Eksperti

"Uznirstošie" jeb pop-up veikali – kā pēcpandēmijas "produkts"

Andžela Veselova, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore, 22.07.2022

Jaunākais izdevums

Pastāv uzskats, ka pēc pandēmijas patērētāji ir noilgojušies pēc reālās dzīves pieredzes, tāpēc tas ir īstais laiks, lai izveidotu "uznirstošo" jeb pop-up veikalu.

Turklāt pašlaik visā pasaulē ir pieejamas brīvas telpas. Saskaņā ar Appear Here pētījumu ASV, Apvienotajā Karalistē un Francijā no 2020. gada jūnija līdz augustam pieejamās tirdzniecības platības palielinājušas par 125%. Un līdzīgas tendences ir novērojamas arī citās valstīs, tai skaitā Latvijā.

Daudzi klienti ir noguruši no lieliem tirdzniecības centriem, kur galvenā priekšrocība ir liels viena veida veikalu skaits, kas patērētājam var kļūt garlaicīgi. Tāpēc daudzi pazīstamu zīmolu uzņēmumi pārskata līdzšinējās stratēģijas.

Pirmie pop-up veikali Eiropā un ASV radās jau 2000. gadu sākumā, bet tikai tagad tie gūst lielāku popularitāti. Pilsētas centrā, autostāvvietās vai vienkārši ielas vidū spoguļa kuba vai pārvadājuma konteinera veidā parādās neparasta vieta, kurā atrodas un tiek pārdota vadošo kosmētikas, apģērbu vai apavu ražotāju zīmolu produkcija. Šāda veida pop-up veikals pirmo reizi parādījās ASV, kad Losandželosas veikals Vacant nolēma uz laiku atvērt papildu tirdzniecības vietu, lai ātri pārdotu nepieciešamo preču daudzumu. Pēc izpārdošanas, kas ilga vairākas stundas, veikals tika slēgts. Šī ideja vadībai iepatikās tik ļoti, ka tika nolemts ar Vacant produkciju ceļot pa visu valsti, atverot pop-up veikalus dažādās pilsētās. Pēc tam Prada, Stella Mccartney, Louis Vuitton, Chanel, Yves Saint Laurent, Red Bull un daudzi citi atvēra savus pop-up veikalus.

"Uznirstošais" veikals vairs nav tikai mazumtirdzniecības tendence. Tā ir kļuvusi par daudzu mazumtirdzniecības stratēģiju neatņemamu sastāvdaļu. No jauniem zīmoliem, kas vēlas iegūt atpazīstamību, līdz jau izveidotajiem un pat luksusa zīmoliem, šķiet, ka neviena mazumtirdzniecības nozares joma nav palikusi neskarta.

Tiek uzskatīts, ka pop-up veikalu formāta panākumi ir saistīti ar tā nepastāvīgo raksturu, jo parasti tie ir atvērti īsu laiku — no vienas dienas līdz vairākiem mēnešiem. Šāda tipa veikali var palīdzēt apmierināt klientu vēlmi pēc jaunā, nodrošina saturu par ko runāt un dalīties ar citiem.

Uznirstošajai vietai ir nepieciešams daudz mazāks ieguldījums nekā pastāvīgam veikalam, kas nozīmē, ka mazumtirgotājs var saprast, kas darbojas, turklāt ar mazākām investīcijām un riskiem. Tas arī ļauj būt novatoriskākiem — var izmēģināt vairāk ideju un redzēt, kas klientiem patīk.

Lai gan pieaugot e-komercija, ir notikusi attālināšanās no tradicionālajiem veikaliem, daudzi zīmoli atklāj, ka klientiem joprojām patīk izbaudīt viņu produktus vai pakalpojumus klātienē. Turklāt klienti var būt pat vairāk motivēti pirkt, ja viņi saskaras ar produktu veikalā, nevis iepērkoties tiešsaistē.

Maziem uzņēmumiem pop-up veikali var palīdzēt novērtēt iespējamo pieprasījumu konkrētā tirgū. Īstajā gadalaikā tas var palīdzēt ievērojami palielināt pārdošanas apjomu, un to var atkārtot katru gadu. Savukārt citi zīmoli izmanto uznirstošos veikalus, lai gūtu ieskatu, kā arī palielinātu zīmola atpazīstamību. Zīmols var pārņemt no pop-up veikala gūtās zināšanas un pārnest tās uz pastāvīgo veikalu.

Jaunais pop-up veikalu vilnis nav tikai veikali (vismaz ne fiziskajā, četru sienu nozīmē). Zīmoli arvien vairāk izmanto viedtālruņa iespējas, lai izveidotu ar tehnoloģijām "darbināmus" veikalus, kas "atrodas" tur, kur to vēlas klients. Piemēram, Nike SNKRS lietotne. Izmantojot to, Nike izplata savus produktus koncertos, parkos un daudzās citās publiskās vietās. Klienti ir aicināti skenēt izvēlnes vai fotografēt konkrētas lietas, lai veidotu jaunu sadarbību.

Uznirstošais veikals var būt vērtīgs veids, kā pārvērst potenciālos klientus par īstiem klientiem, ļaujot viņiem pašiem izmēģināt, pirms tie iegādājas uzņēmuma preces un pakalpojumus. Turklāt Latvijā šīs pieejas potenciāls ne tuvu nav pietiekami izmantots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Jysk pieļauj iespēju Latvijā atvērt piecus sešus veikalus

LETA, 21.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecības preču tirgotājs SIA "Jysk Linnen'n Furniture" ("Jysk") tuvākajos divos gados pieļauj iespēju Latvijā atvērt piecus sešus veikalus, sacīja "Jysk" valdes loceklis Artūrs Vikmanis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka Igaunijā "Jysk" saskata iespēju atvērt vēl četrus piecus veikalus, bet Lietuvā tiek strādāts pie divu veikalu atvēršanas līdz šā gada vasarai.

"Igaunijā mums ir 12 veikali, un redzam iespējas atvērt vēl četrus piecus veikalus. Nākamajā finanšu gadā mēs turpināsim attīstību, atvērsim vismaz divus veikalus. Latvijā mums šobrīd ir 11 veikali un, iespējams, nākamajā finanšu gadā atvērsim vienu veikalu un pēc gada vēl četrus piecus veikalus. Lietuvā ir 13 veikali, un šobrīd strādājam pie tā, lai atvērtu vēl divus veikalus līdz vasarai," sacīja Vikmanis, piebilstot, ka kompānijai ir arī 10 veikalu Baltkrievijā.

Viņš atzīmēja, ka Latvijā vēsturiski ir izveidojies situācija, kad lielākā veikalu koncentrācija ir Rīgā, taču nākotnē kompānija plāno veikalu tīkla attīstību reģionos, tostarp noteikti veikals būs Valmierā, lai gan šobrīd vēl nav iespējams pateikt, vai tas būs nākamgad vai vēl pēc gada, kā arī veiklas noteikti tiks atvērts Rēzeknē. Iespējams, kompānija atvērs kādu jaunu veikalu arī Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valdībai ir pienākums pilnībā kompensēt tirdzniecības centriem radītos zaudējumus

LETA, 11.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Satversmes tiesas sprieduma valdībai ir pienākums pilnībā kompensēt tirdzniecības centriem radītos zaudējumus, pauda lielos tirdzniecības centrus pārstāvošās Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Aliansē arī atzīmēja, ka tuvākajās dienās NĪAA izanalizēs Satversmes tiesas spriedumu un lems par turpmākajiem juridiskajiem un nozares aizstāvības soļiem.

Vanags pauda gandarījumu, ka Satversmes tiesa ir atzinusi - Satversmei neatbilstoša bija situācija, kurā apavu veikals ārpus tirdzniecības centra drīkst strādāt, bet tirdzniecības centrā - nedrīkst. Realitātē šāds lēmums noveda situācijā, kad 75% veikalu tirdzniecības centros nedrīkstēja strādāt.

Vanags uzsvēra, ka šī situācija tirdzniecības centriem ir radījusi vismaz 65 miljonu eiro zaudējumus, no kuriem ir kompensēti mazāk nekā 20 miljoni eiro.

Pēc NĪAA paustā, valdības pienākums ir pilnībā kompensēt Ministru kabineta "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" radītos zaudējumus tirdzniecības centriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 2,6 miljonus eiro, ELVI attīsta tirdzniecības un atpūtas kvartālu Mārupē. 8. jūlijā Lielajā ielā notika pamatakmens iemūrēšana jauna kvartālam, kura attīstībā tiks investēti 2,6 miljoni eiro.

Kvartāls plānots atklāt nākamajā gadā.

Kvartālā būs pārtikas preču veikals ELVI un dažādas citas tirdzniecības vietas, atpūtas zona un pop-up tirdzniecības vietas mājražotāju, amatnieku precēm un ēdināšanas uzņēmumiem.

Tiks iestādīti arī teju 900 dažādu koku un krūmu, tostarp vairāki desmiti liela izmēra dižstādu.

"Jaunajā tirdzniecības un atpūtas kvartālā Mārupē saimniekos SIA “ELVI Latvija” franšīzes partneris SIA “Vita Mārkets”, kas ir 100% Latvijas kapitāla uzņēmums. Uz ēku jumtiem tiks uzstādīti saules paneļi, bet viss siltums, ko ražos tirdzniecības centrā uzstādītās aukstuma iekārtas, ar siltumatgūšanas tehnoloģiju palīdzību tiks novirzīts telpu un karstā ūdens sildīšanai. Īpaša vieta jaunajā kvartālā tiks atvēlēta zaļajai zonai pie tirdzniecības centra, kas plānota tā, lai apstādījumi kopā ar ēkām radītu vienotu ekosistēmu lietus ūdeņu lietderīgai izmantošanai un patīkamas pilsētvides radīšanai," stāsta SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmie starptautiskā mazumtirdzniecības veikalu tīkla "SPAR" veikali Latvijā tiks atvērti jūlija otrajā pusē, Saldū un Liepājā, informē uzņēmums.

Līdz šā gada beigām tiks atvērtas vēl vismaz trīs tirdzniecības vietas, tostarp arī Rīgā. Uzņēmuma mērķis Latvijā pirmajā darbības gadā ir veiksmīgi ienākt tirgū un piecu gadu laikā atvērt vismaz 200 veikalus.

"Šobrīd jauna spēlētāja ienākšanai tirgū ir vairāki labvēlīgi faktori. Pēdējo gadu notikumi ir atstājuši lielu iespaidu uz mazumtirdzniecības nozari. Covid-19 radīto un valdības ieviesto ierobežojumu sekas, jaunu konkurentu ienākšana tirgū, pārrāvumi piegāžu ķēdē un preču pieejamība, pieaugošs darbinieku trūkums, inflācijas ietekme uz produktu cenām un, attiecīgi, pieprasījuma svārstībām - tas radījis milzu spiedienu tirgotājiem meklēt risinājumus kā restrukturizēt savu biznesa modeli un pielāgoties jaunajai realitātei. "SPAR" ienāk tirgū ar spēcīgu zīmolu, piekļuvi plašam sortimentam un savu zināšanu bāzi veikalu pārvaldē. Līdz ar to daudzi uzņēmumu īpašnieki un vadītāji saskata potenciālu izaugsmei un izvēlas pievienoties tīklam," stāsta "SPAR Latvija" valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers, piebilstot, ka uzņēmuma ilgtermiņa mērķis ir kļūt par trešo lielāko mazumtirdzniecības spēlētāju tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ST spriedums par ierobežojumiem tirdzniecības centriem – atgādinājums par brīvas konkurences nozīmi

Raivis Leimanis, ZAB Ellex Kļaviņš zvērināts advokāts, 24.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesas (ST) šā gada 10. marta spriedums par tirdzniecības centriem noteikto ierobežojumu neatbilstību Satversmei ir viens no ļoti retiem gadījumiem, kad par antikonstitucionālu ir atzīts kāds no pandēmijas laikā noteiktajiem normatīvajiem ierobežojumiem klātienes komercdarbībai.

Šis ir unikāls spriedums, tādēļ konkrētā lieta un turpmākie ar to saistītie procesi veidos jaunu tiesu praksi Latvijas vēsturē. Spriedums dod iespēju lietas rosinātājiem pretendēt uz zaudējumu atlīdzināšanu no valsts un kļūs par vērtīgu atgādinājumu, ka brīva konkurence ir viena no mūsu pamatvērtībām.

Tirdzniecības centri vēršas Satversmes tiesā 

Latvijas lielākie tirdzniecības centri ir sagatavojuši pieteikumu Satversmes tiesai, un kā pirmais...

ST lieta tika rosināta pēc mazumtirdzniecības uzņēmuma “Jysk” un divu tirdzniecības centru (“Domina” Rīgā un “Valleta” Valmierā) pieteikumiem, kurus ST apvienoja vienā lietā. Komersantu pieteikums bija par MK noteikumu “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 7. aprīļa līdz 1. jūnijam) atbilstību Satversmei.

JYSK vēršas Satversmes tiesā  

Mājsaimniecības preču mazumtirgotājs JYSK iesniedzis konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā...

Apstrīdētie noteikumi noteica būtiskus tirdzniecības ierobežojumus tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecības platība ir lielāka par 7000 m2. Proti, lielajos tirdzniecības centros tika aizliegta visa veida veikalu darbība, izņemot atsevišķus noteikumos minētus veikalus, kas tirgo pirmās nepieciešamības preces. Savukārt citiem veikaliem, kas atrodas ārpus tirdzniecības centriem, tostarp arī tiem, kuru kopējā tirdzniecības platība lielāka par 7000 m2, valdība strādāt neliedza.

Valdībai ir pienākums pilnībā kompensēt tirdzniecības centriem radītos zaudējumus 

Pēc Satversmes tiesas sprieduma valdībai ir pienākums pilnībā kompensēt tirdzniecības centriem...

Veikali, kas dēļ minētajiem ierobežojumiem nevarēja strādāt, neguva ieņēmumus un nevarēja samaksāt nomas maksu. Daudzi nomnieki tāpēc nespēja izpildīt savas saistības, tiem radās parādi, daži pārtrauca darbību tirdzniecības centros (izbeidza nomas līgumus), daži pat bankrotēja. Jaunus nomniekus tirdzniecības telpām nebija iespējams piesaistīt, tāpēc zaudējumus cieta gan veikali paši, gan arī tirdzniecības centri. Citiem veikaliem ārpus tirdzniecības centriem bija atļauts strādāt, kas norāda uz atšķirīgu attieksmi pret tirgus dalībniekiem, un konkurences kropļošanu. Izpētot situāciju Eiropā, konstatējām, ka nekur citur nebija noteikti tik stingri darbības ierobežojumi tirdzniecības centriem. Vairumā gadījumu ierobežojumi attiecās uz nekontrolētu pulcēšanos, pamatā nosakot prasības telpu platībai, kā arī paredzot pienākumu valkāt sejas maskas.

Izskatot šo lietu, ST konstatēja, ka apstrīdētā MK noteikumu norma neatbilst Satversmei un atzina to par spēkā neesošu. Būtisks elements šajā lietā bija konstatēt to, ka abi tirdzniecības vietu veidi – lielajos tirdzniecības centros esošie veikali un tie lielie veikali, kas strādā ārpus tirdzniecības centriem – ir salīdzināmi. Kā noskaidroja tiesa, MK noteikumu izstrādes gaitā netika pienācīgi vērtēts un pamatots, kādēļ pandēmijas laikā vieniem tiek atļauts strādāt, bet otriem ne. Satversmes tiesa to uzskatīja par Satversmes 91. pantā nostiprinātā vienlīdzības principa pārkāpumu.

Savukārt “Jysk” sūdzība bija par to, ka noteikumi aizliedza strādāt arī lielajos tirdzniecības centros esošiem veikaliem ar ārējo piekļuvi. Proti, “Jysk” veikalos bija iespēja nodrošināt atsevišķu ārējo ieeju, kas ļautu ierobežot pandēmijas izplatību līdzīgi kā citos veikalos ārpus tirdzniecības centriem. Tiesa konstatēja, ka šāds aizliegums ir nepamatots, jo Covid‑19 infekcijas izplatības riska ziņā nav būtisku atšķirību starp lielā tirdzniecības centra veikalu, kurš ir norobežots no tirdzniecības centra koplietošanas telpām un kuram ir nodrošināta atsevišķa ārējā piekļuve, un jebkuru citu atsevišķās telpās iekārtotu veikalu, kuram ir atsevišķa ārējā piekļuve. Tāpēc par Satversmes 91. un 105. pantam neatbilstošu tika atzīta norma, kas pandēmijas ierobežošanas dēļ liedza strādāt tirdzniecības centros strādājošajiem lielajiem veikaliem ar atsevišķu ārējo ieeju.

Ņemot vērā, ka tirdzniecības centru ieņēmumi (nomas maksa) ir pilnībā atkarīgi no tajos esošo veikalu spējas strādāt, šajā gadījumā tika nodarīti zaudējumi gan pandēmijas ierobežojumu dēļ slēgtajiem veikaliem, gan arī tirdzniecības centriem. Likumsakarīgi ir sagaidīt, ka pēc šī sprieduma no valsts tiks prasīts kompensēt zaudējumus. To apmērs vēl ir jāprecizē, bet summas visticamāk būs mērāmas simtos tūkstošu eiro. Pieņemot, ka zaudējumus minēto ierobežojumu dēļ ir cietuši praktiski visi tirdzniecības centri Latvijā, loģiski būtu šo lietu izvērtēt plašākā kontekstā, meklējot visiem pieņemamu risinājumu, kas kaut daļēji kompensētu nevienlīdzīgo nosacījumu dēļ radušos zaudējumus. Brīva konkurence ir viens no ekonomikas attīstības pamata nosacījumiem, ko ar savu spriedumu vēlreiz ir apliecinājusi arī ST. Tāpēc šim spriedumam būtu jākļūst par atskaites punktu un atgādinājumu turpmāk, – situācijās, kad valsts kādu objektīvu iemeslu dēļ būs spiesta ierobežot vai kā citādi koriģēt komercdarbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 5,6 miljonus eiro būvniecībā, kā arī tuvākās apkārtnes labiekārtošanā un satiksmes infrastruktūras uzlabošanā, mazumtirdzniecības uzņēmums “Lidl Latvija” Kauguros, Talsu šosejā 40 nākamnedēļ, 16.jūnijā atklās pirmo “Lidl” veikalu Jūrmalā.

Veikalā arī radītas gandrīz 60 darbavietas, kurās strādājošie saņems atalgojumu – 6,3 eiro stundā.

Jaunais “Lidl” veikals novietots pie vienas no aktīvākajām pilsētas maģistrālajām ielām.

Par uzņēmuma līdzekļiem labiekārtota veikala tuvākā apkārtne - uzlabota kājāmgājēju un autobraucēju izmantotā infrastruktūra. Pie veikala esošās Raudas ielas modernizēšanā un asfaltēšanā investēti gandrīz 300 000 eiro, iekārtota autostāvvieta 102 automašīnām. Velosipēdistu vajadzībām uzstādīti 9 droši velo statīvi. Teritoriju ap “Lidl” veikalu zaļāku darīs 293 jauni košumkrūmi un koku lielstādi, kas te iestādīti gandrīz 39 000 eiro vērtībā.

Kauguru “Lidl” veikalā arī izbūvētas taras depozīta pieņemšanas un apstrādes telpas,

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas apģērbu tirdzniecības grupa "Baltika" zaudējumi otrajā pusgadā pieauguši līdz vienam miljonam eiro salīdzinājumā ar 37 000 aprīlī-jūnijā pērn, liecina kompānijas paziņojums biržai.

"Baltika" apgrozījums otrajā ceturksnī gada salīdzinājumā sarucis par 28% līdz 2,3 miljoniem eiro.

Kompānijā skaidroja, ka tās apgrozījumu negatīvi ietekmējusi Krievijas kara Ukrainā radītā neskaidrība.

Grupa turpina slēgt nerentablos veikalus. Šā gada pirmajā pusē slēgti seši nerentabli veikali. Nerentablo veikalu slēgšanu plānots pabeigt šogad, bet zaudētos ienākumus varētu kompensēt ar trim jauniem "Ivo Nikkolo" zīmola koncepta veikaliem, kurus atvērs šogad.

Tiešsaistes tirdzniecības apgrozījums aprīlī-jūnijā sasniedza 171 000 eiro, kas ir par 56% mazāk nekā šajā laika posmā pērn, tomēr rezultāti nav salīdzināmi, jo pērn grupai bija divi interneta veikali "Monton" un "Ivo Nikkolo", turklāt "Monton" platformā, kas tika slēgta pērn septembrī, 2021.gada otrajā ceturksnī bija arī "Baltman" un "Monton" zīmolu izpārdošana pirms to slēgšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasniegtas e-komercijas gada balvas labākajiem e-veikaliem Latvijā vienpadsmit dažādās kategorijās. Žūrijas vērtējumā par kopvērtējuma līderi un Grand Prix ieguvēju atzīts uzņēmums VeloSock.

Tāpat noskaidrotas arī iedzīvotāju iemīļotākās iepirkšanās interneta vietnes, kā arī pasniegtas konkursa "E-komercijas zvaigzne 2022" sadarbības partneru simpātiju balvas.

Konkursā žūrijas vērtējumā par līderi kopvērtējumā un Grand Prix ieguvēju atzīts uzņēmums VeloSock, kuru pazīst velo entuziasti visā pasaulē, pateicoties tā ražotajam inovatīvajam produktam – velosipēdu pārvalkiem. VeloSock apbalvots ar īpašu stikla kausu, ko izgatavojis latviešu mākslinieks un dizaineris Artis Nīmanis.

Sekojot pasaules tendencēm, šogad konkursā ieviestas trīs jaunas kategorijas - "Ilgtspēja", "Pieejamība" un "E-komercijas kampaņas". Kategorijā "Ilgtspēja" Zelta apbalvojumu saņēma uzņēmums Burka. Uzņēmums TestDevLab veiktā pieejamības audita rezultātā Zelta apbalvojumu nominācijā "Pieejamība" saņēma interneta veikals Es Mīlu Kafiju. Savukārt kategorijā "E-komercijas kampaņas" augstāko - Sudraba - novērtējumu saņēma Bite un Pranamat.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc kopumā četru mēnešu darba, durvis vēruši divi jaunā koncepta "Maxima X" veikali Jūrmalā. Viens no tiem ir rekonstruētais veikals Engures ielā, Kauguros, savukārt otrs ir pilnīgi jauns "Maxima" veikals Slokā, Raiņa ielā, informē uzņēmums.

Līdz ar abu veikalu atvēršanu, "Maxima" tirdzniecības tīklā pēc jaunā un vienotā "Mans veikals" koncepta pielāgoti jau 32 veikali visā Latvijā. Veikalu rekonstrukcijā un būvniecībā, tostarp tirdzniecību telpu un palīgtelpu uzlabošanā, investēti teju pusotrs miljons eiro.

Abu jauno "Maxima X" formāta veikalu telpas ir pārveidotas pircēju un darbinieku ērtībām. Veikalā ir pilnībā pārbūvēti inženiertīkli, kā arī telpās izveidota jauna apdare.

Veikalu tirdzniecības zālē tiek ieviesti dabai draudzīgi risinājumi, piemēram, apgaismojums ir nomainīts uz LED un ierīkota jauna ventilācija ar siltuma atgūšanas funkcijām. Papildus tam ir ieviests jauns un modernizēts aprīkojums, izmantoti energoefektīvi risinājumi iekārtu izvēlē, saprotamāks un vieglāk pārskatāms preču izvietojums un īpašie piedāvājumi, kā arī citi jauninājumi, kas vizuāli klientam nav redzami, bet palīdz efektīvāk darbiniekiem veikt tiešos darba pienākumus. Tāpat veikalā ir mainījies telpu izkārtojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slēgti cūkkopības saimniecības SIA "Kunturi" veikali,liecina uzņēmuma paziņojumsā sociālajā tīklā "Facebook".

"Ir, protams, mazliet žēl to paziņot, taču "Kunturi" veikali ir beiguši darboties," teikts paziņojumā.

Jau vēstīts, ka 2021.gada nogalē Latvijas Cūku audzētāju asociācija publiskoja informāciju, ka pārdošanā izlikta cūkkopības saimniecība "Kunturi" Valmieras novada Jeru pagastā.

Sludinājumā bija norādīts, ka saimniecība, kurā tiek turētas kopumā apmēram 5000 cūku - no tikko dzimušiem sivēniem līdz kaujamiem bekoniem, - tiek pārdota saimnieku prioritāšu maiņas dēļ. Kopš 2009.gada saimniecība atvērusi kopumā astoņus veikalus Vidzemē un Rīgā, kā arī pa konkrētu maršrutu pie pircējiem dodas divi autoveikali.

Kunturu īpašnieks: Mēģinu saprast – kāds ir virsmērķis, un kas nopelna?  

Tiek tirgota viena no lielākajām cūku audzēšanas saimniecībām ar nacionālo kapitālu Kunturi...

Skidrojot pārdošanas iemeslus, Kunturu īpašnieks Jurģis Krastiņš intervijā Dienas Biznesam šī gada sākumā teica: "Atklāti runājot, šis pārdošanas lēmums nav acumirklīgs, tas ir briedis jau vairākus gadus. Teikšu atklāti – neredzu sevi kā labu saimnieku Kunturiem nākotnē. Man ir virkne kritēriju tam, kas ir labs saimnieks, bet tieši šim pārdošanas lēmumam nozīmīgākais ir tas, ka neredzu tālākas attīstības iespējas saimniecībai manā vadībā. Neredzu, kā es varētu būt klātesošs pie tālākās Kunturu izaugsmes. Saimniecība pastāv kopš 1993. gada, un kopš 2006. gada es un mana komanda esam klātesoši šajā saimniecībā. Ir pagājuši 16 gadi, šo saimniecību un zīmolu veidojot. Veidojot tirdzniecības tīklu, izplatīšanu un daudz ko citu, ir ieguldīts daudz darba, laika un naudas. Tomēr dzīvē ir tā, ka prioritātes mainās. Mainās arī domāšana. Rezultējot – es sevi nozarē neredzu perspektīvā".

"Kunturi" pērn strādāja ar 2,218 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,4% mazāk nekā 2020.gadā, bet uzņēmuma peļņa samazinājās par 51,3% un bija 41 300 eiro.

Kompānija "Kunturi" reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 28 400 eiro. Uzņēmuma pamatkapitālā 87% pieder "Saktas ZS", kurā 98,5% īpašnieks ir Jurģis Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas mazumtirdzniecības tīkls "Lidl" 3.martā atvērs pirmos astoņus veikalus Igaunijā, teikts "Lidl" paziņojumā.

Pieci jaunie veikali atradīsies Tallinā, bet pa vienam veikalam būs Tartu, Narvā un Pērnavā.

Turpmāk "Lidl" veikalu tīklu Igaunijā paredzēts paplašināt.

"Lidl" Igaunijā investējis vairāk nekā 80 miljonus eiro un radījis vairāk nekā 1000 jaunu darbavietu, norāda uzņēmums.

"Lidl" ir vairāk nekā 11 000 veikalu 30 valstīs.

Lietuvā pirmie "Lidl" veikali tika atvērti 2016.gadā, bet Latvijā - pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu juvelierizstrādājumu tirgotāja SIA Grenardi biznesa attīstību un mērķu īstenošanai nepieciešamos apgrozāmos līdzekļus, Luminor banka uzņēmumam piešķīrusi 1,5 miljonus eiro aizdevumu.

SIA Grenardi nodarbojas ar augstas klases juvelierizstrādājumu tirdzniecību. Ar ekskluzīvām tiesībām uzņēmums pārstāv vairākus labi pazīstamus un prestižus starptautiskus rotaslietu zīmolus. Grenardi ir izveidojis arī vairākus savus zīmolus, piemēram, klasisko briljantu kolekciju Due, rotaslietu kolekciju sadarbībā ar bijušo Valsts prezidenti Vairu Vīķi – Freibergu VVF Rotājies Latvija, izsmalcinātu un mūsdienīgu zīmolu Lilly Spring, juvelierizstrādājumu kolekcijas bērniem u.c.

“Grenardi ir juvelierizstrādājumu mazumtirdzniecības tīkls Latvijā ar plašu piedāvājuma klāstu, ko nākotnē plānots vēl paplašināt. Uzņēmumam ir svarīgi saviem klientiem nodrošināt visaugstāko servisu. Ar bankas piešķirto finansējumu plānojam to vēl vairāk attīstīt, tajā skaitā tuvākajos gados atverot jaunas tirdzniecības vietas Rīgas centrā,” saka SIA Grenardi valdes locekle Alīna Spriņģe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pirms dažiem gadiem juvelierizstrādājumu pirkšana internetā un saņemšana pakomātā vai ar kurjeru būtu bijis pārsteigums daudziem, tad tagad to iegāde ir viegla un ērta pat neizejot no mājām. Mūsdienu e-komercijas dalībnieki nodrošina saviem klientiem iespējami labāko, patīkamāko un drošāko pieredzi, tāpēc juvelierizstrādājumi internetā ir pieejami vien ar dažiem klikšķiem no jebkuras vietas pasaulē, kur pieejams interneta savienojums. Kā iegādāties rotaslietas droši, lasi turpinājumā!

Kā pārbaudīt, vai juvelierizstrādājumu internetveikals ir drošs?

Lai iepirktos internetā, ir jābūt uzmanīgam un, pirms veikt tajā pasūtījumu, jāizdara priekšizpēte par konkrēto internetveikalu. Pārbaudi šīs lietas, lai pārliecinātos par drošību un izvairītos no nepatīkamām situācijām:

● SSL sertifikāts – tas ir digitāls drošības sertifikāts, kas ir nepieciešams droša, šifrēta savienojuma nodibināšanai, nodrošinot, ka apmeklētāja datus nevar pārtvert un nolasīt kāds cits. Sertifikāta esamība ir jāpārbauda pirms veikt reģistrēšanos vai iepirkšanos jebkurā internetveikalā. To var izdarīt apskatot, vai mājaslapas adreses sākumdaļa ir mainījusies no http:// uz https://. Par to, ka mājaslapa ir droša un šifrēta, liecina arī atslēgas slēdzenes simbols mājaslapas rīkjoslā pirms adreses nosaukuma;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā Polijas apģērbu ražotājs un tirgotājs LPP slēdzis savus veikalus Krievijā, paziņojis uzņēmums.

Uzņēmums ir pabeidzis operatīvās darbības, kas nepieciešamas veikalu slēgšanai Krievijā, un 29.martā slēdza pēdējo.

Tādējādi saskaņā ar iepriekš izteikto deklarāciju no 30.marta Krievijas tirgū tiks slēgti visi LPP zīmolu veikali. Iepriekš uzņēmums bija pilnībā apturējis preču transportēšanu uz Krieviju, kā arī visas investīcijas un attīstības plānus un pārtraucis visu savu zīmolu tirdzniecību tiešsaistē.

LPP veikali vairāk nekā 25 valstīs strādā ar zīmoliem "Reserved", "Cropp", "House", "Mohito" un "Sinsay".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pabeidzot Latvijā vēl nebijušu gruntsūdeņu sanācijas projektu, šonedēļ uzsākta “Lidl” veikala būvniecība Rīgā, Duntes ielā.

Satiksmes plūsmas atvieglošanai un gājēju ērtībām “Lidl” šeit izbūvēs arī jaunu tiltiņu pāri Sarkandaugavas senupei. Plānots, ka jaunais “Lidl” veikals klientiem durvis vērs 2023. gadā.

Lidl Latvija gruntsūdeņu sanācijā Sarkandaugavā investēs 800 000 eiro 

Mazumtirdzniecības uzņēmums "Lidl Latvija" ir noslēdzis līgumu ar Latvijas uzņēmumu "VentEko"...

Jaunās “Lidl” veikala ēkas un apkārtējās teritorijas labiekārtošanas projektu izstrādāja SIA “Arhitektu birojs Arteks”, bet būvniecības darbus veiks SIA “Newcom”.

Veikala fasādei izstrādāts īpašs risinājums, tajā iekļaujot dekoratīvās ķieģeļu plāksnītes, kas radīs vizuālas sasauces ar šīs Rīgas apkaimes industriālo pagātni.

“Sarkandaugavas apkaimes iedzīvotāji ir sagaidījuši to brīdi, kad pēc gruntsūdeņu sanācijas projekta, varam uzsākt “Lidl” veikala būvniecību, lai atvērtos jau pēc aptuveni gada. Tikpat svarīga, cik produktu kvalitāte par labāko cenu, mums ir arī apkārtējās vides sakārtošana ap “Lidl” veikaliem, veidojot apstādījumus, gājēju celiņus un infrastruktūru. Arī Duntes ielas veikala projekta attīstībā esam ieguldījuši lielu darbu un līdzekļus. Ir gandarījums, ka paveiktais būtiski uzlabos apkārtējas vides stāvokli šajā teritorijā,” norāda Dana Hasana, “Lidl Latvija” Korporatīvās komunikācijas departamenta vadītāja.

Veikala apkārtējā teritorijā tiks iestādīti gandrīz 300 košumkrūmi un koku lielstādi, izveidota stāvvieta 124 automašīnām.

Jau vēstīts, ka 2022. gadā, investējot gandrīz 800 000 eiro, “Lidl” Duntes ielā 25 īstenoja unikālu gruntsūdeņu sanācijas projektu, ko veica speciālisti no Latvijas “VentEko” un Lielbritānijas “ATG Group”. Industriāli piesārņotā gruntsūdens filtrēšanai gar Sarkandaugavas senupes krastu 8,5 metru dziļumā tika izveidota īpaša siena 180 metru garumā.

"Lidl Latvija" reģistrēta 2016.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 251,5 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Vācijas "C E - Beteiligungs-GmbH".

"Lidl" ir vairāk nekā 11 000 veikalu 30 valstīs. Lietuvā pirmie "Lidl" veikali tika atvērti 2016.gadā, bet Latvijā - pērn. Šī gada martā tika atvērti pirmie "Lidl" veikali arī Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igauņu modes zīmols Ivo Nikkolo atklājis Baltijā pirmo jaunā mazumtirdzniecības koncepta veikalu tirdzniecības centrā Spice. Interjera dizains radīts, lai atbilstu pēc-pandēmijas iepirkšanās vajadzībām.

Projekta realizācija tika plānota vairāk nekā pusotru gadu. "Mums jākļūst pievilcīgiem ne vien ar preču klāstu, bet arī ar iepirkšanās pieredzi. Jaunā veikala koncepts ietver ilgtspējīgu vizuālo noformējumu, personālu un klienta pieredzi veikalā, apvienojot to ar mūsu digitālajiem kanāliem,” saka Baltika Group mazumtirdzniecības un attīstības vadītājs Mareks Kornõševs.

Veidojot jauna koncepta veikalus, uzņēmums būtiski palielinājis investīcijas, lai veikali atbilstu jaunajai pēc-pandēmijas iepirkšanās pieredzei. Veikals Spicē ir pilotprojekts, jo ir sakritis ar paša veikala rekonstrukciju. Nākamais šāda tipa veikals būs Tallinā, bet aprīlī – Riga Plaza tirdzniecības centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

SEB banka piešķīrusi pusmiljonu eiro saules paneļu uzstādīšanai ELVI tīkla veikalos

Db.lv, 27.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot atbalstīt Latvijas uzņēmumu ilgtspējīgas attīstības iniciatīvas un investīcijas energoefektīvos projektos, SEB banka piešķīrusi 500 tūkstošus eiro pārtikas mazumtirdzniecības tīklam ELVI saules paneļu uzstādīšanai lielākajos veikalos.

Tuvāko mēnešu laikā plānots ar solārajām iekārtām elektroenerģijas ražošanai aprīkot vismaz 10% no visiem tīkla veikaliem, sākotnēji Vidzemes reģionā un Kurzemē.

"Laikā, kad jautājums par enerģētisko neatkarību kļuvis jo īpaši aktuāls, mums ir svarīgi atbalstīt klientu plānus energoefektivitātes uzlabošanā un vienlaikus klimata mērķu sasniegšanā. Šis ir piemērs, kas kliedē mītu, ka ilgtspējas ambīcija ir saistoša tikai globālām korporācijām, lieliem eksportējošiem uzņēmumiem un uzņēmumiem nozarēs, kur raksturīga augsta emisiju intensitāte. Ikdienā strādājot, redzam, ka arvien pieaug kopējā uzņēmumu interese par vides ietekmes jautājumiem, un esam gandarīti būt ilgtermiņa sadarbības partneri šajā zaļās transformācijas ceļā,” komentē SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nīderlandē no trešdienas atsāks darbu restorāni, teātri, muzeji un kinoteātri, neraugoties uz plašu inficēšanos ar Covid-19 omikrona paveidu, otrdien paziņoja premjerministrs Marks Rite.

Kafejnīcas, restorāni un kultūras iestādes drīkstēs darboties līdz plkst.22, bet ar tādiem ierobežojumiem kā obligāta sejas masku valkāšana un vakcinācijas pierādījuma uzrādīšana.

Sabiedrība arī drīkstēs apmeklēt sporta pasākumus, tostarp futbola spēles.

Veikali, kas tika slēgti pēc smaga "lokdauna" ieviešanas 18.decembrī, tika atkal atvērti pirms vairāk nekā nedēļas.

Uz valdību bija izdarīts milzīgs spiediens, lai tā atceltu ierobežojumus. Pret tiem protestēja uzņēmēji un kultūras nozare, un arī pilsētu mēri aicināja izbeigt ierobežojumus, ņemot vērā, ka kaimiņvalstīs Vācijā un Beļģijā restorāni ir atvērti.

Nīderlandē turpina strauji pieaugt jaunu Covid-19 infekcijas gadījumu skaits. Pirmdien valstī bija reģistrēti 65 000 jaunu infekcijas gadījumu 24 stundu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) piena pārstrādes nozares krīzē aicina samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pienam un piena produktiem līdz 5%, kā arī piešķirt valsts atbalstu desmit miljonu eiro apmērā par decembri-februāri, liecina LOSP Piena nozares darba grupas protokols.

LOSP pārstāvji norāda, ka situācija piena tirgū liek bažīties par piena lopkopības un piena pārstrādes nākotni Latvijā. Papildus strauji pieaugošajām ražošanas izmaksām, situāciju vēl vairāk saasina karš Ukrainā un importa pārtraukšana no Krievijas un Baltkrievijas. "Te būtisks ir fakts par minerālmēslu, lopbarības pieejamību," uzsver LOSP.

Nepārdomāta pieeja Zaļajam kursam var rezultēties ar neticamu pārtikas cenu trilleri  

Latvijā mēs varam lepoties ar daudz zaļāku un klimatam draudzīgāku zemes apsaimniekošanu...

Tāpat padomē atzīmē, ka ir parādījušās pazīmes par iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos, kā arī veikalos ir samazinājies piena un piena produktu apgrozījums. Veikali atsaka iepirkt atsevišķas preces, un pieaudzis arī mazumtirdzniecības veikalu uzcenojums, kas vidēji sasniedzis 67%.

LOSP skaidro, ka kopumā veikalu uzcenojums svārstās no 30% līdz 80%, taču ir arī produkti, kuru uzcenojums pieaudzis divkārt.

Padomē norāda, ka piena pārstrāde jau vairākus mēnešus strādā ar krīzes menedžmentu - ražošanas izmaksas, pēc LOSP biedru rīcībā esošās neoficiālās informācijas, ir palielinājušas piena produktu pašizmaksu. Turklāt importētie piena produkti ar vien vairāk kļūst grūti izkonkurējami.

Pēc LOSP paustā, šīs ir pirmās indikācijas par vietējās piena pārstrādes likvidēšanos. Turklāt pieredze rāda, ka ārvalstu piena iepircēji augstās piena iepirkuma cenas saglabā vien tik ilgi, kamēr Latvijā ir nepietiekamas piena pārstrādes jaudas.

Kā ilgtermiņa risinājumu piena pārstrādes nozares problēmām LOSP saskata Latvijai piemērot Eiropas Savienības (ES) valstu praksi samazināt PVN likmi līdz 5% pienam un piena produktiem.

Vienlaikus, pēc LOSP pārstāvju minētā, PVN likme būtu jāsamazina arī citiem Latvijai raksturīgajiem pārtikas produktiem, piemēram, gaļai, graudaugiem, proteīnaugiem, olām un zivīm. PVN likme būtu jāsamazina arī lopbarībai, minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī veterinārmedicīnas zālēm.

Tāpat LOSP aicina piena pārstrādes uzņēmumu krīzes pārvarēšanai un Latvijas piena pārstrādes saglabāšanai piešķirt valsts atbalstu desmit miljonu eiro apmērā par decembri-februāri, kas vidēji nozīmē 56 eiro par katru pārstrādāto svaigpiena tonnu.

Līdztekus LOSP prasa valdībai izdot Ministru kabineta noteikumus, kuros tiktu noteikts, kā tiks nodrošināta iedzīvotājiem pieejama pārtika par adekvātu samaksu, karam Ukrainā turpinoties ilgstoši.

LOSP Piena nozares darba grupas sanāksmē, kas notika otrdien, 22.martā, pieņemtie lēmumi un aicinājumi nosūtīti Saeimai, valdībai, Finanšu ministrijai un Zemkopības ministrijai.

LETA jau vēstīja, ka Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) lūgumu atbalstīt piena pārstrādātājus saistībā ar dažādu ražošanas pozīciju izmaksu kāpumu Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) uzdevumā izskatīs zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kā arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Valsts kancelejas nosūtītajā atbildē LPCS norādīts, ka ministriem jāizskata LPCS lūgums pēc finansiāla atbalsta un jāsniedz savstarpēji saskaņota atbilde. Vienlaikus norādīts, ka Zemkopības ministrijai par sniegto atbildi būs jāinformē arī Kariņš.

Tāpat ziņots, ka Zemkopības ministrija pašlaik vērtē situāciju piena produktu tirgū un analizē pieejamos datus, lai varētu izstrādāt priekšlikumus adekvātam risinājumam.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks iepriekš norādīja, ka situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots. Pēc savienības aplēsēm, nozares lielākie uzņēmumi patlaban cieš vairāku miljonu eiro zaudējumus.

LPCS aicināja Ministru kabinetu rast iespēju šajā situācijā daļēji kompensēt nenosegtās, bet objektīvās izmaksas. Minimālais kompensācijas apjoms būtu 56 eiro uz vienu tonnu pārstrādātā piena. Kopējās kompensācijas apmērs būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro mēnesī. Potenciāli šāds atbalsts būtu nepieciešams par 2021.gada decembri, kā arī 2022.gada janvāri un, iespējams, februāri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais mazumtirdzniecības veikalu tīkls “SPAR” uzsāks darbu Latvijā, jau šovasar atverot pirmos veikalus, informē uzņēmumā.

Par precīzākiem uzņēmuma plāniem – pirmajām veikalu lokācijām, investīcijām un ilgtermiņa mērķiem - uzņēmums sola ziņot jūnija sākumā, noskaidroja Db.lv.

“Esam gandarīti būt mazumtirdzniecības tīkla “SPAR” partneri. Mūsu uzdevums ir palīdzēt vietējam biznesam augt, pārņemot pasaules labāko praksi un iegūstot pieeju ievērojamam resursam, ko nodrošina dalība “SPAR” kooperācijā. Esam pārliecināti, ka mūsu valstī joprojām ir brīva niša kvalitatīvam un izdevīgam veikalu tīklam,” stāsta “SPAR Latvija” valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers.

Veikalu tīkls “SPAR” Latvijā veidos sadarbību ar mazumtirdzniecībā jau strādājošiem uzņēmējiem, palīdzot viņiem sakārtot un attīstīt biznesu. Plānots, ka tiks uzlabota un modernizēta veikalu koncepcija un pircējiem piedāvātais sortiments, ieviešot arī jaunumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA "Lidl Latvija" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2021.gada 1.marta līdz šā gada 28.februārim, sasniedza 101,423 miljonus eiro, kamēr kompānijas zaudējumi palielinājās par 3,4% - līdz 53,365 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

"Lidl Latvija" aktīvu darbību sāka 2021.gada 7.oktobrī, visā Latvijā atverot 15 mazumtirdzniecības veikalus, taču pagājušā finanšu gada beigās Latvijā bija 18 "Lidl" veikali.

Pēc gada pārskatā minētās informācijas, "Lidl Latvija" ieņēmumi no sniegtajiem pakalpojumiem Latvijas tirgū pagājušajā finanšu gadā veidoja 93,198 miljonus eiro, kamēr kompānijas ieņēmumi no pārdotās produkcijas pārējās Eiropas Savienības valstīs veidoja 8,224 miljonus eiro.

Kompānijas gada pārskatā arī skaidrots, ka, sākot pamatdarbību, proti, mazumtirdzniecību, tikai 2021.gada rudenī, un negūstot ieņēmumus par pilnu finanšu gadu, kā arī turpinot ieguldīt mazumtirdzniecības ķēdes attīstībā un ar to saistītos procesos, finanšu gads tika noslēgts ar 53,365 miljonu eiro zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ko varam mācīties no iepriekšējā gada e-komercijā?

Uģis Začs, StrongPoint klientu servisa vadītājs; Jēkabs Tutiņš, Barbora.lv komunikācijas speciālists, 31.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas ietekmē iepirkšanās internetā ir kļuvusi par teju pašsaprotamu ikdienas paradumu. Pulcēšanās ierobežojumi un vēlme pasargāt savu un apkārtējo veselību ir radījusi labvēlīgu augsni pircēju paradumu maiņai, tādējādi paātrinot e-komercijas attīstību divas līdz pat piecas reizes.

Pagājušais gads ir iezīmējis paliekošas mazumtirdzniecības tendences, kas arī turpmāk būtiski attīstīs e-komercijas nozari un radīs jaunus pircēju paradumus.

Pircēji sagaida aizvien ātrākas piegādes

“E-komercija jau ir kļuvusi par plaši zināmu un apspriestu tematu un teju katrs uzņēmums meklē iespējas, kā attīstīt savu tirdzniecības platformu. Taču, pirkumiem internetā kļūstot aizvien populārākiem, pieaug arī pircēju vēlmes. Lielu pieprasījumu ir guvusi ātrā piegāde jeb q-komercija (quick commerce) – pircēji ne tikai vēlās saņemt savus pirkumus tajā pašā dienā, bet jau tuvāko stundu laikā,” stāsta Uģis Začs, StrongPoint klientu servisa vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polija no 1.marta atcels lielāko daļu ierobežojumu, paturot spēkā prasību par sejas masku valkāšanu slēgtās publiskās telpās, trešdien paziņojis Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.

"Pēc medicīniskām konsultācijām un vērojot, kas notiek citās valstīs, varam ieviest tālejošas izmaiņas mūsu ierobežojumu politikā. Mēs varam atcelt ierobežojumus, kas pastāv jau vairākus mēnešus," paziņoja premjerministrs.

Sejas maskas arī turpmāk būs obligāta prasība tādās sabiedriskās vietās kā veikali un transporta līdzekļi, taču tiks atcelti ierobežojumi veikalu, restorānu un kultūras iestāžu apmeklētāju skaitam.

Darbu varēs atsākt diskotēkas un klubi, un valsts iestādes pārtrauks strādāt attālināti, paziņoja valdība.

"Arvien vairāk valstu atceļ ierobežojumus, vienlaikus mudinot cilvēkus vakcinēties. Mēs šodien atceļam lielāko daļu ierobežojumu, vienlaikus atstājot spēkā visnepieciešamākos," paziņoja Moraveckis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības veikalu tīklam "SPAR" ienākot Latvijā, lielākie ieguvēji būs pircēji, pavēstīja lielākie Latvijas mazumtirgotāji.

"Maxima Latvija" korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Laura Bagātā sacīja, ka mazumtirdzniecības nozarē konkurence vienmēr ir bijusi sīva, un "Maxima" ar to rēķinās, tomēr uzņēmuma prioritāte ir pircēja intereses, un atvērtā tirgū ieguvējs no konkurences ir tieši pircējs.

Vienlaikus viņa norādīja, ka neatkarīgi no citiem tirgus spēlētājiem, "Maxima" arī turpmāk nodrošinās visiem Latvijas iedzīvotājiem viņu iecienītākos produktus par zemām cenām.

Latvijā ienāks jauns mazumtirdzniecības veikalu tīkls  

Starptautiskais mazumtirdzniecības veikalu tīkls “SPAR” uzsāks darbu Latvijā, jau šovasar atverot...

Arī "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers norādīja, ka mazumtirdzniecības jomā konkurence Latvijā ir sīva, kas patiesībā darbojas pircēju labā, katram tirgus spēlētājam cenšoties uzrunāt pircējus ar viņiem saistošiem piedāvājumiem.

Tāpēc, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju un tagad arī kara Ukrainā radītajiem izaicinājumiem, "Rimi" turpinās sniegt kvalitatīvus piedāvājumus par izdevīgām cenām.

Savukārt "Lidl Latvija" pārstāvis Ingars Rudzītis norādīja, ka "Lidl" atturas no citu tirgus dalībnieku aktivitāšu komentēšanas vai prognožu izteikšanas.

Kā ziņots, tiek plānots Latvijā pirmie "SPAR" veikali tiks atvērti šovasar. Veikalu tīkls "SPAR" Latvijā veidos sadarbību ar mazumtirdzniecībā jau strādājošiem uzņēmējiem.

SIA "Maxima Latvija" reģistrēta 2000.gada novembrī, un tās pamatkapitāls ir 4,91 miljons eiro. "Maxima Latvija" īpašniek ir Lietuvā reģistrētie uzņēmumi "Maxima grupe" un "Maxima LT".

Kompānija "Rimi Latvia" reģistrēta 1992.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir pieci miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Zviedrijā reģistrētais uzņēmums "Rimi Baltic".

"Lidl Latvija" reģistrēta 2016.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 251,5 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Vācijas "C E - Beteiligungs-GmbH".

Komentāri

Pievienot komentāru