uzņēmums var tikt slēgts daudzu iemeslu dēļ. Noieta kritums, augstās izejvielu, transportēšanas un enerģijas cenas un citu izmaksu pieaugums tirgū rada nestabilitāti. Vislielāko risku pēkšņa uzņēmuma slēgšanas rada tā partneriem – citiem uzņēmumiem. Izaicinošu ekonomisko apstākļu laikā jebkuram uzņēmējam būtu jāpievērš lielāka uzmanība savu partneru biznesa situācijas uzraudzībai. Tiesa, ne visi uzņēmumi to dara, tāpēc var nonākt situācijā, ka slēgtais uzņēmums par kaut ko tiem paliek parādā,” stāsta datu platformas “Okredo” vadītāja Gerda Jurkoniene.

To, ka ekonomiskā situācija ir sarežģīta, ilustrē arī “Okredo” augustā veiktā Latvijas un Lietuvas uzņēmēju aptauja, kas parādīja, ka ar maksājumu kavējumiem pēdējā laikā saskārušies 67% uzņēmumu. Pie tam šo uzņēmumu klienti un partneri kā biežāko iemeslu kavējumiem minējuši tieši pašreizējo ģeopolitiskās un ekonomiskās situācijas ietekmi.

“Par partneru finansiālās situācijas pasliktināšanos var liecināt gan uzņēmuma īpašnieku maiņa, pārmaiņas vadības struktūrā un darbinieku skaitā, gan aktuālie finanšu dati, kreditoru pieteikumi un nodokļu parādi. Lielākā daļa šīs informācijas ir brīvi un publiski pieejama dažādos atvērto datu resursos. Tirgū ir pieejami vairāki rīki, kas ļauj izvērtēt un sekot līdzi partneru biznesa stāvoklim un izmaiņām tajā. Vienīgi šāda uzraudzība ļauj reaģēt gana operatīvi, pielāgojot sadarbības nosacījumus vai pārvērtējot sadarbību ar konkrēto partneri kopumā. Arī Okredo datu platformā ir pieejami instrumenti, lai pārliecinātos, ka partneru biznesam klājas labi,” viņa stāsta.

Atvērto datu platforma “Okredo”, kas darbojas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, nodrošina aktuālos datus no uzņēmumu reģistriem, nodokļu administrēšanas un darba institūcijām, tiesu administrācijām, kā arī vienkopus piedāvā pārskatīt uzņēmumu finanšu pārskatus un citus noderīgus biznesa datus.

Vienlaikus “Okredo” darbojas arī kā kredītriska novērtēšanas instruments un piedāvā kredītriska reitingus, datu monitoringa pakalpojumus, palīdzot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem samazināt biznesa riskus un palielināt pārdošanas apjomus, uzņēmējdarbības pārvaldīšanā izmantojot atvērtos datus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura uzņēmuma veiksmes pamatā ir ilgtspējīga biznesa modeļa attīstīšana, jo bizness ir maratons, nevis sprints, secina Jānis Grants, SIA DPD Latvija valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmējam ir jābūt apziņai, ka viņš tirgū vēlas veiksmīgi darboties ne tikai šodien vai rīt, bet arī pēc 20 un 30 gadiem, teic J.Grants, piebilstot, ka biznesā vienmēr jāuzstāda ilgtermiņa mērķi. Nevar gribēt sagrābt pēc iespējas vairāk naudas maksimāli īsākā laikā un pēc tam pazust, jo Latvijas tirgus vienkārši ir pārāk mazs, lai tā darītu, uzskata DPD Latvija valdes priekšsēdētājs, uzsverot, ka ilgtermiņā veiksmi uzņēmumam var nodrošināt tikai pakalpojumu kvalitātes latiņas noturēšana un celšana.

Paspēj visu

Mana profesionālā karjera vienmēr ir bijusi saistīta ar eksaktajām zinātnēm, taču akadēmiskās izglītības ceļš jau no paša sākuma gājis citā virzienā, stāsta J.Grants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas uzņēmums izstrādājis pārvaldības modeli, kas ļauj realizēt 100% IT projektu

Db.lv, 15.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums MAK IT izstrādājis projektu pārvaldības modeli, kas ļauj identificēt riskus agrīnā stadijā un samazināt tos līdz minimumam, tādā veidā samazinot projekta neizdošanos.

«Modelis «Mitigate» pastāv jau kādu laiku un pierādījis savu efektivitāti praksē, komentē MAK IT dibinātājs un vadītājs Arvis Zeile. «Tāpēc nolēmām mainīt uzņēmuma nosaukumu uz «Mitigate», kas uzreiz skaidri norādītu, ka varam un spējam jebkuru projektu novest līdz galam».

Efektīva projektu pārvaldība, īpaši lielbudžeta, ir katra uzņēmuma nepieciešamība. IT jomā šī problēma ir īpaši aktuāla, jo 66% no visiem projektiem netiek pabeigti, nodarot kaitējumu ekonomikai un dažkārt izraisot lielu uzņēmumu bankrotu. «Patiesībā tādu projektu, kas apdraud paša uzņēmuma pastāvēšanu, īpatsvars ir 17% — tas ir ļoti daudz,» komentē А. Zeile. «Tāpēc esam izstrādājuši vadības modeli, kas ļauj projekta plānošanas stadijā identificēt maksimālo iespējamo risku skaitu un savlaicīgi sastādīt rīcības plānu. Tas mums ļauj pabeigt 100% no projektiem, kurus uzņemamies, lai gan prasa daudz laiku sākotnējā darba posmā ar klientu». Ar līdzīgu rezultātu var lepoties tikai 2,5% IT uzņēmumi pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums "Helmes" iegādājies 70% Lietuvas uzņēmuma "TeleSoftas" akciju, informē uzņēmuma pārstāvji.

Līdz ar darījuma noslēgšanu "Helmes" programmas izstrādes komanda palielinājusies līdz aptuveni 1400 darbiniekiem.

Vienlaikus "Helmes" pārstāvji norāda, ka puses vienojušās neizpaust darījuma summu.

SIA "Helmes Latvia" izpilddirektors Viesturs Bulāns norāda, ka "Latvijas, Lietuvas un Igaunijas IT prātus jau šobrīd augstu novērtē klienti ne tikai Skandināvijā, bet arī Rietumeiropā, tāpēc apvienošanās nozīmē ne tikai izaugsmi uzņēmumam, bet arī plašākas karjeras iespējas pašmāju talantiem".

Komentējot darījumu, "Helmes" partneris un valdes loceklis, kurš ir atbildīgs par apvienošanās un pārņemšanas jautājumiem, kā arī par investīcijām, Andress Kaljo norāda, ka "TeleSoftas" ir stabila klientu bāze Eiropā, un kopīgiem spēkiem uzņēmumi spēs attīstīt digitālo inovāciju pakalpojumus visās trīs Baltijas valstīs, kā arī citos Eiropas reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija, Ekonomikas ministrija, tehnoloģiju inovāciju uzņēmumi "Latvijas Mobilais telefons" (LMT), "Tet" un "MikroTik", Latvijas Darba devēju konfederācija, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte (LU), LU Matemātikas un informātikas institūts, LU Cietvielu fizikas institūts, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un VAS "Elektroniskie sakari" parakstījuši memorandu par mikročipu ražošanu Latvijā, informē LMT pārstāvji.

Memorandā ir noteikta sadarbība, ko paredzēts īstenot trīs galvenajos virzienos - mikročipu ekosistēmas attīstība, izglītības un pētniecības iespēju attīstība, kā arī mikroshēmu izstrādes attīstība un ražošana Latvijā.

Elektronisko un optisko iekārtu ražošana kopš 2010.gada ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā, saražotajam apjomam no 3,7% pirms 12 gadiem pieaugot līdz 7% šogad. Aptuveni 90% saražotās elektronikas tiek eksportēti. Latvija jau ir sevi pierādījusi kā spēcīgu elektronikas ražošanas centru, par ko liecina tādi uzņēmumi kā "MikroTik", "HansaMatrix", "Lightspace Technologies" un citi.

LMT prezidents Juris Binde norāda, ka "jebkurš ražošanas, inovācijas vai piegādes ķēdes elements, ko varam nodrošināt lokāli Latvijā, stiprina mūsu pozīcijas starptautisko novatoru kopienā un neatkarību no citu valstu iespējām vai vēlmes iesaistīties mūsu projektos. Vietējās mikročipu ražošanas ekosistēmas nostiprināšana un šī memoranda parakstīšana ir vēl viens solis ceļā uz tehnoloģiskā horizonta paplašināšanu, ko jau vairākus gadus veicina Eiropas nozīmīgākais forums "5G Techritory"".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas ilgtspējas un inovāciju balvas "Baltic Sustainability Awards" finālā iekļautas 29 kompānijas, tostarp seši Latvijas uzņēmumi, informē pasākuma rīkotāji.

"Ilgtspējīgas pilsētas un mobilitāte" kategorijā visi trīs finālisti ir no Latvijas - SIA "Tet" ar viedo ielu apgaismojuma sistēmu, SIA "Eco Bus" risinājums dīzeļautobusu pārejai uz elektriskajiem autobusiem un "Meredot" izstrādātie bezvadu lādētāji.

Tikmēr kategorijā "Ilgtspējīgi resursi" starp finālistiem ir nominēta SIA "Tālava", kas sākusi pildīt sidru atkārtoti pārstrādājamā alumīnija iepakojumā, bet kategorijā "Ilgtspējīgas piegādes ķēdes" Latviju pārstāv uzņēmums SIA "Thatday" un tā ražotā menstruālā apakšveļa.

Vienlaikus Latvijas jaunuzņēmums "Aerones" ir vienīgā kompānija, kas nominēta vairākās kategorijās. Uzņēmuma robotizētais risinājums vēja turbīnu attālinātai pārbaudei, apkopei un remontam nodrošinājis uzņēmumam finālista statusu "Zaļās inovācijas" kategorijā jaunuzņēmumiem un "Ietekme uz vidi" apakškategorijā "Atjaunojamā enerģija".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" koncerns šogad deviņos mēnešos strādāja ar 1,175 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 78,1% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 3,9 reizes - līdz 104,259 miljoniem eiro, liecina "Latvenergo" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

"Latvenergo" skaidro, ka koncerna peļņa šogad deviņos mēnešos ir mazāka nekā šogad pirmajā pusgadā.

Uzņēmumā skaidro, ka koncerna peļņa ierasti pirmajā pusgadā ir būtiski lielāka nekā gada otrajā pusgadā, jo pirmā pusgada darbības rezultātus pozitīvi ietekmē būtiski lielāka ūdens pietece Daugavā un sekmīga hidroelektrostaciju darbība. Savukārt gada otrajā pusē vairāk elektroenerģijas Latvijā un visā Baltijā nepieciešams importēt.

Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2022.gada deviņos mēnešos pieaudzis 2,2 reizes, sasniedzot 736,554 miljonus eiro, bet koncerna mātesuzņēmuma peļņa bija 125,543 miljoni eiro, kas pieaugums 3,6 reizes.

"Latvenergo" pārstāvji norāda, ka koncerna ieņēmumu pieaugumu galvenokārt ietekmēja par 494 miljoniem eiro lielāki ieņēmumi no enerģijas pārdošanas augstāku elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus cenu ietekmē. Šogad deviņos mēnešos Latvijā elektroenerģijas cena pieaug 3,3 reizes, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, savukārt dabasgāzes cenas bija vairāk nekā četras reizes, bet emisiju kvotu cenas - gandrīz divas reizes augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes vērtība Igaunijā ir 32,5 miljardi eiro, kas ir 8,3 reizes vairāk nekā 2001.gadā, liecina kārtējās Igaunijas Zemes departamenta veiktās zemes taksācijas dati.

Šogad tika aprēķināta aptuvenā tirgus cena visiem 761 286 zemesgabaliem Igaunijā. Vērtējums tika sagatavots, analizējot Zemes departamenta datubāzē esošos darījumus līdz šā gada 30.jūnijam.

Novērtējumā secināts, ka 71% Igaunijas zemes vērtības zemesgabali, kas paredzēti dzīvojamai, komerciālai vai ražošanas apbūvei, un tie aizņem 4% Igaunijas teritorijas. Savukārt meži aizņem 49% Igaunijas teritorijas, bet veido tikai 8% no kopējās zemes vērtības. Zemes departaments norādīja, ka taksācijā apbūvējamie zemesgabali vērtēti bez ēkām, bet meži - bez kokiem.

Galvenais iemesls Igaunijas zemes vērtības pieaugumam pēdējā 21 gada laikā ir vispārējā cenu līmeņa celšanas. Tomēr zemes vērtība ir augusi 8,3 reizes, lai gan vidējās cenas pieaugums kopš 2001.gada ir 4,8 reizes, mājokļa izmaksas ir kļuvušas 4,3 reižu dārgākas, bet dzīves dārdzība pieaugusi 2,2 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pētījums: tikai 37% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu regulāri analizē datus

Db.lv, 30.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” un “Berg Research” veiktās aptaujas dati liecina, ka tikai 37% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu pirms lēmumu pieņemšanas vienmēr veic rūpīgu uzņēmējdarbības datu analīzi.

48% mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) to dara neregulāri jeb tikai atsevišķos gadījumos, bet 15% atzīst, ka to nedara nemaz.

Visvairāk to uzņēmumu, kuri vienmēr veic datu analīzi pirms lēmumu pieņemšanas, ir pakalpojumu nozarē strādājošo vidū un tie, kas nodarbina vismaz 11 darbiniekus.

Kā rāda aptauja, MVU visbiežāk analizē finanšu rādītājus (86%), bet daudz retāk jau tiek analizēti uzņēmumu pārdošanas rādītāji (46%), kā arī tāda svarīga informācija kā dati par ražošanu (39%), klientu apkalpošanu (38%) un mārketingu (37%).

“Mēs ikdienā bieži pieņemam lēmumus, balstoties uz intuīciju jeb kā mēdz teikt – “šaujam no gūžas”. Bieži tas mums arī atnes vēlamos rezultātus, taču vienlaikus ir pierādīts, ka ir kopums lēmumu, kurus nav iespējams pieņemt nekļūdīgi, balstoties tikai uz intuīciju,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļu puslodē jau kādu laiku sevi pieteicis sausums, kas draud būtiski ietekmēt dažādu reģionu ekonomiku.

Pie ļoti liela sausuma parasti daudz neko neizaudzēsi. Tāpat sausums sevišķi Eiropā padziļina tās pašsabūvēto un pašielaisto enerģijas krīzi. Pārāk karsti ūdeņi un zems to līmenis negatīvi ietekmē gan atomelektrostaciju, gan hidroelektrostaciju darbību. Ja nav vēja, tad daudz neiegūsi arī vēja enerģiju. Lielās Eiropas upēs krītot ūdens līmenim, pa tām grūti kļuvis pārvietot dažādas kravas, piemēram, dīzeli un arī ogles līdz to dedzinātavām.

Piegāžu problēmām un deficītiem saasinoties, tas tikai spēlēs par labu vēl augstākai inflācijai un būs pretvējš ekonomikai. Neesot Krievijas gāzei, tādējādi jautājumu par šo ziemu un arī dažām (varbūt vairākām) nākamajām ziemām jau ir kļuvis pārāk daudz. Piemēram, Beļģijas premjers nupat izteicies par piecām līdz 10 grūtām Eiropas ziemām. Nupat Bloomberg rēķināja, ka elektrības cena Vecajā kontinentā atbilst tam, ja naftas barels maksātu apaļus 1000 ASV dolārus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarīgi no tā, ko vēlies drukāt, ir pieejami visdažādākie printeri, kas spēs paveikt visu nepieciešamo. Taču zināt, kā izvēlēties printeri, ne vienmēr ir viegli, ņemot vērā milzīgo tirgū pieejamo iespēju skaitu. Lai palīdzētu, mēs esam izveidojuši nelielu rokasgrāmatu printera izvēlei ar vienkāršu skaidrojumu dažiem visbiežāk lietotajiem terminiem, kā arī ieteikumus, kas noderēs, izvēloties printeri. Lasi un uzzini vairāk turpinājumā!

#1 Tintes vai lāzera printeris?

Pirmais jautājums, uz kuru visiem printeru pircējiem ir jāatbild, ir vienkāršs – ko un cik daudz Tu plāno drukāt. Tintes printeros tiek izmantotas tintes kasetnes, kuras uz papīra tiek uzklātas mitras un ātri izžūst, savukārt lāzerprinteros tiek izmantots toneris – tintes putekļu veids, kas saķeras ar papīru, lai nodrošinātu ātru rezultātu un efektīvu resursu izmantošanu.

• Krāsu tintes printeris veido lielāko daļu tirgus vienkārši tāpēc, ka var drukāt gandrīz jebko: rakstītu tekstu, sektoru diagrammas, glancētas fotogrāfijas. Un mūsdienu tintes printeri un daudzfunkciju printeri ir ātri, bieži ar drukas ātrumu, kas konkurē vai pārspēj lāzera printerus.

Komentāri

Pievienot komentāru