Finanses

Trasta komercbankas administrators septembrī atguvis 538 eiro

LETA, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators šogad septembrī atguvis 538 eiro, kas ir vairākkārt mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Pagājušajā mēnesī «Trasta komercbankas» administrators nav atguvis līdzekļus ne no izsniegtajiem kredītiem, ne no kustamās mantas pārdošanas, ne arī no nekustamo īpašumu pārdošanas, visus līdzekļus atgūstot no naudas un citu aktīvu atgūšanas un citiem ieņēmumiem.

Tādējādi 2019.gada deviņos mēnešos «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 1,872 miljonus eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad banka tika atzīta par likvidējamu, «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 142,666 miljonus eiro, tostarp 2016.gadā tika atgūti 111,942 miljoni eiro, 2017.gadā - 25,879 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 2,973 miljoni eiro.

Vienlaikus «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa izdevumi septembrī bija 90 662 eiro. Tostarp izdevumi administratora un administratora palīga atlīdzībai bija 75 431 eiro, nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 14 083 eiro, bet izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos veidoja 1148 eiro.

«Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa izdevumi šogad deviņos mēnešos kopumā bijuši 1,146 miljonu eiro apmērā, bet kopš banka atzīta par likvidējamu tās maksātnespējas procesa izdevumi kopumā veido 21,021 miljonu eiro, tostarp 2016.gadā bankas maksātnespējas procesa izdevumi bija 10,927 miljonu eiro apmērā, 2017.gadā - 7,264 miljonu eiro apmērā, bet 2018.gadā - 1,683 miljonu eiro apmērā.

Pārskats arī liecina, ka garantētie noguldījumi bankā 2019.gada 30.septembrī bija 3,762 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,4% jeb 132 368 eiro mazāk nekā mēnesi iepriekš. Savukārt citi noguldījumi bija 54,797 miljonu eiro apmērā, pakārtotās saistības - 25,002 miljoni eiro, bet bankas emitēto parāda vērtspapīru apmērs bija 10,087 miljoni eiro.

«Trasta komercbankas» pārdošanai paredzētā īpašuma vērtība septembra beigās bija 2,974 miljoni eiro, prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm bija 15,852 miljonu eiro apmērā, bet izsniegto kredītu vērtība bija 2,883 miljoni eiro.

Kopumā «Trasta komercbankas» aktīvi šogad 30.septembrī bija 21,915 miljonu eiro apmērā, kamēr 2018.gada beigās - 38,62 miljoni eiro.

Savukārt bankas kapitāls un rezerves septembra beigās bija negatīvs - mīnus 73,729 miljoni eiro.

Jau ziņots, ka Eiropas Centrālā banka pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ierosinājuma no 2016.gada 4.marta anulēja «Trasta komercbankai» izsniegto licenci, ņemot vērā, ka banka ilgstoši pieļāva nopietnus pārkāpumus vairākās svarīgās bankas darbības jomās. Tāpat ņemts vērā FKTK kā Latvijas Noregulējuma iestādes izvērtējums, ka bankai nav iespējams piemērot noregulējumu jeb glābt to sabiedrības interesēs.

«Trasta komercbanku» par likvidējamu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzina 2016.gada 14.martā. Savukārt 2017.gada 10.martā «Trasta komercbanka» tika pasludināta par maksātnespējīgu un sākta bankas bankrota procedūra.

Par bankas maksātnespējas administratoru sākotnēji tika iecelts Ilmārs Krūms, taču ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 19.jūnija lēmumu viņš ir atcelts no šo pienākumu pildīšanas. Viņa vietā tiesa bankas maksātnespējas procesa administratora amatā iecēlusi Armandu Rasu. FKTK 2017.gada maijā vērsās tiesā ar pieteikumu par Krūma atcelšanu no administratora pienākumu pildīšanas, jo konstatēja, ka «Trasta komercbankas» administrators neatbilst Kredītiestāžu likuma noteiktajām prasībām, kā arī konstatēja tādu administratora rīcību, kas FKTK vērtējumā bija uzskatāma par ļaunprātīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators šogad jūlijā atguvis 336 309 eiro, kas ir par 65,5% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 239 003 eiro, no kustamās un citu mantu pārdošanas atgūti 50 eiro, bet no citu aktīvu atgūšanas un citiem ieņēmumiem - 97 256 eiro.

Tādējādi 2019.gada septiņos mēnešos «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 1,869 miljonus eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad banka tika atzīta par likvidējamu, «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 142,663 miljonus eiro, tostarp 2016.gadā tika atgūti 111,942 miljoni eiro, 2017.gadā - 25,879 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 2,973 miljoni eiro.

Vienlaikus «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa izdevumi jūlijā bija 37 669 eiro. Tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 37 440 eiro, bet izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos veidoja 229 eiro. Tādējādi atlīdzība administratoram un administratora palīgam nav izmaksāta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators šogad jūnijā atguvis 203 163 eiro, kas ir 14,2 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 202 753 eiro, no kustamās un citu mantu pārdošanas atgūti 10 eiro, bet no citu aktīvu atgūšanas un citiem ieņēmumiem - 400 eiro.

Tādējādi 2019.gada pirmajos sešos mēnešos «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 1,532 miljonus eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad banka tika atzīta par likvidējamu, «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 143,655 miljonus eiro, tostarp 2016.gadā tika atgūti 111,942 miljoni eiro, 2017.gadā - 25,879 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 2,973 miljoni eiro.

Vienlaikus «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa izdevumi jūnijā bija 26 908 eiro.

Nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 25 892 eiro, izdevumi izsoļu organizēšanai - 787 eiro, bet izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos - 229 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas zivju konservu rūpnīcas teritorijā, kas atrodas Roņu ielā 6, turpmāk saimniekos zivju pārstrādes uzņēmums SIA "Syfud", aģentūru LETA informēja uzņēmuma īpašnieks Sigits Ambrazevičs.

Uzņēmuma īpašnieks darījuma summu, par kādu iegādāta ražotnes teritorija, neatklāja, taču norādīja, ka zivju pārstrādes uzņēmumā plānots investēt vairākus desmitus miljonus eiro, kas paredzēti gan veco ražošanas ēku pielāgošanai, gan jaunu ēku būvniecībai un jaunu tehnoloģiju iegādei.

Ambrazevičs uzsvēra, ka plāno izveidot vienu no modernākajiem zivju pārstrādes uzņēmumiem Latvijā un Baltijā, kurā plānots nodarbināt vairāk nekā 500 strādājošos. Darbinieki tiks meklēti gan Liepājā, gan apkārtējos reģionos.

Jautāts, ko uzņēmums plāno ražot, Ambrazevičs sacīja, ka paredzēts pārstrādāt Norvēģijā zvejotas zivis un ražot patēriņam gatavu zivju produkciju. "Tie nebūs ne konservi, ne saldētas zivis, tā būs veikalos nopērkama, patēriņam gatava zivju produkcija," sacīja Ambrazevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Guseļņikovs: Esmu jau saņēmis neoficiālu sveicienu no Rimšēviča

Olga Kņazeva, 21.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais PNB Banka akcionārs Grigorijs Guseļņikovs atklātā intervijā portālam Rus.db.lv atbild uz vairākiem jautājumiem, kurus patlaban cilvēki uzdod saistībā ar PNB Bankas darbības pārtraukšanu. Viņš ir pārliecināts, ka banka ir kļuvusi par korupcijas spēku upuri un visā šajā stāstā ir daudz melu un noklusētu faktu.

Sāksim ar PNB Bankas pārdošanas darījuma faktu. Neskatoties uz to, ka Lursoft kā labuma guvēji parādās jaunie akcionāri, nevis jūs, aizvien nav skaidrs, kā šo darījumu bija iespējams noslēgt bez Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atļaujas? Starp citu, FKTK pārstāvji paziņoja, ka darījums vēl nemaz nav pabeigts.

Saskaņā ar likumu investoram, kurš iegādājas mazāk nekā 10% bankas akciju, nav nepieciešams šāds apstiprinājums. Darījumos (vairākos) bija ne tikai vairāki pircēji, bet arī vairāki pārdevēji, kuri patstāvīgi izlēma, kā viņiem rīkoties. Tādējādi no juridiskās puses varu pateikt, ka darījumi tik tiešām ir noslēgti. Attiecībā uz FKTK - komisija slēpj patiesību un nestāsta, kā noticis īstenībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sākta Liepājas zivju pārstrādes uzņēmuma Kolumbija LTD likvidācija

LETA, 13.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākta Liepājas zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Kolumbija LTD" likvidācija, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma likvidācijas process sākts pirmdien, 12.aprīlī.

Jau ziņots, ka uzņēmuma "Kolumbija Ltd" saimnieciskā darbība apturēta no 2020.gada 10.novembra.

"Kolumbija LTD" saimnieciskā darbība apturēta atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes 2020.gada 5.novembra lēmumam.

Lielā krīze pāri 

Tiem, kas asiņainajā izdzīvošanas cīņā izturējuši un strādā, ir labas nākotnes perspektīvas....

"Kolumbija LTD" reģistrēti trīs VID piemērotie nodrošinājumi - aizliegums reorganizācijai, aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, kā arī aizliegums kapitāldaļu atsavināšanai un pārreģistrācijai Uzņēmumu reģistra Komercķīlu reģistrā.

Tāpat kompānijai reģistrētas deviņas aktīvas komercķīlas, kuru ņēmējs ir likvidējamā "Trasta komercbanka".

Zivju pārstrādes uzņēmums Kolumbija Ltd slīkst problēmu jūrā 

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumu Kolumbija Ltd piemeklējušas vairākas problēmas – tiesiskās...

"Kolumbija LTD" 2019.gada un 2020.gada finanšu rezultāti nav publiskoti, bet 2018.gadā kompānijas apgrozījums samazinājās trīs reizes salīdzinājumā ar 2017.gadu un bija 402 388 eiro, kā arī kompānija cieta zaudējumus 366 067 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

"Kolumbija LTD" ir reģistrēta 2001.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,134 miljoni eiro. "Kolumbijas LTD" īpašnieki vienādās daļās ir Igors Krupņiks (33%), Krievijas pilsonis Vadims Prokofjevs (33%) un Kiprā reģistrētais uzņēmums "Nirtolex Limited" (33%).

Kompānijas galvenais darbības virziens bija saldūdens akvakultūra, svaigo zivju pārstrāde, zivju produkcijas ražošana un pārdošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - KNAB Londonā pratinājis Guseļņikovu saistībā ar Rimšēviča lietu

LETA, 06.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Londonā pratinājis komercbankas AS «PNB banka» (iepriekš - «Norvik banka») lielāko akcionāru Grigoriju Guseļņikovu kukuļņemšanā aizdomās turētā Latvijas Bankas vadītāja Ilmāra Rimšēviča lietā.

Rimšēviča lieta gan patlaban atrodas Ģenerālprokuratūrā, kas ir tās procesa virzītāja.

Zināms, ka KNAB Guseļņikovu pratinājis arī vēl kādā biroja lietvedībā esošā lietā.

Pats Guseļņikovs mikroblogošanas vietnē «Twitter» ierakstījis, ka KNAB viņu Londonā intervējis saistībā ar korupciju Latvijā.

Savukārt Ģenerālprokuratūrā, aizbildinoties ar pirmstiesas izmeklēšanas interesēm, nesniedza komentārus par veiktajām izmeklēšanas darbībām.

KNAB nenoliedza, ka birojs ir veicis kriminālprocesuālās darbības ar minēto personu, taču plašāku informāciju birojs nevarot sniegt.

Kā vēstīts, pērn vasarā Guseļņikovu Londonā pratināja arī Valsts policija (VP). Šī pratināšana tika veikta kriminālprocesā par iespējamu Rimšēviča veiktu kukuļa izspiešanu no uzņēmēja, apliecināja Guseļņikova advokāts Aleksandrs Berezins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM), kā VAS «Latvijas dzelzceļš» akcionārs, dzelzceļa padomes locekļu amatā apstiprinājusi Andri Liepiņu un Reini Cepli, informē uzņēmumā.

Pavisam tika saņemti 44 pieteikumi uz abiem dzelzceļa neatkarīgo padomes locekļu amatiem.

A. Liepiņš ir absolvējis Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolu, iegūstot maģistra grādu biznesa vadībā, kā arī Kolumbijas Universitāti (ASV), iegūstot maģistra grādu starptautiskajās attiecībās, Latvijas Universitātē, iegūstot maģistra grādu sabiedrības vadībā un bakalaura diplomu ekonomikā. Līdzšinējā darba pieredze - AS «Latvenergo», padomes priekšsēdētāja vietnieks, audita komitejas un cilvēkresursu komitejas loceklis; VAS «Starptautiskā lidosta «Rīga»», valdes priekšsēdētājs; AS «Air Baltic Corporation», padomes priekšsēdētājs; no 2001. – 2014. gadam Ekonomikas ministrija, valsts sekretāra vietnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru