Uzmanības centrā: Ja pastāvēs ES, būs arī finansējums 

Nav tādu indikāciju, ka atbalsta maksājumi varētu strauji samazināties vai izjukt. Tajā pašā laikā šādas domas virmo gaisā

Raivis Bahšteins, 08.11.2016

Foto: Evija Trifanova/LETA

Tā intervijā DB saka Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga. «Ar lepnumu varu teikt, ka lauku fondos nav bijis pārrāvuma. Viss noticis pilnīgi plūstoši, turklāt iepriekšējā perioda naudu esam apguvuši līdz pēdējam eiro,» stāsta A. Vītola-Helviga.

Fragments no intervijas:

Kādi izskatītos Latvijas lauki, ja ES atbalsta nebūtu?

Lauksaimnieciskā darbība nebūtu paplašinājusies, bet paliktu iepriekšējā līmenī vai pat samazinātos. Der atcerēties, ar kādu tehniku lauksaimnieki strādāja ap 2000. gadu, cik daudz spēja apstrādāt viens kombains, un arī to, kāda bija ražība. To var salīdzināt ar šodienu, kad fermās strādā roboti, tiek iegūtas rekordražas. Atbalsts ir veicinājis ne tikai ražošanu, tas ir palīdzējis arī sakārtot lauku vidi un uzlabojis sadzīves apstākļus lauku iedzīvotājiem.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

Ko lauksaimniekiem nozīmē 2020. gada robežšķirtne? Kas mainīsies vai nemainīsies ES atbalstā?

Precīzi to nezinu ne es, ne Eiropas ierēdņi. Dzīve pašlaik mainās ļoti strauji, iezīmējoties lietām, par kurām mēs nedomājām un kas mūs baida. Brexit sarunas vēl nav sākušās. Kāda būs to ietekme uz nākamo ES daudzgadu budžetu, vēl nav skaidrs. Kaut gan Eiropas Komisijā ierēdņi ir optimistiski. No viņiem nav nekādu vēsmu par to, ka kaut kas pēc 2020. gada varētu lauksaimniecībā apstāties. Tiek domāts par to, kādā virzienā fondi attīstīsies, un domas vairāk virzās uz to, ka jāsamazina tiešās investīcijas (grantu pasākumi), kuri lauksaimniecībā ir ļoti populāri, vairāk pievēršoties dažādiem finanšu instrumentiem – garantiju, kredītfondu veidā, kas nodrošinātu naudas apriti un spiestu finansējuma saņēmējus strādāt mērķtiecīgāk. Pieredze rāda, ka mūsu lauksaimnieki vairāk grib grantus, jo pašlaik labi strādājošajām saimniecībām ir pieejami kredītresursi, turklāt par pietiekami labu cenu. Līdz ar to papildu atbalsts tieši kredītu piesaistei faktiski nav tik aktuāls. Domāju, ka šādu viedokli aizstāvēs daudzas dalībvalstis. Tāpēc nākotnē raugos pozitīvi – finansējums būs, ja vien pasaulē nenotiks kaut kas ļoti radikāls. Ja pastāvēs ES, tad būs arī finansējums, un attīstība turpināsies. Nav tādu indikāciju, ka atbalsta maksājumi varētu strauji samazināties vai izjukt. Tajā pašā laikā šādas domas virmo gaisā, jo Brexit liek jautāt, vai nebūs vēl kādas valsts, kas izstāsies no ES. Pašlaik gan nekur netiek apspriests, ka proporcija, kas tiek novirzīta lauku fondiem, varētu samazināties.

Visu interviju Ja pastāvēs ES, būs arī finansējums lasiet 8. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Tevi varētu interesēt

No šā gada 11.aprīļa līdz 23.maijam lauksaimnieki var pieteikties platību maksājumiem, iesniedzot...

Lai saņemtu atbalsta maksājumus par platībām par 2015.gadu, no 20.aprīļa līdz 22.maijam...

Saistībā ar finanšu grūtībām, ko daļai Latvijas lauksaimnieku izraisījis Krievijas noteiktais...

Tiek plānots Lauku atbalsta fondam (LAF) dividendēs izmaksājamo peļņas daļu 2014. -...

Pirmdien Lauku atbalsta dienests (LAD) sāks pieņemt iesniegumus platību maksājumiem 2013.gadam. ...

Nepalaid garām

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenotāji atklājuši pirmās nākotnes infrastruktūras...

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Otrdien, 1. novembrī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos,...

Latvijā ziemāju sējumi kopumā šoruden ir attīstījušies sliktāk nekā pērn, līdz...

Valdība otrdien, 25.oktobrī, uzklausīja Zemkopības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu...

Otrdien, 25. oktobrī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto noteikumu projektu,...

Ņemot vērā nelabvēlīgos graudaugu augšanas un novākšanas apstākļus, visu galveno...

Graudu nozares ieņēmumi 2016./2017. tirdzniecības gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem trim...

Lai veicinātu Latvijā audzēto cūku gaļas noietu vietējā tirgū, Latvijas cūku selekcijas...

Tonnu daudz, kvalitāte klibo – sausā un slapjā sezona ietekmējusi pašmāju dārzeņu...

Noslēdzies Tukuma novada Slampes pagasta SIA Kalnāji izsludinātais iepirkums par graudu kaltes...

Piektdien, 14. oktobrī, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) aulā zemkopības ministrs...