Ar strauju izaugsmi un stabilu peļņu noslēdzot aizvadīto gadu, biroju komplekss VERDE un tā attīstītāji – investīciju pārvaldības uzņēmums Capitalica Asset Management (Capitalica) – sper nākamo soli attīstībā. Capitalica komanda ir apņēmības pilna lauzt stereotipus par A klases biroju trūkumu Rīgā un pierādīt, ka augstākās klases biroju segments ir dzīvotspējīgs un augsti pieprasīts arī Latvijas galvaspilsētā.
Par VERDE attīstību, Capitalica ilgtermiņa redzējumu nozares attīstībā, Rīgas biroju tirgus potenciālu un investīciju iespējām Dienas Biznesam stāstīja Capitalica valdes priekšsēdētājs Andrius Barštis un Capitalica Investoru attiecību vadītājs Latvijā Jānis Rībens.
Latvijā uzņēmēji Capitalica pazīst kā VERDE biroju kompleksa attīstītāju ar vairākām veiksmīgām obligāciju emisijām 50 miljonu eiro apmērā kopumā. Pirms runāt par to, ko mēs varam apskatīt tepat, Rīgā, pastāstiet par Capitalica darbību, ieguldījumu stratēģiju un jūsu specializāciju 10 gadu pastāvēšanas laikā! Sākāt taču Lietuvā. Kādi bija jūsu pirmie projekti? Kā izveidojās tās uzņēmuma vērtības, kādas ir šobrīd?
A.B.: Capitalica tirgū darbojas jau 10 gadus, taču mans personīgais ceļš investīciju nozarē aizsākās 1997. gadā. Karjeru uzsāku finanšu uzņēmumā Finasta, kas vēlāk kļuva par daļu Invalda INVL. Tieši Finasta laikā aktīvi paplašinājāmies arī Latvijā, iegādājoties divus aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumus – Baltikums Asset Management un LKB Asset Management. Šo darījumu rezultātā mūsu klientu portfelis sasniedza aptuveni 100 tūkstošus personu, kas ir būtisks mērogs reģionālā tirgū. Latvija man vienmēr ir bijusi labi pazīstama, un es šeit bieži uzturos. Pēc darba Finasta nolēmu spert jaunu soli – kopā ar partneri pirms nu jau 10 gadiem nodibinājām Capitalica. Kompānijas nosaukums ir veidots kā radošs vārdu salikums – kapitāls un Metallica, radot zināmu roka piesitienu un atspoguļojot mūsu pieeju biznesam: enerģisku, ambiciozu un ar skatu uz ilgtermiņa izaugsmi.
Runājot par Capitalica vērtības veidošanu, varu teikt, ka tas ir divu būtisku pieredžu apvienojums. Pirmkārt, man ir plaša pieredze kapitāla tirgos – gan akciju biržās, investoru piesaistē, gan darbā ar klientu kapitālu. Otrkārt, esmu izgājis cauri vairākiem ekonomikas cikliem un krīzēm – sākot ar 1998. gada finanšu satricinājumiem, turpinot ar 2000. gadu un, protams, 2008. gada globālo finanšu krīzi, kas bija īpaši izaicinoša. Šīs pieredzes ir devušas vērtīgas atziņas par to, kā vadīt uzņēmumu dažādos tirgus apstākļos un kā saglabāt skaidru stratēģisko fokusu, kad investoru noskaņojums svārstās.
Darbojoties investīciju jomā, vienmēr jābūt gatavam pārvarēt neparedzētus apstākļus. Tie ir neizbēgami, un tirgus cikli atkārtojas. Tāpēc, dibinot Capitalica, mūsu komandas galvenais mērķis bija radīt uzņēmumu, kas balstās uz stabilas izaugsmes stratēģiju. Mēs apzināti izvēlējāmies neieguldīt biržā tirgotos vērtspapīros, jo tie ir pārāk pakļauti īstermiņa svārstībām. Tā vietā fokusējāmies uz alternatīvajiem tirgiem – tostarp nekustamo īpašumu, kas kļuva par mūsu galveno darbības virzienu. Jau uzsākot Capitalica darbību, bija acīmredzams, ka Baltijā biroju ēku segments ir mazattīstīts. Mēs rūpīgi izvērtējām tirgus situāciju Viļņā, Tallinā un Rīgā. Jau tolaik bija redzams, ka Latvijas galvaspilsētas tirgū notiek ievērojami mazāk nekā citās Baltijas metropolēs – šeit investīciju un attīstības aktivitāte bija krietni zemāka. Tieši šī tirgus plaisa kļuva par pamatu VERDE attīstības plānam. Redzējām iespēju izveidot projektu, kas ne tikai piepildīs tirgus vajadzības, bet arī cels biroju segmenta standartu Latvijā.
Kāpēc tieši šeit, Hirša ielā, nevis kādā citā Rīgas vietā? Kad iegādājāties zemi?
A.B.: Jāatzīst, ka biroju telpu piedāvājums Rīgā tobrīd nebija mazs – iespēju netrūka. Tomēr mūsu pieeja bija mērķtiecīga. Zemi VERDE projektam iegādājāmies 2018. gada nogalē, uzreiz uzsākot projektēšanu kopā ar arhitektu Andri Kronbergu un Arhis arhitekti. Pirmais izaicinājums bija klientu pārliecināšana. Daudziem bija šaubas par biroju segmenta perspektīvām Rīgā – investīcijas šķita riskantas, jo tirgus bija mazattīstīts un trūka skaidras nākotnes vīzijas. Tomēr tieši šajā tukšumā mēs saskatījām iespēju. Tas ir klasiskas uzņēmējdarbības domāšanas piemērs: vai nu saskati problēmu, vai iespēju. Bieži mēdzu atcerēties analoģiju no biznesa pasaules – tēvs sūta vienu dēlu uz Āfriku, lai novērtē kurpju pārdošanas potenciālu. Pirmais dēls atgriežas, sakot, ka nav vērts – tur visi staigā basām kājām, kurpes nav vajadzīgas. Otrs dēls savukārt ierauga milzīgu potenciālu – visi ir basām kājām, tātad visiem nepieciešamas kurpes. Mūsu gadījumā Rīgas biroju tirgus bija basām kājām, un mēs nolēmām rīkoties. Mēs nolēmām riskēt un, pirms pieņēmām galīgo lēmumu, izvērtējām vairākas iespējas. Pēdējā atlases kārtā palika divi varianti – Skanste un Ķīpsala. Ķīpsalai piemīt sava pievilcība – skats uz upi, prestižs, taču bija arī objektīvi ierobežojumi. Piemēram, piekļuve ar sabiedrisko transportu, kas biroju darbiniekiem ir būtiska.
Mūsdienās aizvien vairāk augsti kvalificētu profesionāļu apzināti izvēlas pārvietoties bez automašīnas, un jaunie speciālisti, kuriem vēl nav sava transporta, sagaida pieejamu un efektīvu nokļūšanu darbā. Tāpat Ķīpsalā radās jautājumi par kopējo vides attīstību – skaidras pilsētas centra integrācijas nebija, un līdz centram gājiens prasītu aptuveni stundu. Izvēloties Skansti, mēs iegūstam modernu pilsētas daļu ar pieejamu infrastruktūru. Sabiedriskā transporta iespējas ir labas – autobusi kursē bieži, un centrs ir sasniedzams 5 līdz 15 minūšu gājienā. Turklāt mēs ticam, ka ar laiku šeit būs arī tramvajs. Es uzskatu, ka izvēlētais novietojums ir bijis stratēģiski pareizs solis. Sākotnēji projektu izvēlējāmies pozicionēt ne tikai kā funkcionālu biroju kompleksu, bet arī kā ilgtspējīgas attīstības piemēru. Jau pašā nosaukumā – VERDE – iekļāvām skaidru vēstījumu. No romāņu valodām tulkojot, verde nozīmē zaļš, kas atspoguļo mūsu apņemšanos radīt vidi, kas atbilst mūsdienu ilgtspējas principiem un ir piemērota gan biznesam, gan pilsētvidei.
Sapratāt, kādēļ Rīgā viss lēnāk notiek būvniecībā, kaut vai jūsu segmentā – biroju ēkas?
A.B.: Šis ir jautājums ar daudziem aspektiem, un vienkārša atbilde te nav iespējama. Pirmkārt, jāņem vērā, ka Lietuvas ekonomika kopumā attīstās straujāk. Otrkārt, Viļņa patiešām ir augoša pilsēta – tas daudz ko nozīmē. Tikmēr Rīga iedzīvotāju ziņā stagnē. Nav noslēpums, ka ekonomika lielā mērā ir atkarīga no cilvēku skaita – jo vairāk iedzīvotāju, jo lielāks patēriņš un pieprasījums, kas virza ekonomikas izaugsmi. Kvantitatīvie rādītāji ietekmē visu procesu – tas ir fundamentāls fakts.
Rīgā ir vēl viens būtisks aspekts. Proti, biroju segmentā dominē ēkas, kas sākotnēji celtas kā dzīvojamās mājas un vēlāk pārveidotas par birojiem. Šādiem projektiem ir būtiski ierobežojumi: nepietiekams stāvvietu skaits, nepiemērots mikroklimats un kopumā – risinājumi, kas neatbilst mūsdienīgiem biroju standartiem. Mūsdienu darbinieks meklē citu kvalitāti. Arvien biežāk ir situācijas, kur nevis uzņēmums izvēlas darbinieku, bet darbinieks - darba devēju. Konkurence par talantiem, īpaši IT un finanšu sektorā, ir sīva, un darba vide – tostarp biroju telpas - ir viens no svarīgākajiem faktoriem, pieņemot lēmumu par darba vietu.
J.R.: Runājot par VERDE piedāvājumu, es neteiktu, ka tas Eiropas mērogā ir kas ārkārtējs vai revolucionārs. Tas ir kvalitatīvs un labi pārdomāts biroju komplekss, kas atbilst mūsdienu prasībām. Taču tieši tas ir būtiski – kad cilvēki sāk strādāt šādā vidē, viņi saprot, ka atgriezties pie zemākas kvalitātes vairs nevēlas. Šī tendence tikai pieaugs. Uzņēmumi aizvien biežāk izvēlēsies modernus un ilgtspējīgus birojus ne tikai energoefektivitātes dēļ, bet arī tāpēc, ka šajās ēkās strādāt ir daudz patīkamāk un komfortablāk. Jāatceras, ka cilvēks darba vietā pavada ievērojamu daļu sava laika – bieži vien pat vairāk nekā mājās. Tāpēc darba vides kvalitāte kļūst par būtisku faktoru uzņēmumu ilgtermiņa stratēģijās. Mēs redzam, ka uzņēmumi migrē uz jaunākiem A klases birojiem ne tikai no vecākām A klases ēkām, bet arī no B un pat C klases īpašumiem. Tas liecina par skaidru tendenci – īrniekiem draudzīgam birojam ir lielāka nozīme, nekā tas bija pirms dažiem gadiem.
Visu rakstu lasiet 10.jūnija žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
