Jaunākais izdevums

Būvkompānija “Merks” ir uzsākusi dzīvojamā projekta “Merks Viesturdārzs” otrās kārtas būvniecību un dzīvokļu rezervēšanu.

Tās ietvaros Rūpniecības ielā Rīgā tiks uzbūvēta viena ēka ar 167 dzīvokļiem un 7 tirdzniecības telpām. Otro kārtu plānots pabeigt 2022. gada pirmajā pusgadā.

“Pēc 1. kārtas ēkas nodošanas ekspluatācijā šī gada vasarā un labajiem pārdošanas rezultātiem esam nolēmuši jau šogad uzsākt 2. kārtas būvniecību un dzīvokļu rezervēšanu. Ar šīs ēkas būvniecību turpinām lielākā dzīvojamā kvartāla izbūvi Klusajā centrā,” komentē “Merks” valdes loceklis Andris Bišmeistars.

“Projekta 2. kārtas ēkā būs pieejami dažādu plānojumu 2-5 istabu dzīvokļi. Ņemot vērā tirgus tendences, otrās kārtas ēkā esam lielāku uzsvaru likuši uz 3 un vairāk istabu dzīvokļiem,” pamato “Merks” nekustamo īpašumu attīstības direktors Mikus Freimanis.

Mājokļu dzīvojamā platība būs 33-150 m2. Dzīvokļu cena plānota 2500-2900 EUR/m2. Ēka īpaši izcelsies ar to, ka tai būs zemgrīdas apkure.

“Merks Viesturdārzs” projekta ietvaros paredzēts uzcelt trīs ēkas ar aptuveni 350 dzīvokļiem. Būvkompānija “Merks” ir gan šī projekta attīstītājs, gan būvnieks.

SIA "Merks" pagājušajā gadā strādāja ar 88,879 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 38,5% mazāk nekā 2018.gadā, bet kompānijas peļņa saruka par 41,2% un bija 1,451 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Capitalica Asset Management" pārvaldītā fonda uzņēmums Latvijā nolēmis lauzt 48 miljonus eiro vērto līgumu ar būvkompāniju "Merks" par biroju kompleksa "Verde" būvniecību Rīgā, pamatojot, ka "Merks" ir pārkāpis noslēgtajā līgumā paredzētās saistības, Db.lv informēja uzņēmumā.

Pasūtītājs izskata iespēju vērsties šķīrējtiesā par līgumā paredzēto soda naudu un zaudējumu atlīdzināšanu, kas var pārsniegt 3 miljonus eiro.

SIA "Merks" valdes loceklis Andris Bišmeistars norāda, ka uzņēmums nepiekrīt "Capitalica Asset Management" viedoklim un situācijas skaidrojumam, uzskatot to par maldinošu. "SIA "Merks" uzskata "Capitalica" paziņojumā minētos faktus un apgalvojumus par nepamatotiem. Viņaprāt, iespējamai prasībai pret SIA "Merks" nav jebkāda juridiska pamata.

"Līgums, ko 2020. gada 16. jūnijā parakstīja SIA "Merks" un SIA "Hanza 14" par biznesa kompleksa "Verde" būvniecību Rīgā, nestājās spēkā, jo neiestājās līguma spēkā stāšanās nosacījums. Sarunas par jauna līguma parakstīšanu par "Verde" būvniecību ir beigušās, nepanākot vienošanos," skaidro A.Bišmeistars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija SIA "Merks" par 22 miljoniem eiro būvēs biznesa centru "Gustavs" Rīgā, liecina "Merks" mātesuzņēmuma "Merko Ehitus" paziņojums biržai "Nasdaq Tallinn".

Otrdien, 3.augustā, "Merks" ir noslēdzis līgumu ar Lietuvas "Galio Group" ietilpstošo SIA "Gustava parks projekti" par biznesa centra "Gustavs" būvniecību Rīgā, Gustava Zemgala ielā 73.

Tā būs pirmā ēka "Gustava biznesa parka" projektā, kuru kopumā veidos trīs ēkas.

Db.lv jau rakstīja, ka vienu no trijām biroju ēkām biznesa centrā “Gustavs” izīrējis SEB grupas pakalpojumu centrs. Plānots, ka SEB nomās aptuveni 11 000 kvadrātmetru platības, lai nodrošinātu vietu vairāk nekā 1000 darbiniekiem.

SEB biznesa pakalpojumu centrs pārcelsies uz jaunām telpām 

SEB grupas biznesa pakalpojumu centrs Rīgā ir noslēdzis līgumu ar nekustamā īpašuma...

Noslēgtais līgums paredz sešu stāvu biroju ēkas un divstāvu pazemes autostāvvietas celtniecību, kā arī infrastruktūras izbūvi.

Līguma vērtība ir aptuveni 22 miljoni eiro (plus pievienotās vērtības nodoklis). Būvdarbus plānots pabeigt 2022.gada decembrī.

"Mēs esam priecīgi, ka šis nozīmīgais projekts ir sasniedzis jaunu soli savā attīstībā, iesaistoties ģenerāluzņēmējam “Merks”. “Galio Group” rūpējas par sociālo ietekmi, tāpēc mūsu biroja ēkas Rīgā būs energoefektīvas un videi draudzīgas. Ar biznesa centru “Gustavs” esam izveidojuši tālredzīgu vietu, lai iedvesmotu, uzmundrinātu un atbalstītu jūs –– biznesa centra “Gustavs” nākotnes darbiniekus. Turklāt, arī tā apkārtne –– VEF kvartāls –– ir ļoti veiksmīgi attīstījusies un ir kļuvusi par uzņēmējdarbības rajonu, kur satiekas jaunie profesionāļi. Mēs redzam, ka šis rajons ir ļoti daudzsološs Rīgas nākotnei,” komentē Kaspars Beitiņš, “GALIO Development” valdes loceklis Latvijā.

"Šis ir viens no straujāk augošajiem rajoniem Rīgā, tāpēc esam gandarīti dot arī savu pienesumu tā attīstībā. “Gustavs” biznesa centrs sniedz ieskatu, kādai ir nepieciešams izskatīties jaunākās paaudzes biroju ēkai – dabai draudzīgai, harmoniskai un modernai. Šajā projektā mēs nodrošināsim būvniecības un autoruzraudzības procesus, lai sekmīgi iekļautos vēlamajā būvniecības termiņā un garantētu būves realizāciju atbilstoši izstrādātajam projektam," piebilst Andris Bišmeistars, SIA “Merks” valdes loceklis un celtniecības direktors:

“Gustavs” biznesa centra arhitekti un projekta autori ir SIA “Vilnis Mičulis”. Būvuzraudzību nodrošina SIA “Būvuzraugi LV”.

"Gustava parks projekti" ir reģistrēta 2019.gada maijā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 4,3 miljoni eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Lietuvas uzņēmums "Galio Asset Management", bet patiesais labuma guvējs ir Lietuvas uzņēmējs Nerijs Numa (līdz 2020.gadam - Numavičs).

"Merks" pērn strādāja ar 49,795 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 44% mazāk nekā 2019.gadā, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 12,9% un sasniedza 1,638 miljonus eiro. Vienlaikus "Merks" koncerna apgrozījums 2020.gadā bija 49,735 miljoni eiro, kas ir par 46,4% mazāks nekā 2019.gadā, bet koncerna peļņa palielinājās 5,9 reizes un sasniedza 1,896 miljonus eiro.

Būvkompānija "Merks" ir ģenerāluzņēmējs sabiedrisko, dzīvojamo un rūpniecisko ēku, kā arī inženierbūvju celtniecībā, kas Latvijā darbojas kopš 1996.gada. Būvkompānija "Merks" ietilpst Igaunijas "Merko Ehitus" grupā, kuras akcijas kopš 1997.gada kotē Tallinas "Nasdaq" biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija "Merks" ir uzsākusi jauna dzīvojamā projekta "Merks Mežpilsēta" būvniecību Rīgā, Mežciemā. Projekta pirmās kārtas ietvaros tiks uzbūvētas 3 piecstāvu ēkas ar 117 dzīvokļiem.

Ēkas plānots pabeigt līdz 2021. gada beigām.

Uzsāk Merks Viesturdārzs otrās kārtas būvniecību 

Būvkompānija “Merks” ir uzsākusi dzīvojamā projekta “Merks Viesturdārzs” otrās kārtas...

Projekta trīs energoefektīvajās ēkās būs pieejami 2 līdz 3 istabu dzīvokļi ar dzīvojamo platību 35-70 m2. Dzīvokļu cena plānota 1750-1950 EUR/m2.

“Šis dzīvojamais projekts būs mūsu pirmais projekts jaunajām ģimenēm,” stāsta “Merks” nekustamo īpašumu attīstības direktors Mikus Freimanis.

Orkla uzsāk jaunas cepumu un vafeļu ražotnes celtniecību Ādažos 

Investējot 32 miljonus eiro, "Orkla" uzsākusi jaunas cepumu un vafeļu ražotnes celtniecību...

"Merks" apgrozījums 2019.gadā bija 88,879 miljoni eiro, kas ir par 38,5% mazāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Skonto Group" uzņēmums "Skonto Prefab" pabeidzis darbu pie būvkompānijas "Merks" projekta Piņķos, kur top starptautiskā koledža ar dienesta viesnīcas funkciju trīs stāvos.

Projekts atbilst jaunākajām būvniecības ilgtspējas tendencēm. Būves konstrukcijas veidotas no CLT koka paneļiem un līmētām koka sijām, kas Latvijā tik apjomīgā daudzumā un publiskā objektā izmantoti pirmo reizi. "Skonto Prefab" koledžai ražoja CLT konstrukcijas, piegādāja līmētas koka sijas jeb Glulam un sniedza CLT/ Glulam montāžas konsultācijas.

Merks Piņķos būvēs jaunu koledžu ar dienesta viesnīcu  

Būvkompānija «Merks» parakstījusi līgumu ar SIA «LMH» par Starptautiskās koledžas ar dienesta...

"Materiālu ražošanu un piegādi īstenojām īsā termiņā un ir gandarījums, ka tik apjomīgs projekts realizēts Latvijā. Būtiski pieminēt, ka "Skonto Prefab" ir ļoti elastīga pieeja darbam, projektā mainoties montāžas secībai, operatīvi spējām pielāgot ražošanu un piegādes. Kopā projektam piegādājām 2060 kubikmetru CLT materiālu un 190 kubikmetru jeb 6 kravas mašīnas ar līmētām sijām. Projektā ir ļoti daudz līmēto kolonnu un siju savienojumu, kas montāžas darbu padarīja izaicinošu, taču ne neiespējamu," stāsta "Skonto Prefab" izpilddirektors Mārtiņš Ķeņģis.

Projektā izmantotais dabas atjaunojamais kokmateriālu resurss būtiski samazina vides piesārņojumu. CLT materiālu izmanto, jo tas ir patīkamāks, draudzīgāks videi, atstāj mazāku CO2 pēdas nospiedumu. Šī materiāla konstrukcijas ir vieglākas, līdz ar to arī efektīvāk transportējamas un arī montāžas ātrums ir lielāks. Turklāt koks ir viens no resursiem, kas ir plaši pieejams Latvijā.

"Starptautiskā koledža būtībā ir hibrīdbūve, kas pasaulē ir atzīts kā ilgstpējīgas domāšanas koncepts, - pielietotas plānotajam apjomam visatbilstošākās konstrukcijas un būvniecības paņēmieni, liekot uzsvaru uz pilnkoka (CLT un Glulam) konstrukcijām, izstrādājot projektu BIM platformā un lielāko daļu no būvniecības elementiem saražojot "off-site" tehnoloģijā. Šādi paņēmieni saīsina būvniecības laiku un palielina kvalitāti par aptuveni 30%, kā arī ļauj ātrāk panākt ēkas hermētiskumu, nodrošinoties pret nelabvēlīgu laika apstākļu ietekmi," stāsta Andris Bišmeistars "Merks" valdes loceklis un celtniecības direktors.

Starptautiskās koledžas kopējā vērtība ir 10,1 miljons eiro un kopējā ēkas platība ir 7011 m2. Koledža darbu plāno uzsākt jaunajā mācību gadā, tajā vienlaicīgi var mācīties 500 audzēkņi, bet dienesta viesnīcā var izmitināt 100 personas.

"Skonto Prefab" ir uz eksportu vērsts būvniecības pakalpojumu uzņēmums, kas specializējas dzelzsbetona, metāla un krustām līmētu koka (CLT) konstrukciju projektēšanā, ražošanā, piegādē un montāžā. Uzņēmums ir daļa no Latvijā vadošās būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group".

Skonto Prefab apgrozījums pērn bijis 50,38 miljoni eiro 

Latvijā viens no lielākajiem dzelzsbetona un koka konstrukciju eksportētājiem "Skonto Prefab" aizvadīto...

"Skonto Group" ietilpst šādi uzņēmumi - "Skonto Prefab", "Skonto Plan Ltd", "Latvijas energoceltnieks" un "Cross Timber Systems". Pērn grupā ietilpstošie uzņēmumi darbaspēka nodokļos Latvijā iemaksāja vairāk nekā 14 miljonus eiro.

Būvkompānija "Merks" ir ģenerāluzņēmējs sabiedrisko, dzīvojamo un rūpniecisko ēku, kā arī inženierbūvju celtniecībā, kas Latvijā darbojas kopš 1996.gada. "Merks" Latvijā ir uzbūvējis vairāk kā 120 dažādus objektus, tai skaitā - sabiedriskās būves, ražošanas ēkas un inženierbūves, un vairāk kā 1500 dzīvokļu. Būvkompānija "Merks" ietilpst Baltijas būvniecības tirgus līdera "Merko Ehitus" grupā, kuras akcijas kopš 1997.gada tiek kotētas Tallinas Nasdaq biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai stiprinātu būvkompānijas nekustamo īpašumu biznesa virziena atpazīstamību tirgū un veidotu komunikāciju, kas vērsta tieši uz dzīvokļu pircējiem, "Merks" izveidojis jaunu zīmolu "Merks mājas", kas apvienos uzņēmuma attīstītos nekustamo īpašumu projektus.

"Esam viens no līderiem dzīvojamo māju attīstīšanā Latvijā, priecājamies par 2020.gada labajiem rezultātiem, neskatoties uz ārējo apstākļu ietekmi. Turpmākajos gados plānojam palielināt jauno projektu pārdošanas apjomus, kā arī paplašināt savu dzīvokļu piedāvājumu, lai kļūtu par nozares līderiem. Savukārt atsevišķa zīmola izveide mūsu nekustamo īpašumu attīstības biznesa segmentam ir loģisks solis, lai nodalītu komunikāciju ar dzīvokļu pircējiem no pārējiem mūsu projektiem, kur esam ģenerāluzņēmējs" stāsta "Merks" valdes loceklis Andris Bišmeistars.

Līdz ar "Merks mājas" zīmolu izveidota arī jauna mājaslapa, kurā turpmāk vienkopus būs pieejama informācija par visiem uzņēmuma SIA "Merks" attīstītajiem projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītāju topa līderis pandēmijas gadā, tāpat kā gadu iepriekš, ir uzņēmums Bonava, kas 2020.gadā uzrādījis teju identiskus pārdošanas apjomus kā gadu iepriekš.

Nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas Colliers veiktajā Rīgas un tuvās Pierīgas jauno un renovēto dzīvokļu tirgus apskatā par 2020.gadu apkopots, ka Bonava 2020. gadā aktīvi pārdevusi dzīvokļus 6 projektos.

TOP 10 projekti Rīgā un Pierīgā pēc pārdošanas ieņēmumiem 

Darījumu kopsumma nekustamā īpašuma pirmreizējā tirgū 2020. gadā pārsniegusi 255 miljonus eiro....

Bonavai strauji pietuvojies YIT, pateicoties labajiem pārdošanas rādītājiem Green City un Annas Parks projektos.

Topa trešajā vietā ierindojas Merks, kas šajā vietā pakāpies no septītās pozīcijas gadu iepriekš. Merks turpina pārdošanu projektā Gaiļezera nami, kura pirmā kārta jau izpārdota, kā arī 2020. gadā ekspluatācijā nodotajā projektā Merks Viesturdārzs.

Tāpat TOP 10 iekļuvuši attīstītāji Vastint un R.Evolution, kas līdz šim specializējušies uz premium projektu attīstīšanu. Šie abi attīstītāji kopā veido vairāk kā pusi no premium tirgus pārdošanas apjomiem.

No jauniem attīstītājiem topā iekļuvuši divi: Home 4 Living, kas 2020. gadā nodeva ekspluatācijā Mārupes namu pirmo kārto un pašlaik būvē otro kārtu; kā arī igauņu attīstītājs Hepsor, kas 2020. gadā pabeidzis trīs projektus: Legato un Sentimento Āgenskalnā un Strēlnieku 4B klusajā centrā.

TOP 10 attīstītāji un to tirgus daļa 2020. gadā pēc pārdošanas ieņēmumiem:

Avots: Colliers

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas centrā attīstāmo darījumu centru "Verde" būvēs Latvijas būvuzņēmums "Velve", ar kuru "Capitalica Asset Management" ir parakstījusi 49 miljonus eiro vērtu ģenerāluzņēmēja līgumu.

Darījumu centra būvniecība sāksies jau oktobrī, visu kompleksu plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām.

Dienas Bizness jau ziņoja, ka iepriekš būvniecības līgums tika noslēgts ar būvkompāniju "Merks", taču pamatojot, ka "Merks" ir pārkāpis noslēgtajā līgumā paredzētās saistības, līgums augusta izskaņā tika lauzts.

"Tas ir viens no lielākajiem un inovatīvākajiem būvniecības sektora projektiem Rīgā pēdējo gadu laikā, tāpēc konkursa dalībniekiem tika izvirzītas ļoti augstas prasības. Izvērtējām piecu lielāko Baltijas valstu būvuzņēmumu piedāvājumus, viņu pieredzi līdzīgu projektu īstenošanā, darbu kvalitāti, spēju īstenot sarežģītus inženiertehniskos risinājumus, labu reputāciju un izvēlējāmies "Velve" kā uzņēmumu, kas pilnībā atbilst visiem šiem kritērijiem," saka projekta attīstītāja SBA investīciju pārvaldības uzņēmuma "Capitalica Asset Management" ģenerāldirektors Andrjus Barštis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija "Merks" ir uzsākusi jauna dzīvojamā projekta "Merks Duntes Zīles" būvniecību Rīgā, Pededzes ielā. Projekta ietvaros ir plānots uzbūvēt divas ēkas, četrstāvu un piecstāvu, ar kopumā 84 dzīvokļiem.

Ēkas plānots pabeigt līdz 2022. gada maijam.

Projekta energoefektīvajās ēkās būs pieejami 2 līdz 4 istabu dzīvokļi ar kopējo platību 40 – 95 m2. Dzīvokļu cena plānota 71 000 – 183 000 eiro.

"Šis ir mūsu otrais dzīvojamais projekts, kas paredzēts jaunajām ģimenēm. Ņemot vērā tirgus tendences, mēs turpinām attīstīt kompakta tipa dzīvokļus ar ērtiem plānojumiem par pieejamu cenu, īpašu uzsveru liekot uz divu un trīs istabu dzīvokļiem ", stāsta Mikus Freimanis, "Merks" Nekustamo īpašumu attīstības direktors.

Būvkompānija "Merks" ir gan šī projekta attīstītājs, gan būvnieks, gan arī – garantijas sniedzējs, uzņemoties pilnu atbildību par paveikto darbu un izmantoto materiālu kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jaunās “Orkla Biscuit Production” cepumu un vafeļu ražotnes būvnieku konkursa kārtībā izvēlēta būvkompānija “Merks", informē uzņēmumā.

Līgums, kura kopsumma ir teju 32 miljoni eiro, paredz jaunas cepumu un vafeļu ražotnes būvniecību Ādažos. SIA “Merks” sagatavošanās darbus būvniecībai uzsāks šā gada oktobrī.

“Šī ražotne ir iecerēta kā ilgtspējīgas ražošanas paraugs visā “Orkla” grupā. Jaunajā ražotnē tiks ražoti cepumi un vafeles Skandināvijas un Baltijas valstīm, kā arī nākotnē citiem tirgiem, veidojot vafeļu un cepumu ražošanas kompetenču centru mūsu reģionā,” teic SIA “Orkla Biscuit Production” un “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

“Šis ir lielākais un nozīmīgākais pārtikas ražotnes objekts “Merks” darbības vēsturē ar kopumā 31 000 kvadrātmetru platību. Esam gandarīti būt izvēlētiem par partneriem, tādējādi turpinot iepriekšējo veiksmīgo sadarbību ar pasūtītāju un Ādažu novada pašvaldību. Mūsu spēcīgā profesionāļu komanda darīs visu, lai realizētu projektu plānotajā laikā un pēc visaugstākās kvalitātes standartiem,” saka “Merks” valdes loceklis un celtniecības direktors Andris Bišmeistars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku karteļa lietā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) varētu pārtraukt Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izmaksas par 12 realizācijas procesā esošiem objektiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja CFLA direktore Anita Krūmiņa.

Kopumā pēc CFLA aplēsēm finanšu korekcijas apjoms var sasniegt vismaz 18,6 miljonus eiro par 25 objektiem, kuru būvniecībā bija iesaistīti karteļa dalībnieki.

Krūmiņa sacīja, ka kopumā no 77 objektiem, kuri minēti Konkurences padomes (KP) lēmumā par būvnieku karteli, ES līdzfinansējums bija piesaistīts 47 projektos, taču 22 no šiem projektiem iepirkums ticis pārtraukts bez līguma vai arī tajā uzvarējis kartelī neiesaistīts uzņēmums, tāpēc šajos projektos CFLA finanšu korekciju nepiemēros.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

Savukārt no 25 projektiem, kuros finanšu korekcija varētu tikt piemērota, 13 objekti jau ir pabeigti, nodoti ekspluatācijā un par šiem objektiem CFLA jau ir izmaksājusi ES līdzfinansējumu. No šiem projektiem finanšu korekcija 10,6 miljonu eiro apmērā var tikt pieprasīta piedziņas veidā no pasūtītājiem, kuri pēc tam varēs vērsties pret būvniekiem ar regresa prasību.

Savukārt 12 objekti vēl ir būvniecības noslēguma fāzē un par šiem projektiem CFLA vēl nav veikusi ES līdzfinansējuma izmaksas. Attiecīgi par šiem projektiem finanšu korekcija astoņu miljonu eiro apmērā var tikt piemērota, veicot ieturējumus un neizmaksājot ES fondu naudu.

Ņemot vērā, ka no KP publiskotā lēmuma nav iespējams izdarīt viennozīmīgus secinājumus par pasūtītāja iesaisti pārkāpumā, CFLA šīs informācijas noskaidrošanai pieprasījusi papildu informāciju no KP. Ja tiks gūti pierādījumi pasūtītāja iesaistei pārkāpumos, korekcijas summa ES fondu projektos var pieaugt, skaidroja Krūmiņa.

Viņa pastāstīja, ka sākotnēji katra konkrētā ES fondu projekta ietvaros CFLA pieņems lēmumu konstatēt neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizdomas par krāpšanu", nosakot finanšu korekciju, apturot maksājumus attiecīgajā projektā koriģējamo izdevumu apmērā, taču neuzsākot neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu.

CFLA gala lēmums par neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizliegta pretendentu vienošanās", finanšu korekcijas piemērošanu un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu tiks pieņemts pēc tam, kad būs pagājis KP lēmuma apstrīdēšanas laiks un tas būs stājies spēkā, vai, ja KP lēmums tiks apstrīdēts, tad pēc tam, kad būs stājies spēkā tiesas spriedums attiecīgajā strīdā, uzsvēra Krūmiņa.

Pēc CFLA lēmuma ES fondu projektu īstenotājiem jeb pasūtītājiem būs tiesības vērsties regresa kārtībā pret konkrēto pārkāpumu izdarījušajiem uzņēmumiem.

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju - atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu.

Saskaņā ar finanšu korekciju vadlīnijām tiek noteiktas vairākas korekcijas. Korekcija 10% apmērā tiek noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalījušies dažādi (ne tikai kartelī iesaistīti) uzņēmumi, bet konkrēto līgumu noslēdzis kāds no kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem. Korekcija 25% var tik noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki/uzņēmumi, un konkurence tikusi būtiski ierobežota. Savukārt 100% korekcija var tikt noteikta, ja apstiprināta pasūtītāja iesaiste, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā noslēdzis konkrēto līgumu.

Jau ziņots, ka starp projektiem, kuriem CFLA varētu piemērot finanšu korekciju, ir Rīgas pilsētas pašvaldības pasūtītie - būvnieka SIA "Re&Re" īstenotais Latvijas Nacionālā mākslas muzeja projekts un būvnieka SIA "Velve" īstenotais VEF kultūras pils projekts.

Tāpat finanšu korekciju varētu piemērot Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtītajiem projektiem - būvnieka SIA "Arčers" īstenotajam Rīgas Angļu ģimnāzijas projektam, būvnieka "Rere būve 1" īstenotajam Rīgas Franču liceja projektam un SIA "Velve" īstenotajam Zolitūdes skolas projektam. Finanšu korekcija varētu tikt piemērota arī par Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma pasūtīto un būvnieka "Rere būve" īstenoto tehnikuma projektu.

Finanšu korekcija var skart Latvijas Universitātes (LU) pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto LU Akadēmiskā centra Torņakalnā projektu, kā arī VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" pasūtīto un būvnieka SIA "LNK Industries Partnership" īstenoto Daugavas stadiona tribīņu projektu.

Tāpat finanšu korekcija var tiks piemērota Ventspils Mūzikas vidusskolas pasūtītā un būvnieka "Merks-Ostas celtnieks" īstenoto Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles projektu, kā arī Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes "Komunālā pārvalde" pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto Inovāciju centa projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart Jelgavas pašvaldības pasūtīto un būvnieka "Rere būve 1" īstenoto Jelgavas Valsts ģimnāzijas projektu, kā arī VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pasūtīto un būvnieka SIA "Abora" īstenoto Prokuratūras ēkas projektu.

Tāpat finanšu korekcija varētu skart četrus Rīgas Tehniskās universitātes pasūtītos projektus, kurus īstenoja būvnieki "Merks" un "Abora", kā arī SIA "Latvijas energoceltnieks" īstenoto Rēzeknes tehnikuma projektu un Siguldas novada pašvaldības pasūtīto un "Rere būve 1" īstenoto Siguldas pils projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Jelgavas pilsētas slimnīcas projektu, "Velves" īstenoto Liepājas slimnīcas projektu, Ogres pašvaldības pasūtītos projektus - būvnieka "Rere būve, Re&Re un Campaign" īstenoto Ogres sociālā centra projektu, kā arī "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Ikšķiles vidusskolas projektu.

Tāpat LETA jau vēstīja, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa būvuzņēmumu vēl analizē Konkurences padomes (KP) lēmumu būvniecības karteļa lietā, daži no tiem plāno to pārsūdzēt, pavēstīja aptaujāto ar KP lēmumu sodīto būvuzņēmumu pārstāvji.

AS "LNK Industries" pārstāvji pavēstīja, ka uzņēmums vēl nav detalizēti iepazinies ar KP pieņemtā lēmuma saturu un argumentāciju.

"Tomēr jau šobrīd ir secināms, ka KP, pieņemot lēmumu par "LNK Industries" sodīšanu, ir vadījusies nevis no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un pierādījumiem lietā, bet gan no populistiskiem apsvērumiem, tādā veidā klaji ignorējot gan KP darbību reglamentējošos normatīvos aktus, gan arī iesaistīto personu Satversmē garantētās tiesības. Ņemot vērā minēto, "LNK Industries" ir apņēmības pilna pierādīt savu nevainīgumu tiesā," pauda "LNK Industries" pārstāvji.

KP: Būvnieku karteļa dalībnieki iesaistīti iepirkumos par aptuveni 687 miljoniem eiro 

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz...

Arī SIA "Arčers" ir saņēmis KP lēmumu un, ņemot vērā tā apjomu, kompānijas vadība kopā ar juristiem to izskata un analizē. Kad minētais lēmums tiks pilnībā izvērtēts, uzņēmums lems par tālāko rīcību, pauda "Arčers" pārstāvji.

SIA "Skonto būve" pārstāvji pavēstīja, ka uzņēmums iepazīsies ar KP lēmumu un izvērtēs iespēju to pārsūdzēt Latvijas administratīvajā tiesā.

AS "Rere grupa" pārstāvji pavēstīja, ka grupa ir saņēmusi KP lēmumu par grupas meitasuzņēmuma SIA "Rere būve" iesaisti savstarpēji aizliegtu vienošanos slēgšanā, līdz ar to uzņēmumam ir piemērots naudas sods 711 050,34 eiro apmērā.

"Rere grupa" pārstāvji norādīja, ka KP lēmums ir apjomīgs dokuments uz 200 lapām, tāpēc šobrīd uzņēmums to izvērtē. Uzņēmums 30 dienu laikā pieņems lēmumu, vai KP lēmums "Rere būve" lietā tiks pārsūdzēts tiesā.

SIA "Re & Re" pārstāvji aģentūrai LETA pavēstīja, ka "Re & Re" ir saņēmusi KP lēmumu būvniecības nozares uzņēmumu lietā. Patlaban saņemtie dokumenti tiek izvērtēti, pēc kā uzņēmums lems par turpmāko rīcību.

""Re & Re" noraida KP paustos apgalvojumus par uzņēmuma dalību sarunās ar citiem tirgus dalībniekiem ar mērķi panākt konkurenci ierobežojošus noteikumus, it īpaši par augstāku aktivitātes līmeni uzņēmumam pārmestajās sarunās," pauda "Re & Re" pārstāvji.

Pirmdien, 9.augustā, būvuzņēmuma "Merks" mātesuzņēmums "Merko Ehitus" par plānu pārsūdzēt tiesā KP lēmumu paziņoja biržai "Nasdaq Tallinn".

Savukārt viena no lielākajiem publiskā pasūtītāja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārstāvji, lūgti komentēt KP pausto, ka daudzi pasūtītāji zinājuši par karteli, kā arī to, ka pasūtītājiem ir tiesības atgūt iepirkumos pārmaksātās summas, pavēstīja, ka "VNĪ rīcībā nav nekādas informācijas par šādu faktu. VNĪ iepazīsies ar KP lēmumu, visiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem un izvērtēs turpmāko rīcību".

Jau ziņots, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirma SIA "Merks" un tās mātesuzņēmums AS "Merko Ehitus" pārsūdzējuši Administratīvajā tiesā Konkureces padomes (KP) lēmumu būvnieku karteļa lietā, teikts "Merko Ehitus" paziņojumā biržai "Nasdaq Tallinn".

"Merks" uzskata, ka KP secinājumi par kompānijas uzņēmējdarbības praksi ir nepamatoti gan faktiski, gan juridiski.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

"KP uzliktais naudas sods un visas citas iespējamās sekas, kas noteiktas saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem, nestāsies spēkā, kamēr nebūs stājies spēkā galīgais tiesas spriedums," teikts paziņojumā Tallinas biržai.

Paziņojumā teikts, ka "Merko Ehitus" grupa ir apņēmusies veicināt un īstenot ētiskus biznesa standartus un uzvedību, kā arī ievērot visus likumus un noteikumus, kas reglamentē uzņēmējdarbības praksi. Jebkurš iespējamais godīgas konkurences pārkāpums ir grupas darbības principu un vērtību pārkāpums, uzsvērts paziņojumā.

Jau vēstīts, ka aizvadītajā nedēļā arī būvfirma AS "LNK Industries" pārsūdzēja KP lēmumu.

LNK INDUSTRIES pārsūdzējusi KP lēmumu būvnieku karteļa lietā 

AS “LNK INDUSTRIES”, izvērtējot visu saņemto informāciju, kā arī izanalizējot savu darbu...

Atgādinām, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bijuši iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā. Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānijas “Merks” jaunākajā dzīvojamajā projektā “Merks Duntes Zīles”, Pededzes ielā iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Projekta ietvaros ir plānots uzbūvēt divas ēkas, četrstāvu un piecstāvu, ar kopumā 84 dzīvokļiem, kurus plānots pabeigt līdz 2022. gada maijam.

Kopš darbu uzsākšanas aprīlī, pabeigti rakšanas un pāļu izbūves darbi, kā arī norit dzelzsbetona pamatu izbūves darbi.

“Merks Duntes Zīles” atradīsies vienā no vismazāk apbūvētajām apkaimēm Rīgā, pie Skanstes apkārtnes, kas ir iecienīta vieta ģimenēm un jaunajiem profesionāļiem. Projekta energoefektīvajās ēkās būs pieejami 2 līdz 4 istabu dzīvokļi ar kopējo platību 40 – 95 m2. Dzīvokļu cena plānota 71 000 – 183 000 eiro.

Ēku pagrabstāvos atrodas ērtas privātās noliktavas, ratiņu telpa, kā arī 42 m2 atpūtas telpa ēku iedzīvotājiem vai pazemes autostāvvietas iegādei, atkarībā no izvēlētās dzīvojamās ēkas. Abās ēkās būs pieejams lifts, kurš savienojas arī ar pagrabstāvu. Visos dzīvokļos būs pieejami balkoni vai lodžijas, kur būs vieta augu kastēm, kā arī augstie 2.75m griesti dzīvoklī radīs plašuma un mājīguma sajūtu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekziperī Starptautiskās skolas vecāko klašu audzēkņu mācību un dzīvojamajā mītnē Piņķos beigušies būvdarbi un objekts ir nodots ekspluatācijā, informē būvkompānija SIA "Merks".

Projekts īstenots nepilna gada laikā, izmantojot "design&build" principu, kur "Merks" vadīja gan objekta projektēšanas, gan būvniecības darbus. Šis princips sekmē vēlamā rezultāta sasniegšanu pasūtītāja vēlamajā termiņā un budžetā. Jaunajā vidusskolā - koledžā vienlaicīgi varēs mācīties vairāk kā 500 audzēkņu, savukārt dzīvojamajā ēkā būs iespējams izmitināt līdz 100 personām. Ēkas kopējā platība ir 6766,8 kvadrātmetru.

Db.lv jau iepriekš vēstīja, ka koledžas kopējā vērtība ir 10,1 miljons eiro.

"Jaunā vidusskolas - koledžas ēka seko pasaules būvniecības tendencēm un atbilst augstākajām mūsdienu kvalitātes un energoefektivitātes prasībām. Projekta konstrukcijas veidotas no līmētiem koka jeb CLT paneļiem, kas ir videi draudzīgāks risinājums, izmantojot dabas atjaunojamos kokmateriālu resursus. Mums bija izaicinājums pirmo reizi CLT paneļus izmantot tik apjomīgā būvē, ko veiksmīgi realizējām," stāsta "Merks" valdes loceklis un celtniecības direktors Andris Bišmeistars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Merks noslēdz 48 miljonus eiro vērtu līgumu par Verdes būvniecību

Zane Atlāce - Bistere, 17.06.2020

"Merks" valdes loceklis un celtniecības direktors Andris Bišmeistars (no kreisās) un "Verde" projekta attīstītāja, SBA investīciju pārvaldes uzņēmuma "Capitalica Asset Management" vadītājs Andrjus Barštis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Hanzas 14", kas pieder SBA investīciju pārvaldes uzņēmumam "Capitalica Asset Management", parakstījusi līgumu ar būvkompāniju "Merks" par darījumu kompleksa "Verde" būvniecību.

Noslēgtā līguma vērtība divām būvniecības kārtām pārsniedz 48 miljonus eiro.

FOTO: Divu biroju centru izveidē Skanstes apkaimē investēs 60 miljonus eiro 

Investējot 60 miljonus eiro, lietuviešu ieguldījumu pārvaldības sabiedrība Capitalica Asset Management...

"Starptautiskais ģenerāluzņēmuma konkurss, ko izsludinājām gada sākumā, piesaistīja lielu būvniecības tirgus dalībnieku uzmanību. Konkursa dalībniekiem izvirzījām ļoti augstas kvalitātes prasības un rūpīgi vērtējām visus iesniegtos piedāvājumus, ņemot vērā unikālos darījumu centra arhitektūras, tehniskos un inženiertehniskos risinājumus. Ticam, ka izvēloties SIA "Merks", kam ir liela pieredze ekskluzīvu ēku būvniecībā, projekta īstenošana notiks raiti un kvalitatīvi," saka "Verde" projekta attīstītāja, SBA investīciju pārvaldes uzņēmuma "Capitalica Asset Management", vadītājs Andrjus Barštis.

Viņš informē, ka "Verde" būvniecība sāksies jūlijā. Pirmajā kārtā ietilpst biroju ēkas un pazemes autostāvvietas būvniecība ar kopējo platību 29,5 tūkstoši kvadrātmetru. Pirmās kārtas darbus plānots pabeigt 2022. gadā. Par otrās kārtas būvniecības uzsākšanu tiks lemts 12 mēnešu laikā no līguma parakstīšanas dienas. Otrajā kārtā ietilpst biroju ēkas būvniecība ar kopējo platību 15,6 tūkstoši kvadrātmetru. Visu kompleksu plānots pabeigt 2023. gadā. Kopā projektā tiks investēti vairāk nekā 65 miljoni eiro.

A klases divu darījumu centru komplekss "Verde" atradīsies Rīgas centrā uz 1,3 ha platības zemes gabala perspektīvajā Skanstes rajonā. Mantojuma aizsardzības prasības jaunbūvējamām ēkām, īpaši augstceltnēm, ir ļoti stingras. Jaunais darījumu centra komplekss ir projektēts un tiks būvēts atbilstoši šīm prasībām, vienlaikus apvienojot modernus arhitektūras risinājumus, enerģētisko ilgtspēju un inženiertehniskas inovācijas.

Lietuvieši dod impulsu Latvijas nekustamo īpašumu tirgum 

Ja tirgus nav, tāds ir jāveido. Šādu stratēģiju Rīgā ir izvēlējusies Lietuvas...

"Rīgā pašlaik nav bagātīgs augstākās klases darījumu centru piedāvājums. Tāpēc iespēju piedalīties šī iespaidīgā projekta īstenošanā uzskatām par augstāko mūsu kompetences un pieredzes novērtējumu. Mūsu uzņēmuma vīzija ir uzticami risinājumi un kvalitatīva ideju realizēšana, ko varēsim īstenot, būvējot šo unikālo un ilgtspējīgo "Verde" darījumu centru kompleksu. Sagatavošanas darbus uzsāksim tuvākajā laikā," stāsta "Merks" valdes loceklis un celtniecības direktors Andris Bišmeistars.

Darījumu centru projektējis slavenais Latvijas arhitekts Andris Kronbergs, tehnisko projektu sagatavojis arhitektu birojs "Arhis Arhitekti".

"Capitalica Asset Management" pārvalda "Capitalica Baltic Real Estate Fund I", kas ir vienīgais SIA "Hanzas 14" īpašnieks.

Saskaņā ar auditētiem datiem, "Capitalica Baltic Real Estate Fund I" 2019. gada peļņa bija 4,4 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apbalvojuma "Būvindustrijas lielā balva 2020" galveno balvu kategorijā "Gada arhitekts" saņēmuši Ilze un Reinis Liepiņi no SIA "Sudraba arhitektūra," informē Latvijas Būvinženieru savienība.

Viņi arī apbalvoti kategorijā "Gada inženieris". Kopumā būvindustrijas lielo balvu – "Pamatakmeni" - saņēma 12 būvniecības nozares profesionāļi.

Kategorijā "Mūža ieguldījums būvindustrijā" balvu saņēma: pensionēts arhitekts, arhitektūras doktors Gunārs Asaris; SIA "Celmiņa būvkonstrukciju projektēšanas birojs" valdes priekšsēdētājs Valters Celmiņš; Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Arhitektūras un būvniecības katedras asociētais profesors Andris Šteinerts; SIA "Inženierbūve" valdes loceklis, tiltu inženieris Andris Gailis; Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes priekšnieka vietnieks, galvenais būvuzraugs Leonards Dubkevičs; Rīgas Celtniecības koledžas kursa Būvkonstrukcijas docētāja, studentu pētījumu vadītāja, būvnieku grupu kuratore Rūta Vanaga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

TOP 5 lasītākās ziņas db.lv šonedēļ

Db.lv, 20.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepazīsties ar šīsnedēļas biznesa portāla db.lv lasītāko ziņu TOP 5 un uzzini vairāk par aktualitātēm Latvijā!

1. SIA "Petrohim International Carriers" kopš AS ABLV Bank slēgšanas 2018. gada sākumā nav saņēmusi aptuveni 900 tūkstošus eiro, kas iesaldēti uz uzņēmuma īpašniekiem nezināmu laiku. Uzņēmums maksā nodokļus, apgrozījums pēdējos gados turas ap 20 miljoniem eiro.

Latvijas iestāžu aizdomas liedz saņemt iesaldētu naudu 2,5 gadus 

SIA "Petrohim International Carriers" kopš AS ABLV Bank slēgšanas 2018. gada sākumā...

2. Ogres novada pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar pilnsabiedrības “MMG” par jaunās Ogres Valsts ģimnāzijas un sporta ēkas būvprojekta izstrādi, būvniecību un autoruzraudzību

Ogrē par 21 miljonu eiro būvēs jaunu ģimnāzijas un sporta ēku 

Ogres novada pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar pilnsabiedrības “MMG” par jaunās Ogres...

3. Latvijā strādājošo banku peļņa šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, būtiski sarukusi

FOTO: Sāpīgs cirtiens banku peļņai 

Latvijā strādājošo banku peļņa šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada...

4. Krīzes laikā pašā Purvciema centrā tika atvērts ģimenes restorāns "Purch", kuru izveidoja burgernīcas "Lielais Kristaps" saimnieks Kristaps Linde un pavārs Ričards Vēciņš

No Spānijas uz Purvciemu 

Krīzes laikā pašā Purvciema centrā tika atvērts ģimenes restorāns "Purch", kuru izveidoja...

5. SIA "Hanzas 14", kas pieder SBA investīciju pārvaldes uzņēmumam "Capitalica Asset Management", parakstījusi līgumu ar būvkompāniju "Merks" par darījumu kompleksa "Verde" būvniecību

Merks noslēdz 48 miljonus eiro vērtu līgumu par Verdes būvniecību  

SIA "Hanzas 14", kas pieder SBA investīciju pārvaldes uzņēmumam "Capitalica Asset Management",...

Vairāk lasiet žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

CFLA vērtēs finanšu korekcijas nepieciešamību būvnieku karteļa realizētajos projektos

LETA, 11.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) pēc iepazīšanās ar Konkurences padomes (KP) lēmumu būvnieku karteļa lietā izvērtēs finanšu korekcijas nepieciešamību ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu īstenotajos projektos, pavēstīja CFLA pārstāvji.

"CFLA nepieciešama iespēja iepazīties ar pilno KP lēmuma saturu un detaļām, un to esam lūguši. Tikai pēc visu gadījumu analīzes CFLA varēs izvērtēt, kā šis lēmums ietekmēs ES fondu projektus vai to finansējuma apjomu," skaidroja CFLA pārstāvji.

Viņi atgādināja, ka ES fondu projektos tiek ievērots nulles tolerances princips pret krāpšanu vai korupciju, proti, šādas darbības fondu projektos nav pieļaujamas.

Būvnieki vēl analizē lēmumu būvniecības karteļa lietā, daži jau plāno pārsūdzēt 

Liela daļa būvuzņēmumu vēl analizē Konkurences padomes (KP) lēmumu būvniecības karteļa lietā,...

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju, tas ir, atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu ES fondu projektos. Atkarībā no situācijas atbalsta samazinājums būtu 100%, ja pierādīta pasūtītāja iesaiste, vai mazākā apmērā (25% un 10%) - citos gadījumos.

Saskaņā ar vadlīnijām tiek noteikta 10% finanšu korekcija, ja pretendenti aizliegto vienošanos veikuši bez ES fondu vadības un kontroles sistēmā esošas personas palīdzības vai līgumslēdzējas iestādes palīdzības, un kāds no aizliegtajā vienošanās iesaistītajiem uzņēmumiem noslēdzis konkrēto līgumu vai līgumus.

Savukārt 25% finanšu korekcija tiek piemērota, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki un konkurence tikusi būtiski ierobežota.

Finanšu korekcija 100% apmērā tiek piemērota, ja ES fondu vadības un kontroles sistēmā esoša persona vai līgumslēdzēja iestāde piedalījusies aizliegtās pretendentu vienošanās procesā, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā, noslēdzis konkrēto līgumu vai līgumus.

Jau ziņots, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

KP: Būvnieku karteļa dalībnieki iesaistīti iepirkumos par aptuveni 687 miljoniem eiro 

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz...

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūraslīcis", Jūrmalā.

KP arī informēja, ka nedaudz vairāk nekā puse no iepirkumiem, kuros iesaistīts būvnieku kartelis, bijuši ar ES fondu līdzfinansējumu.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņas no kopumā 10 Konkurences padomes (KP) sodītajām būvfirmām Administratīvajā apgabaltiesā pārsūdzējušas KP lēmumu būvnieku karteļa lietā.

Kopumā tiesā saņemti 10 iesniegumi. Par astoņiem no tiem tiesa ierosinājusi lietas, vēl par vienu iesniegumu pagaidām nav pieņemts lēmums, bet vēl viens iesniegums pagaidām atstāts bez virzības, lai iesniedzējs novērstu trūkumus.

Lietas ierosinātas par SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Rere būve" un tās mātesuzņēmuma AS "Rere grupa", SIA "Arčers", AS "LNK Industries", SIA "Abora" un tās mātesuzņēmuma SIA "Tehnocentrs", SIA "Re & Re" un "LNK Industries" mātesuzņēmuma SIA "LNK (Latvijas novitātes komplekss)" iesniegumiem.

Par būvfirmas SIA "Merks" un tās mātesuzņēmuma AS "Merko Ehitus" iesniegumu tiesa lēmumu vēl nav pieņēmusi, bet "Arčers" mātesuzņēmuma AS "UGN" iesniegums pagaidām atstāts bez virzības konstatēto trūkumu novēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spītējot pandēmijas radītajiem apstākļiem, jaunā "Selgas" cepumu un vafeļu ražotnes būvniecība Ādažos norit pēc plāna. Jau nākamgad ar vismaz 250 jaunām darba vietām vairāk nekā 30 000 m2 platībā plānots, ka darbu uzsāks jau septītā "Orkla" uzņēmuma ražotne Latvijā, informē uzņēmums.

Papildus tam 2021. gada aprīlī palielināts uzņēmuma "Orkla Biscuit Production" pamatkapitāls par 10 miljoniem eiro, kopumā veidojot 30 miljonus eiro.

"Esam gandarīti redzēt, ka, neskatoties uz Covid-19 ietekmi, "Selgas" ražotnes būvniecība norit pēc plāna un dažos posmos pat ir izdevies apsteigt laika grafiku. Vienlaikus mēs saglabājam mūsu fokusu uz divām prioritātēm šajā projektā – droša darba organizācija, ievērojot veselības aizsardzības pasākumus, kā arī ražotnes atbilstība mūsdienīgām ilgtspējības prasībām. Ņemot vērā augsto aktivitātes līmeni projektā, esam palielinājuši arī uzņēmuma pamatkapitālu, lai varam turpināt tālākos projekta soļus," skaidro SIA "Orkla Biscuit Production" un SIA "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Lidl Latvija" un būvfirma "Merks" noslēguši būvniecības darbus "Lidl" loģistikas centrā Rīgā, Dreiliņos, un objekts nodots ekspluatācijā.

Jaunuzceltais 51 tūkstoti kvadrātmetru lielais loģistikas centrs Rīgā, Dzelzavas ielā 131 nodrošinās "Lidl" veikalu darbību Latvijā un Igaunijā. Tajā atradīsies arī uzņēmuma galvenais birojs.

Šobrīd, līdz ar nodošanu ekspluatācijā, uzsāksies telpu iekārtošana turpmākās darbības nodrošināšanai. "Lidl" loģistikas centra būvniecībā ieguldīti vairāk nekā 55 miljoni eiro, kas ir mazumtirdzniecības veikalu ķēdes līdz šim vērienīgākā investīcija Latvijā.

"Lidl Latvija" un "Lidl Eesti" valdes priekšsēdētājs Jākobs Jozefsons (Jakob Josefsson) norāda: "Būvniecība ir pabeigta un nākamais solis ir aprīkojuma uzstādīšana, kas mums palīdzēs nodrošināt ienākošo preču kvalitāti, kā arī savlaicīgu to piegādi veikaliem."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par būvnieku karteļa realizētajiem Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētiem projektiem būs jāpiemēro vismaz 18 miljonu eiro finanšu korekcija vismaz 25 projektos, otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktore Anita Krūmiņa.

"Par šādu projektu skaitu un finanšu korekcijas apmēru liecina CFLA sākotnējās aplēses. Daļai no Konkurences padomes minētajiem projektiem kartelī iesaistītie uzņēmumi nebija uzvarētāji, tāpēc finanšu korekcija tajos netiks piemērota," sacīja Krūmiņa.

Viņa piebilda, ka CFLA vēl joprojām izvērtē gadījumus, kuros varētu būt iesaistīts pasūtītājs. Šādos gadījumos finanšu korekcija tiek piemērota 100% apmērā, tāpēc, iespējams, ka finanšu korekcijas kopējā summa vēl pieaugs.

"Daļa no karteļa realizētajiem projektiem jau ir pabeigti, tāpēc šajos gadījumos tiks prasīts atmaksāt jau izmaksāto ES finansējumu. Apmēram puse no projektiem vēl turpinās, šajos projektos CFLA pārtrauks ES finansējuma izmaksu," sacīja Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) patlaban noskaidro pasūtītāju iesaisti būvnieku karteļa lietā, bet konkrētus lēmumus šajā lietā CFLA sola tikai pēc tam, kad būs stājies spēkā Konkurences padomes (KP) lēmums, informēja CFLA.

Jau vēstīts, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.

Savukārt CFLA informēja, ka, analizējot KP lēmuma informāciju, secināts, ka apmēram 25 Eiropas Savienības (ES) fondu projektos būvniecības iepirkumos tiesības uz līgumu ir ieguvis būvnieks, kurš fiksēts kā karteļa dalībnieks, un šādā gadījumā CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju - atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu. Pašreiz lēsts, ka korekciju jeb ES atgriežamās summas apjoms varētu būt vismaz 18 miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru