Eksperti

Vai zaļajā transformācijā būsim vadītāji vai blakussēdētāji?

Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis, 28.04.2021

Jaunākais izdevums

Pēdējā gada laikā dažādās ilgtspējas diskusijās liels uzsvars likts uz tā dēvētajiem uzņēmumu zaļajiem projektiem. Taču maldīgs ir priekšstats, ka bankas finansē tikai acīmredzami zaļus un gatavus projektus - piemēram, investīcijas saules paneļos vai vēja enerģijā.

Uzņēmumu aktivitātei transformācijas projektos ir milzu potenciāls.

Eiropas Savienības mērķis ir samazināt emisijas par vismaz 50% līdz 2030. gadam. Lai sasniegtu mērķi, mums ir mazāk nekā 10 gadi. Kreditēšanas pasaulē tas ir ļoti īss laika posms. Lai mēs neatpaliktu, mums par to ir jādomā un jārīkojas jau šodien.

Visaktīvāk par transformāciju interesējas eksportētāji un uzņēmumi ar augstu emisiju intensitāti

Ikdienā strādājot ar klientiem, varu teikt, ka visvairāk par ilgtspēju un zaļo tranformāciju interesējas eksportējošie uzņēmumi un uzņēmumi nozarēs, kur raksturīga augsta emisiju intensitāte – enerģētikas uzņēmumi, nekustamā īpašuma attīstīstītāji un investori, kokrūpniecības un būvmateriālu ražotāji.

Kopējā uzņēmumu interese aug un ir vēlme sākt spert soļus, mērķtiecīgi sakārtojot pa vienam posmam visā procesu ķēdē. Šobrīd visbiežāk uzņēmumi mazina savu ietekmi uz vidi, mainot apgaismojuma avotus, autoparkus, investējot ražotņu attīstībā, izmantojot energofektīvus risinājumus ēku siltināšanā. Tāpat arī pakāpeniski integrējot ražošanā ekoloģiskākus un videi draudzīgākus materiālus un izejvielas.

Daļa klientu uzsākuši šo ceļu gan eksporta tirgu spiediena dēļ, gan arī tāpēc, ka vēlas formalizēt un sākt ieviest dzīvē savas līdz šim radītās ilgtspējas stratēģijas, izvirzot izmērāmus mērķus un parādot tos arī piegādes ķēžu partneriem un iekšēji sava uzņēmuma pārvaldībā. Tāpat ir uzņēmumi, kuri jau ilgu laiku integrējuši savā stratēģijā ilgtspējas apsvērumus un tos nemitīgi pilnveido, rādot piemēru publiskajam un privātajam sektoram.

Uzlabo ražotnes un maina autoparkus

Iespējams, daļai uzņēmumu radies priekšstats, ka ilgtspēja uz viņiem neattiecas, jo pārsvarā runa ir par acīmredzamiem zaļiem, gataviem projektiem. Varbūt daļa nobīstas un pat nemēģina sākt iet šo ceļu, ja tiešā veidā šādus projektus neredz savos uzņēmumos. Tomēr gribu iedrošināt - ilgtspēja nav tikai par šo. Tāpat gribu kliedēt mītu, ka ilgtspējas ambīcija ir saistoša tikai globālām korporācijām vai lieliem uzņēmumiem, tāpēc minēšu dažus piemērus.

Lielisks piemērs ir mēbeļu ražotājs “Daiļrade koks”, kas ieguldīs 1,7 miljonus eiro savas Valmieras ražotnes uzlabošanā un mēbeļu krāsošanas un žāvēšanas līnijas nomaiņā. Tas ļaus uzlabot energoefektivitāti, veicinās uzņēmuma konkurētspēju un mazinās ietekmi uz vidi. Līdzīgi nekustamo īpašumu uzņēmumu grupa “Realto” nomainīja lielāko daļu sava autoparka uz elektroautomašīnām un pie saviem biroju centriem uzstādīja uzlādes stacijas, investējot gandrīz pusmiljonu eiro. Tas ne tikai veicina nepieciešamās infrastruktūras attīstību, bet arī motivē nomniekus spert līdzīgus soļus.

Savukārt Baltijas komerciālā nekustamā īpašuma ieguldījumu pārvaldnieks “SG Capital” ieguldīja 1,75 miljonus eiro, lai sertificētu visus fondam piederošos biroju ēku kompleksus pēc ilgtspējīgas būvniecības BREEAM standarta. Tāpat veica arī papildu investīcijas komunikāciju un iekārtu uzlabošanā, lai celtu energoefektivitāti un mazinātu izmešu daudzumu. Šie ir iedrošinoši piemēri, kas parāda, ka iespējams sekmīgi īstenot šo transformācijas ceļu, izvēloties tos uzlabojumus, kas katram uzņēmumam dod lielāku pievienoto vērtību.

Uzņēmumiem pagaidām nav ”steidzamības sajūtas” – ar ko sākt?

Raugoties uz savstarpējo sadarbību šajā kontekstā, ir skaidrs, ka bankas vienas pašas daudz sasniegt nevarēs. Piemēram, mūsu bankas tiešā ietekme klimata kontekstā ir vien 5%, pārējie 95% ir netiešā ietekme, kas izriet no bankas finansētajiem projektiem un klientu-uzņēmumu radītajām emisijām. Tāpēc visbūtiskākais ir fokusēties uz to, kā varam atbalstīt uzņēmumus. Pagaidām uzņēmumu izpratne par to, kā šīs pārmaiņas skars tieši viņus, ir diezgan zema. Jāmācās mums visiem - gan uzņēmumiem un bankām, gan valsts pārvaldei un partneriem.

Svarīgi saprast, ka jebkurš uzņēmums – mazāks vai lielāks – ir daļa no kopējās ekosistēmas vai tās būtu piegāžu ķēdes vai sadarbība ar partneriem un finanšu institūcijām. Uzņēmumiem būs jāsāk uzskaitīt, mērīt un konkrētos skaitļos parādīt sava ietekme uz vidi un progress tās mazināšanā. Tiem, kuri izvēlēsies palikt novērotāju pozīcijā, konkurenti noteikti aizsteigsies priekšā.

Pirmais solis ir sava konkrētā uzņēmuma analīze, ņemot vērā nozares specifiku. Te nebūs panacejas. Autoparkus varētu nomainīt visi, bet kādam uzņēmumam emisijas no autoparka var sastādīt 5%, kamēr citam 50%. Ja, piemēram, bankas kontekstā visa autoparka nomaiņa uz elektroauto dotu salīdzinoši nelielu pienesumu, tad loģistikas uzņēmumam ieguvums būs stipri lielāks. Tas nozīmē, ka, katram koncentrējoties uz pareizajām, sev un savai nozarei būtiskajām lietām, kopā mērķus sasniegsim ātrāk.

Otrais solis - emisijas lielākoties slēpjas izmaksās, tāpēc jādomā, kā samazināt izmaksas, mazinot ietekmi uz vidi un panākot augstāku efektivitāti. Pēc tam sasniegtie efektivitātes augļi jāinvestē ilgspējīgos attīstības projektos, lai sekmētu uzņēmuma izaugsmi un mazinātu ietekmi uz vidi – līdzīgi kā minētajā “Daiļrade koks” piemērā.

Un visbeidzot – jādomā ne tikai par ietekmes mazināšanu uz vidi, bet arī pielāgošanos klimata izmaiņām. Piemēram, ja ogles vairs neizmantos, tad dzelzceļš mazāk pārvadās, termināli mazāk kraus, osta mazāk apgrozīs. Laicīgi jādomā par alternatīvām fosilajai gāzei un jāizzina iespējas, kā pielāgot infrastruktūru nākotnes enerģijai – piemēram, ūdeņradim, vēja un saules enerģijai. Te labs piemērs ir uzņēmums “Conexus Baltic Grid”, kas sadarbībā ar Baltijas un Somijas dabasgāzes pārvades sistēmu operatoriem drīzumā uzsāks izpēti šajā jomā.

Ir skaidrs, ka no uzņēmumiem šajā jomā prasīs vairāk. Ja kādreiz klienti prasīja piegādātājam samazināt vienības izmaksas, piemēram, par 2% ik gadu uz augstākas efektivitātes rēķina, tad nākotnē uzsvars visticamāk būs uz ikgadēju emisiju intensitātes samazināšanu par saražoto vienību.

Ne visu var aprēķināt šodien – jāizdara gudras ilgtermiņa izvēles

Daudz diskusiju par to, vai elektroautomašīna, salīdzinot ar iekšdedzes dzinēju, šodien atmaksājas. Tāpat, vai savā dzīves ciklā atmaksāsies visenergoefektīvākais ledusskapis. Tomēr ne visus ilgtspējas aspektus var finansiāli racionalizēt – ir jāņem vērā nefinanšu aspekti un to sekas šodienas investīciju izvēlēm. Arvien vairāk jārunā par ilgtermiņa stratēģiju, vīziju un vērtībām, kuras ir pareizas ilgtermiņā, bet varbūt ir mazāk skaidras un atbalstāmas īstermiņā.

Ko varam labāk? Uzņēmumiem noteikti jāpievērš lielāka uzmanība ražošanas izejvielu izvērtēšanai, jāveicina videi draudzīgo un otrreizējās pārstrādes materiālu izmantošana jeb aprites ekonomika. Katram ir jāseko līdzi savas nozares ilgtspējas tendencēm. Ja aprobežosimies ar elektroautomašīnām un saules paneļiem, palaidīsim garām jaunu, inovatīvus produktu iespējas.

Otrs fokuss – par ilgtspēju noteikti jārunā. Un tās nav tikai preses relīzes vai korporatīvās ilgtspējas pārskati. Ja uzņēmumi to nedarīs, ir lielāks risks, ka tos uzskatīs par vājiem. Redzam, ka veikalu plauktos arvien vairāk ievestajiem produktiem marķējumā norādīta ietekme uz vidi (piemēram, cik gramu CO2 izmantots produkta ražošanas procesā). Ja mūsu uzņēmēji nerēķinās un nestāstīs klientiem, kāda ir viņu produktu ietekme uz vidi, viņu konkurētspēja vājināsies – ne cenas, bet nefinansiālu patērētāja apsvērumu dēļ.

Esam pieraduši radīt trīs vai piecu gadu finanšu budžetus, sasniegt ikgadējos mērķus, bet ilgtspēja ir ilgtermiņa ambīcija un to nav viegli izmērīt un novērtēt. Mums visiem jāmācās mainīt skats no finansiāliem aspektiem uz nefinansiālām pārdomām un tad atpakaļ pie finansiāliem instrumentiem, lai sasniegtu ilgspējas mērķus. Viens ir skaidrs – ilgtspēja ir uz palikšanu, no tās neviens neaizbēgs un tā skars lielāko daļu uzņēmumu. Labā ziņa, ka uzņēmējiem ir divas iespējas – nogaidīt un būt karavānas aizmugurē vai rīkoties apsteidzoši un izvēlēties savu taktiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"SEB banka" piešķīrusi finansējumu 16 miljonu apmērā uzņēmumam SIA "RCH Management", kam pieder tirdzniecības centrs "Damme" Imantā. Finansējums tiks ieguldīts esošo saistību refinansēšanai, informē banka.

Šis ir pirmais "SEB bankas" darījums ar nekustamo īpašumu ieguldījumu uzņēmumu "New Agenda Partners", kas pārvalda Norvēģijas izcelsmes kapitālu Latvijā.

"Lai arī šobrīd, nolūkā mazināt Covid-19 izplatīšanās risku, tirdzniecības centru darbība ir būtiski ierobežota, līdz ar to ieviešot izmaiņas arī iedzīvotāju iepirkšanās paradumos un veicinot e-komercijas apjomu pieaugumu, saglabājam konstruktīvu skatījumu uz komercplatību attīstību. Esam pārliecināti, ka tirdzniecības centri ar labu atrašanās vietu un pircējiem ikdienā nepieciešamām precēm un pakalpojumiem saglabās savu aktualitāti arī turpmāk," komentē Ints Krasts, "SEB bankas" valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 7. aprīļa izmaiņas SEB bankas valdes sastāvā – SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Māris Larionovs pievienosies bankas valdei un uzņemsies atbildību par AML un darbības atbilstības jomu. Savukārt līdzšinējais atbildīgais par šo jomu, valdes loceklis Kārlis Danēvičs, turpmāk vadīs kredītu un risku kontroles jomu, informē banka.

Jauno valdes sastāvu apstiprinājusi Eiropas Centrālā banka un SEB bankas Padome.

Māris Larionovs strādā SEB bankā vairāk nekā 27 gadus un ieņēmis dažādus vadošus amatus gan kreditēšanas, gan bankas privātpersonu un mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas struktūrvienībās. Pēdējos 9 gadus vadot Kreditēšanas pārvaldi, M.Larionovs sekmējis mērķtiecīgu un nepārtrauktu SEB bankas kredītportfeļa izaugsmi un uzkrājis bagātīgu klientu izvērtēšanas pieredzi.

M.Larionovs ieguvis profesionālo maģistra grādu ekonomikā Latvijas Universitātē, pabeidzis arī augstākā līmeņa vadītāju profesionālās izglītības programmu Vallenberga institūtā un Zviedrijas Līderības attīstības programmu Art of Execution. No 2014. gada viņš ir AS Kredītinformācijas birojs uzraudzības padomes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāju ievēlēts būvmateriālu ražotāja "SCHWENK Latvija" valdes loceklis Māris Gruzniņš.

Viņš šajā amatā nomaina "Circle K Latvia" izpilddirektori Guntu Jēkabsoni, kura pēc 25 gadu karjeras šajā uzņēmumā ir paziņojusi par vēlmi ļauties jauniem izaicinājumiem profesionālajā dzīvē. Aprīļa beigās viņa atstās "Circle K Latvia" un attiecīgi arī FICIL valdi.

Amatu atstāj Circle K Latvia izpilddirektore Gunta Jēkabsone 

Pēc 25 gadu karjeras uzņēmumā un 6 gadiem tā vadībā Gunta Jēkabsone...

"Esmu pagodināts, ka man ir uzticēta šī pozīcija un iespēja sniegt savu pienesumu FICIL vīzijai - Latvijai kā investīcijām pievilcīgākajai vietai Baltijas jūras reģionā. Vairāk kā 20 gadu laikā FICIL ir ieguvis reputāciju kā uzticams valdības partneris, kas veicina kvalitatīvas diskusijas par Latvijas uzņēmējdarbības vidi. Es uzskatu, ka FICIL stingrie principi ir mūsu organizācijas veiksmes pamatā. Ar FICIL darba grupu palīdzību mēs strādājam pie ilgtspējīgiem un caurspīdīgiem risinājumiem, kas nes labumu plašākai sabiedrībai. Šobrīd gan publiskais, gan privātais sektors atrodas būtisku izaicinājumu priekšā, jo ik vienam no mums ir liela loma Latvijas zaļās ekonomikas izaugsmē un digitālajā transformācijā. FICIL, kā vienmēr, turpinās paust savu viedokli un aktīvi piedalīsies diskusijās par nepieciešamajām reformām valsts investīciju vides uzlabošanai," komentē M.Gruzniņš.

M.Gruzniņš FICIL valdes locekļa amatu ieņem kopš 2018.gada, šajā laikā pildot arī valdes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus. Turpmāk FICIL valdes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus pildīs SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts un PwC Latvia valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska. FICIL valdē strādā arī BALTA valdes priekšsēdētājs Īans Kenedijs, KPMG Latvija partnere Evija Šturca, BITE Latvija lielo biznesa klientu direktors Valts Kārkliņš, kā arī Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

Kopš FICIL izveidošanas 1999.gadā, ik gadu notiek augsta līmeņa tikšanās starp ārvalstu investoriem un Latvijas valdību, lai apspriestu svarīgākos veicamos darbus biznesa vides uzlabošanā. Nākamā augsta līmeņa sanāksme notiks šī gada rudenī.

Galvenās tēmas, kuras FICIL plāno apspriest ar Latvijas valdību, ir cilvēkkapitāls, zaļās ekonomikas attīstība, valsts digitalizācija un tieslietu sistēmas efektivitāte.

FICIL ir nevalstiska organizācija, kurā apvienojušies lielākie ārvalstu kapitāla uzņēmumi no dažādām nozarēm, ārvalstu tirdzniecības kameras Latvijā un Rīgas Ekonomikas augstskola. FICIL mērķis ir, izmantojot tās biedru pieredzi un zināšanas, sniegt rekomendācijas valsts pārvaldes institūcijām uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai Latvijā un konkurētspējas uzlabošanā ārvalstu investīciju piesaistē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot veicināt ilgtspējīgas un atbildīgas ekonomikas attīstību, SEB banka piešķīrusi finansējumu 6 miljonu eiro apmērā SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā no 2022. gada 1. februāra. '

Tas ir pirmais SEB bankas izsniegtais Zaļais kredīts Latvijā, kas ir pieejams uzņēmumiem, kuri īsteno videi draudzīgus un ilgtspējīgus biznesa risinājumus.

Zaļās obligācijas kā konceptu SEB un Pasaules Banka izstrādāja 2008. gadā, ņemot vērā arvien pieaugošo investoru pieprasījumu iesaistīties klimata pārmaiņu novēršanas iniciatīvās. 2017. gadā SEB izlaida pirmās zaļās obligācijas 500 miljonu eiro vērtībā. Daļa šo obligāciju iegūto līdzekļu tiek izmantoti finansējuma piešķiršanai Baltijas valstu uzņēmumiem, kas plāno īstenot ilgtspējīgus, videi draudzīgus projektus.

Zaļais finanšu pasaulei būs fokusā  

Ja agrāk zaļās obligācijas bija tāds kā modes trends vai papildu fīča,...

“Mēs nevaram izlikties, ka klimata pārmaiņas uz mums neattiecas, tāpēc, lai mazinātu ietekmi uz vidi nākotnē, ir jārīkojas jau šobrīd. Depozīta sistēmas ieviešana ir būtisks instruments, lai samazinātu atkritumu daudzumu, kas nonāk vidē. Par to valsts līmenī tiek runāts jau gadiem ilgi, tāpēc ir gandarījums, ka runas pārvēršas konkrētos darbos un arī no savas puses varam sniegt atbalstu šī projekta īstenošanā. Mūsu, kā bankas, tiešā ietekme klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā ir vien 5%, pārējie 95% ir netiešā ietekme, kas izriet no bankas finansētajiem projektiem, līdz ar to ir būtiski atbalstīt uzņēmumu aktivitāti un iniciatīvas, lai kopīgiem spēkiem veidotu labāku vidi gan sev, gan nākamajām paaudzēm. SEB mērķis arī turpmāk ir būt starp līderiem videi draudzīgu ieguldījumu un investīciju jomā un veicināt ilgtspējīgu projektu īstenošanu. Ap 50% no SEB grupas Zaļo kredītu portfeļa veido atjaunojamās enerģijas projekti, bet pārējo – “zaļo” ēku, transporta un energoefektivitātes projektu finansēšana,” teic SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

“Depozīta sistēma ir nākamais attīstības posms, lai samazinātu atkritumu daudzumu, kas nonāk vidē, un ieviestu labi funkcionējošu, stabilu aprites ekonomiku. Apvienojot modernas tehnoloģijas ar pārdomātu un ilgtspējīgu sistēmas pārvaldību, mums ir iespēja ātri un efektīvi sasniegt vides saudzēšanas mērķus un kāpināt iepakojuma pārstrādes rādītājus. Ja šobrīd lielāko vides piesārņojumu mežos, ezeros, upēs un jūrās, kā arī parkos veido tieši plastmasas jeb PET iepakojums, paredzams, ka līdz ar depozīta sistēmas ieviešanu mēs spēsim savākt un pārstrādāt divreiz vairāk plastmasas iepakojuma nekā šobrīd – līdz pat 90%. Savukārt dzērienu ražotāji spēs atgūt līdz 90-95% atkārtoti uzpildāmās stikla taras, lai tās vēlreiz laistu tirgū,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Plānots, ka 2022. gada 1. februārī Latvijā uzsāks darboties vienota depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Depozīta sistēmā varēs nodot stikla, plastmasas (PET) un metāla (skārdenes) bezalkoholisko un alkoholisko (zem 6%) dzēriena iepakojumus. Par katru nopirkto depozīta iepakojumu iedzīvotājam būs jāiemaksā depozīts 0,10 eiro apmērā, ko pēc iepakojuma nodošanas varēs saņemt atpakaļ, ja uz nododamā iepakojuma būs nolasāma speciālā atpazīstamības zīme un svītrkods, kā arī iepakojums būs iztukšots.

Kompānija "Depozīta iepakojuma operators" tika izveidota 2020. gada jūnijā. Kompānijas īpašnieki ir SIA "Alus un dzērienu iepakojuma savienība", SIA "Coca-Cola HBC Latvia”, AS "Cēsu alus", SIA "Cido grupa" un AS "PET Baltija", AS "Aldaris", “Latvijas Mazumtirgotāju Biedrība” un Latvijas Alus darītāju savienība.

SEB bankas Zaļais kredīts ir pieejams lielajiem uzņēmumiem, kas izvēlas ieguldīt atbildīgi – atjaunojamās enerģijas ražošana, energoefektivitātes uzlabošana, ilgtspējīga mežsaimniecība, kā arī atkritumu apsaimniekošanas un citu videi draudzīgu projektu realizēšana, kuru rezultātā tiek samazināts CO2 izmešu daudzums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi finansējumu 34 miljonu eiro apmērā nekustamā īpašuma ieguldījumu pārvaldniekam SG Capital biroju centru "Skanstes City" un "Skanstes City Dunte" esošo saistību refinansēšanai.

"Skanstes City" ir viens no lielākajiem biroju kompleksiem Rīgā. Tas ietver astoņas ēkas, kur telpas nomā vairāk nekā 60 Latvijas un ārvalstu uzņēmumi, kas pārstāv dažādas biznesa nozares. Viena no lielākajām ēkām biroju kompleksā ir "Skanstes City Dunte", kurā savu darbību attīsta vairāk nekā 15 Latvijas un ārvalstu uzņēmumi.

"Skanstes City aktīvi attīstās, sniedzot saviem nomniekiem arvien jaunas iespējas un ērtības. Iepriekšējos gados daudz līdzekļu ieguldījām, lai izveidotu mūsdienīgu biroju vidi, ieviesām jaunus IT risinājumus un sasniedzām labus ilgtspējas rādītājus mūsu ēkās. Rudenī savu darbību uzsāks arī konferenču centrs, līdz gada beigām paplašināsim stāvvietu skaitu, nodrošināsim papildu elektrouzlādes vietas, labiekārtosim āra teritorijas un pievienosimies jaunajam "Skanstes dārzi" parkam, kas top mums tieši kaimiņos. SEB bankas sniegtais finansējums mums ļaus neapstāties pie sasniegtā un turpināt iesākto attīstību," komentē SG Capital valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.

Komentāri

Pievienot komentāru