«Krājbanka ar savām paaugstinātajām depozītu likmēm manās acīs aizdomīga bija jau ilgāku laiku, vismaz gadu,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījusi Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.
«Nedomāju, ka prasības bankām jāpaaugstina, bet vienkārši uzraudzībai jābūt daudz stingrākai. Cik saprotu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvjiem bija iespēja gan piedalīties valdes sēdēs, gan padomes sēdēs, un tās ir milzīgas privilēģijas! Banku uzraugiem bija jāredz, ka parādās ļoti lielas investīcijas kaut kur, ļoti lieli pārskaitījumi - tādi gadījumi nekavējoties jāanalizē. Turklāt Krājbanka ar savām paaugstinātajām depozītu likmēm manās acīs aizdomīga bija jau ilgāku laiku, vismaz gadu, un tam vajadzētu pievērst uzmanību,» stāstījusi Vaidere.
Intervijā Vaidere arī sacījusi: «Žēl, ka esam tik atkarīgi no zviedru bankām, kas var diktēt mums noteikumus. Man ir nesaprotams lēmums, kāpēc Hipotēku un zemes banka turpmāk nevarētu pastāvēt kā valsts banka- tā sektora dažādošana, turklāt banka labi strādā. Domāju, arī Latvijas Krājbankas klientu 2. un 3. pensiju līmeni, ko atdeva Swedbank, varēja atdot Hipotēku un zemes bankai vai Valsts kasei. Man šis lēmums ir nesaprotams. Turklāt zviedru bankas arī krīzes laikā sevi neparādīja kā ļoti pretimnākošas, elastīgas, daudzi cilvēki bija spiesti atstāt Latviju tieši banku neelastības dēļ. Tās varēja būt pretimnākošākas, jo īpaši tāpēc, ka bankas ļoti vainīgas šīs krīzes izraisīšanā - nevar vainot tikai cilvēkus, ka viņi ņēma nesaprātīgus kredītus - arī bankas nesaprātīgi uzbāzās ar tiem.»