Vāgnera zāles nomnieks nav atrasts 

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) aicinās valdību atkārtoti skatīt darba grupas iesniegtos piecus Vāgnera zāles iespējamos attīstības scenārijus un lemt par finansējuma piesaisti, informē VNĪ.

Laura Mazbērziņa, 05.9.2018
1/3

Foto: publicitātes

Ir noslēdzies noteiktais izsoles pieteikšanās termiņš vēsturiskā Vāgnera nama iespējamai nomai. Pēc valdības lēmuma izsoles ceļā piedāvāt Vāgnera namu privātam nomniekam, VNĪ valdības uzdevumā izsludināja divas pieteikšanās vēsturiskās ēkas nomas tiesībām uz 30 gadiem, saglabājot nosacījumu – ēkai pēc nomas tiesību beigām jāpaliek valsts īpašumā un tajā jāsaglabā un jāīsteno kultūras funkcija. Pretendents, kurš Vāgnera namā būtu gatavs piedāvāt vēsturiskās ēkas mantojuma saglabāšanu un valsts noteiktās kultūras funkcijas īstenošanu, līdzšinējā izsoļu termiņā pagaidām nav pieteicies.

«Ēka ir kultūrvēsturiski saistošs stāsts. Ir skaidrs, ka valstij tik vērtīgs nams nevar tikt izsolīts kā īpašums ar zemu «ieejas» slieksni, un atdots, piemēram, kādas viesnīcas vai tamlīdzīgas nomas mērķim. VNĪ ir jāsaglabā šis īpašums Latvijas valstij un vienlaikus jārod saprātīgs risinājums no uzņēmējdarbības vai pielietojuma viedokļa - nomniekam jānāk ne tikai ar ekonomisku aprēķinu, bet ar pievienoto saturisko vērtību», uzskata Ronalds Neimanis, VNĪ valdes priekšsēdētājs.

«Tā kā te nav vienkārši ekonomisks aprēķins, jo valdība ir lēmusi šeit saglabāt kultūras funkciju ēkā ar vēsturiski bagātu un restaurējamu mantojumu, šis ir jautājums par kādu augstākas raudzes uzņēmēju, neizslēdzot arī mecenātu piesaisti un viennozīmīgi visiem potenciālajiem investoriem šādiem lēmumiem ir nepieciešams laiks izvērtēšanai un aprēķiniem. Es teiktu, šobrīd tas ir tikai sākums sabiedrības diskusijai, kā nekā ir piedāvāti vairāki ēkas tālākas attīstības varianti. Nomas tiesības ir loģisks solis, bet tikai viens no iespējamiem scenārijiem,» atzīst Ēriks Bergmanis, brokeru kompānijas «Colliers International» direktors.

Diskusija par Vāgnera zāles tālāko likteni sabiedrībā virmo jau kopš 2006. gada, kad tur beidzās aktīvā Vāgnera nama zāles koncertdzīve. Pērn valdība sāka aktīvi darboties šajā jautājumā, izvērtējot iespējas, uzskatot, ka namam jāatdod tā rosīgā dzīve. Šim nolūkam valdība izveidoja īpašu darba grupu, uzdodot tai izstrādāt ēkas tālākos attīstības scenārijus. Darba grupas, kurā piedalījās Finanšu ministrijas, Kultūras ministrijas un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāvji, rīcības rezultātā tika veidoti aprēķini un izstrādāti 5 alternatīvi Vāgnera nama turpmākās attīstības scenāriji, lai valdība varētu izšķirties par lēmumu, kas ļautu pieņemt valstij izdevīgāko un īstenojamāko ēkas tālākas attīstības plānu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

«Vāgnera namam ir nozīmīga loma Latvijas koncertdzīvē – ir ārkārtīgi maz šādu kultūras pieminekļu, kas saistītu mūs ar pasaules kultūrtelpu. Vāgnera zāle ir spēcīgs magnēts - tā atvērtu durvis uz Rietumeiropu, ko simbolizē Vāgnera mūzika. Šādas tiešas sasaistes šobrīd Latvijā nav. Sabiedrības daļai pasaulē tas atvērtu durvis uz Latviju kā kultūras galamērķi», saka Guntars Ķirsis, VSIA «Latvijas Koncerti» direktors.

Šā gada jūlijā notikušajā Ministru kabineta sēdē tika izskatīti pieci dažādi iespējamie turpmākās Vāgnera nama attīstības scenāriji, kuri paredzēja: īpašuma atjaunošanu par valsts budžeta līdzekļiem, īpašuma atjaunošanu, izmantojot publisko un privāto partnerību, īpašuma nodošanu ilgtermiņa nomā ar nomnieka pienākumu atjaunot ēku, īpašuma nodošanu Rīgas pašvaldības īpašumā vai īpašuma atsavināšanu publiskā izsolē.

Valdība nolēma atbalstīt Vāgnera nama iznomāšanu privātajam partnerim ārpus vispārējās valdības sektora uz maksimālo likumā iespējamo termiņu – 30 gadiem, nosakot VNĪ 2018. gada septembra beigas kā termiņu izsoles īstenošanai, taču nomniekam jārēķinās ar pamatīgiem kapitālieguldījumiem, jo ēka ir kultūrvēsturisks piemineklis un valstij rūp to savest kārtībā.

Ēka Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, ir celta 1781. gadā. Kādreiz ēkā ir atradies Rīgas Pilsētas teātris, par kura galveno diriģentu no 1837. līdz 1839. gadam strādāja pasaules slavenais komponists Rihards Vāgners. Ēka ir ievērojams kultūrvēsturisks piemineklis un nozīmīga kultūras dzīves sastāvdaļa – no 1988. gada līdz savai slēgšanai 2006. gadā šajā namā darbojās Vāgnera koncertzāle.

Vēlākajos gados vairākkārt veikta telpu pārbūve, pielāgojot ēku dažādām vajadzībām. Lai nodrošinātu drošu ēkas ekspluatāciju, nepieciešama ēkas renovācija, novēršot pamatu un sienu turpmāku tehniskā stāvokļa pasliktināšanos.

Īpašums 2006. gadā pārņemts no Kultūras ministrijas Finanšu ministrijas valdījumā un nodots VNĪ uzturēšanai uz laiku, kamēr valdība pieņems lēmumu par to, kādā veidā šī ēka būtu tālāk izmantojama kopā ar lietošanas ierobežojumu, kas paredzēja, ka, atjaunojot ēkā darbību, Vāgnera nams turpina īstenot kultūras funkciju.

Šobrīd VNĪ, veicot ēkas saglabāšanas funkciju, gādā par to, lai ēkas tehniskais stāvoklis netiek pasliktināts un tā ir iekonservēta līdz brīdim, kad tiks rasts risinājums ēkas izmantošanai, ievērojot tās kultūrvēsturisko vērtību un kultūras funkciju nodrošināšanu. Ēkas saglabāšanas tiešie izdevumi, ieskaitot komunālos pakalpojumus, inženiertehnisko tīklu uzturēšanu, darba samaksu personālam, saimniecības materiālus, remonta darbus, ir vidēji 17 500 eiro gadā.

Tev varētu interesēt arī:

Vāgnera namam nomnieku meklēs atkārtotā izsolē

Izsludina izsoli vēsturiskā Vāgnera nama nomai

Uzņēmēji: Ieguldījumus Vāgnera zālē būtu neiespējami atpelnīt pat 30 gados

Tevi varētu interesēt

Rīgā par 25,7 miljoniem eiro top vērienīgs muzeju krātuvju komplekss...

Plānots, ka 2021.gadā centralizētajā prokuratūras ēkā Aspazijas bulvārī 7 darbu uzsāks desmit...

Centralizēto prokuratūras ēku Aspazijas bulvārī 7 gaida pārbūve, kas izmaksās 11,5 miljonus...

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) noslēgusi līgumus ar Centrālo finanšu un līgumu...

Pārbūvējot kādreizējo Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikuma ēku Rīgā, A. Briāna ielā 13,...

Nepalaid garām

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Kauguros pieprasītas ir mājas ar zemi, bet tādas iegādāties ir gandrīz neiespējami....

Augusta izskaņā dzīvojamā fonda attīstītāja Bonava Latvija daudzdzīvokļu māju projektam Teikā,...

Manhatanas Hudson Yards ir lielākais privātais nekustamā īpašuma attīstības projekts ASV vēsturē....

Nekustamo īpašumu attīstītājs Estera Development paziņojis par priekšlaicīgu līdzekļu atmaksu...

«Pirms 11 gadiem izveidoju bērnudārzu, jo tieši pirmsskolas vecums bērniem ir vissvarīgākais...

Jēkabpilī vispieprasītākie ir divistabu dzīvokļi, cenu amplitūda ir liela un svārstās atkarībā...

Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions piedāvā interesentiem nomāt telpas, informē stadiona...

Dārgi vai lēti izmaksās Ekonomikas ministrijas pārcelšanās uz jaunām telpām – uz...

Prokuratūra uzlikusi arestu bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam un viņa ģimenes...

Investīciju pārvaldības uzņēmums Capitalica Asset Management iegādājies 1,3 hektāru zemes gabalu...