Volstrītas pašreizējā mīlestība pret "Teslu" ir paaugstinājusi tās akcijas cenu līdz līmenim, kādu neviens ASV autoražotājs nekad nav sasniedzis, ziņo "CNN".

Līdz ar to "Teslas" tirgus vērtība palielinājusies līdz 86,5 miljardiem ASV dolāru. Tas elektromobiļu ražotājam ļāvis kļūt par visvērtīgāko ASV autoražotāju vēsturē.

Iepriekšējais rekords pieder "Ford", kura vērtība 1999. gadā sasniedza 76,1 miljardu ASV dolāru, savukārt nesenāks labs sniegums bija "General Motors", kad tā tirgus vērtība 2017. gada oktobrī sasniedza 67,7 miljardus ASV dolāru.

Tagad abu šo autoražotāju akciju cenas ir krietni sarukušas. "General Motors", kura vērtība ir 50,7 miljardi ASV dolāru, un "Ford", kura vērtība ir 36,9 miljardi ASV dolāru, abi kopā ir vērti vien apmēram 1% vairāk nekā viena pati "Tesla".

Protams, "Tesla" nav "Apple", kuras tirgus vērtība 1,4 triljonu ASV dolāru apmērā padara to par visu laiku visvērtīgāko ASV uzņēmumu.

Dažiem šis pandēmijas gads ir izrādījies pat ļoti veiksmīgs un, ja vērtē pasaules lielāko akciju tirgu sniegumu, tad acīs duras, piemēram, fenomenālais elektrisko spēkratu ražotāja “Tesla” akcijas cenas pieaugums.

Kopš gada sākuma šī uzņēmuma akcijas vērtības izaugsme putekļos atstājusi visu pārējo tirgu, kur tās cena ir palēkusies teju par 600% līdz 585 ASV dolāriem. Tāpat šāds tiks straujš pieaugums noticis par spīti gandrīz konstantajiem un daudzajiem ekspertu vēstījumiem, ka “Tesla” akciju burbulis drīz plīsīs.

Pagājušā gada beigās “Tesla” akciju ASV Nasdaq biržā varēja iegādāties aptuveni par 84 ASV dolāriem. Ja investoram tad būtu piederējušas 10 “Tesla” akcijas, tad viņa šāda ieguldījuma vērtība šādā periodā no 840 ASV dolāriem būtu palielinājusies gandrīz līdz 5900 ASV dolāriem, jeb peļņa būtu vairāk nekā 5 tūkst. ASV dolāri. Attiecīgi 100 “Tesla” akciju turēšana investoriem būtu nodrošinājusi 500 tūkst ASV dolāru peļņu. Jāņem vērā, ka “Tesla” akciju turēšana vēl fantastiskāk izskatās nedaudz ilgākā termiņā. Pagājušā gada maijā šīs kompānijas akciju varēja iegādāties vien par 37 ASV dolāriem!

Autoražotāji, lai sniegtu atbalstu Covid-19 uzliesmojuma laikā, atbildot valdību aicinājumiem, pievērsušies medicīniskā aprīkojuma ražošanai, ziņo BBC.

Tā, piemēram, pirmdien "Fiat" sāka pārveidot vienu no savām automašīnu rūpnīcām Ķīnā, lai spētu izgatavot apmēram vienu miljonu medicīnisko masku mēnesī. Autoražotājs iecerējis sākt ražošanu tuvāko nedēļu laikā.

Citi autoražotāji meklē veidus, kā pārorientēties uz plaušu ventilācijas iekārtu ražošanu.

"General Motors", "Ford" un "Tesla" ASV apņēmušies sniegt atbalstu, nodrošinot plaušu ventilācijas iekārtas. To pašu solījuši arī Japānas autoražotājs "Nissan" un "Formula 1" komandas Lielbritānijā.

Kā vēstīts, lielākās automašīnu ražotnes ASV, Eiropā un Āzijā apturējušas spēkratu ražošanu, lai mēģinātu novērst Covid-19 izplatību.

ASV prezidents Donalds Tramps sociālajā tīklā "Twitter", uzrunājot "General Motors", "Ford" un "Tesla", rakstījis: "ĀTRI! Dodieties uz priekšu, lai mēs redzētu, cik labi jūs esat." ASV Pārtikas un zāļu pārvalde samazinājusi šķēršļus medicīnisko ierīču apstiprināšanas procesā, lai palīdzētu paātrināt ventilējamo ierīču ražošanu.

Pirms diviem gadiem ASV kompānija General Motors pameta Eiropas tirgu, taču tagad atkal atgriežas tajā, raksta portāls 24/7 Wall St.

Kompānija tirgum piedāvās jaunu elektrisko velosipēdu ARĪV, un iepriekšpārdošana uzsākta jau Vācijā, Beļģijā un Nīderlandē. Kompānija paredz transportlīdzekļus piegādāt šā gada otrajā ceturksnī.

Pircējiem tiks piedāvāti divi modeļi – Meld un salokāmā versija Merge. Meld cena Beļģijā un Nīderlandē ir 2800 eiro, bet Merge – 3400 eiro, bet Vācijā tie maksās par 50 eiro lētāk.

Abi modeļi ir aprīkoti ar General Motors ražoto motoru, kas speciāli izgatavots ARĪV velosipēdam, un var sasniegt ātrumu līdz 25 km/h. Akumulators ļauj braukt 64 kilometrus un tas jālādē aptuveni 3,5 stundas.

ASV biržu indeksi pirmdien kritās, bažām par pieprasījumu tehnoloģiju sektorā izvēršoties par plašāku atbrīvošanos no akcijām, un palētinājās arī Eiropas biržu akcijas, ko daļēji noteica satraukums par Itālijas lielo valsts parādu un Eiropas Savienības (ES) noteiktais termiņš Itālijas 2019.gada budžeta projekta pārskatīšanai.

Naftas cenas saruka 11.tirdzniecības dienu pēc kārtas, neraugoties uz Saūda Arābijas piedāvājumu ierobežot jēlnaftas ieguves apjomu.

Akciju tirdzniecība Ņujorkā sākās nelabvēlīgi, uzņēmuma «Apple» akcijas cenai sarūkot pēc svarīga detaļu piegādātāja paziņojuma, ka kāds no klientiem ir ievērojami samazinājis pasūtījumus, kas pastiprināja bažas par viedtālruņu «iPhone» pieprasījuma krišanos.

«Piegāžu ķēdes ekosistēma ap «Apple» sāk just pieprasījuma kritumu,» paziņoja «John Hancock» analītiķis Mets Miskins. «Globālajai izaugsmei kļūstot vājākai, tehnoloģiju kompānijas sāk pazemināt cenas.»

«Apple» akcijas cena saruka par vairāk nekā 5%, bet kritās arī citu uzņēmumu akciju cenas. Investīciju bankas «Goldman Sachs» akcija palētinājās par 7,5%, ietekmējot finanšu sektoru, savukārt «General Electric» akcijas cena noslēdza tirdzniecības sesiju zemākajā līmenī gandrīz 10 gadu laikā.

Krituma laikā par sevi atgādinājuši «vecās ekonomikas» līderi

Akciju cenas novembra pirmajā pusē pēc oktobra izpārdošanas nedaudz atguvušās. Turklāt interesanti, ka investori šoreiz uzticību pauduši vairākiem lielajiem tā saucamās vecās, tradicionālās ekonomikas pārstāvjiem. Pirms šī oktobra notikumiem ilgstoši varēja runāt par to, ka gluži vai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmu tehnoloģiju gigantu akciju cenu pieaugums bija atbildīgs vairāk nekā par pusi no kopējās ASV akciju tirgus izaugsmes. Šo kompāniju kapitalizācijai līdz ar to akciju cenu kāpumu kļūstot lielākai, auga arī to ietekme uz visu kopējo indeksu. Savukārt daudzas vecās ekonomikas uzņēmumu akcijas auga lēnāk vai stagnēja. Savukārt pēdējā laikā situācija mainījusies - tehnoloģiju kompāniju akcijas gāzušās straujāk, bet zināmu stabilitāti investori varēja atrast atsevišķu agrāko korporatīvo līderu vērtspapīros.

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" tirgus vērtība trešdien pirmo reizi pārsniegusi 700 miljardus dolāru.

"Tesla" akcijas cena trešdienas tirdzniecības sesiju noslēdza ar kāpumu par 2,8%, kompānijas tirgus vērtībai sasniedzot 717 miljardus dolāru (581 miljardu eiro).

Tādējādi uzņēmums tagad ir vērtīgāks par autoražotājiem "General Motors", "Ford", "Toyota", "Honda", "Fiat Chrysler" un "Volkswagen", kopā ņemot.

"Tesla" akcijas vērtība pērn kopumā pieauga par vairāk nekā 700%, taču daļa analītiķu uzskata, ka šis kāpums bijis nevajadzīgi pārspīlēts.

"Tesla" nedēļas nogalē paziņoja, ka pērn piegādājis 499 550 automašīnas, kas ir visu laiku augstākais līmenis kompānijas vēsturē.

Turklāt piegādāto automobiļu skaits bijis vien nedaudz mazāks par uzņēmuma iepriekš noteikto mērķi pusmiljona vienību apmērā.

Ja runā par virtuālajām valūtām, tad populārākais šāds veidojums – bitkoins – uz pārējo šādu digitālo aktīvu fona jau sāk izskatīties kā tāds ne īpaši aktuālajām modes tendencēm līdzi izsekot spējīgais vectētiņš.

Galvu reibinošu cenas pieaugumu pēdējā laikā piedzīvojuši daži mazāki šādi digitālie veidojumi, kur visspilgtāk, šķiet, mirdz tā saucamais dogekoins jeb "suņmonēta".Vēl šā gada sākumā bitkoins veidoja aptuveni 70% no virtuālo valūtu kopējās vērtības. Šobrīd citu veidojumu (piemēram, ētera (Ether), minētā dogekoina un binance koina) uznāciens bitkoina īpatsvaru šajā pīrāgā samazinājis līdz 43%, rēķinājusi ASV investīciju banka JPMorgan Chase & Co.

Piemēram, dogekoina vērtība tā tirdzniecības vietnēs internetā vēl šā gada sākumā atradās pie nepilna pus ASV dolāra centa, kur šonedēļ tā jau dzīvojās virs 0,5 ASV dolāru atzīmes. Procentuālā ziņā tas ir pieaugums vairāk nekā par 11 tūkst. procentiem.

ASV autobūves uzņēmuma «General Motors» (GM) darbinieki nedēļas nogalē ratificējuši jaunu kolektīvo darba līgumu ar kompāniju, tādējādi izbeidzot pēdējo gandrīz 50 gadu laikā ilgāko streiku valsts autoražošanas nozarē.

GM un ASV arodbiedrība «United Auto Workers» (UAW) norāda, ka šajā līgumā ietverta 11 000 dolāru (9900 eiro) ratificēšanas prēmija katram darbiniekam un atalgojumu palielinājumi.

Vienlaikus uzņēmums arī panācis piekāpšanos, kas tam dos iespēju slēgt četras rūpnīcas.

Gandrīz 50 000 GM darbinieku ASV bija streikojuši kopš 16.septembra.

Analītiķu aplēses liecināja, ka šis streiks GM izmaksāja 100 miljonus dolāru dienā.

#1/3

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#2/3

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#3/3

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Skatīties pārējos attēlus

Detroitas lielāko autobūves uzņēmumu vadītājiem klātesot, ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien paziņoja par mērķi līdz 2030.gadam panākt, ka puse no visiem valstī pārdotajiem jaunajiem automobiļiem ir transportlīdzekļi, kas nerada videi kaitīgos izmešus.

Baidens šo mērķi uzskata par veidu, kā konkurēt ar Ķīnu un citām valstīm, kas veikušas investīcijas elektrisko automobiļu izstrādē, kā arī lai pārveidotu ASV transporta nozari, kas ir lielākais valsts oglekļa izmešu avots.

"Nākotne ir elektriska un atpakaļceļa nav. Jautājums ir, vai mēs tajā būsim līderi vai zaudētāji," sacīja Baidens.

ASV lielākie autoražotāji "General Motors", "Ford" un "Stellantis" pauda apņemšanos sasniegt videi draudzīgu transportlīdzekļu īpatsvaru no pārdoto automobiļa kopskaita 40%-50% apmērā, taču norādīja, ka šo mērķi iespējams vien sasniegt ar papildu pasākumiem, tostarp patērētāju stimulēšanu iegādāties elektriskās automašīnas un jaunu infrastruktūru, kas ietvertu uzlādes stacijas.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) ierobežojusi indiešu, šrilankiešu un uzbeku krāpniecības iespējas, kuri vēlas izglītības aizsegā nokļūt Eiropas Savienībā (ES) darba meklēšanas nolūkos. Turpmāk RTU mācībspēki brauks uz šīm Āzijas valstīm klātienē atlasīt studentus un novērtēt viņu zināšanu atbilstību universitātes prasībām, vēsta LNT Ziņas.

Šo RTU centru izveide un uzturēšana Āzijā gada laikā izmaksājot vairākus desmitus tūkstošus eiro, taču universitāte atteicās atklāt precīzu summu. Kā iemesls minēts – «šim mērķim līdzekļi neesot valsts piešķirtās dotācijas, bet gan ieņēmumi no ārvalstu studentu studiju maksām».

Indieši, šrilankieši un uzbeki līdz šim bija krāpušies elektroniskajos iestājeksāmenos, lai nokļūtu Latvijā. Daļu no viņiem nākošajos atlases posmos atsijāja Latvijas vēstniecības, pieķerot pretendentus ar viltotiem vidusskolu beigšanas dokumentiem vai konstatējot blēdīšanos vīzu interviju laikā, piemēram, pretendentam sūtot sev līdzīgas personas, kas spēj runāt angliski. Indijā vien šogad šādi pieķerti 400 krāpnieku.

Japānas autobūves uzņēmums "Toyota" pērn apsteidzis ASV konkurentu "General Motors" (GM) un pirmo reizi kļuvis par līderi Savienoto Valstu tirgū pēc pārdoto automobiļu skaita, liecina otrdien publiskotie dati.

"Toyota" pārdoto automašīnu skaits ASV pērn palielinājies par 10,4% un sasniedzis 2,3 miljonus vienību, bet GM automobiļu tirdzniecība valstī sarukusi par 12,9% - līdz 2,2 miljoniem vienību.

Analītiķi norāda, ka Japānas autoražotājam veiksmīgāk izdevies pārvaldīt pusvadītāju deficītu, kas smagi skāris globālo autoražošanas nozari.

Portāls "Automotive News" vēstī, ka GM kā līderis ASV automobiļu tirgū bijis jau kopš 1931.gada, kad tas apsteidza vietējo konkurentu "Ford".

Prognozes liecina, ka jaunu automašīnu tirdzniecība ASV kopumā šogad veidos 14,9 miljonus vienību, kas būs par 2,5% vairāk nekā pērn.

ASV kopbraukšanas pakalpojumu kompānija «Uber» nākamgad plānotajā debijā fondu biržā plāno sasniegt tirgus vērtību virs 100 miljardiem dolāru (86 miljardus eiro), un šis varētu kļūt par visu laiku lielāko tehnoloģiju sektora akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), otrdien paziņoja uzņēmumam pietuvināti informācijas avoti.

Tie norāda, ka «Uber» apsver iespēju paātrināt IPO plānus un fondu biržā debitēt 2019.gada pirmajā pusgadā, nevis otrajā pusgadā, kā paredzēts.

Tikmēr laikraksts «Wall Street Journal» vēsta, ka uzņēmuma tirgus vērtība varētu sasniegt pat 120 miljardus dolāru.

Japānas autobūves kompānija «Toyota Motor Corp.» augustā pavēstīja, ka investēs aptuveni 500 miljonus dolāru «Uber», lai sadarbotos autonomās vadības automobiļu masveida ražošanā. Pēc šo investīciju veikšanas «Uber» novērtēts 72 miljardu dolāru apmērā.

Ja «Uber» tirgus vērtība sasniegs 100 miljardus dolāru, tad uzņēmums būs vērtīgāks par trīs autoražotāju «General Motors», «Ford» un «Fiat Chrysler Automobiles» kopīgo tirgus vērtību.

Vairāk nekā 70 pasaules uzņēmumu ir pārtraukuši sadarbību ar Krieviju, protestējot pret tās plašo iebrukumu Ukrainā, paziņoja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs.

No Krievijas "aizgājuši un aiziet: "Apple", "Audi", "Chevrolet", "Cadillac", "Coca Cola", "Danone", "Dell", DHL, "Ericsson", "Ford", HP, "Harley Davidson", "General Motors", "Jaguar", "Lenovo", "LinkedIn", "Maersk" (ardievu, "Ali express" un ASOS), "Nike", "Scania", "Porsche", "Renault", "OnlyFans", AMD, "Adobe", BMW, "Dropbox" (pēc dažām dienām), "FedEx", "Intel", "Mercedes", "Nestle"," teikts paziņojumā.

Krieviju bloķējuši uzņēmumi "Apple Pay", "Amazon", "Cex Io", "Etsy", "Facebook" (slēgti Krievijas mediju konti), "Google Pay", "Google Maps", "Instagram" (Krievijas propagandas bloķēšana), "Paysera", "Samsung pay".

Krievijas dalību dažādos pasākumos atcēluši to rīkotāji "Cannes Festival", "Eurovision", "Formula 1", FIFA, MOK, "Mobile World Congress", NHL, bet uzņēmums "Adidas" atteicies strādāt ar Krievijas futbola izlasi.

Jau pirms divām nedēļām, kad elektroauto ražotāja "Tesla" tirgus vērtība pārsniedza 100 miljardus ASV dolāru, izskanēja skeptiski viedokļi, bet otrdien, akciju cenai turpinot kāpumu, tā pārsniedza 150 miljardus ASV dolāru. Tas nozīmē, ka "Teslas" akciju cena pēdējos trīs mēnešos ir vairāk nekā trīskāršojusies, pārspējot pat visoptimistiskākās prognozes.

Biznesa portāla db.lv uzrunātie analītiķi pauž viedokli, vai elektroauto ražotājs "Tesla" patiešām ir 150 miljardus dolāru vērts, kā tas izskatās uz kopējā auto nozares fona, kādas ir nākotnes prognozes un iespējamie attīstības scenāriji.

Pārsteidzoši, bet riskanti

"Auto ražotāja "Tesla" akciju cenu kāpums tiešām ir bijis pārsteidzošs," atzīst "Luminor" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš. "Pats svarīgākais - šobrīd ļoti riskanta ir gan šo akciju pirkšana, gan pretēja rīcība, ko sauc par "short selling" jeb īsā pārdošana, kas būtībā ir akciju aizņemšanās cerībā uz to cenas kritumu. Ja vien investoru riska tolerance nav ārkārtīgi augsta, viņiem nevajag darīt ne vienu, ne otru, zaudējumi var būt lieli," viņš brīdina.

Krievijas autobūves uzņēmums "AvtoVAZ" vismaz uz četrām dienām apturējis automašīnu "Lada" komplektēšanu, jo trūkst detaļu, ziņu aģentūru "Interfax" informējuši kompānijas pārstāvji.

Lēmums apturēt automašīnu komplektāciju "saistīts ar ieilgušo elektronikas detaļu piegāžu krīzi un ar mērķi nepieļaut būtisku kompānijas darbinieku ienākumu līmeņa samazināšanos".

Vienlaikus "AvtoVAZ" rūpnīcās Toljati un Iževskā 5.marts pasludināts par apmaksātu dīkstāves dienu. No 9.līdz 11.martam gaidāma dīkstāve, par kuru maksas divas trešdaļas no vidējās mēneša algas. Darbiniekiem šajās dienās ir iespēja izmantot pilnībā apmaksātu atvaļinājumu.

Iepriekš Krievijas lietišķais laikraksts "Vedomosti" vēstīja, ka "AvtoVAZ" ir problēmas ar mikroelektronikas piegādēm, kuras līdz šim nodrošināja Vācijas uzņēmums "Bosch". Vienlaikus kompānijā laikrakstam apgalvoja, ka runa ir par plānotu dīkstāvi, kas nav saistīta ar Rietumvalstu noteikto sankciju ietekmi. "Bosch" uz "Vedomosti" jautājumiem nav atbildējis.

Krievijas autobūves uzņēmums "AvtoVAZ" trešdien paziņoja, ka apturēs automobiļu ražošanu līdz aprīļa beigām, ņemot vērā detaļu trūkumu rietumvalstu Maskavai noteikto sankciju dēļ.

"AvtoVAZ" norāda, ka ikgadējo trīs nedēļu atvaļinājumu, kas parasti darbiniekiem tiek nodrošināts no jūlija beigām, organizēs jau no 4.aprīļa.

Tādējādi uzņēmums spēs uzkrāt pietiekami daudz detaļu, lai rūpnīcās Toljati un Iževskā nodrošinātu stabilāku ražošanu, sākot no 25.aprīļa.

"AvtoVAZ" ražo ne tikai "Lada" automobiļus, bet arī "Renault" zīmola automašīnas.

Eiropas Savienība, ASV, Kanāda un citas pasaules valstis noteikušas sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās sākto karu Ukrainā. Daudzas kompānijas ir pārtraukušas darbību Krievijā un izstājušās no kopprojektiem ar partneriem Krievijā. Darbu Krievijā apturējušas arī autobūves kompānijas "Volkswagen Group", "General Motors", BMW, "Renault", "Hyundai", "Toyota" un "Mercedes-Benz".

ASV autobūves milzis «General Motors» (GM) pirmdien paziņoja, ka atlaidīs 15% no saviem 180 000 darbinieku un slēgs septiņas rūpnīcas visā pasaulē, veicot masveidīgu restrukturizāciju ar mērķi ietaupīt sešus miljardus ASV dolāru un pielāgoties «mainīgajiem tirgus apstākļiem».

Kompānija ar šo restrukturizāciju reaģē uz patērētāju gaumes maiņu, fokusējoties uz populārām kravas mašīnām un apvidus mašīnām, kā arī elektromobiļiem.

Pozitīvi uz šīm GM darbībām reaģēja Volstrīta, kur GM akcijas cena pirmdien pieauga par 4,8%, bet ASV un Kanādas līderi pauda sašutumu.

Rūpnīcu slēgšanu asi kritizēja ASV un Kanādas arodbiedrība, kas pārstāv GM strādājošos. Tā apsūdzēja GM ražošanas pārcelšanā uz citām valstīm, to darot uz Ziemeļamerikas strādnieku rēķina.

Darbinieku atlaišana īpaši skars politiski svarīgus rajonus Ohaio un Mičiganas štatos, kuru atdzimšanu bija solījis panākt ASV prezidents Donalds Tramps.

«Darbības, kuras mēs šodien veicam, turpina mūsu pārveidi par ļoti darbīgu, elastīgu un ienesīgu [uzņēmumu], vienlaikus dodot mums elastību investēt nākotnē,» paziņoja GM vadītāja Mērija Barra.

Pa īsteniem amerikāņu kalniņiem šogad līdz šim braukājusi ASV elektroauto ražotāja "Tesla" vērtība.

Straujš minētā uzņēmuma akcijas cenas kāpums ASV biržā aizsākās pagājušā gada oktobrī. Kopš tā brīža līdz šā gada februāra otrajai pusei "Tesla" akcijas cena bija palielinājusies gandrīz par 300%. Tiesa gan, tad atnāca globālās pandēmijas bažas, kas "Tesla" akcijai no saviem rekordiem līdz 19. martam lika sarukt par 60%.

Kopš tā brīža gan uzņēmuma akcijas cena atkal strauji aug, un tie investori, kas "Tesla" akcijas būtu iegādājušies šā gada sākuma, šobrīd tās varētu nopārdot ar 80% lielu peļņu. Jācer, ka šāds akciju sniegums priekšzīmi sniegs arī kopējam ASV akciju tirgum ilgtermiņā. Katrā ziņā pēdējās nedēļās lielākie pasaules fondu tirgi jau ir bijuši visai optimistiski. Galu galā viens no pamata pieņēmumiem, kādēļ nauda tiek plūdināta akciju virzienā, ir tas, ka šie tirgi ilgākā termiņā, neskatoties uz dažkārt asām īstermiņa vēdergraizēm, ir tendēti uz pieaugumu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, bet ASV dolāra vērtība kritās cerībā uz mērenāku ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) politiku. Britu mārciņas vērtība pieauga pēc tam, kad bijušais Lielbritānijas finanšu ministrs Riši Sunaks kļuva par šīs valsts premjerministru.

Akciju cenas Volstrītā kāpa trešo tirdzniecības sesiju pēc kārtas, ko sekmēja ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīguma kritums pēc patērētāju pārliecības datu publicēšanas, kuri vedina domāt par ASV ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

ASV uzņēmumu peļņa līdz šim ir bijusi negaidīti laba, tostarp uzņēmumu "Coca-Cola" un "General Motors" peļņa.

Britu mārciņas vērtība pieauga pēc jaunā britu premjera Sunaka solījuma panākt ekonomikas stabilitāti.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 1,1% līdz 31 836,74 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,6% līdz 3859,11 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 2,3% līdz 11 199,12 punktiem.

Biržu indeksi otrdien pieauga ASV, bet kritās Eiropā un Āzijā, ASV Baltajam namam paužot pretrunīgas vēstis par iespējamām tirdzniecības sarunām ar Ķīnu nedēļas nogalē paredzētajā G20 samitā Argentīnā.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien bija noraidoši izteicies par tirdzniecības vienošanās panākšanu ar Pekinu G20 samitā. Investorus tomēr iedrošināja Baltā nama ekonomikas padomnieka Lerija Kadlova otrdienas optimistiskie izteikumi par šādas vienošanās iespējamību.

«Ir laba iespējamība, ka mēs varam panākt vienošanos, un viņš ir tai atvērts, tomēr ir jāizpilda zināmi nosacījumi, ir jāmaina zināmas lietas,» teica Kadlovs Baltā nama preses konferencē.

«Nav daudz optimisma par reāli nozīmīgu ilgstošu vienošanos, bet tirgus tagad skatās uz vismaz simboliskas vienošanās iespējamību, kas īsti nerisina ilgtermiņa problēmas,» sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

Elektroauto ražotājs "Tesla", spītējot pandēmijas izraisītajām problēmām ekonomikā, paziņojis par ceturto ceturkšņa peļņu pēc kārtas, vēsta "BBC".

Trīs mēnešu laikā līdz 30. jūnijam Kalifornijā bāzētais uzņēmums nopelnījis 104 miljonus ASV dolāru, un tas ir ceļā uz iekļaušanu "S&P 500" indeksā. Tas nozīmē, ka "Tesla" akcijas, kuru vērtība jau tā kāpj, pieredzēs vēl lielāku pieprasījumu no investoru puses.

"Tesla" darbības rezultātiem par labu nākusi algu samazināšana un rūpnīcas atvēršana Ķīnā, kur izmaksas ir zemākas.

Autoražotāja vadītājs Īlons Masks akcentējis, ka uzņēmums koncentrējas uz izaugsmi, norādot uz divām jaunajām rūpnīcām Vācijā un Teksasā.

"Tesla" saražojusi 82 272 automašīnas un piegādājusi klientiem - 90 650, kas ir par aptuveni 5% mazāk nekā tajā pašā ceturksnī 2019. gadā. Kritums skāris ieņēmumus, kas arī samazinājās par aptuveni 5% līdz 6 miljardiem ASV dolāru.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās dažādos virzienos pirms šonedēļ gaidāmiem svarīgiem centrālo banku lēmumiem par procentlikmju paaugstināšanu cīņā pret inflāciju.

Volstrītas indeksi pēc sākotnēja krituma noslēdza tirdzniecības sesiju ar pieaugumu par vairāk nekā 1%, ko veicināja "ExxonMobil", "General Motors" un citu uzņēmumu laba peļņa.

"Peļņa lielākoties ir tikusi interpretēta kā diezgan laba. ASV investori ir noskaņoti uzskatīt vairumu uzņēmumu peļņu vislabākā iespējamā gaismā," sacīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks.

Kāpumu Volstrītā viņš daļēji izskaidroja arī ar prognozēm, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz atteiksies no agresīvās politikas cīņā pret augstu inflāciju.

Tiek prognozēts, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien pacels procentlikmes par 25 bāzes punktiem. Decembrī tā bija paaugstinājusi procentlikmes par 0,5 procentpunktiem, bet pirms tam četras reizes pēc kārtas - par 0,75 procentpunktiem.