Eksperti

Uz grautiņiem atskatoties

Rudīte Spakovska, [email protected], 15.01.2009

Jaunākais izdevums

Šīs dienas aktuālākais temats gan savstarpējās sarunās gan mediju telpā, protams, ir 13. janvāra vakara grautiņi Vecrīgā, par kuriem nupat savu viedokli šķiet izsaka ikviens. Un šobrīd, atskatoties uz notikušo un izvērtējot sabiedrības reakciju uz tiem, rodas daži secinājumi un jautājumi.

"Tur bija tikai daži desmiti policistu”

Kā liecina laiku pa laikam publicētā informācija par notikumiem ārzemēs, publisku pasākumu pārvēršanās grautiņos nav nekas neparasts. Turklāt salīdzinot ar tiem pašiem grautiņiem Francijā mūsu Vecrīgā notiekošie tādi ziediņi vien ir. Un es šaubos, vai mūsu policijas vadība, Iekšlietu ministrijas amatpersonas to neapzinās...

"Tur bija tikai daži desmiti policistu, vēlāk vairāki simti," tā, komentējot policijas klātbūtni grautiņu laikā, Db atzina iekšlietu ministrs Mareks Segliņs.

http://www.db.lv/Default2.aspx?ArticleID=f1e477c3-cfde-4a8b-a744-08d2b5f216ca

„Pāri par 200... pēc tam” un strauja tēmas maiņa — šādu informāciju par grautiņu sākumā kārtību nodrošinošo policistu skaitu sniedz premjerministrs Ivars Godmanis uzstājoties raidījumā 900 sekundes.

Tad nu rodas likumsakarīgs jautājums – ja notiek iepriekš pieteikts publisks pasākums, kurā tiek prasīta Saeimas atlaišana, turklāt iepriekš izskan informācija, ka pasākumu varētu apmeklēt pat līdz 20 tūkstošiem cilvēku, kas ir atnākuši paust savu neapmierinātību... Kurš izlēma, ka „daži desmiti” policistu būs pietiekami, lai nodrošinātu kārtību pasākuma laikā un pēc tam? Un šeit es nemaz nerunāju par slaveno policijas ūdensmetēju vai citiem speciāliem tehniskajiem līdzekļiem. Šeit runa ir par vienkāršu policistu skaitu, lai kārtības sargi nemieru laikā spētu nodrošināt skaidru, vizuāli uztveramu klātbūtni, ar skaitu vien liekot divreiz padomāt visiem iedzērušajiem demolētājiem. Šobrīd nemieru laikā uzņemtajos video tie „daži desmiti” policistu izskatās pēc aitiņām, ko pelēkais vilks iedzinis stūrī. Es nenoliedzu, ka šie policisti savu darbu noteikti darīja tik labi cik vien tas bija iespējams dotajā situācijā un šie cilvēki ir pelnījuši atzinību, nevis pārmetumus. Jautājums ir par to, kurš izlēma sūtīt kārtības nodrošināšanai saujiņu policistu, burtiski pametot viņus zem riteņiem, kā var redzēt interneta plašumos klejojošajās fotogrāfijās, kur nemiernieku bariņš iespiedis stūrī un izrēķinās ar vientuļu policistu?

Ja lēmums par Vecrīgā nepieciešamo policistu skaitu ir pieņemts apzinoties visus riskus, tad, piedodiet, bet es nevēlos par saviem samaksātajiem nodokļiem algot šī lēmuma pieņēmējus, lai viņi nodrošinātu manu un manu tuvinieku drošību. Ja šāds lēmums attiecīgajām amatpersonām tika uzspiests „no augšas” – manuprāt īsti vietā būtu pāris demisijas raksti.

"Tu esi nelietis. Mareks Segliņš."

"Tu esi nelietis. Mareks Segliņš." – ar šādu īsziņu sūtīšanu grautiņu naktī nodarbojās mūsu iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, kurš šādu sms nosūtīja pasākuma rīkošanā iesaistītajam Sabiedrība citai politikai līdzpriekšsēdētājam Artim Pabrikam.

http://www.db.lv/Default2.aspx?ArticleID=0e42e610-3430-4d42-950d-5713a4cdecb6

Arī Rīgas domes amatpersonas ar putām uz lūpām ir gatavas piestādīt rēķinu publiskā pasākuma rīkotājiem...

Tikai šķiet nepamanīta paliek kāda niecīga detaļa – pēc šobrīd pieejamās informācijas, grautiņi sākās pusstundu pēc pasākuma beigšanās. Lai ko ikviens no komentētājiem vai lasītajiem nedomātu par protesta pasākumā iesaistītajām organizācijām, dalībniekiem vai organizatoriem, nevar neatzīt, ka ir absurdi prasīt pasākuma organizatoriem pavadīt katru dalībnieku līdz tramvajam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Materiālos zaudējumus, kas radušies valsts, pašvaldības iestādēm un privātuzņēmējiem no Vecrīgas grautiņos iesaistītajām personām, apdrošināšanas kompānijas visticamāk neatlīdzinās.

"Tie nav apdrošināšanas gadījumi," paziņoja Latvijas apdrošinātāju asociācijas prezidents Juris Dumpis: "Likuma par apdrošināšanas līgumiem 12. daļā teikts, ka apdrošinātājiem nav jāatlīdzina zaudējumi, kas radušies masu streiku, teroraktu un publisko nekārtību laikā. Protams, katra apdrošināšanas kompānija slēdz līgumus ar klientiem patstāvīgi, tomēr kopumā noteikumi ir tādi, force majeure apstākļus neapdrošina. Neviens apdrošinātājs neuzņemsies tādu risku, jo nav iespējams paredzēts sekas."

Kā teicis J. Dumpis, Rīgā atkārtojies Tallinas scenārijs – tur arī bijuši zaudējumi pēc skandāla ar Bronzas zaldāta pārvietošanu. Toreiz zaudējumus sedza valsts un pašvaldība. Tā kā, visticamāk, tēriņus būs jāuzņemas pašiem cietušajiem. Tas attiecas arī uz policiju, kuras transports bija gandrīz iznīcināts, teicis J. Dumpis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesa attaisno trīs Vecrīgas grautiņos apsūdzētus vīriešus

LETA, 15.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien attaisnoja trīs Vecrīgas grautiņos apsūdzētus vīriešus - baušķenieku Ingu Zaharčenoku, kā arī brāļus Lauri un Jāni Tijonus, savukārt ceturtais šajā izdalītajā lietā apsūdzētais - Lauris Krasņikovs - tika atzīts par vainīgu un sodīts ar piespiedu darbu.

Kā skaidro tiesa, ņemot vērā, ka Krasņikovam savulaik kā drošības līdzeklis bija piemērots apcietinājums, piespriestās 168 piespiedu darba stundas viņam jāatstrādā vairs nebūs, proti, sods uzskatāms par izciestu.

Kāpēc tiesa attaisnojusi Zaharčenoku un brāļus Tijonus, taps zināms, iepazīstoties ar šodien pasludinātā sprieduma motīviem, taču tie būs pieejami vien 30.maijā. Pēc tam desmit dienu laikā šo spriedumu varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā Augstākajā tiesā.

Zaharčenoks un brāļi Tijoni līdz šim ir vienīgie, kurus pirmās instances tiesa attaisnojusi prokuratūras celtajās apsūdzībās par dalību 13.janvāra grautiņos. Ne viņi, ne arī Krasņikovs savu vainu tiesā neatzina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesai nodota krimināllieta par 13. janvāra grautiņiem Vecrīgā

Elīna Pankovska, 22.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas tiesas apgabala prokuratūra nodevusi Rīgas apgabaltiesai krimināllietu par 2009.gada 13.janvāra grautiņiem. Lieta tiesai nosūtīta pret 68 apsūdzētām personām.

Krimināllietā visas personas sauktas pie kriminālatbildības par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, kuras saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu vai ar vardarbību pret personu, vai ar pretošanos varas pārstāvjiem, un kuras saistītas ar sekām.

Sods par šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz 12 gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem, DB informēja Ģenerālprokuratūras pārstāve Laura Pakalne.

Šajā lietā jau iepriekš izdalīts kriminālprocess pret sešām personām, jo apsūdzētie izvairās no pirmstiesas izmeklēšanas un viņu atrašanās vieta nav zināma. Savukārt pret divām personām tiesai jau agrāk nodota krimināllieta medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

BlackBerry ražotājs palīdzēs policijai izmeklēt Londonas grautiņus

Jānis Rancāns, 09.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kanādas kompānija Research in Motion (RIM) apsolījusi Lielbritānijas policijai, ka sniegs visu nepieciešamo palīdzību Londonas grautiņu izmeklēšanā, pēc tam, kad atklājās, ka kompānijas ražotie viedtālruņi BlackBerry ir spēlējuši nozīmīgu lomu nekārtību organizēšanā.

Grautiņu organizētāji esot izmantojuši BlackBerry Messenger pakalpojumu, kas ļāvis tiem ātri un efektīvi koordinēt savu darbību un izplatīt informāciju. Lai nodrošinātu komunikāciju, BlackBerry lietotājiem jāapmainās ar savu telefonu PIN kodiem, kas nozīmē, ka saziņa ir privāta un publiski nepieejama. Sarunas var notikt starp vairākiem cilvēkiem un tās ir šifrētas un grūti izsekojamas.

Bojā gājušais Marks Dugans, kura nogalināšana kalpoja par cēloni grautiņiem, esot izmantojis BlackBerry Messenger, lai nosūtītu pimsnāves ziņu savai draudzenei, kurā bija teikts - «policija man seko», raksta The Telegraph. Drīz vien ziņas par M. Dugana nāvi plaši izplatījās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AIKO Tech, latviešu veikals – salons, kas nodarbojas ar datortehnikas dizainu un remontu, kā arī mazumtirdzniecību Mančestrā ir cietis no pēdējo dienu haosa Lielbritānijā.

AIKO Tech ir cietis salīdzinoši nelielus finansiālus zaudējumus, jo tika izdauzīts veikala ārējais skatlogs un durvju stikli, DB skaidroja AIKO Tech direktors Oskars Daubergs.

AIKO Tech vadība uzskata, ka zaudējumi varējuši būt daudz lielāki, ja nebūtu apkārtējo uzņēmēju saliedētības, kas bija palikuši vakarā aizstāvēt savu īpašumu.

Uzņēmuma darbība, tai skaitā internetā, netiks apstādināta un joprojām tiks piegādāta prece visiem Eiropas klientiem. «Ir arī uzsākta sadarbība ar Latvijas uzņēmējiem, kuriem ir iespēja no AIKO Tech iegādāties datorus ar jau iepriekš uzstādītu programmnodrošinājumu, ar 0% PVN. Nedaudz tiks kavēta mazumtirdzniecība līdz skatlogu nomaiņai, jo nevaram izlikt preci vitrīnās,» skaidroja O. Daubergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Britu laikraksts ļaus grautiņos cietušajiem reklamēties bez maksas

Jānis Rancāns, 12.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Londonas Sautvarkas rajonā iznākošais britu laikraksts The Southwark News ļaus visiem vietējiem uzņēmējiem, kuri cietuši grautiņā, izvietot laikraksta lappusēs bezmaksas reklāmu.

Bezmaksas reklāma tiek piedāvāta lapas astotdaļas izmērā (13,5cm garumā un astoņi centimetri platumā), parasti šāda reklāma izmaksā 140 mārciņas ieskaito PVN. Piedāvājums būs spēkā līdz gada beigām.

Saskaņā ar izdevuma vadītāja Krisa Malanija teikto – laikraksts saprot, ka mazajiem uzņēmējiem būs sarežģīti atkopties no grautiņiem.

«Grautiņi, kas nereti lika mazajiem uzņēmējiem uz laiku pārtraukt savu darbību, var apdraudēt to izdzīvošanu. Tāpēc šādā veidā mēs cenšamies palīdzēt uzņēmējiem atgūties no šiem notikumiem,» norāda laikraksts.

Db.lv jau vēstīja, ka nekārtības Londonā uzsākās 7. augustā. Drīz vien tās pārmetās uz uz citām valsts pilsētām, galvenokārt uz Mančesteru un Liverpūli. Grautiņu laikā tika izdemolēti un apzagti daudzi veikali. Saistībā ar piedalīšanos grautiņos Lielbritānijas policija vairāk nekā pusotru tūkstoti cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Cienīgs amats vai atzinīgs Eiropas politiķa sniegums?

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 11.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekspremjeram Valdim Dombrovskim savā jaunajā Briseles amatā būs iespēja vai nu izdarīt ļoti daudz, vai neizdarīt neko.

Noslēgumam pietuvojies viens no sava veida realitātes šoviem, kam vismaz daļa Latvijas sabiedrības sekoja gluži vai ar aizturētu elpu. Šī neoficiālā šova nosaukums varētu būt «Kādu amatu Briselē dabūs Dombrovskis». Spekulācijas, minējumi, līdzjutēju un vienkārši vērotāju kaislības sita augstu vilni. Šopavasar dažiem nācās norīt vilšanos par to, ka V. Dombrovskis no cīņas ar Žanu Klodu Junkeru par Eiropas Komisijas (EK) prezidenta posteni izstājās, tomēr prieka dzirksti visā stāstā nesa tā paša Ž. K. Junkera sacītais, ka V. Dombrovska vieta jaunajā EK sastāvā būšot cieši blakus EK prezidentam. Šo mēnešu laikā V. Dombrovskim vismaz runu līmenī tika pielaikoti dažādi amati – no Eiropas Padomes vadītāja līdz Enerģētikas savienības komisāram, lai gan viņš pats bija izteicies, ka vēlētos būt atbildīgs par ekonomiku un finansēm. Tagad intriga ir atrisinājusies, kļuvis skaidrs, ka V. Dombrovskim ir piešķirts viens no septiņiem EK viceprezidentu portfeļiem ar atbildību eiro un sociālā dialoga jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Merkeles valdība segs pusi no kompensācijām par zaudējumiem Hamburgas grautiņos

LETA, 12.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas valdība segs pusi no kompensācijām par zaudējumiem, kas radušies grautiņos, ko pagājušajā nedēļā Hamburgā G20 samita laikā sarīkoja kreisie ekstrēmisti, trešdien paziņojusi Finanšu ministrija.

Tomēr valdība neatklāja, cik lielu summu gatavojas izmaksāt kompensācijās."Mērķis ir nodrošināt ātru palīdzību vardarbības upuriem," paziņoja ministrija, piebilstot, ka valdība sadarbojas ar Hamburgas amatpersonām, lai panāktu vienošanos par palīdzības lielumu.

Jau vēstīts, ka Hamburgas tirgotāji pieprasījuši kompensācijās 18 miljonus eiro.Sabiedriskā raidorganizācija NDR otrdien ziņoja, ka iekšpilsētas veikalu īpašnieki šo summu pieprasījuši vēstulē Hamburgas mēram Olafam Šolcam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Es izsaku visdziļāko nožēlu par tiem huligāniem, kuri, skaidri redzamā alkohola ietekmē, ir devušies uz Saeimas māju," intervijā Latvijas Radio uzsvēra partijas Sabiedrība citai politikai līdzpriekšsēdētājs Aigars Štokenbergs.

"Spriežot pēc situācijas, var domāt, ka huligānisms un vandālisms pie Saeimas nama ir organizēts. Ar nožēlu var secināt, ka Latvijā ir tādi spēki un cilvēki, kuru mērķis bija diskreditēt mierīgi notikušo tautas sapulci Doma laukumā," uzsver A. Štokenbergs.

A. Štokenbergs Db.lv atkārtoti uzsvēra, ka sabiedrības organizētais pasākums izvērties grautiņā tikai IeM nekopetences dēļ, jo jau gandrīz nedēļu pirms mītiņa Drošības policijai bijis zināms par iespējamajiem grautiņiem.

"Mūsu organizētais pasākums beidzās bez starpgadījumiem. Turklāt es regulāri policiju informēju par norisēm Doma laukumā," teica A. Štokenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjers Ivars Godmanis LTV ziņu raidījumā jautāts par to, kuram būtu jāuzņemas atbildība par grautiņiem pie Saeimas nama, minēja vien organizatorus un pašus vandāļus.

I.Godmanis izteica vislielāko sašutumu par faktu, ka grautiņos ievainoti arī policisti. Tādejādi neviens no 97 aizturētajiem netikšot atlaists tāpat vien.

Taujāts, vai viņam ir zināma rītdienas darba kārtībā pēc šīvakara negaidītajiem notikumiem, I. Godmanis vien norādīja, ka „valstī ir pavisam cita situācija.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kalvītis: Grautiņi nebija protests pret pastāvošo politiku

Līva Melbārzde, Db, 14.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Notikušajiem grautiņiem nav nekāda sakara ar protestu pret pastāvošo politiku. Viena lieta ir neapmierinātība ar politiku, otra —alkohola reibumā demolēt pilsētu,» notikumus Vecrīgā komentēja ekspremjers Aigars Kalvītis.

Viņš piebilda, ka, organizējot šādus pasākums, ir jāapzinās, ar ko var beigties cilvēku tracināšana.«13. janvāra vakarā sarīkotajai protesta akcijai bija visi priekšnoteikumi pāraugt tieši šādā rezultātā. Lai tad Pabriks un Štokenbergs, tāpat kā Jaunais laiks, kas stāvēja pirmajās rindās, arī uzņemas atbildību. Ja gribi manipulēt ar pūli, jābūt arī atbildīgam par sekām. Cilvēkus apmānīt ir viegli, tāpat arī tos alkohola reibumā mobilizēt uz nekārtībām,» tā Kalvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Policija prokuratūrai nosūtījusi materiālus kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 64 personām, kas aktīvi piedalījušās 13.janvāra masu nemieros.

Joprojām nav atpazītas 38 personas, bet 55 personu dalība masu nekārtībās vēl tiks izvērtēta. Iesaistīto personu skaita, nodarīto zaudējumu un apjomīgo lietas materiālu ziņā šī bijusi viena no pēdējā laika apjomīgākajām izmeklēšanām.

Lietas materiāli apkopoti 39 sējumos jeb nepilnās 10 000 lappusēs, veiktas vairāk nekā 700 pratināšanas, 50 liecību pārbaudes notikumu vietās, kā arī nozīmētas 28 dažādas ekspertīzes. Apkopojot iegūto informāciju, noskaidrots, ka 13.janvāra nekārtībās cietušas 35 juridiskās personas, kā arī 21 fiziskā persona, un kopējo nodarīto zaudējumu apjoms sastāda aptuveni 185 770 latus.

Policija pateicas iedzīvotājiem par līdzšinējo atsaucību identificējot mājas lapā masunekartibas.lv redzamās personas un aicina palīdzēt policijai noskaidrot arī šobrīd lapā redzamo 38 cilvēku personības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pieļauj grautiņu atkārtošanos

Līva Melbārzde, Db, 14.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāti pieļauj, ka līdzīgas vandālisma akcijas kā 13. janvāra vakarā var arī atkārtoties.

«Sabiedrībā ir tik liela neapmierinātība ar pastāvošās koalīcijas valdīšanu, ka šādi vandālisma gadījumi noteikti var atkārtoties. Būtībā visatļautība valdībā ir novedusi pie visatļautības uz ielas. Ir jānāk kādam ļoti labam notikumam, kas cilvēkus «paceltu», pretējā gadījumā šādi grautiņi tikai pieaugs skaitā,» Db 13. janvāra vandālismu Vecrīgā komentēja Jaunā laika Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. Viņš uzskatīja, ka atbildīgie par notikušo noteikti ir jāatrod un jāsoda, lai gan te esot jānodala mierīgais pasākums Doma laukumā un pēc tam sekojošā patvaļa pie Saeimas nama un citās Vecrīgas vietās. «Uzskatu, ka policija rīkojās prasmīgi, varbūt tikai policistu bija par maz, vai arī pavēles tika dotas par vēlu. Bija skaidrs, ka agri vai vēlu kaut kas tāds notiks, jo vairāk par pusi Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar esošo politiku,» tā Dz. Zaķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 13. janvāra grautiņiem Vecrīgā Valsts prezidents Valdis Zatlers uzstādījis Saeimas deputātiem ultimātu – ja līdz 31. martam netiks pieņemti Satversmes grozījumi, V. Zatlers ir gatavs atlaist Saeimu, vēstī www.tvnet.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē otrdien pieauga, valstīm mīkstinot Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus un investoriem neņemot vērā vardarbīgos protestus daudzās ASV pilsētās un Pasaules Bankas pesimistisko prognozi.

Eiropā īpaši strauji pieauga Frankfurtes biržas indekss, Vācijas investoriem pēc ilga brīvdienu vīkenda cerot uz jaunu pašmāju stimulu paketi Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai.

Stabili pieauga arī Parīzes biržas indekss pēc tam, kad Francijā atsāka darbu kafejnīcas un bāri.

Volstrītas indeksi turpināja kāpt, investoriem fokusējoties uz stimulēšanas pasākumiem un ekonomikas atkalatvēršanu, nevis uz masu protestiem un grautiņiem ASV pilsētās.

"Tirgus ir ļoti fokusējies uz to, kas gaidāms nākotnē, un tai pašā laikā tirgum pieejamā likviditāte ir ļoti augsta, jo nav stimulu trūkuma," sacīja "Manulife Investment Management" vecākais rīkotājdirektors Neits Tufts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eksperta viedoklis: Draudi tika uztverti kā puišeļu blēņošanās

Andris Staris, Bijušais Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs, 15.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Redzot dažādus paziņojumus medijos pirms otrdienas vakarā notikušā mītiņa Vecrīgā 13. janvāra vakarā, bija skaidrs, ka daļai cilvēku ir nelabi nodomi.

Savukārt premjera Ivara Godmaņa apgalvojums, ka nebija iespējams izskaitļot vardarbīgo aicinājumu autorus internetā, jo izmantoti tikuši ārzemēs esoši serveri, ir maza bērna šļupsti.

Savulaik Latvijas policijas darbinieki jau pierādīja, ka arī ārzemēs esošus šādu ziņu sūtītājus ir iespējams izskaitļot. Tādējādi vairāk gan izskatās, ka atbildīgas amatpersonas nosprieda, ka šajā gadījumā blēņojas puišeļi, un nolēmušas neizmantot visus iespējamos mehānismus.

Jāņem vērā, ka Vecrīgā notikušā pasākuma sauklis bija «Atlaist Saeimu!». To dzirdot, pat man kā cilvēkam, kurš jau vairākus gadus nav saistīts ar iekšlietu struktūrām, bija skaidrs, ka daļa šā pasākuma dalībnieku attiecīgo saukli varētu uztvert burtiski un mēģināt uzbrukt Saeimai. Tas arī notika. Savukārt tas nozīmē, ka jau savlaicīgi vajadzēja parūpēties par to, lai Saeimas ēkai būtu pienācīga apsardze, bet tas acīm redzami netika izdarīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūlīt pēc Vecrīgas grautiņiem otrdienas vakarā sabiedrību parsteidza vēl kāds notikums - Valsts prezidenta Valda Zatlera izvirzītais ultimāts Saeimai, pieprasot virkni dažādu lietu, to neizpildes gadījumā piedraudot visus 100 deputātus padarīt par bezdarbniekiem.

Svarīgākais no tiem -līdz 31. martam jāpieņem grozījumi Satversmē, kas paredzētu tautai tiesības rosināt Saeimas atlaišanu.

Turklāt šeit ir vēl kāds interesants aspekts. Ja tiešām šopavasar tiek atlaista Saeima, faktiski neierobežotu varu uz tuvākajiem pieciem līdz sešiem mēnešiem iegūtu premjers Ivars Godmanis. Ja būtisku lēmumu nepieņemšana biznesam ir nepatīkama, tad Godmaņa vienvaldība - neprognozējama. Un te jau ir grūti pateikt, kurš no šiem abiem faktoriem uzņēmējiem var radīt lielākus zaudējumus. Tomēr domājams, ka politiķi saņemsies un izpildīs Zatlera ultimātu, ar kuru viņš galvenokārt ir parūpējies par zināmu popularitāti sabiedrībā pašam sev. Vienkārši maz ticams, ka deputāti grib riskēt ar garantētu darba vietu vēl uz tuvākajiem diviem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lejup pa spirāli?

Tatjana Verjē, [email protected], 21.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā izskatās, ka notikumi Latvijā sāk atgādināt virzīšanos lejup pa spirāli. Ziņas par kārtējo IKP prognozi, šoreiz no EK, par -7% IKP 2009. gadā vairs nepārsteidz. Tagad jau ir iespējams, ka drīz dzirdēsim -10% vai pat vairāk. Ja tiešām realizēsies -7% scenārijs, tad valdībai vajadzēs jau ļoti drīz reaģēt ar izmaiņām savā plānā, vai nu paaugstinot nodokļus, vai nu samazinot izdevumus vēl vairāk. Ļoti iespējams, ka SVF un EK naudas tad vairs nepietiks uzņēmējdarbības stimulēšanai, jo budžeta caurumi prasīs visu summu.

Vai tāda spirāle ir neizbēgama? Ārzemju ekonomisti diezgan aktīvi diskutē par Latvijas situāciju, kuru uzskata par eksperimentu. Līdz šīm nav vēl bijusi pieredze par to, kā izvest valsti no līdzīgās recesijas nedevalvējot valūtu. Mūsu risinājums ir algu un izmaksu samazināšana, kas galu galā nozīmē deflāciju. Bet tā ir kontrolējama un lēna deflācija, salīdzinot ar ātru un stihisko devalvāciju.

Galvenais arguments pret devalvāciju bija tas, ka lielākā kredītu daļa tika izsniegta eiro un ar lata devalvāciju ģimenes un biznesi nespēs tikt galā ar savām kredītsaistībām. Protams, samazinot algas un palielinoties bezdarbnieku skaitam, arī bez devalvācijas notiks tas pats un kredītudefolti pieaugs tik pat ātri. Bet algas tiks samazinātas ne tikai 18% mājsaimniecībām, kas paņēma kredītus, bet daudz lielākai iedzīvotāju daļai. Ar mazāku algu cilvēki tērēs mazāk un valsts ieņēmumi samazināsies (PVN, IIN) bet izmaksas palielināsies (bezdarbnieku pabalstiem un banku glābšanai). Rezultāta bankas izsniegs mazāk kredītus, mājsaimniecības tērēs mazāk, firmas ieguldīs mazāk (jo pieprasījums samazināsies) un valdība būs atkal spiesta samazināt izdevumus un algas, kas turpinās virzīšanos lejup pa spirāli. Diemžēl tāda situācija var palikt par sistemātisku un ļoti grūti apstādināmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas tautsaimniecība simtgades krustcelēs

Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste, 18.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadskārtās bieži mēdzam atskatīties uz notikušo un padomāt par nākotnē darāmo. Valsts simtgade kā simboliski piesātināta gadskārta liek paraudzīties uz norisēm filozofiskāk, paceļoties pāri ikdienas kņadai un veltot laiku pārdomām par lietu būtību.

Tādēļ arī Latvijas Bankā nolēmām valsts simtgades gaidās uzsākt sarunu par būtisko valsts tautsaimniecības attīstībai ilgākā laika posmā, lai Latvija nākamajā gadu simtā beidzot piepildītu sapni par pārtikušu labklājības valsti.

Savu vērtējumu par dažādiem Latvijas attīstības aspektiem un veicamajiem uzdevumiem sniegs Latvijas Bankas vadošie ekonomisti. Vienlaikus aicinām arī citu institūciju ekonomistus, ekspertus, uzņēmējus, visu sabiedrību iesaistīties šajā Latvijas nākotnei būtiskajā diskusijā.

Ievadot rakstu sēriju «Latvijas tautsaimniecība: ar skatu uz nākamajiem 100», izvērtēšu Latvijas tautsaimniecības līdzšinējo attīstību un ieskicēšu galvenos nākotnes izaicinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc DNB bankas valdes priekšsēdētāja amata atstāšanas Andrim Ozoliņam darāmā netrūkst.

Laikraksta Dienas Bizness 2000.numurā 2002. gada decembrī toreizējais Pirmās bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ozoliņš stāstīja par Rīgas Biznesa skolas izlaiduma svinībām. Tagad, atskatoties uz pēdējiem 15 gadiem, viņš norāda, ka studijas ir palīdzējušas kāpt pa karjeras kāpnēm, jo pāris gadus pēc skolas beigšanas viņš kļuva par DNB bankas valdes priekšsēdētāju. Banku viņš vadīja septiņus gadus un pirms trim gadiem šo amatu pameta, taču lēmumu nenožēlo. Patlaban A. Ozoliņš specializējas kā neatkarīgais eksperts vairāku uzņēmumu uzraudzības padomēs un veic neliela apmēra privātā kapitāla investīcijas. Kopumā A. Ozoliņš ieguvis trīs maģistra grādus, taču, pēc viņa teiktā, mūsdienu dinamiskajā ārējā vidē mācīšanās procesu nekad nevar noslēgt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šīs sezonas pieprasītākie galamērķi - Ēģipte un Spānija

Jūlija Pudenko, Db, 22.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopojot šīs sezonas pieprasītākos galamērķus, tūrisma aģentūra Kaleva Travel ir noteikusi populārākos 2008./ 2009. gadumijas un Ziemassvētku ceļojumus. Topa augšgalā atrodas Ēģipte, jeb precīzāk Hurgada.

Latvijas iedzīvotāju vēlme gada aukstākos un tumšākos mēnešus atpūsties Ēģiptes kūrortos, liecina, ka šis ceļojuma galamērķis ir ceļotājiem patīkams gan izmaksu, gan sniegtā servisa ziņā, gan arī, protams, kultūras un siltā klimata dēļ. Otrais populārākais maršruts ir Tenerifes sala Spānijā. Tikai topa trešajā vietā ierindojas ziemas sporta cienītāju slēpošanas kūrorti Austrijā, kas piedāvā iespēju gan nosvinēt gadu mijas notikumu, gan arī aktīvi nodoties ziemas sporta veidiem.

Kaleva Travel direktore Irēna Riekstiņa atzīmē: «Lai arī esošā ekonomiskā situācija Latvijā ir atstājusi zināmi ietekmi uz izejošo tūrisma tirgu, tomēr iedzīvotāju vēlme ceļot nav būtiski mazinājusies. Parādījusies tendence, ka izvēlētie maršruti kļūst pārdomātāki. Kopumā dominē tie maršruti, kas ir bijuši populāri ilgākā laika periodā, bet ir parādījusies interese arī par jauniem un eksotiskiem galamērķiem, kurus Latvijas iedzīvotāji tikai palēnām apgūst – Dominikas republika, Kuba un Indijas okeāna salas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 11.jūnijā, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Satiksmes ministriju, Iekšlietu ministriju un Valsts policiju uzsāka ceļu satiksmes drošības kampaņu «Izguli reibumu!», kuras mērķis ir samazināt iereibušu šoferu atrašanos pie stūres, kā arī šādos negadījumos ievainoto un bojāgājušo skaitu.

Ar sociāli izglītojošo kampaņu Izguli reibumu! sabiedrība tiks atkārtoti aicināta atbildīgi attiekties pret transportlīdzekļa vadīšanu un nesēsties pie stūres reibumā, novērtējot savas vai apkārtējo rīcības iespējamās sekas. Šogad īpašs uzsvars tiek veltīts nākamajam rītam pēc svinēšanas, jo autovadītāji mēdz savu veselības stāvokli novērtēt pārlieku optimistiski, uzskatot, ka ir spējīgi pilnvērtīgi vadīt transportlīdzekli.

Atskatoties uz 10 gados paveikto

«Atskatoties uz padarīto, varam droši teikt, ka ir ieguldīts milzīgs darbs, kas ir arī atmaksājies. Šajā laikā ir radītas 10 sociāli izglītojošās kampaņas, palielināti naudas sodi «dzērājšoferiem», izveidota pārkāpumu uzskaites punktu sistēma, ieviests cietumsods pārkāpējiem. Tāpat arī policija aktīvi iesaistījusies pārkāpēju aizturēšanā un negadījumu novēršanā,» saka Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) direktors Andris Lukstiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

LIAA: Latvijai kā darījumu tūrisma galamērķim ir daudzsološa nākotne

LETA, 12.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai kā darījumu tūrisma jeb MICE nozares galamērķim ir daudzsološa nākotne, otrdien Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) «Latvijas Tūrisma forumā 2017» sacīja LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Atskatoties uz LIAA paveikto 2017.gadā, viņa norādīja, ka šogad rīkotās darījumu tūrisma publicitātes aktivitātes, tostarp sadarbībā ar Rīgas tūrisma attīstības biroju (RTAB) rīkotais Eiropas darījumu tūrisma forums, liecina, ka Latvijai kā darījumu tūrisma galamērķim ir spoža nākotne, uz ko norāda dažādu darījumu tūrisma pasākumu organizatoru pozitīvās atsauksmes par Latviju. «Lai arī nevaram uzņemt lielās konferences un pasākumus, varam sevi labi parādīt arī mazākā mērogā,» sacīja Šīrava.

Viņa uzsvēra, ka Latvijai kā jebkāda veida tūrisma galamērķim ir ļoti daudz dažādu aspektu, kas padara to saistošu ārvalstu tūristiem. Piemēram, atskatoties uz šogad īstenotajiem publicitātes pasākumiem, kas ietvēra arī dažādu valstu mediju vizīšu rīkošanu Latvijā, ārvalstu žurnālisti uzsvēra Latvijas dabas un gastronomiskā piedāvājuma pievilcību. LIAA Tūrisma departamenta direktore sacīja, ka minētie ir vieni no būtiskākajiem aspektiem, kas Latvijas tūrisma piedāvājumā tiek uzsvērti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesnīca “Hotel Jūrmala SPA” pēc gandrīz divu mēnešu dīkstāves, ievērojot papildus drošības pasākumus, atkal ir atvērta apmeklētājiem. Nepadodoties pandēmijas izaicinājumiem, tā durvis ver līdz ar atjaunoto restorānu “Jūrmala”.

Restorāna “Jūrmala” atjaunošanas projektā tika ieguldīti 1,5 miljoni eiro. Remontdarbi tika uzsākti 2020.gada janvāra beigās un pabeigti pandēmijas uzliesmojuma laikā, kad viesnīca jau bija slēgta valsts ārkārtas stāvokļa dēļ. Atjaunotais restorāns durvis apmeklētājiem vēra līdz ar viesnīcas darbības atsākšanos 15.maijā.

Atskatoties uz situāciju pavasarī, viesnīcas pārstāve Kristīne Štāla-Bula stāsta, ka pēc Covid-19 izplatīšanās sākuma, viesu skaits strauji sāka samazināties, līdz kļuva jau tik zems, ka nācies pieņemt lēmumu par viesnīcas slēgšanu, lai neradītu uzņēmumam vēl lielākus zaudējumus.

Daļa viesnīcu meklē risinājumus, lai nebūtu jāaptur darbība 

Arvien vairāk Latvijas viesnīcu pēdējo dienu laikā lemj par darbības apturēšanu uz...

“Rezervāciju atteikumi nāca katru dienu un lielos apmēros. Tika atceltas visas konferences un semināri, visas tūristu grupas - viss tika anulēts un zaudētas tika lielas naudas summas. Tāpat cilvēki vairs neapmeklēja spa un skaistumkopšanas salonu, nemaz nerunājot par saunu un baseinu centru. Papildus tam valdīja neziņa par to, kādi lēmumi tiks pieņemti no valdības puses. Šodien, atskatoties saprotam, ka tika pieņemts pareizais lēmums - gan par viesnīcas slēgšanu, gan par to, ka darbiniekus neatlaižam un gaidam valdības lēmumu pabalstu sakarā,” teic K. Štāla-Bula.

Šovasar sezona būs citādāka

K. Štāla-Bula ir pārliecināta, ka šī gada vasara apmeklējuma ziņā būs pavisam citāda. “Ja iepriekšējos gadus šis bija “karstās sezonas” periods, kad viesnīcas galvenie viesi ieradās no Krievijas, Izraēlas un Skandināvijas, tad tagad tie būs Baltijas valstu iedzīvotāji,” prognozē viesnīcas pārstāve. Tā kā joprojām ir valstis, starp kurām robežas nav atvērtas, pastāv iespēja, ka liela daļa cilvēku šovasar tomēr centīsies nekur tālu savā atvaļinājumā nedoties.

“Sagaidām, ka palikšanas laiks viesnīcā saīsināsies uz vienu vai divām naktīm, ar lielāku koncentrāciju tieši uz nedēļas nogalēm,” prognozē K. Štāla-Bula. Tā kā rezervācijas tiekot veiktas īsi pirms pašas atpūtas, reālo noslogojuma “bildi” savlaicīgi redzēt nav iespējams.

Tāpat viņa norāda, ka Baltijas valstu maksātspēja ir krietni zemāka, kā ārvalstu tūristiem. Viesnīcas komanda gatavojas tam, ka sezona tā pa īstam varētu arī nesākties, un līdz ar to nebūs arī iespējas “uzkrāt ietaupījumus” garajai ziemai.

Šogad “Hotel Jūrmala SPA” svin 15 gadu jubileju. Tās viesu skaits viesnīcas pastāvēšanas laikā no 2005. līdz 2019.gadam ir pieaudzis par 14%.

Viena no lielākajām viesnīcas mērķauditorijām, jau kopš tās atvēršanas, ir Krievijas tūristi. Tūristu skaits no Krievijas gadu laikā esot mainījies dēļ dažādiem politiskiem faktoriem, taču joprojām Jūrmalā spēlē lielu lomu. Viesu skaits no Baltijas valstīm esot palielinājies, savukārt no Somijas un Skandināvijas - samazinājies, stāsta K.Štāla-Bula.

“Esam novērojuši, ka arī atpūtas ilgums ir samazinājies. Ja kādreiz vidējais uzturēšanās laiks vasaras sezonā bija piecas naktis, tad tagad tas ir sarucis līdz divām vai trīs naktīm. Novērojam arī to, ka šodien brauc vairāk ģimenes ar bērniem, un tās ir kļuvušas lielākas. Ja kādreiz tās bija ģimenes ar 1-2 bērniem, tad tagad brauc arvien vairāk lielas ģimenes ar 3-4 bērniem. Un arī viesu prasības ir augušas. Iespēja ceļot un salīdzināt viesus dara prasīgākus pret sniegtā pakalpojuma kvalitāti,” uzskata “Hotel Jūrmala SPA” pārstāve.

Papildus tam, viesnīcas kopējo darbību ietekmē tas, ka arī pasākumi netiek plānoti tik daudz un tādā apjomā, kā tas bijis iepriekš. Sakarā ar ierobežojumiem un piesardzību, daudzi ir izlēmuši atcelt izlaidumus, kāzas, seminārus un konferences, piebilst K. Štāla-Bula.

Renovācijas plānus nākas atlikt

2020. gadā viesnīcā tika plānoti vairāki vērienīgi pasākumi: restorāna “Jūrmala” atjaunošana, 15.gadu jubilejas svinības, kā arī viesu numuru remonta uzsākšana. Ja restorānu izdevās atjaunot līdz pavasarim, ieguldot tikai viesnīcas uzkrātos līdzekļus, tad jubilejas svinības, kā arī numuru renovāciju nācās nedaudz atlikt.

Pusi no uzņēmuma kopējiem ienākumiem veido nakšņošanas pakalpojumi, un otru pusi - restorāna un SPA un “Wellness” centra ienākumi, pastāsta K. Štāla-Bula. Šonedēļ, atzīmējot viesnīcas 15.gadu jubilejas svinības, viesiem tiek piedāvātas arī īpašas atlaides SPA apmeklējumam.

FOTO: Atklāts rekonstruētais Welness Oasis saunu un baseinu centrs 

Pēc rekonstrukcijas oficiāli atklāts viesnīcas Hotel Jūrmala SPA saunu un baseinu centrs Welness...

“Šī noteikti būs šīs vasaras tendence – apceļot Latviju un tuvās kaimiņvalstis – Lietuvu un Igauniju,” teic “Hotel Jūrmala SPA” pārstāve Kristīne Štāla-Bula.

Šobrīd viesnīca nodarbina 150 darbiniekus, un, sākoties ārkārtas situācijai, atlaisti tika tikai daži no tiem. Pārējie saņēma dīkstāves pabalstu un lielākā daļa nu jau ir atsākusi strādāt. Esot arī daži darbinieki, kas dīkstāvē atradīsies līdz pat jūnija beigām, sakarā ar to, ka viesnīca dotajā brīdī vēl nav sākusi strādāt uz pilnu jaudu. Noslogojums esot stipri zems – apmēram uz pusi mazāks, kā tam vajadzētu būt, stāsta uzņēmuma pārstāve.

“Skatoties tā reāli uz šīs vasaras iespējām, plānojam, ka viesnīcas noslogojums varētu būt līdzīgs 2009.gada līmenim, kad pārdzīvojām iepriekšējo krīzi, kas ir aptuveni 25-30% zemāks, kā tika plānots pirms aizsākās Covid-19 notikumi. Arī cenu politika šovasar būs cita,” pauž K.Štāla-Bula.

“Hotel Jūrmala SPA” ir 4 zvaigžņu viesnīca, kas atrodas Jūrmalā. Viesnīca piedāvā 190 viesu numurus, saunu un baseinu centru “Wellness Oasis”, spa un skaistuma kopšanas procedūras, kā arī maltītes restorānā “Jūrmala” un kokteiļus “Seaside” kokteiļu bārā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Miljardieris un Gruzijas premjers: bizness tika kontrolēts pilnībā

Dienas Bizness, 11.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es biju spiests atnākt, jo biju vienīgais cilvēks, kas bija palicis brīvībā,» jautāts par to, kāda bija motivācija miljardu īpašniekam iesaistīties politikā, intervijā laikrakstam Diena stāsta Gruzijas premjerministrs un miljardieris Bidzins Ivanišvili.

«Faktiski cilvēktiesību Gruzijā nebija, bet Eiropā un Amerikā stāstīja, cik pie mums viss ir labi – ka Gruzija ir gluži vai demokrātijas centrs,» atskatoties uz laikiem, kad pie varas bija iepriekšējā valdība, norāda B. Ivanišvili.

«Opozīcija bija iznīcināta tiešā veidā, jo daļa no tās bija uzpirkta. Tādas bija trīs četras partijas. Pārējos vienkārši neviens nevarēja finansēt. Tiem, kas turējās, nebija ne kapeikas. Vēlāk uzaicināju viņus uz koalīciju. Neviens biznesmenis nedrīkstēja skatīties viņu virzienā. Turklāt faktiski bija monopolizēti visi mediji. Diviem maziem TV kanāliem bija ļauts runāt, bet tikai tāpēc, lai ārzemniekiem parādītu, ka televīzija taču mūs lamā,» atskatoties uz situāciju pirms viņa nonākšanas politikā, norāda Gruzijas premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru