Februāris, visticamāk, paliks atmiņā ar ASV uzsākto speciālās militārās operācijas “Epic Fury” sākumu Irānā. Operācijasmērķis ir Irānas raķešu infrastruktūras neitralizācija un, ilgtermiņā, arī režīma maiņa. Situācija sasniedza kulmināciju 28. februārī kad gaisa triecienā tika nogalināts Irānas augstākais līderis Ali Hamenejī.

Ģeopolitiskā spriedze nekavējoties atspoguļojās finanšu tirgos. Brent naftas cenas uzkāpa virs 80 dolāriem par barelu, pieaugot bažām par ilgstošu Hormuza šauruma blokādi. Straujš kāpums bija vērojams arī dabas gāzes cenām Eiropā pēc tam, ka “QatarEnergy” pārtrauca sašķidrinātās dabasgāzes ražošanu. Savukārt dārgmetālu tirgos marta pirmajās dienās bija vērojama liela volatilitāte. Kriptovalūtu tirgus uz militārajiem notikumiem reaģēja salīdzinoši mierīgi – bitkoins turpināja lejupslīdi un februārī samazinājās par 17%, sasniedzot aptuveni 66 000 BTC/USD. Tikmēr ASV dolāram bija diezgan veiksmīgas tirdzniecības dienas – 3. martā tas sasniedza 1,1600 EUR/USD atzīmi. Lai gan militārās operācijas radītais šoks izraisīja akciju tirgū kritumu marta pirmajā dienā, ASV akciju indeksi vēlāk atguvās un 2. martā palika lielākoties nemainīgi. Eiropas akciju tirgos gan līdzīga atkopšanās pagaidām nav novērota.

Starptautiskā enerģētikas kompānija „Ignitis Group“ šodien publicēja 2023. gada rezultātus, izziņojot apjomīgākās investīcijas uzņēmuma vēsturē, kas paredz vērienīgu atjaunīgās enerģijas projektu attīstīšanu Latvijā un Baltijā kopumā.

Uz atjaunīgajiem energoresursiem orientētā kompānija „Ignitis Group“ Latviju uzskata par vienu no svarīgākajiem atjaunīgās enerģijas attīstīšanas tirgiem Baltijas reģionā, īpaši vēja un saules enerģijas ražošanas jomā.

Saskaņā ar 2023.gada rezultātiem, pērn viss “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis pieauga līdz 7,1 GW, nodrošinot līdz pat 19 TWh elektroenerģijas jaudas ģenerēšanu. Šāds elektroenerģijas apjoms ir pietiekams, lai nodrošinātu Latvijas un Lietuvas kopējo elektroenerģijas vajadzību apmierināšanu. Pašlaik “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis Latvijā sasniedz 1,3 GW un pēc apjoma, tas ir otrs lielākais aiz Lietuvas 4,4 GW.

Latvijas zāļu ražotājs AS “Olpha” turpina paplašināt savu klātbūtni starptautiskajos tirgos, sākot pirmās piegādes arī uz Latīņamerikas valstīm.

Uzņēmums 2025.gada nogalē uzvarēja Meksikas valsts starptautiskajā iepirkumā par paaugstināta holesterīna līmeņa pazeminoša recepšu medikamenta piegādi slimnīcām. Pirmā zāļu piegāde uz Meksiku tika veikta 2025. gada decembrī.

Saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumiem, AS “Olpha” piegādās konkrētos medikamentus Meksikas slimnīcām līdz 2026. gada beigām. Līdz ar šo veiksmīgo iepirkuma rezultātu “Olpha” turpinās eksporta attīstību Latīņamerikas un Karību jūras reģionā, kurā dzīvo aptuveni 670 miljoni cilvēku.

“Uzvara starptautiskā iepirkumā ir nozīmīgs solis “Olpha” stratēģisko plānu īstenošanā, kas paredz ievērojami paplašināt savu klātbūtni Rietumeiropas un citu pasaules valstu tirgos. Vienlaikus šis ir arī apliecinājums tam, ka pasaules mērogā neliels Latvijas zāļu ražošanas uzņēmums globālajā tirgū spēj konkurēt ar daudzmiljardu farmācijas gigantiem. Uzvara šāda līmeņa konkursā un sekmīgi veiktas pirmās zāļu piegādes Dienvidamerikas kontinentā ir skaidrs signāls, ka Latvijas farmācijas nozare var un tās potenciāls ir efektīvi jāizmanto ekonomikas attīstībā,” uzsver AS “Olpha” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Arvien tuvojoties ASV prezidenta vēlēšanām un novērojot investoru “rosību” ap šo notikumu, var aizmirst plašāku ainu, jo arvien situācija akciju tirgos ir diezgan labvēlīga.

Vēsture rāda, ka pārmērīgs uzsvars tikai uz politiskiem riskiem, atrauts no citiem būtiskiem faktoriem, kā piemēram, uzņēmumu peļņas, bilances, pasaules vadošo centrālo banku monetārās politikas un ekonomiskās izaugsmes, var novest pie investīciju iespēju neizmantošanas ilgtermiņā.

Jāuzsver, ka neatkarīgi no tā, kurš uzvarēs gaidāmajās vēlēšanās, ASV ekonomika saglabāsies spēcīga. Saskaņā ar Bloomberg apkopotajām aplēsēm, ASV iekšzemes kopprodukta izaugsme šogad tiek prognozēta par +2,6% un 2025. gadā par +1,9%. Turklāt jaunākie makroekonomiskie dati liecina par izaugsmes rādītāju stabilizēšanās pazīmēm visā pasaulē, ieskaitot Eiropu un attīstības valstis. Inflācija ir manāmi palēninājusies, un dažos reģionos, piemēram, eirozonā, inflācija ir sabremzējusies līdz Eiropas Centrālās bankas prognozētajam mērķim – 2%. Šī vide ir ļāvusi lielākajām centrālajām bankām visā pasaulē īstenot monetārās politikas mīkstināšanu, kas parasti ir saistīta ar pozitīvu finanšu aktīvu sniegumu. Turklāt lielo pasaules uzņēmumu peļņa un bilances patlaban šķiet stabilas, un tiek sagaidīts, ka tā turpināsies arī nākamajā gadā. Analītiķi šogad prognozē S&P 500 indeksa uzņēmumu peļņas pieaugumu par aptuveni 9%, un 2025. gadā tiek prognozēts vēl straujāks izaugsmes temps.

Apsverot, ko Eiropai nozīmē Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā, Eiropas laikraksti nodēvējuši Trampa uzvaru par izaicinājumu.

Daudzi laikraksti brīdinājuši, ka Trampa otrais pilnvaru termiņš Eiropai būs vēl lielāks izaicinājums nekā viņa pirmā prezidentūra. No Lielbritānijas līdz Polijai redaktori bija vienisprātis, ka Trampa uzvara ir satricinoša un vēsturiska, bet citi mediji pievērsās faktam, ka amerikāņi nav vēlējušies redzēt sievieti prezidenta amatā.

Laikraksts "Financial Times" norādīja, ka Tramps ieguvis mandātu pārveidot ASV "neiedomājami graujošā veidā". "No Amerikas 2024.gada vēlēšanu seismiskā iznākuma nebūs atpakaļceļa," brīdināja medijs.

Laikraksta ASV nacionālais redaktors un publicists Edvards Lūss rakstīja, ka Trampa pirmā ievēlēšana, iespējams, bija nejaušība, bet otro reizi amerikāņi par viņu balsoja apzināti.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga, ASV dolāra vērtība palielinājās un kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība kāpa līdz jaunam rekordam, tirgu dalībniekiem reaģējot uz notikumiem ASV un Ķīnā.

Ķīnas akciju tirgos akciju cenas mainījās bez vienotas tendences, bet pasaules naftas cenas kritās, jo Ķīnas jaunākie plāni ekonomikas stimulēšanai atpalika no investoru cerībām.

Volstrītā turpinājās akciju cenu kāpums, kuru pagājušonedēļ aizsāka Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās un Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmums pazemināt procentlikmes.

Volstrītas indeksa "Standard & Poor's 500" pieaugumu nodrošināja galvenokārt "Tesla" akcijas cenas palielināšanās.

"Bitcoin" cena pirmoreiz pārsniedza 86 000 ASV dolāru, ko veicināja optimisms, ka Tramps mīkstinās kriptovalūtai noteiktos ierobežojumus.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,7% līdz 44 293,13 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,1% līdz 6001,35 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,1% līdz 19 298,76 punktiem.

Kanāda sevi agrāk nav uzskatījusi par tiltu starp ASV un Eiropas valstīm, tomēr tagad sāk apjaust, ka tai šajā ziņā varētu būt lielāka loma, intervijā drošības un ārpolitikas foruma "Rīgas konference 2025" gaitā uzsvēra starptautisko attiecību, aizsardzības un ģeoekonomikas eksperts, Kanādas konsultatīvās grupas "Pendulum" līdzdibinātājs Džonatans Berkšīrs Millers.

"Agrāk sevi neuzskatījām par tiltu, bet domāju, ka tagad, vērojot šo spriedzi Vašingtonas un Briseles attiecībās, sākam apjaust, ka Kanādai varētu būt lielāka loma. Mēs varam būt tilts arī Arktikā, jo esam Arktikas valsts, un tādas ir arī vairākas ES un NATO valstis, kuras visas ir satrauktas ne tikai par to, ko [ASV prezidents Donalds] Tramps saka par Grenlandi, bet arī par to, ko Arktikā vairāk un vairāk dara Krievija un Ķīna," norādīja Millers.

Viņš cer, ka tagad Kanāda uzņemsies mazliet vairāk no šīm funkcijām. Arī jaunais Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs ļoti iestājas par transatlantisko sadarbību, cenšas panākt, lai Kanāda ne tikai atbalstītu Ukrainu, bet arī veidotu saikni ar Eiropu.

Bijušais ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien Ņujorkas civillietā par krāpšanos iemaksājis 175 miljonu dolāru drošības naudu, izvairoties no 454 miljonu dolāru lielā soda maksāšanas, kamēr tiek izskatīta apelācijas prasība.

Ņujorkas apelācijas tiesa pirms nedēļas piekrita atlikt 454 miljonu dolāru piedziņu no Trampa, ja viņš desmit dienu laikā samaksās 175 miljonus dolāru.

Trampa advokāti bija lūguši tiesai apturēt piedziņu, apgalvojot, ka ir "praktiski neiespējami" savākt tik lielu summu.

Tramps cīnās, lai atceltu 16.februāra spriedumu, kurā konstatēts, ka viņš meloja par savu bagātību, veidojot savu nekustamā īpašuma impēriju.

Tiesnesis 16.februāra spriedumā atzina, ka Tramps gadiem ilgi izmantojis shēmu, kuras mērķis bija maldināt bankas un citus ar finanšu pārskatiem, kas uzpūta bijušā prezidenta bagātību.

Tiesnesis nolēma, ka bijušais prezidents uzpūtis savu bagātību finanšu pārskatos, kas tika sniegti bankām, apdrošinātājiem un citiem, lai slēgtu darījumus un dabūtu kredītus.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, investoriem tiecoties fiksēt peļņu pēc nesen piedzīvotā akciju cenu kāpuma, kuru veicināja Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās. Pasaules naftas cenas pieauga.

Eiro vērtība pret ASV dolāru nokritās līdz viena gada zemākajam līmenim, un samazinājās arī britu mārciņas vērtība pret dolāru. ASV dolāra vērtības palielināšanos veicināja gaidas, ka Trampa tirdzniecības politika varētu saglabāt procentlikmes augstākā līmenī.

"Mums bija ievērojams kāpums. Pēc šāda kāpuma tik īsā laika periodā nav pārsteigums, ka tirgi paņēma atelpu," sacīja "B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans.

Eiropas un Āzijas vadošajos akciju tirgos bija ievērojami kritumi. Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi saruka par vairāk nekā 2%, bet Honkongas biržas indekss - par aptuveni 3%.

Ķīnas akciju cenas jau bija pakļautas spiedienam pēc vilšanās par Pekinas papildu pasākumu trūkumu ekonomikas stimulēšanai.

Autotransporta direkcija (ATD) ceturtdien ar Čehijas uzņēmumu apvienību "Škoda Transportation - Škoda Vagonka" ("Škoda") parakstīja līgumu par deviņu akumulatoru bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegādi 89,409 miljonu eiro vērtībā.

Bateriju vilcienu piegāde paredzēta līdz 2029. gadam, un tie tiks iegādāti ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda un Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Vienlaikus vilcienu iegādes līgums paredz iespēju iegādāties vēl septiņus vilcienus, ja tam tiks rasts nepieciešamais finansējums.

Plānots, ka jaunie bateriju vilcieni kursēs primāri Daugavpils un Cēsu virzienos, kur tiks izbūvēta tiem nepieciešamā uzlādes infrastruktūra. Savukārt, iegādājoties vēl papildu vilcienus, būs iespējams nomainīt lielāko daļu dīzeļvilcienu un apkalpot arī papildu galamērķus, piemēram, Rēzekni un Valmieru.

BEMU vilcieni ir elektrovilcieni, kas papildus aprīkoti ar baterijām, lai apkalpotu neelektrificētos dzelzceļa posmus. Tie var veikt uzlādi gan brauciena laikā elektrificētajās līnijās, gan īpašās uzlādes stacijās.

Turpmākam Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju samazinājumam ir jābūt pakāpeniskam, uzmanīgi sekojot algu kāpuma, ražīguma kāpuma un uzņēmumu peļņas maržu dinamikai, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents, ECB Padomes dalībnieks Mārtiņš Kazāks.

Ceturtdien, 6.jūnijā, ECB Padomē pieņemts lēmums procentu likmes samazināt par 25 bāzes punktiem. Noguldījumu likme centrālajā bankā, kas ietekmē naudas cenu finanšu tirgos un līdz ar to arī kredītu likmes, tiek samazināta no 4% uz 3,75%.

Kazāks skaidro, ka iepriekš straujais procentu likmju kāpums bija nepieciešams, lai bremzētu inflāciju un apturētu tās sāpīgo ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju. Ja pērn maijā eirozonas gada inflācija bija 6,1%, tad šogad tā bija 2,6%. Latvijā patēriņa cenu inflācija bija attiecīgi 12,3% un 0,2%.

Tas pierāda, ka lēmumi par procentu likmju palielināšanu ir bijuši pareizi un inflācijas tempi ir mazinājušies, uzsver Kazāks. Saskaņā ar jaunajām ECB prognozēm 2% inflācijas mērķi eirozona sasniegs nākamā gada otrajā pusē, un tas nozīmē, ka procentu likmes var sākt pakāpeniski samazināt.

Avansa maksājumi B2B darījumos ir plaši izplatīta prakse. Tomēr tie ir saistīti ar riskiem – ja piegādātājs nespēj izpildīt pasūtījumu, piemēram, finanšu grūtību vai piegādes ķēdes pārrāvumu dēļ, uzņēmums var zaudēt naudu. Credeo, Baltijas valstīs strādājošs tirdzniecības kredītu apdrošināšanas brokeris, kopā ar savu sadarbības partneri, pasaules līderi tirdzniecības kredītu apdrošināšanā Allianz Trade, piedāvā avansa maksājumu aizsardzības pakalpojumu (Advance Payment Protection – APP), kas nodrošina papildu aizsardzību pret šāda veida riskiem.

Allianz Trade avansa maksājumu aizsardzības pakalpojumu ieviesa pirms pusotra gada, un tas strauji kļūst populārāks. Pakalpojums ir īpaši svarīgs Baltijas valstu uzņēmumiem, kuri darbojas globālajā tirgū un sadarbojas ar piegādātājiem visā pasaulē. Lai arī globāla mēroga ambīcijas sniedz uzņēmējdarbībai lielākas iespējas, tās nes līdzi arī jaunus izaicinājumus.

Pakalpojuma būtība un ieguvumi

„Mūsu risinājums, ko piedāvājam kopā ar partneriem Allianz Trade, palīdz uzņēmumiem pārvarēt šos izaicinājumus. Avansa maksājumu aizsardzība aizsargā pircēju, kompensējot zaudējumus, ja pārdevējs nepiegādā līgumā paredzētās preces vai nesniedz pakalpojumus un neatgriež iepriekš samaksāto avansu. Šāda apdrošināšana stiprina uzņēmuma reputāciju, jo uzņēmumi, kuri izmanto avansa maksājumu aizsardzības pakalpojumu, šādi parāda savu finansiālo atbildību,” norāda Credeo vadītājs Uldis Pazars.

Man par milzu pārsteigumu Latvijas portālā "Diena" parādījās tulkots raksts "Kāda ir dzīvības cena? Runājot par zālēm, tā ir ļoti atšķirīga visā pasaulē. Tā atšķiras arī Eiropā".

Tas ir izcils žurnālistisks pētījums, ko veicis "Investigate Europe", patiesi jaudīga sociāli politiska pētniecība, sadarbojoties 20 valstu organizācijām. Pētījumu es jau biju lasījis oriģinālā, to man bija ieteicis Igaunijas Ārstu biedrības valdes loceklis, kurš ar rakstu bija iepazīstinājis arī Igaunijas Veselības jomas vadību un pacientus. Tiesa, nav cerību, ka Latvijas Ārstu biedrība varētu iepazīstināt ārstus un pacientus ar sarežģītiem medicīnas tematiem.

Es katram iesaku izlasīt šo rakstu, kura galvenās atziņas ir:

SV Tieslietu ministrija trešdien pieprasījusi tiesai likt tehnoloģiju uzņēmumam "Google" pārdot plaši izmantoto interneta pārlūkprogrammu "Chrome".

Tiesā iesniegtajos dokumentos ministrija pieprasa veikt izmaiņas "Google" uzņēmējdarbības modelī, tostarp aizliedzot darījumus, kas ļauj "Google" būt noklusējuma meklētājprogrammai viedtālruņos.

Tāpat ministrija norāda, ka "Google" varētu nākties pārdot viedtelefonu operētājsistēmu "Android", ja uzņēmuma piedāvātie pasākumi nenovērsīs iespēju tam izmantot savu kontroli pār mobilo operētājsistēmu savā labā.

Sagaidāms, ka "Google" decembrī iesniegs savus ierosinājumus, un abas puses argumentus šajā lietā ASV apgabaltiesā izteiks aprīlī.

Taču neatkarīgi no apgabaltiesas tiesneša Amita Mehtas prāvas beigās pieņemtā lēmuma, sagaidāms, ka "Google" to apstrīdēs. Tiesāšanās varētu ilgt vairākus gadus, un gala spriedums šajā lietā, visticamāk, būs jāpieņem ASV Augstākajai tiesai.

Aizvadītajā sestdienā, 10. janvārī, Xiaomi Arēnā norisinājās trešais un līdz šim vērienīgākais cīņu sporta pasākums no “BAZARA 0 Fight Club” sērijas. Pilna arēna, 12 intensīvas cīņas un starptautisks dalībnieku sastāvs padarīja “BAZARA 0 Fight Club III” par vienu no nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas cīņu sporta kalendārā.

Vakara centrālais notikums bija galvenā cīņa starp Latvijas publikai labi zināmo šovmeni Kristapu Zuti un bokseri Franci Rozentālu. Rozentāls ieradās uz cīņu ar pilnu šova arsenālu, efektīgi nolaižoties no Xiaomi Arēnas griestiem — šāds iznāciens līdz šim Latvijas cīņu pasākumos nebija redzēts. Tas bija īpaši simboliski, ņemot vērā sarežģīto posmu sportista karjerā pēc pleca savainojuma 2025. gada rudenī. Pašā ciņā Rozentāls jau no pirmajām minūtēm diktēja tempu, agresīvi spiežot ar sitienu sērijām un kontrolējot cīņas ritmu. Otrajā raundā viņš noslēdza cīņu ar pārliecinošu nokautu, izcīnot uzvaru ar TKO/KO un apliecinot savu gatavību augstākā līmeņa cīņiem.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga, tirgiem reaģējot uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela izteikumiem, bet Eiropas biržās akciju cenas kritās bažās par Francijas parlamenta vēlēšanu rezultātiem.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem pēc Pauela izteikumiem. Pauels vairāku centrālo banku vadītāju diskusijā Portugālē atzīmēja, ka cenu spiediens ir mazinājies.

"Mēs esam panākuši diezgan labu progresu, samazinot inflāciju mūsu mērķa virzienā, kamēr darbaspēka tirgus ir saglabājies spēcīgs un ir turpinājusies [ekonomikas] izaugsme. Mēs gribam, lai šis process turpinātos," sacīja Pauels.

Pauels "pateica pietiekami daudz, lai sajūsminātu tirgus dalībniekus, kā viņš to vienmēr dara," sacīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks. "Pauels gandrīz vienmēr tiecas uz miermīlīgo pusi vai parasti pasaka kaut ko neitrālu, bet tirgus dalībnieki paņem to, ko grib dzirdēt."

Rīgā, A. Briāna ielā 13, svinīgi atklāts Riga Makerspace – moderna prototipēšanas darbnīca, kas kļūs par nozīmīgu centru Latvijas radošajām industrijām, uzņēmējdarbībai un izglītībai, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.

Vēsturiskā ēka, kas agrāk kalpoja kā Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikums un ilgstoši tika uzskatīta par vienu no galvaspilsētas degradētākajām teritorijām, tagad pārtapusi par inovatīvu vidi ar augstu pievienoto vērtību.

“Ir ļoti būtiski, ka rodam arvien jaunu veidu, kā atbalstīt Latvijas radošās industrijas. Pēc rekonstrukcijas “Riga Makerspace” būs nozīmīga kultūrvieta, kuru ikdienas darbā izmantos ne vien kultūrizglītības iestāžu dizaina studiju audzēkņi, bet arī uzņēmēji. Šis ir lielisks piemērs, kā ar mūsdienu prasībām atbilstošu telpu izveidi stiprinām kultūras nozares kapacitāti un attīstību,” uzsver kultūras ministre Agnese Lāce.

Šis projekts ne tikai uzlabo apkārtējo pilsētvidi, bet arī sniedz jaunas iespējas studentiem, radošiem profesionāļiem un uzņēmējiem, vienlaikus sekmējot apkaimes revitalizāciju un piesaistot talantus un investīcijas nākotnes attīstībai.

Akciju cenas Eiropas biržās trešdien pieauga un eiro vērtība palielinājās cerībā, ka Francijā tiks novērsts galēji labējo vairākums parlamenta vēlēšanās.

Londonas biržas indekss pieauga dienu pirms Lielbritānijas parlamenta vēlēšanām, kurās ir gaidāma opozīcijā esošās Leiboristu partijas uzvara.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem cerībā uz procentlikmju pazemināšanu, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās.

Cenu kāpumu Volstrītā veicināja ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela izteikumi, ka cenu spiediens ir mazinājies.

"Mēs esam panākuši diezgan labu progresu, samazinot inflāciju mūsu mērķa virzienā, kamēr darbaspēka tirgus ir saglabājies spēcīgs un ir turpinājusies [ekonomikas] izaugsme. Mēs gribam, lai šis process turpinātos," otrdien sacīja Pauels.

Ceturtdien Eiropas Centrālā banka (ECB) samazināja procentu likmes par 0,25 procentpunktiem. Tas bija pēdējais samazinājums šogad un var teikt, ka nākamgad tiks sasniegta finiša taisne likmju samazināšanā.

Eiropas Centrālā banka turpinās samazināt procentu likmes arī 2025. gadā. Finanšu tirgus prognozē, ka procentu likmes nākamgad samazināsies vismaz par 1-1,5 procentpunktiem. ECB saglabā piesardzīgu pieeju, pielāgojot lēmumus ekonomikas izaugsmes palēninājumam un inflācijas stabilizācijai, vienlaikus atbalstot ekonomiku, lai nodrošinātu atbilstošu izaugsmes līmeni.

Komentējot vakardienas lēmumu, ECB prezidente Kristīna Lagarda norādīja uz ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un mazāku pieprasījumu pēc darbaspēka. Tomēr inflācija ir ceļā uz mērķi, lai gan "uzvara vēl nav panākta". ECB turpina sekot ekonomikas datiem un pieņemt lēmumus katrā sanāksmē atsevišķi, saglabājot piesardzību.

Uzņēmējdarbībā uzticība un godīgums ir būtiski faktori ilgtermiņa sadarbības veidošanai un noturēšanai, uzskata Māris Ločmelis, SIA Estire valdes loceklis.

Ne mazāk nozīmīga ir arī ticība saviem spēkiem un gatavība strādāt ilgtermiņā, jo uzņēmējdarbība nav īstermiņa projekts, bet gan nepārtraukts attīstības process. Tas prasa spēju ātri pielāgoties mainīgajiem tirgus apstākļiem, pieņemt lēmumus nenoteiktībā un bieži paļauties uz savu pieredzi un komandas kompetenci. Tā ir vide, kas pieprasa pastāvīgu iesaisti, elastību un stratēģisku domāšanu, vienlaikus saglabājot spēju operatīvi reaģēt uz jaunām iespējām un izaicinājumiem, pārliecināts ir Estire valdes loceklis.

Novērtē komandas darbu

Bērnībā mans lielākais sapnis bija kļūt par profesionālu basketbolistu, atminas M.Ločmelis. “Basketbols bija būtiska manas ikdienas sastāvdaļa - trenējos Ogres sporta skolā, spēlēju Jaunatnes basketbola līgā un biju iekļauts arī Latvijas jauniešu izlases kandidātu sarakstā. Jau agrā vecumā tieši basketbols man iemācīja būtisku principu, kas ir aktuāls arī uzņēmējdarbībā - uzvara nav individuāls sasniegums, bet gan komandas darbs. Spēja iedot piespēli, atbalstīt citus un strādāt kopīga mērķa labā ir vērtības, kas šodien atspoguļojas arī Estire darba kultūrā. Mēs esam komanda, kas aug un attīstās kopā,” stāsta M.Ločmelis, atzīstot, ka savas profesionālās karjeras laikā viņš sevi mēģinājis pierādīt dažādās nozarēs.

Akciju cenas Londonas biržā ceturtdien pieauga un britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru palielinājās, kamēr Lielbritānijā notika parlamenta vēlēšanas, kurās bija gaidāma Leiboristu partijas uzvara.

Pieauga arī akciju cenas eirozonas biržās, Francijā turpinoties politiskiem manevriem ar mērķi nepieļaut galēji labējās Nacionālās apvienības (RN) nākšanu pie varas parlamenta vēlēšanās.

Volstrīta bija slēgta, jo ASV bija valsts svētku brīvdiena - Neatkarības diena.

Lielbritānijā tika prognozēts, ka valdošā labējā Konservatīvā partija parlamenta vēlēšanās cietīs smagu sakāvi, kas izbeigs šīs partijas 14 gadus ilgo valdīšanu.

ASV biržu indeksi "Dow Jones Industrial Average", "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" ceturtdien nemainījās, jo ASV finanšu tirgi bija slēgti.

Londonas biržas indekss FTSE 100 ceturtdien pieauga par 0,9% līdz 8241,26 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 kāpa par 0,8% līdz 7695,78 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX palielinājās par 0,4% līdz 18 450,48 punktiem.

2025. gads ir tikko sācies, un tas turpina iepriekšējā gada pēdējā ceturksnī iesāktās interesantās tendences finanšu tirgos. Viena no tām ir eiro vājināšanās attiecībā pret ASV dolāru. Kopš 2024. gada oktobra sākuma eiro vērtība attiecībā pret dolāru ir samazinājusies par 7,4 %, un šobrīd eiro-dolāra maiņas kurss tuvojas paritātei.

Šobrīd viens eiro maksā 1,03 ASV dolārus, kas ir ļoti tuvu paritātes līmenim. Ir vērts atzīmēt, ka eiro vājināšanās turpinās jau kādu laiku, īpaši pēc ASV prezidenta vēlēšanām. Kopš 2024. gada 5. novembra eiro vērtība attiecībā pret dolāru ir samazinājusies par 2,6 %. Ir ļoti ticams, ka eiro turpinās vājināties un līdz janvāra beigām sasniegs paritāti, proti, uzreiz pēc ASV prezidenta inaugurācijas. Svarīgi ir pieminēt, ka šobrīd nav saredzams eiro vērtības kritums pret citām valūtām, vērojams ASV dolāra stiprums nevis vispārējs eiro vājums.

Šobrīd eiro vērtību attiecībā pret ASV dolāru nosaka vairāki svarīgi faktori, kuru ietekme būs jūtama arī turpmākajā mēnesī.

Jūnijs finanšu tirgus rezultātu ziņā kopumā izvērtās labvēlīgāks riskantākiem segmentiem. ASV akciju tirgus indeksi turpinājuši savu augšupeju un sasnieguši jaunus rekordus. Kas šobrīd veicina pasaules finanšu tirgus augšupeju, un kā izskaidrot eirozonas tirgus negatīvo sniegumu?

Aizvadītajā mēnesī labākos rezultātus demonstrēja attīstības valstu akciju tirgi ar 4 % pieaugumu, kamēr ASV nedaudz atpalika, uzrādot 3,6 % ienesīgumu. Izņēmums bija Eiropas akciju tirgus, kas indeksa līmenī jūnijā uzrādīja negatīvu sniegumu, proti, -1,2 %. Obligāciju pusē cenu kāpumu varēja novērot visos lielākajos sektoros. Visspilgtāk izcēlās Vācijas valdības obligācijas ar 1,3 % kāpumu, kam sekoja ASV valdības obligācijas ar 0,9 %.

ASV akciju tirgus turpina izrāvienu

Cenu kāpumu ASV akciju tirgū galvenokārt veicināja informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju pakalpojumu sektori. Arī pastāvīgais entuziasms par mākslīgo intelektu turpināja veicināt saistītos uzņēmumus, ņemot vērā paziņojumus par spēcīgajiem finanšu rezultātiem. Starp obligācijām pozitīvāko rezultātu uzrādīja ASV valdības parāda vērtspapīri, kam sekoja ASV paaugstināta riska obligācijas ar 0,8 %.

Biznesa iespēju festivālā "Icebreakers’25" galveno balvu 10 000 eiro vērtībā savas idejas attīstībai ieguvusi komanda "Chiroptera stop", piedāvājot izstrādāt ierīci vēja turbīnu automātiskai izslēgšanai, tiklīdz tiek detektēta sikspārņu klātbūtne noteiktā vēja turbīnu darbības radiusā, informēja Latvijas Universitātē (LU).

Savukārt SIA "Hydrox" simpātiju balvu 500 eiro apmērā saņēma komanda "Loralight", kura piedāvāja inovatīvu lāzertehnoloģiju matu balināšanai.

Festivāls pulcēja vairāk kā 300 studentu, pētnieku un industrijas pārstāvju.

Konkursa uzvarētājkomandas "Chiroptera stop" dalībniece Klinta Valija Kupče pēc uzvaras komentēja, ka viņu piedāvātā tehnoloģija palīdzēs samazināt atjaunojamās enerģijas negatīvo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un veicinās ilgtspējīgu enerģijas ražošanu.

Kā norāda Kupče, uzvara "Icebreakers'25" komandai nozīmē daudz vairāk nekā tikai finansiālu atbalstu - tā ir skaidra zīme, ka komandas risinājums ir nozīmīgs un novērtēts nozares ekspertu vidū. "Iegūto finansējumu izmantosim, lai pilnveidotu savu tehnoloģiju, iegādātos nepieciešamās iekārtas un veicinātu tās ieviešanu vietējā un starptautiskā mērogā," pauž Kupče.

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.