Rīga ir tipiska «sarūkošā pilsēta», tāpēc ir jādomā par centra apbūves intensifikāciju un pēc iespējas ātrāk jāaizmirst dažādi nomaļu attīstības projekti, uzskata arhitektu biroja Sarma & Norde arhitekti arhitekts Visvaldis Sarma.

«Pēdējo 25 gadu laikā Rīga ir kļuvusi tikai mazāka, tā ir tipiska «shrinking city» jeb sarūkošā pilsēta. Mums arī būtu jādomā šādā kategorijā. Pateicoties - drīzāk diemžēl - līdz šim īstenotajai plānošanai, esam izspieduši Rīgas attīstību no centra uz ārpusi, uz nomalēm, krūmiem, pļavām. Jēdzīgā ilgtspējīgas plānošanas kontekstā tas ir absolūti nepareizi, jo, gluži pretēji, mums būtu pilsētas telpa jāintensificē,» sacīja Sarma.

Viņš uzskata, ka apbūve vairāk ir jātuvina centram, pilsēta ir jāveido mazāka. «Patlaban Rīga ir ieguvusi virtuļa jeb donuta formu - caurs vidus un gar malām tāda mīkliņa ar glazūru. Tā ir plānošanas kļūda,» uzskata Sarma.

Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Pazīstamais Latvijas autorallists Ivars Vasaraudzis, kurš rallijā Kurzeme 2009 brauks ar Mitsubishi Lancer WRC automobili, saņēmis 1. starta numuru.

"Pat neatceros, cik reižu esmu startējis ar pirmo numuru, bet sajūtas vienmēr ir divējādas. Pagājušajā gadā tās bija trīs ar pusi reizes, šogad tās ir bijušas divas, un līdz šim ir bijis forši. Katrā ziņā es centīšos numuru saglabāt un arī Kurzemē nobraukt kā pirmais," saka Ivars Vasaraudzis.

2. starta numurs Kurzemes rallijā piešķirts igaunim Georgam Grosam, kurš Liepājā brauks ar Ford Focus WRC automobili. Tieši šis sportists uzskatāms par Ivara Vasaraudža sīvāko konkurentu šajā nedēļas nogalē, kuram latviešu rallists velta atzinīgus vārdus.

"Gross ir spēcīgs braucējs. Ne jau tikai tāpēc, ka viņš uzskatāms par kādreizējā igauņu pasaules rallija čempionāta dalībnieka Marko Martina audzēkni, bet arī tāpēc, ka viņam šajā sezonā ir vairāk braukšanas stundu un lielāka pieredze nekā mūsu ekipāžai. Būs interesanti braukt," – tā Ivars Vasaraudzis.

Lielāko daļu no septembrī atklātajām "TechHub Riga" kopstrādes telpām Latvijas Universitātes bijušajā Bioloģijas fakultātē jau apdzīvo jaunuzņēmumi

"Nu jau kā divus mēnešus esam iemājojušies vēsturiskajās universitātes telpās Kronvalda bulvārī 4 un šajā salīdzinoši īsajā laikā esam paspējuši apdzīvot ne tikai savu kopstrādes vietu, bet arī aktīvi cenšamies izmantot visu ēkas potenciālu un atdzīvināt koplietojamās telpas – lielās auditorijas un bibliotēku, rīkojot tur savus ikmēneša pasākumus," stāsta "TechHub Riga" vadītāja Līna Sarma.

Viņa atzīst, ka katrs solis šajā procesā ir bijis izaicinošs – no paša sākuma ar telpu saskaņošanu līdz šim brīdim ar iekārtošanu un pielāgošanu dažādām biedru vajadzībām, kas atšķiras atkarībā no komandu lieluma un darbības formāta. "Liels piesaistes punkts jaunajai vietai, protams, ir telpu plānojums un augstie griesti, kas dod gaismu un plašuma sajūtu, kā arī centrālā atrašanās vieta parkā, kura sniedz fantastisku skatu. Pat neko daudz neieguldot telpās, te ir patīkami atrasties. Līdz ar to darām daudz ko, lai tās papildu iekārtotu un pielāgotu. Cenšamies to darīt pārdomāti un lēnām, lai nesabojātu to sajūtu, ko telpas sniedz," norāda L. Sarma.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ arhitektu biroja Sarma & Norde arhitekti arhitekts Visvaldis Sarma.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Kļuvu par arhitektu, jo tā vēlējās mana krustmāmiņa. Būdams bezrūpīgs Rīgas centra puika tam daudz nepretojos, tiesa gan - ar pirmo piegājienu Politehniskajā Institūtā netiku, un arī otrajā reizē «iešmaucu» brīnumainā kārtā. Interesi par arhitektūru manī «pamodināja» izcilais, tiem laikiem viegli revolucionārais, pasniedzēju sastāvs un lieliskie kursa biedri.

Pagājušās nedēļas nogalē Liepājā populārais autosportists Viktors Lebedevs testa režīmā veica rallija Kurzeme 2009 trasē iekļauto pilsētas posmu. Trasē iekļauti interesanti un pilsētas posmiem neierasti elementi – metoši tramplīni un ūdens brasls.

“Trase ir ļoti interesanta. Ja salīdzina ar citiem pilsētas ātrumposmiem, kurus esmu braucis, šis ir īpašs,” tā pilsētas posmu pēc testiem komentē V. Lebedevs. “Trase ir ātra, daudz interesantu un sarežģītu pagriezienu, tramplīnu. Īpaši interesants ir brasls. Man patīk!”Rallijs emKurzeme 2009/em sola ūdens šaltis

Pēdējo reizi šāds elements rallija trasēs bija iekļauts 2003. gadā rallijā "Sigulda". Ātrumposms ar nosaukumu "Argentīna" bija ļotRallijā Kurzeme 2009 sportistiem ūdens brasls būs jāšķērso divas reizes. 2 kilometrus garajam ātrumposmam ar nosaukumu Liepāja startu dos 29. augustā plkst. 17:18 un 17:39. Sportisti trasē dosies pēc rāvējslēdzēja principa. (Foto: Rallijs Kurzeme)i Rallijā Kurzeme 2009 sportistiem ūdens brasls būs jāšķērso divas reizes. 2 kilometrus garajam ātrumposmam ar nosaukumu Liepāja startu dos 29. augustā plkst. 17:18 un 17:39. Sportisti trasē dosies pēc rāvējslēdzēja principa. (Foto: Rallijs Kurzeme)populārs rallija fanu vidū un pulcēja lielas skatītāju masas. Diemžēl līdz ar rallija "Sigulda" izzušanu izzuda arī šis posms.

Nedēļas nogalē turpināsies Latvijas autorallija čempionāts - 14. un 15. februārī Gulbenē un tās apkārtnē notiks otrais posms rallijs "Sarma 2009".

Dalībnieku valsts čempionāta ieskaitē, kā prognozēts, salīdzinājumā ar pirmo posmu Lietuvā, kļuvis ievērojami vairāk. Savukārt ar pirmo numuru trasē dosies čempioni N4 klasē Aivis Egle/Mārtiņš Jerums ("SEB Tieto Rallija komanda"). Par intrigu rūpēsies Raimonda Kisiela/Gata Panava ("Skandi Auto Rallija komanda") ekipāža, kura startēs ar Mitsubishi Lancer WRC automašīnu. Rallija "Sarma 2009" iznākumu prognozēt ir sarežģīti, jo uz uzvaru absolūtajā vērtējumā pretendē vairākas spēcīgas ekipāžas. Kisiela/Panava starts ar WRC tehniku iekļauj ekipāžu favorītu pulkā, taču viss būs atkarīgs no tā, cik vienība ātri pielāgosies spēcīgajai mašīnai. Uz uzvaru tēmē arī cits A Plus klases duets - lietuvieši Roks Lipeiķis/Renats Vaitkevičs. Taču neapšaubāmi viņiem būs jācīnās ar Latvijas spēcīgākajām N4 klases ekipāžām - Egli/Jerumu un otru "SEB Tieto Rallija komandas" ekipāžu Jāni Vorobjovu/Audrju Šošu. Egle/Jerums savu ātrumu lieliski demonstrēja jau pirmajā posmā Lietuvā, savukārt Vorobjovs, šķiet, ir atgriezies kaujas gatavībā, par ko liecina viņa uzvara Latvijas rallijsprinta čempionāta pirmajā posmā, tā sauktajā Mazajā Sarmā, kā arī stabils sniegums Antslas rallijā Igaunijā. Tiesa, minētie ralliji aizvadīti ar stūrmani Guntaru Zicānu, bet Gulbenē stūrmaņa krēslā sēdīsies lietuvietis Audrjus Šošs, kuram paredzēta pilna Latvijas čempionāta programma kopā ar Latvijas rallija speciālistu.

Latvenergo jaunais tarifs ir spēkā tikai pusotru mēnesi, taču jau tagad atsevišķas mājsaimniecības, kuras aprīlī patērējušas ap 200 kWh elektroenerģijas, jau saņēmušas rēķinu ar paaugstināto elektrības tarifu, kurš stājas spēkā pēc 1 200 patērētām kWh elektroenerģijas patērēšanas, šodien vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Latvenergo jaunais tarifs, kas stājās spēkā 1. aprīlī, paredz, ka no šī datuma visām mājsaimniecībām par pirmajām 1 200 kilovatstundām ir jāmaksā iepriekšējais tarifs jeb starta tarifs – 0,0825 lati/kWh. Savukārt no 1 201 kWh tiks piemērots pamata tarifs – 0,1074 Ls/kWh. Un šī kārtība attiecas arī uz klientiem ar kopējām uzskaitēm, piemēram, namu apsaimniekotājiem, dzīvokļu un dārzniecību kooperatīviem, sociālajām mājām, kopmītnēm, kuru objektā elektroenerģiju lieto vairāki apakšlietotāji.

Kā raksta Neatkarīgā, liels un nepatīkams bijis vairāku Ziepniekkalna ģimeņu pārsteigums, kad par aprīlī patērēto elektrību rēķinā bija ierakstīts tarifs – 0,1020 Ls/kWh, lai gan šīs ģimenes, tāpat kā citas, bija rēķinājušās, ka pirmajām 1 200 kWh tiks piemērots starta tarifs. Un neviena no tām mēneša laikā nebija paspējusi patērēt tik daudz elektrības.

Tiem iedzīvotājiem, kuru namu apsaimniekotājs vai pārvaldnieks kādu iemeslu dēļ nav savlaicīgi nokārtojis formalitātes ar AS Latvenergo par STARTA patēriņa apjoma palielināšanu, pēc kura apakšlietotāji var norēķināties par Starta tarifu, šis apjoms netiks samazināts, ja tā piešķiršana notiks vēlāk.

Patlaban STARTA kWh apjoms ir palielināts vairāk nekā 14.5 tūkstošiem mājsaimniecību, kurām līgumattiecības par elektroenerģijas piegādi ir nevis ar Latvenergo, bet apsaimniekotāju, kooperatīvu vai citu juridisku personu. Tas nozīmē, ka 260 namu valdītāji ir nokārtojuši nepieciešamās saistības gan ar saviem klientiem, gan Latvenergo, lai iedzīvotāji varētu saņemt 1200 kWh par samazināto tarifu, norāda a/s Latvenergo Ārējo komunikāciju vadītājs Andris Siksnis.

AS Latvenergo var kārtot tiesiskās attiecības vienīgi ar saviem klientiem, tāpēc pieteikumu par starta patēriņa palielināšanu var iesniegt vienīgi klients, ar kuru noslēgts līgums par elektroenerģijas piegādi. Kooperatīva iedzīvotāji var palīdzēt namu apsaimniekotājam aizpildīt nepieciešamos pieteikuma pielikumus, savlaicīgi savācot parakstus no iedzīvotājiem – apakšlietotājiem.

2006.gadā Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir nedaudz samazinājies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaudzis tikai no ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms.

2006.gada janvārī-decembrī kravu apgrozība ostās bija 59.5 milj. t kravu, kas ir par 0.9% mazāk kā 2005.gadā.

No ostām 2006.gadā nosūtīja 53.1 milj. t kravu, kas ir par 5% mazāk nekā 2005.gada 12 mēnešos. Pieaudzis no ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms. Pērn no ostām nosūtīja 1.2 milj. t jēlnaftas – 2.8 reizes vairāk nekā 2005.gada divpadsmit mēnešos.

Citu svarīgāko nosūtīto kravu apjomi gan ir samazinājušies. No ostām nosūtīto naftas produktu apjoms bija 19.7 milj. t, kas ir par 2.2% mazāk nekā 2005.gada janvārī-decembrī. Nosūtīto ogļu apjoms samazinājies par 4.8%, sasniedzot 14.6 milj. t. No ostām nosūtīja arī 4.6 milj. t kokmateriālu, kas ir par 19.2% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Arī no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms 2006.gada divpadsmit mēnešos bija būtiski samazinājies, sasniedzot 5.1 milj. t, kas ir par 21.7% mazāk nekā 2005.gada attiecīgajā periodā.

Šī gada Latvijas autorallija čempionāta sestajā posmā, Rallijā Kurzeme 2010, uz starta stāsies ne vien pašmāju un tuvāko kaimiņvalstu spēcīgākie braucēji, bet arī cilvēks, kuram savulaik sanācis dzīties pakaļ britu slepenajam aģentam Džeimsam Bondam.

Savu piedalīšanos Rallijā Kurzeme 2010 ir apstiprinājis Lielbritānijas autorallija braucējs Marks Higinss. 1971. gadā dzimušais autosportists, kurš savas gaitas motoru sportā agrā jaunībā sāka pie kartinga stūres, nu jau 22 gadus ir profesionāls autosportists un šobrīd ir godājams kā trīskārtējs Lielbritānijas autorallija čempions, pie tam pirmo titulu Higinss izcīnījis jau 25 gadu vecumā.

Rallijā Kurzeme 2010 Higinss uz starta stāsies ar MML sagatavotu Mitsubishi Lancer EVO X N4 klases mašīnu un brauks Latvijas čempionāta ieskaitē. Tas var radīt pamatīgas izmaiņas rezultātu tabulā, kur patlaban vadošos četrus braucējus šķir tikai desmit punkti.

Atklāta atjaunotā Biķernieku kompleksās sporta bāzes (BKSB) trases starta-finiša māja.

Ēkas atklāšanā 7. jūlijā piedalījās arī vīri, kas tālajā 1966.gadā cēla pirmo starta-finiša māju. Pēc renovētās ēkas durvju vēršanas tika dots starts Rīgas Motormuzeja (RMM) kausa izcīņai autošosejā vēsturiskajām GAZ un VAZ sacīkšu automašīnām, kas vienlaikus ir sacensību Dzintara Volga šīs sezonas 3.posms.

Starta-finiša ēkas atklāšanas pasākumā Rīgas Motormuzeja (RMM) direktors Aivars Aksenoks pauda gandarījumu par paveikto un uzsvēra, ka starta-finiša māja ir aprīkota ar mūsdienīgām ierīcēm un tehnoloģijām, tā ir funkcionāla, kā arī atbilst sacensību rīkošanas standartiem.

Kopš pagājušā gada nogales manāms piesardzīgs optimisms par to, ka uzņēmumu iegādes un apvienošanās tirgus pēc ilgstošā sasaluma beidzot varētu atdzīvoties. Pēdējo mēnešu laikā patiesi vērojam potenciālo pircēju un pārdevēju ilgi neredzētu aktivitāti.

Pretstatā agrākajiem aktīvajiem darījumu periodiem šoreiz raksturīgi, ka relatīvi daudz darījumu notiek starp konkurentiem, proti, tirgus dalībniekiem, kuri jau darbojas vienā preces un ģeogrāfiskajā tirgū. Tāpat ja agrāk izteikti dominēja iegādes darījumi, šodien arvien biežāk notiek apvienošanās darījumi, abu vai visu iesaistīto uzņēmumu īpašniekiem turpinot būt dalībniekiem vai akcionāriem apvienotajā uzņēmumā. Tas nozīmē, ka biežāk nekā agrāk uzņēmumu īpašnieki un vadītāji iesaistās darījumu plānošanā jau agrīnā stadijā un dara to ar abpusēji lielu interesi un entuziasmu.

Plānojot un veicot apvienošanās darījumus, jāņem vērā virkne konkurences tiesību aspektu. Cita starpā ir svarīgi nepieļaut situācijas, ko angliski apzīmē ar idiomu «gun-jumping», kas burtiski tulkojama kā skrējiena uzsākšana, pirms ir atskanējis starta šāviens. Latviski šo terminu varētu tulkot ar vārdiem «pāragrs starts» vai «falšstarts».

Datums Fonda nosaukums Fonda daļas vērtība Fonda daļas izmaiņa 1 mēn. 3 mēn. 6 mēn 12 mēn. SEB Fondi 01.06.2005 Europe Equity 2.0569 USD +1.60% -3.73% +2.94% +20.07% 01.06.2005 Global Fund 2.0042 USD +2.61% -2.72% +0.97% +10.94% 01.06.2005 North America Equity 2.0016 USD +2.79% -1.42% +0.15% +4.52% 01.06.2005 Index Linked Bond 1.6625 USD -6.49% -5.12% -8.18% +10.22% 01.06.2005 Medical 3.218 USD +0.86% +3.85% +8.17% +7.40% 01.06.2005 Technology Fund 2.1588 USD +7.34% -1.69% -4.58% 0.00% 01.06.2005 Ethical Sweden 4.1404 USD -0.21% -6.08% -4.41% +15.05% 01.06.2005 International Fund 24.5413 USD +1.28% -2.40% -0.17% +9.89% 01.06.2005 Nordic Fund 5.9025 USD +2.43% -2.00% +3.25% +27.43% SEB Fondu izplatītājs Latvijā ir SEB Unibanka Sampo Fondi 31.05.2005 Mandatum Krievijas fonds 1215.81 EUR +5.65% -0.09% +22.83% +25.14% 31.05.2005 Mandatum Baltijas fonds 353.12 EUR -1.31% +8.82% +24.32% +42.72% 31.05.2005 Sampo 2030 866.07 EUR +6.32% +1.58% +8.17% +11.22% 31.05.2005 Sampo 2020 995.37 EUR +6.17% +2.01% +7.59% +10.88% 31.05.2005 Sampo Kompass Akciju fonds 603.19 EUR +6.38% +1.79% +7.75% +12.79% 31.05.2005 Sampo Kompass Likviditāte 1264.72 EUR +0.46% +1.41% +2.01% +4.76% 31.05.2005 Sampo Kompass 75 1013.65 EUR +4.75% +1.57% +6.61% +11.29% 31.05.2005 Sampo Kompass 50 1079.8 EUR +3.31% +1.65% +5.44% +10.32% 31.05.2005 Sampo Kompass 25 1109.22 EUR +1.81% +1.22% +3.69% +8.08% 31.05.2005 Sampo 2010 1158.05 EUR +3.23% +1.45% +5.15% +9.84% Sampo Fondu izplatītājs Latvijā ir Sampo Franklin Templeton fondi 01.06.2005 Templeton Eastern Europe Fund 19.94 EUR +7.38% -2.68% +16.68% +36.95% 01.06.2005 Templeton Global Smaller Companies Fund 28.07 USD +1.34% -4.88% +2.15% +14.29% 01.06.2005 Templeton Growth (Euro) Fund 10.34 EUR +5.40% +2.99% +9.53% +11.06% 01.06.2005 Templeton Global Fund 24.58 USD +0.74%

Valmieras pilsētas pašvaldība parakstījusi līgumu par BMX trases un starta ēkas izbūvi Valmierā un būvuzraudzību, informē pašvaldībā.

Darbus veiks SIA Sanart, trases būvniecībai piesaistot speciālistus ar starptautisku pieredzi BMX trašu būvniecībā Eiropas un Pasaules čempionātiem, kas būs arī sadarbības partneri trases būvniecībā 2020.gada lielākajam BMX sporta pasaules notikumam.

Būvniecības līgums paredz divu starta ēku, kas atradīsies zem 8m un 5m augstiem starta kalniem, būvniecību, kā arī BMX trases izbūvi, trases teritorijas nožogojuma izveidi un apgaismojuma ierīkošanu. «Valmieras BMX trases pasaules unikalitāte būs starta kalns ar divām barjerām, lai trasē varētu trenēties un startēt gan paši mazākie BMX riteņbraucēji, gan vidējās, augstākās un elites klases sportisti,» projektu ieskicē BMX riteņbraukšanas treneris, pašvaldības deputāts Ivo Lakučs, «turklāt trase tiks veidota tā, lai to pēc iespējas ilgāk varētu izmantot atbilstoši Latvijas laikapstākļiem. Starta kalna un trases segums būs no asfaltbetona, kas izslēgs slīdamību lietus apstākļos un paildzinās iespējamo trases lietošanas laiku pavasarī, rudenī un padarīs to lietojamu arī siltā ziemā.»

Šīs nedēļas nogalē Andis un Māris Neikšāni startēs Somijā notiekošajā pasaules autorallija čempionāta posmā Neste Oil Rally Finland. Šī ir pirmā reize mūsu valsts autorallija vēsturē, kad vienā pasaules čempionāta posmā uz starta izies uzreiz divas pilnpiedziņas ekipāžas no Latvijas.

Šā brīža Latvijas autorallija čempionāta līderiem Andim Neikšānam/Pēterim Dzirkalam trasē jādodas ar 73. starta numuru. Savukārt Māris Neikšāns/Raivis Jansons saņēmuši 80. starta numuru. Zīmīgi, ka tālajā 2004. gadā tieši ar 80. starta numuru ar Ford Puma Super 1600 automobili Māris Neikšāns/Edgars Utāns debitēja pasaules čempionātā.

Māris Neikšāns pasaules čempionāta posmos startējis divas (2004. un 2007. gadā) reizes, bet Andis Neikšāns – trīsreiz (2005., 2006. un 2008. gadā). 2009. gadā Somijas ceļus divreiz sanāca izbaudīt Mārim Neikšānam – vispirms martā Joensū viņš startēja Latvijas rallija čempionāta posmā, bet augustā piedalījās Pirelli Star Driver atlases sacensībās Rūhimeki ātrumposmā.

Priekšnosacījums zemākai elektrības cenai ir integrācija vienotā tirgū ar citām Eiropas valstīm.

Intervijā Dienas Biznesam jaunais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija) atzīst, ka tirgus liberalizācija – vai tā attiektos uz elektrības vai gāzes tirgu – ir tikai viens no priekšnosacījumiem konkurencei un līdz ar to cerībām uz zemāku cenu. Savukārt tagadējais politiķu pārsteigums par gaidāmo elektrības tarifu kāpumu ir saistīts tikai ar sliktu atmiņu.

Kādi īsti ir iemesli ieslēgtajai atpakaļgaitai elektroenerģijas tirgus liberalizācijā?

Tirgus liberalizācija sastāv no trim lietām – viena no tām ir liberalizācija šī vārda šaurajā nozīmē. Tad ir tirgus liberalizācijas tehniskais risinājums, pie tā pieskaitāms ir arī atbalsts atjaunojamai enerģijai un koģenerācijai, kas kopā veido obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Trešais ir subsidētā elektroenerģija starta tarifa veidā. Starta tarifs nekādi nesedz elektroenerģijas reālo cenu un tās ražošanas izmaksas. Es ļoti cenšos kliedēt mītu, ka visas šīs trīs lietas kopā sauc par tirgus liberalizāciju, jo tai patiesībā nav nekādas saiknes ar tarifa pieaugumu. Tarifs pieaug pārsvarā starta tarifa pacelšanas dēļ, un tas tiks aizstāts ar mērķtiecīgām subsīdijām tieši trūcīgajiem un mazturīgajiem iedzīvotājiem.

Ministru kabineta sēdē otrdien apstiprināta Ekonomikas ministrijas izstrādātā mikroaizdevumu un starta aizdevumu atbalsta programmu jaundibinātiem komersantiem, mikro, mazajiem un vidējiem komersantiem, informē ministrija.

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens norāda, ka jaunā atbalsta programma izstrādāta ar mērķi veicināt iedzīvotāju iesaistīšanos komercdarbībā un palielināt komersantu iespēju saņemt finansiālo atbalstu komercdarbības uzsākšanai un attīstībai.

Latvijā komercbankas ļoti piesardzīgi sniedz mikroaizdevumus un aizdevumus saimnieciskās darbības uzsākšanai (t.i. starta aizdevumus), jo tie ir augsta darījuma riska aizdevumi galvenokārt komersantu nepietiekamās kredītvēstures dēļ, kā arī tiem ir augstas administratīvās izmaksas pret viena aizdevuma apmēru.

Programmas ietvaros komersanti varēs saņemt mikroaizdevumu līdz 25 tūkstošiem eiro un starta aizdevumu no 2000 līdz 150 000 eiro, ar maksimālo termiņu – 8 gadi.

Lai gan tirgus liberalizācija neliks vairumam klientu mainīt piegādātāju, Baltijas energomilži vīksta dūres, skatoties viens uz otra klientiem.

Ar šā gada 1. jūliju visi Latvijas elektroenerģijas patērētāji, tajā skaitā mājsaimniecības, varēs brīvi izvēlēties elektroenerģijas piegādātāju. Tirgus pilnīga liberalizācija aktivizējusi arī elektroenerģijas tirgotājus un lietotājus, meklējot jaunas biznesa iespējas un izdevīgākus piedāvājumus.

Igauņi nāk!

Viens no nopietnākajiem jaunajiem spēlētājiem Latvijas elektroenerģijas tirgū varētu būt Igaunijas elektrokompānijas Eesti Energia meitas uzņēmums Latvijā E. Energy, kas jau ticis pie diviem klientiem Latvijā - Igaunijas vēstniecības un metālapstrādes uzņēmuma Severstaļlat.

Šajā nedēļas nogalē 22. un 23. maijā Bauskā, Mūsas trasē notiks Eiropas autokrosa čempionāta Latvijas posms. Šogad sacensībām Mūsas trasē ir pieteikušies 78 sportisti no četrpadsmit dažādām valstīm.

Jubilejas sacīkste Mūsā Eiropas autokrosa apritē debitēs arī kāds jaunums – ceturtā autokrosa divīzija D-4, kurā tiks izcīnīts Junioru Bagija EURACA kauss.

Divīzija D-TAX – Bogdanovičs atgriežas!

Par pagājušā gada Eiropas autokrosa čempionāta Mūsas posma spilgtāko momentu viennozīmīgi kļuva iespaidīgā divīzijas D-1 avārija, kurā smagi cieta latviešu sportista Jāņa Bogdanoviča sporta automobilis. Pēc šīs avārijas daudzi atļāvās izteikt apgalvojumu, ka Bogdanovičs vairs autokrosa trasē neatgriezīsies. Taču šobrīd divīzijas D-TAX, kā tagad pieņemts apzīmēt divīziju D-1, dalībnieku sarakstā atkal ir atrodams Jāņa Bogdanoviča vārds. Neoficiāla informācija liecina, ka sacīkšu auto būvniecība vēl nav pabeigta, taču šobrīd tiekot darīts viss, lai nedēļas nogalē uz starta Latvijas autokrosa līdzjutēji tomēr ieraudzītu vienu no saviem favorītiem. Protams uz starta Bauskas trasē stāsies arī otrs latviešu favorīts Aldis Zēbergs.

Par startup darbību pēdējo gadu laikā ir runāts daudz, taču nesaistot ar akadēmisko izglītību – tagad tapusi pirmā starta uzņēmējdarbības vadības studiju programma, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas Stradiņu universitāte (RSU) kopā ar biedrību Riga High Tech University (RHTU) ir izveidojusi studiju programmu Starta uzņēmējdarbības vadība, kas ļaus iegūt trūkstošās zināšanas un prasmes, lai savu aizraušanos, ideju vai vienkārši vēlmi veidot labāku pasauli pārvērstu globālā startup uzņēmumā. Pēc trīs gadu studijām būs iespēja iegūt sociālo zinātņu bakalaura grādu vadībzinātnē.

Specializēta programma

Tehnoloģiju starta uzņēmumi (tech startups), piemēram, Google, Facebook, Tesla Motors, ir mainījuši pasauli, biznesa procesus un sabiedrību. Tie ir mainījuši uzskatu, cik īsā laikā var izveidot globālu uzņēmumu, kas pārvērš pasauli un uzlabo mūsu dzīvi. Šādu uzņēmumu panākumu sekotāji ir izveidojuši jaunus un efektīvākus biznesa izveidošanas algoritmus un metodes. Apgūstot starta uzņēmējdarbības vadības zināšanas un apvienojot tās ar savu aizrautību un entuziasmu, jebkuram RSU jaunās programmas studentam būs iespēja izveidot globālu tehnoloģiju iesācējuzņēmumu salīdzinoši īsā laikā, ir pārliecināta RSU studiju programmas Starta uzņēmējdarbības vadība vadītāja Anželika Berķe-Berga.

Samazinoties pievienotās vērtības likmei (PVN), kas tiek piemērota elektroenerģijas patēriņa maksājumiem, tiek mainīts a/s Latvenergo noteiktais tarifa T1 maksājums, informē kompānija.

Šā gada 1. jūlijā elektroenerģijai piemērojamā PVN likme samazināsies no 22% uz 21%, un šīs izmaiņas stājas spēkā visām tarifu grupām.

Piemērojot jauno PVN likmi, Starta tarifs samazinās līdz 0,0818202 Ls/kWh, bet Pamata tarifs – 0,1065163 Ls/kWh.

Skaitliski vislielākā a/s Latvenergo klientu grupa – mājsaimniecības – pārsvarā norēķinās pēc diferencētā tarifa T1 (Starta un Pamata tarifs).

Kompānija informē – lai atvieglotu maksājuma aprēķinus klientiem, starpība tiek noapaļota par labu klientiem: Starta tarifs – 0,0818 Ls/kWh, Pamata tarifs – 0,1065 Ls/kWh. Tarifu noapaļojuma starpība Latvenergo 12 mēnešu periodā veido apmēram 30,4 tūkstošus latu. Iepriekš, līdz 30. jūnijam, Starta tarifs bija 0,0825 Ls/kWh, bet Pamata tarifs – 0,1074 Ls/kWh.

Šā gada 1. aprīlī tiks atjaunota Starta tarifa patēriņa uzskaite mājsaimniecībām, kas par pirmajā patērētajām 1200 kilovatstundām paredz norēķināties pēc samazinātās tarifa likmes jeb starta tara, informē Latvenergo.

Latvenergo atgādina, ka visām mājsaimniecību patēriņa objektiem pirmajām 1200 patērētajām kWh gadā tiek piemērots Starta tarifs (populārākā tarifa T1 gadījumā – 0,0825 Ls/kWh), savukārt sākot ar 1201. kWh – Pamata tarifs (T1 gadījumā 0,1074 Ls/kWh).

Latvenergo uzsver, ka Latvijā elektroenerģijas tarifi netiks mainīti tuvākajos gados. «Tādējādi, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, kur nesen pieauguši elektroenerģijas tarifi, sabiedrība ir pasargāta no cenu izmaiņām, kas ir vērojamas arī citu energoresursu, piemēram, degvielas, izmaksu kāpumā,» akcentē energokompānija.

Sākot elektroenerģijas uzskaiti ar 1. aprīli, pirmais norēķins pēc Starta tarifa likmes jāveic maijā, veicot apmaksu par patēriņu aprīlī. Latvenergo skaidro, ka vairums Latvijas mājsaimniecību par elektroenerģiju norēķinās pēc pašdeklarēšanās principa – katra mājsaimniecība fiksē skaitītāja rādījumu un aprēķina savu ikmēneša patēriņu un maksājuma summu.

Robo Hub dibinātāja Felicita Zatlere-Kotāne stāsta par sava biznesa uzsākšanas pieredzi

Programmēšana, algoritmi, tehnoloģijas – tā ir mūsu nākotne. Lai bērni saprastu, kā tas viss strādā, lai viņiem izskaidrotu tehnoloģiju uzbūvi, mums pašiem ne vienmēr ir pietiekama izpratne.

Man ir trīs bērni, un viņiem ļoti patīk lego, patīk konstruēt. Mums bija iespēja būt Ukrainā, kur mēs apmeklējām robotikas pulciņu. Tas bija vienīgais pulciņš, kuru mani bērni gaidīja kā saldo ēdienu. Atbraucot uz Latviju, meklējām kaut ko līdzīgu. Neatradām un tā dzima pirmā doma, ka arī Latvijā bērni ir pelnījuši šādu iespēju.

Sākumā mēs krājām pieredzi – apbraucām vairākas kaimiņvalstis, skatījāmies, mācījāmies, kā citi ir iekārtojuši, izveidojuši robotiku, kā viņi pasniedz. Mūsu trumpis bija izglītotie bērni un vecāki, kas mūs virzīja pareizā virzienā, jo sākotnējā programma izrādījās par vieglu. Sapratām, ka varam un vajag dot vairāk.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2006.gadā ievērojami pieaugusi graudaugu kopējā sējumu platība – salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu - par 42.9 tūkst. ha jeb 9.1%. Nelabvēlīgie laika apstākļi visā veģetācijas periodā ietekmējuši graudaugu ražību. 2006.gadā novākti 1.2 milj.tonnu graudu, kas ir par 155.6 tūkst. tonnu jeb par 11.8% mazāk nekā 2005.gadā.

Graudaugu vidējā ražība samazinājusies no 28.0 cnt no 1 ha 2005.gadā līdz 22.6 cnt 2006.gadā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ziemāju graudaugu kopraža sarukusi par 16.2 tūkst. tonnu jeb 2.6%, kaut gan 2006.gadā ar ziemāju kultūrām apsētas ievērojami lielākas platības – par 23.4 tūkst.ha jeb par 12.5% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Sējumu platības pieaugušas visām ziemāju kultūrām, izņemot tritikāli. 2006.gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, iesēts par 20.3 tūkst.ha jeb par 15.4% vairāk ziemas kviešu. To īpatsvars kopējā graudaugu sējumu platībā pieaudzis līdz 29.8%, bet graudu kopievākumā līdz pat 39.8%. Tai pat laikā, samazinoties vidējai ziemas kviešu ražībai no 37.7 cnt no 1 ha 2005.gadā līdz 30.3 cnt no 1 ha 2006.gadā, kopraža kritusies par 36.4 tūkst.tonnu jeb par 7.3%.