Eksperti

Trīspusēja sadarbība – ģenerālvienošanās

Rita Pfeifere, Industriālo nozaru arodbiedrības priekšsēdētāja, 29.06.2022

Jaunākais izdevums

Ģenerālvienošanās ir trīs pušu apliecinājums par gatavību sadarboties, kur darba ņēmēji, darba devēji un valsts apņemas konkrēto nozari attīstīt tā, lai ieguvēji būtu visi tajā strādājošie. Jau 2019.gada decembrī stikla šķiedras nozarei izdevās noslēgt nozares Ģenerālvienošanos.

Stikla šķiedras nozares Ģenerālvienošanās mērķis ir veicināt abpusēju sadarbību sociālā dialoga attīstībā darba tiesību, darba aizsardzības, darba produktivitātes, labvēlīgas sociālās vides radīšanā nozarē nodarbinātajiem darba ņēmējiem un attīstīt ilgtspējīgas un konkurētspējīgas jomas izaugsmi un nozares uzņēmējdarbības vides sakārtošanu.

Taču pēc vairāku gadu strādāšanas, ievērojot to, par ko vienojāmies, redzam gan ieguvumus, gan arī atsevišķus jautājumus, kuru risināšana ir iestrēgusi.

Ja raugāmies uz ieguvumiem, varu minēt trīs galvenos virzienus. Pirmkārt, pats process bija ļoti svarīgs, jo arodbiedrība kopā ar uzņēmējiem sarunu ceļā nonāca līdz galvenajiem jautājumiem, kas nozarei ir būtiski un risināmi ar visu trīs pušu iesaisti. Ir daudz darbiniekiem svarīgu jautājumu, ko iespējams risināt uzņēmuma līmenī, savukārt visai nozarei būtiskākos risinājumus varējām fiksēt nozares Ģenerālvienošanās.

Otrkārt, kas ir īpaši būtiski darbiniekiem, tika panākta vienošanās par minimālās algas noteikšanu trīs līmeņos, sagrupējot pēc profesiju kodiem. Katrai profesiju grupai atkarībā no prasmēm, zināšanām un atbildības tika noteikts minimālais algu līmenis. Uzreiz vienojāmies, ka zemākajā algu līmenī strādājošajiem tā būs par 20% augstāka nekā valstī noteiktā minimālā alga. Aprēķini un diskusijas noteica arī pārējo divu līmeņu minimālās algas.

Treškārt, ģenerālvienošanās iekļāvām punktus, kur nepieciešams atbalsts no valsts puses. Diemžēl, dažādu pārmaiņu dēļ daudz kas vēl nav atrisināts, taču svarīgi ir, ka nozare vienojās, kādas likumdošanas izmaiņas ir nepieciešamas, lai atbalstītu uzņēmumus, kā arī darbiniekus. Viens no būtiskākajiem jautājumiem, ko paredz Ģenerālvienošanās, ir mobilitātes jautājumu risināšana, lai tādējādi piesaistītu un noturētu nozarē darbiniekus. Lai to panāktu, nepieciešams veikt vairākus grozījumus normatīvajos aktos, paredzot abpusējus sociāli ekonomiskos atbalsta mehānismus, lai iekļautu konkrētus nodokļu atvieglojumus vai valsts līdzfinansējumu darba devējam par transporta izmaksu daļēju segšanu nogādājot darba ņēmējus uz darbu un no darba.

Tik pat svarīgi šodien ir risināt jautājumu loku, kas skar trešo valstu darbinieku piesaisti, kurā joprojām ir dažas pretrunas. Viens no jautājumiem skar darbinieku profesionālo izaugsmi, jo koplīgums paredz uzsākt dialogu par izmaiņām likumdošanā, kas savukārt nodrošinātu nodokļu atvieglojumus vai valsts līdzfinansējumu izglītības iegūšanai un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai, izmantojot tam izveidoto Prasmju fondu.

Tāpat nepieciešams veikt labojumus Darba likumā, lai tādējādi darba devējs un darbinieks varētu vienoties par apmācību izdevumu segšanu un termiņiem u.c. Lai gan process līdz Ģenerālvienošanās noslēgšanai bija garš un sarežģīts, esam gandarīti, ka tas palīdzējis stikla šķiedras nozarei augt un attīstīties. Ja sākotnēji vēlējāmies koplīgumu attiecināt uz visu ķīmijas nozari, ar laiku sapratām, ka apakšnozares ir pārāk atšķirīgas, tostarp darba organizācijas jomā un darbinieku kvalifikācijas jautājumos, tāpēc Ģenerālvienošanās tika noslēgta samērā specifiskā - stikla šķiedras nozarē.

Viegli un skaisti izskatās tikai tad, kad darbs jau ir padarīts, taču jāatceras, ka sociālais dialogs nozīmē ne tikai uzņēmēju un darbinieku vienošanos, bet arī valsts nākšanu pretī, lai risinātu ne tikai vienai, bet daudzām nozarēm aktuālus jautājumus, kur nepieciešamas likumdošanas izmaiņas.

Ja visas iesaistītās puses strādās vienlīdz aktīvi, tad arī jomas, kurās tiks slēgtas Ģenerālvienošanās, paredzot ne tikai minimālās algas celšanu, bet arī citus būtiskus problēmu risinājumus, būs arvien vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreiz Latvijā nodarbināto skaits, uz kuriem attiecas ģenerālvienošanās, sasniedz vien 20%, lai gan Eiropas Savienības direktīva nosaka vismaz trīs reizes lielāku apjomu. Tas nozīmē, ka tuvāko gadu laikā pie sociālā dialoga nodrošināšanas starp darba devējiem un darba ņēmējiem, kas rezultētos nozaru koplīgumos, jāstrādā daudz intensīvāk nekā līdz šim.

Tas secināts 3.jūnijā Valsts kancelejas organizētajā diskusijā "Ģenerālvienošanās: vienošanās ir spēks!", informē Ministru kabineta preses sekretārs Reinis Grāvītis.

Diskusijā piedalījās dažādu nozaru, arodbiedrību un valsts iestāžu eksperti. Pašreiz Latvijā noslēgtas piecas ģenerālvienošanās, kas aptver nelielu skaitu nodarbināto, tāpēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns aicināja darba ņēmējus aktīvi stāties arodbiedrībās, savukārt uzņēmumus veidot savu jomu asociācijas, lai būtu kam veidot savstarpējo dialogu, kur runāt par tiem jautājumiem, kas konkrētajai nozarei ir aktuāli. Ņemot vērā Latvijas situāciju, viņš arī paredz, ka valstij un sociālajiem partneriem, tostarp LBAS un Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK), būs nepieciešams ar dažādiem rīkiem stimulēt darba ņēmējus un darba devējus meklēt iespēju uzsākt dialogu par koplīguma slēgšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru