Ražošana

Tiesa apmierina AS Air Baltic Corporation lūgumu atlikt lietas izskatīšanu AS flyLAL-Lithuanian Airlines prasībā

Žanete Hāka, 13.05.2015

Jaunākais izdevums

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments trešdien apmierināja AS Air Baltic Corporation lūgumu atlikt lietas izskatīšanu AS ,flyLAL-Lithuanian Airlines pieteikumā par ārvalsts tiesas sprieduma atzīšanu un izpildi, informē AT.

Lietas dalībniece šādu lūgumu tiesas sēdē izteica, jo Lietuvā tiesvedībā ir process par prasības nodrošinājuma atcelšanu. Lietuvā lieta izskatīta pirmajā instancē un gaida izskatīšanu apelācijas kārtībā. Lūgumam pievienojās arī lidosta Rīga. Nākamais lietas izskatīšanas datums Augstākajā tiesā tiks nolikts pēc nolēmuma pieņemšanas Lietuvā.

Iepriekšējā tiesas sēdē šī gada 28.janvārī Augstākā tiesa apmierināja lidostas Rīga lūgumu atlikt lietas izskatīšanu, ļaujot iesniegt papildu pierādījumus lietā, kas saistīti ar lidostas Rīga nozīmi valsts drošības aspektā un iespējamo zaudējumu aprēķināšanu. Tiesa arī uzdeva pieteicējai flyLAL iesniegt pierādījumus prasības nodrošinājuma summas aprēķina pamatotībai.

2008.gada 31.decembrī Lietuvas Apelācijas tiesa atstāja spēkā Viļņas apgabaltiesas lēmumu noteikt lidostas Rīga un AS Air Baltic Corporation īpašumu nepilnu 200 miljonu litu vērtībā arestu, ko bija pieprasījusi flyLAL, vainojot AS Air Baltic Corporation negodīgā konkurencē.

Latvijas Augstākā tiesa bija vērsusies Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciāliem jautājumiem par to, kā interpretējama ES regula par citas dalībvalsts tiesu nolēmumu atzīšanu. Pēc Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālā sprieduma saņemšanas, kurā sniegtas atbildes uz Augstākās tiesas jautājumiem, Augstākajai tiesai bija pamats atjaunot tiesvedību lietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Air Baltic ieķīlājusi tai piederošās Air Baltic Training kapitāla daļas

Žanete Hāka, 11.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas aviokompānija AS «Air Baltic Corporation» ieķīlājusi sava meitas uzņēmuma SIA «Air Baltic Training», kas sniedz aviācijas apmācību pakalpojumus, kapitāldaļas, liecina «Lursoft» dati.

AS «Air Baltic Corporation» par labu AS «Swedbank» ieķīlājusi 2845 SIA «Air Baltic Training» kapitāldaļas, nodrošinot prasījumus 5,6 miljonu eiro apmērā, kas izriet no kredītlīnijas līguma.

Jaunā komercķīla reģistrēta 10.aprīlī.

SIA «Air Baltic Training» reģistrēta 2010.gadā un tās pamatdarbība ir dažādu ar aviāciju saistītu apmācību sniegšana. Uzņēmums sniedz apmācības aviokompānijām un dažādiem ar aviācijas nozari saistītiem uzņēmumiem, kā arī fiziskām personām. Kompānijas pamatkapitāls ir 2845 eiro, un tā pilnībā pieder AS «Air Baltic Corporation».

2017.gadā SIA «Air Baltic Training» strādāja ar apgrozījumu 3,019 miljonu eiro apmērā, bet kompānijas peļņa pēc nodokļiem bija 261 tūkstotis eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AT aiznākamnedēļ pasludinās spriedumu airBaltic, lidostas Rīga un flyLAL strīdā

Žanete Hāka, 14.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 14.oktobrī izskatīja Valsts akciju sabiedrības Starptautiskā lidosta Rīga un AS Air Baltic Corporation blakus sūdzības par Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru atzīts Lietuvas Apelācijas tiesas lēmums par prasības nodrošinājuma noteikšanu par labu bankrotējušajai Lietuvas aviosabiedrībai FlyLAL, informē AT.

Tiesa apmierināja vairākus lietas dalībnieku pieteiktos lūgumus, uzklausīja puses un paziņoja, ka lēmumu pasludinās 28.oktobrī plkst. 10.

Šīsdienas tiesas sēdē tiesa apmierināja divus lidostas Rīga lūgumus. Viens no tiem pievienot lietai Lietuvas apelācijas instances tiesas lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu. Un otrs lūgums – pievienot lietas materiāliem atzinumu, kurā Lietuvas Konkurences padome sniedz savu viedokli par lietu, kas Lietuvas tiesas pirmajā instancē tiek izskatīta pēc būtības. Tāpat tiesa apmierināja AS Air Baltic Corporation lūgumu pievienot lietai Viļņas apgabaltiesas 2014.gada decembra tiesas sēdes protokola kopiju. Tiesa apmierināja pieteicējas flyLAL lūgumu pievienot lietai pierādījumus par atbildētāju izsniegtajām komercķīlām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AT noraida flyLAL pieteikumu par airBaltic un Rīgas lidostu īpašumu arestu

Žanete Hāka, 28.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 28.oktobrī pieņēma lēmumu noraidīt Lietuvā reģistrētās bankrotējušās AS flyLAL-Lithuanian Airlines pieteikumu par ārvalsts nolēmuma atzīšanu, izpildi un izpildes nodrošināšanu pret VAS Starptautiskā lidosta Rīga un AS Air Baltic Corporation, informē AT.

Kā galvenos lēmuma motīvus Civillietu departaments minēja to, ka atzīšanas sekas būtu pretrunā Latvijas Republikas sabiedriskajai kārtībai un apdraudētu Latvijas Republikas nacionālo drošību. Pilns lēmuma teksts ar motīviem būs pieejams 4.decembrī. AT lēmums nav pārsūdzams.

Civillietu departaments vienlaikus pieņēma arī blakus lēmumu informēt Latvijas Republikas Saeimu, Valsts prezidentu un Ministru kabinetu par iespējamu Satversmes 1.panta pārkāpumu, neparedzot Latvijas Republikas normatīvajos aktos valsts drošības infrastruktūras objektu liettiesiskā statusa aprobežojumus, kā arī ierobežojumus rīcībai ar tiem privāto tiesību jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tiesa noraida Flika prasību atzīt Air Baltic Corporation akciju pirkuma līgumu par spēkā neesošu

Žanete Hāka, 11.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa pēc 16 tiesas sēdēm divu gadu garumā ir pieņēmusi lēmumu noraidīt Martina Bertolta Flika prasību un atcelt visus iepriekš piemērotos nodrošinājuma līdzekļus, kas liedza veikt izmaiņas Air Baltic Corporation kapitālā un kas pastarpināti ietekmēja līdzekļu atgūšanas procesu Latvijas Krājbankas kreditoriem.

Tāpat tiesa lēma no B.Flika piedzīt par labu Latvijas Krājbankai tiesāšanās izdevumus, informē Krājbankas maksātnespējas administratora pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Martins Bertolts Fliks kā bijušais BAS 50% kapitāldaļu turētājs 2013. gada sākumā cēla prasību pret Satiksmes ministriju un Latvijas Krājbanku par 2011. gada 30. novembrī noslēgtā AS Air Baltic Corporation akciju pirkuma līgumu, kas slēgts starp Latvijas Krājbanku, BAS un Satiksmes ministriju, atzīšanu par spēkā neesošo. Venlaikus B.Fliks lūdza atzīt nevis savas, bet gan BAS īpašuma tiesības uz minētajām Air Baltic Corporation akcijām, lai gan viņš vairs nebija BAS dalībnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Andris Liepiņš pametis Air Baltic Corporation padomes priekšsēdētāja amatu

Žanete Hāka, 09.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš aizgājis no SIA Air Baltic Corporation padomes priekšsēdētāja amata, liecina Lursoft dati.

Andris Liepiņš Latvijas nacionālās aviokompānijas padomē darbojās jau no 2012. gada februāra sākuma , savukārt novembrī iecelts par VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāju.

Padomē savus amatus turpina ieņemt AS RB Rail padomes loceklis Nikolajs Sigurds Bulmanis un Kaspars Briškens.

Air Baltic Corporation, kas pērn nodrošināja 1086 darbavietas, aizvadītajā gadā uzlabojis savus finanšu rādītājus, palielinot gan uzņēmuma neto apgrozījumu, gan peļņu. Iesniegtajā gada pārskatā, kas bija jau 18. kopš akciju sabiedrības dibināšanas, redzams, ka aizvadītajā gadā lidsabiedrība apgrozījusi 278,806 miljonus eiro un nopelnījusi 2,02 miljonus eiro pēc nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra pirmajā pusē izskanēja informācija, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) lūdzis atmaksāt dīkstāves pabalstus par apmēram 4000 darbiniekiem. Pēc VID sniegtās informācijas, līdz septembra vidum pēc VID aicinājuma dīkstāves pabalsti atmaksāti par 534 personām 170,40 tūkst. eiro apmērā, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Kopumā Covid-19 krīzes seku mazināšanai VID dīkstāves pabalstos kopumā izmaksājis 53,5 milj. eiro vairāk nekā 55 tūkstošiem darbinieku.

Lursoft izpētījis, kas ir tie uzņēmumi, kuri Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai saņēmuši atbalstu no valsts – kuras nozares tie pārstāv, kāds ir to reģionālais sadalījums un kopējais pienesums nodokļu maksājumos valsts kopbudžetam.

Valsts atbalstu saņēmuši nedaudz vairāk nekā 8 tūkstoši uzņēmumu, liecina Lursoft informācija. No tiem 59,9% gadījumos uzņēmumu darbiniekiem izmaksāts tikai dīkstāves pabalsts, bet 21,86% gadījumu ne tikai piešķirts dīkstāves pabalsts, bet VID arī atbalstījis uzņēmuma nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadali termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz trim gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 9,86 miljardus eiro

Db.lv, 18.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 9,86 miljardus eiro, tostarp 3,29 miljardus eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un 1,72 miljardus eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī, liecina "Lursoft" aprēķini, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju.

Lielākās nodokļu iemaksas veikuši degvielas tirgotāji, tiesa, mainījies saraksta līderis. Lursoft izpētījis, ka VID administrētajos nodokļos pagājušajā gadā visvairāk samaksājusi SIA "Orlen Latvija" (278,95 miljoni eiro), kas iepriekšējos gados atradās trešajā pozīcijā aiz SIA "Neste Latvija" un SIA "Circle K Latvia".

Otrajā vietā ir "Neste Latvija" ar 202,84 miljoniem eiro, trešajā - "Circle K Latvia" ar 190,72 miljoniem eiro.

Ceturtajā vietā ir SIA "Baltic Sales Network" ar 142,1 miljonu eiro, piektajā vietā - SIA "Philip Morris Latvia" ar 124,77 miljoniem eiro, sestajā vietā - SIA "Pirmas" ar 109,56 miljoniem eiro.

Septītajā vietā ir AS "Amber Latvijas balzams" ar 86,87 miljoniem eiro, astotajā vietā - AS "Latvijas gāze" ar 78,51 miljonu eiro, devītajā vietā - "Neste Oyj" ar 72,95 miljoniem eiro, bet desmitajā vietā - SIA "MV Group Distribution LV" ar 70,74 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pieņēma lēmumu, ar kuru piekrīt AS Air Baltic Corporation pamatkapitāla palielināšanai, informē Saeimas Preses dienests.

Lēmuma projektu atbalstīja 45 deputāti, pret bija 13 un atturējās 2.

Saskaņā ar lēmumu Saeima atļauj finanšu ministram līdz 80 miljoniem eiro palielināt noteikto apropriāciju Satiksmes ministrijai, paredzot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, AS Air Baltic Corporation pamatkapitāla palielināšanai pēc akcionāra līguma parakstīšanas. Dotācija nepieciešama nacionālās aviosabiedrības turpmākās attīstības nodrošināšanai.

Saeimas lēmumā uzsvērta nepieciešamība nodrošināt to, lai darījumam nebūtu negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci.

Tāpat lēmumā atzīmēts, ka airBaltic un tās meitassabiedrības nedrīkst iegādāties, nomāt vai jebkādā citā veidā izmantot Eiropas Savienības vai starptautiskajām sankcijām, kurām Latvija pievienojusies, pakļauto valstu militāri rūpniecisko kompleksu un ar tiem tieši vai netieši saistītu uzņēmumu produkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventbunkers pārsteigts par satiksmes ministra izteikumiem

Dienas Bizness, 09.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Ventbunkers šodien izplatītā paziņojumā pauž pārsteigumu par satiksmes ministra Ulda Auguļa izteikumiem plašsaziņas līdzekļos, ka AS Ventbunkers kā nacionālās aviokompānijas investora kandidatūra vairs netiek izskatīta.

AS Ventbunkers neesot saņēmis nekādu oficiālu atteikumu no aviokompānijas airBaltic vai Satiksmes ministrijas pārstāvjiem. AS Ventbunkers norāda, ka jau sākotnēji nezināmu iemeslu dēļ tika novilcinātas uzņēmuma iespējas iepazīties ar lidsabiedrības faktisko finansiālo stāvokli, lai varētu izstrādāt detalizētu investīciju piedāvājumu.

Neskatoties uz to, ka šā gada janvārī tika parakstīts informācijas neizpaušanas līgums starp AS Air Baltic Corporation un AS Ventbunkers, uzņēmums vēl joprojām neesot saņēmis pieeju finanšu un juridiskajiem dokumentiem padziļinātās izpētes veikšanai.

Eva Ciniņa, AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja, komentē: «Mēs esam nepatīkami pārsteigti par satiksmes ministra medijos pausto noraidījumu Ventbunkers kā airBaltic investora piesaistīšanai, pat neizskatot mūsu investīciju piedāvājumu, un, neskatoties uz to, ka jau vairākus mēnešus esam piedalījušies iespējamās sadarbības sarunās ar airBaltic un Satiksmes ministrijas pārstāvjiem. Taču tajā pašā laikā tas izskaidro to, kādēļ līdz šim ir bijusi vilcināšanās saistībā ar visas nepieciešamās informācijas nodrošināšanu, lai Ventbunkeram būtu iespēja padziļināti iepazīties ar aviokompānijas finansiālo situāciju un nepieciešamajiem juridiskajiem dokumentiem un varētu izstrādāt detalizētu investīciju piedāvājumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dienas tēma: Valsts uzņēmumu vadītāju algas atšķiras pat 27 reizes

Lāsma Vaivare, 08.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts uzņēmumu vadītāju algas atšķiras pat 27 reizes; virs 100 tūkst. eiro gadā gan nopelna vien dažviet

Tas izriet no DB analīzes, pētot lielāko valstij daļēji un pilnībā piederošo uzņēmumu vadītāju pērnā gada deklarācijas. No tām arī secināms, ka pagājušajā gadā vadītāju algas augušas, tiesa, dažos uzņēmumos krietni straujāk nekā citos.

Visstraujākais algas pieaugums vērojams par valsts naudu uzturētajā a/s Air Baltic Corporation, kas arī iepriekš izcēlusies ar dāsni atalgotiem vadītājiem. Nacionālās lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss pērn nopelnījis pāri par 935 tūkst. eiro, par teju 300 tūkst. eiro vairāk nekā gadu iepriekš un 550 tūkst. eiro vairāk nekā 2012. gadā. Skopošanās nav vērojama arī attiecībā uz citiem aviokompānijas valdes locekļiem – Martins Sedlackis saņēmis 520,8 tūkst. eiro, kas ir par 128 tūkst. eiro vairāk nekā gadu iepriekš, bet Vitolds Jakovļevs – 358,9 tūkst. eiro. Arī viņa alga pērn krietni pieaugusi – 2013. gadā V. Jakovļevs saņēma 276,5 tūkst. eiro, liecina deklarācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Projekts, kas AirBaltic ļauj ietaupīt vienu miljonu eiro gadā

Kristīne Stepiņa, 03.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Motivēt, iesaistīt, aizraut, pārbaudīt – tās ir dažas no funkcijām, ko organizācijas un personāla vadītāji cenšas īstenot, izmantojot darbā spēļu elementus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To izmantošana uzņēmumu mērķu sasniegšanā angliski tiek dēvēta gamification, ko latviski jau ir pieņemts tulkot kā spēļošanu. Tā nozīmē iepriekš definētu noteikumu izmantošanu konkrētām biznesa vajadzībām – tās galvenais mērķis ir caur spēles elementiem motivēt darbiniekus sasniegt labākus rezultātus, kā arī iesaistīt viņus būtisku lēmumu pieņemšanā. Par spēli Prognožu birža a/s Air Baltic Corporation šogad saņēmusi Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas Gada balvu. Šī birža ļauj par 10% uzlabot biznesa lēmumu kvalitāti un aviosabiedrībai ietaupīt aptuveni vienu miljonu eiro gadā, aplēsusi kompānija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic ir pieņēmusi lēmumu turpināt iekšzemes reisus starp Rīgu un Liepāju arī ziemas sezonā.

Pasažieri no Liepājas aizvien biežāk izmanto savienojumu ar Rīgu tranzīta lidojumiem, informē aviokompānija. Populārākie savienojumi no Liepājas caur Rīgu ir uz Kopenhāgenu, Maskavu, Londonu, Stokholmu un Berlīni.

Lai uzlabotu savienojumu iespējas no Rīgas, ziemas lidojumu sarakstā ir mainītas reisu dienas. Sākot no 30. oktobra, rīta reisi no Liepājas notiks pirmdienās, ceturtdienās un sestdienās, dodot iespēju pasažieriem izplānot nedēļas nogales braucienus no Rīgas.

airBaltic lido starp Rīgu un Liepāju 3 reizes nedēļā. Pasažieri lido ar Bombardier Q400 NextGen lidmašīnu, reiss ilgst apmēram 40 minūtes.

airBaltic nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz aptuveni 60 galamērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Gauss: airBaltic no Tallinas piedāvā 12 tiešos lidojumus un ir lielākais pārvadātājs

Lelde Petrāne, 03.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paplašinājusi savu darbību Tallinā, uzsākot lidojumus trīs jaunos maršrutos uz Malagu, Kopenhāgenu un Briseli.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: «Tagad airBaltic no Tallinas kopumā piedāvā 12 tiešos lidojumus un ir lielākais pārvadātājs Igaunijā. Līdz gada beigām no Tallinas uzsāksim lidojumus uz vēl vienu jaunu galamērķi – Zalcburgu Austrijā. Tāpat esam nolēmuši uz dažiem mēnešiem pagarināt lidojumus maršrutā Tallina–Malaga arī ziemas sezonā, par kuru lielu interesi Igaunijas pasažieri izrādīja jau pirms lidojumu uzsākšanas.»

airBaltic no Tallinas piedāvā tiešos lidojumus uz Amsterdamu, Berlīni, Londonu, Oslo, Parīzi, Stokholmu, Vīni, Viļņu un tagad arī uz Malagu, Briseli un Kopenhāgenu, kā arī savienojošos reisus caur Rīgu. Papildu tam airBaltic arī paziņojusi par tiešo lidojumu sākšanu trīspadsmitajā maršrutā no Igaunijas galvaspilsētas uz Zalcburgu Austrijā. Sezonālie tiešie reisi starp šīm divām pilsētām tiks uzsākti 2019. gada 21. decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auditorkompānija KPMG Baltics veiks nacionālās lidsabiedrības airBaltic 2011.-2015.gada darbības padziļināto izpēti, atbilstoši valdības dotajam uzdevumam.

Kā uzsver Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš: «Atbilstoši Ministru kabineta 19.novembra sēdē lemtajam, Satiksmes ministrijai tika uzdots piesaistīt neatkarīgu ekspertu, lai veiktu nacionālās aviokompānijas airBaltic 2011.-2015.gada darbības padziļināto izpēti. Tās rezultātā jāvērtē airBaltic padomes un valdes darbība, nodrošinot aviokompānijas finanšu darbību, juridisko lietu vešanu kā arī komercdarbību. Tāpat arī jāsniedz atzinumu par uzņēmuma biznesa plānā Horizon 2021 definēto mērķu un sasniedzamo rezultātu atbilstību faktiskajai situācijai. Atsaucoties SM uzaicinājumam, savus piedāvājumus iesniedza četras lielākās Latvijā darbojošās starptautiski atzītās auditorkompānijas.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dienas tēma: Darbinieku skaita dinamika TOP 100 uzņēmumos

Uldis Andersons, Sanita Igaune, Egons Mudulis, 08.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas 100 lielākie uzņēmumi kopā nodarbina ap 80 tūkst. strādājošo un atspoguļo līdzīgas tendences tautsaimniecībā kopumā – darbinieku skaits kopš krīzes ir pieaudzis, tomēr nav atgūts pirmskrīzes līmenis.

Tā liecina Lursoft un Dienas Biznesa (DB) veidotā TOP 500 dati. 2013. gadā TOP 100 uzņēmumos strādāja 79 544 darbinieki, kas salīdzinājumā ar 2008. gadu, bija par 3,3 tūkstošiem mazāk. 2008. gadā lielākajos uzņēmumos strādāja 82 919 cilvēki. Viszemākais līmenis apskatītajā laika posmā bija 2010. gadā, kad TOP 100 uzņēmumi nodarbināja 73 521 strādājošo. Kopš 2011. gada darbinieku skaits sācis palēnām pieaugt. Dati par 2014. gadu vēl nav pieejami par visiem TOP 100 uzņēmumiem, tāpēc analīze par tiem gaidāma rudenī. Strauju strādājošo skaita pieaugumu uzrāda vien atsevišķi, uz roku pirkstiem skaitāmi uzņēmumi, kas būtībā lielākoties vieni paši arī ietekmē kopējo TOP 100 saraksta statistiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa atalgojums kompānijā pagājušajā gadā samazinājies par 41,8% - līdz 686 701 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas gada ienākumu deklarācija par 2020.gadu.

Vienlaikus Gauss pagājušajā gadā deklarējis arī 23 000 eiro ienākumus no automašīnas pārdošanas. Gauss pērn par 23 000 eiro pārdevis 2016.gada izlaiduma automašīnu "Mercedes".

Deklarācija liecina, ka Gausa īpašumā joprojām ir būves Vācijā, Austrijā un Itālijā, kā arī viņam kopīpašumā joprojām pieder nekustamais īpašums Rīgā. Vienlaikus deklarācija liecina, ka 2020.gadā Gauss par 110 000 eiro iegādājies arī nekustamo īpašumu Jūrmalā.

Miljarda apgrozījums un biržas plāni 

Globālajai pandēmijai ir bijusi graujoša ietekme uz starptautiskajām aviokompānijām. Covid-19...

"airBaltic" vadītājam arī pilnībā pieder Vācijā reģistrēts uzņēmums "MaGau GmBH".

Tāpat aviokompānijas valdes priekšsēdētāja īpašumā pagājušā gada beigās bija 2017.gada kvadricikls "Canam Quard", bet lietošanā viņam ir vēl četras automašīnas - 2017.gada un 2019.gada "Tesla", 2019.gada "Audi Q5", kā arī 2020.gada "Audi e-tron".

Gausam 2020.gada beigās nebija deklarētu skaidrās naudas uzkrājumu, kamēr 2019.gada beigās viņa skaidras naudas uzkrājumi veidoja 15 000 eiro. Savukārt bezskaidrās naudas uzkrājumi 12 dažādās iestādēs 2020.gada beigās kopumā veidoja 703 337 eiro, kas ir par 88 663 eiro mazāk nekā gadu iepriekš.

Deklarācija liecina, ka pērn Gauss veicis deviņus darījumus, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, kopējai summai veidojot 299 180 eiro. Tostarp viņš veicis četrus pirkumus par kopējo summu 142 180 eiro, vienu pārdošanas darījumu par 23 000 eiro, bet par pārējo summu veikti "citi" darījumi, tostarp Gauss apmaksājis studiju maksu 24 000 eiro apmērā.

2020.gada beigās Gausam bija arī divi aizņēmumi par kopējo summu 383 000 eiro, kas, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir par 29 000 eiro mazāk.

Jau ziņots, ka 2019.gadā Gausa kopējie ienākumi bija 1,181 miljons eiro, tostarp visa summa tika saņemta no "airBaltic".

Tāpat vēstīts, ka Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes laikā no 2020.gada aprīļa Gauss atteicās no algas, lai atbalstītu uzņēmuma centienus pārvarēt ārkārtējo situāciju. "Sākot no aprīļa un līdz brīdim, kad mēs atkal varēsim atsākt regulāros lidojumus, es atsakos no sava atalgojuma. Arī padomes un valdes locekļi un priekšsēdētāji, kā arī vadītāji jau brīvprātīgi piekrituši samazināt savu atalgojumu par 20%," 2020.gada marta beigās pauda Gauss.

"airBaltic" koncerns pērn strādāja ar 142,6 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 72% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna zaudējumi pieauga 29 reizes un sasniedza 264,6 miljonus eiro. "airBaltic" grupā ietilpst mātessabiedrība "Air Baltic Corporation" un meitasuzņēmumi SIA "Baltijas kravu centrs", AS "Aviation Crew Resources", SIA "Air Baltic Training" un SIA "Loyalty Services".

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienai no Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" lidmašīnām "Airbus A220-300" 11.jūlija lidojumā maršrutā Rīga-Kopenhāgena izslēgušies abi dzinēji piezemēšanās laikā, kad lidmašīna pabeidza drošu nosēšanos uz skrejceļa, apstiprināja uzņēmumā.

"airBaltic" skaidroja, ka kompānijas izmantotās "Airbus A220-300" lidmašīnas ir aprīkotas ar jaudas kontroles traucējumu pielāgošanas sistēmu, kas novērš nekontrolēti augstu jaudu pacelšanās vai nolaišanās laikā un tiek automātiski aktivizēta tikai lidmašīnai atrodoties uz zemes. Brīdī, kad lidmašīna jau bija nosēdusies uz zemes, sistēma atslēdza dzinējus.

Lidsabiedrības pārstāvji uzsvēra, ka drošība ir "airBaltic" galvenā prioritāte, un uzņēmums patlaban strādā kopā ar lidmašīnas ražotāju "Airbus" un dzinēju ražotāju "Pratt & Whitney" pie izmeklēšanas.

"airBaltic" līdz šim līdzīgu gadījumu nebija piedzīvojusi.

Vienlaikus "airBaltic" pateicas tās apkalpei par situācijas atrisināšanu, ievērojot uzņēmuma drošības vadlīnijas. Konkrētā "airBaltic" "Airbus A220-300" lidmašīna atkal veic regulāros lidojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic pilnveidojusi uzņēmuma pakalpojumus darbā ar aizkavēto vai bojāto bagāžu, ieviešot tiešsaistes pašapkalpošanās platformu komunikācijai starp pasažieri un lidsabiedrību.

"Neskatoties uz to, ka mēs īpaši rūpīgi attiecamies pret pasažieru bagāžu un vairāk nekā 98% gadījumu tā droši un savlaicīgi sasniedz savu galamērķi, dažreiz bagāža var aizkavēties vai tikt sabojāta. Šādos gadījumos mūsu klientu serviss sniedz profesionālu aprūpi un dara visu nepieciešamo, lai bagāžu atrastu un piegādātu, kā arī atlīdzinātu pasažiera izdevumus," saka airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Pateicoties jaunajam servisam, pasažieri tagad var izveidot vai pārvaldīt pieteikumus un izsekot savu aizkavēto bagāžu pašapkalpošanās mājaslapā.

"airBaltic" koncerns pērn strādāja ar 142,6 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 72% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna zaudējumi pieauga 29 reizes un sasniedza 264,6 miljonus eiro. "airBaltic" grupā ietilpst mātessabiedrība "Air Baltic Corporation" un meitasuzņēmumi SIA "Baltijas kravu centrs", AS "Aviation Crew Resources", SIA "Air Baltic Training" un SIA "Loyalty Services".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar obligāciju grafiku, kas noteikts obligāciju emisijas galīgajā prospektā, Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2021. gada 27. jūlijā investoriem veikusi jau otro obligāciju kuponu maksājumu 13,5 miljonu eiro apmērā.

"2019. gadā veiktā obligāciju emisija bija paredzēta mūsu uzņēmuma nākotnes izaugsmes atbalstīšanai. Pagājušajā gadā mēs piedzīvojām dramatiskas izmaiņas, taču airBaltic pamata vīzija nākotnei saglabājas nemainīga – būt lielākajai lidsabiedrībai Baltijā, nodrošinot labāko savienojamību uz un no reģiona," teic airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

airBaltic pārdevusi Boeing 737 lidojumu simulatoru 

Latvijas lidsabiedrības airBaltic struktūrvienība airBaltic Training pabeigusi apmācības ar Boeing...

2019. gada 24. jūlijā airBaltic emitēja piecu gadu obligācijas 200 miljonu eiro vērtībā ar 6,75% procentu likmi.

Starptautiskie un vietējie investori atzinīgi novērtēja darījuma piedāvājumu, kā rezultātā obligācijas iegādājās vairāk nekā simts investori no 25 valstīm un pieprasījums pārsniedza piedāvājumu.

Kā ziņots, "airBaltic" koncerns pērn strādāja ar 142,6 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 72% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna zaudējumi pieauga 29 reizes un sasniedza 264,6 miljonus eiro. "airBaltic" grupā ietilpst mātessabiedrība "Air Baltic Corporation" un meitasuzņēmumi SIA "Baltijas kravu centrs", AS "Aviation Crew Resources", SIA "Air Baltic Training" un SIA "Loyalty Services".

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa atalgojums kompānijā pagājušajā gadā pieauga par 20,7% - līdz 829 018 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas gada ienākumu deklarācija par 2021.gadu.

Vienlaikus Gauss pagājušajā gadā deklarējis arī 52 000 eiro ienākumus no īpašuma pārdošanas.

Deklarācija liecina, ka Gausa īpašumā joprojām ir būves Vācijā, Austrijā un Itālijā, un īpašums Jūrmalā. Tāpat Gausam kopīpašumā joprojām pieder nekustamais īpašums Rīgā.

"airBaltic" vadītājam arī pilnībā pieder Vācijā reģistrēts uzņēmums "MaGau GmBH".

Tāpat aviokompānijas valdes priekšsēdētāja īpašumā pagājušā gada beigās bija 2017.gada kvadricikls "Canam Quard", bet lietošanā viņam bija četras automašīnas - 2019.gada un 2021.gada "Tesla", 2019.gada "Audi Q5", kā arī 2020.gada "Audi e-tron".

Gausam 2021.gada beigās nebija deklarētu skaidrās naudas uzkrājumu. Savukārt bezskaidrās naudas uzkrājumi 11 dažādās iestādēs 2021.gada beigās kopumā veidoja 740 455 eiro, kas ir par 37 118 eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas administratora «komandas» pārstāvis liecina par noziedzīgu «organizētu grupu», pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«2012. gada 6. februārī es tiku iesaistīts organizētā grupā, kuras vadītāji bija KPMG Baltics SIA (KPMG) amatpersonas – maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas administratora vadības grupa, kuras mērķis bija ar krāpnieciskām darbībām, ļaunprātīgi un pretlikumīgi iegūt prasījuma tiesības pret AS Air Baltic Corporation (airBaltic) un citiem debitoriem vairāk nekā 65 miljonu eiro apmērā». Šāda satura liecības Ekonomikas policijai pagājušā gada beigās sniedzis mazpazīstamais uzņēmējs Edijs Ziediņš pēc tam, kad viņam tika noteikts aizdomās turētā statuss kriminālprocesā par naudas līdzekļu nelikumīgu iegūšanu no Latvijas Krājbankas un to legalizēšanu, kas cieši saistīta ar aviokompānijas airBaltic finanšu plūsmām. Nekādus oficiālus komentārus Valsts policija nesniedz, taču neoficiāla informācija par «miera periodu» izmeklēšanā liek domāt par iespējamu klusumu pirms vētras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

FOTO: Latvijas iekārojamākie darba devēji 2017

Zane Atlāce - Bistere, 27.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Vairāki uzņēmumi topā dala vienu vietu.

Darba portāla CV Market aptaujā par iekārojamāko darba devēju Latvijā līderi ir diezgan nemainīgi, taču topu pametuši tādi uzņēmumi kā mazumtirdzniecības veikalu tīkls SIA Rimi Latvija, būvmateriālu un mājas preču mazumtirdzniecības veikalu tīkls SIA Depo DIY, VAS Starptautiskā lidosta Rīga, telekomunikāciju uzņēmumi SIA Bite Latvija un SIA Tele2, VID Rīgas reģionālā iestāde, elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs AS Sadales tīkls, VAS Latvijas dzelzceļš un kokapstrādes uzņēmums AS Latvijas finieris.

Tikmēr TOP 10 jaunpienācēji 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, ir dzērienu vairumtirdzniecības uzņēmums SIA Coca-Cola HBC Latvia un farmācijas uzņēmums AS Grindeks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējā “Coface” Baltijas TOP 50 reitingā ir iekļauti 10 uzņēmumi no Latvijas - par trim uzņēmumiem vairāk nekā pērn.

Sarakstā iekļauts arī 31 uzņēmums no Lietuvas un 9 uzņēmumi no Igaunijas. Neraugoties uz ārējās ekonomikas lejupslīdi, kopumā pagājušajā gadā Baltijas valstu ekonomikā bija vērojama strauja izaugsme, ko apliecināja gan spēcīgs iekšējais pieprasījums, gan dinamiskais eksports.

Patēriņu noteica labvēlīgā situācija darba tirgū un nodokļu samazināšana. Tāpat Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums pozitīvi ietekmēja investīcijas. 2019. gada beigās Baltija sāka ciest no ārējās tirdzniecības vājināšanās. Šī joprojām ir nozīmīga ekonomiskās aktivitātes sastāvdaļa, jo preču un pakalpojumu eksporta īpatsvars procentuāli no nominālā IKP pērn bija 78% Lietuvā, 73% Igaunijā un 60% Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Air Baltic Corporation” (airBaltic) akcionāru sapulcē par uzņēmuma padomes locekļiem ievēlēti Andris Liepiņš, Klāvs Vasks un Kaspars Ozoliņš.

Jauno airBaltic padomes locekļu pilnvaru termiņš ir trīs gadi.

Andra Liepiņa kompetence ir korporatīvā pārvaldība, uzņēmuma un komandas vadība, kā arī iesaistīto pušu vadība. Kopš 2019.gada Liepiņš pilda padomes locekļa amatu VAS “Latvijas dzelzceļš” un kopš 2022.gada padomes locekļa amatu SIA “Rīgas nami”. Pirms tam viņš bijis padomes loceklis AS “Latvenetergo”, padomes priekšsēdētājs uzņēmumos VAS “Starptautiskā Lidosta Rīga”” un “airBaltic”. No 2001.gada līdz 2014.gadam viņš ieņēma Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatu. Liepiņam ir maģistra grāds biznesa vadībā (EMBA), kas iegūts Rīgas Biznesa skolā, starptautisko attiecību maģistra grāds, kas iegūts Kolumbijas universitātē (Columbia University of the city of New York) un maģistra grāds sabiedrības vadībā, kas iegūts Latvijas Universitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa atalgojums kompānijā pagājušajā gadā pieauga par 2,9% - līdz 853 460 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas gada ienākumu deklarācija par 2022.gadu.

Vienlaikus Gauss pagājušajā gadā deklarējis arī 417 519 eiro cita veida ienākumus no AS "Air Baltic Corporation".

Deklarācija liecina, ka Gausa īpašumā joprojām ir būves Vācijā, Austrijā un Itālijā, un īpašums Jūrmalā. Tāpat Gausam kopīpašumā joprojām pieder nekustamais īpašums Rīgā.

"airBaltic" vadītājam arī pilnībā pieder Vācijā reģistrēts uzņēmums "MaGau GmBH".

Tāpat aviokompānijas valdes priekšsēdētāja īpašumā pagājušā gada beigās bija 2017.gada kvadricikls "Canam Quard", bet lietošanā viņam bija četras automašīnas - 2019.gada un 2021.gada "Tesla", 2022.gada "Audi e-tron", kā arī 2019.gada "Mercedes GLE".

Gausam 2022.gada beigās nebija deklarētu skaidrās naudas uzkrājumu. Savukārt bezskaidrās naudas uzkrājumi 11 dažādās iestādēs 2022.gada beigās kopumā veidoja 645 929 eiro, kas ir par 94 526 eiro mazāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru