Latvijas lidsabiedrība airBaltic parakstījusi vienošanos, lai no Ukraine International Airlines iznomātu vienu Boeing 737-900ER lidmašīnu.

Lidmašīna un tās apkalpe īstermiņā veiks lidojumus airBaltic maršrutu tīklā, sākot no 2022. gada 1. maija.

“Ukraine International Airlines bijis uzticams ilgtermiņa airBaltic partneris. Šis ir ļoti smags laiks Ukrainas iedzīvotājiem un valsts nacionālajai lidsabiedrībai. Uz laiku iznomājot viņu lidmašīnu mēs arī nodrošinām īstermiņa darbu Ukraine International Airlines darbiniekiem,” komentē airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

“Mēs vēlētos pateikties mūsu ļoti labajam partnerim un draugam airBaltic par to, ka Ukraine International Airlines izraudzīts kā kapacitātes nodrošinātājs savam tīklam, balstoties uz ACMI nomas līgumu. Jo sevišķi tagad, kad UIA uz laiku nevar veikt lidojumus uz un no Ukrainas, šāda starptautiskās aviācijas sadarbības rīcība ir ļoti simboliska un svarīga. UIA kā IOSA sertificēts pārvadātājs ir gatavs sniegt augstas kvalitātes pakalpojumus airBaltic maršrutos,” saka Ukraine International Airlines tirdzniecības viceprezidents Sergejs Fomenko.

Ukrainas lidsabiedrība Ukraine International Airlines, sākot darbību Rīgas lidostā, orientēsies arī uz tranzīta pasažieriem, piedāvājot savienojumus no Kijevas ar Āzijas pilsētām, šodien preses konferencē informēja kompānijas pārstāvji.

Tāpat plānots maršrutam Rīga-Kijeva piesaistīt tūristus un uzņēmējus. Kompānija prognozē, ka no maija līdz gada beigām tā varētu šajā maršrutā apkalpot aptuveni 35 000 pasažieru. Ukrainas puse cer arī uz bezvīzu režīma ar Eiropas Savienību ieviešanu jau pavasarī, kas paplašinātu darbības iespējas Latvijā.

Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands savukārt norādīja, ka ar jaunā maršruta palīdzību varēs piesaistīt Rīgai gan tūristus, gan tranzīta pasažierus. Lidsabiedrībā arī norādīja, ka tālākā nākotnē varētu atvērt arī, piemēram, reisus Rīga-Odesa vai Rīga-Ļvova.

Ukraine International Airlines pirmais reiss no Kijevas uz Rīgu tika veikts 29.martā, nodrošinot septiņus lidojumus nedēļā. Uz Kijevu reisus nodrošina arī Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic, kura, kā liecina reisu saraksts, uz Kijevu lido divreiz dienā sešas dienas nedēļā.

Virszemes pakalpojumu sniedzējs Havas Europe nodrošinās virszemes apkalpošanu lidsabiedrībām Scandinavian Airlines (SAS) un Ukraine International Airlines lidostā Rīga, informē Linda Anaite.

Līdz ar SAS un Ukraine International Airlines apkalpošanu, Havas paplašinājis uzņēmuma pakalpojumu tīklu līdz 17 apkalpotajām aviokompānijām Rīgā un 27 Eiropā. Kopumā Havas nodrošina virszemes pakalpojumus vairāk nekā 200 aviosabiedrībām 25 lidostās Turcijā, 7 lidostās Eiropā, kā arī Medīnas lidostā Saūda Arābijā.

Sagaidot pirmos SAS un Ukraine International Airlines reisus Rīgā no Stokholmas un Kijevas, Havas Europe pārstāvji svinīgi sveica abu aviokompāniju gaisa kuģu ekipāžas un pasažierus.

«Mēs sniegsim virszemes pakalpojumus abām aviokompānijām, kuras nodrošina aptuveni 1300 lidojumus no Stokholmas un Kijevas uz lidostu Rīga turp un atpakaļ, kopumā apkalpojot ap 150 000 pasažieru gadā,» norāda Havas komercdirektors Gučlu Batkins.

Līdz ar vasaras lidojumu saraksta ieviešanu starptautiskā lidosta Rīga sākusi piedāvāt 12 jaunus galamērķus. Jaunus lidojumus piedāvās ungāru Wizz Air un pašmāju airBaltic, tāpat arī Ukrainas Utair Ukraine.

Jūnijā Rīgā tiks atklāta arī ungāru zemo izmaksu lidsabiedrības Wizz Air Rīgas bāze, un līdz ar to – arī jauni maršruti no Rīgas uz Barselonu, Donkasteru Šefīldu, Dortmundi un Parīzi (Bovē).

Savukārt Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic martā uzsāks lidojumus uz Aberdīnu Apvienotajā Karalistē un aprīlī uz Gēteborgu Zviedrijā un Burgasu Bulgārijā, bet no jūnija piedāvās arī reisus uz Palma de Maljorka, Bukaresti un Varnu.

Tāpat lidojumus no Rīgas plāno uzsākt aviokompānija Utair Ukraine, kas pasažierus nogādās uz Žuljani lidostu Kijevā.

Lidostā Rīga sagaidāms arī jauns aviopārvadātājs, kurš sadarbībā ar tūroperatoru Mouzenidis piedāvās jaunus čartera lidojumus uz Korfu Grieķijā. Lidostas pārstāvji gan neatklāj šī pārvadātāja nosaukumu.

Starptautiskajā lidostā Rīga līdz ar vasaras lidojumu saraksta ieviešanu (no 29.marta) darbu sāks trīs jaunas aviokompānijas - atgriezīsies SAS, darbu uzsāks Ukraine International Airlines un Swiss International Air Lines, informē VAS Starptautiskā lidosta «Rīga» Komunikācijas vienības vadītāja Sarmīte Rinmane.

Star Alliance dalībniece SAS lidojumus no Stokholmas uz starptautisko lidostu Rīga uzsāks 29.martā, veicot 18 reisus nedēļā.

Ukraine International Airlines pirmais reiss no Kijevas uz Rīgu arī tiks veikts 29.martā, nodrošinot septiņus lidojumus nedēļā.

Savukārt Swiss International Air Lines, arī Star Alliance dalībniece, reisus no Cīrihes uz Rīgu sāks izpildīt 31.martā un abas pilsētas savienos trīs reizes nedēļā.

Lidostā atzēmā, ka nacionālā aviosabiedrība airBaltic vasaras sezonā atklās piecus jaunus galamērķus – uz Alborgu, Dubrovnikiem, Rodas salu, Salonikiem un Pizu.

Irānā netālu no Teherānas Imama Homeini starptautiskās lidostas trešdien nogāzusies Ukrainas pasažieru lidmašīna ar vairāk nekā 170 cilvēkiem, un atbilstoši provizoriskajai informācijai neviens no aviolainerī esošajiem cilvēkiem nav izdzīvojis.

Avarējusi aviokompānijas "Ukraine International Airlines" lidmašīna "Boeing 737", kas bijusi ceļā uz Kijevu, vēsta plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties uz amatpersonu teikto.

Pēc provizoriskām ziņām, visi pasažieri un apkalpes locekļi gājuši bojā, pavēstīja Irānas Sarkanā Pusmēness organizācija.

Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apliecināja, ka, pēc provizoriskām ziņām, aviokatastrofā izdzīvojušo nav.

"Atbilstoši provizoriskajai informācijai visi pasažieri un apkalpes locekļi ir gājuši bojā," sociālajā tīklā "Facebook" ierakstīja prezidents.

Ukrainas vēstniecība Irānā paziņojusi, ka, pēc provizoriskām ziņām, lidmašīna nogāzusies dzinēja tehnisko problēmu dēļ.

Latvijas jaunuzņēmums “Watchbuilt”, piedāvājot jaunu risinājumu liela mēroga projetētājiem un būvuzņēmējiem, uzvarēja starptautiskā konkursa Eiropas invatoriem “EIT Jumpstarter 2023” kategorijā “Digitālie risinājumi”, informēja konkursa pārstāvji.

“Watchbuilt” izstrādātā oriģinālā sistēma ļauj iegūt datus reālajā laikā no būvlaukuma, ar mākslīgā intelekta palīdzību iegūt atskaites un rūpīgi salīdzināt faktisko situāciju ar plānoto. Šis rīks palīdz nodrošināt, ka projekti noris atbilstoši plānam un samazinārt dārgu kļūdu riskus.

“Saņemtā balva mums ir svarīga – tā ir atzinība par to, ko mēs darām, un vienlaikus šis būs papildu finansējums, kas mums ir nepieciešams, lai izstrādātu ierīces paraugu. Tas, savukārt, palīdzēs mums attīstīties tālāk. “EIT Jumpstarter” programmā es iepazinos ar fantastiskiem organizatoru komandas pārstāvjiem, mentoriem un citiem jaunuzņēmējiem. Es apguvu vairākas svarīgas zināšanas, kā arī to, kā saprotami pāradīt savu biznesa plānu vien dažos slaidos. Mūsu turpmākie plāni, paredz testēt pirmās iekārtas ar mūsu klientiem,” skaidroja “WatchBuilt” pārstāve Aija Hermane–Sabule.

"Alfa-Bank Ukraine" akcionāri Mihails Fridmans un Pjotrs Avens pagājušās nedēļas nogalē pauduši gatavību kapitalizēt banku par miljardu ASV dolāru, tomēr, ja valdība vai Centrālā banka lems par nepieciešamību nodot kontroli bankā valstij vai citam akcionāram, viņi ir gatavi ziedot savas akcijas Ukrainas valstij.

Tā teikts bankas līdzīpašnieka Mihaila Fridmana vēstulē Ukrainas Centrālās bankas vadītājam Andrijam Pišnijam, vēsta Ukrainas mediji.

"Mūsuprāt, privātās investīcijas ir labākais variants... Tajā pašā laikā, ja valdība vai Nacionālā banka sliecas uz lēmumu, ka "Alfa-Bank Ukraine" būtu jākontrolē valstij vai citam akcionāram, mēs esam gatavi nodot bankas akcijas bez maksas," teikts paziņojumā.

Fridmans šāda aicinājuma nepieciešamību skaidro ar "saskaņotu mediju uzbrukumu" bankai un skaļiem paziņojumiem publiskajā telpā par tās nākotni, radot bažas klientiem.

Pēc viņa teiktā, oktobrī Briselē paredzētas bankas pārstāvju tikšanās ar ES regulatoru par iespēju praktiski īstenot papildu kapitalizāciju vienu miljarda AS dolāru apmērā uz sankciju iesaldēto līdzekļu rēķina. "Uzskatām, ka šajā situācijā tā ir absolūti pareiza, lojāla, atbildīga rīcība attiecībā pret banku, klientiem, valsti, ņemot vērā Ukrainas infrastruktūras atjaunošanai nepieciešamās investīcijas. Visa banku sistēma neizbēgami saskarsies ar nepieciešamību papildu kapitalizācijai. Jautājums, uz kā rēķina tas tiks darīts - privāto investoru vai valsts," sacīja Fridmans.

Starptautiskajā lidostā Rīga otrdien, 31.martā darbu sāka aviosabiedrība Swiss International Air Lines. Lidojumus no Rīgas uz Cīrihi aviokompānija veiks trīs reizes nedēļā, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Līdz ar Swiss International Air Lines darbības uzsākšanu Rīgā ceram piesaistīt pasažierus, kuriem līdz šim Rīga nav bijusi ceļojumu galamērķis,» norādīja starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš.

Līdz ar vasaras saraksta spēkā stāšanos 29.martā, starptautiskajā lidostā Rīga atgriezies SAS un darbu uzsākusi arī Ukraine International Airlines.

Kopumā vasaras sezonā no starptautiskās lidostas Rīga iespējams doties uz 87 galamērķiem, ko nodrošina 21 aviopārvadātājs – airBaltic, Aeroflot, Belavia, Brussels Airlines, Ellinair, Finnair, LOT, Lufthansa, Nesma Airlines, Norwegian, Uzbekistan Airways, Ryanair, Transaero, Turkish Airlines, Turkmenistan Airlines, Ukraine International Airlines, Onur Air, SAS, Swiss International Air Lines, Wizz Air, Smartlynx.

Irāna nenodos ASV "melnās kastes" no Ukrainas pasažieru lidmašīnas, kuras katastrofā pie Teherānas trešdien gāja bojā 176 cilvēki.

"Mēs neatdosim "melnās kastes" ražotājiem ["Boeing"] un amerikāņiem," Irānas Civilās aviācijas organizācijas vadītāja Ali Abedzades sacīto citēja ziņu aģentūra "Mehr".

Abedzade paziņoja, ka vēl nav skaidrs, uz kuru valsti "melnās kastes" tiks sūtītas analizēšanai.

Irānas attiecībās ar ASV pašlaik valda īpaši liels saspīlējums.

Neilgi pēc aviokatastrofas Irāna paziņoja, ka atrastas avarējušā lidaparāta "Boeing 737" abas "melnās kastes", kas ieraksta lidojuma datus un sarunas pilotu kabīnē un ir būtiski svarīgas avārijas cēloņu noskaidrošanai.

Abedzade sacīja, ka saskaņā ar starptautiskajiem aviācijas noteikumiem valstij, kurā aviokatastrofa ir notikusi, ir tiesības veikt tās izmeklēšanu.

Lidsabiedrība Ukraine International Airlines (UIA) sāks regulāru satiksmi no Ukrainas uz Latviju, 2015. gada vasaras sezonā nodrošinot tiešos reisus no Kijevas uz Rīgu, informē Starptautiskā lidosta Rīga.

UIA veiks jaunos reisus no Kijevas uz Rīgu un atpakaļ ar Boeing 737 gaisa kuģiem, sniedzot pasažieriem biznesa un ekonomiskās klases pakalpojumus.

Sākot ar 2015. gada 30. martu, lidojumi maršrutā Kijeva – Rīga – Kijeva (PS 185/186) plānoti 5 reizes nedēļā, darba dienās. Biļetes cena lidojumam turp un atpakaļ ekonomiskajā klasē (iekļaujot visus nodokļus un maksājumus) ir no EUR 193. Biļešu cenu gan ietekmē valūtu svārstības.

2015. gada vasarā UIA plāno sākt tiešos lidojumus no Kijevas uz Ammānu (Jordānija), Minsku (Baltkrievija), Pekinu (Ķīna) un vairākos jaunos iekšzemes maršrutos.

Ukrainas iekšlietu ministrs Vitālijs Zharčenko parakstījis pavēli, kas pļauj likumsargiem pielietot kaujas ieročus saskaņā ar Ukrainas normatīvo aktu sistēmu, vēsta RT.com.

«Esmu parakstījis šādas pavēles - likumsargiem izsniegt kaujas ieročus, kas tiks pielietoti, vadoties pēc Ukrainas normatīvo aktu sistēmas,» savā paziņojumā saka V. Zaharčenko, aicinot bruņotos protestētājus nolikt ieročus. «Iekšlietu ministrija pieprasa protestētājus brīvprātīgi nolikt ieročus un turpināt protestus miermīlīgā ceļā,» tā viņš, uzsverot, ka opozīcijas pārstāvjiem jāpārtrauc sadarboties ar radikāļiem.

Kijevas Neatkarības laukumā sadursmēs starp policiju un protestētājiem laika posmā no otrdienas līdz ceturtdienai nogalināts vairāki desmiti cilvēku. Dažādos pasaules medijos šis skaitlis variē. Kijevas Pilsētas valsts administrācija paziņojusi, ka sadursmēs dzīvību zaudējuši 67 cilvēki, bet Maidana medicīniskais dienests vēsta, ka tikai ceturtdien vien Kijevā nogalināti 70 līdz 100 cilvēki, ziņo laikraksts Ukrainska Pravda.

Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri šopēcpusdien ārkārtas sanāksmē vienojušies piemērot sankcijas pret tiem ukraiņiem, kas atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem un vardarbību Ukrainā.

Pret šiem cilvēkiem tiks piemērotas divu veidu sankcijas - ceļošanas ES aizliegumi un finanšu līdzekļu iesaldēšana, pastāstīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).

ES ministri pieņēmuši politisku lēmumu, taču rīt no rīta sanāks speciāla komiteja, kas lēmumu noformēs juridiski un apstiprinās sarakstu, uz kurām personām šīs sankcijas attiecas. «Latvija iestāsies par nopietnu sarakstu,» sacīja ministrs.

Ja situācija Kijevā nerisināsies, tad ES varēs lemt par sankciju paplašināšanu. Konflikta risināšanai patlaban Kijevā joprojām atrodas Francijas, Vācijas un Polijas ārlietu ministri.

«Pats biedējošākais, kas piedzīvots Kijevas protestu laikā, ir mirklis, kad blakus uz cilvēkiem šauj gumijas, plastmasas un metāla lodes, sprāgst granātas» Db.lv stāsta 24 gadus jaunais ukrainis Sergejs Zdorovecs, kurš ieguvis maģistra grādu tiesībzinātnēs, bet savu profesionālo karjeru saistījis ar sabiedrisko attiecību jomu. Pašlaik viņš ir aktīvs Kijevā notiekošo protestu dalībnieks.

Saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju pašlaik sadursmēs ar miliciju ir jau pieci bojāgājušie. Informācija vietējos medijos liecina, ka bojā gājušo vidū ir arī kāds Baltkrievijas pilsonis.

«Vēl baisāk redzēt, ka speciālā milicijas vienība Berkut šauj uz žurnālistiem un viņu videokamerās – milicijas spēki jūt savu visvarenību un nesodāmību,» norāda S. Zdorovecs, kurš par aktīvu protestu dalībnieku sevi sauc kopš decembra sākuma. «Jau divus ar pusi mēnešus, kopš pirmā piekaušanas gadījuma, neviens no milicijas vienības nav sodīts,» stāsta S. Zdorovecs. Viņš protestos piedalās katru dienu, un piedalīšanos aktivitātēs atvieglo tas, ka viņš strādā ārštatā.

Eiropas aviobūves uzņēmums "Airbus" ar Ukrainas Infrastruktūras ministriju parakstījis saprašanās memorandu par iespēju iznomāt vai iegādāties 22 lidmašīnas jaunajai Ukrainas valsts aviokompānijai, ceturtdien paziņoja kompānija.

"Airbus" norādīja, ka saskata potenciālu Ukrainas iespējās izveidot jaunu lidsabiedrību.

Kompānijas viceprezidents Kimons Sotiropuloss pauda pārliecību, ka "pareizs ir Ukrainas valdības lēmums šobrīd veidot jaunu Ukrainas lidsabiedrību".

Viņš izteica cerību, ka pēc pandēmijas gaisa pārvadājumu sektors atkopsies, piebilstot, ka Ukrainai ir "lielisks potenciāls izveidot jaunu lidsabiedrību", jo valstī ir tūrisma, biznesa un citas jaunas iespējas.

"Airbus" viceprezidents sacīja, ka jaunas aviokompānijas veidotājiem ir iespēja jau no paša sākuma ieguldīt labākās tehnoloģijās, piemēram, labākā flotē, kurai ir mazāks ogļskābās gāzes izmešu daudzums, mazāks degvielas patēriņš, kā rezultātā tā ir videi draudzīgāka.

Ukrainā no ieslodzījuma atbrīvoti visi protesta akciju laikā aizturētie, piektdien paziņoja ģenerālprokurors Viktors Pšonka.

«Tika aizturēti 234 cilvēki, un šodien neviens no viņiem neatrodas ieslodzījumā,» preses konferencē Kijevā sacīja ģenerālprokurors.

Nacionālās pretošanās štābs nedaudz agrāk piektdien jau bija paziņojis, ka Kijevā brīvībā iznācis pēdējais no 234 cilvēkiem, kas bija aizturēti protestu laikā.

Vēl piektdien no rīta apcietinājumā atradās 11 protestētāji - četri Čerkasu apgabalā, divi Dņepropetrovskas, bet pieci Kijevas pilsētā un apgabalā.

Krīze Ukrainā aizsākās novembra beigās, kad prezidents Janukovičs atteicās no asociācijas līguma parakstīšanas ar ES. Vēlāk viņš parakstīja vienošanos ar Maskavu par 15 miljardu dolāru (11 miljardu eiro) kredīta saņemšanu.

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis pēc Eiropas Savienības (ES) lūguma tuvākajā laikā dosies uz Ukrainu, trešdien tviterī pavēstīja pats Sikorskis.

«Pēc ES augstākās ārlietu pārstāves lūguma es drīzumā sākšu misiju Kijevā,» teikts ministra paziņojumā.

Sikorska preses pārstāvis atteicās atklāt, kad tieši ministrs dosies uz Ukrainu, vien norādīja, ka datums tiks paziņots «pienācīgā laikā».

Polijas premjerministrs Donalds Tusks, uzrunājot parlamentu, sacīja, ka aicinās ES noteikt sankcijas Ukrainai un vainoja Ukrainas valdību vakardienas asiņainajās sadursmēs Kijevā.

Tusks pauda pārliecību, ka pienācis laiks noteikt sankcijas tiem, kas stāv aiz šīs vardarbības, norādot, ka "upuri ir to pelnījuši".

«Nav šaubu: varasiestādes Kijevā ir atbildīgas par upuriem un drāmu Kijevā, nevis opozīcija,» uzsvēris premjers.

ASV un Eiropas akciju tirgos trešdien bija kāpums, bet naftas cenas kritās, mazinoties satraukumam par ASV-Irānas konfliktu.

Irānas amatpersonu un ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi būtiski mazināja saspīlējumu un veicināja naftas cenu samazināšanos.

Irānas ballistisko raķešu triecieni pret ASV spēkiem Irākā, kas bija atriebība par Irānas ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanu no ASV drona izšautu raķešu triecienā, bija izraisījuši jēlnaftas cenu kāpumu Londonas un Ņujorkas biržās.

Irāna paziņoja, ka pagaidām ir "pabeigusi" savus raķešu uzbrukumus.

"Irāna, šķiet, nomierinās, kas ir laba lieta visām iesaistītajām pusēm un ļoti laba lieta pasaulei," uzrunā televīzijā pavēstīja Tramps.

Irānas ārlietu ministrs Mohammads Džavads Zarifs iepriekš tviterī ierakstīja, ka viņa valsts "nemeklē kara eskalāciju".

Vēl īsti neatgūstot no pandēmijas, pasaule piedzīvo šausminošos notikumus Ukrainā, kas ilgst jau vairāk nekā mēnesi. Virkne starptautisku uzņēmumu viens pēc otra pamet Krievijas tirgu, aizvien vairāk kompāniju pauž atbalstu Ukrainai, tostarp ziedojot. Vienlaikus daudzu uzņēmumu dienaskārtībā ir jautājums, kā šobrīd plānot komunikāciju publiskajā telpā un mārketinga aktivitātes?

Turpināt aktivitātes, neraugoties uz notiekošo Ukrainā, apturēt vai mainīt komunikācijas saturu? Kā sabalansēt atbalstu Ukrainai un uzņēmuma mērķu sasniegšanu?

Daļa uzņēmumu, kas jūtas līdzatbildīgi, aktuālās tēmas iekļauj arī savā komunikācijā – gan pandēmijas laikā, piemēram, publicējot atbilstošu saturu un lietojot tēmturus #PaliecMājās, #EsiPiesardzīgs, #IevēroDistanci, gan sākoties Ukrainas notikumiem, piemēram, #StandWithUkraine, #Ukraine, #HelpUkraine u.tml. Gan pandēmijas, gan Ukrainas kara laikā uzņēmumi komunikācijā aizvien vairāk iekļauj drošības tēmu un iespējamos riskus, piemēram, airBaltic vēsta - “Pie mums lidot ir droši.” Virkne uzņēmumu veido arī informatīvās un izglītojošās publikācijas, piesaistot vēstnešus jeb influencerus, kuri runā par aktuālām tēmām, kā arī piedāvājot bezmaksas tiešsaistes pasākumus, piemēram, diskusijas vai seminārus.

Lai uzlabotu pasažieru ērtības, starptautiskajā lidostā Rīga no pirmdienas, 18.septembra, sāksies lifta rekonstrukcijas darbi E atlidošanas zālē, informē lidostas komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

Pēc rekonstrukcijas pašreizējā novecojušā lifta vietā pasažieriem būs pieejams moderns, plašs un ērts lifts ar lielāku pacelšanās ātrumu. Remontdarbi ilgs mēnesi, un to laikā pasažieru drošības nolūkā būs slēgtas arī kāpnes no E atlidošanas zāles uz reģistrācijas zāli un lidostas pasažieru termināla 3.stāvu.

Lidosta aicina pasažierus sekot īpaši izveidotajām norādēm un izmantot citus terminālī esošos liftus un kāpnes. No E atlidošanas uz reģistrācijas zāli visērtāk varēs nokļūt ar liftu, kas atrodas termināla ārpusē pa kreisi no Narvesen kioska pie taksometru līnijas. Savukārt uz 3.stāvu remontdarbu laikā var nokļūt ar liftu, kas atrodas reģistrācijas zālē iepretīm airBaltic kasēm.

Ukrainas pasažieru lidmašīna "Boeing 737", kas ar 176 cilvēkiem nogāzās netālu no Teherānas, aizdegās, vēl gaisā esot, teikts Irānas izmeklētāju sākotnējā ziņojumā.

Aviokompānijas "Ukraine International Airlines" lidmašīna, kas bija ceļā uz Kijevu, avarēja trešdien neilgi pēc izlidošanas no Teherānas Imāma Homeini lidostas.

Irānas civilās aviācijas organizācijas ziņojumā citēti aculiecinieki uz zemes un garām lidojošā lidmašīnā augstu gaisā sakām, ka "Boeing 737" aizdegusies vēl gaisā esot.

Trīs gadus vecajai lidmašīnai, kurai apkope pēdējoreiz tika veikta 6.janvārī, neilgi pēc pacelšanās radās tehniskas problēmas. Lidmašīna mainīja kursu uz tuvāko lidostu un pēc tam avarēja, norādīts ziņojumā.

Ziņojumā nav teikts, kādas tieši tehniskās problēmas lidmašīnai bijušas. Tomēr kāds kanādiešu avots drošības dienestos ziņu aģentūrai "Reuters" atklāja, ka gūti pierādījumu, ka pārkarsis viens no lidmašīnas dzinējiem.

Krievijas īstenotā Melnās jūras ostu blokāde Ukrainas Odesas apgabalā var izraisīt globālu pārtikas katastrofu, otrdien brīdināja nevalstiskā organizācija "Ukraine Crisis Media Center" (UCMC), atsaucoties uz ANO datiem.

Parasti katru gadu caur šīm ostām eksportētā pārtika ļauj paēdināt 400 miljonus cilvēku visā pasaulē, bet tagad šīs ostas ir slēgtas Krievijas militāro draudu dēļ.

Ja Ukrainas ostas netiks atvērtas, tad 45 miljoniem cilvēku 38 valstīs draud bads, ir iespējami pārtikas dumpji un masveida migrācija.

ANO Pasaules Pārtikas programma nespēs palīdzēt visiem, kam šāda palīdzība būs vajadzīga. Pēdējā laikā Pasaules Pārtikas programmas operacionālie izdevumi ir pieauguši līdz 71 miljonam ASV dolāru mēnesī.

Stājoties spēkā vasaras lidojumu sarakstam, aviokompānija Scandinavian Air System (SAS) no 26.marta uzsākusi lidojumus uz Dānijas galvaspilsētu Kopenhāgenu, informē VAS Starptautiskā lidosta Rīga komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

SAS gaisa kuģi Bombardier CRJ900 ar 88 sēdvietām uz Dānijas galvaspilsētu Kopenhāgenu dosies 12 reizes nedēļā - divas reizes dienā darba dienās un vienu reizi dienā brīvdienās.

«Jau gadiem Skandināvija ir viens no Latvijas galvenajiem biznesa partneriem. Tas veicinājis darījumu ceļojumu skaita pieaugumu starp abām valstīm. Tāpēc, Latvijas ekonomikai uzrādot atveseļošanās pazīmes, SAS ir pieņēmis stratēģisku lēmumu uzsākt tiešos reisus starp Rīgu un Kopenhāgenu,» uzsver Rūta Juciene, SAS vadītāja Baltijas valstīs un Krievijā.

«Kopenhāgenas - Rīgas maršruts sniedz jaunas iespējas biznesa ceļotājiem ne tikai tiešajiem lidojumiem no un uz Rīgu, bet arī savienojamību ar citiem galamērķiem visā pasaulē,» norāda lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.