Nacionālais rehabilitācijas centrs (NRC) Vaivari, šodien, 2. decembrī, atzīmējot starptautisko dienu personām ar invaliditāti, demonstrēja pirmo NRC Vaivari robottehnoloģiju rehabilitācijas procesa pilnveidošanai.

Šāda tehnoloģija Baltijas valstīs ir jaunums un gandrīz vienlaicīgi iegādāta Igaunijā un Latvijā. Ar šīs robottehnoloģijas palīdzību var ļoti agrīni uzsākt vertikalizāciju un mobilizāciju pacientiem.

Veicot pacientu agrīnu vertikalizāciju ar vienlaicīgām robotizētām kāju kustībām un soļošanas imitāciju, ir iespējams intensificēt rehabilitāciju, kas palīdz pilnīgāk izmantot smadzeņu neiroplasticitātes procesus un sasniegt labākus rezultātus pēc smagām saslimšanām un traumām. Šī jaunā tehnoloģija ir vēl viens solis rehabilitācijas ekselences centra attīstības virzienā.

Pasākumā viesojās arī Iveta Vējone, centra Vaivari attīstības fonda bērnu jauniešu projektu patronese un izglītības ministrs Kārlis Šadurskis.

Valsts SIA Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari ieguldīs vairāk nekā 953 tūkstošus eiro siltumapgādes sistēmas rekonstrukcijā, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētais paziņojums par atklāta konkursa noslēgšanu.

Rekonstrukcijas darbus Vaivari uzticējuši SIA JPG 2B. Par konkursa uzvarētāja galveno izvēles kritēriju tika noteikts saimnieciskais izdevīgums. Kopumā konkursā savus piedāvājumus iesniedza trīs uzņēmumi.

Valsts SIA Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari siltumapgādes sistēmas uzlabošana notiks Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) līdzfinansētā projekta ietvaros.

Vaivari ir medicīniskās rehabilitācijas, veselības un sociālās aprūpes, izglītības un zinātnes valsts nozīmes objekts - lielākā šāda tipa medicīnas iestāde Latvijā, teikts rehabilitācijas centra mājaslapā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētaja amatā darbojas Anda Nulle, bet valdes locekļa amatā – Artūrs Bērziņš.

Liela daļa rehabilitācijas centru ir privāti uzņēmumi, kas vienlaikus ar maksas klientu apkalpošanu sniedz arī valsts apmaksātus pakalpojumus.

Medicīniskā rehabilitācija Latvijā tiek nodrošināta gan valsts, gan pašvaldību, gan privātās ārstniecības iestādēs. Valsts SIA Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari ir vienīgais rehabilitācijas centrs Latvijā, kas sniedz valsts finansētus pakalpojumus stacionārā. «Ir arī rehabilitācijas centri Līgatnē, Jaunķemeros, Tērvetē u.c., taču mūsu specializācija ir pakalpojumi pacientiem ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, kam ir nepieciešamība pēc diennakts medicīniskās aprūpes un vienlaicīgi intensīvas aktīvas rehabilitācijas reizē ar medicīnisku sarežģījumu novēršanu un profilaksi,» saka Anda Nulle, Valsts SIA Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari valdes priekšsēdētāja.

Nacionālā rehabilitācijas centra Vaivari divos stāvos veikti renovācijas darbi 2,774 miljonu eiro apmērā, informēja centra vadītāja Anda Nulle.

Kopumā no šīs summas 1,508 miljoni eiro bija Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums, 160 000 eiro - valsts budžeta finansējums, bet 1,107 miljoni eiro - paša rehabilitācijas centra līdzekļi.

Nulle informēja, ka patlaban pēc renovācijas darbiem centra 6. un 7.stāva telpas uzlabotas gan aprīkojuma, gan vizuālā izskata ziņā, turklāt tās kļuvušas arī funkcionālākas pacientu daudzveidīgajām rehabilitācijas vajadzībām.

Vaivaros notikuši arī atjaunošanas darbi centra pieguļošajā teritorijā, piesaistot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzekļus. Par šo finansējumu uzlabota vides pieejamība un iespēja izmantot jaunizveidotus celiņus arī dažādu grūtības pakāpju dozētas slodzes pastaigām un nodarbībām.

Nacionālais veselības centrs Vaivari pretendē tikai uz medicīnisko rehabilitāciju un nemēģina konkurēt ar kūrortiem vai SPA, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Gan nozarē, gan centrā 25 darbības gados mainījies ir pilnīgi viss. Sākumposma un mūsdienu portretu zina salīdzināt Vaivaru valdes priekšsēdētāja Anda Nulle, kura uzņēmumā strādā 23 gadus. Deviņdesmitajos gados valstī kopumā dzima mūsdienīgas rehabilitācijas ideja un attiecīga speciālistu izglītošana. Līdz tam tā vairāk bija sanatoriju kūrorta tipa jeb pasīvāka ārstēšana. Arī Vaivarus vairāk uztvēra kā vietu veselības uzlabošanai. Uz kūrortcentra bāzes 1992. gadā Vaivarus dibināja kā mātes un bērna rehabilitācijas centru, bet, saprotot, ka tas ir par šauru, ieviesa plaša spektra rehabilitāciju un piešķīra nacionālā centra statusu. Vaivaru dibinātājs ir profesors Aivars Vētra, kuru var uzskatīt arī par rehabilitācijas tēvu Latvijā, bet iestādē darbojušies vēl citi izcili ārsti, kuru pēctecība jūtama arī šodien.

Pārbaudot Nacionālajā rehabilitācijas centrā Vaivari sniegto maksas pakalpojumu cenu pamatotību, Valsts kontrole secinājusi, ka centrs nav īstenojis godīga eiro ieviesēja principus.

Valsts kontroles pārstāvis Jānis Gustiņš informē, ka Vaivaros sniegto maksas pakalpojumu cenu pamatotība nav izsekojama, jo nav izstrādāta un apstiprināta maksas pakalpojumu izcenojuma noteikšanas metodika, - revīzijā centrs nevarēja iesniegt cenu aprēķiniem izmantotos pamatdatus.

Tāpat arī pastāv risks, ka nav ievēroti godīga eiro ieviesēja principi, jo gandrīz visi pakalpojumi centrā, sākot ar pagājušā gada 1.septembri, ir palielināti. Piemēram, papildu samaksa par pacienta uzturēšanos vienvietīgā istabā (ja ir iespēja) ir palielināta no 10 latiem uz 14,06 latiem jeb 20 eiro, kas ir par 41%.

Vaivaros nav nodrošināta arī efektīva darba samaksas organizācija, līdz ar to revidējamā laika posmā finanšu līdzekļi 10 360 latu (14 740 eiro) apmērā ir izlietoti nelietderīgi, jo darbiniekiem ir nepamatoti aprēķināti atlaišanas pabalsti 5013 latu (7132 eiro) apmērā, kā arī prēmijas 3956 latu (5628 eiro) apmērā. Neefektīvi izlietoti arī 24 666 lati (35 096 eiro), nerīkojoties atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, proti, neizvēloties izdevīgāko piedāvājumu.

Ģimenes ārstu prakses no valsts saņems papildu finansiālo atbalstu gan par vakcinācijas pret Covid-19 nodrošināšanu, gan arī par sapotētajiem pacientiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pastāstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pēc viņa teiktā, šādu atbalsta mehānismu Veselības ministrija (VM) izstrādājusi pēc auglīgām sarunām ar vadošajiem ģimenes ārstiem par to, kā vēl valsts varētu stimulēt ģimenes ārstus vakcinēt savus pacientus pret Covid-19.

Kā informēja Pavļuts, uz 10.augusta valdības sēdi tiks virzīts VM izstrādāts rīkojuma projekts, kas paredzēs ģimenes ārstu praksēm izmaksāt piemaksas par pacientiem, kuri savakcinēti pret Covid-19, un, ja vakcinēto pacientu īpatsvars pārsniegs 50% vai 70% no visiem prakses pacientiem, tad šīs piemaksas būs vēl lielākas.

"Arī katrai ģimenes ārsta praksei, kura vakcinē, (..) būs pieejami papildus līdz 1500 eiro mēnesī, lai algotu papildu darbinieku vai tehniski aprīkotu prakses telpas, citiem vārdiem sakot, lai varētu dabūt to, kas ir nepieciešams labākai vakcinācijas procesa nodrošināšanai," stāstīja veselības ministrs.

Kūrortveselības bizness Jūrmalā pakāpeniski attīstās; pilsēta kurortoloģiju definējusi par prioritāti

Jau vairākus gadus aug Jūrmalas sanatoriju apgrozījums, piemēram, Jaunķemeru sanatorijas īpašnieks SIA Sanare-KRC Jaunķemeri pērn strādāja ar 5,3 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas ir vairāk nekā 2012. gadā apgrozītie 5 milj. eiro un 2011. gadā apgrozītie 4,4 milj. eiro, liecina Lursoft informācija. Arī uzņēmuma pērn nopelnītie 452 tūkst. eiro ir krietni vairāk par 76,4 tūkst. eiro, kas makā palika 2012. gadā.

Tas saistāms ar Latvijas veselības sistēmas trūkumiem, proti, cilvēki, kuri vēlas rūpēties par savu veselību, bet netiek pie ārsta, savā atvaļinājumā izmanto iespēju doties uz sanatoriju, kur pieejami gan dažādu speciālistu apmeklējumi, gan rehabilitācija, skaidro Sanare–KRC Jaunķemeri valdes priekšsēdētāja vietniece veselības aprūpes jomā Elīna Malkiela. Lielākā interese ir par rehabilitāciju – modernās medicīnas, piemēram, fizioterapeita, uztura speciālista, logopēda palīdzība un konsultācijas apvienojumā ar balneoloģiju, kas Ķemeros kādreiz bija spēcīgi attīstīta. Joprojām tiek izmantotas Ķemeru dūņas.

Labklājības ministrija (LM) izstrādā jaunu valsts informācijas sistēmu LabIS, lai īstenotās politikas novērtēšanai un turpmākai plānošanai iegūtu savlaicīgu, kvalitatīvu un savstarpēji saistītu statistiku. To izmantos argumentētas un pierādījumos balstītas sociālās politikas izstrādei, skaidroja ministrijā.

LabIS apkopos datus gan no visām labklājības nozares informācijas sistēmām, gan citiem datu avotiem, kuros tiek uzkrāta sociālās politikas novērtēšanai un plānošanai nepieciešamā informācija.

Šobrīd daļu informācijas, kas nepieciešama monitoringam un starptautiski salīdzināmas sociālās statistikas iegūšanai, nodrošina LM un tās padotības institūcijas. Cita informācija, bez kuras nevar iegūt visaptverošu situācijas raksturojumu, glabājas citās statistikas datus apkopojošās valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī pie juridiskām privātpersonām, kuras veic Valsts pārvaldes iekārtas likuma kārtībā deleģēto uzdevumu izpildi. Savukārt datu apmaiņu starp dažādām informācijas sistēmām, kurās tiek uzkrāti un apstrādāti fizisko personu personas dati, nav iespējams ieviest bez atbilstoša tiesiskā regulējuma, kurā būtu noteikta informācijas sistēmas LabIS darbība.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumus VSIA Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari par pieteikšanos Eiropas Savienības fondu finansējumam, lai īstenotu projektus par funkcionēšanas novērtēšanas un asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) apmaiņas fonda izveidi un sistēmas ieviešanu.

Ar Eiropas Savienības fondu – Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) – atbalstu tiks izveidota un ieviesta funkcionēšanas novērtēšanas un asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) apmaiņas sistēma un attīstīta apmaiņas fonda infrastruktūra personām ar ārstniecības personu atzītiem funkcionēšanas traucējumiem.

Paredzēts, ka atbalstu projektu ietvaros saņems nelabvēlīgā situācijā esošie iedzīvotāji - cilvēkiem ar funkcionēšanas traucējumiem, tai skaitā ar invaliditāti un ar prognozējamu invaliditāti, kā arī bērni un jaunieši no 7 līdz 25 gadiem ar funkcionēšanas traucējumiem, kuri iegūst pamatizglītību un vidējo izglītību.

Ceturtdien Jūrmalas pilsētas dome apstiprināja Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumus, kas ietver plānojuma grozījumu grafisko daļu, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, informē dome.

Par grozījumu apstiprināšanu balsoja 11 deputāti, pret – 2, bet viens – atturējās. Būtiskākās plānojuma izmaiņas saistītas ar publiskās infrastruktūras un kūrorta jomas attīstīšanu atbilstoši pilsētas stratēģiskajiem mērķiem. Jūrmala ir pirmā pilsēta Latvijā, kura nodrošina plānojuma iekļaušanu vienotajā Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (TAPIS) valsts mērogā, kas atvieglos ar nekustamā īpašuma pārvaldību saistītās informācijas uzkrāšanu un ērtu lietošanu.

«Jūrmala ir un paliks zaļa pilsēta – grozījumos maksimāli esam sabalansējuši pilsētas attīstības stratēģijas mērķus ar iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju viedokļiem. Pilsētai ir jāattīstās – gan kā kvalitatīvai dzīvesvietai pašiem jūrmalniekiem, gan kā mūsdienīgam un tūristus piesaistošam kūrortam. Visu institūciju atzinumi ir pozitīvi, saskaņojot plānu gan no dabas aizsardzības, gan kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas, gan arī tiesiskā aspekta,» uzsver Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Lai uzlabotu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, vairākās Latvijas ārstniecības iestādēs paredzēts ieguldīt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu to infrastruktūras un tehnoloģiju attīstībā.

Pašreiz no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) slimnīcām projektu īstenošanai pieejami vairāk nekā 70 miljoni eiro.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu 12 ārstniecības iestādēm sagatavot un iesniegt projekta iesniegumus ERAF līdzfinansējuma saņemšanai, informē CFLA.

Programmas nosacījumi paredz, ka pirmās atlases kārtas ietvaros projektus iesniegs Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, Rīgas Dzemdību nams, Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari, Liepājas reģionālā slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Vidzemes slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Vidzemes slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca un Rēzeknes slimnīca. Termiņš projektu iesniegšanai - 29.maijs.

Tuvākajos gados Labklājības ministrija (LM) ieguldīs vairāk nekā divus miljonus latu, lai mazinātu rindu pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem, informē ministrija.

Vienlaikus sistēmas uzlabošanai plānots īstenot arī Pamatnostādnēs sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.-2020.gadam paredzētos pasākumus.

Par to LM informēja cilvēkus ar invaliditāti pārstāvošās nevalstiskās organizācijas kārtējā Invalīdu Nacionālo lietu padomes sēdē.

Tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanai no valsts budžeta līdzekļiem Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari ieguldīs vairāk nekā 1,8 miljonus latu, Latvijas Nedzirdīgo Savienība gandrīz 600 tūkstošus latu, bet Latvijas Neredzīgo biedrība vairāk nekā 246 tūkstošus latu. Tādējādi plānots mazināt rindas pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem.

Vienlaikus veiktas izmaiņas tiesību aktos, lai atvieglotu tehnisko palīglīdzekļu saņemšanu. Piemēram, uzlabota noteikumu piemērošana gadījumos, kad nepieciešama tehniskā palīglīdzekļa neatliekama nomaiņa, lai turpinātu ārstniecības procesu.