Jaunākais izdevums

Zvērinātu tiesu izpildītāji aizskartās puses interesēs pērn palīdzēja atgūt gandrīz 233 miljonus eiro, informēja Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē (LZTIP).

Tas ir par par 13% mazāk nekā 2019.gadā, kad aizskartās puses interesēs tika atgūti 303 miljoni eiro.

Piespiedu izpildei iesniegto dokumentu skaits visās lietu kategorijās kopumā 2020.gadā bija 119 293, kas ir par 1967 lietām mazāk nekā 2019.gadā, kad kopumā tika iesniegts 121 260 izpildu dokumentu.

Vislielākais parādnieku skaits ar 58 024 lietām bija administratīvo pārkāpumu jomā. Otru lielāko parādu lietu kategoriju veidoja parādu piedziņa civillietās, sasniedzot 54 305 lietas, bet zaudējumu piedziņa krimināllietās - 6964. Vidējā parādu piedziņas summa administratīvo pārkāpumu lietās pērn bija 149 eiro, bet nodokļu parādu lietās - 3700 eiro apmērā.

Lietās par darba samaksas piedziņu vidējā atgūstamā summa bija 4500 eiro, savukārt civilprasību vidējā summa krimināllietās bija 2440 eiro. Kopumā gandrīz divas trešdaļas parādu piedziņas lietu, kas nonāk pie tiesu izpildītājiem, ir par summām līdz 300 eiro. Vēl 18% izpildu lietu ir par summu no 300 līdz 700 eiro.

LZTIP priekšsēdētāja Iveta Kruka norādīja, ka parādu lietu skaita nepalielināšanās ļauj secināt, ka šī krīze visai būtiski atšķiras no iepriekšējām: "Vismaz pagaidām Covid-19 izraisītā krīze ierindas cilvēkus finansiāli nav skārusi tik būtiski, lai tas izpaustos parādu apjoma palielinājumā".

Pērn palielinājies atgūto naudas līdzekļu apjoms gan uzturlīdzekļu, gan administratīvo pārkāpumu izpildu lietās.

Kopumā 2020.gadā tiesu izpildītāji Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā atguvuši gandrīz 12,5 miljonus eiro, kas ir par 903 000 eiro vairāk nekā 2019.gadā. Administratīvo pārkāpumu lietās valsts budžeta labā 2020.gadā piedzīti 23,6 miljoni eiro, kas ir par 423 000 eiro vairāk nekā 2019.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Covid-19 pabalsti radījuši milzīgu parādnieku aktivitāti

Db.lv, 30.03.2021

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes (LZTIP) priekšsēdētāja Iveta Kruka.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas izplatības seku mazināšanai piešķirtie vienreizējie pabalsti 500 un 200 eiro apmērā vairākas reizes ir kāpinājuši parādnieku aktivitāti, kā arī interesi sazināties ar saviem tiesu izpildītājiem, lai precizētu kontā saglabājamo naudas līdzekļu apmēru.

Tiesu izpildītāju iesniegtie precizējumi kredītiestādēm, lai palielinātu saglabājamo naudas līdzekļu limitu bankas kontā, martā salīdzinājumā ar februāri ir vairāk nekā dubultojušies.

"Kopš šī gada februāra beigām bija vērojama ļoti augsta iedzīvotāju aktivitāte, komunikācija ar parādniekiem notika gan telefoniski, gan izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Uz padomes aicinājumu savlaicīgi informēt par pabalsta saņemšanu, kā arī to, kurā bankas kontā tas tiks ieskaitīts, kopumā atsaucās vairāki tūkstoši parādnieku. Vislielākā parādnieku aktivitāte ir vērojama reģionos, bet Rīgā salīdzinoši mazāka. 2021. gada martā kopumā nosūtīti 10 168 rīkojumu precizējumi kredītiestādēm, lai palielinātu saglabājamo naudas līdzekļu limitu bankas kontā. Salīdzinājumam – 2021. gada februārī šādi rīkojumu precizējumi bijuši 4 734," norāda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes (LZTIP) priekšsēdētāja Iveta Kruka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas gados uzņēmumiem uzlikto nodrošinājumu skaits salīdzinājumā ar laiku pirms Covid-19 ierašanās ir sarucis par teju 20%; šo instrumentu visbiežāk izmanto VID un zvērināti tiesu izpildītāji.

To liecina SIA Lursoft pētījums. Kopumā pērn juridiskām personām reģistrēti 10 882 jauni nodrošinājumi, kas ir par 147 vairāk, nekā tika noteikti pandēmijas pirmajā – 2020. – gadā, kad tika reģistrēti 10 735 jauni nodrošinājumi.

Lursoft dati liecina, ka, apskatot nodrošinājumu piemērotājus 2021. gadā, jāsecina, ka 58% gadījumu piemērotājs bijis Valsts ieņēmumu dienests, tiesu izpildītāji – gandrīz 40%, bet pārējos gadījumos piemērotāji bijuši tiesa, Valsts policija, arī maksātnespējas administratori. Salīdzinājumā ar 2020. gadu redzams, ka pirms gada Valsts ieņēmumu dienests kā piemērotājs reģistrēts 56% nodrošinājumu, savukārt tiesu izpildītāji – biežāk nekā pērn – gandrīz 42%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interese no parādnieku puses saistībā ar Covid-19 vienreizējo ģimenes pabalstu 500 eiro apmērā par katru bērnu ir milzīga, sacīja Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes (LZTIP) pārstāve Baiba Litvina.

Viņa uzsvēra, ka interese no parādnieku puses par izmaksājamo pabalstu pēdējo divu nedēļu laikā ir milzīga - parādnieki aktīvi sazinās gan ar saviem tiesu izpildītājiem, gan ar LZTIP.

500 eiro atbalstu par katru bērnu izmaksās līdz 31. martam  

Skatīšanai valdības sēdē iesniegti Labklājības ministrijas sagatavotie grozījumi “Covid-19...

Iepriekš vēstīts, ka LZTIP informēja, ka saistībā ar Covid-19 izmaksātais vienreizējais ģimenes pabalsts 500 eiro apmērā par katru bērnu netiks novirzīts personu parādu segšanai, bet par tā saņemšanu ir jābrīdina savs tiesu izpildītājs.

Ieturējumus no šī pabalsta tiesu izpildītāji neveiks, jo tas ir vienreizējs pabalsts, kas paredzēts atbalsta sniegšanai ģimenēm ar bērniem Covid-19 krīzes radīto apstākļu mazināšanai. Tomēr, lai tiesu izpildītājs tehniski spētu nodrošināt to, ka pabalsts netiek ieturēts, parādniekam ir laikus jāinformē savs tiesu izpildītājs, ka viņš šādu pabalstu saņems, uzsvēra LZTIP priekšsēdētāja Iveta Kruka.

Atbalsta pabalstu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu 

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm...

"Jāņem vērā, ka tiesu izpildītājs pats nevar nevienā datu bāzē iegūt informāciju par to, vai parādnieks saņem noteikta veida pabalstus. Šādu informāciju zina tikai pats parādnieks. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka parādnieks laikus informē savu tiesu izpildītāju, jo īpaši šajā gadījumā, kad parādnieks skaidri zina, ka martā saņems no valsts pabalstu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu," sacīja LZTIP priekšsēdētāja.

Jau ziņots, ka 15.februārī panāktā vienošanās paredz, ka katram Latvijas bērnam tiks izmaksāts īpašs atbalsts 500 eiro apmērā, bet 4.martā valdība atbalstīja arī vienreizēju 200 eiro atbalstu senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kā rīkoties, ja klients nemaksā rēķinus: kā laicīgi paredzēt un novērst šādas situācijas?

"Konsultatīvā sabiedrība "Conventus""", 08.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Debitoru kontrole ir katra uzņēmuma būtisks pieturpunkts, kam nepieciešams pievērst uzmanību. Ja klienti nemaksā rēķinus, Jūsu uzņēmumam trūkst apgrozāmo līdzekļu un no tā cieš gan Jūsu uzņēmuma attīstība, gan uzņēmuma pamatdarbība. Ko darīt, lai risinātu šādas situācijas?

Klientu monitorings

Protams, vislabāk būtu zināt, kuriem klientiem nākotnē būs problēmas ar rēķinu apmaksāšanu, lai no tālākejošām problēmām varētu laicīgi izvairīties. Daļēji tas ir iespējams ar klientu monitoringu, pārbaudot gan potenciālos, gan esošos sadarbības partnerus, viņu maksātspēju un potenciālos riskus. Tāpat ar klientu monitoringu Jūs varat ieekonomēt laiku pastāvīgai klientu uzraudzībai, par izmaiņām saņemot automātiskus e-pastus no sistēmas.

Lai sevi laicīgi pasargātu no klientu nemaksāšanas riska, bez esošo un potenciālo sabiedrības partneru monitoringa neiztikt. Kā “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” valdes loceklis Agris Raciborskis norāda: ”Par debitora maksātspējas problēmām var liecināt vairāki faktori, piemēram, parādnieks neatzīst parādu, viņam ir nodokļu parādi, parādnieks nav sastopams norādītajā adresē, tas ir izslēgts no PVN reģistra vai iesaistīts tiesvedības procesos vai uzņēmumam tiek mainīti dalībnieki un amatpersonas.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #2

DB, 11.01.2022

Dalies ar šo rakstu

Ierobežojumi kaitē biznesam, bet nepalīdz veselībai - tā intervijā saka Stockmann grupas vadītājs, SIA Stockmann valdes priekšsēdētājs Jaris Latvanens (Jari Latvanen).

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 11. janvāra numurā:

  • Statistika. Uzņēmumu kopējais skaits un arī juridisko personu nodokļu maksātāju skaits Latvijā turpina sarukt. Joprojām likvidē vairāk, nekā reģistrē jaunus.
  • Tēma. Uzņēmēji pārdod telpas, bet turpina saimniekot.
  • Ekonomika. Ekonomikas rāpšanos ārā no Covid-19 bedres var ietekmēt inflācija.
  • Finanses. Vairāki Covid-19 krīzes skartie uzņēmumi joprojām nav saņēmuši algu subsīdijas un grantus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) norāda, ka šobrīd notiek intensīvs darbs un lielākā daļa uzņēmēju atbalstu saņems janvāra mēneša laikā.
  • Finanses. Pandēmijas gados uzņēmumiem uzlikto nodrošinājumu skaits salīdzinājumā ar laiku pirms Covid-19 ierašanās ir sarucis par teju 20%; šo instrumentu visbiežāk izmanto VID un zvērināti tiesu izpildītāji.
  • Lauksaimniecība. Lemjot par ierobežojumiem, nesaprot, ka govs nav rūpnīcas iekārta, kuru var apturēt.
  • Cilvēkresursi. Pandēmija paātrinājusi arī Rietumu krišanu demogrāfiskajā bedrē.
  • Tendences. Uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas tehnoloģiju kompānijas uzreiz gandrīz globālā mērogā sāk vai vismaz draud pārņemt kontroli teju, šķiet, jebkādos sektoros, kuros tās grib darboties.
  • Portrets. SIA Brief īpašniece un vadītāja Ildze Voita
  • Brīvdienu ceļvedis. Toms Zukulis, SIA Tiamo grupa valdes priekšsēdētājs.

Abonēt ir ērtāk: https://www.dbhub.lv/abone

Meklē arī preses tirdzniecības vietās vai lasi elektroniski: https://www.dbhub.lv/eavize

Komentāri

Pievienot komentāru