Jaunākais izdevums

Eiropas Banku iestāde (EBA) piektdien paziņoja, ka Ukrainas karš sākotnēji uz Eiropas bankām radīs ierobežotu ietekmi, taču skaidri redzami riski vidējā termiņā.

"Tiešie riski, ko rada Krievijas iebrukums Ukrainā, nerada būtiskus draudus Eiropas Savienības (ES) banku sistēmai, taču netiešā ietekme varētu būt krietni izteiktāka," teikts EBA ziņojumā.

EBA norāda, ka Eiropas banku tiešā aktīvu riska pakļautība Krievijai, Ukrainai un Baltkrievijai koncentrēta vien dažās valstīs un ierobežota skaita bankās.

Taču iestāde brīdina, ka šis karš varētu radīt būtiskākas sekas ilgtermiņā uz bankām Eiropas Ekonomikas zonā - ES, Islandē, Lihtenšteinā un Norvēģijā. Bankas negatīvi ietekmēs zemāka ekonomikas izaugsme, kas samazinās pieprasījumu pēc aizdevumiem.

Savukārt rietumvalstu Krievijai un Baltkrievijai noteiktās sankcijas traucēs klientu spējām apkalpot savus banku aizdevumus, tāpat kā to darīs arī Maskavas un Minskas īstenotās atbildes sankcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Progress Krievijas un Ukrainas sarunās izraisa naftas cenu kritumu un Eiropas akciju cenu pieaugumu

LETA--AFP/BBC, 29.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē otrdien samazinās, bet akciju cenas Eiropas biržās pieaug saistībā ar progresu miera sarunās starp Krieviju un Ukrainu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājusies par 5% līdz 106,88 dolāriem par barelu.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena sarukusi par 6% un veido 99,58 dolāru par barelu.

Tikmēr Londonas biržas indekss FTSE 100 pieaudzis par 1,2%, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 pakāpies par 3,5%, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājies par 3,1%.

Savukārt Krievijas rubļa kurss pieaudzis par 10% līdz 85,42 rubļiem par ASV dolāru.

Ukrainas delegācijas loceklis, partijas "Sluha narodu" ("Tautas kalps") parlamenta frakcijas priekšsēdētājs Davids Arahamija otrdien pēc Stambulā notikušajām Krievijas un Ukrainas sarunām, kas ilga četras stundas, pavēstīja, ka ir sasniegts pietiekams progress, lai varētu notikt abu valstu prezidentu tikšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pasaules finanšu tirgi un mūsu pensiju uzkrājumi divu karu ēnā

Zigurds Vaikulis, "CBL Asset Management" investīciju direktors, 07.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgi pēdējos gados nav bijusi nekāda mierīga pastaiga parkā (dēļ Covida, protams), taču galu galā visus satraukumus tirgus kompensēja ar cienījamu ieguldījumu atdevi.

Valsts fondēto pensiju sistēmas populārākā plānu grupa (ar pieļaujamo daļu akcijās līdz 50%) aizvadīto trīs gadu laikā ieguldītājiem pelnījuši vidēji 9% gadā, kopā 30%! Savukārt šis gads iesācies pavisam nelāgi – kopš gada sākuma visas plānu kategorijas ir mīnusos. Šogad cenas ir kritušas praktiski visos galvenajos finanšu tirgus segmentos – no ASV valdības papīriem līdz Ķīnas akcijām. Perfektā vētra.

Karš Ukrainā un karš pret inflāciju

Divi galvenie šī gada faktori, kas tā vai citādi atsaucas visos pasaules tirgus nostūros, ir globāls procenta likmju kāpums un karš Ukrainā. Ukrainas varonīgā pretošanās krievu agresoriem un pasaules reakcija uz notiekošo ir tēma, ar kuru mēs Latvijā jau vairāk nekā mēnesi ejam gulēt un mostamies, un loģiski, ka tā turpina dominēt arī globālajā ziņu plūsmā. Taču ticiet vai ne – visa šī vājprāta faktiskā ietekme uz pasaules finanšu tirgiem un arī Latvijas pensiju aktīviem ir ievērojami mazāka nekā procenta likmju kāpumam ASV un Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ar 20 miljoniem eiro atbalstīs Ukrainas jaunuzņēmumus, informē EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Veicot grozījumus Eiropas Inovācijas padomes (EIP) 2022.gada darba programmā, iniciatīva atbalstīs vismaz 200 Ukrainas progresīvo tehnoloģiju jaunuzņēmumu, piešķirot līdz 60 000 eiro katram.

Turklāt EIP piedāvās nefinansiālu atbalstu, piemēram, uzņēmējdarbības konsultāciju pakalpojumus un partneru piemeklēšanu. Tas uzlabos Ukrainas novatoru spēju mijiedarboties ar Eiropas inovācijas ekosistēmu, ienākt jaunos tirgos un gūt labumu no Eiropas finansēšanas instrumentiem.

20 miljonu eiro atbalsts tiks izmaksāts, izsludinot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus Eiropas mēroga jaunuzņēmumu asociāciju tīklam, atbalstot Ukrainas inovācijas jomā ieinteresētās personas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ukrainas vēstniecība Latvijā un Ukrainas Tirdzniecības nams aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju stiprināt Ukrainas ekonomiku un izvēlēties Ukrainā ražotas preces.

Ukrainai šobrīd ir nonākusi ļoti lielās grūtībās, jo valsti īstenotā militārā agresija ir ne tikai humāna, bet arī ekonomiska katastrofa. Šādā situācijā nepieciešams sniegt atbalstu visos iespējamos veidos, jo cīņa notiek par visu Rietumu drošību un brīvību. Tādēļ LTRK aicina visus Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus atbalstīt Ukrainas uzņēmumus un palīdzēt stiprināt Ukrainas ekonomiku, izvēloties Ukrainā ražotas preces, un tajā pat laikā ar savu naudu nefinansēt Krievijas agresorus.

Katrs eiro, kas iztērēts Ukrainas peļņai, ir palīdzība gan šajā cīņā, gan smagajā atlabšanā, kas sagaidāma pēc tās. Arī Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji šodien tikšanās laikā apliecināja, ka šāds atbalsts būtu ļoti nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apstiprina Ukrainas kara bēgļu atbalsta plānu ar finansējumu līdz 116 miljoniem eiro

LETA, 29.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība piektdien ārkārtas sēdē apstiprināja Ukrainas kara bēgļu atbalsta pasākumu plānu, kura īstenošanai paredzēts finansējums līdz 116,277 miljoniem eiro.

Par šī plāna pieņemšanu valdība bija plānojusi lemt jau otrdien, taču jautājuma skatīšana toreiz tika atlikta Finanšu ministrijas (FM) iebildumu dēļ. Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) skaidroja, ka par plāna projektu bijuši tehniski iebildumi. Otrdien atliktajā tiesību projektā šiem mērķiem tika paredzēts finansējums līdz 96,208 miljoniem eiro.

Apstiprinot rīkojumu "Par Pasākumu plānu par atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā", valdība arī pieņēma zināšanai, ka papildu finansējuma avots pasākumu plāna īstenošanai ir valsts budžeta līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Ministrijām, kuras iesaistītas pasākumu plāna īstenošanā, būs jāiesniedz valdībā rīkojums projekti par finanšu līdzekļu piešķiršanu atbilstoši faktiski nepieciešamajiem izdevumiem. Pašvaldību institūcijām pasākumu plāna īstenošanai nepieciešamos līdzekļus pieprasīs atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma noteiktajām prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gaujas koks ziedojis miljonu eiro Ukrainai; dāsni ziedo arī citi uzņēmumi

LETA, Db.lv, 01.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokapstrādes uzņēmums SIA "Gaujas koks" ziedojis miljonu eiro Ukrainas atbalstam, informē uzņēmumā.

Uzņēmums publiskojis maksājuma uzdevumu, apliecinot, ka "Gaujas koks" pirmdien pārskaitījis miljonu eiro labdarības fondam "Ziedot.lv" Ukrainas atbalstam.

Papildināta - Jau 654 uzņēmumi ir piedāvājuši praktisku atbalstu Ukrainai 

Līdz 28. februārim kopumā 654 uzņēmumi pauduši gatavību sniegt palīdzību Ukrainai un...

"Gaujas koks" īpašnieks Vitālijs Čmihovs uzsver, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem patlaban ir jāaizmirst par personīgo komfortu un "jāceļas kājās", lai aizstāvētu tādas cilvēciskās vērtības kā taisnīgums, sirdsapziņa, labestība un humānisms.

Vienlaikus Čmihovs norāda, ka uzņēmums īrēs dzīvokļus un viesu mājas Ukrainas bēgļu izmitināšanai un uzturēšanai.

"Protams, tas var ietekmēt uzņēmumu attīstību, bet šodien daudz svarīgāk ir uzveikt ļauno ar labo - darbiem, attieksmi un rīcību," pauž uzņēmuma vadītājs.

Kompānija "Gaujas koks" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1 558 044 eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Čmihovs.

Ziedojumus Ukrainai veikuši arī citi uzņēmumi.

AS "SAF Tehnika" informē, ka uzņēmuma valde pieņēmusi lēmumu veikt ziedojumu 100 000 eiro apmērā Ukrainas armijas atbalstam.

Pensiju pārvaldītājs INDEXO atbalsta Ukrainas cilvēkus, ziedojot 10 000 eiro Ziedot.lv platformā izveidotajā iniciatīvā, kā arī turpinās neieguldīt ar Krieviju saistītos finanšu instrumentos. Tāpat INDEXO sekos līdzi Latvijas valsts institūciju, sabiedrības un starptautisko palīdzības dienestu aicinājumiem pēc palīdzības, lai skatītos, kādu vēl praktisku palīdzību INDEXO varētu sniegt.

Solidarizējoties ar Ukrainu un tās iedzīvotājiem, Baltijas valstīs lielākais būvniecības, remonta un sadzīves preču veikalu tīkls “Kesko Senukai” ziedojis 100 tūkstošus eiro atbalstam Ukrainas Sarkanajam Krustam.

Uzņēmums pārtrauc reklāmas pārraidīšanu Krievijas mediju kanālos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, kā arī apturējis Krievijas izcelsmes preču iepirkumus. “Mēs solidarizējamies ar Ukrainas tautu un ukraiņiem, izrādot cieņu un atbalstu šajā situācijā," sacīja “Kesko Senukai” pārstāvis.

EY (agrāk Ernst & Young) Baltijas organizācijas Ukrainas atbalstam ziedos 100 000 eiro Sarkanajam Krustam, kas tiks izmantoti humānajai palīdzībai, pirmajai psihosociālajai aprūpei un pirmajai palīdzībai. EY Baltijas valstīs arī nodrošinās pajumti un darba vietas Ukrainas kolēģiem un viņu ģimenēm.

AS DelfinGroup ziedos 100 000 eiro Ukrainas atbalstam un aicina arī citus uzņēmumus aktīvi atbalstīt karā cietušos. Uzņēmums naudu ziedos divām Ukrainas atbalsta iniciatīvām: 70 000 eiro tiks ziedoti tehnoloģiju uzņēmumu uzsāktās kustības Uzņēmēji mieram ietvaros, bet 30 000 eiro Ziedot.lv iniciatīvai Ukrainas cilvēkiem.

Vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa “Eco Baltia” uzņēmēju sāktās iniciatīvas “Uzņēmēji mieram” ietvaros Ukrainai ziedojusi 100 000 eiro šobrīd tik nepieciešamo lietu – kara aptieciņu, specializētas sausās pārtikas un degvielas – iegādei, kas tiek veikta sadarbībā ar Ukrainas vēstniecību Rīgā. Tāpat uzņēmumu grupa plāno īstenot virkni citu atbalsta aktivitāšu Ukrainas iedzīvotāju atbalstam un turpināt finansiālu atbalstu.

Papildus vienreizējam ziedojumam Ukrainas atbalstam “Eco Baltia” grupa izstrādā aktivitāšu plānu ilgtermiņa atbalsta sniegšanai ukraiņu tautai. Šobrīd pieņemts lēmums, ka grupas uzņēmumi vismaz nākamos trīs mēnešus ziedos 50 000 eiro ik mēnesi, lai piedalītos kopīgos centienos palīdzēt ukraiņu tautai šajā grūtajā brīdī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķu prognozes par kara un sankciju ietekmi uz Latvijas ekonomiku

Db.lv, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 4,8%, salīdzinot ar 2020.gadu, liecina Centrāl;as statistikas pārvaldes dati. Ekonomisti norāda - līdz šim bija pamats domāt, ka 2022. gada Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas ir labas, taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis politisko, kā arī ekonomisko situāciju pasaulē, un tas ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.

Komentē bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš:

Aizvadītās nedēļas laikā pasaule ir strauji mainījusies, mainīsies arī ekonomika un politikas prioritātes. Ir cerība, ka Ukrainas sekmīgā pretestība iebrukumam un ekonomiskais pretspiediens liks tai apturēt agresiju, bet ir jārēķinās ar risku, ka karš var turpināsies arī ilgi. Tādā gadījumā Latvijas un visas Eiropas politikā drošības nostiprināšanas mērķis vēl ilgu laiku gūs virsroku pār labklājības celšanu tuvākajā nākotnē. Tā kā dzīvojam bīstamākā pasaulē, ir jābūvē ekonomika, kas būs noturīga pret satricinājumiem, kā arī jāizmanto ekonomika kā ierocis miera labā.

Šogad Latvijas ekonomikas sniegumu lielā mērā noteiks pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktais sankciju režīms. Jau šobrīd apstiprinātie pasākumi ir skarbi, Krievija būs tikai viena no trīs pasaules valstīm (kopā ar Irānu un Ziemeļkoreju), kurai ir liegta pieeja SWIFT. Turklāt tas iespējams vēl nav stingrākais līmenis, ASV ir arī iespēja aizliegt bankām, kas strādā ASV, veikt jebkādus darījumus ar Krieviju, tas padarītu norēķinus ar šo valsti praktiski neiespējamus, atslēgšana no SWIFT ir tikai liels apgrūtinājums. Arī šāda soļa iespēja tiek vērtēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Karš Ukrainā – jauni izaicinājumi arī lauksaimniekiem

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists, 18.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš marta, kad Krievijas agresija Ukrainā tika sodīta ar plašām ekonomiskajām sankcijām un Krievijas izolāciju, esam saskārušies ar šo norišu pirmajām sekām. Vispirms jau tā ir visaptveroša un noturīga inflācija, jauni izaicinājumi energoresursu un citu izejvielu pieejamībā, tā ir daudzu nozaru pārorientēšanās uz citām piegāžu ķēdēm.

Viena no visplašāk ietekmētajām nozarēm ir lauksaimniecība, – daudzas pasaules valstis ar bažām raugās uz to, kā sarūk kviešu, kukurūzas, saulespuķu eļļas pieejamība. Savukārt lauksaimnieki visvairāk to izjūt minerālmēslojuma pieejamībā un cenu pieaugumā, kā arī dārgākā degvielā. Vienlaikus ar izejvielu pieejamību, apgrūtināta ir arī lauksaimniecības produktu loģistika. Karš Ukrainā ir apturējis lielu daļu no šogad plānotā eksporta, tomēr Eiropas, ASV un citu valstu atbalsts Ukrainas cīņā pret agresorvalsti liek saredzēt gaismu tuneļa galā.

Lielākā problēma – transporta ceļi

Pēc aptuvenām aplēsēm Ukrainas daļa pasaules kviešu eksportā bija ap 10%, bet Krievijas – vēl 16%. Pieņemot, ka daļa no šiem eksporta apjomiem tiek atcelti (kara vai sankciju dēļ), tas rada lielu ietekmi uz pasaules tirgu. Ne velti Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija šobrīd runā par globālu pārtikas krīzi, kas īpaši varētu apdraudēt Āfrikas un Tuvo Austrumu valstis. Attiecībā uz Ukrainu pamata problēma ir nodarītie postījumi ostām un sauszemes transporta infrastruktūrai – šā gada martā Ukrainas graudu eksports bija četras reizes mazāks nekā februārī. Kviešu cenas ir pieaugušas no aptuveni 200 eiro par tonnu pagājušā gada nogalē līdz 350 eiro par tonnu šogad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas "Metinvest" vairākās daļās atmaksās AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" parādu, tostarp ir veikts pirmais maksājums 900 000 eiro apmērā, pavēstīja "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" pārstāvji.

Vienlaikus kompānijā arī informē, ka pašreiz tiek gaidīts nākamais maksājums 1,3 miljonu eiro apmērā.

Tāpat "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" pārstāvji norāda, ka maksājumu saņemšana no "Metinvest" iepriekš bija neiespējama Krievijas iebrukuma dēļ, un šī situācija būtiski apgrūtināja "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" darbību.

Pēc kompānijā skaidrotā, "Metinvest" izņēmuma kārtā ir saņēmusi Ukrainas valsts iestāžu piekrišanu maksājuma veikšanai "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcai", kas ir vienīgais pārrobežu maksājums, kāds atļauts "Metinvest".

"Ukrainas valdība, sniedzot šādu atļauju, ir apliecinājusi "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" nozīmi Ukrainas ekonomikai un loģistikas nozarei, jo bez "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" nebūs iespējama nedz Ukrainas dzelzceļa kravu aprite, nedz valsts dzelzceļa infrastruktūras atjaunošana pēc kara beigām," pauž kompānijas padomes priekšsēdētāja Anastasija Udalova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sestdien Rīgā notikušajā akcijā, kuras mērķis bija nosodīt Krievijas diktatora Vladimira Putina sākto karu Ukrainā un atbalstīt Ukrainas tautu cīņā par brīvību, pulcējās aptuveni 30 000 cilvēku, liecina pasākuma organizatoru aplēses.

Par šādu apmeklētāju skaitu centrālajā mītiņa vietā pie Ukrainas vēstniecības pavēstīja organizatoru pārstāve, pasākuma vadītāja un žurnāliste Olga Dragiļeva, kura arī pateicās par sadarbību pasākuma norisē policijai un Rīgas domei.

Valsts policija atturējās izteikt aplēses par to, cik cilvēku bija ieradušies uz minēto protesta akciju, vien apliecināja, ka tā ir noritējusi bez starpgadījumiem.

Pašlaik pasākuma oficiālā daļa pie Ukrainas vēstniecības ir noslēgusies un dalībnieki aicināti doties paust savu pozīciju pie Krievijas vēstniecības, kur pēdējā laikā katru dienu notiek protesti.

Pasākuma centrālais notikums bija atbalsta gājiens no Brīvības pieminekļa līdz Ukrainas vēstniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Nekustamā īpašuma attīstītāji ziedo Ukrainai un pie ēkām izkar Ukrainas karogus

Db.lv, 04.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstot Ukrainas tautu un valsti, kas varonīgi pretojas Krievijas agresijai, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) biedri pauž solidaritāti ar Ukrainas iedzīvotājiem un sniedz gan simbolisku atbalstu, izkarot Ukrainas karogus pie komercīpašumiem Rīgā un Latvijā, gan praktisku atbalstu, ziedojot līdzekļus un nodrošinot nepieciešamās darba vietas Ukrainas bēgļiem Latvijā.

Lai palīdzētu Ukrainas iedzīvotājiem un valsts aizstāvjiem grūtajā situācijā, NĪAA biedri katrs savu iespēju robežās ziedo līdzekļus ar labdarības organizācijas ziedot.lv starpniecību un aicina to darīt arī uzņēmumos strādājošos darbiniekus.

Saziedotie līdzekļi ziedot.lv tiek nodoti tur, kur tas ir visvairāk vajadzīgs. Jau šobrīd sadarbībā ar Aizsardzības ministriju uz Ukrainu tiek sūtīta degviela un pirmās palīdzības preces. Tāpat NĪAA biedri apņēmušies savu iespēju robežās pieņemt darbā Ukrainas bēgļus, tiklīdz šāda nepieciešamība radīsies. Tas ietver darbus gan attīstības sfērā, gan būvniecībā, tā radot iespējas cilvēkiem nodrošināt sev iztiku jaunā mītnes valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas fermeriem esot ļoti aizņemtiem, savu tehniku papildinot ar ienaidnieka tankiem un bruņumašīnām vai tos pārvietojot uz draudzīgo spēku pusi, laika var neatlikt apsēt laukus.

Krievijas karš un tās briesmīgie noziegumi Ukrainā radījuši visai pamatotas bažas par pietiekamām pārtikas izejvielu piegādēm globālā līmenī. Ja karš ievelkas, tad problēmas šajā ziņā var būt būtiskas.

Attiecīgi ļoti jutīgi uz jebkādiem pavērsieniem šajā reģionā turpina reaģēt kviešu cena. Kopš februāra līdz 8. martam ASV preču biržā kviešu piegāžu līgumu cena bija palēkusies par 75%. Kopš tā brīža kviešu cena biržā gan atkal ir samazinājusies par 15%.

Savukārt Parīzes preču biržā kviešu cena pieaugusi virs 380 eiro par tonnu (cena marta pirmajā galā bija palēkusies arī virs 400 eiro par tonnu), kur, piemēram, pagājušā gada vasarā tie bija 189 eiro par tonnu, bet pirms šī kara – 280 eiro par tonnu. Tas ir pieaugums attiecīgi par 100% un 36%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bēgļi no Ukrainas varētu saņemt garantētā minimālā ienākuma pabalstu un pabalstu krīzes situācijā un citu atbalstu, informē Labklājības ministrijā (LM).

Civiliedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas saistībā ar Krievijas izraisīto militāro konfliktu, Latvijā tiks sniegti valsts un pašvaldību sociālā atbalsta pasākumi. LM, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un sociālie dienesti vienojušies par tiesību aktos nosakāmajiem atbalsta pasākumiem.

Paredzēts, ka ieceļojušajiem Ukrainas iedzīvotājiem tiks noteiktas tiesības saņemt garantētā minimālā ienākuma pabalstu un pabalstu krīzes situācijā. LM un LPS ir vienisprātis, ka sākotnēji šie pabalsti piešķirami bez priekšnosacījumiem par iesniedzamajiem dokumentiem, deklarēto dzīves vietu un neparedzot veikt ienākumu un materiālās situācijas izvērtējumu.

Ieceļojušie Ukrainas iedzīvotāji varēs saņemt arī tā saucamās "pārtikas un higiēnas pakas" Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām darbības programmā, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) sniegtos pakalpojumus, tajā skaitā, piedalīties NVA organizētajos aktīvajos nodarbinātības un preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos. Situācijās, kad nepieciešams īpašs psihosociāls atbalsts, bēgļi varēs arī saņemt sociālās rehabilitācijas kursu Sociālās integrācijas valsts aģentūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs piektdien paziņoja, ka alianse nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas, kā to aicinājusi darīt Kijeva, lai apturētu Krievijas uzlidojumus.

"Sabiedrotie ir vienisprātis, ka mums nevajadzētu NATO lidmašīnas Ukrainas gaisa telpā vai NATO karavīrus Ukrainas teritorijā," pēc alianses ārlietu ministru ārkārtas sanāksmes paziņoja Stoltenbergs.

"Vienīgais veids, kā ieviest lidojumiem slēgto zonu, ir iesūtīt NATO kaujas lidmašīnas Ukrainas gaisa telpā un tad noteikt šo lidojumiem slēgto zonu, notriecot Krievijas lidmašīnas," sacīja Stoltenbergs. "Ja mēs to darītu, mēs nonāktu pie kaut kā, kas varētu izvērsties par pilna mēroga karu Eiropā, iesaistot daudz vairāk valstu un nodarot daudz lielākas cilvēku ciešanas. Tas ir iemesls, kāpēc mēs pieņēmām šo sāpīgo lēmumu."

"Mums kā NATO sabiedrotajiem ir atbildība neļaut šim karam iziet ārpus Ukrainas, jo tas būtu vēl bīstamāk, vēl postošāk un var izraisīt vēl lielākas cilvēku ciešanas," sacīja Stoltenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izveidots vienots Latvijas darba devēju vakanču portāls Ukrainas iedzīvotājiem

Db.lv, 10.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz dažādu Latvijas uzņēmumu vēlmi aktīvi piedāvāt darbu Ukrainas iedzīvotājiem, stratēģiskās cilvēkresursu un komunikāciju vadības konsultāciju uzņēmums "ERDA", Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" un inovāciju vadības uzņēmums "Helve" izveidojuši vienotu Latvijas darba devēju vakanču portālu, informēja uzņēmumu pārstāvji.

Šajā vakanču portālā regulāri tiks apkopota informācija tikai par tām vakancēm, kuras uzņēmumi piedāvā Ukrainas iedzīvotājiem darbam Latvijā vai attālināti.

Informācija par apkopotajām vakancēm Ukrainas iedzīvotājiem tiks publicēta vienotajā darba meklēšanas platformā "www.ukraine-latvia.com" un "www.ukrainetolatvia.teamtailor.com".

Pēc konsultācijām ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un citām atbalsta organizācijām noskaidrots, ka palīdzība darba meklējumos šobrīd primāri nepieciešama divu veidu darbiniekiem - Ukrainas iedzīvotājiem, sievietēm ar bērniem, kuras iebraukušas Latvijā un, visticamāk, meklē īslaicīgu un nepilna laika darbu vai arī tiem Ukrainas iedzīvotājiem, kuri palikuši Ukrainas karadarbības neskartajās pilsētās un darbu var veikt attālināti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai tiešām Latvijas valsts pievils Ukrainas bērnus?

Ilze Bagatska, brīvprātīgā ukraiņu basketbolistu koordinatore Latvijā, 23.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī bērniem no Ukrainas, tāpat kā visiem pārējiem Ukrainas civiliedzīvotājiem kuri izbēguši no karadarbības Ukrainā, un līdz šim Latvijā saņēmuši primāro atbalstu jau drīz var nākties pašiem nodrošināt sev pajumti un pārtiku.

Likuma par atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem šā brīža redakcija nosaka, ka primārais sniedzamais atbalsts ir izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi 90 dienu garumā. Ņemot vēra to, ka karš sākās 24. februārī un ļoti daudzi Ukrainas civiliedzīvotāji, tai skaitā bērnu grupas, iebrauca Latvijā drīz pēc tam, tad šis 90 dienu termiņš tūlīt beigsies.

Ukraiņu bēgļu satraukumam patiešām ir pamats, jo līdz šim brīdim nav pieņemti grozījumi likumā, kas pagarinātu 90 dienu termiņu izmitināšanai un ēdināšanai. Šie cilvēki jau saņēmuši no pašvaldībām ziņas par to, ka viņiem drīzumā pašiem jāsāk maksāt gan par izmitināšanu, gan par ēdināšanu.

Valdības ministri vairākkārt publiski solījuši, ka ukraiņu bēgļi var būt pavisam droši, par to, ka primārais atbalsts tiks pagarināts, taču tas nav izpildījies, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojuma turpinājuma vietā tiek piedāvāts īrēt dzīvošanas vietas, kur izīrētājs var saņemt līdz 300 eiro samaksu par šo, pieaugušie tiek mudināti atrast darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Banka atgriežas finanšu pakalpojumu tirgū

Māris Ķirsons, 20.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā (pirms ECB lēmuma celt likmes ) Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis. Viņš atzīst, ka sākotnēji bijis liels izaicinājums nevis ieraudzīt gaismu tuneļa galā, bet gan atrast pašu tuneli, kura galā ieraudzīt gaismu, taču pašlaik sasniegtie rezultāti apliecinot pieņemto lēmumu pareizību.

Kāda bija situācija, kad kļuvāt par bankas valdes priekšsēdētāju?

Varu tikai apbrīnot akcionāru Jurija Adamoviča, Anda Kļaviņa un Ralfa Kļaviņa drosmi un vēlmi pārņemt savā kontrolē banku, kuras vērtība tajā brīdī bija negatīva, nevis nulle. Kāpēc? Tāpēc, ka AS Meridian Trade Bank (tāds tobrīd bija bankas nosaukums, līdz tam SMP bank, pirms tam AS Multibanka, kura tika izveidota uz PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankas Latvijas filiāles, kura pēc nacionalizācijas kļuva par Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļu) līdz pat Latvijas finanšu sistēmas kapitālajam remontam, ko izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, strādāja gandrīz vai tikai ar ārvalstu klientiem, kuriem sniedza finanšu pakalpojumus, kas pēc normatīvo aktu izmaiņām Latvijā juridiski nebija liegti, bet praktiski teju neiespējami īstenojami. Jaunie bankas akcionāri par 180 grādiem mainīja bankas darbības stratēģiju, to virzot kā Latvijas vidējam un mazajam biznesam pieejamu un to saprotošu finanšu pakalpojumu sniedzēju. To, ka šādu pašmāju kapitāla uzņēmumu, kuri ir nepietiekami novērtēti un ne pārāk gaidīti lielajās bankās, ir pietiekami daudz, pierāda arī Industra Bank sekmīgā darbība kredītu izsniegšanā vietējiem vidējiem un mazajiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielai daļai Ukrainas bēgļu no 24.maija tiek pārtraukta ēdināšana, teikts Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) paziņojumā.

"Ar 24.maiju lielākajai daļai Ukrainas kara bēgļu Latvijā - galvenokārt sievietēm ar bērniem, daudzbērnu ģimenēm, grūtniecēm un pensionāriem - netiks nodrošināta sākotnēji solītā 90 dienu ēdināšana, par kuras neparedzēto pārtraukšanu ne valsts, ne pašvaldības institūcijas nav informējušas Ukrainas kara bēgļus," informē LVRA.

Asociācija norāda, ka Saeima 3.martā pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma grozījumus, kas paredzēja Ukrainas kara bēgļu izmitināšanu un ēdināšanu 90 dienas no to ierašanās Latvijā. Daļa Ukrainas kara bēgļu tika izmitināti tūristu mītnēs, kuras tos "gan izmitināja, gan baroja uz sava rēķina", paziņojumā raksta LVRA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenu pieaugums turpinās, atsevišķu produktu sadārdzinājums sasniedz jau 98%, aprēķinājusi Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), kas regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu veikalos.

Asociācija aprēķina vidējās cenas mazumtirdzniecības uzņēmumu veikalos norādītajās cenu zīmēs, nerēķinot ražotāju noteiktās akciju cenas.

LTA fiksējusi, ka piena produktu grupā salīdzinot ar pagājušā gada decembri vērojams cenu pieaugums visām precēm, vislielākais pieaugums ir kefīram, kas sadārdzinājies vidēji par 37%. Piena un krējuma cena ir pieaugusi par 21%. Par 12-14% pieaugušas cenas sieram, sviestam, biezpienam, saldajam krējumam. Nemainīga palikusi tikai biezpiena sieriņa “Kārums” cena – vidēji 0.38 centi. Olu cena pieaugusi vidēji par 51% un tagad 10 M izmēra olas veikalos var iegādāties par 2.54 iepriekšējo 1.69 eiro vietā.

Karavela: Cenas zivju produktiem varētu pieaugt pat par 50% 

Tuvāko trīs līdz četru mēnešu laikā cenas zivju produktiem varētu pieaugt pat...

Gaļas produktiem tajā pašā periodā desu un cīsiņu cena pieaugusi par 12-17%, savukārt vistas, broilera cena pieaugusi par 26% - līdz 3.97 eiro par kilogramu. Vismazākais kāpums – 3% - sardelēm.

Maizes un labības izstrādājumu kategorijā vidējā cena baltmaizei šī gada martā bija 1.01 eiro, 2021. decembrī tā bija 0.57 eiro, sadārdzinājums par 77%. Rupjmaizei cena ir pieaugusi daudz mazāk - par 14%. Auzu pārslu vidējā cena pieaugusi par 39%, griķi tagad maksā par 25% dārgāk. Samazinājusies rīsu cena un tagad par kilogramu jāmaksā 1.79 eiro, kamēr decembrī -2.69 eiro. Arī makaroni un zirņi kļuvuši lētāki.

Pārtikas cenas turpinās augt arī nākamajā gadā 

Ņemot vērā Krievijas karadarbību Ukrainā, pārtikas cenas turpinās augt arī 2023.gadā, atzina...

Vislielāko sadārdzinājumu salīdzinājumā ar 2021.gada decembri piedzīvo sāls – iepriekšējo 0.56 eiro vietā, tas martā maksāja 1.11 eiro. Arī mannai ir ievērojams pieaugums – par 74%. Toties cukurs tikai par 8% kāpis cenā.

Augļu un dārzeņu cenas ir visdraudzīgākās. Šajā grupā gandrīz visiem populārākajiem ir cenas mazinājušās vai palikušas nemainīgas. Vienīgie kāpumi ir populārajiem cenu karos banāniem un tomātiem. Kāpušas cenas tikai eļļām - rapšu par 24%, saulespuķu – par 14 %.

Cenu pieaugums, visticamāk, ir jaunā realitāte 

Latvija nevar ietekmēt globālās cenas, tādēļ Latvijas valdības pretinflācijas pasākumu būtība...

LTA prezidents Henriks Danusēvičs norāda, ka Krievijas un Ukrainas kara ietekmi uz ekonomiku kopumā var raksturot kā stagflāciju. Tas nozīmē zemāku ekonomisko izaugsmi un augstāku inflāciju. Tās, protams, ir negatīvas sekas, taču dažas nozares, tostarp pārtika, var īstermiņā atgūties. "Pret Krieviju noteiktās sankcijas nozīmē gandrīz pilnīgu preču un kapitāla tirdzniecības dalībnieku izolāciju daudzos un dažādos veidos. Sankciju, rubļa vērtības krituma un iespējamās recesijas dēļ Krievija de facto izzūd kā Eiropas valstu tirdzniecības partneris. Līdzīga situācija būs ar Ukrainu kā tirdzniecības partneri, jo karadarbība ar visām no tā izrietošajām sekām, visticamāk, mazinās tirdzniecību. Jau šobrīd ir noteikt labības eksporta aizliegums. Energodegvielas cenu pieaugums ir trieciens Eiropai un ir grūti noteikt, kā pašreizējā krīze ietekmēs Eiropas enerģētikas pārveides projektu. Visticamāk, tas īstermiņā to palēninās un ilgtermiņā ievērojami paātrinās. Bēgļu pieplūdumam nav skaidras ekonomiskās ietekmes: īstermiņā tas ir saistīts ar palielinātiem valsts izdevumiem un vienlaicīgu atsevišķu uzņēmumu grupu attīstību un trūcīgāko mājsaimniecību ienākumu pieaugumu, kā arī plašāku piedāvājumu darbaspēka tirgū. Savukārt IKP pieauguma palēnināšanās šogad būs vēl bargāka, nekā tika pieņemts iepriekš. Izaugsme gada sākumā, iespējams, bija augstāka nekā iepriekš lēsts, tomēr vidējā pieauguma prognoze samazināta līdz 3%. Tajā pašā laikā inflācija pieaugs, sasniedzot maksimumu pēc dažiem mēnešiem," komentē H.Danusēvičs.

Viņš turpina, ka augstākas degvielas cenas (nav netiešo nodokļu samazinājuma), kā arī jaunā enerģijas (gāzes, elektrības) cenu pieauguma viļņa iespējamās otrās kārtas sekas palielina inflāciju. "Mēs gan nezinām naftas cenu maksimumu (ir paātrinātas sarunas par Irānas naftas importa embargo atcelšanu). Tomēr 2022.gada vidējā inflācija pieaugs līdz 8,4% ar maksimumu 9,5% maijā-jūnijā. Krievijas un Ukrainas karš padziļinās jau tā augsto spiedienu uz pārtikas cenām. Taču šis efekts nebūs ātrs, krass cenu kāpums, bet gan "paplašināsies" tuvāko mēnešu laikā. Lauksaimniecības ražošanas izmaksas palielināsies arī gāzes cenu kāpuma dēļ, kas izpaudīsies arī turpmākā slāpekļa mēslojuma cenu kāpumā. Ir arī nozares, kurās bēgļu pieplūdums no Ukrainas uz laiku var pozitīvi ietekmēt pieprasījumu. Tas galvenokārt attiecas uz nozarēm, kas ražo pirmās nepieciešamības preces, piemēram, pārtikas, dzērienu, tekstila, tabakas vai pat farmācijas nozari. Kara ietekmē, pēc Nielsen datiem, būtiski pieaudzis pieprasījums makaroniem, rīsiem un konserviem. Pašreizējie ģeopolitiskie notikumi maina patērētāju uzvedību. Tai pat laikā pieprasījuma pieaugums nav tik liels kā pandēmijas sākumā. Pieaugušais pieprasījums saistīts ar bažām, ko izraisījis kara uzliesmojums un iespējamie kara draudi Latvijai. Pircēji baidās, ka atsevišķas preces var nebūt plauktos, un, redzot, ka tās beidzas, jo citi tās pērk, paši dodas iepirkties. Pārtikas cenu kāpumu ietekmē gan graudu cenu pasaules tirgos, līdz ar to arī miltu cenu, kāpumu. Turklāt ir vērojams degvielas cenu pieaugums, arvien augstākas enerģijas, folijas, papīra un citu komponentu cenas, kas ietekmē preces gala cenu veikalā. Tātad par lētu pārtiku šogad varam aizmirst," norāda LTA prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsākt lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju pašlaik būtu milzīga kļūda, tāpēc mēs aktīvi meklējam iespējas, kā šos zaudētos tirgus aizstāt ar citiem, norāda Martins Gauss, AS AirBaltic Corporation (airBaltic) valdes priekšsēdētājs.

Pašlaik airBaltic ir pilnībā pārtraucis lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ukrainu, kas nozīmē, ka Rīgas lidosta ir zaudējusi lielu daļu transfēra pasažieru, atzīmē M.Gauss, uzsverot, ka kara ietekme uz aviācijas nozari ir milzīga. Aviokompānijas visā Eiropā pašlaik cieš milzīgus zaudējumus, taču mēs ceram, ka konflikts drīz atrisināsies un mēs varēsim atkal atsākt lidojumus uz Ukrainu, to esam gatavi darīt kaut rīt, norāda M.Gauss.

Kopš mūsu pēdējās sarunas nav pagājis pat gads, taču pasaule šajā laikā piedzīvojusi neskaitāmus satricinājumus, tajā skaitā Krievijas agresiju Ukrainā. Kā šis notikums kopumā ietekmējis aviokompāniju darbu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izstādē Tech Industry 2022 piedalīsies 16 Ukrainas uzņēmumi

Db.lv, 13.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metālapstrādes un mašīnbūves izstādē "Tech Industry 2022", kas norisināsies no 19.maija līdz 21.maijam Ķīpsalā, piedalīsies 16 Ukrainas uzņēmumi, informē izstādes organizatori.

Vienotā Ukrainas nacionālajā stendā būs sastopami mašīnbūves, metālapstrādes, automatizācijas un jauno tehnoloģiju uzņēmumi no Ukrainas, tostarp metāla lāzergriešanas iekārtu ražotājs "Aramis Laser Systems", metāla pretkorozijas aizsardzības jomas uzņēmums "Escal", dzelzs lējumu ražotājs "Metalit" un smago kravas automašīnu, piekabju, lauksaimniecības un speciālās tehnikas ražotājs "VARZ".

Izstādē būs arī uzņēmums "Dniprodzerzhynsk Steel Plant", kas specializējas autobūves lējumu ražošanā, un lauksaimniecības tehnikas ražotājs "Egritech", kas sniedz inženiertehniskos pakalpojumus.

Tāpat izstādē piedalīsies uzņēmums "Dniprovagonmash", kas ražo kravas vagonus dzelzceļiem un dažādām projektēšanas, ražošanas nozarēm. Būs arī uzņēmums "Triada Welding", kas specializējas inženiertehnisko pakalpojumu sniegšanā un tehnoloģiju izstrādē, metāla iekārtu ražotājs "Variant AgroBuild", kā arī krāsas, lakas un pārklājumu ražotājs "Leader Group International".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā ekonomikas izaugsmē

LETA, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes un saldējuma ražošanas uzņēmums “Food Union” radījis īpašu Ukrainai veltītu saldējumu tās nacionālā karoga krāsās.

Ar simbolisku mērķi saldējuma receptē no dabiskām izejvielām savītas ziedu garšas – plūškoka un rudzupuķu garša zilajā saldējuma krāsā un safrāns saldējuma dzeltenajā krāsā. Aukstajam gardumam dots “Слава Україні” nosaukums, kas pazīstams kā Ukrainas suverenitātes un pretestības simbols.

“Šis saldējums ir veltījums Ukrainas tautas drosmei un brīvības mīlestībai. Bet vēl svarīgāk – tas ir atgādinājums ikvienam Latvijas iedzīvotājam, ka Ukrainā joprojām notiek briesmīgs karš, tāpēc mums jāturpina palīdzēt tās cilvēkiem arī pēc tam, kad pirmais atbalsta vilnis ir rimis,” uzsver “Food Union” ģenerāldirektore Latvijā Irēna Holodnaja.

Zili-dzeltenais saldējums bez maksas būs pieejams Ukrainas iedzīvotājiem Rīgas atbalsta centrā (Kaļķu ielā 1) un Ukrainas iedzīvotāju dienas centrā “Common Ground” (Andrejostas ielā 27), kā arī “Ekselence” saldējuma vasaras tirdzniecības vietās Rīgā un Jūrmalā, uzrādot Ukrainas personu apliecinošus dokumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas valdība turpina funkcionēt, banku sistēma ir stabila un parādsaistību maksājumu veikšana īstermiņā ir iespējama, taču Krievijas iebrukums valstī varētu novest Ukrainas tautsaimniecību smagā recesijā, teikts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) paziņojumā.

Vienlaikus SVF brīdina, ka šim karam varētu būt arī plašākas sekas, tostarp apdraudēta globālā pārtikas drošība cenu kāpuma dēļ un nespēja sēt labību, tai skaitā kviešus.

Fonds prognozē, ka Ukrainas ekonomika šogad samazināsies par vismaz 10%, ja vien nekavējoties tiks panākts mierizlīgums. Taču fonds brīdina, ka šīs prognozes pakļautas ievērojamai neskaidrībai, un, ja karš turpināsies, situācija pasliktināsies.

Ukrainas ekonomika šogad varētu samazināties pat par 25%-35%, salīdzinot ar 3,2% izaugsmi pērn, ko nodrošināja rekordielā graudu raža un spēcīgs iekšzemes patēriņš.

Taču, neskatoties uz Krievijas militāro spēku Ukrainā nodarītajiem postījumiem, valdība un valsts turpina funkcionēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībai (ES) jāgatavojas jaunam migrantu vilnim, ko izraisīs Ukrainas kara saasinātās pārtikas krīzes, brīdinājusi Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" direktora pienākumu izpildītāja Aija Kalnāja.

Viņa norādīja, ka bēgļi no Ukrainas tiek labi uzņemti, bet jāgatavojas bēgļiem arī no citiem apgabaliem.

Kalnāja sacīja, ka kara dēļ ievērojami traucēts graudu eksports no Ukrainas, kas radīs jaunus migrācijas viļņus.

Kalnāja šodien ieradās Prāgā uz ES dalībvalstu iekšlietu ministru tikšanos, kurā šoreiz piedalīsies arī ministri no Ukrainas un Moldovas.

Ukraina ir viena no lielākajām graudu eksportētājām pasaulē, bet kara dēļ aptuveni 20 miljoni tonnu graudu no pērnā gada ražas ir nobloķēti Ukrainas Melnās jūras ostās.

Šī situācija izraisījusi vairāku pārtikas produktu un cepamo eļļu cenu strauju kāpumu pasaules tirgos, no kā sevišķi cieš daļa no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru