Veiksmīgais Eiropas čempionāts varētu palīdzēt nākotnes pasākumu rīkotājiem.

Šīgada Eiropas basketbola čempionāta tiešā ietekme uz ekonomiku bija 82,99 miljonu eiro apmērā, bet netiešā – 51,45 miljoni eiro, teikts Elmāra Kehra izstrādātajā turnīra ekonomiskās ietekmes ziņojumā.

Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss atzīst, ka izlases izcīnītā 12. vieta Eiropā nav tas, kas tika cerēts sportiskajā ziņā, tomēr izlases spēlētāji atstāja laukumā visus spēkus un, tikai pateicoties viņiem, mums bija iespēja piedzīvot šos svētkus. Tikmēr amatpersonas otrdien Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē pauda vienotu viedokli, ka nepieciešams pieņemt noteikumus, lai nākotnē šādus liela mēroga pasākumus Latvijā būtu vieglāk organizēt.

Gaidas – augstas

Rudenī aizvadītais turnīrs bija, iespējams, līdz šim lielākais sporta pasākums Latvijā. Sākotnēji pie mums notika vienas apakšgrupas spēles, kad Rīgu piepildīja daudzi tūkstoši igauņu līdzjutēju, bet septembra sākumā uz astotdaļfinālu šeit ieradās sešpadsmit Eiropas spēcīgākās izlases. Diemžēl igauņi astotdaļfinālam nekvalificējās, turklāt jau šajā turnīra fāzē savā starpā tikās Latvijas un Lietuvas izlases. Lietuvieši pieveica mājiniekus un sasniedza ceturtdaļfinālu, pirms šīs cīņas uz Xiaomi Arēnu dienvidu kaimiņu līdzjutējiem dodoties vienotā un ļoti skaļā gājienā. To noteikti joprojām spilgti atceras ikviens, kuram gadījās trāpīties tā maršrutā. Tomēr šis arī lietuviešiem izrādījās noslēdzošais mačs turnīrā, starp četrām kontinenta labākajām izlasēm neiekļūstot.

Atšķirībā no ne vienas vien spēles čempionāta sākotnējās fāzēs izšķirošajās cīņās ar apmeklētību problēmu nebija. Tā pusfinālā starp Vāciju un Somiju protokolā fiksēti 10 047 skatītāji, bet duelī starp Grieķiju un Turciju – 10 500 apmeklētāju. Savukārt noslēdzošajā dienā abās spēlēs bijuši 11 000 skatītāju.

Eiropas čempionāts sākās 27. augustā un noslēdzās 14. septembrī. Garā sacensību izplešana sekmēja to, ka vidēji ārvalstu viesis Rīgā pavadījis 3,6 naktis un apmeklējis 2,4 spēles. Ekonomiskās ietekmes ziņojumā aplēsts, ka vienā ceļojumā vidēji iztērēti 1103 eiro. Visvairāk tērējuši Grieķijas fani – virs 1200 eiro, kamēr lietuvieši – zem 600 eiro.

Ekonomikas ģenerators

Vidējie tēriņi ārvalstniekam uz nakti bez biļešu izmaksām bijuši 233 eiro, bet ar ieejas biļeti uz spēli – 304 eiro. No tiem 22% jeb 66 eiro atvēlēti naktsmītnei, 44 eiro – restorāniem, 29 eiro – ēdiena iepirkšanai, 21 eiro – transporta izmaksām, 11 eiro – atribūtikai, bet citās izmaksās iztērēti 63 eiro. Šeit visvairāk esot tērējušies somi, kuriem viena diena Rīgā kopā ar spēles apmeklēšanu izmaksājusi ap 350 eiro. Savukārt igauņi dzīvojuši visaskētiskāk, iztērējot nedaudz virs 200 eiro dienā. Kopējā ārvalstu viesu ekonomiskā ietekme aplēsta 59 miljonu eiro apmērā, bet, pieskaitot arī vietējo viesu un LBS ietekmi, šī summa sasniedz jau 83 miljonus. Pasākuma organizēšana valsts ekonomikai radījusi papildus naudas līdzekļus 52 307 000 eiro apmērā – par katru valsts piešķirto eiro Eiropas čempionāts vietējai ekonomikai piesaistījis 5,3 eiro.

Tomēr katrs pasākumā tērētais eiro parasti rada lielāku ietekmi ekonomikā, un pētījuma autors E. Kehris šoreiz izvēlējies multiplikatoru 1,62 jeb no katra eiro vēl 62 centi papildus rodas, piemēram, algu, pakalpojumu un uzņēmumu peļņas veidā. Ar šādiem aprēķiniem Eiropas čempionāta tiešā ekonomiskā ietekme bija 82 992 000 eiro, netiešā ietekme uz ekonomiku – 51 455 000 eiro, bet paplašinātā ietekme uz ekonomiku – 134 447 000 eiro.

Tāpat ekonomikas ietekmes ziņojumā secināts, ka lielais skatītāju pieplūdums un turnīra radītā aktivitāte devusi arī ievērojamu pienesumu valsts budžetam. No darba algām, uzņēmumu peļņas un citiem ar turnīru saistītiem pakalpojumiem valsts ieņēmumos aprēķināti aptuveni 10,7 miljoni eiro – tas ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, sociālās iemaksas un citi.

Papildus tam ārzemju apmeklētāji, kuri savu naudu Latvijā tērētu tikai šāda pasākuma dēļ, nodrošina arī ļoti būtisku pievienotās vērtības nodokļa pienesumu, ko pētījuma autors dažādās metodikās aplēš vēl vairāku miljonu eiro apmērā. Kopā tas nozīmē, ka Eiropas čempionāts valstij ir nesis aptuveni 14–16 miljonus eiro nodokļu ieņēmumos.

Pievienojot šo summu pie jau aprēķinātās tiešās un netiešās ekonomikās ietekmes, kļūst skaidrs, ka turnīrs nav bijis tikai sporta notikums, bet arī ļoti jūtams finanšu ieguvums valstij. Faktiski par katru valsts piešķirto eiro budžetā atgriežas daudzkārt vairāk – gan tūristu tēriņu, gan nodokļu ieņēmumu veidā. E. Kehris pauž, ka tieši ārzemju viesi ir tas, kāpēc notiek valstu cīņa par lielu pasākumu rīkošanu. Uzņēmuma KEKonsultācijas komanda Eiropas čempionāta laikā anketējusi vairāk nekā 1100 ārzemnieku.

Tāpat otrdien notikušajā Sporta apakškomisijas sēdē Edgars Voļskis no starptautiskās audita kompānijas BDO prezentēja pētījumu, kurā ar nozaru ievades-izvades (input-output) modeli tika izvērtēta Eiropas čempionāta tiešā ietekme no ieguldītās naudas. Secināts, ka no piešķirtās publiskās naudas un LBS realizētajām funkcijām, sniedzot komercpakalpojumus, tautsaimniecībā tiešā veidā atgriezušies 37 285 383 eiro gan caur nodokļa maksājumiem, gan kā papildus ģenerētā vērtība, gan arī kā pienesums iekšzemes kopproduktam.

Latvijas, ne Rīgas pasākums

K. Cipruss stāsta, ka tikai savienības vajadzībām viesi viesnīcās pavadīja 7613 naktis un viņiem nodrošināta 22 771 ēdienreize. Kaut bija arī mazapmeklētas spēles, ja paskatās uz arēnas ietilpību pret apmeklētāju skaitu, procentuāli bijis viens no lielākajiem pārdoto biļešu rādītājiem turnīra vēsturē. Viņš atzīst, ka ļoti noderējis arī sacensību atbalstītāja Tet uzstādītais ugunsmūris. "Nekad nebiju domājis, ka būsim tik interesanti hakeriem," pauž LBS ģenerālsekretārs. Viņš uzsver, ka 2025. gada Eiropas čempionātu gribējies izveidot nevien par Rīgas, bet visas Latvijas pasākumu, tāpēc daudzās pilsētās bija apskatāms čempionu kauss, tāpat fanu zonas, kur notika kopēja spēļu skatīšanās, bija arī ārpus galvaspilsētas.

"Protams, ka sportiskajā ziņā 12. vieta Eiropā nav tas, ko cerējām, visi gribējām vairāk. Tomēr mums ir, ar ko lepoties, džeki laukumā atstāja visus savus spēkus, un, tikai pateicoties viņiem, mums bija šie svētki. Eiropas čempionāta sauklis bija Atstāj savu nospiedumu. Esmu drošs, ka visi kopā atstājām ļoti labu nospiedumu."

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Dāvis Mārtiņš Daugavietis Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē uzsvēra, ka šis pasākums notika nevis sistemātiskas valsts sporta un ekonomikas politikas dēļ, bet ar konkrētu cilvēku entuziasmu un neatlaidību. "Redzējām, ka šāds pasākums sniedz ne tikai finanšu ieguvumus un tūrismu, bet arī diplomātiju," teic D. M. Daugavietis.

Viņš atgādina, ka Somijas prezidents Aleksandrs Stubs pat vairākas dienas agrāk, nekā plānots, ieradās savā valsts vizītē Latvijā, lai tikai redzētu Somijas basketbolistu sniegumu Eiropas čempionāta izšķirošajos mačos. "Mums kā valstij ir jāmācās šādus pasākumus izmantot, sadarbībā ar federācijām noteikt, kas 5–6 gadu termiņā ir pasākumi, uz kuriem varētu kandidēt. Tam ir jābūt sistemātiskam valsts darbam. Valstij jāsaprot, ka nepieciešams ieguldīt, lai pēc tam saņemtu atpakaļ," viņš norāda.

D. M. Daugavietis arī sola, ka pie sevis Izglītības un zinātnes ministrijā aicinās kolēģus no Ekonomikas un Ārlietu ministrijas, lai beidzot izveidotu konkrētu lielo pasākumu iegūšanas stratēģiju: "Mums no šī turnīra ir daudz, ko mācīties."

Prieku par aizvadīto Eiropas čempionātu pauda arī vairāki Sporta apakškomisijas locekļi. Tā Oļegs Burovs secināja, ka pirms vairākiem gadiem kritizēja Rīgas pašvaldību par tās darbu pasaules hokeja čempionāta laikā, bet tagad viņam ir tā jāslavē, jo Latvijas galvaspilsēta bija ļoti labi sagatavojusies – šeit bija sporta svētki.

"Nevienam nav jautājumu, ka šo turnīru vajadzēja rīkot un ka tas izdevās," saka Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs. "Ciprusa kungs ne tikai organizēja pasākumu, bet pirms tam arī ieguldīja milzīgu darbu, lai tas vispār Latvijā notiktu. Atceros, savulaik valdības sēdē finanšu ministrs ar kalkulatoru rēķināja Eiropas čempionāta finanšu ietekmi. Savukārt tagad jūs esat arī visiem citiem parādījuši, ka to var izdarīt, tam ir jēga un vajadzība," pauda J. Vitenbergs, piebilstot, ka uz nākamo Sporta apakškomisijas sēdi nepieciešams uzaicināt visas iesaistītās puses un saprast, kā iespējams palīdzēt, lai Latvijā tiktu rīkoti arī citi lielie sporta pasākumi.

Vienu no nākamajiem lielajiem pasākumiem nosauca Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Raimonds Lazdiņš, atgādinot, ka 2031. gadā Liepājā un citās Latvijas pilsētās notiks Eiropas jaunatnes olimpiskais festivāls. Tas varētu pulcēt līdz pat 5000 dalībniekiem, kas ir vairāk, nekā piedalās ziemas olimpiskajās spēlēs. Arī viņš piekrīt, ka pasākumu rīkošanā jāskatās piecu gadu termiņā.

Tikmēr Latvijas Investīcijas un attīstības aģentūras pārstāve Sporta apakškomisijas sēdē pauda, ka cerības par Eiropas basketbola čempionāta sniegtajiem ieguvumiem ir attaisnojušās pilnībā un pat pārsniegtas. Aģentūra uzsver, ka šādu pasākumu ietekme ir nenovērtējama uz valsts tēlu un Latvijas atpazīstamību, un arī piekrīt, ka to rīkošanai jābūt sistemātiskai.

Noslēgumā vissvarīgāko secinājumu izteica Sporta apakškomisijas vadītāja Alīna Gendele, atgādinot, ka šādi pasākumi ļoti svarīgi ir tieši bērniem un jauniešiem. "Skatoties uz pasaules zvaigznēm, bērni iespaidosies, un basketbolam atkal palielināsies audzēkņu skaits," ir pārliecināta A. Gendele.

2020./2021. gada sezonā, kad darbu LBS vadībā sāka Raimonds Vējonis un K. Cipruss, audzēkņu, kuri nodarbojas ar basketbolu, skaits profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs jeb sporta skolās bija 7785. Lai gan valstī dzimstība sarūk, kopš tā laika katru gadu šo bērnu skaitā bijis pieaugums, un šosezon otro gadu pēc kārtas basketbolā jau reģistrēti virs deviņiem tūkstošiem audzēkņu.