Jaunākais izdevums

Kas ir lietišķā improvizācija un ko labu tā spēj dot?

Iedomāsimies, ka esam izlēmuši aizbraukt, teiksim, uz Kopenhāgenu. Mājās izveidojam smalku jo smalku plānu, ko redzēt, kur ēst un ko nopirkt. Aizbraucot uz vietas, izrādās – iecerētā ēstuve ir slēgta, plānotais muzejs nav apskates vērts un noskatītais dizaina brīnums ir brīnumainā cenā. Ko nu? Turpināt turēties pie plāna vai «izmest to pa logu» un cerēt uz laimīgām nejaušībām? Tādi alegoriski Kopenhāgenas braucieni sastopami vai ik dienas biznesa vidē, kas gan nenozīmē, ka plāns kā tāds nav vajadzīgs, tomēr tikai ar to, kaut visspožāko, vairs netikt cauri. Kā norāda godalgotās grāmatas Heretic’s guide to best practice autors Kailašs Avati savā emuārā, labi funkcionējošai organizācijai ir nepieciešams ne tikai plāns, bet arī improvizācija: divi komplimentāri pretstati. Un tieši pēdējo var vislabāk mācīties no džeza un komiķiem.

Kas ir improvizācija?

Lietišķā improvizācija jeb applied improv ir starptautisks termins tām tehnikām, kas ir atvasinātas no komiķu uzstāšanām, improvizācijas teātra un džeza, kuras ir izmantojamas darba situācijās. Tās ir īpaši populāras ASV, kur pat slavenākās universitātēs, tādas kā Stenfordas un MTI, rīko speciālus improvizācijas seminārus.

Lietišķās improvizācijas trīs atslēgvārdi ir: akceptēt, ieklausīties un ļaut sev kļūdīties. Tāda reaģēšanas un pielāgošanās māka, bet ne tikai tas – lietišķās improvizācijas eksperti uzstāj, ka tā ir veids, kā iemācīties komunicēt, kā strādāt komandā utt. Kā pie tā visa tikt, ir vairāku tehniku ziņā. To māca speciālos kursos, kas, protams, jau paši par sevi izvērtušies gigantiskā biznesā, bet tos var apgūt arī neklātienē, zinot pamatprincipus. Kaut gan viegli tie nav, un, kā jau pati improvizācija norāda, pilnīgā pretrunā ar to, ko mēs saprotam ar biznesu.

Pirmais likums

Vienmēr jāpiekrīt un jāsaka: jā. Kad improvizē, tas nozīmē akceptēt jebko, ko partneris ir radījis. Tātad, ja komiķis improvizē un saka: «Nekustēties! Man ir ierocis!», bet tu saki: «Tas nav ierocis, tas ir pirksts!», nekāda improvizācija nesanāks. Savukārt atbildot: «Ierocis, ko es tev uzdāvināju Ziemassvētkos?! Tu, cūka!», parāda, ka ir jau sākusies spēle. Reālajā dzīvē tas nozīmē nevis acumirklīgi iebilst, ka «nē, tas nestrādā!» (protams, daudz vieglāk ir kritizēt, nevis radīt), bet gan piekrist un tad vērīgi lūkot, kur visi nonāk. Piekrišana ir sinonīms atvērtam prātam un videi, un tikai tā zeļ idejas un plaukst inovācijas.

Visu rakstu Vairāk džeza un komēdijas kantorī lasiet 27. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ja mēs šo klubu kategorizēsim kā peļņas vietu, tad džezs te nedzīvos. Pirmajā vietā te ir mūzika, skaņa, sapnis un kultūra. Šādas vietas džezmeņi dēvē par džeza baznīcu.»

Tā uzsver džeza mūziķis Deniss Paškevičs, kurš pirms trīs mēnešiem kopā ar domubiedriem atvēra džeza klubu Pashkevich Jazz Club. «Pirms gada manī radās impulss īstenot jaunu un interesantu projektu – džeza klubu Rīgā. Tas nāca no potenciālajiem partneriem, kuru vēlme iesaistīties šajā projektā man deva iekšējo sajūtu, ka visi kopā mēs to varam izdarīt kvalitatīvi. Viens no viņiem ir džeza mūziķis, pianists un uzņēmējs Nikita Bratus. Faktiski tas ir starptautisks projekts,» stāsta Pashkevich Jazz Club mākslinieciskais vadītājs un zīmola nesējs Deniss Paškevičs, kurš ir džezmenis ar 25 gadu stāžu, kā arī jau iepriekš piedalījies vairāku uzņēmumu attīstīšanā. Viņš atzīst, ka biznesa daļa viņa dzīvē līdzās mūzikai vienmēr ir bijusi, jo patiesi veiksmīgi radoši cilvēki dzīvo sakārtotā personīgajā kosmosā, līdzsvarotu domu un iekšējas pasaules vidē. Tas palīdz radīt. Sakārtota materiālā vide ir viena no veiksmīgas radošas dzīves platformām. «Jādomā, kā veidot pareizo līdzsvaru, jo mākslā ir ļoti daudz realitātes. Tā ir piepildīta ar zināšanām un spēju tās pārvaldīt, īpaši runājot par džeza mūziku, kompozīciju un improvizāciju tajā,» viņš turpina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

FOTO: Saulkrastos sācies ikgadējais džeza mūzikas festivāls Saulkrasti Jazz 2016

Žanete Hāka, 19.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saulkrastos sācies ikgadējais Baltijā vērienīgākais brīvdabas džeza mūzikas festivāls Saulkrasti Jazz 2016.

Pirmdien bezmaksas koncertā Saules laukumā Saulkrastos skatītājus priecēja Māris Pūris un viņa stepa studiju audzēkņi, ko muzikāli pavadīja koklētāju ansamblis, bet vakara koncertā festivāla lielo skatuvi Minhauzena undā ieskandināja vokālā grupa Framest un ansamblis Pieneņu vīns. Vairākiem no abu grupu mūziķiem šī bija saviļņojoša atkalsatikšanās ar Saulkrastu džeza festivāla gaisotni, jo viņi ir vieni no daudzajiem, kas savas vasaras pavadījuši izglītojoties festivāla meistarklašu nometnēs.

Otrajā festivāla dienā Saules laukuma koncertā uzstāsies Rīgas Doma kora skolas džeza nodaļas labākie audzēkņi, ar kuri savu aizrautību un prasmi atrādīja Rīgas publikai festivāla ieskaņas koncertā Origo Summer Stage.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Portāls db.lv publicē informāciju par pasākumiem, uz kuriem nākamās nedēļas laikā doties pašiem, kopā ar saviem kolēģiem vai biznesa partneriem. Informāciju apkopojis Andrejs Šavrejs.

2. aprīlī plkst.19 Dzintaru koncertzāles mazajā zālē, festivāla Jūrmala Jazz ietvaros uzstāsies Aaron Goldberg Trio no ASV. Vai nekad vēl siltā pavasara vakarā neesat apmeklējuši Dzintaru mazo zāli? Šī ir lieliska iespēja pēc pastaigas gar jūras malu pavadīt sestdienas vakaru labā atmosfērā džeza ritmos. Trio sastāvs ir – Ārons Goldbergs (klavieres), Džo Sanders (bass) un Leons Pārkers (sitaminstrumenti). Ārons Goldbergs dzimis Bostonā, tādēļ koncerta laikā būs iespēja iejusties Ņujorkas atmosfērā. Mūziķa kontā ir 60 albumi un uzstāšanās ASV Prezidentam Barakam Obamam. Trio dibināts 1998.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Portāls db.lv publicē informāciju par pasākumiem, uz kuriem nākamās nedēļas laikā doties pašiem, kopā ar saviem kolēģiem vai biznesa partneriem. Informāciju apkopojis Andrejs Šavrejs.

9. aprīlī plkst.18.00 Dailes teātrī tiks demonstrēts mūzikls par slaveno Orleānas jaunavu Žannu d’Arku. Libreta autori ir Jānis Elsbergs un Evita Mamaja, bet teātra režisors – Dž.Dž.Džilindžers. Izrādes mūziku sarakstījis komponists Kārlis Lācis. Mūzikla garums ir 2,5 stundas un tajā iekļauta vēsture, sākot no Žannas d’Arkas dzimšanas brīža.

9.aprīlī plkst.19.00 Splendid Palace džeza konkursa Riga Jazz Stage 2016 laureātu koncerts un uzvarētāju apbalvošana nominācijās Džeza vokāls un Džeza trompete. Otrajā pasākuma daļā uzstāsies slavenā džeza dziedātāja no ASV - Šarenē Veida, kas ir Teloniusa Monka vokālistu konkursa uzvarētāja. Riga Jazz Stage 2016 konkursā viņa bija žūrijas locekle kopā ar Raimondu Paulu, kurš apmeklēs koncertu, un, iespējams uzstāsies kopā ar dīvu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Latviešu mūziķis un producents Rick Feds gūst panākumus ASV

Laura Mazbērziņa, 23.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu mūziķis un producents Rick Feds (īstajā vārdā Rihards Fedotovs) aizvadījis veiksmīgu ASV koncerttūri - viņš kļuvis par bungu un perkusiju ražotāju Pearl Drums pārstāvošo mākslinieku un pārsteidzis festivāla SXSW auditoriju ar futūristisku uztāšanos.

Rick Feds atpazīstamību ieguvis kā viens no pasaulē vadošajiem «Ableton PUSH» māksliniekiem. Izmantojot tehnoloģiju piedāvātās iespējas, mūziķis rada novatoriskus, virtuozus un interaktīvus priekšnesumus, kurus novērtē gan mūzikas, mākslas festivāli, gan tādas kompānijas kā - Apple, Samsung, BMW un Volkswagen.

«Tādiem uzņēmumiem kā - Apple, Samsung, BMW un Volkswagen, mēs ar Mārtiņu Dāboliņu un Losandželosā dzīvojošo vizuālo mākslinieci Dejha Ti, esam taisījuši interaktīvas uzstāšanās, kurās integrējam kompānijas ražoto konkrēto produktu, t.i. - jauna produkta prezentācijas nolūkiem mēs varam integrēt to interaktīvā 3D vidē,» komentē Rick Feds, mūzikas producents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kaņepes kultūras centrs iezīmējis savu vietu Rīgas kultūras dzīvē

Linda Zalāne, 02.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms pieciem gadiem Dāvis Kaņepe ar domubiedriem Rīgas centrā izveidoja nelielu kafejnīcu, kuru nosauca par Kaņepes kultūras centru (KKC) ar domu, ka cilvēki nāks ne tikai iemalkot kādu dzērienu, bet vēlēsies arī pabarot dvēseli ar tur notiekošo kultūras pasākumu saturu. Par spīti birokrātiskiem šķēršļiem, kaimiņu, tostarp Igaunijas vēstniecības, neapmierinātībai un uzņēmējdarbības mācību stundām KCC ir spējis attīstīties, piedāvājot daudzveidīgus sarīkojumus.

Tas vismaz pagaidām savu unikālo vietu pilsētas centrā pamest negrasās un kaļ plānus par šā gada radošās dzīves norisēm. «Rīgā ir tendence, ka parādās jaunas vietas, bet pēc diviem trim gadiem savu popularitāti zaudē. Sākumā mums bija bažas, ka šādi varētu notikt arī ar KKC, taču šobrīd domas ir mainījušās. 2016. gads bija veiksmīgākais centra pastāvēšanas vēsturē gan finansiālā, gan apmeklētāju skaita ziņā,» stāsta D. Kaņepe.

KKC mājo vairāk nekā 100 gadus vecā mājā, kur bohēma un radoša atmosfēra valdījusi vienmēr, jo senāk ēkā tika rīkoti saviesīgi pasākumi baltvācu un krievu aristokrātiem, vēlāk to izmantoja Mākslas akadēmijas studentu vajadzībām. KKC mājas pirmajā stāvā izveidojis bāru, bet otrajā stāvā atrodas kino zāle ar 35 skatītāju vietām, kur trīs reizes nedēļā notiek dokumentālo filmu seansi, kurus pērn vidēji apmeklēja 20-25 cilvēku, kas ir 1600 skatītāju gadā. KKC lielajā zālē regulāri notiek koncerti, semināri, dzejas lasījumi, tikšanās ar bēgļiem, stand up komēdijas u.c. «Rīgā vēl ir vieta vairākiem maziem kinoteātriem. Lai bizness būtu dzīvotspējīgs, ir nepieciešama zāle ar 55 vietām, jo tad var iestāties Eiropas kinoteātru tīklā. Ja gadā 50% no izrādītājām filmām ir Eiropas kino, tad par katru apmeklētāju no šīs organizācijas var dabūt desmit centus, kas gada griezumā ir vērā ņemams atspaids. Ja es no jauna taisītu kinoteātri, veidotu vismaz divas zāles ar 55 vietām, tad tas varētu sevi uzturēt,» skaidro D. Kaņepe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: No bundzinieku saieta kļūst par džeza festivālu

Žanete Hāka, 16.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no pasākumiem, saistībā ar kuru ik vasaru izskan Saulkrastu vārds, ir festivāls Saulkrasti Jazz, kas šogad notiek jau 22.gadu.

Tā pirmsākumi meklējami 1997.gadā un plašākai publikai tajā laikā festivāls bija pazīstams kā Baltic Drummer Summit (Baltijas Bundzinieku Saiets), kas pulcēja bundziniekus un džeza māksliniekus no Baltijas valstīm, stāsta festivāla direktors Raimonds Kalniņš.

Saulkrasti kā norises vieta netika izvēlēti nejauši, patiesībā pat ļoti jauši, apzināti un nedaudz savtīgi.

Gadiem ejot, par festivālu augusi interese gan no mākslinieku, gan studentu puses.

Uz nometni pieteicās jaunieši arī no ārvalstīm, kas vēlējās dziedāt, spēlēt klavieres, ģitāru un citus mūzikas instrumentus, tādēļ Baltic Drummer Summit vairs nevarēja būt Bundzinieku Saiets, un tas kļuva par starptautisko Saulkrastu Džeza Festivālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienojot trīs advokātu birojus Baltijā, darbu sācis zvērinātu advokātu birojs Widen, kurā zvērinātu advokātu Armanda Rasas un Jāņa Ešenvalda 2010. gadā dibinātais zvērinātu advokātu birojs Rasa un Ešenvalds (vēlāk Zvērinātu advokātu birojs RER Lextal) oficiāli apvienots ar Lietuvas ILaw Lextal un Igaunijas Lextal.

“Mēs esam pirmais zvērinātu advokātu birojs, kas savas darbības mehānisma pamatvērtībās integrējis džeza mūzikas teoriju. Sevi devējam par Legal Jazz Company un strādājam kā džeza grupa – sinhroni, uzklausot klientu un viens otru, cieši sadarbojoties, nebaidoties profesionāli improvizēt un meklēt nestandarta risinājumus,” uzsver vadošais partneris, Strīdu risināšanas nodaļas vadītājs Jānis Ešenvalds.

Widen apvieno advokātu birojus Lextal (Igaunijā), ILaw Lextal (Lietuvā) un RER Lextal (Latvijā) Baltijas mēroga juridiskā spēkā, kurā darbojas vairāk nekā 100 juristu komanda. Apvienošanās nodrošinās plašāku juridisko pakalpojumu klāstu uzņēmumiem un aktīvu īpašniekiem Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un ārpus Baltijas robežām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Dārziņu privātmājā top ģitāras eksportam

Monta Glumane, 13.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģitāru meistars Andrejs Šulcs instrumentu būvi apguvis pašmācības ceļā. Lielākoties viņa radītās ģitāras aizceļo ārpus Latvijas, jo mūsu valstī tās nespēj iegādāties.

A. Šulca ģitāras «dzimst» Rīgā, Dārziņu privātmājā. Ģitāru darināšanai viņš pievērsās 2010. gadā un pēc diviem gadiem tapa pirmais produkts. Sākotnēji ģitāras tika radītas metālmūzikas, bet šobrīd tikai džeza un rokmūzikas māksliniekiem. Šī iemesla dēļ pirms diviem gadiem nomainīts arī zīmols, iepriekš tas bija Brutal Guitars, bet šobrīd Schultz.

A. Šulcs sava biznesa attīstībā izticis bez kredītiem. «Tas ir pārāk liels risks. Vienu dienu man ir darbs, bet var gadīties, ka nav neviena pasūtījuma,» uzskata A.Šulcs.

Meistars piedāvā iegādāties gan gatavas ģitāras, kuras pieejamas mazumtirdzniecībā, gan darina tās pēc individuāla pasūtījuma, piemēram, īpaši izvēloties kokmateriālus vai konstrukcijas. Visbiežāk ģitārās tiek izmantota kļava vai mahagonijs. Šie materiāli uz Latviju atceļo no ASV. Dažkārt ģitāras detaļām tiek izmantots arī kauls, bet dažādi citi izejmateriāli vairumā tiek pasūtīti no interneta vietnes eBay.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot līdzi pārtikas un mazumtirdzniecības jaunumiem, "Maxima Latvija" apkopojusi un paskaidro pasaulē aktuālus terminus, kas arvien vairāk ienāk cilvēku ikdienā, izvēloties sev atbilstošāko piedāvājumu veikalos.

Zemāk daļa no jaunvārdiem, kas ieviesti, skaidrojot aktuālākās tendences.

1. Flexitarian diet jeb fleksitārā diēta

Jauns gads lielai daļai cilvēku iesākas ar kādu jaunu apņemšanos. Ja neesi veģetārietis, bet vēlies mainīt savus ēšanas paradumus, vari sākt ar fleksitāro diētu, kas ir mazāk stingrs ēšanas stils.

Fleksitārā diēta mudina baudīt galvenokārt uz augu bāzes gatavotus ēdienus, vienlaikus ļaujot gaļai un citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem nelielos daudzumos tikt iekļautiem ēdienkaratē. Ja vēlies uzturā lietot vairāk augu valsts izcelsmes pārtikas, bet nevēlies pilnībā atteikties no gaļas ēdieniem, vari izmēģināt fleksitāro diētu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes gados iestudētā komēdija Ja mana sieva to uzzinās ir bijusi ienesīgākā izrāde Dailes teātra vēsturē – iekasēts vairāk nekā miljons dolāru, kas palīdzējis teātrim izdzīvot

Lai arī latvietim nav raksturīgi par sevi smieties, komēdija no biznesa viedokļa ir izdevīgākais žanrs, – ar salīdzinoši maziem izdevumiem var dabūt pilnas zāles un spēlēt šīs izrādes ilgi, intervijā DB saka Dailes teātra direktors Andris Vītols.

Fragments no intervijas:

Kuras komēdijas ir piedzīvojušas visgarāko mūžu uz Dailes teātra skatuves?

Noteikti jāmin izrāde Ja mana sieva to uzzinās, kas faktiski izglāba teātri. Angļu dramaturga Reja Kūnija komēdija tika iestudēta krīzes laikā, 2009. gadā, to izrādīja četras sezonas pēc kārtas un tā kopumā teātra kasē ienesa vairāk nekā miljons dolāru. Šogad jau otro gadu pēc kārtas sezonu noslēgsim ar Spanovska ballīti, kas būs šī uzveduma otrā sērija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV nedēļas žurnāla "Time" tituls "Gada cilvēks" šogad piešķirts elektromobiļu ražotāja "Tesla" dibinātājam un kosmosa tūrisma attīstītājam Īlonam Maskam, pirmdien paziņoja "Time".

Titulu "Gada cilvēks" žurnāls "Time" piešķir vienam vai vairākiem cilvēkiem, kas - pozitīvi vai negatīvi - visvairāk ietekmējuši ziņas aizvadītā gada laikā. Pagājušajā gadā šis tituls tika piešķirts tobrīd jaunievēlētājiem ASV prezidentam Džo Baidenam un viceprezidentei Kamalai Harisai.

""Gada cilvēks" ir ietekmes rādītājs, un reti kurš vairāk ir ietekmējis dzīvi uz Zemes - un iespējams arī ārpus Zemes - nekā Īlons Masks," tviterī rakstīja "Time" galvenais redaktors Edvards Felzentāls.

50 gadus vecais Dienvidāfrikas Republikā dzimušais Masks šogad kļuva par pasaulē bagātāko cilvēku, apsteidzot tiešsaistes tirdzniecības kompānijas "Amazon" dibinātāju Džefu Bezosu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

LMT uzsāk jauna oriģinālseriāla filmēšanu

Lelde Petrāne, 16.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mobilais Telefons (LMT) šajā pavasarī uzsāks jauna oriģinālseriāla filmēšanu. Tas šā gada rudenī būs skatāms LMT viedtelevīzijā.

Topošais seriāls iecerēts kā attiecību drāma ar komēdijas un fantastikas elementiem, kura centrā ir jauna, pašpārliecināta sieviete – informācijas tehnoloģiju speciāliste. Viņai ir veiksmīga karjera, bet viņa nav īsti apmierināta attiecībās ar mīļoto vīrieti. Vai mākslīgā intelekta radītā ideālā pasaule spēs aizstāt īstu mīlestību un ļaus dzīvot laimīgi bez sāpēm un pārdzīvojumiem?

«Kā liecina patēriņa tendences, tieši seriāli ir pieprasītākais saturs TV ekrānos. Turklāt arvien vairāk tos skatās arī viedtālruņos. Lai veicinātu ne tikai ārvalstu, bet arī kvalitatīva Latvijas seriālu satura pieejamību, esam uzsākuši darbu pie pirmā LMT viedtelevīzijas seriāla veidošanas. Tā tapšanā esam piesaistījuši vienus no pieredzējušākajiem nozares profesionāļiem Latvijā,» norāda LMT prezidents Juris Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lietuvā aicina koncertus un kino skatīties pa auto logu

LETA--BNS/LRT, 20.04.2020

Aizvadītajā nedēļas nogalē autostāvvietā pie Viļņas izstāžu un kongresu centra "Litexpo" jau notika pirmie tā dēvētie autokino seansi, ko skatītāji uz lielā ekrāna varēja vērot vienlaikus no 180 automobiļiem, filmas skaņai sekojot pa radio.

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Covid-19 krīzes dēļ noteiktie pulcēšanās ierobežojumi Lietuvā joprojām ir spēkā, kino un mūzikas cienītāji jau tiek aicināti uz filmu seansiem un koncertiem, ko var vērot pa automobiļa logu.

Aizvadītajā nedēļas nogalē autostāvvietā pie Viļņas izstāžu un kongresu centra "Litexpo" jau notika pirmie tā dēvētie autokino seansi, ko skatītāji uz lielā ekrāna varēja vērot vienlaikus no 180 automobiļiem, filmas skaņai sekojot pa radio.

Pirmajos seansos rīkotāji skatītājiem sarūpējuši filmas ar izteikti pozitīvu noskaņu - gan Lietuvā, gan citur tapušas komēdijas un iedvesmojošas drāmas.

Gādājot par skatītāju veselību un drošību, biļetes uz šādiem seansiem tiek tirgotas tikai internetā, no mašīnas izkāpt nav atļauts un vienā auto drīkst atrasties ne vairāk par diviem cilvēkiem. Pēdējais noteikums gan neattiecas uz vienas ģimenes locekļiem.

Autokino seansus iecerēts turpināt visu vasaru, turpmāk filmas rādot vienlaikus uz trim ekrāniem. Risinās sarunās arī ar Kauņas un Klaipēdas pašvaldībām par iespēju rādīt kino šajās pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sestdien 91 gada vecumā miris slavenais franču modes dizainers Ibērs de Živenšī, pirmdien paziņojis viņa ilggadējais partneris Filips Venē.

Živenšī, kurš 1952.gadā dibināja modes namu «Givenchy», savulaik veidoja lielāko daļu no kino leģendas Odrijas Hepbernas profesionālās un personīgās garderobes. Viņa tērpus valkāja arī ASV pirmā lēdija Džekija Kenedija un daudzi citi sabiedrībā zināmi cilvēki.

Živenšī darinātie tērpi noteica standartu elegantam ģērbšanās stilam pagājušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados un joprojām ietekmē Lielbritānijas karalienes Elizabetes II un citu gados vecāko dāmu ģērbšanās stilu daudzviet pasaulē.

Taču tieši draudzība ar Hepbernu, kuru Živenšī satika komēdijas «Sabrina» («Sabrina») filmēšanas laukumā 1953.gadā, palīdzēja viņam kļūt par modes leģendu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz vasaras beigām Jūrmalā, Majoru sporta laukumā, darbosies Cinamon Vasaras kino, informē Cinamon pārstāvji.

Kinomīļiem katru vakaru būs iespēja vasarīgā atmosfērā baudīt atzītas kino pērles oriģinālvalodā ar tulkojumu latviski vai krieviski.

Jaunatklātais vasaras kinoteātris ir patlaban vienīgais āra kino Jūrmalā. Kinoteātris ierīkots daļēji atvērtā sporta hallē ar jumtu, un kino tur varēs baudīt arī lietus laikā. Ziemā sporta laukumā darbojas slidotava, vasarā pa dienu laukums pieejams skrituļslidotājiem.

Pirmajās nedēļās Cinamon Vasaras kino piedāvās tādas filmas kā Midnight in Paris (Pusnakts Parīzē), Her (Viņa), Горько! (Rūgts!), The Artist (Mākslinieks), One Day (Viena diena), 12 Years of Slave (12 gadi verdzībā), Two Mothers (Divas mātes) un daudzas citas komēdijas un drāmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmo reizi nokļuvis uz ietekmīgā ASV ziņu žurnāla "Time" vāka, ceturtdien paziņojot par žurnāla starptautiskās versijas jaunā numura vāka varoni, pavēstīja izdevums.

Žurnāla starptautiskās versijas jaunā numura centrālā tēma ir Zelenska stāvoklis situācijā "starp Putinu un Trampu".

Izdevums pēta jautājumu par to, kā bijušais komēdijas žanra mākslinieks tiek galā ar valsts galvas lomu, kad ir ticis ierauts "pasaules lielākajā politiskajā drāmā".

Izdevums pēta Zelenska darbības situācijā, kad ASV prezidentam Donaldam Trampam "Ukraingeitas" dēļ draud impīčments, kā arī Zelenska stratēģiju sarunās ar Kremli par Donbasu.

Uz "Time" ASV versijas numura vāka būs attēlots Tramps. Šīs izdevuma versijas centrālā tēma būs Trampa iespējamais impīčments.

ASV Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi septembra beigās nolēma sākt impīčmenta izmeklēšanu pret Trampu saistībā ar trauksmes cēlāja ziņojumu, ka Tramps 25.jūlijā telefonsarunā ar Zelenski mēģinājis viņu pierunāt sniegt informāciju par bijušā ASV viceprezidenta un iespējamā demokrātu 2020.gada prezidenta vēlēšanu kandidāta Džo Baidena un viņa dēla darbību Ukrainā. Pastāv bažas, ka Tramps nedēļu pirms šīs sarunas aizturējis militāro palīdzību Ukrainai, lai izdarītu spiedienu uz Kijevu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģija, Lietuva un Somija ir nākamās valstis, kurās būs skatāma režisora Andreja Ēķa spēlfilma Svingeri, vēsta screendaily.com.

Šogad tapušas komēdijas versijas igauņu un ukraiņu auditorijai.

Kā pastāstījis Platforma Film pārstāvis Kristiāns Alhimionoks, kā franžīzes partneris ir piesaistīts kāds Norvēģijas uzņēmums. Filma uz ekrāniem Norvēģijā būs skatāma 2018. gadā. Lietuvā darbi jau notiek, bet plāni Somijā ir pārrunu stadijā.

Turklāt Norvēģijas partneris izteicis vēlmi, lai filmas režisors arī norvēģu versijā būtu Andrejs Ēķis, tāpat kā tas bijis igauņu un ukraiņu versijās.

Komēdiju Svingeri Latvijā sāka rādīt 2016. gada decembrī, un tā guva lielus panākumus. Vēlāk dzima ideja par «Baltijas franšīzi», un 2017. gada vasarā Svingeri tika uzfilmēti Igaunijā. Ukraiņu versija būs skatāma nākamā gada janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Otrā persona Nr.1 Latvijā – Sandis Karelis

Jānis Goldbergs, 05.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otro personu TOP pirmo vietu pēc Dienas Biznesa vērtējuma ieņēmis Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra vietnieks Sandis Karelis, jo par viņu atrodams vislielākais skaits atklātu norāžu un pārmetumu Latvijas medijos, tostarp Dienas Biznesā.

Pārmetumi tieši skar iestādes darbību, bet aiz nekārtībām un bardaka pēc pašas iestādes reglamenta stāv S. Karelis, kurš ir patiesais UR vadītājs un kontrolē būtiskākos aspektus iestādes darbībā. TOP pirmās vietas ieguvēju nosakot, anonīmos vērtējumus Dienas Bizness vērā neņēma.

Ceļš no knapināšanās līdz pārmetumiem par tēriņiem un politikai

Sandis Karelis, šobrīd UR galvenā valsts notāra vietnieks, iestādē sācis strādāt 2001. gadā, savu pašreizējo stāvokli sasniedzot 10 gadu laikā. 2011. gadā viņš pirmo reizi kļuva par galvenā valsts notāra vietnieku un kopš tā brīža turpina pildīt šo amatu.

Otrās personas – milzu ietekme priekšnieku ēnā 

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs...

Stājoties amatā, Sandim Karelim piederēja divas BMW automašīnas, nebija deklarētu uzkrājumu bankās vai skaidrā naudā. Pirmajos desmit gados S. Kareļa alga svārstījās no 5 līdz 12 tūkstošiem latu gadā. Šajā laikā amatpersona piepelnījās, gan strādājot SIA Securitas Latvia kā apsargs paralēli vecākā referenta darbam, gan vēlāk vadot pulciņu Iecavas Kultūras namā. Kļūstot par valsts galvenā notāra vietnieku, S. Karelis piestrādāšanu otrajā darba vietā uz laiku atmet. BMW nomaina jaunāks Opel Astra Caravan. Viņam pieder dzīvoklis Iecavā, uzkrājumi deklarācijā tā arī neparādās.

2019. gadā S. Karelis paralēli darbam UR bija Iecavas novada domes pašvaldības deputāts. Valdījumā parādās 2017. gada Citroen C4 Picasso un parādsaistības atbilstoši jaunas mašīnas iegādei. Alga izaugusi līdz 34 tūkstošiem eiro gadā. Vēl aizvien S. Kareļa deklarācijās neparādās uzkrājumi. Tur neizdodas atrast arī darījumus, kas būtu lielāki par 20 minimālajām mēnešalgām, lai arī automašīnas tiek pirktas un pārdotas, tādēļ jāpieņem, ka tie visi bijuši mazāki darījumi.

Mājienus par to, ka S. Karelis tomēr tērē vairāk, nekā iespējams, 2020. gada 22. septembrī izteica žurnāliste Dana Dravniece Vakara Ziņās, publicējot foto no Kareļu ģimenes ceļojuma uz Islandi 2020. gada janvārī un Abū Dabī, tostarp Dubaiju 2019. gadā. Tāpat žurnāliste sociālajā tīklā Facebook bija atklājusi, ka 2019. gadā visi Kareļi vai daļa šīs ģimenes locekļu pabijuši arī Londonā, Maltā, Spānijā, Sāremā, Grieķijā, Kiprā un tepat Pērnavā, apmeklējot spa. Proti, šis bezkaislīgais mājiens Vakara Ziņās patiesībā ir par to, ka nauda rodas kaut kur no malas, un tam par iemeslu ir paša S. Kareļa deklarācijas.

Proti, acīmredzami, ka pēdējā laikā ir pārdota automašīna, visticamāk, ka no 30 tūkstošu eiro gada algas rodas uzkrājumi, bet tie nav uzrādīti deklarācijā, un šo sīko neprecizitāšu dēļ rodas iespaids, ka amatpersonai ir nelegāli ieņēmumi. Pēc Dienas Biznesa aplēsēm, S. Karelis spēja apmaksāt ceļojumus un ģimenes izklaides kā vienīgais ģimenes pelnītājs, tomēr ir bijis nedaudz izklaidīgs finanšu uzskaitē, un 2018. gada deklarācijā vajadzēja parādīties naudas uzkrājumiem no automašīnas pārdošanas, kas vēlāk tiek tērēti ceļojumiem.

Tā mācība, ko Dienas Bizness saskata S. Kareļa karjerā un dokumentu kārtošanā, drīzāk ir ņemama vērā tālākās profesionālās darbības aplūkošanā, nekā mistiskās aizdomās. Proti, ja paša deklarāciju aizpildīšana, kas ir likuma prasība, iespējams, ir mazliet nepilnīga, tad kāda ir attieksme pret kārtību, veidojot dokumentus un uzskaiti Uzņēmumu reģistrā? Tad vēl startēšana politikā! Latvijas Republikas likumdošana neliedza S. Karelim būt Iecavas novada domes deputātam, tomēr tik augsta līmeņa amatpersonai savā dzīvē vajadzētu spēt nošķirt politisko varu no izpildvaras, lai arī pašvaldības ir zemāka līmeņa politiskā vara un tieši neizdod regulējumus UR.

Tas ir ētiskais princips demokrātiskā valstī, kuru vēl aizvien Latvijā ļauj pārkāpt, bet tajā pašā laikā vairums augstāko amatpersonu saprot būtisko robežšķirtni, uzsverot, ka šeit vērā netiek ņemti skolu direktori vai bērnudārzu vadītājas. Runa ir par otrās amatpersonas lietu sapratni pašā varas struktūrā, un tā ir bijusi greiza. Proti, neviens nepārmestu, ja S. Karelis piepelnītos apsardzē vai vadītu pulciņu kultūras namā, bet pašvaldības deputāts ir politiķis, likumdevējs, nevis likumu izpildītājs.

Kurš vada UR, un kāds ir iznākums?

Visnotaļ detalizētu izpēti par to, kurš ir UR patiesais vadītājs, veicis medijs NRA.lv, 2020. gada 15. septembrī publicējot pētījumu, kura galvenais secinājums ir, ka UR juridiskā vadītāja ir galvenā valsts notāre Guna Paidere, tomēr faktiskais vadītājs ir viņas vienīgais vietnieks Sandis Karelis. Secinājumu pamatā ir nevis kaut kādi anonīmi ziņojumi vai attālas norādes, bet gan valdībā apstiprināts UR nolikums, kas arī nosaka S. Kareļa reālās iespējas, proti, viņa pakļautībā ir Juridiskā nodaļa un Kontroles nodaļa – 21 atslēgas darbinieks. Turklāt pēc reglamenta S. Karelis dod priekšlikumus un uzdevumus Funkciju izpildes departamentam, kas lemj par iesniegtajiem dokumentiem. Tāpat ar reglamenta 13.3 punktu noteikts, ka tieši vietnieks “veido un īsteno reģistra politiku juridiskajos jautājumos, kā arī nodrošina iekšējās kontroles sistēmu izveidi un darbību šajā jomā”.

Īsāk, G. Paiderei paliek pavisam vispārīgas lietas – veikt pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, veidot UR iekšējo organizatorisko struktūru un nodrošināt UR darbības tiesiskumu. Kā blakusefekta piemēru šādai vietnieka ietekmei NRA min SIA Venttrans Riga piemēru, par ko sīkāk var lasīt NRA.lv. Tomēr netrūkst arī citu piemēru, par kuriem rakstījuši praktiski visi Latvijas mediji, piemēram, Olainfarm lieta, kur S. Karelis ir lēmis par līdzmantinieču iesniegumu. Visa šī lieta ar uzņēmumu padomju un valžu reģistrācijām, pārreģistrācijām, akciju pārdošanas mēģinājumiem, kas pēdējā brīdī apturēti, tiesāšanos, maldīšanos trīs mantinieku tiesībās, kā dēļ tika sasauktas divas UR Konsultatīvās padomes sēdes, ir īsts mudžeklis, kur kopumā ir grūti atrast konkrētus vaininiekus, neriskējot ar tiesvedību.

Par Konsultatīvās padomes sēdēm Dienas Biznesā rakstīts vairākkārt, tostarp 2019. gada 27. martā. Pat no jurisprudences ļoti tālu stāvošam cilvēkam top skaidrs, ka visa Olainfarm lieta izskatītos vienkāršāk, ja ar UR darbību viss būtu kārtībā. S. Karelis vada Konsultatīvās padomes sēdes, tās protokolē viņa pakļautībā esoši juristi, UR seko padomes norādēm, un seko Augstākās tiesas spriedums ar norādi, ka UR un Konsultatīvā padome likumu piemērojusi nepareizi.

Uzņēmēji sūdzas bieži, pārmetumi atkārtojas

Uzņēmēju piezīmes par UR ir neglaimojošas, proti, ir tik daudz un dažādu veidu, kā UR var sagandēt uzņēmēja ikdienu, ka visus uzskaitīt būtu grūti. Dienas Bizness no gada uz gadu fiksē uzņēmēju pārmetumus, bet izskatās, ka situācija mainās pārāk lēni vai nemainās nemaz. Piemēram, uzņēmējs Viesturs Tamužs 2020. gadā pauž: “Bija pieredze, kura rediģēja manu sapratni par Uzņēmumu reģistru un par manu uzņēmumu drošību krasi negatīvā virzienā!” Proti, UR reģistrēja – izdarīja ierakstu, un tas kļuva redzams SIA Lursoft un SIA Firmas LV sistēmās. “Pēc tam šo ierakstu Uzņēmumu reģistrs dzēsa un izlikās, ka tāda vispār nav bijis,” tā V. Tamužs.

Viņaprāt, šis gadījums parāda, ka šādā veidā var dzēst jebkuru elektronisko ierakstu Uzņēmumu reģistrā. Ir bijuši vēl skarbāki brīdinājumi par to, ka uzņēmumu var vienkārši nozagt, ja vien uzņēmējs nepasūta maksas pakalpojumu Lursoft par ikdienas izmaiņām dalībnieku sastāvā. Par to ir atsevišķs stāsts 2018. gadā. “2018. gada 15. jūnija rītā izrādījās, ka SIA NULE 11, atbilstoši Lursoft datiem, vairs nav SIA AM Birojs vairākuma daļu īpašnieks, izrādījās, ka tas vispār nav šīs sabiedrības dalībnieks. Tikai pateicoties tam, ka pasūtām Lursoft pakalpojumu un tiekam brīdināti par jebkādām izmaiņām uzņēmuma dalībnieku sarakstā, mēs pamanījām UR pieļauto kļūdu un spējām to laikā novērst,” Dienas Biznesam 2018. gada 19. decembrī atklāja SIA AM Birojs jurists Māris Krūze.

Neieslīgstot Olainfarm sāgas dalībnieku izteikumos par UR, jo to ir daudz, var secināt, ka daļa vainas par šī uzņēmuma maldīšanos trīs mantiniecēs būtu jāuzņemas institūcijai un, iespējams, konkrēti S. Karelim.

Visbeidzot seko stāsts par izmaiņām UR likumā, kas paredzēja, no vienas puses, bezmaksas pieeju UR vairākiem atlasītiem datiem, no otras puses, padarīja neiespējamu to iegūšanu. 2020. gadā diskusijas bija par daudziem publiski izskanējušajiem strīdīgiem UR lēmumiem. Proti, bija gan atteikumi apturēt uzņēmuma dalībnieku vai akcionāru sapulču lēmumu reģistrāciju, bija lēmumi, kas noteica informācijas izsniegšanu vai arī otrādi – neizsniegšanu. 2020. gads noslēdzās ar kārtējo vilšanos, kad vairāki juristu kantori Rīgā klientu – uzņēmēju – vārdā turpināja kritizēt reģistra darba efektivitāti, patiesā labuma guvēju reģistrācijas kārtību un citas lietas. Visbeidzot pērnajā gadā ievērības cienīgs ir fakts, ko apraksta medijs Pietiek 23. augustā, kur stāsta sāls ir S. Kareļa lēmums “bēdīgi slavenās Vecrīgas viesnīcas lietā”.

Rakstā norādīts uz anonīma eksperta no Ukrainas izmantošanu. Runa ir par 12 miljonu vērtu komercķīlu, un sabiedrībai pat nav zināms, kas ir šis eksperts ar iniciāļiem G. M. Vēl vairāk, 30. augustā Pietiek ir saņēmis atbildi, kurā teikts, ka informācija par ekspertu ir ar ierobežotu pieejamību, ko noteicis UR. Jau 2021. gada sākumā Dienas Bizness publicēja Sorainen Latvijas biroja vadošās partneres, zvērinātas advokātes Evas Berlaus viedokli par PLG reģistrāciju, kura ievadā viņa saka: “Runāju par šo tēmu ik gadu, un tā nenoveco. Ja banku sektorā ir sākusies nopietna diskusija par to, ka AML prasības un izmeklējošo dienestu darbības ir jāapspriež un, iespējams, ir nepieciešama kāda konstruktīvāka pieeja, tad Uzņēmumu reģistra gadījumā, kur jāreģistrē patiesā labuma guvēji (PLG), pilnīgi nekas nav mainījies trīs gadus.”

Līdztekus E. Berlaus viedoklim publicējām arī UR vadītājas G. Paideres atbildi uz pārmetumiem, tomēr zemteksts visā stāstā ir, ka UR patiesībā vada S. Karelis un juridiskā vadītāja vien publiski atbild par vietnieka neizdarībām.

Mentors un politiskā ietekme

Lai arī ir norādes par neizdarībām, par kurām tieši ir atbildīgs S. Karelis, un šāda prakse turpinās gadiem, viņš turpina pildīt tieši UR galvenā notāra vietnieka amatu, un līdz šim nav bijušas pat diskusijas par to, ka šim ierēdnim būtu vajadzīga rotācija uz kādu citu iestādi, proti, ka viņš ir aizsēdējies vienā vietā, lai arī ieņemamais amats ir pietiekami augsts, lai par šādu lietu runātu. Kādēļ tā? Iespējams, saknes ir meklējamas laikā, kad S. Karelis piedzīvoja paaugstinājumu, un tas sakrīt ar brīdi, kad Gaidis Bērziņš atkārtoti kļuva par tieslietu ministru.

Uzņēmumu reģistrs ir Tieslietu ministrijas pakļautības iestāde, un, ja vien ministrs būtu bijis ar pietiekamu ietekmi, tad būtu varējis iespaidot procesu. Par iespēju, ka tieši G. Bērziņš ir S. Kareļa mentors vai aizstāvis politiskajā vidē, liecina kāds cits fakts, ko pētījis TV3 raidījums Nekā personīga. Proti, 2020. gada 8. martā raidījums sākas: “Ar bijušo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu saistīts uzņēmums saņēmis maksājumu it kā par sniegtām konsultācijām Olainfarm mantinieču lietā. Bērziņš, būdams Uzņēmumu reģistra Konsultatīvajā padomē, palīdzēja panākt vajadzīgo rezultātu.”

Starp citu, rakstot par Konsultatīvās padomes lēmumiem, Dienas Bizness lūdza arī G. Bērziņa skaidrojumus, kuros viņš krasi norobežojās no konkrētības, lai lēmumi netiktu saistīti ar Olainfarm lietu, tomēr visiem aptaujātajiem juristiem bija skaidrs viedoklis, ka padomes sēdes tiek sasauktas tieši šī iemesla dēļ. Jau izklāstījām, ka S. Karelis stāv aiz neskaitāmiem reģistrācijas lēmumiem tieši Olainfarm lietā un Konsultatīvās padomes lēmumu izmantošanas iznākuma Augstākajā tiesā.

Viss kopumā norāda uz to, ka S. Kareļa politiskā aizmugure ir Latvijas stabilākās un vecākās varas partijas Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, turklāt, iespējams, tieši šis jurists ar ilggadējo pieredzi ir viens no labākajiem S. Kareļa padomdevējiem. Vismaz oficiāli viņš ir UR konsultatīvajā padomē, un abi tā vai citādi ir saistīti ar lēmumiem pēdējo gadu skandalozākajā lietā. Vai var pārmest, ka kāds jurists ar lielu ietekmi politikā ik pa laikam pamāca Uzņēmuma reģistra ietekmīgāko vīru? Ja Olainfarm gadījumā būtu jārunā ar juristiem, vai viņi šeit saskata riskus un kādus, tad, raugoties politiskās skatuves virzienā, riski ir acīmredzami, jo UR nodarbojas arī ar politisko partiju reģistrāciju, biedrību un kustību reģistrāciju.

Savukārt no savlaicīgas reģistrācijas ir atkarīgs tas, vai partija varēs piedalīties vēlēšanās, vai saņems valsts atbalstu politiskai partijai korektas pārreģistrācijas gadījumā un kuras personas būs atbalsta saņēmēji. Par piemēru var ņemt savulaik nevēlamo un šobrīd jau izjukušo Artusa Kaimiņa partiju Kam pieder valsts, kur ir pietiekami daudz piemēru paraugiem, lai spriestu, vai viss šajā jomā ir labi. 2022. gada 1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas, kas nozīmē, ka jaunu partiju reģistrācija, lai piedalītos šajās vēlēšanās, vairs nav iespējama. Visticamāk, par to, vai visi ir paspējuši laikā reģistrēties, uzzināsim tuvākajā laikā, kā arī par to, vai S. Karelis vai viņa padotie mēģinājuši ietekmēt politisko procesu, kādu no reģistrācijām atsakot vai kavējot.

Epilogs

Šīs ietekmīgās otrās personas stāsts neapšaubāmi liecina par to, ka S. Karelis ir ieguvis pietiekamu profesionalitāti, pieredzi un rūdījumu, lai būtu kas vairāk nekā vietnieks iestādē. Iespējams, ka ir laiks dodies lielajā politikā un pēc gada startēt vēlēšanās, jo politiķa pieredze Iecavā jau ir. Iespējams, ka jāpiesakās pašam vadīt kādu valsts iestādi, uzņemoties pilnu atbildību par sekām, kas iestājas pēc iestādes lēmuma, vienlaikus dodot iespēju kādam citam mainīt kārtību UR, kas jau 10 gadus šķiet pierasta un nemainīga.

Tēma par ierēdņu rotāciju īpaši kļuva aktuāla 2016. gadā, kad arī notika rotācijas atsevišķās valsts iestādēs. Civildienesta likums nosaka ierēdņa tiesības uz pastāvīgu civildienestu, nevis uz pastāvīgu amatu vienā un tajā pašā iestādē neierobežoti ilgu laiku, un to likumdevējs ne velti ir paredzējis, jo valsts interese kopumā ir ne tikai tiesiskuma un kārtības saglabāšana, bet arī tēla un reputācijas jautājums. Pēc noklusējuma, tieši labas reputācijas vārdā iestāžu vadītāji ik četrus gadus iet uz konkursiem, daudzām pirmajām personām ir noteikts kalpošanas ilguma limits, un tieši tādēļ ir jautājums, kādēļ rotāciju nepiedzīvo amatpersona, kas pēc iestādes reglamenta ir apveltīta ar lielāku varu nekā tās vadītājs, kas ienācis konkursa kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Baltu piens" iegādājusies maksātnespējīgā piena pārstrādes uzņēmuma SIA "Elpa" ražotni Kazdangā, apstiprināja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā (LLKA).

Asociācijā norāda, ka "Baltu piena" ilgtermiņa mērķis ir veicināt Latvijas piena produkcijas ražošanas attīstību, investējot inovatīvu produktu izstrādē un nodrošināt kooperatīva sastāvā esošajām zemnieku saimniecībām augstāku piena iepirkuma cenu. Iegādājoties piena pārstrādes ražotni Kazdangā, tiek daļēji nodrošināta cikla "no zemnieka pļavas līdz pilsētnieka galdam" realizācija.

"Līdz šim kooperatīvi ir veidojušies, lai kopīgi nodrošinātu ikdienišķas vajadzības, piemēram, transporta pakalpojumus, stabilus piegādes apjomus piena pārstrādes rūpnīcām, taču "Baltu piena" iniciatīva paver jaunas attīstības iespējas kooperatīviem un viņu biedriem," uzsver LLKA ģenerāldirektors Rolands Feldmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Staburadze" ir vadošais konditorejas zīmols Latvijā, kas 2020. gadā atzīmē 110 gadu jubileju. Zīmola meistari ikdienas izgatavo aptuveni 13 līdz 17 tūkstošus produktu, no kuriem daļa tiek eksportēta uz kādu no astoņām pasaules valstīm.

Kopš zīmola pirmsākumiem un arī šodien viss "Staburadzes" sortiments, kura klāstu veido vairāk nekā 80 tortes, kūkas, kūciņas, kēksi un citi saldie un sāļie konditorejas izstrādājumi, tiek radīts ar prasmīgu meistaru rokām. Zīmola nosaukums cēlies no Latvijas leģendas ar dziļām un senām saknēm – Staburadzes. Teiksma par dievību, kas dzīvojusi stāvā klintī Daugavas krastā, izskan mūsu nacionālajā eposā "Lāčplēsis". Arī zīmols "Staburadze" iedzīvina senas Latvijas tradīcijas, stāstu par mīlestību, pieredzi un meistarību.

Saimnieka dēla uzņēmums

Konditorejas zīmola pirmsākumi meklējami 19.gadsimta sākumā, ko iedibināja pazīstamais tautsaimnieks, rūpnieks un sabiedriskais darbinieks Vilhelms Ķuze (1875-1941). Vilhelms Ķuze dzimis 1875. gada 6.septembrī Zaubes pagastā Inģistēnos, četru bērnu ģimenē. Vilhelma tēvs Kārlis Ķuze nodarbojies ar tirdzniecību – pircis un pārdevis, no sākuma gan nopirkto preci pārstrādājot tālāk. Ap 1885. gadu Kārlis Ķuze izbūvēja otru dzīvojamo ēku un saimniecības ēkas, lai iegūtu papildus līdzekļus. Divus gadus šo ēku iznomāja maiznieks Strazdiņš. Pēc tam, kad viņš pārtrauca nomāt ēkas, Kārlis Ķuze algoja maiznieka zeļļus, kuru uzraudzībā strādāja visa ģimene (sadalot laiku ar lauksaimniecību). Ar laiku darbu pilnībā pārņēma Kārlis Ķuze. Lieli palīgi darbā ceptuvē bija arī abi Kārļa dēli – Jānis un Vilhelms, kas bija labi apguvuši maiznieka amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Big Mac – visu hamburgeru hamburgeram – šogad aprit 50 gadi

Šī ikoniskā kotlešmaize tika radīta 1967.gadā Pensilvānijas (ASV) pilsētiņā Jūnjentaunā (Uniontown). McDonald’s ātrās ēdināšanas restorānu franšīzes ņēmējam Džimam Deligati bija jāatrod kaut kas, ar ko pārspēt konkurentus. Tolaik hamburgers bija liellopu gaļas plakankotlete, iestūķēta divās baltmaizīšu puslodēs, bet gaisā bija jūtams, ka cilvēki grib ko vairāk. Deligati daudz nemocījās un vienkārši salika divus šādus hamburgerus kopā. Un voila! – ikoniskais Big Mac bija dzimis.

Tikai tad, kad kāda 21 gadu veca sekretāre McDonald’s galvenajā kantorī nāca klajā ar nosaukumu Big Mac, lietas aizgāja rūkdamas. Pēc gada šī dubultā kotlešmaize jau tika pārdota visos Amerikas McDonald’s restorānos, un pēc diviem gadiem tā jau ienesa piektdaļu no visiem ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas notariātam 30 gadu. Ko varam no tiem mācīties?

Jānis Skrastiņš, Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētājs, 18.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas notariāts šogad septembrī svin 30 gadu – pirms 30 gadiem beidza pastāvēt notāru kantori un darbību uzsāka atjaunotās Latvijas Republikas zvērinātu notāru biroji.

Šajā laikā notāri ir aktīvi iesaistījušies Latvijas demokrātiskās valsts tiesiskās vides veidošanā, virzot iniciatīvas, kas fokusētas uz Latvijas iedzīvotāju interesēm. Ir izdarīts daudz, tomēr paredzam, ka nākamie gadi notariātam būs vēl darbīgāki kā aizvadītie. Līdzās vēl lielākai tehnoloģiju integrācijai notāru darbā nāksies risināt kvalitatīvu cilvēkresursu piesaisti un amata pienākumu izpildes efektivizāciju, kas ir svarīga visai Latvijas tiesu videi.

Latvijā, ik gadu vairāk kā miljons iedzīvotāju saņem notāra palīdzību, tāpēc notārus pamatoti var uzskatīt par iedzīvotājiem tuvākajiem juristiem, kuru rīcībā ir tieša un nepastarpināta informācija par to ar kādām problēmām sastopas cilvēki, tāpēc ir tikai loģiski, ka aizvadīto 30 gadu laikā notariāts ir iniciējis virkni nozīmīgu normatīvo aktu izmaiņu, kas atvieglo iedzīvotāju ikdienu un uzlabo viņu tiesisko aizsardzību. Šādu iniciatīvu rezultātā, piemēram, mantojuma lietu kārtošana un laulību šķiršana nu notiek pie notāra, nevis tiesā. Tas ir būtisks atspaids arī tiesu sistēmai kopumā: 30 gadu laikā notāri ir uzsākuši 240 275 mantojuma lietas. Notāri ir ieviesuši virkni elektronisko reģistru – mantojumu, atsaukto pilnvarojumu, testamentu, laulības šķiršanas, nākotnes pilnvarojumu reģistrus, kas devuši būtisku drošību klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Glāze ir pustukša vai līdz pusei pilna?

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 07.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs otrais no lielākajiem ārvalstu investoriem plāno turpināt ieguldīt Latvijā. Var jau tiekties saskatīt pozitīvo, tomēr tā ir vairāk mobilizējoša, nekā mierinoša ziņa Latvijai

Salīdzinot investīciju vides stāvokli pirms gada un tagad (kontekstā ar valdībai uzdotajiem mājasdarbiem tās uzlabošanai), diemžēl jāsecina, ka sajūtamu uzlabojumu faktiski nav. Arvien mīcāmies pa to pašu mīklu. Protams, demogrāfijas jautājumus vai kvalificēta darbaspēka nodrošinājumu, arī izglītība sistēmu nevar mainīt gada laikā. Tāpat nošļukušo tiesiskuma līmeni nevar ņemt un uz ātru roku uzpumpēt. Tomēr, lai stiprinātu pamatus investīciju mājai Latvijā, to nostiprināšanai betona vietā vajadzīgs skaidrs plāns un nepārprotams valsts varas atbalsts investīciju vides uzlabošanai. Skaidri definēts risinājums. Taču lielās reformas valstī virzās sevišķi gausi, sākot ar veselību un beidzot ar tiesiskumu. Gadi iet, bet tās uz priekšu netiek. Šis nepietiekamais temps un vispārēja neprognozējamība, tostarp par nodokļu politikas izmaiņām, investorus burtiski atgrūž. Investori daudz nedomā, bet klausa savam degunam, dodoties turp, no kurienes vilina lielākas peļņas smarža.

Komentāri

Pievienot komentāru