Nolietoto svina akumulatoru pārstrādes rūpnīca Latvijā SIA “EcoLead” uzsākusi svina pārdošanu Čehijā un Nīderlandē. Tas paver uzņēmumam jaunas iespējas paplašināt eksporta apjomus un attīstīt augstākas pievienotās vērtības ražošanu Eiropas mērogā.

“Ieiešana jaunos noieta tirgos ir būtisks solis “EcoLead” attīstībā. Līdz šim mūsu galvenie eksporta tirgi bija Vācija un Polija, un šī gada martā uzsākām sadarbību arī ar Izraēlu. Eksporta paplašināšana ļauj nostiprināt pozīcijas Eiropas aprites ekonomikā un apliecināt, ka arī Latvijā iespējama augstas kvalitātes pārstrādes industrija, kas spēj konkurēt starptautiskā līmenī. “EcoLead” stratēģiskais mērķis ir turpināt attīstīt pievienotās vērtības produktus, tādējādi sniedzot lielāku pienesumu Latvijas tautsaimniecībai,” saka Kaspars Fogelmanis, “EcoLead” izpilddirektors.

“EcoLead” pārstrādes kapacitāte ir aptuveni 10 tūkstoši tonnu nolietotu akumulatoru gadā, ar stabilu pieauguma tendenci — apmēram 7% gadā. Rūpnīcas tehnoloģiskā kapacitāte sasniedz līdz 15 tūkstošiem tonnu, kas ļauj pārstrādāt visus Latvijā savāktos nolietotos svina akumulatorus un nodrošināt papildu apjomu eksportam.

Nolietoto svina akumulatoru pārstrādes rūpnīca Latvijā SIA “EcoLead”, kas nodrošina pilnu ciklu – no akumulatoru pieņemšanas un šķirošanas līdz pārstrādei un svina lietņu ražošanai —, ir uzsākusi produkcijas eksportu uz Lielbritāniju.

Līdz ar to uzņēmuma saražotā produkcija no Kalnciema, Jelgavas novadā, šobrīd tiek eksportēta uz Vāciju, Poliju, Izraēlu, Čehiju, Nīderlandi un tagad arī Lielbritāniju.

“Pēdējā gada laikā mūsu eksporta kartei pievienojušās četras jaunas valstis. Redzam, ka interese par mūsu produkciju, kas izceļas ar kvalitāti, pieaug gan Eiropā, gan ārpus tās. Jaunie tirgi mums dod iespēju radīt noietu resursiem, kas iegūti no materiāliem, kuri citādi kļūtu par atkritumiem. Tas ir aprites ekonomikas pamats — pārveidot nolietotu akumulatoru par izejvielu nākotnes rūpniecībai. Mūsu mērķis ir turpināt paplašināt eksportu un un turpināt meklēt iespējas, kā attīstīt pievienotās vērtības produktus,” uzsver Kaspars Fogelmanis, SIA “EcoLead” izpilddirektors.

Latvijā jaunu industriālu projektu ieviešana bieži sastopas ar ievērojamiem izaicinājumiem. Aizvien biežāk tās aizkavē vai pilnīgi bloķē sabiedrības attieksme, ko citviet pasaulē apzīmē ar terminu "nimbisms" (no angļu valodas "not in my backyard" jeb "tikai ne manā pagalmā").

Tas apraksta situāciju, kad vietējā sabiedrība kategoriski iebilst pret projektiem savas dzīvesvietas tuvumā, pat ja tiem ir sabiedrības kopējs labums. Manā pieredzē ir situācija, kurā Latvija varēja zaudēt nozīmīgas investīcijas ļaunprātīga nimbisma dēļ, un cīņa pret šo sociālo fenomenu ilga veselus 12 gadus. “EcoLead” rūpnīcas izveide Kalnciemā prasīja teju dekādi, lai gan tā tika plānota jau esošā industriālā teritorijā. Šī pieredze izgaismo sistēmisku problēmu, kas skar daudzus projektus visā valstī.

Iedzīvotāju “viedoklis” un profesionālie apstrīdētāji

Antiindustriāls noskaņojums Latvijā nav nekas jauns – mazāk izteikts tas bija pirmajos gados pēc neatkarības atgūšanas, bet pēdējās desmitgadēs lielākoties esam bijuši pret. Negribam vēja enerģijas parku, negribam ražotni, savulaik bija pat protesti pret t.s. “Saules akmens” augstceltni, “Swedbank” Centrālo ēku Ķīpsalā. Šāds noskaņojums ir pateicīga augsne populistiem politikā – atliek vien piebalsot protestiem, pieliet eļļu ugunī, attīstot dažādas sazvērestības teorijas, un politiskais kapitāls tiks garantēti vairots. Šādu scenāriju esmu izbaudījis uz savas ādas, attīstot “EcoLead” svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcu Kalnciemā, Jelgavas novadā. Degradētā teritorijā, kas jau kopš 1930. gada un arī padomju laikā bija industriālā zona – savulaik te bija ķieģeļu un minerālvates rūpnīcas, un teritorijas detālplānojumā tā bija paredzēta rūpniecības attīstīšanai. Tāpēc, uzsākot šo projektu, mums bija pārliecība, ka aptuveni trīs gadu laikā ražotnei vajadzētu sākt darbu. Trīs gadi pārvērtās veselos 12, jo 2012. gadā sākās iedzīvotāju protesti, kas, kā izrādījās vēlāk, bija mērķtiecīgi organizēti. Esam izgājuši cauri visām trim tiesu instancēm, visās uzvarējuši, un tagad, kopš rūpnīca 2023. gada nogalē sāka strādāt, skaidri redzam, cik nepatiesa bija pret uzņēmumu sarīkotā kampaņa.

Biznesa veiksmes pamatā ir līdzsvars starp ideju, izpildi un cilvēkiem, uzskata Kaspars Fogelmanis, nolietotu svina akumulatoru pārstrādes uzņēmuma EcoLead izpilddirektors.

Veiksmīgs uzņēmums sākas ar spēcīgu un aktuālu biznesa ideju, kas atbilst tirgus pieprasījumam, spriež K.Fogelmanis, uzsverot, ka biznesa panākumi Latvijā prasa tālredzīgu vadību, spēju pielāgoties, kā arī skaidru fokusu uz klientu vajadzībām un vērtībām. Tāpat ļoti būtiska ir arī lokālā tirgus izpratne, kā arī kompetenta un motivēta komanda. Cilvēki ir uzņēmuma mugurkauls, tāpēc, ņemot vērā ierobežoto darbaspēka pieejamību Latvijā, ir svarīgi ieguldīt darbinieku attīstībā un lojalitātē, pārliecināts ir EcoLead izpilddirektors.

Gūst skarbas mācības

Vienmēr esmu gribējis daudz ceļot, tāpēc bērnībā sapņoju kļūt par jūrnieku, atminas K.Fogelmanis. “Tā bija viena no retajām profesijām, kur tolaik varēja legāli nopelnīt labu naudu un vienlaikus apceļot pasauli. Šī doma man šķita vilinoša - tā apvienoja praktisku ieguvumu ar sapni par plašāku pasaules izzināšanu. Lai gan par jūrnieku galu galā nekļuvu, manas profesionālas gaitas tik un tā izvērtās gana raibas - pilnas izaicinājumu, jaunu iespēju un negaidītu pagriezienu. Mana pirmā nopietnā darbavieta bija uzņēmums Brīvais vilnis, kur nonācu pēc dienesta armijā. Šis laiks man deva gan stabilu finanšu pamatu, gan ļoti skarbu mācību brīžos, kad viss tika zaudēts un bija jāsāk no nulles. Tieši tas notika 1998. gadā, kad Krieviju skāra ekonomikas krīze, kas būtiski ietekmēja arī biznesu Latvijā. Tas bija īsts pagrieziena punkts, kas lika apzināties gan ekonomikas cikliskumu, gan riskus, ar kuriem saskaras uzņēmums, ja tas ir atkarīgs tikai no viena noieta tirgus,” stāsta K.Fogelmanis, atzīstot, ka daudz žēloties un šaubīties laika gan nav bijis.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 22.jūlija numurā lasi:

DB Analītika

Pērn saules elektrostacijās saražots divreiz vairāk

Tēma

Latvijas zemo dzimstību nosaka nepietiekams sieviešu skaits fertilā vecumā

Enerģētika

Igauņu atomelektrostacija varētu izmaksāt 3,3 miljardus eiro

Ekonomika

Uzņēmumu kopaina rāda stagnāciju

Apvienošanās

Notiek lielākā mediju aģentūru saplūšana Latvijas vēsturē

Portrets

Kaspars Fogelmanis, nolietotu svina akumulatoru pārstrādes uzņēmuma EcoLead izpilddirektors

Brīvdienu ceļvedis

Ginta Salmane, TV3 Group vadītāja

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Par uzņēmējdarbības attīstību ārpus Rīgas un citām lielajām pilsētām tiek spriests gadiem ilgi, taču daudzviet Latvijā nekādu biznesa “uzrāvienu” nejūt – jauni cilvēki ir spiesti aizbraukt, jo nav darba. Veidojas paradoksāla situācija – vienlaikus dzirdam par darbinieku trūkumu un to, ka nevar atrast darbu.

Uzņēmējdarbības aktivitāte galvenokārt koncentrējas Rīgā un dažās Latvijas pilsētās, taču tā varētu un tai vajadzētu attīstīties arī citviet. Galvenie nosacījumi ir, lai pašvaldība gribētu pie sevis redzēt jaunus uzņēmumus, jo tad sekos gan bieži daudzinātā birokrātijas mazināšana un biznesam labvēlīgas vides radīšana. Uzņēmējam jābūt pārliecinātam, ka valsts pārvalde un pašvaldība ir partneri, kas palīdz biznesam attīstīties.

Mana pieredze, savulaik attīstot uzņēmumu Jelgavā un tagad – Kalnciemā, liecina, ka biznesa veicināšanai palīdzētu pašvaldības spēja saskatīt savu īpašo nišu vai ekonomikas nozari, kurā tā vēlas un spēj būt spēcīga. Ja vēsturiski kādā Latvijas vietā ir attīstījusies ražošana, kokapstrāde vai tūrisma nozare, iespējams, tieši tā ir konkrētās pašvaldības attīstības iespēja. Te varētu būt arī citi priekšrocību faktori – izejvielu tuvums, kultūrvēsturiskais mantojums, attiecīgu izglītības iestāžu klātbūtne vai infrastruktūra. Atalgojums un mērogs nelielai pašvaldībai nekad neļaus konkurēt ar Rīgu vai citu valsti, bet šaurāka specializācija gan var dot tai labvēlīgu konkurences priekšrocību.