Jaunākais izdevums

ASV mikroblogošanas vietne "Twitter" šā gada trešajā ceturksnī strādājusi ar 537 miljonu dolāru (462,2 miljonu eiro) tīrajiem zaudējumiem, ņemot vērā tiesvedības izdevumus, teikts uzņēmuma publiskotajā paziņojumā.

Akcionāri 2016.gadā ASV federālajā tiesā iesniedza sūdzību, ka uzņēmuma vadītāji, tostarp bijušais izpilddirektors Diks Kostolo bija slēpis informāciju par patieso "Twitter" darbības stāvokli laikā, kad viņi centās pārdot sev piederošās kompānijas akcijas.

Lai izbeigtu šo tiesvedību, "Twitter" piekrita samaksāt vairāk nekā 800 miljonus dolāru.

Taču, neskatoties uz to, uzņēmuma ienākumi trešajā ceturksnī pieauguši par 37% un veidojuši 1,3 miljardus dolāru.

Tikmēr ienākumi no reklāmām ceturksnī palielinājušies par 41% - līdz 1,14 miljardiem dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daži pēdējie gadi pasaulē iezīmējuši tā saucamo influenceru uznācienu. Tas faktiski nozīmē, ka ietekmīgākie no šādiem influenceriem ar sociālo mediju palīdzību var ietekmēt veselu biznesu un preču zīmju veikumu.

Visbiežāk šāda komunikācijas un informācijas patēriņa forma pieņemama ir gados jauniem patērētājiem, kuru siržu iekarošu daudzi biznesi mēdz likt savu mārketinga stratēģiju centrā.

Jāteic, ka no influenceru uznāciena nekādā ziņā nav izbēgusi arī finanšu pasaule. Arī šajā jomā realitāte arvien lielākā mērā sāk kļūt tāda, ka jaunieši kādu finanšu padomu atrod tieši šajā vidē no kāda sev pieņemamākā šāda censoņa. Turklāt dažiem ietekmīgākajiem šādiem personāžiem sekotāju loks mēdz būt ļoti plašs un pat fanātisks. Rezultātā to izteikumiem ir pa spēkam koriģēt kādu atsevišķu aktīvu – sevišķi, piemēram, ne pārāk lielu uzņēmumu akciju, cenu.

Vēl viena nesošā kolonna

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija piemērojusi interneta gigantiem "Facebook", "Twitter" un "WhatsApp" naudassodus par Krievijas lietotāju datu neuzglabāšanu vietējos serveros, ceturtdien paziņoja valsts informācijas tehnoloģiju un masu komunikācijas uzraudzības dienests "Roskomnadzor".

Krievijas valdība cenšas pastiprināt kontroli pār tīmekļa Krievijas segmentu un veido tā dēvēto suverēno internetu. Valdība paziņojusi, ka ārvalstu tehnoloģiju uzņēmumiem Krievijas lietotāju dati ir jāglabā Krievijā.

Maskavas Taganskas rajona tiesa ceturtdien "Facebook" piemēroja 15 miljonu rubļu (173 000 eiro) naudassodu un "Twitter" 17 miljonu rubļu (196 000 eiro) naudassodu par atkārtotiem pārkāpumiem, bet "WhatsApp" par pirmreizēju pārkāpumu noteikta soda nauda četru miljonu rubļu (46 000 eiro) apmērā.

"Facebook" un "Twitter" pirmo reizi par šo pārkāpumu naudassodi tika piemēroti pagājušajā gadā, bet jūlijā līdzīgu sodu saņēma arī "Google".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielajos tīmekļa sociālajos tīklos nobloķētais ASV eksprezidents Donalds Tramps savā tīmekļa vietnē saziņai ar atbalstītājiem izveidojis blogu, kas vizuāli atgādina sociālo mediju "Twitter", tomēr tajā ir tikai eksprezidenta ieraksti.

Trampa blogā tehniski dota iespēja tīmekļa lietotājiem ar dažiem klikšķiem pārpublicēt eksprezidenta ierakstus sociālajos medijos "Twitter" un "Facebook", ievietojot tur citātus no Trampa bloga un saites uz eksprezidenta tīmekļa vietni.

Pagaidām nav skaidrs, cik ilgi sociālās platformas atļaus īstenot šādas aktivitātes.

Trampa konti sociālajos medijos tika nobloķēti, pēc tam kad viņa atbalstītāji ASV galvaspilsētā Vašingtonā janvārī protestu gaitā ielauzās Kapitolija ēkā.

Sociālais tīkls "Facebook" trešdien plāno paziņot, vai aizliegums paliks spēkā, vai arī Tramps šajā platformā varēs atgriezties.

"Twitter" norādījis, ka Trampa atgriešanās pārskatāmā nākotnē netiek plānota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija piemērojusi interneta gigantam "Google" trīs miljonu rubļu (aptuveni 34 000 eiro) lielu naudas sodu par Krievijas lietotāju datu neuzglabāšanu vietējos serveros, ceturtdien paziņojusi tiesa.

Krievijas valdība cenšas pastiprināt kontroli pār tīmekļa Krievijas segmentu un veido tā dēvēto suverēno internetu. Valdība paziņojusi, ka ārvalstu tehnoloģiju uzņēmumiem Krievijas lietotāju dati ir jāglabā Krievijā.

Maskavas Taganskas rajona tiesa ceturtdien atzina, ka "Google" ir pārkāpis likumu par datu atrašanās vietu, un piemēroja trīs miljonu rubļu lielu sodanaudu.

Maksimālais likumā paredzētais sods ir seši miljoni rubļu.

Šī ir pirmā reize, kad "Google" sodīts par pretrunīgi vērtētā likuma pārkāpšanu.

Kompānijas "Twitter" un "Facebook" par šī likuma pārkāpšanu tika sodītas pagājušajā gadā, bet tīmekļa vietne "LinkedIn" tika nobloķēta, jo atteicās pārvietot Krievijas lietotāju datus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs e-pastos nolēma apkopot ietekmīgāko otro amatpersonu topu, proti, tādu amatpersonu, kas nav ne institūciju vadītāji, dažkārt pat ne to vietnieki, tomēr apveltīti vai arī ilgstošā laikā ieguvuši tādu ietekmi, kas jau sāk ietekmēt ne tikai uzņēmējdarbības vidi, bet arī politisko balansu valstī.

Neskaitāmi izteikumi par birokrātijas pārlieko ietekmi Latvijā, arī deputātu klaji pārmetumi par funkcionāru komunikāciju liecina par to, ka kaut kas nav kārtībā, un uzņēmēju teiktais Dienas Biznesam to vien apstiprina. Proti, valsti praktiski vada pavisam citi cilvēki, nekā mēs iedomājamies, ejot uz vēlēšanām, vai redzam televīzijā.

Par šāda topa izveides vadmotīvu kļuva deputāta Sanda Riekstiņa izteikumi sociālajā tīklā Twitter. Piemēram, deputāts šā gada 5. jūlijā Twitter raksta: “Viena daļa ierēdņu, kuri strādā vadošajos amatos, mūsu iepazīšanos sāk ar uzbrūkošu tekstu: “Es te jau vairāk nekā 20 gadus strādāju, un mums te viss ir kārtībā!” Kurš viņiem ir iestāstījis, ka tas palīdz?” Nedaudz vēlāk seko cits izteikums: “Ierēdņu armija 8 mēnešus nespēj nosūtīt vēstuli adresātam. Pieslēdzos un divu dienu laikā izdarīju, bet ar pārmetumu par politisko iejaukšanos. Nopietni? Atbildes vēstule ir politiskā iejaukšanās? Parlamentārā sekretāra amats būs smags, jau jūtu...”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados robeža starp digitālo un reālo turpina noārdīties. Šis gads, iespējams, ieies vēsturē ne tikai ar pandēmiju un ekonomiskajiem izaicinājumiem, bet arī ar īstenu digitālās mākslas un citu virtuālo priekšmetu tirgus eksploziju.

Pamatā tas paredz, ka cilvēki iegādājas tā saucamos “digitālo unikālo žetonus” (Non-Fungible Tokens jeb NFT žetonus), kas apliecina, ka tiem ir īpašumtiesības uz kādu attiecīgo virtuālo veikumu. Šādas, piemēram, digitālās mākslas (un ne tikai mākslas) gadījumā tiek cerēts, ka šis unikālais NFT kods kalpos kā oriģināla apliecinājums konkrētam virtuālajam veikumam, kur viss pārējais tad būs vien reprodukcijas. Attiecīgi nav tā, ka rokas klēpī salikušas, redzot šādas tendences, sēž vairākas pasaules lielās kompānijas, kas tradicionāli patērētājiem gan ir piedāvājušas visai taustāmas lietas. Laiki gan acīmredzami mainās un tas notiek strauji.

Piemēram, sporta preču lielkompānija Nike pagājušonedēļ ir iesniegusi preču zīmju pieteikumus, norādot, ka vēlas pārdot savu sporta apavu, apģērbu un citu preču digitālās versijas, ziņo The Wall Street Journal. Attiecīgi plāns ir, ka šādi virtuālie, piemēram, apavi ar attiecīgo preču zīmi tiks kolekcionēti un lietoti virtuālajā pasaulē, piemēram, videospēlēs un citās tiešsaistes platformās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Gandrīz 12 miljoni par pikseļainu multeņģīmi

Jānis Šķupelis, 11.06.2021

Nupat par 11,75 miljoniem ASV dolāriem tika nopārdots digitālais darbs Covid Alien. Tas astoņu bitu stilā un 24x24 pikseļu formātā attēlo zilganu personāžu ar masku un cepuri. Tā ir daļa no veseliem 10 tūkstošiem šādiem radītiem virtuāliem personāžiem, kas kā viss kopums tiek saukts par CryptoPunks sēriju.

Foto: SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas apstākļos arvien augstāk un augstāk kāpusi dažnedažādu aktīvu vērtību. Turklāt ne vienmēr par ļoti augstu cenu tiek pārdoti vairāk vai mazāk nosacīti klasiski šādi aktīvi. Cilvēki lielas un pat galvu reibinošas summas pēdējā laikā gatavi izdot, piemēram, par digitālo mākslu un kolekcionējamiem šādiem digitāliem aktīviem.

Tam spilgts apliecinājums bijis nupat notikušā Sotheby"s izsole, kur par 11,75 miljoniem ASV dolāriem tika pārdots šāds digitālais darbs Covid Alien. Faktiski Covid Alien astoņu bitu stilā un 24x24 pikseļu formātā attēlo zilganu personāžu ar masku un cepuri. Tā ir daļa no veseliem 10 tūkstošiem šādiem radītiem virtuāliem personāžiem, kas kā viss kopums tiek saukts par CryptoPunks sēriju. Katrā ziņā kaut kā monetizēšana, ja pēc tā ir pieprasījums, problēmas parasti nesagādā. Īstens trakums tādējādi aptvēris tādu lietu kā "digitālos unikālos žetonus" (Non-Fungible Tokens jeb NFT). Tos izmantojot, tika nopārdots arī minētais Covid Alien darbs.

Pamatā šie NFT "žetoni" paredz to, ka to pircējam pienākas tiesības uz kādu attiecīgo virtuālo veikumu. Citiem vārdiem sakot - tie ir dati, kas reprezentē kādu unikālu digitālo vienību (piemēram, video vai attēlu) un kuri tiek tirgoti līdzīgi tam, kā pēdējos gados arvien lielāku uzmanību sev piesaistošās virtuālās valūtas. Vēl to varētu uzskatīt par tādu kā sertifikātu, kas apliecina īpašumtiesības uz kādu konkrētu digitālu failu, kas tiek iecementētas blokķēdes tehnoloģijā. Šādas digitālās mākslas (un ne tikai) gadījumā tiek cerēts, ka šis unikālais NFT kods kalpos kā oriģināla apliecinājums, kur viss pārējais tad būs vien reprodukcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Tramps vēršas tiesā pret Facebook, Twitter un Google par nelikumīgu cenzūru

LETA/AFP, 08.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņojis, ka vēršas tiesā pret interneta tehnoloģiju uzņēmumiem "Facebook", "Twitter" un "Google", kas pakļāvuši viņu nelikumīgai cenzūrai.

Tramps žurnālistiem pavēstījis, ka saziņā ar organizāciju "America First Policy Institute" viņš vērsies tiesā ar kolektīvo prasību pret trim uzņēmumiem un to vadītājiem Marku Zakerbergu, Sundaru Pičaju un Džeku Dorsiju.

Bijušais Baltā nama saimnieks norādīja, ka interneta giganti kļuvuši par "nelikumīgas, antikonstitucionālas cenzūras ieviesējiem".

Kā ziņots, pēc 6.janvārī notikušā Trampa atbalstītāju uzbrukuma Kongresam, "Facebook" un "Twitter" bloķēja prezidenta kontus un liedza viņam turpmāk paust savu viedokli šajās platformās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārkārtas situācija uz trim mēnešiem, nevakcinētajiem liegs iepirkšanos lielveikalos

LETA, 08.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes vadības padome (KVP) naktī uz piektdienu pieņēmusi lēmumu valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, mikroblogošanas vietnē "Twitter" pavēstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Padomē apstiprinātā vienošanās gan vēl jāakceptē valdībā. Ministru kabineta sēde paredzēta piektdien.

Personām, kas nav vakcinētas pret Covid-19 vai nav to pārslimojušas, turpmāk būs atļauta iepirkšanās tikai pirmās nepieciešamības veikalos, tādējādi liedzot iespēju apmeklēt, piemēram, lielveikalus, nolēma Krīzes vadības padomes (KVP) sēdē.

Pēc KVP sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka vienlaikus plānots arī saīsināt veikalu darbības laiku.

Kariņš atklāja, ka tāpat nolemts ierobežot arī vakcinētas personas - piemēram, pasākumos "zaļajā" jeb drošajā zonā tiks noteiktas papildu epidemioloģiskās drošības prasības, proti, jāvalkā maskas, jāievēro distance, tāpat paredzēts ieviest arī konkrētus dalībnieku ierobežojumus noteiktos pasākumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes attīstības negatīvo tendenču dēļ Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šodien plkst.14 sasaucis Krīzes vadības padomes sēdi, liecina premjera publiskotā informācija mikroblogošanas vietnē "Twitter".

Premjers norāda, ka padomes sēde sasaukta, jo veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) informējis, ka Covid-19 dati uzrāda attīstības tendences, kuras ir sliktākas, nekā tika prognozēts. Sēdes laikā padome uzklausīs Veselības ministrijas ekspertus, lai spriestu par turpmāko rīcību.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) svētdienas vakarā tviterī pavēstīja, ka ir ienākuši pirmie dati un ekspertu secinājumi par ieviesto ierobežojumu ietekmi uz sabiedrības uzvedību, kuri rāda, ka kontaktu samazinājums ir 5-10%, kas esot daudz mazāk, nekā tika plānots, ieviešot valstī ārkārtējo situāciju.

Līdz ar to prognozes attiecībā uz Covid-19 krīzes attīstību esot sliktākas nekā pirms nedēļas. "Nepieciešams būtiski lielāks faktiskais kontaktu samazinājums," apgalvoja veselības ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretēji iepriekš iecerētajam veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) šonedēļ valdībā nevirzīs mediķu mobilizācijas rīkojumu, liecina ministra ieraksts mikroblogošanas vietnē "Twitter".

Pēc viņa paustā, mobilizācija būs pēdējais solis, ja visas brīvprātīgās metodes būs izsmeltas.

Tāpat politiķis informē, ka trešdien sasauktajā Veselības ministrijas veselības nozares stratēģiskajā padomē saņemta "virkne atbalsta solījumu no nozares", lai nodrošinātu klīniskajām universitātes, reģionu un vietējām slimnīcām nepieciešamos tehniskos un cilvēkresursus.

Kā ziņots, LĀB pieprasa veselības ministra Pavļuta demisiju, pārmetot viņam "Veselības ministrijas ilgstoši pieļautās kļūdas krīzes vadībā un plānoto mediķu mobilizācijas izsludināšanu".

Kā aģentūrai LETA apstiprināja LĀB valdes loceklis Kārlis Rācenis, LĀB valdes balsojums "bijis vienbalsīgs", jo neviens nav balsojis pret. LĀB viceprezidents Roberts Fūrmanis līdzīgi norādīja, ka lēmums pieņemts ar valdes vairākuma atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kariņš Pavļuta demisiju vēl neprasa, taču atzīst kritisku saspīlējumu starp veselības nozari un ministru

Db.lv, 27.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saspīlējums starp veselības nozari un veselības ministru Danielu Pavļutu (AP) ir kritisks, pēc tikšanās ar Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) vadību atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kā aģentūru LETA informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs, tikšanās laikā LĀB vadība Kariņu iepazīstināja ar situāciju nozarē, izvirzītajām prasībām par veselības ministra demisiju un sadarbības iespējām starp valdību un LĀB, lai pārvarētu Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi veselības aprūpē.

Ministru prezidents uzsvēra, ka sadzird un izprot ārstu neapmierinātību par sadarbības un dialoga trūkumu veselības nozarē, organizējot darbu Covid-19 pandēmijas izraisītās veselības aprūpes sistēmas pārslodzes pārvarēšanai.

Kariņš atzina, ka saspīlējums starp nozari un veselības ministru ir kritisks un laikā, kad ik dienu ir jārisina akūtas situācijas, lai tiktu nodrošināti veselības aprūpes pakalpojumi iedzīvotājiem, veselības ministram ir jāspēj sadarboties ar nozari.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā cenu kāpumu ir grūti nepamanīt. To apstiprināja svaigākie inflācijas mērījumi, kas atklāja, ka patēriņa cenas eirozonā oktobrī palēkušās par 4,1%, kas ir visvairāk kopš 2008. gada vasaras jeb brīža pirms iepriekšējā finanšu kraha, kas globālo tautsaimniecību iemeta teju mūžīgā sasaluma zonā. Tāpat tas izrādījās vairāk nekā pirms tam vidēji analītiķu gaidītie 3,7%.

Vēl septembrī reģiona inflācija atradās pie 3,4% atzīmes, bet, piemēram, jūnijā tie bija 1,9%. Savukārt pagājušā gada otro pusi vispār Eiropa pārlaida cenu krituma apstākļos. Cenu pieaugumam izveidojusies bezmaz vai perfektā vētra, kur šādus apstākļus balstījis gan spēcīgs patērētāju pieprasījums, piegāžu traucējumi un darbinieku trūkums, gan straujš izejvielu cenu kāpums. Ļoti liela ietekme uz kopējo inflāciju ir tieši enerģijas cenu skrējienam.

Proti, enerģijas cenas eirozonā gada laikā ir pieaugušas jau par 23,5%. Savukārt pamatinflācija, kas izslēdz svārstīgo enerģijas un pārtikas cenu ietekmi, septembrī atradās pie mērenāka 2,1%. Eiropā uz pārējo fona izceļas Baltija. Lietuvā gada inflācija sasniegusi ļoti augstus 8,2%, un Igaunijā tā ir palēkusies līdz 7,4%. Savukārt Latvijai šajā ziņā ar mūsu jau tā iespaidīgajiem 6%, šķiet, vēl ir, kur tiekties. Var spekulēt, ka šādi inflācijas līmeņi te jau pieprasītu cenu kāpuma ierobežojošus lēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vakcinēti kolektīvi līdz 20 cilvēkiem vienā telpā varētu būt bez maskām

LETA, 13.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ tiks lemts par iespēju vakcinētiem darba kolektīviem līdz 20 cilvēkiem vienā telpā atrasties bez maskām, trešdien mikroblogošanas vietnē "Twitter" pavēstījis veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Savukārt ceturtdien, 13.maijā, Pavļuts rosinās valdībai lemt par iespēju vakcinētām personām, iebraucot valstī, neievērot pašizolāciju.

Gaidāmas arī vēl citas priekšrocības, kuras plašākā mērogā varēs ieviest, kad vakcīnu aizsardzība būs nodrošināta vismaz vienai trešdaļai pieaugušo iedzīvotāju, norāda ministrs.

Tiem, kuri ir pasargāti pēc vakcinēšanās, ir sagaidāma droša, godīga un kontrolēta ierobežojumu atcelšana, skaidro veselības ministrs.

Kā ziņots, Veselības ministrija (VM) uz valdības sēdi ceturtdien, 13.maijā, virzīs grozījumus epidemioloģiskās drošības pasākumos Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, ar kuriem iecerēts pret Covid-19 vakcinētām personām atļaut pēc ceļošanas Latvijā neievērot pašizolācijas prasību, aģentūrai LETA apstiprināja VM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostas "Rīga" kompetencē ir rast risinājumu ieceļotāju testēšanai, otrdien žurnālistiem sacīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Citskovskis atzina, ka viņa vadītā Operatīvās vadības grupa par ieceļotāju testēšu diskutējusi jau vairākkārt, turklāt lidosta "Rīga" un Satiksmes ministrija tika aicinātas izvērtēt, kā uzlabot testēšanu lidostā.

Pēc viņa teiktā, iepriekš bijuši dažādi priekšlikumi, piemēram, pēc ieceļošanas un Covid-19 testu veikšanas cilvēki varētu par saviem līdzekļiem pavadīt nakti viesnīcā. Citskovskis uzsvēra, ka primāri lidostai "Rīga" ir jāizšķiras par to, kā organizēt testēšanu.

LETA jau vēstīja, ka lidostā "Rīga" pie Covid-19 testu nodošanas punkta pēc atgriešanās no trešajām valstīm mēdz veidoties garas rindas un vērojama plaša cilvēku drūzmēšanās, kas saistīts ar prasību, ielidojot Latvijā, veikt atkārtotu Covid-19 testu un tā rezultātu sagaidīt lidostā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēkiem ir raksturīga zināma interese paskatīties, kāda ir aina citu maciņos. Piemēram, The Wall Street Journal apkopojis datus par to, kāda pagājušogad ir bijusi darba samaksa lielo ASV publiski kotēto uzņēmumu vadītājiem.

Tie liecina, ka 2020. gadā Standard & Poor's 500 indeksa aprēķinā iekļauto uzņēmumu vadītāju mediānā darba samaksa bijusi 13,4 miljonu ASV dolāru apmērā. Var secināt, ka pandēmijas apstākļos vadītāju darba samaksa sasniegusi jaunu rekordu un, salīdzinājuma ar iepriekšējo gadu, palielinājusies teju par 4%.

Lielākā darba samaksa 2020. gadā no kompāniju vadītājiem bijusi tiešsaistes algas un cilvēkresursu tehnoloģiju nodrošinātāja Paycom Software šefam Čadam Ričisonam, kur tā sasniegusi 211 miljonus ASV dolārus.

Tāpat ar ļoti iespaidīgām summām var lepoties videospēļu holdinga kompānijas Activision Blizzard vadītājs Roberts Kotiks un biotehnoloģiju nozares pārstāvja Regeneron Pharmaceuticals vadītājs Leonards Šleifners. Viņi pagājušogad no saviem uzņēmumiem nopelnījuši attiecīgi 155 miljonus ASV dolārus un 135 miljonus ASV dolārus. Topa līderu saraksta augšgalā ir arī medicīnas uzņēmuma DaVita vadītājs Haviers Rodrigezs (ar 73,4 miljoniem dolāriem) un General Elecric vadītājs Larijs Kalps (ar 73,2 miljonu dolāru darba samaksu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likumsargi otrdien veikuši kratīšanu pie polittehnologa Jurģa Liepnieka un publicista Lato Lapsas, liecina abu personu publiskie paziņojumi.

Liepnieks sociālajā tīklā "Twitter" raksta, ka otrdien likumsargi veikuši kratīšanu viņa mājās un darbavietā. Viņam izņemts dators un telefons.

"Kad jūsu mājās un darba vietā pēdējo reizi bija kratīšana ar suņiem, seši cilvēki visu dienu, datoru, telefonu izņemšanas, tāpēc, ka, iespējams, jūsu vadītā SIA nav samaksājusi pareizi dažus tūkstošus nodokļos," raksta Liepnieks.

Liepnieks apgalvo, ka likumsargi formāli it kā meklē līgumus, kas sen jau esot iesniegti Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Kratīšanu rezultātā viss privātais foto un video arhīvs tagad atrodas "kaut kādā VID", norāda Liepnieks.

Liepnieks arī norāda, ka pirms dažiem mēnešiem viņu jau centās vainot sakarā ar krimināllietu, kurā publicists Lapsa apsūdzēts par neslavas celšanu advokātam Romualdam Vonsovičam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) 4.oktobrī plānotājā koalīcijas sanāksmē aicina skatīt jautājumu par daudz stingrāku drošības pasākumu ieviešanu, liecina viņa ieraksts mikroblogošanas vietnē "Twitter".

D.Pavļuts raksta, ka Covid-19 situācija Latvijā turpinājusi strauji pasliktināties arī nedēļas nogalē. Piektdien hospitalizēto skaits pārsniedza 500, bet šodien tas ir jau 588: "Esmu saziņā ar premjeru, lūdzu šodien koalīcijas sanāksmē skatīt jautājumu par daudz stingrāku drošības pasākumu ieviešanu".

Ministra ieskatā ir jāaptur nevakcinēto saslimšana, ar ekspertiem un Krīzes vadības padomes sekretariātu sagatavojot pasākumu kopumu lēmuma pieņemšanai, tostarp, jāvērtē ārkārtas situācijas nepieciešamība. Tāpat maksimāli esot jādomā par darbu attālināti un pakalpojumu nodrošināšanu klātienē tikai "zaļajā" režīmā.

"Jāpastiprina drošības prasības izglītībā un citās jomās, kamēr slimnīcas gatavojas drūmākajiem scenārijiem. Prasību ieviešanu vairs nevar atlikt, tā ir novēlota politiskas neizlēmības, baiļu no protestiem un nozaru interešu dēļ," uzskata D.Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru