Valsts kontrole revīzijā konstatējusi virkni problēmu attiecībā uz darbībām, ko Satiksmes ministrija, VSIA "Autotransporta direkcija" un Sabiedriskā transporta padome veic, lai attīstītu sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos.

Valsts kontroles revīzijā secināts, ka atbildīgās institūcijas sabiedriskā transporta maršrutus veido bez vienotas pieejas, neievēro normatīvo regulējumu par valsts garantējamo pakalpojumu apjomu, pilda normatīvajam aktam neatbilstošus lēmumus par maršrutiem, kuros pakalpojumus sniedz bez maksas, kā arī izvirza daļēji pamatotas sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitātes prasības.

Revidenti secinājuši, ka pašreizējā kārtība neveicina pasažieru pārsēšanos no privātā transporta uz konkurētspējīgu sabiedrisko transportu plānotajā apjomā.

Valsts kontrole norāda, ka reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem gadā kopā tiek izpildīti ap 1,5 miljoni reisu. Valsts dotācija zaudējumu kompensēšanai pārvadātājiem šī pakalpojuma nodrošināšanai 2023.gadā bija 62,8 miljoni eiro. Vidēji lielākais dotāciju apmērs uz vienu pasažieri pārvadājumos ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos 2023.gadā bija Latgales reģionā, sasniedzot četrus eiro uz pasažieri. Lai izpildītu attiecīgos reisus un līgumus, pārvadātājiem ir nepieciešami 1060 autobusi, turklāt līgumu darbības desmit gadu periodā 87% autobusu tiks aizstāti ar jauniem. Līdz šim iedzīvotājiem ir organizētas plašas braukšanas iespējas komfortablos autobusos, lai gan pieprasījums ir zems un valstij tas izmaksā dārgi.

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" pērn komercreisos pārvadāja 37 411 pasažierus, kuriem pienācās valsts noteiktie braukšanas maksas atvieglojumi, tādējādi kompānijai veidojās 317 400 eiro zaudējumi, aģentūrai LETA sacīja "Lux Express Latvia" valdes loceklis Aldis Ķibēns.

Viņš skaidroja, ka kompānijai ir būtiski zaudējumi esošā regulējuma dēļ, kas nosaka, ka valsts komercreisos nekompensē izdevumus, kas ir saistīti ar pakalpojumu sniegšanu, tomēr braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēji ir tiesīgi saņemt atlaides arī komercmaršrutos.

Savukārt pēc Eiropas tiesas lēmuma Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā ir jāiekļauj norma, ka valstij ir jākompensē pasažieriem piešķirtās atlaides, jo valsts nevar pieprasīt no komersanta nodrošināt pakalpojumu bez maksas, skaidroja Ķibēns.

"Līdz šim esam dzirdējuši daudzus solījumus, bet neredzam konkrētus soļus, kā Autotransporta direkcija (ATD) plāno risināt šo situāciju," sacīja Ķibēns.

Atjaunojamo energoresursu (AER) ražošana tepat Latvijā ir nepieciešama un nākotnē veicināma daudz vairāk nekā līdz šim, saglabājot jau esošos instrumentus.

Tāds ir nozīmīgākais secinājums pēc Dienas Biznesa organizētās diskusijas Kā samazināsim emisijas transportā, un cik tas maksās?

Diskusijā piedalījās klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, satiksmes ministra padomnieks Jānis Meirāns, 14. Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks, Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Indulis Stikāns, Latvijas Elektroauto biedrības valdes loceklis Mārtiņš Stirāns, Latvijas Biogāzes asociācijas valdes locekle Kristīne Veģere un Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes loceklis Pēteris Lesničenoks.

Saruna pirms dokumentu lasīšanas

Pasteidzoties garām skaistajam skolu izlaidumu laikam, vakardienas skolnieki stāv savas pirmās nopietnās dzīves izvēles priekšā, kādu profesiju apgūt. Kāds jau nolēmis, par ko vēlas kļūt, taču skolēnu aptauju rezultāti liecina, ka vairums skolēnu nespēj izvēlēties sev piemērotāko profesiju, pabeidzot skolu.

Pāris desmit gadus atpakaļ, šiem neizlēmušajiem visbiežāk sastopamais vecāku ieteikums bija apgūt ekonomista vai jurista profesijas. Toreiz tās bija samērā universālas izglītības daudziem amatiem, kurām vēlāk vēl pievienojās IT speciālista profesija. Taču šodien, izvēloties nākotnes profesijas, šāds algoritms vairs nedarbojas. Jo darba tirgus strauji attīstās, un to veicina tehnoloģiju sasniegumi, mainīgā demogrāfija un mainīgās sabiedrības vajadzības.

Tāpēc arī šodien cilvēki pret profesijas izvēli sāk attiekties daudz vieglāk nekā mūsu vecāku un vecvecāku laikos. Vairs nav aktuāls sabiedrībā pieņemtais uzstādījums: viena profesija visai dzīvei. Tā vietā, lai vienā uzņēmumā nostrādātu 20 un vairāk gadus, cilvēki daudz biežāk maina darbavietas un nodarbošanās jomas.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Viļņā plāno paaugstināt sabiedriskā transporta biļešu cenas, un vienreizējās biļetes cena gandrīz dubultosies.

Vienreizējās 30 minūšu biļetes cena no 0,65 eiro pieaugs līdz 1,25 eiro, bet 60 minūšu biļetes cena no 0,90 eiro pieaugs līdz 1,75 eiro, paredz izstrādātais cenu plāns.

Mēneša biļetes cena pieaugs par 16 eiro līdz 45 eiro. Savukārt gada biļete maksās 480 eiro, kas ir par 170 eiro vairāk nekā pašlaik.

Plānots ieviest arī jaunas biļetes - ģimenes biļetes, kas maksās 3,5 eiro. Plānotas arī grupu biļetes 10-15 cilvēku grupām un 16-25 cilvēku grupām.

Visas esošās atlaides paliks spēkā saskaņā ar pašreizējo sistēmu.

Kā norāda Viļņas pašvaldībā, cenu palielināšanas mērķis ir iegūt papildu līdzekļus, lai uzlabotu Lietuvas galvaspilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitāti un attīstību.

Latvijas pakalpojumu eksports ir audzis strauji, tomēr kaimiņvalstīm līdzi netiekam, un plaisa ar Igauniju un Lietuvu ir palielinājusies, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Ekonomists norāda, ka Baltijas valstis kā mazas un atvērtas ekonomikas ir atkarīgas no tirdzniecības ar citām valstīm un pret tautsaimniecību apmēru tirgojas salīdzinoši daudz - Latvijas eksporta vērtība 2023.gadā bija 67% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir pat vēl augstāks - attiecīgi 76,5% un 77,9% no IKP, savukārt Eiropas Savienībā (ES) kopumā - 51,9%.

Par spīti grūtiem laikiem preču eksportā, lielākā atšķirība starp Baltijas valstīm izveidojusies pakalpojumu eksportā - ja preču eksports visā Baltijā ir ap 50% no IKP, tad pakalpojumu eksports Latvijā ir vien 19% no IKP, salīdzinot ar Lietuvas 27% un Igaunijas 31%. Mirošņikovs uzsver, ka šī plaisa būtiski palielinājusies pēdējo gadu laikā.

Piektdien, 6.septembrī, plānots sākt sagatavošanās darbus 7. tramvaja līnijas pagarinājuma izbūvei no pašreizējā tramvaja galapunkta "Dole" līdz Latgales - Višķu ielas krustojumam, informē pašvaldības SIA "Rīgas satiksme".

Pirmajā posmā Višķu ielā plānots izbūvēt elektrokabeļus un trolejbusa kustībai nepieciešamos kontakttīklus. Tāpat darbu laikā veiks ielas apgaismojuma infrastruktūras pārbūvi.

Vienlaikus tiks turpināts darbs pie tramvaja līnijas pagarinājuma pamattrases būvprojekta izstrādes, kurā tiks iestrādāti iedzīvotāju apspriedēs izteiktie priekšlikumi, kas izgaismoja vairākus gadu desmitus nesakārtotus jautājumus.

Līdz ar tramvaja līnijas pagarinājuma izbūvi, tiks uzlabota sabiedriskā transporta pieejamība, nodrošinātas plašākas pārsēšanās iespējas un izveidota videi draudzīga sabiedriskā transporta sistēma, kas vienlaikus uzlabos kopējo sabiedriskā transporta kustības ātrumu. Šī būs pirmā jaunas tramvaja līnijas izbūve pēc 40 gadu pārtraukuma.

Jāturpina vērtēt iespējas otrā ikdienas vilciena reisu pāra atklāšanai uz Liepāju, piektdien Sabiedriskā transporta padomes sēdē sacīja Autotransporta direkcijas (ATD) pārstāvji.

ATD norādīja, ka AS "Pasažieru vilciens" (PV) ir nepieciešams sagatavot papildu dīzeļvilciena sastāvu, piebilstot, ka vilciena sagatavošana patlaban ir procesā.

Tomēr, ņemot vērā ierobežoto valsts budžeta apmēru zaudējumu kompensācijai 2025.gadam, patlaban 2025.gadā netiek paredzēts atklāt papildu Liepājas un Dobeles vilcienus līdz 2025.gada 14.decembrim.

Tāpat direkcijā uzsvēra, ka kontekstā ar Liepājas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2027.gadā šāds papildu ikdienas vilciena reiss ir kļuvis vēl aktuālāks mobilitātes iespēju uzlabošanai starp Liepāju un Rīgu.

ATD sēdē prezentēja potenciālās izmaiņas 2025.gadā pārvadājumos pa dzelzceļu. Tostarp VAS "Latvijas dzelzceļa" (LDz) sniegtā informācija liecina, ka būvniecības darbu radītie ierobežojumi Jelgavas līnijā ir pagarināti un turpināsies līdz 2025.gada jūlijam. Tādējādi vēlu vakarā ar 60 minūšu intervālu tiks organizēta pārsēšanās uz un no maršruta Rīga-Jelgava.

Autotransporta direkcija (ATD) ir noslēgusi līgumu ar "Pasažieru vilcienu", kas pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu Latvijā veic ar zīmolu "Vivi", par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālās nozīmes dzelzceļa maršrutos līdz 2032.gada 31.decembrim, līgumā paredzot iespēju pagarināt tā izpildi līdz 2034.gada 31.decembrim.

Jaunais līgums nosaka jaunas kvalitātes prasības attiecībā uz pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu pa dzelzceļu un informācijas sniegšanu klientiem gan ikdienā, gan arī ārkārtas situācijās. Tā, piemēram, ir noteikti skaidri rīcības scenāriji gadījumos, ja vilciena kustība ir traucēta, un kā šādos gadījumos tiek nodrošināti pasažieru pārvadājumi ar autobusiem. Tāpat ir noteiktas prasības, kā un pa kādiem kanāliem "Vivi" ir jānodrošina klientiem informācija gadījumā, ja rodas problēmas ar pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu. Vienlaikus ir paredzēti arī plašāki līgumsodi par kavējumiem un atceltiem reisiem, ja tas ir noticis pārvadātāja vainas dēļ, vai par citu pakalpojuma kvalitātes prasību neievērošanu. Jauno prasību ieviešana notiks pakāpeniski 2025.gada laikā.

1. Tēmas aktualitāte – Vācijas potenciāls darbaspēka nomas nozarē

Vācija ir viens no Eiropas blīvākajiem tirgiem, kuru apgūt vēlas daudzu valstu, tai skaitā arī Latvijas, uzņēmumi. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija uz 2024. gada janvāri, Vācija ir trešais svarīgākais eksporta partneris Latvijai. Lai arī šie statistikas dati attiecas uz preču eksportu, ne mazāk būtiska loma ir pakalpojumiem, kā, piemēram, IT jomā, kā arī pēdējo gadu aktualitātei – darbaspēka plūsmai.

Vācija izjūt akūtu nepieciešamību pēc speciālistiem un personāla gandrīz katrā nozarē. Saskaņā ar Vācijas Ekonomikas un klimata aizsardzības ministrijas (Bundesministerium für Wirtschaft und Klimaschutz) datiem Vācijā jau vairākus gadus ir izteikts darbaspēka trūkums tādās nozarēs kā amatniecība, ražošana, būvniecība, veselības joma. Šī tendence demogrāfiskās situācijas, digitalizācijas un dekarbonizācijas procesa dēļ turpmākajā gadu desmitē tikai pastiprināsies. Attiecīgi tas aktualizē Vācijai nepieciešamību piesaistīt darbaspēku no citām Eiropas Savienības un trešajām valstīm. Šajā sakarā Vācija pieņēma jaunu likumu par kvalificētu speciālistu imigrāciju (Fachkräfteeinwanderungsgesetz), kas stājas spēkā pakāpeniski līdz 2024. gada 1. jūnijam. Jaunais regulējums paplašina iespējas kvalificētiem darbiniekiem no valstīm, kas atrodas ārpus ES, ieceļot Vācijā, lai stātos darba tiesiskajās attiecībās, un daudzos gadījumos vienkāršo vīzas izsniegšanas procedūru.

Dienvidkorejas tehnoloģiju giganta "Samsung Electronics" darbinieki piektdien sarīkojuši pirmo streiku šajā uzņēmumā, ziņu aģentūrai AFP pavēstīja arodbiedrības vadītājs.

"Samsung Electronics" ir viens no pasaulē lielākajiem viedtālruņu ražotājiem, kā arī ražo atmiņas mikroshēmas, kuras izmanto ģeneratīvajam mākslīgajam intelektam. Uzņēmuma vadība kopš janvāra risina sarunas ar arodbiedrību par algām, taču abām pusēm nav izdevies mazināt domstarpības.

"Šodien notiek pirmais streiks "Samsung Electronics", izmantojot apmaksātu atvaļinājumu, un saprotams, ka tajā piedalās daudzi darbinieki," paziņoja Nacionālās "Samsung Electronics" arodbiedrības vadītājs. Viņš sacīja, ka ir grūti nosaukt precīzu streikojošo darbinieku skaitu, bet, aplūkojot darbavietu apmeklējumu, redzama ievērojama atšķirība no ierastā.

"Samsung Electronics" paziņoja, ka "cītīgi iesaistījies sarunās ar arodbiedrību un turpinās to darīt". Uzņēmums apgalvoja, ka streiks neietekmē ražošanu.

Piesaistot Kohēzijas fonda atbalstu un valsts publisko finansējumu, SIA Daugavpils satiksme īstenojusi projektu, kura ietvaros Daugavpilī uzlabota tramvaju infrastruktūra.

Projekts guvis atzinību arī Finanšu ministrijas (FM) organizētajā konkursā Reģionu zvaigznes 2024, kura mērķis ir apbalvot un godināt Eiropas Savienības (ES) finansētus augstas pievienotās vērtības projektus Latvijā, kuros ir demonstrēta izcilība un jaunas pieejas reģionālajai attīstībai. Konkurss arī ir aicinājums pievērst uzmanību projektiem, tādējādi iedvesmojot citus projektu īstenotājus un iesaistītās puses. Konkursā tika apbalvoti trīs izcilākie projekti piecās kategorijās, kas atbilst Kohēzijas politikas 2021.–2027. gada perioda prioritātēm: Konkurētspējīga un vieda Eiropa, Zaļa Eiropa, Savienota Eiropa, Sociāla un iekļaujoša Eiropa, kā arī Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa.

Vācijā vairākās lidostās šodien notiek streiki, kas ietekmēs tūkstošiem avioreisu un vairāk nekā pusmiljonu pasažieru, aplēsusi Vācijas lidostu asociācija ADV.

Streikus izsludinājusi arodbiedrība "Verdi", lai palielinātu spiedienu uz federālo valdību un pašvaldībām pirms trešās sarunu kārtas par sabiedriskajā sektorā strādājošo atalgojuma palielināšanu.

Streiko sabiedriskajā sektorā strādājošie un virszemes apkalpošanas darbinieki lidostās Frankfurtē, Minhenē, Štutgartē, Diseldorfā, Dortmundē, Hannoverē, Brēmenē, Hamburgā, kā arī Ķelnes/Bonnas lidostā, Berlīnes Brandenburgas lidostā un Leipcigas/Halles lidostā.

Vācijas lidostu asociācija ADV aplēsusi, ka streiku dēļ tiks atcelti vairāk nekā 3400 avioreisu, kas ietekmēs 510 000 pasažieru.

Hamburgas lidostā streiks sākās jau svētdien, kad tika atcelti gandrīz visi ienākošie un izejošie reisi. Lidosta paziņoja, ka darbinieki svētdien sākuši streiku bez iepriekšēja brīdinājuma.

Valdība otrdien apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto Transporta enerģijas likumu.

KEM norāda, ka transporta sektors ir otrs lielākais emisiju avots Latvijā, kas veido 37% no kopējā emisiju apjoma tautsaimniecības sektoros. Regulējuma mērķis ir veicināt transporta nozares "zaļināšanu". Likumprojekts tiek virzīts tālākai apstiprināšanai Saeimā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka apstiprinātais regulējums dos signālu vietējās biodegvielas ražošanas attīstībai Latvijā, kas attiecīgi atstās pozitīvu iespaidu uz jaunu darba vietu veidošanu, īpaši Latvijas reģionos.

"Mūsu mērķis ir veicināt transporta nozares "zaļināšanu" - ne tikai domājot, kā veicināt auto nomaiņu, izmantojot zaļās tehnoloģiju priekšrocības, bet arī, kā nodrošināt, lai mūsu esošais autoparks izmanto videi un cilvēkam drošu enerģiju transportā, veicinot arī uzlādes iespēju paplašināšanu," pauž Melnis.

Beļģijā valsts mēroga streika dēļ pirmdien traucēta lidmašīnu un vilcienu satiksme.

Valsts mēroga streiku izsludināja trīs lielākās Beļģijas arodbiedrības, lai protestētu pret ierosināto pensiju reformu. Galvaspilsētā Briselē gaidāma arī demonstrācija.

Briseles lidostā, kas ir lielākā Beļģijā, atcelti aptuveni 40% ielidojošo un izlidojošo reisu. Lidostā streiko darbinieki, kas atbild par drošību un bagāžu, kā arī citi darbinieki.

Beļģijas nacionālā aviokompānija "Brussels Airlines" sestdien paziņoja, ka ir spiesta atcelt pusi lidojumu Eiropā, lai spētu veikt tālos reisus. Arī Šarleruā Briseles Dienvidu lidosta, kuru izmanto Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair", brīdināja, ka gaidāma ievērojama lidojumu kavēšanās un iespējama arī reisu atcelšana.

Biometāna ražošanas attīstību Igaunijā lielā mērā ir sekmējusi skaidra valsts politika transporta sektorā, un šim piemēram vajadzētu sekot arī Latvijai, atzīmē Aivars Tihane, AS Gaso valdes loceklis.

Biometāna ražošanā Igaunija ir attīstītākā no Baltijas valstīm, un viņu piemērs skaidri parāda, ka arī Latvijā būtu jādefinē konkrēti mērķi biometāna ražošanas attīstībai, spriež A.Tihane. Dāvis Skulte, SIA Elenger un AS Eesti Gaas valdes loceklis, gan neslēpj: lai arī vēsturiski kaimiņvalstī pieņemti pareizie lēmumi, pašreizējā investīciju vide Igaunijā ir visai neskaidra. Biometāna ražotājiem trūkst skaidra valsts plāna attiecībā uz pieprasījumu pēc biometāna nākotnē, kā arī skaidras motivācijas investēt šīs jomas attīstībā, atzīmē D.Skulte.

Jāsper nākamais solis

Šobrīd būtu jāpanāk, lai tirgus kļūtu aktīvāks un noturīgāks, domā D.Skulte. “Biometāns kā transporta degviela vidē likvidē siltumnīcefekta izraisošo gāzu izmešus – pirmkārt, tiek savākts piensaimniecības nozares radītais metāns, kas citādi nonāktu atmosfērā, un, otrkārt, savāktais metāns aizvieto fosilos kurināmos, kas citādi tiktu izmantoti. Lai saglabātu tirgus noturību, biometāna cenā būtu jāiekļauj būtiskais siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju samazinājums, un to būtu iespējams panākt, socializējot biometāna izmaksas un nodrošinot cenu minimālo robežvērtību, kā tas tiek darīts šodien, vai arī uzliekot par pienākumu izmantot biometānu transporta nozarē, piemēram, nosakot prasību pašvaldībām nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus ar transportu, kas izmanto biometānu. Jebkurš risinājums ļautu sasniegt noturīgāku tirgu un priekšrocības, ko sniedz siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju samazināšana,” spriež D.Skulte, atzīmējot, ka pašlaik Igaunijā darbojas jau septiņas biometāna ražotnes, no kurām četras ir pieslēgtas gāzes sadales sistēmai.

Vasaras ceļojumu sezona tepat aiz stūra, bet kādu pārvietošanās līdzekli izvēlēties? Uz šo jautājumu katram ir sava atbilde. Iedzīvotāju paradumi ir dažādi, viens labāk ceļo kājām, bet cits izbauda braucienus uz riteņiem.

Strādājot tūrisma un tehnoloģiju nozarē jau 20 gadus, varu apliecināt, ka ceļotāji patiesi katrs atpūtu izbauda “pa savam” un nav vienotas receptes, kas skaidri atbildētu uz jautājumu, vai priekšroka pārsvarā tiek dota ceļošanai ar kājām, vai tomēr ar nomas auto, sabiedrisko transportu, taksi, vai citiem transportlīdzekļiem. Tomēr, lai uzzinātu latviešu ceļošanas paradumus un pārvietošanās veida izvēli, šī gada aprīlī veicām aptauju, kura atklāja interesantas paradumu tendences.

Gandrīz puse jeb 49% Latvijas ceļotāju ārvalstu piedzīvojumu laikā dod priekšroku sabiedriskajam transportam. Tas nav pārsteigums, ņemot vērā, ka visā pasaulē ir novērojams sabiedriskā transporta pieaugums, kļūstot par viedu, ekoloģisku un ekonomisku pārvietošanās veidu. Tomēr ne visur tas tā ir un vēl joprojām daudz valstīs, it sevišķi dienvidos, sabiedriskā transporta infrastruktūra ir zemāk attīstīta.

Gads sākās ar streiku vilni. Vācijā, Itālijā un Lielbritānijā tas turpināsies arī martā, Francijā transporta jomas darbinieki draud pat ar septiņus mēnešus ilgiem protestiem, ja netiks apmierinātas viņu prasības par algām. Šīs ziņas varētu palikt tikai virsrakstos, taču tās, ietekmēs arī mūsu maciņus, jo algu pieaugums rada spiedienu uz cenām, kas stimulē inflāciju, un, ja tā saglabāsies virs 2%, tad Eiropas Centrālā banka (ECB), visticamāk, procentu likmes tik drīz nesamazinās.

Pēdējos divos gados esam piedzīvojuši ievērojamu cenu kāpumu. Baltijas valstīs 2022. gadā cenas pieauga par aptuveni 20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Eiropā 2022. gada decembrī cenu kāpums gadā bija 9,2%, bet 2023. gada decembrī pieauguma temps palēninājās līdz 2,9%, taču gada inflācija joprojām pārsniedza ECB noteikto mērķi – 2%.

Augsta inflācija uzņēmumus ietekmē dažādos veidos. No vienas puses, pieaug elektroenerģijas, izejmateriālu, transporta un citu pozīciju izmaksas. No otras puses, pieaug arī ieņēmumi, kas nozīmē, ka inflācijas dēļ uzņēmumiem ir vairāk naudas. Runa nav tikai par bankām, kas gūst lielāku peļņu no paaugstinātām procentu likmēm; visu uz pārdošanu orientēto uzņēmumu rīcībā ir vairāk naudas. Vienlaikus pieaugot dzīves dārdzībai, pieaug arī darbinieku spiediens uz algām.

Satiksmes ministrija (SM) vēlas noslēgt 2,5 miljonus eiro vērtu līgumu ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) par divpusējo sadarbības projektu iecerētās satiksmes nozares reformas izstrādei un ieviešanai, liecina SM sagatavotais un Tiesību aktu portālā iesniegtais informatīvais ziņojums par satiksmes nozares ilgtspējīgas pārvaldības reformu.

Ziņojumā norādīts, ka SM ir sākusi neformālas konsultācijas ar OECD par tās līdzdalību divpusējā projektā par reformas izstrādi un ieviešanu, kas paredz sadarbības tvērumu un sasniedzamos rezultātus vairākās prioritārajās jomās.

Divpusējā projekta ar OECD mērķis un sasniedzamie rezultāti paredz stiprināt ministrijas un tās padotības iestāžu un kapitālsabiedrību institucionālo kapacitāti, praktiski iesaistot OECD speciālistus ne tikai reformas izstrādes posmā, bet arī tās ieviešanā un īstenošanā, kā arī nodrošinot SM un nozares iestāžu darbinieku īslaicīgas darba vietas OECD galvenajā birojā reformas izstrādes laikā to kvalifikācijas un pieredzes paaugstināšanai.

Lamanša tuneļa strādnieku pēkšņi pieteiktā streika dēļ apturēta dzelzceļa satiksme starp Franciju un Lielbritāniju, un tā rezultātā pirmssvētku dienās izjaukti ceļojumu plāni tūkstošiem cilvēku, iestrēgušas kravas.

Parīzes Ziemeļu stacijā un Londonas Pankrācija stacijā vērojamas haosa ainas. Tūkstošiem ceļotāju tur gaidīja, kad satiksme tiks atjaunota, līdz reisi galu galā tika atcelti pavisam.

Četri vilcieni bija ceļā, kad sākās streiks. Šie vilcieni atgriezušies sākuma stacijās.

Streiko uzņēmuma "Eurotunnel", kas ir tuneļa Francijas operatora "Getlink" apakšstruktūra, darbinieki.

Francijas "arodbiedrības noraidīja 1000 eiro lielās gada beigu prēmijas, ko bija izziņojusi vadība, un aicināja uz streiku, pieprasot tās trīskāršot", pavēstīja "Getlink".

Ceturtdienas vakarā strādnieku arodbiedrība paziņoja, ka streiku izbeidz.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Valdība 23.jūlijā apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos noteikumus Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam finansējuma piesaistei Rīgas transporta infrastruktūras attīstībai - Dienvidu tilta ceturtajai kārtai.

Dienvidu tilta ceturtā kārta ietver Jāņa Čakstes gatves izbūvi posmā no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai un Jāņa Čakstes gatves izbūvi posmā no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai. Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV) pavasarī klāstīja, ka Dienvidu tilta ceturtās kārtas izbūves konkursā iesniegtie piedāvājumi pārsniedza plānoto ES finansējumu, par kura piešķiršanu tika panākta vienošanās ar Satiksmes ministriju - 70 miljonus eiro. Līdz ar to trūkstošie līdzekļi būs jāatrod pašai pašvaldībai, visticamāk, tos aizņemoties.

SM norāda, ka noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt Rīgas transporta infrastruktūras izbūvi, pārbūvi un atjaunošanu, nodrošinot starptautisko savienojamību un iekļaušanos TEN-T tīklā, novēršot infrastruktūras pārrāvumus esošo pilsētas maģistrālo ielu tīklā un uzlabojot transporta infrastruktūras tehniskos parametrus un satiksmes drošību.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 0,3%, salīdzinot ar 2022.gadu, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2023.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 40,31 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 10,7 miljardi eiro.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, palielinājās par 0,1%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,4%.

Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, pieauga par 0,8%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2023.gadā samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumu nozaru - pieauga par 0,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apmērs pērn samazinājās par 8,1%, ko veicināja produkcijas apmēra samazinājums augkopībā un lopkopībā par 7,8% un mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 9,2%, kamēr zivsaimniecības nozarē bija pieaugums par 2,2%.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati liecina, ka 2024.gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par 0,4% salīdzinājumā ar 2023.gadu. IKP faktiskajās cenās pērn bija 40,2 miljardi eiro.

2024.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada 4. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētiem datiem IKP samazinājās par 0,4%. Salīdzinot ar 3. ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem palielinājies par 0,1%. Faktiskajās cenās IKP 4. ceturksnī bija 11,0 miljardi eiro.

Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2024.gadā samazinājās par 2,8%, bet pakalpojumu nozaru pieauga par 0,4%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apjoms palielinājās par 3,7%, ko veicināja produkcijas apjoma palielinājums augkopībā un lopkopībā par 3,0% un mežsaimniecībā un mežizstrādē par 4,6%, bet zivsaimniecības nozarē vērojams samazinājums par 0,8%.