Nekustamais īpašums

Max Cekot Kitchen paplašina ne vien telpas, bet arī dārzu

Monta Šķupele, 31.05.2024

Jaunākais izdevums

Michelin kvalitātes zvaigzni ieguvušais restorāns Max Cekot Kitchen paplašina ne vien telpas, bet arī dārzu, raksta Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums.

Šefpavāra Maksima Cekota sapnis ir izveidot arī vairāku hektāru plašu teritoriju, kur vienkopus darboties kopā ar citiem restorānu pavāriem un dārzu entuziastiem.

Šobrīd Jelgavas ielā, Rīgā, notiek aktīvi darbi, lai drīzumā restorāna Max Cekot Kitchen viesiem piedāvātu vēl plašākas telpas. Atsevišķa telpa paredzēta gan viesu sagaidīšanai, gan pamata maltītei, gan desertiem un brīvai atmosfērai pēc vakariņām. Taču tas nav viss – paralēli šim projektam top vēl Maksima Cekota dienas restorāns. Plānots, ka tas durvis vērs rudenī, piedāvās a la carte ēdienkarti un varēs uzņemt aptuveni 60 viesus. Uzņēmuma paplašināšana nozīmē arī nepieciešamību pēc plašāka dārza.

Restorāns Max Cekot Kitchen Torņkalnā, Rīgā, tika atvērts 2018.gadā. Neilgi pēc tam arī radās doma par sava dārza un siltumnīcu izveidi. “Ideja par dārzu radās tad, kad sākām domāt par ēdienkarti un to, ko mēs šeit darīsim. Runājām ar zemniekiem un sākām prasīt viņiem audzēt mums, piemēram, ziedus, mazus gurķīšus ar ziediem, mazus redīsus un burkānus. Vienmēr viņi man atbildēja – kā mēs redzēsim, ka tie ir izauguši pietiekami mazi? Arī par ziediem – tie ir skaistumam, nevis ēdieniem. Cik daudz to būs nepieciešams? Piemēram, trešdienā man vajag 100 ziediņus un sestdien - vēl 100. Ar ziediem un garšaugiem ir tā problēma, ka tie nesaglabājas svaigi ilgu laiku, lai tie būtu skaisti un tos varētu izmantot. Arī garša un vitamīni ar laiku pazūd. Tas bija galvenais iemesls, kāpēc mēs sākām domāt par savu dārzu,” stāsta restorāna Max Cekot Kitchen šefpavārs un īpašnieks Maksims Cekots. Šefpavārs atzīst, ka pirmajā darbības gadā nebija skaidrs restorāna koncepts.

“Domāju, ka atvēršu savu restorānu ar degustācijas ēdienkarti kā pop up, jo šis bija ļoti riskants projekts. 2018. gadā Latvijā vēl nebija restorānu tikai ar degustācijas ēdienkarti. Šeit nebija izstrādāts klasisks biznesa plāns ar investoru, un, ja kaut kas neizdotos, tad viņš to samaksātu. 99% šefpavāru strādā tā - saņem savu algu, paņem savus nažus un dodas uz citu projektu, ja kaut kas neizdodas. Nav nekādu baiļu – sanāks vai nesanāks. Šajā gadījumā maksājam paši ar savām finansēm, kas ir kopīgi ar sievu. Labi, riskēsim, paskatīsimies, kas būs. Galvenais bija atrast vietu, kur paši vēlamies dzīvot, jo mēs šeit vairāk dzīvojam nekā strādājam. Pēc tam palēnām es sapratu, ko es vēlos darīt. Man bija skaidrs, ka visu var pasūtīt. Piemēram, Londonā, Ņujorkā vai jebkur citur pasaulē vienmēr var pasūtīt visu, ko vēlies. Aizbrauc pie dārzniekiem, pasūti, ko vēlies, un nākamajā gadā tas būs. Pie mums ir mazliet sarežģītāk,” skaidro M.Cekots. Tā aptuveni 80 kvadrātmetru plašā teritorijā pie restorāna tapa divas nelielas siltumnīcas un garšaugu dobes. Sākotnēji viss tika iegādāts Depo, un eksperiments varēja sākties. Arī iekštelpās laika gaitā tika izveidota siltumnīca.

Visu rakstu lasiet Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: Pexels.com/ Uriel Mont

Iegādāties īpašumu ezera tuvumā ir katra skaistas dzīves kārotāja sapnis. Īpašums pie ezera nozīmē ne tikai pievilcīgu ainavu un dabas klātbūtni, bet arī ir izdevīga investīcija nākotnei. Tomēr, pirms pieņemt izšķirošo lēmumu par šāda veida nekustamā īpašuma iegādi, svarīgi rūpīgi izvērtēt arī ekonomiskos, juridiskos, kā arī vides aspektus. Lasi rakstu un uzzini, kam pievērst uzmanību, ja apsver šāda īpašuma iegādi.

Priekšrocības īpašuma iegādei pie ezera

Dabas tuvums un veselības uzlabošana

Nekustamais īpašums pie ezera nozīmē iespēju teju katru dienu izbaudīt neaizmirstamus saullēktus un saulrietus, klausīties putnu dziesmas un vērot, kā mainās gadalaiki. Cilvēku labsajūta un veselība ir cieši saistīta ar apkārtējās vides kvalitāti. Pētījumos atklājies, ka tieša dabas klātbūtne, tai skaitā dzīve pie ezera, var samazināt stresu, uzlabot garastāvokli un pat samazināt depresijas simptomus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Bez normatīvu un procedūru revīzijas par izrāvienu būs jāaizmirst

Māris Ķirsons, 29.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu jomā Latvijā ir vajadzīga pamatīga visu birokrātisko procedūru revīzija, vienlaikus mainot valsts iestāžu attieksmi pret investoriem, pretējā gadījumā par būtisku izaugsmi nāksies aizmirst, bet tā rezultātā Baltijas kaimiņvalstis vēl vairāk savā ekonomiskajā izaugsmē attālināsies no Latvijas.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses jaunais valdes priekšsēdētājs Ints Dālderis, kurš šajā amatā stājās pērn rudenī. Viņš norāda, ka attīstītāji ir kareivīgi noskaņoti, lai pārskatītu un mainītu gadiem iesīkstējušās normas, kuras nevis veicina, bet tieši otrādi - bremzē nekustamo īpašumu attīstību un līdz ar to arī valsts ekonomiskās attīstības tempus.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija nozarē?

To var raksturot dažos vārdos — satraucoša, trauksmaina, sarežģīta komplektā ar neskaidrību par nākotni. Protams, nozarei ir bijuši arī daudz sarežģītāki laiki, kad masveidā tika apturēta teju vai visu iesākto projektu realizācija un tirgū valdīja klusums, kā tas kādā brīdī bija nekustamā īpašuma burbuļa plīšanas laikā 2008.-2010. gadā, taču pašlaik tik kritiska situācija Latvijā nav novērota. Nenoliedzami, ka nozarei ir bijuši daudz labāki laiki, kad bija ļoti jūtamas attīstības tendences, kas kopā ar prognozējamību radīja būtisku optimismu nozares uzņēmējos. Nekustamā īpašuma joma ir cieši saistīta gan ar celtniecību, remontiem, rekonstrukcijām, būvmateriālu ražošanu, gan attiecīgu pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi tās kumulatīvā ietekme uz jebkuras valsts tautsaimniecību ir ļoti būtiska gan nodarbinātībā, gan samaksātajos nodokļos, gan arī kopējos iekšzemes kopprodukta izaugsmes parametros. Latvijā nekustamā īpašuma nozare izjuta un izjūt divu starptautisko norišu ietekmi, ko papildina vietēja mēroga nacionālas īpatnības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lielākais koka logu ražotājs mērķē uz durvju ražošanu

Māris Ķirsons, 05.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Lietuvas lielākā koka logu ražotāja Arlanga Wood iegādes Latvijas uzņēmuma SIA Arbo Windows mērķis nākotnē ir iegādāties koka logu un iekšdurvju ražošanas uzņēmumus Eiropā un sākt strādāt arī iekšdurvju tirgus segmentā.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta SIA Arbo valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Jānis Lasmanis. Viņš norāda, ka sekmīgi strādājošu uzņēmumu iegāde ir labākā straujas izaugsmes īstenošanas formula, jo tādējādi nav jāpatērē ļoti daudzi gadi, lai izveidotu ražotni, sekmīgi strādājošu darba kolektīvu un iekarotu noieta tirgus.

Fragments no intervijas

Kāpēc situācijā, kad tirgū ir iestājies savdabīgs klusuma periods, iegādājāties Lietuvas logu ražošanas kompāniju?

Tas, ka būvniecībā pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka un arī citu valstu centrālās bankas paaugstināja procentlikmes, ir savdabīgs klusuma periods, nevienam nav noslēpums. Nenoliedzami, ka ir daudz mazāk pasūtījumu nekā iepriekšējos gados, taču vienlaikus šis ir ļoti labs brīdis, lai investētu izaugsmē. Tieši minētā mērķa sasniegšana ir būtiskākais arguments, kāpēc tika veikts darījums un iegādātas Lietuvā lielākā koka logu ražošanas uzņēmuma UAB Arlanga Wood 100% kapitāldaļas. Šim uzņēmumam bija potenciālie pircēji arī no citām Eiropas valstīm, tomēr līdz ar būvniecības apsīkumu Eiropā (un ne tikai) tie atteicās no šīs Lietuvas kompānijas kapitāldaļu iegādes, jo primāri vēlas nodrošināt ar pasūtījumiem savas jau esošās ražotnes. Tāpat jāņem vērā, ka uzņēmumu izaugsmei ir divas atšķirīgas stratēģijas — viena paredz esošās ražošanas paplašināšanu vai jaunas ražotnes izveidi, savukārt otra — līdzīga vai tāda paša profila ražošanas uzņēmumu iegādi. Katrai no šīm attīstības stratēģijām ir savas stiprās un vienlaikus arī vājās puses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgtspējīgas būvniecības sertifikācijas aizsācēji Latvijā ir starptautiskās kompānijas un investori, kā arī to prasa Eiropas Savienības uzstādījumi.

“Ilgtspēja nav tikai un vienīgi kādas vienas, piemēram, būvniecības, nozares izaicinājums un iespēja, bet gan laikmeta diktētas visas saimnieciskās dzīves pārmaiņas. To galvenā būtība ir racionāla resursu izmantošana pilnīgi visā, turklāt pievēršot uzmanību visam dzīves ciklam,” Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums teic jaunievēlētā Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes valdes priekšsēdētāja Maija Dzirkale.

Viņa norāda, ka šajā jomā ir ļoti daudz darāmā, jo galvenā problēmu sakne ir meklējama cilvēku izpratnē. “Ilgtspējas pamatprincipi nozīmē mainīties, un tas attiecas gan uz cilvēkiem, gan arī valsts uzstādījumiem un pat tās izvirzītajām prioritātēm. Ļoti daudz kas atduras pret cilvēku nezināšanu, jo īpaši tas nereti novērojams publisko iepirkumu segmentā mazākās pašvaldībās. Tām tas ir liels slogs, kura mazināšanai būtu nepieciešama attiecīgo profesionāļu piesaiste tieši projektu vadībā,” tā M. Dzirkale. Viņas ieskatā ilgtspējai jābūt valsts prioritātei, jo tā ir vitāla nepieciešamība gan jebkurā būvniecības objektā, gan ikvienā dzīves sfērā. “Nevar domāt tikai par īstermiņa (šī brīža vai viena divu gadu robežās) ieguvumiem, bet gan jālūkojas nākotnē — 25-30 gadus uz priekšu, jo būvēm tas nebūt nav ļoti garš termiņš,” skaidro M. Dzirkale. Viņa atzīst, ka pašlaik Latvijā var redzēt ļoti pozitīvas un vienlaikus arī sarūgtinošas situācijas saistībā ar ilgtspējīgu būvniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādus riskus klientiem rada zemapdrošināšana?

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, 19.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemapdrošināšana ir pastāvējusi vienmēr, taču līdz ar inflācijas straujo lēcienu pirms pāris gadiem un cenu korekcijām it visās dzīves jomās, tai skaitā būvniecībā un nekustamā īpašuma jomā, tā ir kļuvusi par sērgu Latvijas apdrošināšanas tirgū. Tā nopietni apdraud īpašnieku iespējas saņemt pietiekamas apdrošināšanas atlīdzības un atjaunot savu īpašumu.

Zemapdrošināšana diemžēl nav “slimība” tikai fizisko personu apdrošināšanas jomā, tā ir izplatīta arī juridisku personu, piemēram, lauksaimnieku, vidū.

Kas ir zemapdrošināšana?

Katrs īpašums ir apdrošināts par konkrētu atjaunošanas vai aizvietošanas vērtību – tā ir maksimālā atlīdzības summa, ko klients var saņemt, ja notiek negadījums un īpašums tiek bojāts. Ja īpašums ir apdrošināts aizvietošanas vērtībā, tad apdrošināšanas atlīdzība ir atjaunošanas izdevumi, lai veiktu apdrošinātā nekustamā īpašuma atjaunošanu tādā kvalitātē un apjomā, kādā tas bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās. Savukārt, ja īpašums pēc negadījuma vairs nav atjaunojams, tad atlīdzības apmērs ir aizvietošanas vērtība (tirgus vērtība) tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vietējie attīstītāji var konkurēt ar lielajiem milžiem

Armanda Vilciņa, 29.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vajadzētu censties, lai vietējo attīstītāju īpatsvars tomēr būtu nedaudz lielāks. Esmu patriots, tāpēc gribētu, lai uzņēmumu nopelnītā nauda paliktu Latvijā, nevis aizplūstu pāri robežām un celtu citu valstu labklājību, intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta Tepat Grupa līdzīpašnieks un vadītājs Voldemārs Siliņš.

Brīvo zemes gabalu piedāvājums Rīgā ir limitēts, tāpēc attīstītājiem un pašvaldībai būtu kopīgi jāmeklē risinājumi, kā sakopt pilsētu un veicināt jaunu namu būvniecību galvaspilsētā, domā V.Siliņš.

Tepat Grupa tirgū darbojas kopš 2014. gada. Kā jums šo gadu laikā ir veicies?

Kopumā jāsaka, ka mums veicies labi. Pēdējie gadi nenoliedzami ir bijuši gana izaicinoši, taču mēs spējām pielāgoties jaunajiem apstākļiem un strādājām ar peļņu. Pandēmijas un kara ietekmē peļņas rādītāji gan, protams, samazinājās, jo būvniecības izmaksas strauji auga. Parasti mūsu mājās dzīvokļi tiek rezervēti ļoti laicīgi, un mēs nebijām paredzējuši tādu izdevumu kāpumu. Principā mēs namus uzbūvējām par jau salīdzinoši augstu cenu, bet dzīvokļus pārdevām par zemu cenu. Tajā pašā laikā mēs veiksmīgi spējām realizēt visus iecerētos projektus un šobrīd ar pozitīvu skatu raugāmies uz priekšu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma tirgum Latvijā jau vairākus gadus neklājas viegli, tomēr tas pacietīgi iztur visus inflācijas un ģeopolitikas radītos pārbaudījumus. Un, lai gan aktivitāte pamatīgi sabremzējusies, kritiski straujas svārstības nenotiek, drīzāk vērojama piesardzības izraisīta stagnācija. Visas cerības tiek liktas uz Eiropas Centrālās bankas procentu likmju samazināšanu, kas varētu stimulēt tirgus aktivitāti, veicinot kredītu pieejamību gan mājokļu iegādei, gan investīcijām nekustamo īpašumu attīstībā.

Jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Mājokļu tirgus. Cenas, tendences, prognozes, pieprasījums, piedāvājums, lielāko attīstītāju TOP 10

Biroju ēku bums turpinās - pēdējos piecos gados Latvijā attīstīti vairāki nozīmīgi biroju ēku projekti, kā rezultātā 2023.gadā kopējā biroju ēku platība Rīgā jau pārsniedza 756 tūkstošus kvadrātmetru (m2)

Nekustamo īpašumu darījumu skaits sarūk - 2023. gadā, tāpat kā 2022. gadā, turpināja sarukt darījumu skaits ar nekustamo īpašumu, taču pērn pirmo reizi pēdējo gadu laikā ir sarukusi arī nekustamo īpašumu darījumu kopsumma

Bez normatīvu un procedūru revīzijas par izrāvienu būs jāaizmirst - intervijā teic Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses jaunais valdes priekšsēdētājs Ints Dālderis, kurš šajā amatā stājās pērn rudenī

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai", kas nosaka tā dēvētā "Maskavas nama" pārņemšanu valsts īpašumā.

Iecerēts, ka vēlāk šis īpašums tiktu pārdots, lai gūtos ienākumus piešķirtu Ukrainai. Par pārdošanu gan atsevišķi vēl būs jālemj izpildvaras līmenī.

Pieņemtā likuma mērķis ir garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.

Pēc autoru - Nacionālās drošības komisijas (NDK) - vārdiem, likums nodrošinās, ka tiek pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā "Maskavas namā" notiekošās Latvijas nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes, tiek likvidēts "Maskavas nams" kā Krievijas tautiešu politikas "zīmols" un tiek novērsts apdraudējums Latvijas valstiskumam un nacionālajai drošībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Vieta pasaka priekšā

Monta Šķupele, 28.12.2023

Pitraga īpašuma saimnieki

sākotnēji nekustamajam

īpašumam saskatījuši pavisam

citu izmantošanas mērķi, atzīst

Uldis Iltners (no kreisās), Paula

Tisenkopfa un Edgars Ražinskis.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienojoties trim ģimenēm, bijušajā zivju ceha teritorijā Pitragā tapusi satikšanās vieta Pitraga Pietura, kas ir tikai sākums šī īpašuma attīstībai.

Madara Cosmetics līdzdibinātājas Paulas Tisenkopfas, Madara Cosmetics līdzdibinātāja un AS APF Holdings padomes priekšsēdētāja Ulda Iltnera un Rīgas plānošanas reģiona tūrisma speciālista, Dabas tūrisma asociācijas valdes locekļa Edgara Ražinska ģimenes kopīgiem spēkiem sākušas attīstīt īpašumu Pitragā.

“Klasiskais stāsts par to, ka lietas pašas atnāk. Vasarās mēdzu braukt pa veco zvejnieku ceļu, kas ved no Vaides līdz Mazirbei. Braucu garām šim īpašumam, un man šķita, ka, ja tas nonāk pārdošanā, tad tā nu gan ir forša vieta, kurā varētu kaut ko darīt. 2021. gada janvārī man zvanīja Edgars un teica, ka Pitraga īpašums ir tirdzniecībā, devāmies tikties ar īpašnieku un uzreiz arī sarunājām,” atceras U. Iltners.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Latio: Igaunijas Ārlietu ministrija izsludina publisku izsoli zemes gabalam Vidus ielā 2

Reklāmraksts, 08.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas Valsts īpašumulikuma 58. panta 1. punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina publisku mutisku izsoli šādam nekustamajam īpašumam:

Nekustamais īpašums, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Vidus ielā 2 (kadastra numurs 01000110018, zemes gabala platība 1108 kv.m., Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV1131 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr. 1741). Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 1 750 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Par mutiskās izsoles dokumentiem un informāciju par Nekustamā īpašuma apskati vērsties pie kontaktpersonām: Jānis Šīns (tālrunis: +37129195740, e-pasts: [email protected]), Igors Terehovs(tālrunis: +37129933699, e- pasts: [email protected]) un Kristjans Salks (tālrunis: +3725069699, e-pasts: [email protected]).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

PNB banka atkārtotā cenu aptaujā ar 4,65 miljonu eiro sākumcenu piedāvā iegādāties īpašumu Raiņa bulvārī

LETA, 18.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgā "PNB banka" atkārtotā cenu aptaujās ar 4,65 miljonu eiro sākumcenu piedāvā iegādāties īpašumu Raiņa bulvārī, Rīgā, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Nekustamais īpašums Raiņa bulvārī 11, Rīgā, sastāv no zemesgabala, uz kura atrodas bankas ēka, noliktava pagraba stāvā un pagrabs zem pagalma. Nekustamais īpašums ir iznomāts ilgtermiņa nomniekiem. Tīrie nomas ieņēmumi gadā ir 200 000 eiro.

Nekustamā īpašuma novērtējums un cenu aptaujas sākumcena ir 4,65 miljoni eiro, kamēr iepriekš rīkotajās cenu aptaujās īpašuma sākumcena bija 5,5 miljoni eiro, kā arī 4,85 miljoni eiro. Cenā neietilpst kustamā manta, kas atrodas īpašumā.

Interesenti pieteikties cenu aptaujai var līdz 2024.gada 19.aprīlim.

Jau vēstīts, ka "PNB bankas" darbība tika apturēta 2019.gada 15.augustā, bet 12.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja "PNB banku" par maksātnespējīgu. Par bankas maksātnespējas procesa administratoru iecelts Vigo Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Līdz ar paaudzēm mainās aizņemšanās kultūra

Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, 18.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas sabiedrības apziņā sen un dziļi bija iespiedies teiciens “parāds nav brālis”. Priekšstats, ka aizņēmums drīzāk ir uzskatāms par kaut ko bīstamu, nevis daļu no mūsu ikdienas, cilvēkus ilgstoši atturēja uzņemties saistības.

Šis ir bijis viens no iemesliem, kas Latvijas sabiedrības saistību līmeni ir padarījis par vienu no zemākajiem Eiropā, – hipotekārās kreditēšanas apjoms Latvijā ir aptuveni 12% no IKP (vidēji Eiropā ap 36%) , arī kopējais saistību līmenis ir otrs zemākais Eiropā un divas reizes mazāks, nekā Lietuvā vai Igaunijā. Mūsu novērojumi liecina, ka jaunākas paaudzes cilvēkos minētais priekšstats izzūd, un ekonomikai augot, tas varētu veicināt kreditēšanu, kā arī valsts ekonomiku kopumā.

Interesanti, ka pie zema hipotekāro kredītu apjoma, Latvijas sabiedrībā ir salīdzinoši daudz cilvēku, kuriem pieder nekustamais īpašums. Ja eirozonā mājoklis pieder aptuveni divām trešdaļām mājsaimniecību (mājokļa īpašumtiesības bija gandrīz 39%, bet vēl 27% mājsaimniecību bija hipotēka vai aizdevums ), tad Latvijā savs mājoklis pieder vairāk nekā 80% mājsaimniecību. Lielākajai daļai – bez kredītsaistībām. Protams, runa pamatā ir par dzīvokļiem padomju laikos celtās sērijveida ēkās, ko piešķīra galvenokārt par velti un kas, piemēram, Rīgā nemainīgi veido vismaz pusi no visiem nekustamo īpašumu darījumiem, liecina platformas Cenubanka dati . Tas nozīmē, ka cilvēku rīcībā ir daudz novecojušu īpašumu, kuru vērtība krītas gadu no gada un par kuriem nākas maksāt salīdzinoši lielus rēķinus par apkuri un silto ūdeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiskais Majoru muižas komplekss Jūrmalā, Konkordijas ielā 66, ir veiksmīgi nosolīts atkārtotā izsolē par 699 084,97 eiro.

Īpašuma atkārtotā izsole noslēdzās 27. jūnijā ar sākumcenu 315 084,97 eiro un 2000 eiro soli un tajā piedalījās 4 dalībnieki, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna.

“Ceram, ka investoru aprūpēta, Majoru muiža drīzumā atvērs savas durvis kā viesmīlības vai dzīvojamo platību objekts. Šis unikālais komplekss piedāvā izcilu iespēju attīstīt uzņēmējdarbību prestižajā Jūrmalas reģionā. Nekustamais īpašums var kļūt par izcilu viesnīcu, kas būs pievilcīga gan vietējiem iedzīvotājiem, gan Jūrmalas pilsētas viesiem. Savukārt pārbūvējot vēsturiskās ēkas par dzīvojamām vienībām, potenciālie pircēji iegūs iespēju iegādāties vērtīgus īpašumus Jūrmalas centrā un tiks papildināta pilsētas vide,” norāda A. Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Edijs Ošs jau gadu saimnieko Igates pils kompleksā. Padarīts daudz, taču tālākā pils attīstība ritēs soli pa solim.

Pērnā gada septembrī VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) rīkotajā Igates pils kompleksa Limbažu novadā izsolē tiesības iegādāties pils kompleksu par 915 000 eiro ieguva vienīgais pretendents – SIA Palleteries, kura vienīgais īpašnieks ir Edijs Ošs. Viņš, veicot vienu soli, par 915 000 eiro ieguva tiesības uz Igates pils kompleksa – 3290 kvadrātmetru būves un 89 260 kvadrāt - metru zemes – iegādi. Kopumā Igates pils komplekss sastāv no saimniecības daļas ar klēti, pārvaldnieka māju, brūzi un kūti, parādes daļas ar kungu māju, kalpu māju un parku.

E.Ošs atzīst, ka pirmais uzrāviens pie pils attīstības bijis darbu pilns: “Kad pārņēmām pils atslēgas, protams, gribējās izjust, padzīvot, lai saprastu to vidi, bet uzreiz redzējām ļoti daudz darba, līdz ar to intensīvi ķērāmies klāt un ziemas, pavasara laikā esam ļoti daudz ko paveikuši”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija un attālinātā darba popularitāte kalpojusi par milzīgu spērienu biroju plānošanas un veidošanas jomā

Biroji šobrīd piedzīvo līdz šim lielākās transformācijas. Līdz ar attālināta darba popularitāti un hibrīda darba modeļa nostabilizēšanos mūsu valstī mainījās darbinieku paradumi praktiski visās organizācijās, kas lieto birojus uzņēmējdarbības veikšanai. Darbinieki dodas uz biroju retāk, biežāk dodot priekšroku strādāt no mājām, un, dodoties uz biroju, sagaida no tā ko citu nekā pirms pandēmijas.

“Apstākļi, kuros biroju darbinieki var izvēlēties braukt uz biroju vai strādāt no mājām, lika aizdomāties par to, kas ir kvalitatīva darba vide, savukārt tas, ka darbinieki masveidā nesteidzas atgriezties birojos, liecina, ka mūsu biroji neatbilst tām jaunajām prasībām. Darbinieki nav gatavi tērēt savus resursus (laiku un naudu), lai brauktu uz biroju veikt darba uzdevumus, kurus tikpat labi var veikt no mājām. Efektu pastiprina tas, ka ļoti liela daļa darbinieku norāda, ka mājās savus darba pienākumus vai izpildīt labāk nekā birojā, tātad mājās darbiniekam ir viņam piemērotāka un kvalitatīvāka vide nekā birojā,” komentē Colliers Baltic darba vides risinājumu eksperte Olga Mihailova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Darījumus arvien biežāk veic par saviem līdzekļiem

Nekustamais īpašums, 26.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējos gados investori uzkrājuši gana lielu kapitālu, kā rezultātā šobrīd arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus bez banku kredītiem, norāda Ivars Gorbunovs, nekustamo īpašumu aģentūras SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs.

Šādu tendenci galvenokārt veicinājis EURIBOR pieaugums, kā ietekmē būtiski palielinājušās kredītu izmaksas, teic I.Gorbunovs, uzsverot, ka kopējā tirgus aktivitāte gan joprojām ir salīdzinoši augsta. Darījumu skaits un summas ir samazinājušās, taču nekustamais īpašums joprojām ir lielisks veids, kā ne tikai saglabāt un aizsargāt savus līdzekļus pret inflāciju, bet arī pavairot tos, un to novērtē arī investori, norāda I.Gorbunovs. Tajā pašā laikā eksperts gan nenoliedz, ka lielo ārvalstu ieguldītāju interese par Latviju un Baltiju pēdējos gados ir samazinājusies. Tirgus sniegtās iespējas izmanto vietējie Baltijas investori, iegādājoties īpašumus par saviem līdzekļiem vai izmantojot nelielu bankas līdzfinansējuma proporciju, atzīmē SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs, uzsverot, ka pērn arī Kivi Real Estate noslēdza 17 komercīpašumu pārdošanas darījumus un bankas līdzfinansējums iegādei tika izmantots tikai trīs darījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) veiksmīgi noslēgusi izsoli nekustamajam īpašumam Vecrīgā, Mazajā Monētu ielā. Īpašums tika nosolīts par 405 000 eiro ar vienu soli, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

“Šajā vietā redzams potenciāls tirdzniecības, biroja, nelielas dzīvojamās platības vai jaukta tipa ēkas attīstībai. Īpašuma atrašanās vieta ļauj pilnvērtīgi izmantot visas priekšrocības, apvienojot vēsturisko auru ar ērtu piekļuvi un daudzpusīgām attīstības iespējām,” norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Nosolītais nekustamais īpašums atrodas Vecrīgā, Mazās Monētu un Šķūņu ielu krustojumā, kvartālā, ko veido Mazo Monētu, Šķūņu un Mazā Jaunavu iela. Mazā Monētu iela pirmo reizi dokumentos minēta 1393. gadā. Tuvākajā apkārtnē sastopami komerciālie un dzīvojamie ēku projekti, veidojot dinamisku un pievilcīgu vidi, kas ir blīvi apdzīvota. Turklāt blakus esošajās ielās ir iespējama transporta apstāšanās un stāvēšana, nodrošinot īpašumam ērtu piekļuvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa alga kompānijā pagājušajā gadā samazinājusies par 2,9% - līdz 828 942 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas ienākumu deklarācija par 2023.gadu.

Vienlaikus Gauss pagājušajā gadā deklarējis arī 50 000 eiro ienākumus no "Swedbank atklātā pensiju fonda".

Deklarācija liecina, ka Gausa īpašumā joprojām ir būves Vācijā, Austrijā un Itālijā, un īpašums Jūrmalā. Tāpat Gausam kopīpašumā joprojām pieder nekustamais īpašums Rīgā.

"airBaltic" vadītājam arī pilnībā pieder Vācijā reģistrēts uzņēmums "MaGau GmBH".

Aviokompānijas valdes priekšsēdētājam īpašumā pagājušā gada beigās bija 2017.gada izlaiduma kvadricikls "Canam Quard", bet lietošanā viņam bija četras automašīnas - 2019.gada un 2021.gada "Tesla", 2022.gada "Audi e-tron", kā arī 2019.gada "Mercedes GLE".

Atbilstoši deklarācijā sniegtajai informācijai 2023.gadā Gausa iegādājies divas motorlaivas, proti, pagājušā gada beigās viņa īpašumā bija 2022.gada izlaiduma motorlaivas "Mercury" un "Easy_Marine 500", kamēr 2022.gada deklarācijā šādi transportlīdzekļi nebija uzrādīti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #19

DB, 07.05.2024

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu starptautiski veiksmīgu biznesu, uzņēmējiem ir jāmaina sava uztvere no lokālas uz globālu un biznesa stratēģija jāveido tā, it kā Latvija uz kartes nepastāvētu.

To intervijā DB norāda jaunās paaudzes uzņēmējs Dāvis Barons, kurš kopā ar savu biznesa partneri Matīsu Ansviesuli radījis vairākus globāli veiksmīgus fintech jaunuzņēmumus.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.maija numurā lasi:

Statistika

Politiķiem finanšu rijība tiks ierobežota

Tēma

Latvijai nav ilgtermiņa stratēģijas

Aktuāli

Kā strādā nauda tautsaimniecībā?

Kapitāls

Baltijā lielākais pamatkapitāls — holdingkompānijām

Nekustamais īpašums

Nekustamo īpašumu darījumu ēnu rēķina 150 milj. eiro apmērā

Atkritumu apsaimniekošana

Atkritumu reģenerācija Francijā jau 40 gadu

Inovācijas

Vai tapis vienradžu inkubators? Biznesa eņģeļu tīkla LatBan biedrs, investors un uzņēmējs Voldemārs Brēdiķis

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pasts publiskās izsolēs ar augšupejošu soli piedāvā 12 uzņēmējdarbībā neizmantotus un biznesa mērķiem neatbilstošus nekustamos īpašumus.

Izsolēs, kurās pieteikšanās ir iespējama līdz 24.janvārim, pieejami īpašumi visos Latvijas novados.

Publiskās izsolēs patlaban ir iespējams iegādāties 12 nacionālajam pasta operatoram piederošus īpašumus: zemi, ēkas, biroju vai tirdzniecības telpas. Divi atrodas Kurzemē - Dienvidkurzemes un Tukuma novados, septiņi Latgalē - Augšdaugavas, Krāslavas, Preiļu un Rēzeknes novados, divi Vidzemē - Gulbenes un Valkas novados. Turpretim Zemgalē, Dobeles novadā, ir pieejams viens nekustamais īpašums.

Gan objektu atrašanās vietas un to potenciālais izmantojums, gan cenas krasi atšķiras. Piemēram, zemākā noteiktā sākuma summa ir īpašumam Rēzeknē, toties augstākā - Tukumā. Pieteikšanās izsolēm ir iespējama līdz 2024.gada 24.janvārim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas uzņēmumi šķērsgriezumā. Kur slēpjas neizmantotais kreditēšanas potenciāls?

Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis, 08.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms kāda laika Latvijas Banka nāca klajā ar savu ikgadējo Finanšu pieejamības pārskatu, kurā ir aprēķinājusi gan potenciāli kreditējamo uzņēmumu skaitu – tādi ir 25 tūkstoši, gan arī potenciālo finansējuma apjomu – 2 miljardi eiro. Iespaidīgs finansējuma apjoms, kas Latvijas ekonomikai it kā iedotu tik nepieciešamo uzrāvienu.

Šie Latvijas Bankas secinājumi izraisīja pārdomas, tādēļ kopā ar SEB bankas analītiķiem apskatījām mums pieejamos datus par Latvijas uzņēmumu finanšu radītājiem, lai saprastu, vai un kur slēpjas šāds kreditēšanas potenciāls un kādēļ tas līdz šim nav izmantots? Šī analīze kopskatā ar ikdienas novērojumiem bankā gan šeit Latvijā, gan arī pie kolēģiem Lietuvā un Igaunijā, ļāva nonākt pie interesanta kopskata gan par Latvijas uzņēmējdarbības vidi, gan kreditēšanu, ar ko padalīšos šajā rakstā.

Cik Latvijā ir kreditējamu uzņēmumu?

Gada pārskatus par 2022. gadu iesnieguši nepilni 109 tūkstoši uzņēmumu (izslēdzot holdinga kompānijas un finanšu nozares uzņēmumus), kurus varam uzskatīt par ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem un šajā analīzē aplūkojām detalizētāk. No kopējā uzņēmumu skaita 40% jeb 43 tūkstošiem uzņēmumu gada apgrozījums nesasniedz 50 tūkstošus eiro. Šādi uzņēmumi, iespējams, spēj samaksāt Latvijas vidējo atalgojumu vienam darbiniekam, nomaksājot arī nodokļus, bet to spēja saņemt un atmaksāt kredītus ir ļoti ierobežota. Vēl gandrīz 29 tūkstošiem uzņēmumu ir negatīvs pašu kapitāls, kas liecina, ka jau esošās saistības pārsniedz uzņēmuma aktīvu vērtību un arī šeit iespēju uzņemties vēl jaunus kredītus nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīzes nāk un iet, mājokļi paliek

Guntars Cauna, nekustamā īpašuma attīstītāja “Kaamos” vadītājs Latvijā, 27.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd nekustamā īpašuma tirgū aktivitāte ir zema, un cilvēki lēmumu par jauna mājokļa iegādi atliek līdz pēdējam brīdim.

Pircēju lielākais izaicinājums ir maksātspēja un finansējuma nodrošināšana nozīmīgajam pirkumam, bet no nekustamā īpašuma attīstītāja tiek sagaidīts – būvēt gudras un ilgtspējīgas mājas “new normal” apstākļos par šī brīža maciņa biezumu. Vai tas ir iespējams un ko mājokļu meklētājiem sagaidīt?

Izvēloties dzīvokli jaunajā projektā, cilvēkiem vissvarīgākie aspekti ir – cena, zemi komunālie maksājumi, stāvvietas iespējas, ēkas energoefektivitāte, atrašanās vieta un dzīvokļa lielums, liecina pētījuma rezultāti, kurus pēc nekustamā īpašuma attīstītāja Kaamos pasūtījuma aizvadītā gada nogalē veicis Kantar. Šie ir pragmatiski un pamatoti mājokļu meklētāju kritēriji, pēc kuriem vadīties, izvēloties savu nākamo dzīves telpu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Piešķir 5 miljonu eiro finansējumu Mikroķirurģijas centra slimnīcas būvniecībai

Db.lv, 15.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi finansējumu 5 miljonu eiro apmērā Latvijas Mikroķirurģijas centram jaunas specializētas slimnīcas būvniecībai Rīgā.

Topošā slimnīca sniegs iespēju vienuviet veikt augstas kvalitātes diagnostiku un rokas, estētiskās un rekonstruktīvās mikroķirurģijas pakalpojumus, nodrošinot to lielāku pieejamību ne tikai Latvijas iedzīvotājiem, bet arī ārvalstu viesiem.

Latvijas Mikroķirurģijas centrs ir viena no vadošajām plastiskās ķirurģijas klīnikām Baltijas valstīs, kas Latvijā nodrošina pasaules līmeņa mikroķirurģijas pakalpojumus. Pieaugot gan sniegto pakalpojumu klāstam, gan arī pacientu skaitam, ārstniecības iestādei ir nepieciešamas plašākas telpas, kas ļautu apkalpot pastāvīgi augošo klientu plūsmu. Šim nolūkam iegādāts nekustamais īpašums Brīvības gatvē, Rīgā, kuru pārbūvējot un paplašinot līdz 1750 m2, plānots izbūvēt specializēto slimnīcu, tai skaitā ambulatoro medicīnas iestādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #6

DB, 06.02.2024

Dalies ar šo rakstu

Nacionālais klimata un enerģētikas plāns top. Šobrīd rit diskusijas un debates. Nevalstiskās organizācijas, uzņēmēji, ministrijas cenšas izdomāt, kā sasniegt ne 7%, bet 17% SEG emisiju samazinājumu 2030. gadā, pret 2005. gadu raugoties. Dienas Biznesa jautājumi par plānu un tā izaicinājumiem klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 6.februāra numurā lasi:

Statistika

IKP kā svārsts ap nulli

Klimatneitralitāte

Meži nevar būt par plāksteri klimata neitralitātes sasniegšanai

Tēma

Uzņēmējdarbībā nodarbinātais dzīves laikā vidēji rada 1,3-1,9 miljonus eiro lielu IKP

Nekustamais īpašums

Investīcijas nekustamajos īpašumos būtiski samazinājušās

Finanses

Pelnošākie Latvijas ministri – ienākumu TOP15

Nodokļi

Igaunijā ceļ nodokļu likmes, Somijā palielina tēriņus pētniecībai

Valūta

Eiro savā jubilejā vēl joprojām īsti visus nepārliecina

Pasaulē

Imigrācijas krīze arī dīķa otrā pusē

Portrets

Jeļena Varnus-Ļebedeva, RE.NEW vadītāja

Komentāri

Pievienot komentāru