DB Viedoklis

Tiesa riskē pieļaut nelikumības

Jānis Goldbergs, 09.09.2019

FOTO: NO DB ARHĪVA

Jaunākais izdevums

Tā sauktā Trasta komercbankas lieta sāk pieņemt nepatīkamu virzienu.

6. septembra Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas sēdē zvērināts advokāts Oskars Rode lūdza izsniegt visus pierādījumus, lai ar tiem varētu iepazīties klients. Savukārt zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš dēļ šī paša iemesla, ka viņa klientam Timotejam Kellijam nav bijusi un arī nav iespēja iepazīties ar visiem krimināllietā izmantojamajiem materiāliem, kas uzskaitīti dokumentu sarakstos, lūdza lietu atgriezt prokuratūrā, lai atbildīgā institūcija to pienācīgi sagatavotu.

Jau iepriekš Dienas Bizness rakstījis, ka prokuratūras neizdarības dēļ advokātu un apsūdzēto rīcībā nonākuši sensitīvi dati, un tas viss ir vienkārši tādēļ, ka Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra lietu ir sagatavojusi tā, kā sagatavojusi. Nekā! Bez satura rādītājiem, bez norādēm, kas atrodams lietiskajos pierādījumos. Ak, jā! Lietiskie pierādījumi ir datoru un telefonu atmiņas, kas satur dokumentus. Proti, sarakstes ar mīļvārdiņiem ar personām, kurām ar krimināllietu nav nekāda sakara, privāti fotoattēli, tostarp intīmi, slimību vēstures un daudz kas cits, ko neklātos izpaust.

Visā šajā jezgā Vidzemes priekšpilsētas tiesnesis Imants Dzenis saglabāja dzelzs stāju. Noticis esot tas, kas noticis, un neko citu vairs iesākt nevaram. Dokumenti ir tiesā! Lūdzu, ļaudis, neizplatiet saņemtos materiālus un esiet godprātīgi! No vienas puses ir skaisti smagos noziegumos apsūdzētos aicināt būt godprātīgiem. Tas apliecina, ka tiesa vēl tic viņu nevainībai. Tomēr, vai ar ticību vien pietiek? Daudz prātīgāk būtu bijis klausīt advokātu Saulvedi Vārpiņu un atgriezt lietu prokuratūrā, lai tur ļaudis sašķiro visu, kā pieklājas. Galu galā drukātā formātā izdalītie materiāli, kas ir 165 sējumos uz tiesneša galda, digitāli aizņem tikai 5,27 GB. Ar tiem visi ir iepazinušies. Tas, kas ir lietiskajos pierādījumos – diskos – aizņem 507 GB. Tulkojot sējumos, būs kādi 16 tūkstoši sējumu, ar kuru šķirošanu galā tikt solās I. Dzenis. Tas jau neizdodas! 6. septembrī jau saņemtas atkārtotas sūdzības, ka kaut ko nevar izplatīt tālāk, ka atrastas jaunas privātas fotogrāfijas un tiesai ar to jātiek galā. Jātiek, jo citādi likums tiek pārkāpts tieši Latvijas Republikas tiesas zālē, bet tas pavisam neizskatās labi.

Advokāts Saulvedis Vārpiņš savā lūgumā tiesai norādīja uz Eiropas Savienības direktīvām, kas ir jāpilda. Šī norāde liek izdarīt secinājumus. Būs tiesvedības par to, ka Latvijā netiek ievēroti krimināltiesību pamatprincipi, ka apsūdzētie nesaņem vienlīdzīgas iespējas iepazīties ar lietas materiāliem, ka tieši tiesa izdod sensitīvus datus! Tā notiks, jo apstrādājamais materiāls ir tiesvedībā un ar to cilvēki darbojas.

Lai sašķirotu pieminētos 16 tūkstošus sējumu jeb 507 GB datu, visticamāk, tiesai nepietiks ar diviem darbiniekiem, kas šobrīd iesaistīti, un tas liek domāt par riskiem, kurus tiesnesis šobrīd uzņemas prokuratūras vietā. Visbeidzot ir jautājums, vai I. Dzenis šos riskus uzņemas no brīvas gribas un neatkarīgi. Lai kā arī nebūtu, pašreizējam lēmumam paturēt lietu tiesā, neatgriežot to sakārtošanai prokuratūrā, būs sekas, no kā finansiāli var ciest Latvijas valsts.

Noslēguma jautājums pāri visam skan mazliet politiski: «Vai šādi izskatās bezkompromisa tiesiskums?»

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jūlijā valsts atbalstu nesaņēma 63 OIK saņemošās stacijas

Lelde Petrāne, 31.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūlijā valsts atbalstu obligātā iepirkuma sistēmā nesaņēma 63 elektrostacijas, informē Ekonomikas ministrija.

Turpinot OIK saņemošo elektrostaciju darbības un komersantu sniegtās informācijas izvērtēšanu, Ekonomikas ministrija, AS Enerģijas publiskais tirgotājs un AS Sadales tīkls konstatēja principiālo elektriskā pieslēguma shēmu (turpmāk – PEPS) neatbilstību normatīvo aktu un vadlīniju prasībām 53 stacijās. Līdz ar to šā gada jūlijā šīs stacijas, kā arī 10 stacijas, kuras vispār neiesniedza minētās pieslēguma shēmas, valsts atbalstu nesaņēma. Līdz brīdim, kamēr netiks saņemts elektrostaciju PEPS precizējums un netiks novērstas neatbilstības, šiem komersantiem valsts atbalsts nebūs pieejams, liecina ministrijas sniegtā informācija.

No minētajām 63 stacijām par 34 stacijām jūlijā komersanti ir iesnieguši prasībām atbilstošas PEPS un ar 1.augustu valsts atbalsts tām tiks atjaunots. Savukārt 29 komersanti joprojām riskē zaudēt valsts atbalstu arī augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā es pret VID par 5 eiro tiesājos

Viktorija Kristholde-Lūse, VILGERTS nodokļu eksperte, 05.08.2019

FOTO: NO PERSONĪGĀ ARHĪVA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb - kā es pret VID par 5 eiro tiesājos.

Paskrienot notikumiem pa priekšu, uzreiz vēlos norādīt, ka tiesāšanās ceļā esmu uzvarējusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un spriedums administratīvā lietā ir stājies spēkā 10/06/2019. Taču jāsecina, ka mūsdienās ļoti reti kurš izvēlas tiesāties pret VID. Tas ir saistīts ar lielām tiesāšanās izmaksām, kuras pie tam vēl nav iespējams atgūt, patērēto laiku un valdošajam uzskatam (VID publiski paustajam) par augsto procentuālo uzvaras īpatsvaru no VID puses. Manā gadījumā svarīgs bija princips par to, ka esmu nodokļu konsultants, un nevarēju atstāt VID negodīgu rīcību bez uzmanības. Tas bija reputācijas jautājums. Mani kolēģi juristi gan vienmēr ir uzsvēruši, ka principi mūsu valstī maksā dārgi, kas tā arī ir. Neskatoties uz faktu, ka visu tiesvedību kārtoju es pati un man nebija papildu juristu un konsultantu rēķini, jebkurā gadījumā biju iztērējusi arī 90 eiro valsts nodevās, kas pret strīdus summu 5 eiro ir smieklīgi un pat muļķīgi. Tieši tāpēc bieži mani klienti izvēlas netiesāties ar VID, jo saprot, ka tas ir pārāk dārgi. Man kā konsultantam šis šķiet absurdi. Turklāt VID ar šādu rīcību paliek arvien pašpārliecinātāks. Pēdējā laikā 95% gadījumos pie nepamatota audita uzrēķina vienīgā VID atbilde un argumentācija ir: «Ejiet, tiesājieties un tad redzēsim, ko tiesa teiks».

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Piemaksāt par naudu depozītā vai kontā

Jānis Šķupelis, 26.08.2019

Foto: PA Wire/PA Images/Scanpix/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Negatīvo likmju laikmetam ievelkoties, skaļākas kļūst diskusijas par negatīvām depozītu likmēm

Pasaules ekonomikas apstākļiem kļūstot pelēcīgākiem, gandrīz visas ietekmīgākās centrālās bankas devušas mājienus vai jau spērušas kādus konkrētus soļus, lai palīdzētu ekonomikai. Šoreiz to noteiktās procentu likmes ir rekordzemas (vai tuvu tam). Tas nozīmē, ka, tuvojoties ekonomikas nedienām, to cirpšana jāsāk no šāda līmeņa. Tādēļ arvien biežāk tiek runāts par negatīvām centrālo banku likmēm. Piemēram, Eiropas Centrālās bankas (ECB) gadījumā jau ilgi negatīva ir iestādes eiro depozītu likme komercbankām. Visai iespējams, ka šī likme tiks samazināta vēl tālāk, un par noguldījumiem atpakaļ ECB tādējādi bankām būs jāmaksā vēl vairāk.

Banku peļņu tradicionāli veido starpība starp noguldījumiem un kredītiem. Likmēm klejojot zemāk un bankām vēl mēģinot izvairīties no negatīvu likmju noteikšanas privātpersonām, šī starpība samazinās. Tas kādā brīdī komercbankām vai nu var likt apturēt kredītu likmju lejupslīdi, vai tomēr negatīvā teritorijā dzīt depozītu likmes, jo, ja vismaz vienu no abiem nedara, sarūk peļņa, kas samazina biznesa rentabilitāti un paaugstina risku. Dažkārt tiek norādīts, ka bankas šādos laikos saviem klientiem mēģina piedāvāt augstāka riska finanšu instrumentus, par kuriem tās attiecīgi var paprasīt lielākas komisijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Apelācijas instances tiesa strīdā par Jelgavas Depo būvatļauju uzklausīs VPVB

LETA, 12.09.2019

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apelācijas instances tiesā izskatot administratīvo lietu par lielveikala «Depo» būvniecībai Jelgavā izsniegto būvatļauju, tiks pieprasīta informācija no Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB), informēja Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja palīgs Sandis Zellis.

Šonedēļ lietā nopratināti divi liecinieki un uzklausīti procesa dalībnieku paskaidrojumi. Tālāk lieta tiek skatīta rakstveida procesā.

Tiesa arī konstatējusi, ka vēl nepieciešams iegūt papildu informāciju no VPVB, tādēļ lietas izskatīšana atlikta. Lietas turpmākā izskatīšana noteikta rakstveida procesā 6.novembrī.

Jau vēstīts, ka Administratīvā rajona tiesa atcēlusi Jelgavas pašvaldības izsniegto būvatļauju lielveikala «Depo» būvniecībai, informēja tiesas Jelgavas tiesu nama priekšsēdētājs Mārtiņš Birkmanis.

Tiesa, skatot trīs aktīvistu grupu lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumu, ar kuru atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvniecībai izsniegtā būvatļauja, konstatējusi pārkāpumus lielveikalam nepieciešamās transporta infrastruktūras noteikšanā un būvatļaujas neatbilstību pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kritiska situācija elektroapgādē

Lelde Petrāne, 19.09.2019

Foto: Ieva Čīka/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada siltajā periodā elektrolīniju bojājumu skaits, kuri radušies dažādu būvniecības, lauksaimniecības, mežizstrādes darbu laikā, ir vairākkārt pieaudzis un elektrolīnijas tiek bojātas jau vairāk nekā 20 reizes nedēļā. Situācija ir kritiska, jo šo bojājumu novēršana sāk aizņemt lielāko daļu no operatīvā personāla darba laika un šogad tie jau ir radījuši AS «Sadales tīkls» zaudējumus 174 tūkstošu eiro apmērā, informē uzņēmums.

AS «Sadales tīkls» izpilddirektors Sandis Jansons skaidro: «Situācija ir kritiska, jo nedēļas laikā tiek reģistrēti vairāk nekā 20 bojājumi. Darbinieki ir spiesti nekavējoties doties meklēt elektrotīkla bojājuma vietu, atliekot jau lielāko daļu savu plānoto ikdienas darbu. Bojājumi šogad ir radījuši uzņēmumam zaudējumus 174 tūkstošu eiro apmērā, turklāt cieš arī mūsu klienti, kuriem tiek traucēta elektroenerģijas piegāde. Diemžēl rodas ne vien elektroapgādes traucējumi klientiem un zaudējumi «Sadales tīklam», bet cilvēki riskē arī ar savu dzīvību. Viens no šādiem negadījumiem reģistrēts 16.septembrī Pāvilostas novadā, kur, iepriekš nesaskaņojot darbus, traktortehnikas vadītājs, vācot no meliorācijas grāvja nozāģēto koksni, ar hidromanipulatoru aizķēra vidējā sprieguma gaisvadu elektrolīnijas vadu. Traktors nodega, bet vadītājs ar roku un kāju apdegumiem nogādāts Valsts apdegumu centrā. Turklāt šādu negadījumu sekas var būt letālas.»

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

«Dators saka - sodīts!»

Jānis Goldbergs, DB žurnālists, 20.09.2019

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Saeima, izdomājot likumprojektus, grasās pārspēt britu komēdijseriāla Little Britain veidotājus - komiķus Deividu Viljamu (David Walliams) un Metu Lukasu (Matt Lucas).

Runa ir par ainu, kurā briti smejas par klientu savdabīgu apkalpošanas šķautni. Proti, pieņemot klientu, servisa darbiniece rūpīgi uzklausa klienta vajadzību, tad ilgstoši skatās datorā un paziņo: «Dators saka - nē!» Pēc šī paziņojuma klients uzsāk sarunas - vai vēl ko nevarētu iesākt, bet apkalpotāja atsaucas uz datoru un atvadoties klientam nicīgi uzklepo tieši sejā.

Dienas Biznesā jau aprakstījām Saeimas ieceri sodīt automātiski Latvijas iedzīvotājus, kuri nav laikus deklarējuši savus ienākumus, uzticot procedūru datorprogrammai. Raugi, rodas vairāki labumi – nav jānodarbina Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki, nav jāsatraucas, ka kāds būs vainīgs pie kļūmēm, jo datoram nav sirdsapziņas. Runa ir gan par juridiskām personām, kurām jāiesniedz mēneša un ceturkšņa atskaites, gan fiziskām personām. Tā kā viss vēl ir likumprojektu līmenī, var cerēt, ka datorizētā sodīšana tomēr netiks ieviesta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tiesa uz laiku apturējusi Olmafarm balsstiesības Olainfarm akcionāru sapulcēs

LETA, 26.09.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemgales rajona tiesa apmierinājusi prasību uz laiku apturēt 42% zāļu ražotāja «Olainfarm» akciju īpašnieces SIA «Olmafarm» balsstiesības «Olainfarm» akcionāru sapulcēs, aģentūra LETA uzzināja Zemgales rajona tiesā.

Prasību par pagaidu aizsardzības līdzekļu noteikšanu tiesai lūdza nelaiķa Valērija Maligina nepilngadīgā meita Anna Emīlija Maligina, kurai pieder 8% no «Olmafarm» akcijām.

Tāpat «Olmafarm» uz laiku pilnībā aizliegts rīkoties ar tās īpašumā esošajām «Olainfarm» akcijām apmēram 60 miljonu eiro vērtībā.

Neapmierinātībā ar tiesneses Mairas Griķes lēmumu, «Olmafarm» ar iesniegumu vērsusies pie tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) ar lūgumu izskatīt viņas darbību.

«Latvija ir tiesiska valsts, kurā valsts mērogā lielam, nozarē vadošam uzņēmumam ir jāspēj attīstīties, aizstāvēties pret izsaimniekošanu, turpināt maksāt nodokļus un nodrošināt izaugsmi darbiniekiem. Vairākuma akcionāriem ir jābūt iespējām nodrošināt šīs funkcijas tiesiskā un likumīgā veidā. Mēs lūdzam valsts augstākās amatpersonas nekavējoties rīkoties un novērst turpmākās nelikumības Zemgales rajona tiesas un konkrētās tiesneses darbā, kā arī nodrošināt tiesiskumu un īpašuma tiesību aizsardzību,» norādīja «Olmafarm» valdes priekšsēdētājs Pēteris Rubenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta: Noraida Nacionālās bibliotēkas būvnieku prasību par 12,1 miljona eiro piedziņu no valsts

LETA, 04.10.2019

Foto: EDIJS PĀLENS/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien pilnībā noraidīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvnieku - pilnsabiedrības «Nacionālo būvkompāniju apvienība» - prasību par 12 134 532 eiro piedziņu no valsts.

Pirmās instances tiesa bija apmierinājusi prasību daļā par parāda pamatsummas 9 272 319 eiro piedziņu un noraidījusi prasību daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu 2 862 212 eiro apmērā. Ņemot vērā to, ka Rīgas apgabaltiesa bija noraidījusi prasību par pamatsummu, apelācijas instances tiesai nebija pamata vērtēt prasību daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu, pieņemto nolēmumu skaidroja Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnesis Valdis Vazdiķis.

Lietas būtība ir par to, vai Latvijas valsts Kultūras ministrijas personā ir pilnībā norēķinājusies ar pilnsabiedrību «Nacionālā būvkompāniju apvienība» par LNB būvniecību atbilstoši līgumā par LNB būvniecību pielīgtajam.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Lai sakrātu, jāuzņemas lielāks risks

Jānis Šķupelis, 14.10.2019

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā viena no galvenajām tēmām finanšu tirgos bijusi slīgšana dziļāk negatīvu likmju okeānā. Šāds ienesīgums valstu parādam nozīmē, ka, investoriem savā starpā tirgū aktīvi mijot parāda vērtspapīrus, to cena pakāpeniski pieaugusi, līdz pārsniegusi apjomu, ko tie, ņemot vērā obligāciju kupona likmi, var nopelnīt, līdz dzēšanai turot šos vērtspapīrus.

Citiem vārdiem sakot, beigās dabūsi mazāk, nekā šo obligāciju esi pircis. Noticis ne tikai tā – Eiropas valdībām arī pirmreizējās sava parāda izsolēs to izdevies nopārdot ar negatīvu likmi. Pietiekami daudzi labāk izvēlas dārgi pirkt drošas obligācijas, pat neskatoties uz to, ka, tās turot, tiks garantēti zaudēta nauda. Tas ir ļoti izdevīgi valdībām, kurām ir lieliska iespēja ļoti lēti vai pat ar mīnusa zīmi (!) pārfinansēt savas saistības. Arī Latvija spējusi aizņemties ar negatīvām likmēm.

Zināmas pārdomas gan varētu rasties, cik tad patiesi šādas likmes ataino valstu riskus. Pagājušajā nedēļā, piemēram, bija ziņas, ka pirmo reizi ar nelielu negatīvu likmi savu īstermiņa parādu izdevās emitēt Grieķijai. Jā, ir runas, ka sliktākais Grieķijai jau ir aiz muguras. Tiesa gan, šī valsts vēl nosacīti nesen bija eirozonas parādu krīzes epicentrs un bija spekulācijas gan par totālu tās ekonomikas krahu un parādu norakstīšanu, gan izstāšanos no eiro monetārā reģiona. Tāpat milzīgs – virs 180% no IKP – joprojām ir šīs valsts parāds, kur par tā atdošanu pilnā apmērā arī var mēģināt strīdēties. No otras puses – pamata pieņēmums ir, ka pārējās eirozonas valdības tomēr neļaus Grieķijai iekrist vēl vienā parādu krīzē, kam attiecīgi šobrīd visi, šķiet, arī mēģina ticēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Apšauba obligāciju jēgu ieguldījumu portfelī

Jānis Šķupelis, 17.10.2019

Foto: Scanpix/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krājējiem bieži piedāvātais aktīvu izvietojums vairs var nestrādāt

Investoram ļoti svarīgi ir izlemt par savu ieguldījumu sadali jeb - kādu daļu naudas pludināt riskanto akciju un kādu – drošo obligāciju virzienā. Bieži vien ierasts, ka tradicionāls ieguldījumu portfelis krājējiem tiek veidots no aptuveni 60% akcijām un 40% obligācijām.

Pamatā nav kāda ļoti pārliecinoša veida, kā pasargāt investīcijas no cenu svārstībām. Tiek spriests, ka šāds diversificēts 60/40 portfelis daudzmaz der visiem laika apstākļiem. Tas vienmēr nenodrošinās to pašu labāko atdevi, bet tas var mīkstināt sitienu lejupslīdes brīžos. Proti, laikam ejot, tā rezultāti būs spēcīgi. Savukārt, ja ieguldījumi izteikti pozicionēti straujas izaugsmes ekonomikai, tad samērā labi guvumi gaidāmi, ja investoram par šo izaugsmi ir bijusi taisnība. Tiesa gan, dārgi nākas samaksāt, ja tā tomēr nav. Tāpat, ja konstanti tiek gaidīta recesija un portfelis ir pārlieku konservatīvs, tad investors riskē negūt pietiekamu peļņu no akciju izaugsmes, ja lejupslīde tomēr spītīgi neatnāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Azarts pieņemt pareizos lēmumus

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 23.10.2019

Eduards Šmits

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīdī, kad vajadzēja izšķirties starp saimniekošanu laukos un karjeras izaugsmi finanšu sektorā Rīgā, Eduards Šmits izvēlējās atgriezties vecāku mājās Lutriņu pagastā.

Divdesmit gadu gaitā viņš Saldus novadā izveidojis zemnieku saimniecību, kas iekļauta Latvijā vērtīgāko TOP.

Pirms dažiem mēnešiem Eduards kopā ar Ivaru Skrebeli no Cannelle Bakery, Raivo Blumbergu no Saldus maiznieka un Aldi Vanadziņu no restorāna Stikla pērlīšu spēle nāca klajā ar iniciatīvu izveidot Saldus novada Uzņēmēju klubu. Ideja bija briedusi jau gadus trīs, četrus. Uzņēmēju kluba mērķis ir uzlabot dzīves vidi pašvaldībā. Nevis domāt par to, ko varētu ņemt, bet ko paši spēj dot savam novadam. Un darīt to, nevis vienkārši sponsorējot pasākumus vai kolektīvus, bet daloties pieredzē, kā pēc iespējas lietderīgāk izlietot līdzekļus sabiedrības vajadzībām. Tieši tādēļ organizācijā iesaistīti pašpietiekami, sabiedriski aktīvi uzņēmēji, kam galvenā doma nav saraust pēc iespējas vairāk sev.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Makrons: Pasaules politiskā sistēma nonākusi «līdz šim nepieredzētā krīzē»

LETA--AFP, 12.11.2019

Emanuels Makrons

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien paziņojis, ka pasaules politiskā sistēma ir «līdz šim nepieredzētā krīzē», aicinot veidot jauna veida alianses un sadarbības formas, lai atrisinātu pasaules problēmas.

«Mūsu starptautiskajā sistēmā mēs atrodamies līdz šim nepieredzētā krīzē,» Francijas prezidents norādīja, uzrunājot Parīzes Miera foruma dalībniekus.

Makrons, kurš kopš nākšanas pie varas 2017.gadā centies iegūt nozīmīgu vietu starptautiskajā politikā, uzsvēra, ka valstu un organizāciju starpā esot nepieciešami «jauni sadarbības veidi, jaunas alianses». Viņš sūkstījās, ka pat Apvienoto Nāciju Organizācija «ir iestrēgusi».

Elizejas pils saimnieks žēlojās, ka pasaules politiskās un finanšu sistēmas kopš Otrā pasaules kara beigām ir darbojušās labi, bet tagad nonākušas krīzē.

«Sistēma iedarbīgi strādāja 70 gadus, bet tā ļāva veidoties jaunām nevienlīdzībām,» paziņoja Makrons un piebilda, ka «mūsu demokrātijas krīze ļāva atdzimt vienpusīgumam».

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Pasaules naudas valdnieki sola vadīties pēc klimata mērķiem

Jānis Šķupelis, 16.01.2020

Larijs Finks

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globāli lielākā līdzekļu pārvaldnieka "Blackrock" vadītājs Larijs Finks savā vēstulē kompāniju vadītājiem, kurās šis institucionālais investors iegulda, norādījis, ka klimata pārmaiņas būs uzņēmuma septiņu triljonu ASV dolāru vērtās ieguldījumu stratēģijas centrā. Turklāt klimata pārmaiņas globālo finanšu sistēmu kājām gaisā sagriezīšot ātrāk.

«Klimata izmaiņas kļuvušas par noteicošo faktoru uzņēmumu ilgtermiņa perspektīvā. Izpratne strauji mainās, un es domāju, ka atrodamies uz fundamentālas finanšu izmaiņu robežas,» klāsta ietekmīgā uzņēmuma vadītājs.

Kopumā "BlackRock" ziņoja par vairākām iniciatīvām, kas kādus ilgtspējas un klimata pārmaiņu faktorus padara par naudas pārvaldītāju ikdienu. Vēl šomēnes "BlackRock" pievienojās "Climate Action 100+" grupai, kuru veido aptuveni 370 pasaules lielākie līdzekļu menedžeri, kuri kopumā pārvalda naudu aptuveni 41 triljona ASV dolāru vērtībā. Grupa solījusies spiest kompānijas pildīt kādus klimata mērķus.

"BlackRock" ziņoja, ka tās aktīvo fondu pārvaldītāji nu pārdos, piemēram, tādas savas pozīcijas, kas investē ogļu industrijā. Tāpat tas ziņoja, ka radīs papildu fondus, kas iegulda ilgtspējīgos uzņēmumos, un mudinās indeksu veidotājus radīt ilgtspējīgas alternatīvas šobrīd pašiem populārākajiem akciju tendenču indikatoriem. "BlackRock" arī sola klimata un vides izaicinājumus pārrunāt ar uzņēmumu vadītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aizdomās par koronavīrusu Itālijas ostā bloķēta piekļuve kruīza kuģim

LETA--AFP, 30.01.2020

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdomās par divu pasažieru iespējamo inficēšanos ar koronavīrusu Itālijas ostā ceturtdien nobloķēta piekļuve kruīza kuģim, uz kura atrodas aptuveni 7000 cilvēku.

Pastāv aizdomas, ka ar vīrusu varētu būt inficējies kāds ķīniešu pāris.

Vietējās varasiestādes ziņo, ka trīs ārsti un medmāsa uzkāpuši uz kompānijas "Costa Crociere" kuģa Čivitavekijas ostā, lai sniegtu palīdzību ar drudzi slimai sievietei.

"Costa Crociere" vesta, ka 54 gadus vecā sieviete, kas ir no Makao, un viņas partneris naktī ievietoti kuģa slimnīcā un ir norobežoti no pārējiem cilvēkiem. Kompānija norādīja, ka seko Itālijas Veselības ministrijas instrukcijām.

Kuģis "Costa Smeralda", kas ir piektais lielākais kruīza kuģis pasaulē, atrodas nedēļu ilgā kruīzā Vidusjūrā.

Ķīniešu pāris 25.janvārī atlidoja no Honkongas uz Milānu un pēc tam uzkāpa uz Kruīza kuģa, ziņo vietējie mediji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jums nav tiesību klusēt

Debora Pāvila, zvērināta advokāte, ZAB "Vilgerts" partnere, 11.02.2020

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Es nav nekāds zaglis" – tādu aizstāvības runu kāds apsūdzētais esot teicis 17.gadsimta Anglijas tiesas zālē. Uz ko tiesnesis salti atbildējis: "Tev tas jāpierāda."

Domājams, ka nabaga vīrs tika pakārts, jo tā laika kriminālprocesā iespējas sevi aizstāvēt tikpat kā neeksistēja. Apsūdzētajam nebija tiesības uz advokāta pārstāvību, jo tika uzskatīts, ka tiesa var pildīt gan aizstāvja, gan soģa funkciju. Tas strādāja tā, ka nereti tiesnesis, noklausījies prokurora apsūdzību, ieteica apsūdzētajam atzīties "sevis paša labā". Apsūdzētajam arī netika izsniegts pilns apsūdzības raksts, bet vienīgi tiesas dienā nolasīts tā kopsavilkums, faktiski izslēdzot iespēju sagatavoties savai aizstāvībai. Savukārt tāda aizstāvības stratēģija kā klusēšana tolaik bija pašnāvnieciska – ja klusē, tātad vainīgs.

Agrīnā modernā kriminālprocesa loģika bija piespiest apsūdzēto kalpot par aculiecinieku. Tikai vēlāk advokātiem izdevās pārliecināt tiesu, ka nevienu nedrīkst piespiest uz nodevību pret sevi pašu (no latīņu val.: nemo tenetur prodere seipsum), un attīstījās mūsdienu tiesību uz aizstāvību būtiskā garantija – tiesības klusēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Tiesa aicina vērsties arī pret sabrukušā lielveikala ēkas kopņu ražotāju

LETA, 18.02.2020

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien ar blakuslēmumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā aicināja prokuratūru lemt par kriminālprocesa uzsākšanu pret sabrukušās ēkas kopņu ražotāja, nu jau likvidētā SIA "Vikom Industries" bijušajām amatpersonām un darbiniekiem.

Blakuslēmumu var pārsūdzēt tikai kopā ar pilno spriedumu.

Tiesa otrdien arī nolēma kaitējuma kompensācijās Zolitūdes traģēdijā cietušajiem un bojāgājušo radiniekiem no apsūdzētā būvinženiera Ivara Sergeta, kurš vienīgais šajā lietā atzīts par vainīgu, kopumā piedzīt vairāk nekā 5,47 miljonus eiro.

Tiesa otrdien nolasīja saīsināto spriedumu, kurā norādītās piedzenamās morālā kaitējuma kompensācijas, kas variē no 1000 eiro līdz 150 000 eiro.

Tiesa spriedumu ar pārtraukumiem lasīja teju sešas ar pusi stundas.

Savā spriedumā tiesa arī atstāja spēkā arestu Sergeta kustamajai mantai līdz brīdim, kad tiks nomaksātas visas kompensācijas. Tāpat tiesa Sergetam nosprieda uzdot segt kompleksās ekspertīzes izmaksas, kas sastādīja 244 469 eiro, kā arī lietisko pierādījumu glabāšanas izmaksas - 97 681 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Tirgos dominē asins krāsa

Jānis Šķupelis, 27.02.2020

Vairāku valstu akciju tirgus indeksu izmaiņa šo ceturtdien (ekrānšāviņš nedaudz pēc pusdienlaika).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju tirgos arī šo ceturtdien turpināja dominēt sarkanā krāsa. Tādējādi liels brīnums nebūtu tas, ka Eiropas (un ne tikai) akciju tirgiem šī nedēļa galu galā izrādīsies sliktākā vismaz kopš 2011. gada.

Vadošais stāsts ir tas pats vecais, kuru gan nepārtraukti papildina jaunas ziņas un nu arī – bailes. Katrā ziņā šobrīd ir faktiski neiespējami paredzēt to, cik ilgi un kādus apmērus pasaulē uzņems koronavīrusa izplatīšanās. Ja vēl nesen pārsvarā tika spriests par Ķīnas ekonomikas pievēršanos, tad tagad nav izslēgts, ka šāds scenārijs varētu gaidīt arī citus nozīmīgus tirgus.

Vēl - ja sākotnēji tika lēsts, ka notiekošajam būs negatīva (bet ierobežota!) ietekme uz piegāžu ķēdēm, tad tagad tas draud jau izvērsties plašākā šokā, kura apmēru un ietekmi uz jau tā nepārliecinošo pasaules tautsaimniecību aplēst ir grūti. Attiecīgi to pie pamatīgas devas ar emocijām arī mēģina "iecenot" finanšu tirgus dalībnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?!

Jurijs Ņikuļcovs, Rīgas šķīrējtiesas pamatlicējs un priekšsēdētājs, 22.04.2020

Jurijs Ņikuļcovs

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vadītāju atlases īpatnības valsts kapitālsabiedrībās

Aiga Ārste - Avotiņa, "Amrop" vadošā partnere, 28.04.2020

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos pāris gados aktivitāte valsts sektorā vadošu darbinieku, jo īpaši padomes locekļu, atlases procesos ir ievērojama. Nav šaubu - atlases process valsts un privātā sektorā būtiski atšķiras.

Atlasot kandidātus valsts iestādēm, jārēķinās ar pastiprinātu interesi no medijiem un visām ieinteresētajām pusēm, ir jābūt gataviem diezgan lielam birokrātiskam slogam, lai pamatotu katru darbību un lēmumu, pēc iespējas mazinot emocionālo un subjektīvo pieeju visa procesa gaitā. Procesam jābūt ne vien labi pārdomātam, bet arī detalizēti aprakstītam un caurspīdīgam, lai katram būtu iespēja rast pamatojumu, kāpēc kandidātu vērtējums ir tāds un ne citādāks, kāpēc viens kandidāts tiek virzīts tālāk, bet cits - paliek aiz strīpas.

Katram ir tiesības uz šīm atbildēm. Bieži dzirdam, ka procesam ir jāatbilst "korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem". Ko tie sevī ietver? Gribētos izcelt trīs būtiskus aspektus - komunikāciju, konfidencialitāti un procesa caurspīdīgumu. Komunikācijai jābūt pārdomātai, ievērojot visstingrākos konfidencialitātes principus attiecībā uz kandidātiem, kas pieteikušies atlases konkursā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Viņķele brīdina par individuālo aizsarglīdzekļu akūtu trūkumu mediķiem

LETA, 11.05.2020

Ilze Viņķele

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja saglabāsies kritiskā situācija ar individuālo aizsardzības līdzekļu pieejamību mediķiem, pāris nedēļu laikā būs jālemj par veselības aprūpes pakalpojumu samazināšanu, šodien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Ministre norādīja, ka pašreizējie respiratoru krājumi varētu drīzumā beigties, tāpat līdzīga situācija ir ar atsevišķiem citiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem mediķiem.

Viņa arī norādīja, ka tiek strādāts pie risinājuma rašanas šajā situācijā.

"Mēs šobrīd atrodamies ļoti nopietnā situācijā ar individuālo aizsarglīdzekļu pieejamību veselības aprūpes iestādēm. Krājumi ir kritiski zemi," sacīja ministre.

Īpaši tas attiecoties uz respiratoriem. Pēc pieejamiem datiem ārstniecības iestādēm respiratori ir nodrošināti ar pusotras dienas rezervi.

Tikpat sarežģīta ir situācija ar vienreizlietojamiem halātiem un aizsargkombinzoniem, kuri nelielā krājumā ir slimnīcu rezervēs, bet faktiski tas nozīmē, ka kuru katru brīdi var tikt pārtraukts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbs, sacīja Viņķele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Plaisas Eiropā kļūst arvien plašākas?

Jānis Šķupelis, 15.05.2020

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa vienmēr bijusi visai "dažāda", kas nozīmējis, ka šajā pasaules daļā plaukst labs fons domstarpībām.

Pati Eiropas Savienība (ES) pamatā tika dibināta kā miera savienība, kuras galvenais mērķis bija tas, lai vecajā kontinentā vairs nebūtu kara. Varētu teikt, ka notika izvēle par labu birokrātijai un dažādu veidu citām ķildām, bet galvenais – "nē" karam Eiropā.

Arī šobrīd daudzi šķēpi tiek lauzi starp reģiona ziemeļiem un dienvidiem, piemēram, par to, vai vajadzētu emitēt kopēju reģiona parādu. Plaisas Eiropā (starp ziemeļiem un dienvidiem) gan, šķiet, kļūst arvien plašākas, kas licis uzdot daudz jautājumus par to, kā ES un monetārais reģions varētu izskatīties nākotnē.

Ja ar to nepietiek, tad šomēnes ar pamatīgu akmeni pa ES kopējo ķildu pūzni atļāvās iesviest Vācijas Konstitucionālā tiesa, kura Eiropas Centrālās bankas (ECB) iepriekšējo aktīvu uzpirkšanu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu (gandrīz trīs triljonu eiro apmērā) draudējusi atzīt par potenciāli nelikumīgu, ja šī iestāde tai nesagatavos savas darbības "proporcionalitātes izvērtējumu".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 30.05.2020

ASV prezidents Donalds Tramps

Foto: ZUMAPRESS.com/Scanpix/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu nasta aug, un gaidāms jauns, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis.

1. Plāns "nākamās paaudzes ES"

Eiropas glābšanas nolūkiem iecerēts izdot arvien astronomiskākas summas, kas, šķiet, aug ja ne pa stundām, tad dienām. Vēl pirms neilga laiciņa Francijas un Vācijas vadītāji rosināja, ka visiem jau esošajiem individuālākiem un kolektīvākiem ekonomikas glābšanas plāniem pa virsu jāveido vēl papildu 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija (EK) un kopā garantētu Eiropas valdības.

Savukārt šonedēļ šo plānu jau līdz 750 miljardiem eiro "uzlaboja" tā pati EK, kura turklāt vēlas, lai 500 miljardi no šīs naudas valstīm tiktu piešķirti grantu veidā un atlikušie 250 miljardi - kādu daudzmaz klasiskāku aizdevumu veidā. Papildu šim - EK prezidente Urzula fon der Leiena arī paziņoja, ka nākamais septiņu gadu reģiona budžets būs 1,1 triljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru