Eksperti

Vai zaļajā transformācijā būsim vadītāji vai blakussēdētāji?

Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis,28.04.2021

Jaunākais izdevums

Pēdējā gada laikā dažādās ilgtspējas diskusijās liels uzsvars likts uz tā dēvētajiem uzņēmumu zaļajiem projektiem. Taču maldīgs ir priekšstats, ka bankas finansē tikai acīmredzami zaļus un gatavus projektus - piemēram, investīcijas saules paneļos vai vēja enerģijā.

Uzņēmumu aktivitātei transformācijas projektos ir milzu potenciāls.

Eiropas Savienības mērķis ir samazināt emisijas par vismaz 50% līdz 2030. gadam. Lai sasniegtu mērķi, mums ir mazāk nekā 10 gadi. Kreditēšanas pasaulē tas ir ļoti īss laika posms. Lai mēs neatpaliktu, mums par to ir jādomā un jārīkojas jau šodien.

Visaktīvāk par transformāciju interesējas eksportētāji un uzņēmumi ar augstu emisiju intensitāti

Ikdienā strādājot ar klientiem, varu teikt, ka visvairāk par ilgtspēju un zaļo tranformāciju interesējas eksportējošie uzņēmumi un uzņēmumi nozarēs, kur raksturīga augsta emisiju intensitāte – enerģētikas uzņēmumi, nekustamā īpašuma attīstīstītāji un investori, kokrūpniecības un būvmateriālu ražotāji.

Kopējā uzņēmumu interese aug un ir vēlme sākt spert soļus, mērķtiecīgi sakārtojot pa vienam posmam visā procesu ķēdē. Šobrīd visbiežāk uzņēmumi mazina savu ietekmi uz vidi, mainot apgaismojuma avotus, autoparkus, investējot ražotņu attīstībā, izmantojot energofektīvus risinājumus ēku siltināšanā. Tāpat arī pakāpeniski integrējot ražošanā ekoloģiskākus un videi draudzīgākus materiālus un izejvielas.

Daļa klientu uzsākuši šo ceļu gan eksporta tirgu spiediena dēļ, gan arī tāpēc, ka vēlas formalizēt un sākt ieviest dzīvē savas līdz šim radītās ilgtspējas stratēģijas, izvirzot izmērāmus mērķus un parādot tos arī piegādes ķēžu partneriem un iekšēji sava uzņēmuma pārvaldībā. Tāpat ir uzņēmumi, kuri jau ilgu laiku integrējuši savā stratēģijā ilgtspējas apsvērumus un tos nemitīgi pilnveido, rādot piemēru publiskajam un privātajam sektoram.

Uzlabo ražotnes un maina autoparkus

Iespējams, daļai uzņēmumu radies priekšstats, ka ilgtspēja uz viņiem neattiecas, jo pārsvarā runa ir par acīmredzamiem zaļiem, gataviem projektiem. Varbūt daļa nobīstas un pat nemēģina sākt iet šo ceļu, ja tiešā veidā šādus projektus neredz savos uzņēmumos. Tomēr gribu iedrošināt - ilgtspēja nav tikai par šo. Tāpat gribu kliedēt mītu, ka ilgtspējas ambīcija ir saistoša tikai globālām korporācijām vai lieliem uzņēmumiem, tāpēc minēšu dažus piemērus.

Lielisks piemērs ir mēbeļu ražotājs “Daiļrade koks”, kas ieguldīs 1,7 miljonus eiro savas Valmieras ražotnes uzlabošanā un mēbeļu krāsošanas un žāvēšanas līnijas nomaiņā. Tas ļaus uzlabot energoefektivitāti, veicinās uzņēmuma konkurētspēju un mazinās ietekmi uz vidi. Līdzīgi nekustamo īpašumu uzņēmumu grupa “Realto” nomainīja lielāko daļu sava autoparka uz elektroautomašīnām un pie saviem biroju centriem uzstādīja uzlādes stacijas, investējot gandrīz pusmiljonu eiro. Tas ne tikai veicina nepieciešamās infrastruktūras attīstību, bet arī motivē nomniekus spert līdzīgus soļus.

Savukārt Baltijas komerciālā nekustamā īpašuma ieguldījumu pārvaldnieks “SG Capital” ieguldīja 1,75 miljonus eiro, lai sertificētu visus fondam piederošos biroju ēku kompleksus pēc ilgtspējīgas būvniecības BREEAM standarta. Tāpat veica arī papildu investīcijas komunikāciju un iekārtu uzlabošanā, lai celtu energoefektivitāti un mazinātu izmešu daudzumu. Šie ir iedrošinoši piemēri, kas parāda, ka iespējams sekmīgi īstenot šo transformācijas ceļu, izvēloties tos uzlabojumus, kas katram uzņēmumam dod lielāku pievienoto vērtību.

Uzņēmumiem pagaidām nav ”steidzamības sajūtas” – ar ko sākt?

Raugoties uz savstarpējo sadarbību šajā kontekstā, ir skaidrs, ka bankas vienas pašas daudz sasniegt nevarēs. Piemēram, mūsu bankas tiešā ietekme klimata kontekstā ir vien 5%, pārējie 95% ir netiešā ietekme, kas izriet no bankas finansētajiem projektiem un klientu-uzņēmumu radītajām emisijām. Tāpēc visbūtiskākais ir fokusēties uz to, kā varam atbalstīt uzņēmumus. Pagaidām uzņēmumu izpratne par to, kā šīs pārmaiņas skars tieši viņus, ir diezgan zema. Jāmācās mums visiem - gan uzņēmumiem un bankām, gan valsts pārvaldei un partneriem.

Svarīgi saprast, ka jebkurš uzņēmums – mazāks vai lielāks – ir daļa no kopējās ekosistēmas vai tās būtu piegāžu ķēdes vai sadarbība ar partneriem un finanšu institūcijām. Uzņēmumiem būs jāsāk uzskaitīt, mērīt un konkrētos skaitļos parādīt sava ietekme uz vidi un progress tās mazināšanā. Tiem, kuri izvēlēsies palikt novērotāju pozīcijā, konkurenti noteikti aizsteigsies priekšā.

Pirmais solis ir sava konkrētā uzņēmuma analīze, ņemot vērā nozares specifiku. Te nebūs panacejas. Autoparkus varētu nomainīt visi, bet kādam uzņēmumam emisijas no autoparka var sastādīt 5%, kamēr citam 50%. Ja, piemēram, bankas kontekstā visa autoparka nomaiņa uz elektroauto dotu salīdzinoši nelielu pienesumu, tad loģistikas uzņēmumam ieguvums būs stipri lielāks. Tas nozīmē, ka, katram koncentrējoties uz pareizajām, sev un savai nozarei būtiskajām lietām, kopā mērķus sasniegsim ātrāk.

Otrais solis - emisijas lielākoties slēpjas izmaksās, tāpēc jādomā, kā samazināt izmaksas, mazinot ietekmi uz vidi un panākot augstāku efektivitāti. Pēc tam sasniegtie efektivitātes augļi jāinvestē ilgspējīgos attīstības projektos, lai sekmētu uzņēmuma izaugsmi un mazinātu ietekmi uz vidi – līdzīgi kā minētajā “Daiļrade koks” piemērā.

Un visbeidzot – jādomā ne tikai par ietekmes mazināšanu uz vidi, bet arī pielāgošanos klimata izmaiņām. Piemēram, ja ogles vairs neizmantos, tad dzelzceļš mazāk pārvadās, termināli mazāk kraus, osta mazāk apgrozīs. Laicīgi jādomā par alternatīvām fosilajai gāzei un jāizzina iespējas, kā pielāgot infrastruktūru nākotnes enerģijai – piemēram, ūdeņradim, vēja un saules enerģijai. Te labs piemērs ir uzņēmums “Conexus Baltic Grid”, kas sadarbībā ar Baltijas un Somijas dabasgāzes pārvades sistēmu operatoriem drīzumā uzsāks izpēti šajā jomā.

Ir skaidrs, ka no uzņēmumiem šajā jomā prasīs vairāk. Ja kādreiz klienti prasīja piegādātājam samazināt vienības izmaksas, piemēram, par 2% ik gadu uz augstākas efektivitātes rēķina, tad nākotnē uzsvars visticamāk būs uz ikgadēju emisiju intensitātes samazināšanu par saražoto vienību.

Ne visu var aprēķināt šodien – jāizdara gudras ilgtermiņa izvēles

Daudz diskusiju par to, vai elektroautomašīna, salīdzinot ar iekšdedzes dzinēju, šodien atmaksājas. Tāpat, vai savā dzīves ciklā atmaksāsies visenergoefektīvākais ledusskapis. Tomēr ne visus ilgtspējas aspektus var finansiāli racionalizēt – ir jāņem vērā nefinanšu aspekti un to sekas šodienas investīciju izvēlēm. Arvien vairāk jārunā par ilgtermiņa stratēģiju, vīziju un vērtībām, kuras ir pareizas ilgtermiņā, bet varbūt ir mazāk skaidras un atbalstāmas īstermiņā.

Ko varam labāk? Uzņēmumiem noteikti jāpievērš lielāka uzmanība ražošanas izejvielu izvērtēšanai, jāveicina videi draudzīgo un otrreizējās pārstrādes materiālu izmantošana jeb aprites ekonomika. Katram ir jāseko līdzi savas nozares ilgtspējas tendencēm. Ja aprobežosimies ar elektroautomašīnām un saules paneļiem, palaidīsim garām jaunu, inovatīvus produktu iespējas.

Otrs fokuss – par ilgtspēju noteikti jārunā. Un tās nav tikai preses relīzes vai korporatīvās ilgtspējas pārskati. Ja uzņēmumi to nedarīs, ir lielāks risks, ka tos uzskatīs par vājiem. Redzam, ka veikalu plauktos arvien vairāk ievestajiem produktiem marķējumā norādīta ietekme uz vidi (piemēram, cik gramu CO2 izmantots produkta ražošanas procesā). Ja mūsu uzņēmēji nerēķinās un nestāstīs klientiem, kāda ir viņu produktu ietekme uz vidi, viņu konkurētspēja vājināsies – ne cenas, bet nefinansiālu patērētāja apsvērumu dēļ.

Esam pieraduši radīt trīs vai piecu gadu finanšu budžetus, sasniegt ikgadējos mērķus, bet ilgtspēja ir ilgtermiņa ambīcija un to nav viegli izmērīt un novērtēt. Mums visiem jāmācās mainīt skats no finansiāliem aspektiem uz nefinansiālām pārdomām un tad atpakaļ pie finansiāliem instrumentiem, lai sasniegtu ilgspējas mērķus. Viens ir skaidrs – ilgtspēja ir uz palikšanu, no tās neviens neaizbēgs un tā skars lielāko daļu uzņēmumu. Labā ziņa, ka uzņēmējiem ir divas iespējas – nogaidīt un būt karavānas aizmugurē vai rīkoties apsteidzoši un izvēlēties savu taktiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu apgrozāmo līdzekļu finansējumu un pakomātu tīkla attīstīšanu, VAS Latvijas Pasts piesaistījis overdraftu 4,3 miljonu eiro apmērā.

Ar mērķi paātrināt uzņēmuma transformāciju un attīstību, Latvijas Pasts iniciējis jaunas korporatīvās stratēģijas izstrādi, ietverot arī mūsdienīgu pakomātu tīkla attīstības plānu, kas paredz ievērojamu pakomātu pārklājuma paplašināšanu. Kopējo Latvijas Pasts tīklu šobrīd veido jau 146 āra un iekštelpu pakomāti, savukārt 2023. gada otrajā ceturksnī paredzēta vēl 25 mūsdienīgo āra pakomātu izvietošana, turpinot tīkla paplašināšanu visa 2023.gada laikā.

“Latvijas Pasts turpina attīstīties, tāpēc mums ir un būs nepieciešams gan apgrozāmā kapitāla finansējums, gan ilgāka termiņa finansējums mūsu lielāko investīciju projektu realizēšanai. Tāpēc esam priecīgi paplašināt sadarbību ar SEB banku, kas šajā gadījumā piedāvāja vispretimnākošākos finansēšanas nosacījumus,” saka Latvijas Pasts valdes loceklis Andris Puriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi papildu finansējumu 34 miljonu eiro apmērā SIA "Linstow Baltic" multifunkcionālā komerciālā centra “Origo” esošo saistību refinansēšanai.

Tirdzniecības centra “Origo” esošās saistības sasniedz 66,9 miljonus eiro, un pēc pārfinansēšanas aizdevuma izsniedzējs pilnā apmērā ir tikai SEB banka.

Piešķirtais finansējums tiek izmantots, lai multifunkcionālo komerciālo centru “Origo” un biznesa centru “Origo One” attīstītu atbilstoši pasaulē vadošās ēku ilgtspējas novērtēšanas metodes BREEAM standartiem, veidojot to ne tikai energoefektīvu, bet arī draudzīgu apkārtējai videi, darbiniekiem un sabiedrībai kopumā. Nupat tirdzniecības centrs “Origo” ieguvis augstāko noslēdzošo vērtējumu starp visiem tirdzniecības centriem Baltijas valstīs.

“Tirdzniecības centru apmeklējumu skaits joprojām saglabājas ļoti augsts, turklāt komerciālā centra “Origo” un biznesa centra “Origo One” atrašanās vieta ikdienā nodrošina ārkārtīgi lielu apmeklētāju plūsmu. Līdz ar to ir būtiski attīstīt šīs ēkas atbilstoši mūsdienu prasībām, un esam gandarīti atbalstīt šādu tālredzīgu investīciju nākotnē. Esam pārliecināti, ka “Linstow Baltic” attīstīto platību aktualitāte tikai pieaugs, tostarp, līdz ar Satekles biznesa centra projekta realizāciju, kur atradīsies arī SEB bankas galvenais birojs,” stāsta SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SEB banka piešķīrusi 9,1 miljonus eiro AS Olainfarm investīcijām ražošanas attīstībā

Db.lv,19.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi 9,1 miljonu eiro aizdevumu farmācijas uzņēmumam AS “Olainfarm”, kas paredzēts investīcijām jaunu produktu izstrādei, ieviešanai ražošanā, ražošanas jaudu paplašināšanai un ilgtspējīgu tehnoloģisko procesu attīstībai.

Kopumā projekta ietvaros jaunu produktu attīstībā, pētniecībā, ražošanas modernizācijā un jaudu paplašināšanā uzņēmums plāno investēt 31,75 miljonus eiro. Projekta ietvaros tiks rekonstruētas arī notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas ķīmijas un farmācijas nozarē būs modernākās Baltijā.

“SEB banku un "Olainfarm" jau daudzus gadus saista veiksmīga sadarbība, kas radījusi pārliecību par uzņēmuma pārdomāto attīstības stratēģiju un spēju sekmīgi īstenot liela apjoma projektus. Esam gandarīti par iespēju kā finanšu partnerim atbalstīt vienu no Baltijas līderiem farmācijas nozarē, lai palīdzētu īstenot uzņēmuma attīstības ambīcijas. Arī šīs investīcijas radīs augstu pievienoto vērtību un stiprinās "Olainfarm" konkurētspēju,” saka SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafijas pakalpojumu sniedzējs SIA Coffee Address Holding ir sekmīgi piesaistījis finansējumu no SEB bankas – 17,5 miljonus eiro, lai turpinātu īstenot uzņēmuma izaugsmes stratēģiju – būt par lielāko kafijas pakalpojumu sniedzēju Baltijas valstīs, nodrošinot kafijas risinājumus dažādām uzņēmējdarbības nozarēm.

Kopējais finansējuma apjoms sasniedz 17,5 miljonus eiro un tas ietver gan ilgtermiņa kredītu, gan overdraftu. Finansējums paredz gan aizdevumu, gan VIVA obligāciju refinansēšanu, un tas palīdzēs uzņēmumam turpināt attīstīties Baltijas valstīs.

“Refinansēšana ļauj uzņēmumam saglabāt sabalansētu finansējuma struktūru, kas ir būtiski izaugsmes stratēģijas turpināšanai. Šobrīd uzņēmums fokusējas uz iekārtu parka modernizēšanu, jaunu un interesantu kafijas risinājumu piedāvājumu klientiem, jauniem un esošiem digitalizācijas projektiem, klientu lojalitātes aplikācijas attīstību un citiem risinājumiem, kas paredz veikt ieguldījumus klientu piesaistē un servisā,” norāda Coffee Address Holding valdes priekšsēdētāja Viktorija Meikšāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Rīgā atklāta jauna "Rīgas BioEnerģija" šķeldas katlumāja, informē projekta kreditētāju - "SEB bankas" - uzņēmumu komunikācijas vadītāja Anete Igaune.

Katlumāja uzbūvēta ar "SEB bankas" aizdevumu 22 miljonu eiro apmērā.

Uzņēmums "Rīgas BioEnerģija" izveidojis biokurināmā katlumāju ar siltuma ražošanas jaudu līdz 48 megavatiem. Bankas skatījumā, tā ļaušot būtiski palielināt atjaunīgo energoresursu īpatsvaru siltumenerģijas ražošanā Rīgā.

SIA "Rīgas BioEnerģija" biokurināmā katlumāja atrodas Rīgā, Rencēnu ielā 30. Iecerēts, ka projekta rezultātā atjaunīgo energoresursu izmantošanas īpatsvars pieaugs par 7%, sasniedzot 30% siltumenerģijas ražošanu no biokurināmā Rīgas Daugavas labajā krastā.

Biokurināmā katlumāja gadā saražos aptuveni 253 000 megavatstundu siltumenerģijas, kas ir līdzvērtīgs siltumenerģijas patēriņam 600 daudzdzīvokļu māju apkurei gada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"SEB banka" piešķīrusi finansējumu 16 miljonu apmērā uzņēmumam SIA "RCH Management", kam pieder tirdzniecības centrs "Damme" Imantā. Finansējums tiks ieguldīts esošo saistību refinansēšanai, informē banka.

Šis ir pirmais "SEB bankas" darījums ar nekustamo īpašumu ieguldījumu uzņēmumu "New Agenda Partners", kas pārvalda Norvēģijas izcelsmes kapitālu Latvijā.

"Lai arī šobrīd, nolūkā mazināt Covid-19 izplatīšanās risku, tirdzniecības centru darbība ir būtiski ierobežota, līdz ar to ieviešot izmaiņas arī iedzīvotāju iepirkšanās paradumos un veicinot e-komercijas apjomu pieaugumu, saglabājam konstruktīvu skatījumu uz komercplatību attīstību. Esam pārliecināti, ka tirdzniecības centri ar labu atrašanās vietu un pircējiem ikdienā nepieciešamām precēm un pakalpojumiem saglabās savu aktualitāti arī turpmāk," komentē Ints Krasts, "SEB bankas" valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 7. aprīļa izmaiņas SEB bankas valdes sastāvā – SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Māris Larionovs pievienosies bankas valdei un uzņemsies atbildību par AML un darbības atbilstības jomu. Savukārt līdzšinējais atbildīgais par šo jomu, valdes loceklis Kārlis Danēvičs, turpmāk vadīs kredītu un risku kontroles jomu, informē banka.

Jauno valdes sastāvu apstiprinājusi Eiropas Centrālā banka un SEB bankas Padome.

Māris Larionovs strādā SEB bankā vairāk nekā 27 gadus un ieņēmis dažādus vadošus amatus gan kreditēšanas, gan bankas privātpersonu un mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas struktūrvienībās. Pēdējos 9 gadus vadot Kreditēšanas pārvaldi, M.Larionovs sekmējis mērķtiecīgu un nepārtrauktu SEB bankas kredītportfeļa izaugsmi un uzkrājis bagātīgu klientu izvērtēšanas pieredzi.

M.Larionovs ieguvis profesionālo maģistra grādu ekonomikā Latvijas Universitātē, pabeidzis arī augstākā līmeņa vadītāju profesionālās izglītības programmu Vallenberga institūtā un Zviedrijas Līderības attīstības programmu Art of Execution. No 2014. gada viņš ir AS Kredītinformācijas birojs uzraudzības padomes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi ilgtermiņa aizdevumu 7,1 miljona eiro apmērā uzņēmumam “HansaMatrix”, kas paredzēts uzņēmuma attīstībai un efektivitātes celšanai.

“HansaMatrix” ir viens no Ziemeļeiropas reģionā vadošajiem elektronisko sistēmu un to komponenšu ražotājiem tādās nozarēs kā transports, telekomunikācijas, enerģijas pārvaldības sistēmas, IoT, medicīna un aizsardzības tehnoloģijas.

Ilgtermiņa aizdevums ļaus “HansaMatrix” ieguldīt biznesa attīstībā, audzējot uzņēmuma apgrozījumu, piesaistot jaunus klientus, attīstot eksporta tirgus un modernizējot iekārtas.

“Šis aizdevums ir nozīmīgs solis mūsu uzņēmuma attīstībai un pozīciju stiprināšanai tirgū. Sekojot nesenai “Baltcap” kļūšanai par vienīgo uzņēmuma akcionāru, šis darījums ir turpinājums, kas palīdzēs sasniegt mūsu ambiciozos biznesa mērķus. Strādājam saskaņā ar mūsu ilgtermiņa stratēģiju, kas nodrošina uzņēmuma izaugsmi. Mēs novērtējam SEB bankas ilgtermiņa sadarbību un uzticēšanos,” papildina “HansaMatrix” valdes priekšsēdētājs Jānis Sams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāju ievēlēts būvmateriālu ražotāja "SCHWENK Latvija" valdes loceklis Māris Gruzniņš.

Viņš šajā amatā nomaina "Circle K Latvia" izpilddirektori Guntu Jēkabsoni, kura pēc 25 gadu karjeras šajā uzņēmumā ir paziņojusi par vēlmi ļauties jauniem izaicinājumiem profesionālajā dzīvē. Aprīļa beigās viņa atstās "Circle K Latvia" un attiecīgi arī FICIL valdi.

Amatu atstāj Circle K Latvia izpilddirektore Gunta Jēkabsone 

Pēc 25 gadu karjeras uzņēmumā un 6 gadiem tā vadībā Gunta Jēkabsone...

"Esmu pagodināts, ka man ir uzticēta šī pozīcija un iespēja sniegt savu pienesumu FICIL vīzijai - Latvijai kā investīcijām pievilcīgākajai vietai Baltijas jūras reģionā. Vairāk kā 20 gadu laikā FICIL ir ieguvis reputāciju kā uzticams valdības partneris, kas veicina kvalitatīvas diskusijas par Latvijas uzņēmējdarbības vidi. Es uzskatu, ka FICIL stingrie principi ir mūsu organizācijas veiksmes pamatā. Ar FICIL darba grupu palīdzību mēs strādājam pie ilgtspējīgiem un caurspīdīgiem risinājumiem, kas nes labumu plašākai sabiedrībai. Šobrīd gan publiskais, gan privātais sektors atrodas būtisku izaicinājumu priekšā, jo ik vienam no mums ir liela loma Latvijas zaļās ekonomikas izaugsmē un digitālajā transformācijā. FICIL, kā vienmēr, turpinās paust savu viedokli un aktīvi piedalīsies diskusijās par nepieciešamajām reformām valsts investīciju vides uzlabošanai," komentē M.Gruzniņš.

M.Gruzniņš FICIL valdes locekļa amatu ieņem kopš 2018.gada, šajā laikā pildot arī valdes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus. Turpmāk FICIL valdes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus pildīs SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts un PwC Latvia valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska. FICIL valdē strādā arī BALTA valdes priekšsēdētājs Īans Kenedijs, KPMG Latvija partnere Evija Šturca, BITE Latvija lielo biznesa klientu direktors Valts Kārkliņš, kā arī Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

Kopš FICIL izveidošanas 1999.gadā, ik gadu notiek augsta līmeņa tikšanās starp ārvalstu investoriem un Latvijas valdību, lai apspriestu svarīgākos veicamos darbus biznesa vides uzlabošanā. Nākamā augsta līmeņa sanāksme notiks šī gada rudenī.

Galvenās tēmas, kuras FICIL plāno apspriest ar Latvijas valdību, ir cilvēkkapitāls, zaļās ekonomikas attīstība, valsts digitalizācija un tieslietu sistēmas efektivitāte.

FICIL ir nevalstiska organizācija, kurā apvienojušies lielākie ārvalstu kapitāla uzņēmumi no dažādām nozarēm, ārvalstu tirdzniecības kameras Latvijā un Rīgas Ekonomikas augstskola. FICIL mērķis ir, izmantojot tās biedru pieredzi un zināšanas, sniegt rekomendācijas valsts pārvaldes institūcijām uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai Latvijā un konkurētspējas uzlabošanā ārvalstu investīciju piesaistē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot veicināt ilgtspējīgas un atbildīgas ekonomikas attīstību, SEB banka piešķīrusi finansējumu 6 miljonu eiro apmērā SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā no 2022. gada 1. februāra. '

Tas ir pirmais SEB bankas izsniegtais Zaļais kredīts Latvijā, kas ir pieejams uzņēmumiem, kuri īsteno videi draudzīgus un ilgtspējīgus biznesa risinājumus.

Zaļās obligācijas kā konceptu SEB un Pasaules Banka izstrādāja 2008. gadā, ņemot vērā arvien pieaugošo investoru pieprasījumu iesaistīties klimata pārmaiņu novēršanas iniciatīvās. 2017. gadā SEB izlaida pirmās zaļās obligācijas 500 miljonu eiro vērtībā. Daļa šo obligāciju iegūto līdzekļu tiek izmantoti finansējuma piešķiršanai Baltijas valstu uzņēmumiem, kas plāno īstenot ilgtspējīgus, videi draudzīgus projektus.

Zaļais finanšu pasaulei būs fokusā  

Ja agrāk zaļās obligācijas bija tāds kā modes trends vai papildu fīča,...

“Mēs nevaram izlikties, ka klimata pārmaiņas uz mums neattiecas, tāpēc, lai mazinātu ietekmi uz vidi nākotnē, ir jārīkojas jau šobrīd. Depozīta sistēmas ieviešana ir būtisks instruments, lai samazinātu atkritumu daudzumu, kas nonāk vidē. Par to valsts līmenī tiek runāts jau gadiem ilgi, tāpēc ir gandarījums, ka runas pārvēršas konkrētos darbos un arī no savas puses varam sniegt atbalstu šī projekta īstenošanā. Mūsu, kā bankas, tiešā ietekme klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā ir vien 5%, pārējie 95% ir netiešā ietekme, kas izriet no bankas finansētajiem projektiem, līdz ar to ir būtiski atbalstīt uzņēmumu aktivitāti un iniciatīvas, lai kopīgiem spēkiem veidotu labāku vidi gan sev, gan nākamajām paaudzēm. SEB mērķis arī turpmāk ir būt starp līderiem videi draudzīgu ieguldījumu un investīciju jomā un veicināt ilgtspējīgu projektu īstenošanu. Ap 50% no SEB grupas Zaļo kredītu portfeļa veido atjaunojamās enerģijas projekti, bet pārējo – “zaļo” ēku, transporta un energoefektivitātes projektu finansēšana,” teic SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

“Depozīta sistēma ir nākamais attīstības posms, lai samazinātu atkritumu daudzumu, kas nonāk vidē, un ieviestu labi funkcionējošu, stabilu aprites ekonomiku. Apvienojot modernas tehnoloģijas ar pārdomātu un ilgtspējīgu sistēmas pārvaldību, mums ir iespēja ātri un efektīvi sasniegt vides saudzēšanas mērķus un kāpināt iepakojuma pārstrādes rādītājus. Ja šobrīd lielāko vides piesārņojumu mežos, ezeros, upēs un jūrās, kā arī parkos veido tieši plastmasas jeb PET iepakojums, paredzams, ka līdz ar depozīta sistēmas ieviešanu mēs spēsim savākt un pārstrādāt divreiz vairāk plastmasas iepakojuma nekā šobrīd – līdz pat 90%. Savukārt dzērienu ražotāji spēs atgūt līdz 90-95% atkārtoti uzpildāmās stikla taras, lai tās vēlreiz laistu tirgū,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Plānots, ka 2022. gada 1. februārī Latvijā uzsāks darboties vienota depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Depozīta sistēmā varēs nodot stikla, plastmasas (PET) un metāla (skārdenes) bezalkoholisko un alkoholisko (zem 6%) dzēriena iepakojumus. Par katru nopirkto depozīta iepakojumu iedzīvotājam būs jāiemaksā depozīts 0,10 eiro apmērā, ko pēc iepakojuma nodošanas varēs saņemt atpakaļ, ja uz nododamā iepakojuma būs nolasāma speciālā atpazīstamības zīme un svītrkods, kā arī iepakojums būs iztukšots.

Kompānija "Depozīta iepakojuma operators" tika izveidota 2020. gada jūnijā. Kompānijas īpašnieki ir SIA "Alus un dzērienu iepakojuma savienība", SIA "Coca-Cola HBC Latvia”, AS "Cēsu alus", SIA "Cido grupa" un AS "PET Baltija", AS "Aldaris", “Latvijas Mazumtirgotāju Biedrība” un Latvijas Alus darītāju savienība.

SEB bankas Zaļais kredīts ir pieejams lielajiem uzņēmumiem, kas izvēlas ieguldīt atbildīgi – atjaunojamās enerģijas ražošana, energoefektivitātes uzlabošana, ilgtspējīga mežsaimniecība, kā arī atkritumu apsaimniekošanas un citu videi draudzīgu projektu realizēšana, kuru rezultātā tiek samazināts CO2 izmešu daudzums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi finansējumu 34 miljonu eiro apmērā nekustamā īpašuma ieguldījumu pārvaldniekam SG Capital biroju centru "Skanstes City" un "Skanstes City Dunte" esošo saistību refinansēšanai.

"Skanstes City" ir viens no lielākajiem biroju kompleksiem Rīgā. Tas ietver astoņas ēkas, kur telpas nomā vairāk nekā 60 Latvijas un ārvalstu uzņēmumi, kas pārstāv dažādas biznesa nozares. Viena no lielākajām ēkām biroju kompleksā ir "Skanstes City Dunte", kurā savu darbību attīsta vairāk nekā 15 Latvijas un ārvalstu uzņēmumi.

"Skanstes City aktīvi attīstās, sniedzot saviem nomniekiem arvien jaunas iespējas un ērtības. Iepriekšējos gados daudz līdzekļu ieguldījām, lai izveidotu mūsdienīgu biroju vidi, ieviesām jaunus IT risinājumus un sasniedzām labus ilgtspējas rādītājus mūsu ēkās. Rudenī savu darbību uzsāks arī konferenču centrs, līdz gada beigām paplašināsim stāvvietu skaitu, nodrošināsim papildu elektrouzlādes vietas, labiekārtosim āra teritorijas un pievienosimies jaunajam "Skanstes dārzi" parkam, kas top mums tieši kaimiņos. SEB bankas sniegtais finansējums mums ļaus neapstāties pie sasniegtā un turpināt iesākto attīstību," komentē SG Capital valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi finansējumu 9,9 miljonu eiro apmērā Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājam "Kaamos". Finansējums paredzēts dzīvojamo māju projekta "Moho Park" būvniecībai Mežaparkā, kur kopumā plānots ieguldīt 15 miljonus eiro.

Projekts paredz divas 12 stāvu ēkas ar 154 dzīvokļiem, un plānots, ka pirmos dzīvokļus pircēji saņems 2023. gada sākumā. Šis ir otrais Kaamos projekts Rīgā, ko finansē SEB banka.

"Moho Park"(mo-ho – modern homes) ir jauns dzīvojamo māju projekts Mežaparkā, kura celtniecība tika uzsākta šī gada vasarā.

Projektā energoefektivitāti nodrošinās uz jumta izvietotās saules baterijas, logi ar trīskāršo stiklu, siltās grīdas apkure, kā arī ventilācija ar rekuperāciju, kas būs katrā dzīvoklī. Iedzīvotājiem būs pieejama arī elektroauto uzlāde.

""Moho Park" Kaamos grupai ir nozīmīgs projekts, jo šīs ēkas atbilst visiem nākotnes pieprasījuma standartiem. Arvien vairāk tiek likts uzsvars uz emisiju samazināšanu gan ēkas būvniecības laikā, gan arī pēc tam – ēkas lietošanas laikā," komentē "Kaamos" vadītājs Latvijā Guntars Cauna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investoru padomi vadīs Zlata Elksniņa-Zaščirinska

Db.lv,05.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jauno Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāju kļuvusi Zlata Elksniņa Zaščirinska, kas amatu pārņēmusi pēc Māra Gruzniņa, Schwenk Latvija valdes locekļa, atkāpšanās no FICIL valdes priekšsēdētāja amata.

“Gan valstis, gan uzņēmumi šobrīd ir daudzu izaicinājumu priekšā - vēl joprojām cīnāmies ar pandēmijas sekām, kad klāt nākuši arī ģeopolitiskie notikumi. Papildu tam jānotur ES fokuss zaļās ekonomikas un digitalizācijas virzienā. Līdz ar to FICIL šobrīd ir liels uzdevums – panākt Latvijā investoriem stabilu, paredzamu un drošu vidi, kurā attīstīt biznesus, līdz ar to veicinot arī valsts ekonomisko izaugsmi. Šajos apstākļos FICIL prioritātes būs enerģētiskā drošība, zaļā kursa sasniegšana, darbaspēka pieejamība un ēnu ekonomikas mazināšana. To varam sasniegt ar pārdomātām publiskā sektora reformām, kā arī digitalizāciju,” stāsta FICIL valdes priekšsēdētāja, PwC Latvia vadošā partnere Zlata Elksniņa Zaščirinska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

SEB banka piešķīrusi pusmiljonu eiro saules paneļu uzstādīšanai ELVI tīkla veikalos

Db.lv,27.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot atbalstīt Latvijas uzņēmumu ilgtspējīgas attīstības iniciatīvas un investīcijas energoefektīvos projektos, SEB banka piešķīrusi 500 tūkstošus eiro pārtikas mazumtirdzniecības tīklam ELVI saules paneļu uzstādīšanai lielākajos veikalos.

Tuvāko mēnešu laikā plānots ar solārajām iekārtām elektroenerģijas ražošanai aprīkot vismaz 10% no visiem tīkla veikaliem, sākotnēji Vidzemes reģionā un Kurzemē.

"Laikā, kad jautājums par enerģētisko neatkarību kļuvis jo īpaši aktuāls, mums ir svarīgi atbalstīt klientu plānus energoefektivitātes uzlabošanā un vienlaikus klimata mērķu sasniegšanā. Šis ir piemērs, kas kliedē mītu, ka ilgtspējas ambīcija ir saistoša tikai globālām korporācijām, lieliem eksportējošiem uzņēmumiem un uzņēmumiem nozarēs, kur raksturīga augsta emisiju intensitāte. Ikdienā strādājot, redzam, ka arvien pieaug kopējā uzņēmumu interese par vides ietekmes jautājumiem, un esam gandarīti būt ilgtermiņa sadarbības partneri šajā zaļās transformācijas ceļā,” komentē SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka finansējusi biroju kompleksa "Verde" celtniecību Latvijas galvaspilsētas Skanstes biznesa rajonā.

Projekta realizējošās grupas "SBA Group" ieguldījumu pārvaldes uzņēmumam "Capitalica Asset Management" piešķirts 60 miljonu eiro aizdevums uz piecu gadu periodu.

"Aizdevums tika piešķirts ne tikai ēkas celtniecībai, bet arī "Capitalica Baltic Real Estate Fund I" apgrozībā esošo obligāciju dzēšanai, kas iepriekš tika emitētas slēgtās emisijas veidā tam pašam mērķim. Ar SEB banku sadarbojamies kopš uzņēmuma dibināšanas, un nosacījumi, ko piedāvāja bankas filiāle Latvijā, bija visizdevīgākie," norāda "Capitalica Asset Management" ģenerāldirektors Andrius Barštis.

Šobrīd pirmās "Verde" A ēkas celtniecība tuvojas noslēgumam. Plānots, ka šovasar uz biroju kompleksu pārcelsies pirmie nomnieki – 75% no "Verde" A ēkas jau ir iznomāti. "Verde" ekskluzīvais nomas partneris ir "Colliers".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Puse Latvijas lielo uzņēmumu nākamā gada laikā plāno investēt vietējā tirgū

Db.lv,31.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī kopumā ekonomikas izaugsme palēninās, tomēr vairāk nekā trešā daļa Baltijas valstu lielo uzņēmumu ir pozitīvi noskaņoti savās prognozēs par biznesa vides attīstību nākamajos 12 mēnešos.

SEB bankas veiktā Baltijas valstu lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptauja liecina, ka uzņēmumi nākamā gada laikā plāno fokusēt savu uzmanību attīstībai, turklāt puse Latvijas lielo uzņēmumu ir gatavi investēt tieši mājas tirgū.

Plānojot savu finanšu resursu izlietojumu, 50% Latvijas lielo uzņēmumu finanšu direktoru atzīst, ka plāno turpināt investēt vietējā tirgū. Līdzīga situācija ir arī kaimiņvalstīs, kur investēt mājas tirgū plāno 45% Lietuvas un 51% Igaunijas lielo uzņēmumu. Vienlaikus Latvijā ir lielākais uzņēmumu īpatsvars, kas plāno dividenžu izmaksas (10%), un zemākais, kas plāno investēt eksporta tirgus paplašināšanā (6%).

“Latvijas uzņēmēji mazāk nekā kaimiņvalstīs ir ieņēmuši nogaidošu pozīciju, proti, tikai 9% Latvijas lielo uzņēmumu plāno nedarīt neko, kamēr Lietuvā un Igaunijā tie ir 14% lielo uzņēmumu. Aptaujas dati rāda, ka kopumā Baltijas lielo uzņēmumu finanšu vadītāji ir samērā pārliecināti par uzņēmumu spēju tikt galā ar šī brīža izaicinājumiem un nākamo 12 mēnešu laikā plāno fokusēt savu uzmanību attīstībai,” skaidro SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi papildu aizdevumu piecu miljonu eiro apmērā tirdzniecības centram “Spice”, līdz ar to sasniedzot kopējo aizdevuma summu 55 miljoni eiro.

Plānotā tirdzniecības centra modernizācija ļaus gan uzlabot īpašuma pievilcīgumu, gan veicināt ilgtspējīgāku un efektīvāku energoresursu patēriņa pārvaldību.

Plānots, ka kopējās investīcijas tirdzniecības centra modernizācijas projektā sasniegs ap 10 miljoniem eiro. “Interjera atjaunošana ir vitāli svarīga Spices kā vadošā tirdzniecības centra pozīciju saglabāšanai. Pērn investējām 3,7 miljonus grīdas seguma maiņā, labierīcību un Palmu alejas atjaunošanā, savukārt šogad plānotie darbi ietvers visus trīs ātrijus un modes aleju. Projekta ietvaros Spice ne tikai iegūst jaunu, modernu izskatu, bet tiek modernizētas arī visas komunikācijas, uzlabota ventilācija un veikta apgaismojuma maiņa uz LED tehnoloģijām. Esam arī izveidojuši dzeramā ūdens staciju, kur ikviens apmeklētājs var bez maksas uzpildīt savu ūdens pudeli. Tāpat dizainā daudz izmantojam Latvijas mākslinieku un ražotāju darbus,” stāsta tirdzniecības centru “Spice” un “Spice Home” vadītāja Iveta Priedīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

SG Capital Meža Fonds par 4,4 miljoniem eiro iegādāsies ilgtspējīgus meža īpašumus

Db.lv,20.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi aizdevumu 4,4 miljonu eiro apmērā SIA “SG Capital Meža Fonds” 1942 hektāru meža īpašumu iegādei un apsaimniekošanai.

Attiecīgajiem meža īpašumiem ir piešķirts Mežu uzraudzības padomes (FSC) sertifikāts, apliecinot atbildīgu mežu apsaimniekošanu, kas ļāvis aizdevumam piemērot Zaļā kredīta statusu.

“SG Capital Meža Fonds” ir izveidots 2022. gadā un viens no Fonda galvenajiem mērķiem ir sekmēt ilgtspējīgas mežsaimniecības attīstību Latvijā. Fonda ieguldītāji ir vadošie pensiju plānu pārvaldītāji Latvijā un Lietuvā. Pensiju 2. un 3. līmeņa uzkrājumu pārvaldnieks SEB Investment Management līdz šim ieguldījis fondā jau ap 10 miljoniem eiro.

Kopumā fondā paredzēts ieguldīt vairāk nekā 30 miljonus eiro no SEB pārvaldītajiem pensiju aktīviem, tādējādi dodot iespēju SEB pensiju 2. un 3. līmeņa klientiem ieguldīt ne tikai ilgtspējīgi, bet arī vietējā ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru