Jelgavas cukurs sācis cukura realizāciju un prasīs kvotu ražošanai.

SIA Jelgavas cukurs dibinātājs Vladimirs Bičkovskis, kurš pazīstams arī kā nišas produkta Samogon nr. 1 ražotājs, sācis cukura realizāciju tirdzniecībā. Uzņēmējs stāsta, ka šobrīd tas ir lētākais cukurs valstī - 0,59 Ls/kg un pieejams Jelgavas cukura kapitāldaļu īpašniekiem, pārējiem pircējiem tas ir salīdzinoši dārgāks. Cukurs tiek ievests no Polijas un realizēts atsevišķos veikalos, kā arī izklaides un atpūtas klubā Imho club fasēts nelielos iepakojumos. Jelgavas cukurs sācis ražot arī tā saucamās cukura galvas no sulām, ko pazina jau Hercoga Bīrona laikos, taču saražotie apjomi pagaidām ir nelieli. Tā esot ļoti ekskluzīva niša un produkts samērā dārgs. Tiesa, pieprasījums pēc šāda produkta esot milzīgs, īpaši Krievijā.

Zīmola Jelgavas cukurs īpašnieks Nordic Sugar pagaidām nekomentē SIA Jelgavas cukurs plānus, ceturtdien informē laikraksts Dienas bizness.

Nordic Sugar pieder preču zīme jeb zīmols Jelgavas cukurs, ko tas ražo un piedāvā pircējiem apvienojumā ar preču zīmi Dansukker, skaidro uzņēmuma pārstāve Iveta Zariņa.

«Jelgavas cukurs cauri gadiem ir saglabājis pircēju uzticību, un mēs darām visu, lai šī produkta jaunā kvalitāte atbilstu patērētāju prasībām un šī cukura tradīcijai. Diemžēl mums trūkst jebkādas informācijas par minēto jaundibināto uzņēmumu, tā darbības sfēru un biznesa mērķiem,» skaidro I. Zariņa, līdz ar to plašāki komentāri netiek sniegti.

Kā liecina Patentu valdes datubāze, figurālā preču zīme Jelgavas cukurs reģistrēta uz a/s Danisco Sugar vārda.

Lai gan Jelgavas cukurfabrika darbību pārtrauca pirms trim gadiem, joprojām veikalos nopērkams Jelgavas cukurs.

Laikraksts Neatkarīgā pēc tirgotāju aptaujas secinājis, ka cukurs varētu pietikt vēl mēnesim vai pusotram.

Rimi Latvija informējis, ka patlaban tiek realizēta pēdējā piegāde, cukura pietiks mēnesim, pusotram un vairāk Jelgavas cukura nebūs. Arī Maxima Latvija visos veikalos patlaban nopērkams Jelgavas cukurs un tas varētu pietikt mēnesim.

Liepājas cukurs veikalos vairs nav nopērkams kopš 2008. gada rudens. Pēc pāris mēnešiem tirgū būs jauns zīmols Dansukker Jelgavas cukurs.

Produkts ar nosaukumu Jelgavas cukurs un norādi, ka tas ražots no Latvijā audzētām cukurbietēm, joprojām nopērkams veikalā, lai gan tā ražošanas jau vairākus gadus nenotiek, raksta Latvijas Avīze (LA).

Pirmssvētku dienās, apmeklējot Rimi lielveikalu Stacijas laukumā, varēja atkal redzēt, ka tā plauktos ir cukura paciņas ar uzrakstu Jelgavas cukurs, kas gan atšķirībā no aprīlī redzētā vairs nav apzīmēts ar zaļo karotīti, toties uzraksti – AS Jelgavas cukurfabrika; Kvalitatīvs cukurs no Latvijā audzētām cukurbietēm; Ražotājs: AS Jelgavas cukurfabrika – ir saglabāti, raksta LA.

Ierāmējumā parādīts krāšņs bijušās Jelgavas cukurfabrikas attēls, cukurs ir par santīmiem dārgāks nekā blakus tirgotais Danisco Sugar cukurs, bet daļa veikala apmeklētāju tomēr pērk Jelgavas cukuru. Tādējādi, izmantojot Jelgavas cukura kādreizējo popularitāti, tiek gūta papildu peļņa, vienlaikus apmānot pircējus, kas, atsaucoties valdības aicinājumam, kā Latvijas ražojumu vairāk pirks Jelgavas cukura vārdā pārkristīto dāņu – lietuviešu ražoto cukuru. Saistībā ar lielajiem maksājumiem par importējamo pārtiku pamatoti tiek izvirzīts jautājums par cukura ražošanas atjaunošanu Latvijā, kas ietaupītu ap 50 miljoniem latu gadā. Diemžēl ražošanas atjaunošana ir daudz sarežģītāka un dārgāka nekā tās sagraušana, secina avīze.

SIA Jelgavas cukurs jau saražojis pirmās cukura partijas un gatavojas pievērsties tā realizācijai. Sākotnēji uzņēmuma klienti varētu būt restorāni un citi sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kas jau iepazinušies ar šiem nišas produktiem un pauduši gatavību tos iegādāties.

SIA Jelgavas cukurs direktors Vladimirs Bičkovskis skaidro, ka pēc senajām receptēm plānots ražot triju veidu cukuru - no bērzu sulas, burkāniem un saldā krējuma. Vēl hercoga Bīrona laikos populārs bijis tieši cukurs no bērzu sulām un to labi zinot arī Krievijā. Vēl viena iecere ir gatavot tā saucamās cukura galvas, ko pazīst daudzviet pasaulē. Gatavo produkciju paredzēts realizēt uzņēmuma akcionāriem un veikalos. Cukurs būšot pieejams par zemākām cenām nekā veikalos - 0,55 - 0,65 Ls/kg.

Jelgavas cukurs pilnībā apmaksājis pamatkapitālu 3 000 Ls apjomā, liecina Lursoft informācija. Šobrīd kompānijas kapitāldaļas pieder vairāk nekā 10 īpašniekiem un tuvākajā laikā plānots piesaistīt jaunus.

Konkurences padome (KP) secinājusi, ka augstās cukura cenas veikalu plauktos ļāvusi uzturēt iedzīvotāju vēlme iegādāties Latvijā ražotu cukuru neatkarīgi no tā cenas.

Padome secinājusi, lai arī Latvijas veikalos ir nopērkams salīdzinoši lēts cukurs, tai skaitā tirgotāju pašzīmola un cukurs plastikāta iepakojumos, patērētāji ilgstoši bijuši gatavi maksāt vairāk par Latvijā ražoto cukuru. Tādējādi iepriekš plaši izskanējušais apgalvojums, ka Latvijā cukura cena ir viena no augstākajām Eiropā, pamatā attiecoties uz to cukuru, kuru patērētāji apzināti izvēlējušies, lai arī veikalu plauktos ir bijis pieejams ievērojami lētāks citu izcelsmes valstu cukurs.

Izvērtējot tirgus dalībnieku cenu noteikšanas stratēģijas, redzams, ka cenas ir bijušas atšķirīgas un noteiktas patstāvīgi. Vairumtirgotāju piemērotā minimālā uzcenojuma cukuram amplitūda ir bijusi no 7% līdz 35%, savukārt lielveikali piemērojuši uzcenojumu robežās 4% līdz 56%, teikts paziņojumā.

Iecerēts, ka aplikācija "SugarCat" darbosies šādi: tiek noskenēts produkts un mobilā lietotne pasaka, cik tuvu ar šī produkta apēšanu esi maksimālajai robežai.

Mobilā lietotne domāta tieši bērniem vecumā no astoņiem līdz divpadsmit gadiem, kas ir vecums, kad viņi sāk pieņemt lēmumus par pārtikas izvēli un ietekmē to, kādus produktus ģimene iegādājas – našķus, brokastu pārslas utt. Bērni lieto sociālos tīklus, kur viedokļu līderi reklamē dažādus produktus, tāpat ietekmējas no draugu izvēlēm, vienlaikus viņiem ir vismazāk zināšanu par pārtikas produktu saturu. Daļa bērnu vēl neizprot daļskaitļus un viņiem nav skaidrs, ko nozīmē, ka 1/3 no produkta ir cukurs. "Ir svarīga datu pieejamība tieši bērnu izpratnei, tāpat nepietiek ar skaitļiem – ir vajadzīga to vizualizēšana, lai bērni saprastu, vai vienā produktā nav vairāk cukura kā dienā ieteicams," teic M. Kāle.

Bijusi autosportiste, biedrības «Ropažu novada uzņēmēji» valdes priekšsēdētāja un Ropažu novada iedzīvotāja Nellija Štolcermane (iepriekš Šlēgelmilha) Ropažu centrā izveidojusi vietējo amatnieku un mazo ražotāju veikalu «Cukurs».

«Ideja par veikalu vietējo amatnieku, mājražotāju darbiem, pakalpojumiem ikdienas pieejamībā jau ir bijusi sena un ne tikai man vienai. Projekta «Cukurs» tapšana acīmredzot bija jau sen zvaigznēs ierakstīta tieši 14.novembrī un tieši Ropažu centrā, jo viena mēneša laikā no idejas līdz precei plauktos realizējām šo projektu un atvērām durvis mājražotāju, amatnieku mākslas produktu pieejamībai ikdienā. Bez milzīgas atsaucības, mīlestības, ticības, uzticēšanās, palaušanās un beznosacījuma iesaistes no «Cukurs» komandas puses šis projekts nekad nebūtu realizējies. Telpu īpašniece noticēja mums un nodeva lietošanā īpašumu. Vietējie uzņēmēji ziedoja savus materiālus un laiku. Vēl viena ēka novadā ir sakārtota,» stāsta «N.Štolcermane.

Vairāki ražotāji laikrakstam Dienas bizness pauduši viedokli, ka vairs nav iespējams nopirkt cukuru maisos lielākos apjomos, kas nepieciešams pārtikas produktu ražošanai.

PKS Straupe valdes priekšsēdētājs Imants Balodis informēja, ka katru mēnesi uzņēmums iepērk vienu tonnu cukura piena produktu ražošanai, taču šobrīd vairumtirdzniecības uzņēmums piedāvā cukuru tikai 1 kg paciņās, kura cena ir augstāka nekā mazumtirdzniecības veikalos. Uzņēmuma vadība par cukura iegādi maisos interesējusies arī Lietuvā, taču arī tur un Igaunijā situācija esot līdzīga un pieejams tikai paciņās fasētais cukurs. «Cukura problēma pastāv. Arī cukura cena ir cēlusies - pēdējais cukurs, ko iepirkām, maksāja 0,75 Ls/kg plus PVN, bet vēl iepriekš cukurs maisos bija par 0,71 Ls/kg. Taču veikalos cukura cena ir 0,65 Ls/kg,» skaidro PKS Straupe vadītājs.

Mēnesī ap 30 – 40 darījumu – tāda ir «privātās biržas» darbības bilance.

Pērn paša izveidotās biržas dibinātājs Vladimirs Bičkovskis stāsta, ka galvenokārt darījumi ir nelieli – tiek pārdotas pa vienai, divām vai trim SIA Istrenka un SIA Jelgavas cukurs akcijām. Ja biržas sākotnējais mērķis bijis piesaistīt līdzekļus uzņēmumu kapitālam, tad šobrīd izveidojusies situācija, ka viens no kapitāldaļu īpašniekiem izpērk abu uzņēmumu akcijas, jo viņam kā esošam akcionāram ir priekšroka un tas apgrūtina jaunu īpašnieku piesaisti. Šobrīd vienam īpašniekam jau pieder ap 300 Jelgavas cukura kapitāldaļu un ap 150 Istrenkas kapitāldaļu. V. Bičkovskis vērtē, ka tas ir interesants gadījums, ar ko viņš kā privātbiržas veidotājs neesot rēķinājies. Tomēr kopumā svarīgākais neesot īpašnieku, bet gan darījumu skaits.

Rīgā, VEF kvartālā durvis vēris Latvijas amatnieku, pašmāju ražotāju produkcijas un darinājumu veikals "Cukurs Local gifts".

74 kvadrātmetru plašā veikala izveidē galvaspilsētā investēti vairāk nekā 7000 eiro.

Jaunās telpas būs ne vien dažādu amatnieku, dizaineru un mājražotāju izstrādāto produktu mājvieta, bet arī TL Candles darbnīca un radošā studija.

“Tieši pirms gada mēs atvērām savu pirmo veikalu Ropažos, kur tas drīz vien kļuva par iecienītu iepirkšanās vietu ne vien apkaimes iedzīvotājiem, bet arī attālākiem ciemiņiem - pie mums bieži viesojas no apmeklētāji no attāliem Latvijas novadiem, kā arī ārvalstīs dzīvojošie latvieši un ārzemju tūristi, kuri speciāli brauc uz Ropažiem, lai iegrieztos mūsu veikaliņā,” stāsta veikala dibinātāja Terēza Luksa.

FOTO: Bijusī autosportiste Ropažos izveido veikalu Cukurs 

Bijusi autosportiste, biedrības «Ropažu novada uzņēmēji» valdes priekšsēdētāja un Ropažu...

Ideja par sava veikala atvēršanu Rīgā bija jau sen, tikai bija jāatrod īstā vieta. "Mūsu pircēji ir tie, kuri augstu vērtē tieši Latvijā ražoto unikālo produkciju. Protams, pandēmijas ierobežojumi liek pārvarēt dažādus iepriekš nebijušus šķēršļus, tomēr tas nav iemesls nolaist rokas un neiet uz priekšu. Mēs augam, un aug arī pircēji – manuprāt, arvien vairāk cilvēku izvēlas augstvērtīgus un kvalitatīvus Latvijā ražotus produktus un preces. Priecājos, ka mums sakrīt gaumes, jo veikala pārdošanas apjomi aug un mūs uzmeklē arvien jauni oriģinālu produktu cienītāji," piebilst T.Luksa.

Veikalā “Cukurs Local gifts” vietu raduši produkti ar vairāk nekā 150 mājražotāju, amatnieku un dizaineru zīmoliem. Piedāvājuma klāstā ir kosmētikas ražotāju produkti, keramiķu, pinēju un jauno sveču meistaru veikumi, dažādi gardumi un našķi. Veikals gādā arī par operatīvu produkcijas piegādi, mēģinot veidot sortimentu tā, lai piedāvātu iespējami vairāk tādu mazo ražotāju produkciju, kuru nevar nopirkt citur vai arī tā ir reti sastopama citos veikalos.

Uzņēmumu TL Candles T.Luksa nodibināja 2018.gadā, piedāvājot rokām darinātās, cilvēka veselībai un videi draudzīgās dabīgā sojas vaska sveces. Pakāpeniski uzņēmums paplašināja sortimentu, pievienojot jaunus, oriģinālus produktus – kazas piena ziepes, bārdas balzamu, lina tamborējumus veselīgai mazgāšanās procedūrai utml.

Uzņēmuma apgrozījums 2020.gadā bija 82 975 eiro.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nesodīs «privātās biržas» īpašnieku, trešdien informē laikraksts Dienas bizness.

FKTK ir sazinājusies ar izveidotās tirdzniecības platformas jeb interneta vietnes īpašniekiem SIA Jelgavas cukurs un lūgusi sniegt informāciju par mājaslapā ievietoto maldinošo informāciju. Pēc saņemtā skaidrojuma FKTK nekonstatēja finanšu instrumentu normatīvā regulējuma pārkāpumu, taču atkārtoti lūdza SIA Jelgavas cukurs līdz 12. augustam novērst neprecizitātes mājaslapā, lai tās apmeklētājiem nerastos maldinošs priekšstats par piedāvāto produktu un kapitāla tirgū notiekošajiem procesiem kopumā, informē FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece.

«Privātās biržas» mājaslapā būtībā esot neprecīza komerctiesiskā regulējuma izpratne, kā arī finanšu instrumentu tirgus regulējuma izpratne - piemēram, tiek pārdotas daļas, nevis akcijas, kā norādīts mājaslapā, norāda FKTK pārstāve.

Pasaulē dārgāks pandēmijas laikā kļuvis vesels lērums izejvielu, tai skaitā arī cukurs.

Nupat tā cena ASV preču biržā sasniegusi teju 20 ASV dolāra centus par mārciņu, kas ir visvairāk četros gados. Strauji - līdz gandrīz 500 ASV dolāriem par tonnu – pieaugusi arī baltā cukura cena Londonas preču biržā. Kopš šā gada sākuma cukurs tur kļuvis par 16% dārgāks.

Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 37% apmērā. Var vien lēst, ka arī šāda cukura vērtības palielināšanās spēlēs par labu tam, lai turpinātu augt dažnedažādu citu pārtikas preču cena.

Cukura deficīts

Pamatā cukura cenas nesenajam lēcienam enerģiju piešķīluši slikti laika apstākļi Brazīlijā, kas visai pārliecinoši ir pasaulē lielākā šīs pārtikas izejvielas eksportētāja. Cukurniedru audzēšanas reģionus šajā valstī skārušas netipiski bargas salnas. Tas sabojājis esošās cukurniedres, negatīvi ietekmējis to augšanas procesu un mazinājis cukura īpatsvaru tajās. Šādas salnas nākušas pavisam nelaikā, kur cukurniedru fermeriem jau pirms tam nācās cīnīties ar lielu sausumu, kas arī negatīvi bija ietekmējis ražu (DB jau rakstījis, ka šīs pašas salnas lielas problēmas sagādājušas kafijas fermeriem).Rezultātā šobrīd Starptautiskā Cukura organizācija (ISO) lēsusi, ka šogad globālais cukura patēriņš tā piedāvājumu pārsniegs par četriem miljoniem tonnām. Tādējādi jau otro gadu pasaule dzīvošot šīs saldās izejvielas deficīta apstākļos.

Abu lielāko tirgotāju – Rimi un Maxima – iepirkumu menedžeri jau saņēmuši informāciju no vairumtirgotājiem par cukura cenas palielināšanu, informē Latvijas Avīze.

Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš stāstījis, ka šonedēļ vairumtirgotāju piegādātās cukura cenas palielinājušās par 6%. «Cenu cukuram veikalā vēl necelsim, vairumtirgotāja noteikto cenas pieaugumu ņemsim uz sevi. Taču, ja cenas cels vēl par sešiem vai septiņiem procentiem, būs jāceļ arī cena veikalā,» viņš sacījis. Tādējādi Maxima tīklā vēl kādu laiku cukura cena saglabāšoties 55 santīmi par kilogramu.

Arī Rimi Latvija sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa laikrakstam atzinusi, ka vairumtirdzniecības cenas ir pieaugušas. Arī Rimi izdomājis veidu, kā pagaidām daļai preces cenu necelt, – veikalā būs nopērkams cukurs lētākā plastikāta iepakojumā. Šādi iesaiņots cukurs saglabās pašreizējo Rimi cenu – 59 santīmus par kg. Savukārt cukurs ierastajā papīra iepakojumā būšot vidēji par pieciem sešiem santīmiem dārgāks.

Veikalos Covid-19 krīzes ietekmē parādās ļoti lielas atšķirības preču cenās, intervijā atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

"Covid-19 Latvijā sabiedrību ir vēl vairāk polarizējis, vēl vairāk bagātie ir nodalīti no nabadzīgajiem, plaisa ir palielinājusies nenormāli. Iepriekš visa politika, vismaz vārdos, tika vērsta uz tā saukto šķēru samazināšanu starp iedzīvotāju grupām. Tagadējā situācija mūs dzen drausmīgā atšķirībā," teica Gulbe.

Tostarp viņa minēja, ka valsts pārvaldē strādājošajiem algas nav samazinājušās, savukārt izdevumi ir mazāki un pat daļēji kompensēti no darba devēja puses, tajā pašā laikā iedzīvotājiem, kuri ir nodarbināti Covid-19 īpaši skartajās nozarēs - gaisa pārvadājumi, izmitināšanas pakalpojumi, kultūras un izklaides jomā -, ieņēmumi ir samazinājušies.

«Nevarētu uzskatīt, ka Latvijā ir visdārgākā pārtika. Nav tādas vienotas Eiropas Savienības cenas, kad visās valstīs viens produkts maksātu vienotu summu. Ir produkti, kas mums ir dārgāki nekā citur, piemēram, cukurs Latvijā ir dārgākais Eiropas Savienībā, bet ir produkti, kas ir lētāki,» intervijā Latvijas Radio apgalvoja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra direktore Ingūna Gulbe.

Cukurs ir dārgākais, jo tas jāiepērk. Cukurs uz Latviju arī jāatved. Tas maksā vairāk, skaidroja I.Gulbe.

Pēc viņas teiktā, bieži vien cenu salīdzinājumi esot diletantiski, ko var novērot ieejot veikalā. Esot jāskatās, kāda ir piena paka, ar kādu tauku saturu, kāds apstrādes veids pielietots, skaidro I. Gulbe.

I.Gulbe prognozēja, ka pārtikas produktu cenas Latvijā pieaugs, bet neesot pamata satraukumam, ka ražotāji «sacels cenas debesīs».

«Ir divi iemesli, kāpēc cenas nevar celt ļoti augstu. Pirmkārt, esam kopējā tirgū un, ja kāds ražotājs izdomā cenu uzcelt ļoti augstu, tad mums tepat ir kaimiņvalstis, kas atvedīs un pārdos lētāk. Pārtikas segmentā ir ļoti liela konkurence, tur tā nevar celt cenas bez ļoti būtiska iemesla. Otrs iemesls ir Latvijas iedzīvotāju zemā pirktspēja. Ja cilvēkam nav naudas par ko nopirkt, tad nepirks,» tā I.Gulbe.

A/s Jelgavas cukurfabrika valdi pametuši valdes locekļi Raimonds Gudriķis un Kaspars Rullis, izmaiņas notikušas arī uzņēmuma padomē, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

K. Rullis turpmāk pildīs uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amata pienākumus. Jelgavas cukurfabrikas padomē iecelts arī Sandis Aukšmuksts un Antons Jans. Padomi pametuši tās līdzšinējie locekļi Ziedonis Ūdris un Jolanta Aukšmukste.

A/s Jelgavas cukurfabrika valdes priekšsēdētājas amatu turpinās pildīt Inga Rēboka.

Ieraksts par izmaiņām amatpersonu sastāvā izdarīts šā gada 12. janvārī.

Jau vēstīts, ka kopš 2010. gada vasaras zīmols Jelgavas cukurs tiks virzīts kopā ar zīmolu Dansukker. Dānijas uzņēmums par Jelgavas cukura zīmola iegādi paziņoja 2007. gada beigās pēc tam, kad Konkurences padome (KP) atļāva dāņu kompānijai iegūt Jelgavas cukurfabrika aktīvus, tai skaitā preču zīmi un cukura fasēšanas iekārtas.

Latvijā joprojām ir dārgākie produkti Baltijas valstīs, turklāt, iespējams, pircēji pārmaksā neefektīvas tirdzniecības dēļ, atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Neskatoties uz to, ka pēdējā laikā Lietuvā ļoti būtiski ir pieaugušas pārtikas produktu cenas, jau ilgu laiku Baltijas valstīs lētākā pārtika nopērkama Viļņas veikalos, savukārt dārgākā - Rīgas veikalos. No apskatīto vairāk nekā 40 produktu saraksta jūnijā Viļņā bija 21 Baltijā lētākais pārtikas produkts un septiņi dārgākie, Tallinā - 14 lētākie un 18 dārgākie, bet Rīgā - septiņi lētākie un 21 dārgākais produkts.

«Liela loma šajās augstajās Latvijas cenās ir tirdzniecībai, kas, iespējams, nav pietiekami efektīva. Tirgotāji bieži pārmet Latvijas ražotājiem, ka tie nespēj saražot produktus par konkurētspējīgām cenām un viņi ir spiesti tirgot lētākus importa produktus. Tikmēr cenu novērojumi rāda, ka Latvijā ir dārgāki arī daudzi importa produkti, kurus neražo nevienā Baltijas valstī, piemēram, augļi, dārzeņi, tēja, graudu pārslas, importa piena produkti,» sacīja Gulbe.

#Augļi un dārzeņi nav cukurs un milti, kam līgumus slēdz un cenas nosaka ilgam laikam uz priekšu.

Pēc samazinātā PVN ieviešanas pilnīgi visiem augļiem un dārzeņiem cenas janvārī, salīdzinot ar decembri, ir sarukušas, tomēr salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm cenas Rīgas veikalos ir augstākas, secināts Agroresursu un ekonomikas institūta veiktajā pētījumā.

Pētījuma ietvaros pēc noteiktas metodikas no 14. līdz 29. janvārim apsekoti Rīgas, Tallinas un Viļņas lielveikali. Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe atzīst, ka tagad ir tikai pirmie novērojumi un vēl nav pienācis brīdis, lai varētu izdarīt secinājumus, vai mērķis ir sasniegts. Tikai tagad parādās pirmās tendences, kas notiek saistībā ar izmainīto PVN, uzsver Gulbe. Baltijas valstu vidū cenas dārzeņiem veikalos nav lētākās. Gulbe stāsta, ka Rīgā lētākas ir galda bietes, bet citiem dārzeņiem cenas ir augstākas.

Bijušais cukura ražotājs a/s Jelgavas cukurfabrika pagājušo gadu noslēgusi ar 5,27 miljonu Ls peļņu pēc nodokļiem.

Par to liecina Lursoft statistikas dati. Pagaidām gan Db nav izdevies saņemt JCF atbildīgo amatpersonu komentārus par lielo peļņu.

Uzņēmums cukura ražošanu pārtrauca jau pirms vairākiem gadiem, taču joprojām pārdošanā ir Jelgavas cukurs, uz kura iepakojuma norādīts, ka tas ražots no Latvijā audzētām cukurbietēm. Pērnā gada sākumā pārbaudi par Jelgavas cukuru veica PVD, atzīstot, ka realizācijā esošais cukurs ir Jelgavā ražotais, kas tiek fasēts Lietuvā, Kedaiņu rūpnīcā.

Tāpat jau ziņots, ka lēmumu par ražošanas pārtraukšanu pieņēma abas Latvijas cukurfabrikas ES cukura reformas rezultātā, izvēloties saņemt prāvas ES kompensācijas. Kuluāros jau izskanējuši priekšlikumi par cukura ražošanas atjaunošanu Latvijā, taču tas būtu iespējams tikai pēc 2015. gada, kad, iespējams, cukura ražošana vairs nebūs kvotēta.

Cilvēki labprāt iepazīst jaunas garšas, viņiem vairs nepietiek tikai ar pipariem un sāli, tāpēc lielvārdiete Kristīne Freimane saskata nišu vaniļas produktu biznesam, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vaniļas debesis (SIA Zirafette) ražo vaniļas ekstraktu, vaniļas pulveri, kanēļa, vaniļas un zemeņu cukuru, kā arī izplata vaniļas pākstis no septiņiem dažādiem pasaules reģioniem. «Patiesībā viss sākās pirms daudziem gadiem. 1998. gadā es biju Amerikā, kur pirmo reizi saskāros ar plašu vaniļas piedāvājumu. Tur veikalos vaniļas ekstrakts un pākstis bija plaši pārstāvētas. Pie mums tolaik un vēl ilgu laiku neko tādu nevarēja nopirkt,» atceras Kristīne. Pirms pieciem gadiem arī Latvijā vaniļas pākstis kļuva vairāk pieejamas, viņa sāka tās pasūtīt no ārzemēm un eksperimentēt, patika pret vaniļu nebija zudusi. Sākumā Kirstīne gatavoja vaniļas cukuru, bet pirms pāris gadiem – savām vajadzībām arī vaniļas ekstraktu. «Pērnā gada rudenī nonācu līdz tādam posmam dzīvē, kad likās – vai nu tagad, vai nekad. Man vienmēr ir gribējies kaut ko savu, tāpēc nolēmu, ka ir pienācis īstais laiks,» stāsta Kristīne.

Piena pārstrādes uzņēmums Food Union uzlabojis proteīna dzēriena Lakto PRO sastāvu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Samazinot pievienotu cukura daudzumu teju uz pusi, Lakto PRO tagad ir starp proteīna dzērieniem ar viszemāko cukura daudzumu. Receptes uzlabošanā un jauna produkta izstrādē uzņēmums ir ieguldījis vairāk nekā 25 tūkstošus eiro. Bet kopējās investīcijas, kuras Food Union šogad veicis Lakto PRO zīmola attīstībā, ir gandrīz 150 tūkstoši eiro.

Lakto PRO ir dabiski raudzēts piena dzēriens, kas bagātināts ar dabīgu piena proteīnu. Tā sastāvā tagad ir tikai 7,4 līdz 7,8 g ogļhidrātu, no kuriem ap 4 g ir dabīgais piena cukurs un tikai 3.4-3.8 g ir pievienotais cukurs. Dabīga piena proteīna daudzums ir palicis tāds pats – 20 grami jeb optimāla deva, kas dod spēku un veicina muskuļu masas pieaugumu. Produkts tiek ražots no Latvijas piena, pievienojot L. acidophilus un Bifidobacterium pienskābās baktērijas.

Cukura cenas turpinās kritumu, virzoties uz lielāko ceturkšņa kritumu kopš 1985. gada, jo pasaules lielākie ražotāji Brazīlija un Indija ievāc rezerves ražu nākamajai sezonai, atsaucoties uz analītiķiem, raksta Bloomberg.

Jēlcukura cena kritīs par 16% līdz 15 centiem par mārciņu līdz jūlija sākumam, kad lielākā daļa no piegādēm sasniegs tirgu, teica Round Earh Capital partneris Marselo Dorea. Gada beigās cena nokritīs līdz 13 centiem, sasniedzot 52% lielu gada kritumu, tā Marks Hansens no CPM Group. Pagājušajā gadā saldinātāja cena vairāk nekā dubultojās.

Cukurs ir mainījis scenāriju no buļļu (kāpumu) uz lāču (kritumu), uzskata M. Dorea, kurš sāka tirgoties ar lauksaimniecības izejvielām 1981. gadā.

Jēlcukurs jau ir nokritis par 47% no 29 gadu augstākā līmeņa 30,4 centiem, ko sasniedza 1. februārī, jo importētaji, ieskaitot Indiju, Ēģipti un Pakistānu, izgāja no tirgus. Otrdien ICE Futures ASV maija piegādes kontrakts pieauga par 0,37 centiem, jeb 2,1% līdz 17,88 centiem. Izejviela ir kritusies par 34% pirmajā ceturksnī.

Izejvielu frontē manāms cukura cenas kāpums, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Daži pēdējie mēneši visai drūmi bijuši izejvielu investoram, jo šajā tirgū vērojama samērā noturīga cenu depresija. Tiesa gan, šā gada sākums atsevišķos izejvielu tirgos padevies visai cerīgs. Viena no šādām izejvielām ir cukurs – jēlcukura vērtība ASV preču biržās kopš šā gada sākuma ir palielinājusies par 7% – līdz 15,7 ASV dolāra centu atzīmei par mārciņu. Londonas preču biržā baltā cukura cenas pieaugums bijis mazāk straujš – par 3,3% – līdz 403 ASV dolāru atzīmei par tonnu.

Pašlaik cukura vērtībai palielināties likuši nelabvēlīgi laika apstākļi Brazīlijā, kas finanšu tirgos licis spekulēt par cukurniedru potenciālo ražu nākotnē. Proti, Brazīlijā, kas ir pasaules lielākā cukura ražotāja un eksportētāja, gada sākums esot padevies visai sauss. Valdot šādam fonam, piemēram, The Wall Street Journal raksta, ka līdz ar pliekanāku cukurniedru ražu pasaulē šogad, iespējams, būs vērojams mazākais cukura ražošanas pārpalikums piecu gadu laikā. Izejvielu tirgus dalībnieki kā vēl vienu faktoru min nodokļu izmaiņas Brazīlijā, kas savukārt varētu audzēt pieprasījumu pēc biodegvielas, kas ražota no cukurniedrēm (Brazīlija paaugstinās nodokļus tradicionālajam benzīnam).

Eiropas Savienība (ES), reformējot cukura tirgu, ir samazinājusi savā teritorijā ražoto cukura daudzumu un lielāku vietu atvēlējusi importa cukuram. Taču neviens nerēķinājās, ka trešo valstu cukurs, kas ierasti maksājis daudz lētāk par ES saražoto, tirgū maksās dārgāk

Šī netipiskā situācija patlaban izveidojusies saistībā ar bažām par cukura trūkumu pasaulē, kas lielā mērā saistīts ar lielākajās eksportētājvalstīs Brazīlijā un Indijā gaidāmo slikto cukurniedru ražu, raksta laikraksts Diena.

Nereformēt savu daudzus gadus aizsargāto cukura tirgu ES nevarēja augošā spiediena dēļ no trešo valstu cukura ražotājiem, arī Brazīlijas, Austrālijas, Taizemes. Šīs valstis bija nemierā ar ES praksi maksāt eksporta subsīdijas jeb piemaksāt saviem cukura ražotājiem par ārpus ES pārdoto cukuru. Tādējādi mākslīgi pazemināta cukura cena pasaulē, kropļots tirgus un radīti zaudējumi trešo valstu cukura ražotājiem. Pasaules Tirdzniecības organizācijas strīdu izšķiršanas panelis 2005. gadā lika ES samazināt subsidētā eksporta apjomu par sešiem miljoniem tonnu. Vienlaikus pēc Āfrikas, Klusā okeāna un Karību jūras reģionu sūdzības ES uzdots arī padarīt savu tirgu pieejamāku trešajās valstīs ražotajam cukuram. 2006. gadā pieņemts lēmums reformēt ES cukura nozari, vairāk to orientējot uz tirgu, tajā noturot konkurētspējīgākos. Tiem, kas vēlējās palikt tirgū, par tiesībām ražot tirgum (cukura kvotas tonnu) četrus gadus reformas laikā bija jāveic konkrētas iemaksas fondā. No tā maksāja kompensācijas tiem, kas no savas kvotas atteicās - izlēma pārtraukt ražošanu.