Quantcast

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajos mēnešos Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp Latvijai, būs jāizlemj, vai tās atļaus Ķīnas tehnoloģiju gigantam Huawei veidot to 5G tīklu sistēmas.

Līdztekus Huawei vēl ir divi lieli 5G aprīkojuma piedāvātāji – zviedru Ericsson un somu Nokia, kas ir būtiski dārgāki par Ķīnas konkurentu. Jautājums par Huawei dalību Eiropas 5G sistēmu ierīkošanā ir īpaši saasinājies pēc tam, kad ASV noteica aizliegumu šim uzņēmumam strādāt ASV tirgū, to pamatojot ar drošības riskiem. Jo ir nopietnas aizdomas, ka Huawei savas tehnoloģijas izmanto, lai spiegotu Ķīnas valdības labā. Pagidām bez ASV šādu aizliegumu izteikušas arī Japāna, Austrālija un Jaunzēlande.

5G tehnoloģiju jomā būtu nepieciešama kopīga Eiropas Savienības politika.

Eiropas Savienības smagsvari Francija un Vācija jau ir paziņojušas, ka rīkos atklātu konkursu, no kura netiks izslēgts neviens pretendents. Vēl vairāk, Francijas prezidents Emanuels Mak- rons ir paziņojis, ka negrasās piedalīties ASV un Ķīnas tehnoloģiju karos. Pagaidām neviena bloka dalībvalsts nav nākusi klajā ar paziņojumu, ka Ķīnas uzņēmumu neielaidīs savā tirgū. Laikraksts The Washington Post norāda, ka lielā mērā eiropiešus no šādiem aizliegumiem attur tas, ka Huawei jau ir veicis dažādus infrasruktūras aprīkošanas darbus. «Huawei aprīkojuma aizstāšanas izmaksas būs jāsedz vai nu telekom operatoriem, vai valstij. Pēdējo Polija noteikti nevar atļauties,» jau paziņojusi Polijas digitālo lietu ministre Karola Okonski. Huawei pievilcību vairo arī tā piedāvātā cena, kas saskaņā ar The Washington Post pausto ir par 60% zemāka nekā Ericsson. Tas, protams, iespējams, tikai pateicoties Ķīnas valdības subsīdijām.

Eiropas Komisija ir paziņojusi, ka dalībvalstīm būs jādalās ar datiem par 5G kiberdrošības riskiem un jāizstrādā procedūras, kā šādus riskus novērst. Tāpat Eiropas Komisija 26. martā publicēja savas rekomendācijas, kā nodrošināt Eiropas 5G tīklu drošību. Tomēr izskatās, ka Huawei būs vēl viens jautājums, kas nopietni sarežģīs jau tā vēsās ASV un Eiropas Savienības attiecības. ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo jau ir paziņojis, ka NATO alianses partneriem ir jādara viss, lai netiktu apdraudētas drošības intereses, citādi ASV varētu ierobežot dalīšanos ar izlūkošanas informāciju. Trampa administrācija arī brīdinājusi konkrēti Vācijas valdību, ka tā ierobežos informācijas pieejamību, ja vācieši savu 5G infrastruktūru atļaus būvēt Huawei. Situāciju vēl neskaidrāku un interesantāku padara tas, ka 23. maijā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gan nosauca Huawei par «ļoti, ļoti bīstamu», tomēr pieļāva, ka to varētu iekļaut gaidāmajā ASV un Ķīnas tirdzniecības līgumā. Tiesa, pagaidām sarunas par līgumu uz priekšu tikpat kā nevedas. Ja runājam par Latvijas rīcību, tad mūsu valsts ir noslēgusi līgumus par 5G ieviešanu un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs laikrakstam Diena norādīja, ka valsts pārvaldei būs jālemj, cik tālu «mēs kā valsts pārvalde varam izmantot viena vai otra operatora tehnoloģijas». Ministrs uzskata, ka 5G tehnoloģiju jomā būtu nepieciešama kopīga Eiropas Savienības politika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada pirmajam mēnesim jau redzamas beigas, un interesanti, ka vismaz pagaidām akciju tirgiem padevies viens no pašiem veiksmīgākajiem gada startiem vēsturē. Tas noticis, neskatoties uz pamatā arvien spēcīgākiem pieņēmumiem, ka globālajai ekonomikai izaugsmes ziņā jau klājas un pārskatāmā nākotnē turpinās klāties grūtāk.

Tam it kā būtu jānozīmē lielāks pesimisms finanšu tirgos, lai gan no tā tos šoreiz, šķiet, vismaz daļēji paglābusi centrālo banku retorika. Janvāra sākumā ASV Federālo rezervju sistēma deva mājienus, ka savā likmju paaugstināšanās ceļā tā droši vien būs uzmanīgāka (ASV CB atšķirībā no citiem jau kādu laiku paaugstina likmes). Par to, ka šogad varētu izpalikt eiro likmju paaugstināšana, pagājušonedēļ lika domāt arī Eiropas Centrālās bankas teiktais. Iestāde pamatā uzsvēra lielākus riskus ekonomikai, lai gan oficiālais ziņojums ietver tikai to, ka likmes netiks kustinātas vismaz līdz rudenim. Tikmēr tirgū tiek runāts, ka reālistiskāk eiro likmes varētu tikt skartas vien 2020. gada vidū. Iespējams, varēs teikt, ka centrālās bankas finanšu tirgu atkal būs ievadījušas mērenā «Risk On» stadijā. Turklāt nav pat izslēgts, ka tas, galu galā, materializēsies labākos efektos arī ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru