Jaunākais izdevums

Uzbekistānas lauksaimniecības reformu perspektīvas

Rakstā ir sniegti dati par lauksaimniecības nozares attīstību Uzbekistānas Republikā, kā arī izklāstīti valdības veiktie pasākumi nozares paplašināšanai un interešu aizstāvībai Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Darja Iļjina, Prognozēšanas un makroekonomisko pētījumu institūts

Lauksaimniecība Uzbekistānā ir viena no vadošajām ekonomikas nozarēm, kas nodrošina vairāk nekā 28% valsts iekšējā kopprodukta, nodarbinātību un ražo sociāli nozīmīgas preces — pārtiku iedzīvotājiem un izejvielas rūpniecībai. Lauksaimniecības izaugsme vairāk nekā jebkurš cits ekonomikas sektors ļauj samazināt nabadzības līmeni, darbojoties kā multiplikators. Katrs ekonomiskās izaugsmes procents agrārajā jomā ir ekvivalents kopējā nabadzības līmeņa samazinājumam par 1,5%.

Jau no pirmajām Uzbekistānas Republikas neatkarības dienām pastāvīgi tiek īstenota pārdomāta lauksaimniecības attīstības stratēģija. Par galvenajiem svarīgajiem valsts politikas virzieniem lauksaimniecības jomā 1991.-2016. gadā kļuva:

- sējumu platību struktūras izmaiņas, gandrīz divas reizes samazināti kokvilnas sējumi par labu graudaugu kultūrām. Tā rezultātā Uzbekistāna, kas agrāk importēja vairāk nekā 80% graudu pieprasījuma, ieguva neatkarību graudaugu nodrošinājuma ziņā;

- valsts un kolektīvo lauksaimniecības uzņēmumu likvidācija, lauku saimniecību izveide;

- agrārā sektora nozaru diversifikācija, kartupeļu audzēšanas, vīnkopības, biškopības un zivsaimniecības attīstība;

- lauksaimniecības ražošanas atvieglotas kreditēšanas sistēmas paplašināšana;

- lauku saimniecību un zemnieku (dehkanu) saimniecību tehniskās apkalpošanas sistēmas izveide, kā arī to vajadzībām nepieciešamo materiāli tehnisko resursu piegādes;

- loģistikas sistēmas izveide lauksaimniecības produkcijas glabāšanai un pārvadāšanai, kā arī tās rūpnieciskai pārstrādei.

2016. gada beigās lauksaimniecības turpmākā attīstība bija apdraudēta, jo iepriekšējie izaugsmes avoti bija izsmelti, un tā saskārās ar virkni šķēršļu, piemēram, produkcijas eksporta monopols, eksporta cenu regulēšana un citi. Pēc ievēlēšanas Uzbekistānas Republikas prezidenta amatā Š. M. Mirzijojevs sāka īstenot reformas agrārā sektora liberalizācijai.

2017. gadā Uzbekistānas lauksaimniecībā radās jauns virziens — klasteru sistēma. Attīstās dažādu virzienu klasteri: kokvilnas un tekstila, augļu un dārzeņu, sēklaudzēšanas, gaļas un piena utt. Klasteru izveides galvenais mērķis ir izveidot vienotu ķēdi, kas apvieno visus gatavās produkcijas ražošanas procesus — no izejvielu audzēšanas līdz to pārstrādei un gatavā produkta izgatavošanai.

Tāpat 2017. gadā aktīvi tika uzsākts process lauku saimniecību pārveidošanai par daudzprofilu saimniecībām.

Daudzprofilu lauku saimniecību izveide ir galvenais faktors stabila sociālā un ekonomiskā stāvokļa nodrošināšanai lauku apvidos. Uz daudzprofilu lauku saimniecības plašas attīstības pamata ir iespējams daļēji atrisināt kritisku sociālo problēmu — iedzīvotāju pastāvīgas nodarbinātības nodrošināšanu. Līdz 2021. gada beigām visām lauku saimniecībām ir jāpāriet uz daudzprofilu sistēmu.

2019. gadā ir jāapstiprina “Uzbekistānas Republikas lauksaimniecības attīstības stratēģija” 2020.-2030. gadam. Tās ietvaros paredzēts līdz 2030. gadam sasniegt šādus galvenos rādītājus:

- 1,1 milj. ha lauksaimniecības zemes apgūšana, 535,6 tūkstoši ha neapūdeņotās (bohārās) aramzemes, ganību un citas zemes efektivitātes palielināšana;

- vidējā darba ražīguma pieaugums lauksaimniecībā 1,7 reizes (līdz 6,5 tūkst. USD uz vienu nodarbināto gadā);

- pārstrādātās produkcijas rādītāja palielināšana līdz 30%;

- eksporta palielināšana līdz 20 mljrd. USD.

Pateicoties īstenotajām reformām, lauksaimniecības kopprodukts 2017.-2020. gadā ir pieaudzis par 6,8%. Produkcijas ražošanas vidējais pieaugums gadā analizējamajā periodā ir apmēram 1,7%. Lauksaimniecības pievienotā vērtība 2017.-2019. gadā, rēķinot uz 1 nodarbināto, ir pieaudzis par 7,0%, 2019. gadā pārsniedzot pasaules vidējo rādītāju par 60%.

No 2019. gada 15. oktobra Uzbekistānā ir izbeigts valsts regulējums miltiem, kas tika piemērots no 1994. gada.

Sākot ar 2020. gada ražu, valsts pasūtījums graudaugiem ir samazināts par 25%, bet sākot ar 2021. gada ražas ir pilnībā atcelta valsts iepirkuma cenu noteikšana graudiem.

Turklāt, sākot ar 2020. gada ražu ir atcelta arī prakse noteikt iepirkuma cenas jēlkokvilnai un jēlkokvilnas ražotājiem (lauku saimniecībām, kokvilnas tekstila klasteriem, kooperatīviem) piešķirtas rajonēto kokvilnas šķirņu brīvas izvietošanas tiesības [7]. Kokvilnas audzēšanas nozarē aktīvi tiek veikta mehanizācija, kas aizstāj roku darbu.

2017. gada jūnijā pēc prezidenta Š. M. Mirzijojeva iniciatīvas AS “Uzagroeksport” zaudēja monopolstāvokli uz augļu un dārzeņu produkcijas piegādi ārpus valsts robežām.

Nākamais solis augļu un dārzeņu produkcijas virzīšanas ārējos tirgos efektivitātes palielināšanai bija eksportēšanas atļauja juridiskām personām bez priekšapmaksas, akreditīva atvēršanas, bankas garantijas noformēšanas un eksporta darījumu politisko un komerciālo risku apdrošināšanas polises saskaņā ar 2018. gada oktobrī noteikto kārtību [11].

Valdība Uzbekistānas Republikas prezidenta Š. M. Mirzijojeva vadībā izveidoja bezprecedenta atbalsta sistēmu augļu un dārzeņu produkcijas eksportētāju atbalstam, kāda agrāk nav bijusi Uzbekistānā [12].

Pirmo reizi neatkarības gados augļu un dārzeņu eksportētājiem sāka piešķirt kompensāciju līdz 50% apmērā dzelzceļa pārvadājumu izmaksu segšanai, eksportējot augļu un dārzeņu produkciju uz tālo ārzemju valstīm. Tomēr tas nebija īpaši efektīvi, jo piegāde ar šo transporta veidu tik veikta reti un nelielos apjomos. Tādēļ eksporta pārvadāšanas izmaksu subsidēšanu paplašināja uz produkcijas piegādi ar autotransportu un aviotransportu [13].

Sāka piemērot eksporta darbības aizsardzību [14], kurai Uzņēmējdarbības attīstības valsts atbalsta fonds piešķīra līdz 50 miljardiem sumu. Fonds sedz pirmseksporta kredītu un komercbanku kredītu galvojumu procentu izdevumus.

Uzņēmējdarbības attīstības valsts atbalsta fonds sāka eksportētājiem piešķirt kompensācijas komercbanku pirmseksporta kredītu procentu izdevumu segšanai. Ir sākta eksporta darbības aizsardzība, kurai Uzņēmējdarbības attīstības valsts atbalsta fonds piešķīra līdz 50 mljrd. sumu (UZS, apmēram 4 milj. EUR). Saskaņā ar Uzbekistānas Republikas Ministru kabineta 2020. gada 31. decembra lēmumu tika ieviesta eksportētāju izdevumu segšanas kārtība šādos apmēros:

- standartu ieviešanas un atbilstības sertifikātu saņemšanas jomā — 100%, bet ne vairāk kā 20 000 USD par viena starptautiskā standarta ieviešanu un viena sertifikāta saņemšanu;

- prezentāciju un reklāmas kampaņu veikšanas jomā vietējās produkcijas un zīmolu virzīšanai ārējos tirgos — 100%, bet ne vairāk kā 20 000 USD kalendārajā gadā vienam eksportētājam;

- piedalīšanās starptautiskos konkursos jomā — 100%

- vietējās produkcijas un preču zīmju reģistrācija ārzemju pilnvarotajās iestādēs — 100%, bet ne vairāk kā 10 000 USD uz vienu eksportētāju, un citus izdevumus.

Koronavīrusa pandēmijas un globālo krīžu negatīvās ietekmes uz ekonomikas sektoru mazināšanas pasākumu ietvaros bija sniegts nozīmīgs atbalsts. Tajā skaitā nodokļa likme par ūdens resursu lietošanu pēc apjomiem, kas izmantoti lauksaimniecības zemes apūdeņošanai, tika samazināta par 50%, un arī tika atlikts zemes nodokļa samaksas termiņš par lauksaimniecībā izmantojamo zemi.

Lauksaimniecības produkcijas ražošanas pieaugums 2017.-2020. gadā

Uzbekistānas Republikas Valsts statistikas komitejas dati.

Lauksaimniecības pievienotās vērtības dinamika uz 1 nodarbināto nozarē 1991.-2019. Gadā, USD (2010. gada cenās)

Pasaules Bankas dati.

Tuvākajos gados gaidāmas arī nozīmīgas izmaiņas zemes attiecību jomā. Pirmais solis ceļā uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas tiesību reformēšanu tikai veikts jau 2020. gada septembrī, ieviešot apakšnomas mehānismu lauksaimniecības audzēšanas mērķiem, kas deva iespēju efektīvāk izmantot zemes resursus [19]. Apakšnomas termiņš ir līdz vienam gadam.

No Finanšu ministrijas Pretkrīzes fonda Valsts nodarbinātības veicināšanas fonam 2020. gadā tika piešķirti līdzekļi 50 mljrd. UZS apmērā piemājas zemes gabalu efektivitātes palielināšanai, kā arī piešķirtas subsīdijas bezdarbniekiem, maznodrošinātām un nabadzīgām ģimenēm lauksaimniecības kooperatīva dalībnieka maksu samaksai.

Tādā veidā 2017.-2020. gadā lauksaimniecībā Uzbekistānā tika īstenotas grandiozas reformas, kuru rezultāti jau ir devuši iespēju nodrošināt stabilu nozares izaugsmi un paaugstināt resursefektivitāti. Perspektīvā tās palīdzēs pilnīgāk izmantot republikas lauksaimniecības attīstības potenciālu un izvirzīt Uzbekistānu pasaulē vadošo agroproduktu ražošanas un eksporta valstu vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rakstā ir sniegti dati par lauksaimniecības nozares attīstību Uzbekistānas Republikā, kā arī izklāstīti valdības veiktie pasākumi nozares paplašināšanai un interešu aizstāvībai Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Darja Iļjina, Prognozēšanas un makroekonomisko pētījumu institūts

Lauksaimniecība Uzbekistānā ir viena no vadošajām ekonomikas nozarēm, kas nodrošina vairāk nekā 28% valsts iekšējā kopprodukta, nodarbinātību un ražo sociāli nozīmīgas preces — pārtiku iedzīvotājiem un izejvielas rūpniecībai. Lauksaimniecības izaugsme vairāk nekā jebkurš cits ekonomikas sektors ļauj samazināt nabadzības līmeni, darbojoties kā multiplikators. Katrs ekonomiskās izaugsmes procents agrārajā jomā ir ekvivalents kopējā nabadzības līmeņa samazinājumam par 1,5%.

Jau no pirmajām Uzbekistānas Republikas neatkarības dienām pastāvīgi tiek īstenota pārdomāta lauksaimniecības attīstības stratēģija. Par galvenajiem svarīgajiem valsts politikas virzieniem lauksaimniecības jomā 1991.-2016. gadā kļuva:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja publiskai apspriešanai nolēmusi virzīt izstrādāto Rīgas attīstības programmas 2021.–2027. gadam 1. redakciju un vides pārskata projektu.

Galīgais lēmums par programmas apspriešanu vēl būs jāpieņem domes sēdē.

Attīstības programma ir vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, kura mērķis ir turpināt īstenot Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam izvirzīto ilgtermiņa attīstības mērķu sasniegšanu. Attīstības programma fokusē pašvaldības darbu un investīcijas septiņu gadu periodam. Tā nosaka pilsētā prioritāri risināmos jautājumus, kā arī koordinē pašvaldības iestāžu darbu stratēģisko mērķu sasniegšanā.

“Attīstības programma ir mūsu pilsētas ceļa karte Ziemeļvalstumetropoles virzienā. Tā aptver visas pilsētas darbības jomas un nosaka prioritātes, lai attīstība notiktu ikvienā jomā. Turpmāk budžeta plānošana investīciju jomā tiks pamatota uz Attīstības programmas definētajiem mērķiem un investīciju plānu,” uzsver Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Haralds Neimanis: Daudzi lauksaimnieki šobrīd spiež gāzes, nevis bremzes pedāli, un tas ir apsveicami

Sadarbības materiāls, 20.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šī gada vasarā tika pārsniegti ļoti daudzi maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Tāpat pieredzējām ne vienu vien tropisku nakti. Karstuma mīļi, ļoti iespējams, to sauca par paradīzi zemes virsū, bet kā tas ietekmēja lauksaimniecības nozari? Graudaugu augšanai tomēr nepieciešami atbilstoši laikapstākļi.

“Jā, ziemāju raža, cik dzirdam no lauksaimniekiem, šogad ir mazāka, pats grauds ir sausāks un mazāks, taču vienlaikus graudu cenas dēļ pieprasījuma ir augstākas, tādējādi nav tā, ka graudkopji no tā īpaši ciestu. Lai vai kā, aicinām jebkuru lauksaimnieku, sevišķi mazo vai pavisam jauno, – skatīties uz savu darbību plašāk un tālejošāk, neliekot uzsvaru tikai uz vienas sezonas rezultātiem. Un, lai to varētu panākt, saimniecības attīstībai nereti nepieciešams papildu finansējums,” skaidro Lande.lv klientu konsultants Haralds Neimanis.

Kāda, jūsuprāt, izskatās lauksaimniecības nozares nākotne?

Tas, ko esam novērojuši, ir, ka pandēmija atgrieza cilvēkus vairāk pie dabas. Vai tas novedīs viņus pie profesionālās lauksaimniecības, to mēs nezinām, bet kādu daļu tas noteikti iedvesmos. Pēc pasaules datiem spriežot, līdz 2050. gadam pieprasījums pēc pārtikas pieaugs par 70%, jo populācija aug. Ko tas nozīmē? Lai visi cilvēki būtu nodrošināti ar pārtiku, vajadzēs arvien efektīvāk ražot. Tādējādi darbs būs. Tomēr, lai tas būtu paveicams tīri praktiski, lauksaimniekiem būs nopietni jāieguldās un jāattīstās, piemēram, jāizmanto savā saimniecībā modernā jeb precīzā lauksaimniecība – jauni kombaini, GPS tehnoloģijas utt., kam lielākoties nepieciešams papildu finansējums. Zemnieku vidū šobrīd aktīvi notiek arī paaudžu maiņa, un kurš gan jaunais vēlas strādāt ar vecu traktoru un saņemt mazu atalgojumu? Tāpēc mēs iedrošinam augt un attīstīties, nebaidoties ieguldīt ilgtermiņa izaugsmē, jo lauksaimniecības nozare būs aktuāla vienmēr. Turklāt mēs redzam, ka pandēmijas ietekmē daudzi lauksaimnieki ir kļuvuši vēl aktīvāki, spiež gāzes, nevis bremzes pedāli, un tas ir apsveicami! Inflācijas dēļ graudu iepirkuma cenas pakāpās, tādējādi šobrīd situācija vērojama salīdzinoši stabila.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pārstāvji un Eiropas Parlaments (EP) panākuši provizorisku vienošanos par ES lauksaimniecības politikas reformu.

Vienošanās panākta pēc garām sarunām, kurās galvenās domstarpības radīja vides aizsardzības jautājumi.

"Vienošanās paver ceļu vienkāršākai, taisnīgākai un videi draudzīgākai KLP [kopīgajai Lauksaimniecības politikai], kas nodrošinās ilgtspējīgu nākotni Eiropas lauksaimnieki, " paziņoja ES prezidējošā valsts Portugāle.

EK viceprezidents Franss Timmermanss sacīja, ka šī vienošanās sāk īstu pagriezienu pretī zaļākai un taisnīgākai kopējai lauksaimniecības politikai.

"Tā nav perfekta, bet tas tomēr ir liels solis pareizajā virzienā," viņš piebilda.

Vienošanās vēl jāapstiprina ES dalībvalstu lauksaimniecības ministriem, kas varētu notikt jau pirmdien.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pieauga, ko sekmēja labi uzņēmumu peļņas rādītāji un dati par ASV ekonomikas izaugsmi šī gada otrajā ceturksnī.

Londonas biržas indekss pieauga par 0,9%, ko veicināja "AstraZeneca", "Shell", "Lloyds" un citu uzņēmumu pozitīvi peļņas rādītāji.

Kāpums bija arī Frankfurtes un Parīzes biržās, ko sekmēja "Volkswagen" un Francijas uzņēmuma "TotalEnergies" peļņa.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pieauga un bija tuvu visu laiku rekordlīmeņiem pēc "Ford", "Comcast" un citu uzņēmumu labiem peļņas rādītājiem.

"Peļņas rādītāji vēl arvien ir ļoti daudzsološi," sacīja OANDA analītiķis Kreigs Erlams.

ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli-jūniju pieaudzis par 6,5%, liecina ASV Tirdzniecības ministrijas ceturtdien publiskoti dati. Galvenie faktori, kas veicināja ekonomikas izaugsmi, bija iedzīvotāju tēriņi, eksports un vietējo pašvaldību izdevumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pieejams atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai lauksaimniecībā 15 miljonu eiro apmērā

LETA, 08.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No septembra būs pieejams atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai lauksaimniecībā 15 miljonu eiro apmērā, liecina Lauku atbalsta dienesta (LAD) publiskotā informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Atbalsts pieejams Eiropas Savienības (ES) Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Lauku attīstības programmas pasākuma "Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība" apakšpasākuma "Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības" piektajā kārtā. Atbalsts ir ES Atveseļošanās instrumenta finansējums.

Piektās kārtas projektu iesniegumu pieņemšana notiks no 8.septembra līdz 8.oktobrim.

Kārtā pieejamais finansējums sadalīts pēc reģionalizācijas principa, ņemot vērā lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpatsvaru mazo saimniecību grupā līdz 50 hektāriem.

LAD Dienvidlatgales reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei paredzēts finansējums 2,955 miljonu eiro apmērā, savukārt Ziemeļvidzemes reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei paredzēts finansējums 2,16 miljonu eiro apmērā, Dienvidkurzemes reģionālajai pārvaldei -1,77 miljoni eiro, Austrumlatgales reģionālajai pārvaldei -1,71 miljons eiro, Viduslatvijas reģionālajai pārvaldei - 1,605 miljoni eiro, Ziemeļaustrumu reģionālajai pārvaldei - 1,515 miljoni eiro, Lielrīgas reģionālajai pārvaldei - 1,305 miljoni eiro, Ziemeļkurzemes reģionālajai pārvaldei 1,005 miljoni eiro, savukārt Zemgales reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei atvēlēti 975 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 8.septembra iespējams pieteikties atbalstam uzņēmējdarbības uzsākšanai lauksaimniecībā 15 miljonu eiro apmērā, liecina Lauku atbalsta dienesta (LAD) publiskotā informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Atbalsts pieejams Eiropas Savienības (ES) Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Lauku attīstības programmas pasākuma "Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība" apakšpasākuma "Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības" piektajā kārtā. Atbalsts ir ES Atveseļošanās instrumenta finansējums.

Piektās kārtas projektu iesniegumu pieņemšana notiks no šodienas līdz 8.oktobrim.

Kārtā pieejamais finansējums sadalīts pēc reģionalizācijas principa, ņemot vērā lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpatsvaru mazo saimniecību grupā līdz 50 hektāriem.

LAD Dienvidlatgales reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei paredzēts finansējums 2,955 miljonu eiro apmērā, savukārt Ziemeļvidzemes reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei paredzēts finansējums 2,16 miljonu eiro apmērā, Dienvidkurzemes reģionālajai pārvaldei -1,77 miljoni eiro, Austrumlatgales reģionālajai pārvaldei -1,71 miljons eiro, Viduslatvijas reģionālajai pārvaldei - 1,605 miljoni eiro, Ziemeļaustrumu reģionālajai pārvaldei - 1,515 miljoni eiro, Lielrīgas reģionālajai pārvaldei - 1,305 miljoni eiro, Ziemeļkurzemes reģionālajai pārvaldei 1,005 miljoni eiro, savukārt Zemgales reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei atvēlēti 975 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 1,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP samazinājās par 1,7 %.

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares samazinājums novērtēts 3,9 % apmērā, mežsaimniecībā – par 3,3 %, bet zivsaimniecībā vērojams pieaugums par 40,6 %.

Pozitīvas attīstības tendences vērojamas visās galvenajās rūpniecības nozarēs – ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde pieauga par 1,4 %, apstrādes rūpniecība – par 1,6 %, bet elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana – par 11,2 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības palielinājumu par 1,6 % būtiski veicināja datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas un farmaceitisko vielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozares. Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojamas atšķirīgas tendences: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā pieaugums par 2,5 %, bet pārtikas produktu ražošana samazinājās par 6,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums IRLMD Food Solutions (IRLMD FS) ir iegādājies vairākumu kapitāldaļu Aloja Starkelsen, kas ir vadošais bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājs pasaulē. Darījuma summa ir konfidenciāla.

“Mēs pieņēmām lēmumu investēt Latvijā, kur mūs interesējošie lauksaimniecības produkti tiek audzēti ilgtspējīgi un konkurētspējīgi, un kur jau ir izveidoti interesanti ražošanas centri,” saka viens no dibinātājiem Maurizio Decio.

Viņš arī piebilst: “IRLMD FS nodrošinās zinātnisko, tehnisko un komercdarbības zināšanu pārnesi uz Latviju un mērķtiecīgi attīstīs Aloja Starkelsen par globālu augu izcelsmes pārtikas izejvielu un pārtikas risinājumu ražotāju. Latvija, ar savu konkurētspējīgo un ilgtspējīgo lauksaimniecības infrastruktūru, spēcīgo pārtikas rūpniecību un respektablām universitātēm, ir ideāla vieta, lai attīstītu veiksmīgu pārtikas izejvielu industriju.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieku biedrības ar gandrīz 10 000 lauksaimnieku, mežu īpašnieku un saimniecību sniegto mandātu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram (VARAM) Artūram Tomam Plešam iesniegušas savu prasību dialoga veidošanai, pieprasot ministra atvainošanos un lūdzot pārtraukt Latvijas zemnieku šķelšanu.

"Pēdējo mēnešu notikumi ir iezīmējuši ļoti negatīvu tendenci - tā vietā, lai atbalstītu Latvijas attīstību un lauksaimniecību, kas ir visai tautsaimniecībai svarīga nozare, ministrs ar savu vadīto Latvijas vides aizsardzības fondu (LVAF) ir sācis naidu kurinošas, vienpusējas, sabiedrību šķeļošas, arī klaji nepatiesas informācijas izplatīšanu par Latvijā strādājošajiem saimniekiem. Mūsu mērķis ir uzsākt jēgpilnu un konstruktīvu dialogu, kas ir vērsts uz visu strādājošo lauksaimniecības veidu līdzāspastāvēšanu un attīstības sekmēšanu, nevis pretnostatīšanu. Protams, ka ceram arī uz cieņpilnu attieksmi, kurā atvainošanās Latvijas lauksaimniekiem būtu pašsaprotama un ministra stājas cienīga rīcība. Viennozīmīgi ir jāveic izmaiņas LVAF finansējuma piešķiršanas nosacījumos, lai mediju satura izstrādē tiktu pieaicināti arī zinātniskie institūti, universitātes un nozaru pārstāvji," komentē biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas un Krievijas biznesa attiecības: ogļūdeņražu vietā graudi un produkti

Jeļena Šaldajeva, 05.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes sadales sistēmas uzlabošanā plānots investēt 55 miljonus eiro

Armanda Vilciņa, 02.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsevišķi dabasgāzes sadales sistēmas elementi ir fiziski un morāli novecojuši, tāpēc ir nepieciešama to nomaiņa.

To intervijā DB norāda AS Gaso valdes loceklis Aleksandrs Koposovs. Viņš uzsver, ka pēdējo piecu gadu laikā Gaso dabasgāzes sadales sistēmas drošības uzlabošanā un modernizēšanā ieguldījusi 27,5 miljonus eiro, nākamajā desmitgadē plānots investēt vēl vismaz 55 miljonus eiro.

A. Koposovs atzīmē, ka, lai veidotu drošu un pieejamu sadales sistēmas infrastruktūru, liela uzmanība ikdienā tiek pievērsta avārijas dienesta darbam, sadales sistēmas uzturēšanai, kā arī sabiedrības informēšanai par drošu dabasgāzes lietošanu.

Kā jūs kopumā vērtējat dabasgāzes sistēmas drošumu?

Latvijas dabasgāzes sistēmas drošums ir ļoti augstā līmenī, par to liecina fakts, ka vairākas desmitgades nav konstatēta neviena nopietna vai smaga avārija, kuras iemesls būtu meklējams sadales sistēmas defektos. Viena no Gaso prioritātēm ir drošas un pieejamas sadales sistēmas infrastruktūras nodrošināšana. Tas saistās gan ar infrastruktūras fizisko drošību, gan nepieciešamās jaudas nodrošināšanu. Jāatgādina, ka dabasgāze var būt ļoti bīstama lietošanā, radot postījumu cilvēkiem, īpašumam un videi, tādēļ mēs rūpējamies par to, lai dabasgāzes piegāde būtu droša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārstāvis Artūrs Plēsnieks otrdien Tokijas olimpiskajās spēlēs svarcelšanas sacensībās svara kategorijā līdz 109 kilogramiem izcīnīja trešo vietu.

B grupā labāko rezultātu - 388 (177+211) kilogrami - sasniedza Tunisijas pārstāvis Aimens Bača, bet piecu sportistu konkurencē trešo vietu tobrīd ieņēma lietuvietis Arns Sidiskis - 343 (156+187) kilogrami.

Plēsnieks A grupā sacensības sāka ar pārliecinoši paceltiem 175 kilogramiem.

Latvijas 3x3 basketbola komanda Tokijā izcīna zelta medaļas  

Latvijas 3x3 basketbola komanda ar Agni Čavaru, Nauri Miezi, Kārli Paulu Lasmani...

Arī 180 kilogrami, kaut arī grūtāk, tika pacelti pārliecinoši. Savukārt jauns Latvijas rekords - 183 kilogrami - šoreiz nebija pa spēkam, nespējot fiksēt stieni iesēdienā.

Raušanā ar jaunu olimpisko rekordu (195 kilogrami) uzvarēja Armēnijas pārstāvis Simons Martirosjans. Uzbekistānas pārstāvis Akbars Džurajevs uzrāva 193 kilogramus, bet trešais ar 189 kilogramiem bija bulgārs Hristo Hristovs, Plēsniekam ar 180 kilogramiem dalot sesto vietu.

Grūšanu kā piektais grupā Plēsnieks sāka ar paceltiem 220 kilogramiem.

Otrajā mēģinājumā Plēsniekam padevās arī 225 kilogramu smagais stienis, atkārtojot pašam piederošo Latvijas rekordu grūšanā.

No cīņas par medaļām izstājās irānis Ali Hašemi, kurš divreiz nepacēla 226 kilogramus, bet vēl reizi - 228 kilogramus.

Plēsnieks trešajā mēģinājumā ar jaunu Latvijas rekordu uzgrūda 230 kilogramus, summā fiksējot 410 kilogramus un nodrošinot bronzas medaļu.

Cīņā par zeltu ar jaunu olimpisko rekordu grūšanā (237 kg) un summā (430 kg) uzvarēja Džurajevs, otrajā vietā paliekot Martirosjanam, kurš grūšanā pacēla 228 un summā 423 kilogramus.

Medaļas dalīja 14 atlēti.

Latvijas svarcēlājam tās arī būs trešās spēles. Londonā viņš svara kategorijā līdz 105 kilogramiem pēc konkurentu diskvalifikācijām ierindojās piektajā vietā, bet pirms pieciem gadiem Riodežaneiro finišēja astotais.

Šajā olimpiskajā ciklā latvietis 2017.gada pasaules čempionātā izcīnīja sudrabu, 2018.gadā ierindojās desmitajā un gadu vēlāk - devītajā vietā. Šā gada Eiropas meistarsacīkstēs viņš ieņēma sesto vietu.

Par Tokijas olimpiskajās spēlēs izcīnīto trešo vietu Latvijas svarcēlājam Artūram Plēsniekam pienākas naudas balva līdz 51 224 eiro.

Saskaņā ar kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru, prēmijas piešķir par sasniegumiem, kas izcīnīti oficiālajās starptautiskajās klātienes sporta sacensībās, kuras ir iekļautas attiecīgās starptautiskās sporta federācijas sacensību kalendārā, ja minētā sporta federācija ir atzīta Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā. Šādu sacensību vidū ir arī olimpiskās spēles.

Prēmijas tiek piešķirtas par pirmajām sešām olimpiskajās spēlēs iegūtajām vietām, naudas balvu apmēru proporcionāli aprēķinot no pirmajai vietai paredzētā maksimālā naudas apjoma. Līdz ar to Plēsniekam pienāksies naudas balva līdz 51 224 eiro.

Sportista treneri un apkalpojošais personāls saņems prēmiju līdz 25 612 eiro.

Plēsnieka sasniegums nodrošinās arī naudas balvu 35 572 eiro apmērā viņa pārstāvētajai Latvijas Svarcelšanas federācijai sporta veida attīstības veicināšanai un jauno sportistu sagatavošanai.

Tokijas olimpiskās spēles beigsies 8.augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Bonduelle virzās uz ilgtspējību, ieviešot atbildīgas uzņēmējdarbības principus

Sadarbības materiāls, 04.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiek prognozēts, ka pasaulē iedzīvotāju skaits nākotnē pieaugs līdz pat 9 miljardiem, raisot aktīvas diskusijas par pārtikas nodrošinājumu aizvien pieaugošajam iedzīvotāju skaitam, kā arī par atbildīgu dabas resursu izmantošanu un korporatīvo atbildību dabas jautājumos. Bonduelle kā uzņēmums ar lielu pieredzi tradicionālā dārzeņu audzēšanā atzīst ilgtspējības un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstības nepieciešamību un ir spēris būtiskus soļus, lai samazinātu savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu. Veiktās izmaiņas atspoguļojas uzņēmuma stratēģijā un darbībā – arī turpmākajos gados paredzētas ievērojamas pārmaiņas.

Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības īstenošana

Ģimenes uzņēmumam Bonduelle kopš tā dibināšanas 1853. gadā vienmēr ir bijis pozitīvs skatījums uz ilgtspējas jautājumiem, un uzņēmuma galvenais mērķis vienmēr ir bijis veiksmīgi nodrošināt lauksaimniecības produktu piegādi, vienlaikus cienot dabu un cilvēkus. Lai to sasniegtu, Bonduelle izstrādāja dārzeņu audzēšanas sistēmu, kas neizšķiež gaisa, augsnes un zemes dzīļu resursus. Uzņēmums vienmēr atbalstījis ekoloģisku un atbildīgu lauksaimniecību un centies popularizēt dārzeņus kā neatņemamu cilvēku uztura sastāvdaļu. Toms Kazakevičs (Tomas Kazakevičius), Bonduelle izpilddirektors Baltijas valstīs, norāda, ka virzība uz ilgtspējīgāku nākotni veicina aizvien jaunas un tālejošas apņemšanās. “Klimata pārmaiņas, augsnes noārdīšanās un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās arvien vairāk apdraud dabas un cilvēces līdzsvaru. Tomēr risinājums pastāv: mēs ticam, ka uzņēmumi var palīdzēt šo problēmu risināšanā, samazinot savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu. Nākamo gadu laikā mēs plānojam ieviest pārstrādājamus iepakojumus visiem mūsu produktiem, ievērojami samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpat mēs plānojam izmantot alternatīvas dārzeņu audzēšanas metodes, kā arī centīsimies uzlabot darbinieku un viņu kopienu dzīves apstākļus,” stāsta T. Kazakevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Dobeles dzirnavnieks" atklājis divas jaunas ražotnes - bioloģisko graudaugu pārslu un inovatīvu pastas ražotni, kuru izveidē investēti 35 miljoni eiro, informē uzņēmums.

Nākamo divu gadu laikā jaunās ražotnes uzņēmumam sniegs iespēju eksporta apjomus audzēt vismaz par 30%. Jaunā pastas ražotne "Dobeles dzirnavniekam" ļaus nostiprināt lielākā pastas ražotāja pozīciju Ziemeļeiropā, savukārt jaunizveidotā bioloģisko graudu pārstrādes infrastruktūra ir viena no lielākajām Eiropas Savienībā un kļūs par Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības attīstības dzinējspēku.

"No idejas līdz projektu pabeigšanai ir pagājuši nedaudz vairāk nekā trīs gadi. Tas ir bijis intensīva darba pilns periods, kurā no ambicioza plāna esam nonākuši līdz reālai ražošanai. Mūsu mērķis ir iezīmēt Latviju pasaules kartē kā vietu, kur tiek ražoti īpaši kvalitatīvi pārtikas produkti ar augstu pievienoto vērtību, un šodien ar abu ražotņu atklāšanu speram lielu soli šajā virzienā," saka AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA "Rīgas meži" 2021.gada pirmajā pusgadā strādājis ar teju 850 000 eiro peļņu, informē uzņēmuma pārstāve Ieva Bērziņa.

Pirmā pusgada finanšu pārskats liecina, ka ir būtiski uzlaboti uzņēmuma finanšu darbības rādītāji. Proti, šajā laikā uzņēmuma apgrozījums bija 9,07 miljoni eiro un peļņa 847 000 eiro. Savukārt pērn uzņēmuma apgrozījums bija 9,83 miljoni eiro, bet peļņa - 577 000 eiro.

Kopš šā gada uzņēmums rūpīgi seko līdzi savai darbībai, jo īpaši finanšu plūsmai, ik mēnesi analizējot ieņēmumus, samazinot izmaksas, kā arī racionalizējot un optimizējot citas pozīcijas, tai skaitā administratīvās izmaksas, pamato uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Lielākie "Rīgas mežu" ieņēmumi sešos mēnešos bija no pārdotajiem apaļkokiem un zāģmateriāliem, attiecīgi 5,7 un 2,9 miljoni eiro. Tāpat šajā laikā pārdoti vairāk nekā 500 000 koku stādu par kopējo summu 104 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pircējiem jārēķinās ar augļu un dārzeņu sadārdzinājumu, bet iemesls nav tikai sausums un karstums, norāda Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijā.

Zemniekiem, lai saražotu to pašu produkcijas apjomu, turpmāk nāksies ieguldīt krietni vairāk līdzekļu un resursu. Izmaksas augs visam. Zemnieki jau paziņojuši, ka šogad novāktās ražas apjomi būs mazāki nekā pērn. Tas saistīts ar sauso un karsto laiku un šī iemesla dēļ tiek prognozēts arī cenu kāpums visai lauksaimniecības produkcijai. Sausuma dēļ dillēm un lokiem jau tagad cena kāpusi pat 3 reizes. Cena augusi arī ķiplokiem, sīpoliem, kartupeļiem un kāpostiem. Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas (LADTA) biedri norāda, ka cenu veikalu plauktos ietekmēs arī vietējo tirdzniecības tīklu iepirkumu politika, tāpat degvielas un gāzes cenu pieaugums, darbaspēka trūkums un pat ģeopolitiskie aspekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimniecības produktu cenas piedzīvojušas milzīgas svārstības

LETA, 02.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības produktu cenas pēdējā pusgada laikā biržās ir piedzīvojušas milzīgas svārstības, intervijā aģentūrai LETA atzina lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

Viņš sacīja, ka kopumā pandēmija lauksaimniecības graudkopības sadaļu nav negatīvi ietekmējusi, drīzāk vērojama pozitīva tendence. Cita starpā pasaules biržās augkopības produkcijai ir sākušies milzīgi cenu lēcieni, kas nav redzami citiem biržā kotētajiem izejvielu produktiem.

"Lauksaimniecības produkti pēdējā pusgada laikā biržās ir piedzīvojuši milzīgas svārstības, kas nav veselīgi, jo sajauc prātus tiem, kas fiziski nodarbojas ar šo produktu audzēšanu un tirdzniecību - zemniekiem un tirgotājiem," pauda Ruža.

Viņš skaidroja, ka šāda situācija zināmā mērā ir radusies tāpēc, ka ir sadrukāts ļoti daudz naudas, bet tā kaut kur ir jāizvieto, tāpēc gan spekulanti, gan fondi iegulda ļoti daudz līdzekļu, iepērkot izejvielas, lai pēc tam tās pārdotu tālāk. Tāpat situāciju ietekmē ģeopolitiskie jautājumi, kur lielākie spēlētāji ir ASV, Ķīna un Krievija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investori iesaka Latvijai definēt transporta nozares skaidru ilgtermiņa stratēģiju

LETA, 17.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori iesaka Latvijai definēt transporta nozares skaidru ilgtermiņa stratēģiju, lai veicamās darbības saskaņotu ar plāniem, nodrošinātu koncentrēšanos uz gala mērķi, atbalstītu jaunu uzņēmējdarbības virzienu izstrādes iespējas, kā arī palīdzētu Latvijas ekonomikai.

Tas pausts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) nostājā par transporta un infrastruktūras jautājumiem.

Lai īstenotu stratēģiju, jānosaka skaidri mērķi un prioritātes, kā arī nepieciešams definēt izmērāmas darbības un regulārus starpmērķus, iesaka FICIL. Iznākumam, ieguldījumiem un ieguvumiem jānosaka galvenie darbības rādītāji (KPI), lai nodrošinātu visaptverošu plānošanu. Ieteicams KPI noteikt katram gadam, lai biežāk varētu novērtēt progresu attiecībā uz svarīgākajiem mērķiem.

FICIL ieskatā reformām jābūt rūpīgi pārdomātām un izsvērtām, lai tās iekļautos plašākos valsts plānos un atbalstītu ilgtermiņa valsts stratēģiju, nevis otrādi. Ieinteresētās puses jāiesaista jau no paša reformu izstrādes sākuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup IPO investoriem sola gan regulāru peļņu no dividendēm, gan ienākumus no akciju vērtības pieauguma ilgtermiņā

DB, 18.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu koncerns un Banknote lombardu tīkla īpašnieks AS DelfinGroup rudenī plāno sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO) un iekļaut akcijas Nasdaq Riga biržas regulētajā sarakstā.

Par potenciālajiem investoru ieguvumiem un uzņēmuma tālākajām iecerēm intervijā stāsta DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Lūdzu, pastāstiet potenciālajiem investoriem, kas ir DelfinGroup un kādu mērķu sasniegšanai ir nepieciešams papildu kapitāls?

DelfinGroup ir finanšu sektora uzņēmums, kas dibināts 2009. gadā. Kompānijas darbības pamatā ir divi pīlāri – patērētāju kreditēšana un mazumtirdzniecība. Patēriņa kreditēšanas virzienu veido patēriņa aizdevumi, lombarda aizdevumi un preču nomaksas produkts „pērc tūlīt, maksā vēlāk” (buy now, pay later – BNPL). Mazumtirdzniecības jomā koncentrējamies uz lietotu preču pirkšanu un pārdošanu. Visi biznesa tiek virzieni aktīvi attīstīti gan klātienē, gan tiešsaistē tādējādi nodrošinot klientiem maksimāli elastīgas daudzkanālu pakalpojumu saņemšanas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro, visu iecerēto projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro.

Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošanas ietvaros ekspluatācijā nodotas jau divas ēkas - Dabas māja un Zinātņu māja, savukārt 2023. gadā savas durvis vaļā vērt varētu arī Rakstu māja, kas šobrīd atrodas projektēšanas posmā. LU Akadēmiskais centrs sevī ietver gan piemērotu vidi mācībām, zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, gan sadarbības iespējas uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē.

Plāni lieli

Šobrīd ir skaidrs par to, kādi būvniecības projekti tuvāko gadu laikā tiks īstenoti Torņakalna akadēmiskajā centrā, taču es gribu atgādināt, ka ēkas ir tikai čaula, norāda LU rektors Indriķis Muižnieks. “Mans subjektīvais skatījums ir tāds, ka zinātnes komercializācijas procesā akcentam ir jābūt nevis uz to, cik nopelna konkrētā augstskola vai institūts, bet gan sabiedrība kopumā. Pirms diezgan daudziem gadiem mums bija sadarbības līgums ar kādu vietējo celtniecības uzņēmumu, kura ietvaros mēs spējām piedāvāt veidu augsnes rūpnieciskā piesārņojuma likvidēšanai vienā no Latvijas ostu teritorijām. Universitāte neko daudz nenopelnīja, taču ieguva valsts, jo uzņēmums varēja piedāvāt par savu darbu būtiski zemāku cenu nekā ārzemju konkurenti. Citiem vārdiem sakot - akcentam vajadzētu būt uz kopējo lietderību, nevis peļņu,” domā I.Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kūdras nozare jau atkal kā uz naža asmens Eiropas regulu dēļ

Ingrīda Krīgere, Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle, 06.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijā (EK) pieņemts tiesību aktu kopums “Fit for 55”, lai sasniegtu neto emisiju samazinājumu par –55%, līdzšinējo -40% vietā, kas izrādās ir nākamais kūdras nozares pastāvēšanas izaicinājums.

Latvija vēl nav novedusi līdz galam savu Teritoriālo Taisnīgas pārkārtošanās plānu, kur jāpierāda visai Eiropai, ka Latvijas kūdra netiek izmantota enerģētikā kā fosilais kurināmais, kā citās Eiropas valstīs, bet gan dārzkopībā – kūdrā audzē pārtiku, dekoratīvos augus un koku stādus, kas piesaista SEG emisijas, vienlaikus nodrošinot darbavietas reģionos un sniedzot pienesumu valsts ekonomikai.

Emisiju piesaiste jāpalielina gudri

Nākamie soļi Eiropas klimata politikā paredz palielināt emisiju piesaisti purvos. “Fit for 55” ietvaros publicētie Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regulas (LULUCF) grozījumi nosaka Latvijai sasniegt -644 T CO2 ekv. samazinājumu līdz 2030. gadam, skatoties tieši uz zemes izmantošanas sektoru jeb mežiem, lauksaimniecības zemi un kūdras ieguvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi 2,49 miljonu eiro finansējumu biznesa attīstībai vienam no lielākajiem nerafinētās eļļas ražotājiem Baltijā – SIA Iecavnieks & Co.

Uzņēmumam piešķirts ilgtermiņa kredīts un kredītlīnija, kas ļaus iegādāties pārstrādei nepieciešamos graudaugus, nodrošinot darbības nepārtrauktību.

Ar Luminor bankas piešķirto finansējumu SIA Iecavnieks & Co piesaistīs papildu apgrozāmos līdzekļus, lai iegādātos nepieciešamās izejvielas jaunās produkcijas “RAPU” ražošanai, paplašinātu noieta kanālus, palielinātu eļļas ražošanas kapacitāti, kā arī nodrošinātu apgrozāmos līdzekļus sezonas lauksaimniecības darbiem.

“Eļļas tirgus ir viens no perspektīvākajiem un augošākajiem pasaulē – šobrīd visā Eiropā novērojams arī rapšu eļļas, kas veido aptuveni 40 % no visa saražotā, un rapšu sēklu patēriņa pieaugums. Esam gandarīti atbalstīt SIA Iecavnieks & Co tā izaugsmes un tālākas attīstības ceļā, un ceram, ka veiktie uzlabojumi palīdzēs veicināt uzņēmuma konkurētspēju gan vietējā, gan eksporta tirgos,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izmaksu kāpuma dēļ šis ir ļoti izaicinošs laiks

LETA, 13.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban kopumā ir ļoti izaicinošs laiks, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieaug uzņēmuma izmaksas, atzina AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Cita starpā izmaksas pieaugušas energoresursu, izejvielu, darbaspēka, loģistikas procesu, kā arī citu saistīto izdevumu pozīcijās. Amsils norādīja, ka, piemēram, no gada sākuma pieaugušas visu iepakojuma materiālu cenas - aptuveni par 25-30% gan primārajam, gan sekundārajam iepakojumam, bet elektroenerģijas cenas ir dubultojušās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Tāpat "Dobeles dzirnavnieks" ir tieši atkarīgs no situācijas graudu tirgū un graudu cenām biržā, jo no tām veidojas graudu iepirkuma cena. Aptuveni 80% no uzņēmumā ražoto miltu produktu cenas veido graudu izmaksas.

"Šobrīd, ņemot vērā laikapstākļu negatīvo ietekmi un zemās ražas dominējošajās graudaugu audzētājvalstīs, kā arī nestabilo situāciju tirgū, graudu cenas biržā pieaugušas ļoti būtiski, un šobrīd var teikt, ka tās ir rekordaugstas," sacīja Amsils.

Komentāri

Pievienot komentāru