Ekonomika

Valdība dod zaļo gaismu atlīdzības sistēmas uzlabošanai valsts pārvaldē

LETA, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Ministru kabineta sēdē otrdien apstiprināti grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kuru mērķis ir uzlabot valsts pārvaldes darba efektivitāti un kvalitāti, īstenojot atlīdzības sistēmas reformu, informēja Valsts kancelejā.

Valsts kanceleja, pētot situāciju, ir secinājusi, ka valsts pārvaldē un pašvaldībās augstāk kvalificēto darbinieku atalgojums ir pat par 28% - 38% zemāks nekā nodarbinātajiem līdzvērtīgos amatos privātajā sektorā. Tādējādi nespējot konkurēt ar privāto sektoru, valsts pārvaldē un pašvaldībās arvien vairāk pieaug darbinieku mainība, un arvien grūtāk ir piesaistīt kvalificētus speciālistus.

Vienlaikus ar likumprojektu paredzēts precizēt valsts augstāko amatpersonu atalgojums, ņemot vērā varas atzaru līdzsvaru un hierarhijas principu.

Valsts kancelejā atklāja, ka līdz pat trešdaļai nodarbināto ik gadu dažādās valsts pārvaldes iestādēs tiek pieņemti darbā un apmācīti, radot slogu atlases un apmācību procesā. Sarežģītībai un atbildībai nesamērīgi zemā atalgojuma dēļ bieži vien šie darbinieki nolemj darbu valsts pārvaldē pamest.

"Kopējais izpildvaras darbs, spēja kvalitatīvi pildīt valdības un parlamenta dotos uzdevumus tiešā veidā ir saistīta ar publiskajā sektorā nodarbināto profesionalitāti un kvalifikāciju. Valsts iestādes pašlaik vairs nespēj konkurēt darbaspēka tirgū ar privāto sektoru par ekspertiem, nozaru profesionāļiem un augstākā līmeņa vadītājiem," sacīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Viņš pauda, ka grozījumi Atlīdzības likumā pirmo reizi vienpadsmit gados pēc būtības pārveido valsts pārvaldes atlīdzības sistēmu, risinot ilgstoši samilzušas problēmas - zemu darbinieku motivāciju, augstu darbinieku mainību un nepieciešamību ieguldīt apjomīgus resursus personāla attīstībā.

Lai novērstu ieilgušās problēmas, grozījumos Atlīdzības likumā piedāvāti risinājumi, kas uzlabos atlīdzības konkurētspēju, nosakot mēnešalgu līmeni valsts pārvaldē līdz 80% no privātajā sektorā maksātās atlīdzības līmeņa. Tāpat, mainot proporciju starp darba samaksas pastāvīgo un mainīgo daļu un mazinot piemaksu skaitu, plānots samazināt maksimālo piemaksu kopsummu, ko darbinieks var saņemt, proti, no 60% uz 30% no mēnešalgas. Paredzams, ka tas vairos atlīdzības stabilitāti un mazinās iekšējo administratīvo slogu, ko rada sarežģītu piemaksu sistēmas administrēšana.

Tāpat ar grozījumiem plānots ieviest arī citus mūsdienīgus darba samaksas risinājumus - trīs līmeņu algu skalu, samaksas piesaisti ekonomikas attīstībai, tirgus koeficientu ieviešanu īpaši pieprasītu jomu speciālistiem.

Valsts kancelejā atklāja, ka šie risinājumi ir vēsti uz to, lai darba samaksa nākotnē atbilstu darba snieguma līmenim un veicamo funkciju sarežģītībai un atbildībai. Jāņem vērā, ka atlīdzības sistēmas reforma ir būtiska "Valsts pārvaldes reformu plāna 2020" daļa, kas var tikt īstenota tikai tad, ja ministrijas un iestādes saimnieko efektīvāk, samazina birokrātiju, optimizē nodarbināto skaitu, lai varētu labāk piesaistīt un atbilstoši atalgot kvalificētākos darbiniekus. Līdzvērtīga problēma ir arī pašvaldībās, īpaši ieviešot administratīvi teritoriālo reformu, apvienojot novadus.

Ņemot vērā līdzšinējo problemātisko situāciju, komplekso grozījumu ieviešana Atlīdzības likumā notiks pakāpeniski. Sākotnēji grozījumi jāpieņem Saeimā, tad jāizstrādā atbilstoši Ministru kabineta noteikumi un, balstoties uz tiem, - iestāžu iekšējie noteikumi par pamatalgu un labumu kritērijiem. Līdz 2022.gada jūlijam plānots, ka iestādēs pārklasificē amatus un nosaka jaunās algas esošā budžeta ietvaros. 2023.gadā, balstoties uz nepieciešamā budžeta aprēķiniem, plānots izstrādāt optimālā algu budžeta prognozi un sagatavot budžeta pieprasījumu, lai valdība 2024.gada budžeta projektā varētu lemt, kādā secībā un cik ilgā laika periodā īstenot pasākumus algu nevienlīdzības mazināšanai valsts pārvaldē.

"Ikvienam likumam ir jābūt "dzīvam" - jāiet līdzi laikam un procesiem sabiedrībā. Pēc likuma pieņemšanas Saeimā mēs monitorēsim Atlīdzības likuma grozījumu ieviešanas gaitu un veiksim pielāgojumus, sekojot līdzi gan situācijas izmaiņām darba tirgū, gan valsts pārvaldē. Sperot nākamos soļus, mēs balstīsimies uz faktiem un datiem, veicot ikgadēju atalgojuma salīdzinājumu, monitorējot algu līmeņa izmaiņas valsts pārvaldē un citu - saistīto reformu rezultātus, lai pārliecinātos, vai tuvojamies izvirzītajam mērķim - uzlabot valsts pārvaldes darba efektivitāti un kvalitāti, lai sniegtu Latvijas iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus pakalpojumus," uzvēra Citskovskis.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns diskusijā ar ministriem uzsvēra, ka atšķirībā no citām Eiropas valstīm algu starpība starp tiesnesi un deputātu tiek palielināta. "Līdz ar to nekas netiek mainīts," secināja Stukāns.

Arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sacīja, ka ir jāstrādā pie tā, lai precīzāk noteiktu prokuratūras vietu sistēmā, lai algas prokuratūrā kļūtu konkurētspējīgas.

Augstākas tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādīja, ka tiesnešiem atšķirībā no prokuroriem pēdējos 30 gados nebija iespējamas piemaksas par labu darbu un tas nav pieņemami tiesu sistēmā. "Prokuroriem ir arī izdienas pensijas iespējas, un tiesneši bija saņēmuši mazāk nekā prokurori, it īpaši pirmās instances tiesnešiem," sacīja Strupišs.

Strupišs uzsvēra, ka šis likumprojekts netika apspriests ar Tieslietu padomi.

Likumprojekta anotācijā pausts, ka izmaiņām nepieciešamais indikatīvais finansējums 2023.gadā ir 6,444 miljoni eiro, savukārt 2024.gadā - 6,852 miljoni eiro.

Tostarp Valsts prezidenta kancelejai - 46 630 eiro 2023.gadā un 51 856 eiro 2024.gadā, Saeimai - 526 000 eiro 2023.gadā un 554 316 eiro 2024.gadā, Ministru kabinetam - 510 049 eiro 2023.gadā un 568 504 eiro 2024.gadā, Satversmes tiesai - 90 435 eiro 2023.gadā un 101 340 eiro 2024.gadā, Augstākajai tiesai - 392 747 eiro 2023.gadā un 426 451 eiro 2024.gadā.

Tāpat Tieslietu ministrijas apakšprogrammai "Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas" papildus indikatīvi būtu jāpiešķir 2,977 miljoni 2023.gadā un 3,137 miljoni eiro 2024.gadā, prokuratūrai - 1,435 miljoni eiro 2023.gadā un 1,508 miljoni eiro 2024.gadā, Valsts kontrolei - 36 680 eiro 2023.gadā un 57 098 eiro 2024.gadā, Tiesībsarga birojam - 38 337 eiro 2023.gadā un 41 833 eiro 2024.gadā, katras ministrijas centrālajam aparātam (parlamentārajam sekretāram) - 391 768 eiro 2023.gadā un 405 457 eiro 2024.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 25.oktobrī konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, kad paredz atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023.gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga varētu sasniegt apmēram 7607 eiro, kas, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam paredzētu apmēram 40% algas palielinājumu.

Par apmēram trešdaļu plānots palielināt algu ministriem, kuru mēneša atalgojums paredzami varētu sasniegt apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.

Tikmēr Saeimas deputātiem, kuri neieņems papildu amatus, alga 2023.gadā sasniegs apmēram 3800 eiro, kas ir uz pusi mazāk nekā Saeimas priekšsēdētājam un apmēram par 10% vairāk par pašlaik saņemto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas nosaka atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023.gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu.

Aģentūras LETA aprēķini par valdības sākotnēji virzītajiem likuma grozījumiem liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga sasniegs apmēram 7607 eiro, līdz ar to, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam alga palielināsies par apmēram 40%.

Par apmēram trešdaļu tiks palielināta alga ministriem, kuru mēneša atalgojums sasniegs apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 5,1%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu.

Tostarp otrajā ceturksnī pieaugums ekonomikā bijis straujāks, nekā sākotnēji lēsts - pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 11,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Iepriekš tika vēstīts, ka, pēc ātrā novērtējuma datiem, Latvijas IKP otrajā ceturksnī palielinājies par 10,3%.

Vienlaikus, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP palielinājies par 4,4%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 14,8 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 8,1 miljards eiro.

2021.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecībā bija samazinājums par 3,1%, savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā bija pieaugums attiecīgi par 0,1% un 7,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības uzņēmums SIA "Lidl Latvija" izsludinājis vairākus simtus jaunu vakanču visā Latvijā, tostarp Daugavpilī, kur "Lidl" vakances tiek piedāvātas pirmo reizi, informē "Lidl Latvija" pārstāvis Ingars Rudzītis.

Veikalu darbinieku vakances tiek piedāvātas jaunajos veikalos Rīgā un Daugavpilī, kā arī citos "Lidl" veikalos, lai paplašinātu esošās darbinieku komandas.

Uzņēmums akcentē, ka piedāvātais atalgojums ir augstāks par vidēji nozarē piedāvāto, kā arī maksāts tiek par katru nostrādāto minūti. Tāpat “Lidl Latvija” katram darbiniekam garantē veselības apdrošināšanas polisi pēc trīs mēnešu pārbaudes laika beigām.

Piemēram, Rīgā veikala darbiniekiem atalgojums tiek solīts no sešiem eiro stundā pirms nodokļu nomaksas, savukārt veikala darbiniekiem Daugavpilī, Ventspilī un Ogrē darba samaksa paredzēta no 5,4 eiro stundā pirms nodokļu nomaksas.

Speciālistam "Lidl" Iepirkumu departamentā tiek solīts atalgojums 1200 līdz 1300 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet klientu atbalsta speciālistam - no 900 līdz 1050 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar minimālo valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieviešanu, kas stājās spēkā šī gada 1.jūlijā, uzņēmumi sāk plānot darbinieku atlaišanu, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru aptauja.

23% aptaujāto uzņēmumu plāno darbiniekus sākt atlaist jau tuvākajā laikā, tādējādi risinot situāciju, kad uzņēmumā ir nodarbināti cilvēki, kuru atalgojums nesasniedz minimālo iemaksu objektu - 1500 eiro ceturksnī vai 500 eiro mēnesī. Vairāki uzņēmumi darbiniekus jau ir atlaiduši.

Lielākajai daļai - 64% no atbildes sniegušajiem uzņēmumiem - tiek nodarbinātas personas, kuru atalgojums nesasniedz minimālo iemaksu objektu. 23% aptaujāto uzņēmumu plāno tuvākajā laika darbiniekus atlaist, tādējādi risinot situāciju, ja uzņēmumā ir nodarbināti cilvēki, kuru atalgojums nesasniedz minimālo iemaksu objektu - 1500 eiro ceturksnī vai 500 eiro mēnesī. 9% respondentu plāno situāciju risināt, palielinot darbinieku darba slodzi, 9% - maksāt starpību starp darba algu un minimālo iemaksu objektu, 4% - darbiniekus no nepilna darba laika pārcelt uz pilna laika darbu, bet 4% - palielināt darbinieku atalgojumu līdz minimālajam iemaksu objektam. 15% respondentu šobrīd vēl nav konkrētu risinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā par taisnīgāko atalgojuma maksātāju lielo uzņēmumu grupā šogad atzīta AS "Latvijas valsts meži", bet mazo un vidējo uzņēmumu grupā - SIA "Getliņi eko", informē personāla atlases, attīstības un atalgojuma pētījumu kompānijas "Fontes" pārstāvji, atsaucoties uz jaunākā pētījuma datiem.

"Pandēmijas izraisītās pārmaiņas ir mainījušas spēles noteikumus, un darba tirgū galveno lomu spēlē darba ņēmējs. Taisnīgs atalgojums jau ir kļuvis par normu, nevis pievienoto vērtību. Arvien vairāk organizāciju veido pārskatāmu atalgojumu politiku, sekmējot savu konkurētspēju gan esošo darbinieku noturēšanā, gan jaunu piesaistē," pauda "Fontes" vadītāja Kristīne Āboltiņa.

Darba devēji tika vērtēti vairākos posmos, skatot, vai tiek integrēts dzimuma līdztiesības princips - gan pēc atalgojuma, gan pārstāvniecības augstākajā vadības līmenī, vai visiem darbiniekiem vienā amatā ir līdzīgs atalgojums, vai atalgojums uzņēmumā ir konkurētspējīgs darba tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 3,4%, savukārt stundas samaksa samazinājās par 1,6%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 940 eiro jeb 73,4% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,3%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,3%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gada trešajā ceturksnī bija 1003 eiro. Salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni (917 eiro), tā pieauga par 9,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 749 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 1,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP samazinājās par 1,7 %.

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares samazinājums novērtēts 3,9 % apmērā, mežsaimniecībā – par 3,3 %, bet zivsaimniecībā vērojams pieaugums par 40,6 %.

Pozitīvas attīstības tendences vērojamas visās galvenajās rūpniecības nozarēs – ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde pieauga par 1,4 %, apstrādes rūpniecība – par 1,6 %, bet elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana – par 11,2 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības palielinājumu par 1,6 % būtiski veicināja datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas un farmaceitisko vielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozares. Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojamas atšķirīgas tendences: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā pieaugums par 2,5 %, bet pārtikas produktu ražošana samazinājās par 6,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 207 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, vidējā mēneša alga palielinājās par 105 eiro jeb 9,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 7,1 % (no 7,39 līdz 7,92 eiro).

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2020. gada 4. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,6 %, savukārt stundas samaksa samazinājās par 4,1 %.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 891 eiro jeb 73,9 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 9,6 %. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 9,7 %.

No 2021. gada 1. janvāra valstī pieauga minimālā alga – no 430 eiro līdz 500 eiro jeb par 16,3 %, tika paaugstināts ienākumu slieksnis, virs kura netiek piemērots neapliekamais minimums, nedaudz samazinājās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu vispārējā un solidaritātes nodokļa likmes, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme lieliem ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zinātnē un pētniecībā beidzot ienāk jauni motivēti cilvēki

Rolands Pētersons, Diena, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Cenu pieaugums dažās pārtikas produktu grupās varētu būt pat ļoti straujš

Db.lv, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija pārtikas nozarē ir satraucoša, jo pieaugums ir novērojams visās izdevumu pozīcijās, līdz ar to pārtikas cenu kāpuma turpinājums ir neizbēgams, norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijā.

Pārtikas cenu kāpums ir novērojams ilgākā laika periodā, un arī turpinājumā cenas pieaugs. Atsevišķās produktu grupās ir iespējams pat ļoti straujš cenu pieaugums, tomēr kopumā kāpums notiks pakāpeniski un dažādās produktu grupās būs atšķirīgs, jo ir daudz faktoru, kas to ietekmē.

Cenas pārtikas preču izejvielām gadu laikā ir kāpušas, taču šobrīd situācija izejvielu tirgū visā pasaulē liecina par ļoti strauju pieaugumu. Kopš gada sākuma gandrīz visiem izejmateriāliem ir augušas iepirkuma cenas, turklāt arī turpmāk tiek prognozēts pārtikas izejvielu cenu pieaugums dažādās pozīcijās.

“Ražotāji ir veikuši investīcijas energoefektivitātes celšanā, lai samazinātu elektrības cenu izmaiņu ietekmi, tomēr šobrīd pieaugums ir novērojams faktiski visās izdevumu pozīcijās. Ja citos gados redzējām izejvielu cenu pieaugumu tikai dažās pārtikas un dzērienu rūpniecības nozarēs, tad šogad tas skar pilnīgi visas nozares – piena, gaļas, augļu un dārzeņu, saldumu un uzkodu, maizes, zivju un dzērienu ražošanas nozares,” uzsver Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 17. jūnijā, notikušajā AS "Olainfarm" ārkārtas akcionāru pilnsapulcē, kurā piedalījās vairāk nekā 70% akciju sabiedrības akcionāru, tika pieņemti būtiski lēmumi par turpmāko "Olainfarm" padomes sastāvu un padomes atalgojuma politiku, informē SIA "OLMAFARM".

AS "Olainfarm" padomē uz 5 gadu termiņu apstiprināti pieci pārstāvji - Juris Bundulis, Andrejs Leibovičs, Pēteris Rubenis, Sandis Petrovičs un Irina Maligina. Padomes locekļu kopējais mēneša atalgojums noteikts 21 000 eiro apmērā.

Akcionāri no padomes locekļu amatiem atbrīvoja līdzšinējo padomes priekšsēdētāju Gundaru Bērziņu, padomes priekšsēdētāja vietnieku Jāni Buku un padomes locekļus Andreju Saveļjevu, Haraldu Velmeru un Kārli Krastiņu. Abu pēdējo darbības tiek saistītas ar mēģinājumiem reiderisma ceļā pārņemt uzņēmuma akcijas, kļūstot par uzņēmuma īpašniekiem negodīgā un akcionāriem nepieņemamā veidā. Šāda rīcība kļuva par galveno iemeslu akcionāru neuzticībai pret padomi un ārkārtas akcionāru pilnsapulces sasaukšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Eksperts: Estrādes celtniekiem plānoja maksāt tikpat, cik saņem būvniecības jomas vadītāji

LETA, 01.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Celtniekiem, kuri strādātu pie Mežaparka otrās kārtas, bija plānots maksāt tikpat, cik Latvijā vidēji saņem būvniecības jomas vadītāji, secināts būvniecības tāmju eksperta Ēvalda Jasāna slēdzienā par Mežaparka otrās kārtas būvniecības tāmi, kuru viņam pasūtīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķi.

Trešdien, 6.oktobrī, notiks Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēde, kurā deputātus detalizēti iepazīstinās ar Jasāna slēdzienu par Mežaparka otrās kārtas būvniecības tāmi un tajā konstatēto sadārdzinājumu.

Slēdzienā teikts, ka eksperts neatbalsta tāmju autora izvēlēto darba patēriņa novērtēšanas praksi pēc vienas vidējās darba samaksas likmes - 17,50 eiro stundā. Viņaprāt, ir pamats uzskatīt, ka minētā darba samaksas likme ir nepamatoti augsta.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa būvniecības nozarē 2021.gada 1.ceturksnī bija 1170 eiro mēnesī, savukārt tāmē būvniekiem bija paredzēts atalgojums 2492 eiro apmērā, kas nozīmē, ka tāmē paredzētā darba samaksa ir vairāk nekā divas reizes lielāka par vidējo darba samaksu Latvijā būvniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu reģistrs reģistrējis ceturtdien, 17.jūnija, akcionāru ārkārtas sapulces ievēlēto jauno zāļu ražotāja AS "Olainfarm" padomi un izmaiņas valdē, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kopš 19.jūnija "Olainfarm" padomes priekšsēdētājs ir Juris Bundulis, padomes priekšsēdētāja vietnieks ir Sandis Petrovičs, bet padomes locekļi - Andrejs Leibovičs, Pēteris Rubenis un Irina Maligina.

Tāpat no 19.jūnija "Olainfarm" valdes loceklis ir Jānis Leimanis. Kopā ar viņu valdē darbojas arī Elena Bušberga, Signe Baldere-Sildedze un Raimonds Terentjevs. Leimanim, Bušbergai un Balderei-Sildedzei ir tiesības pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi, bet Terentjevam - kopā ar vismaz diviem citiem valdes locekļiem.

Jau ziņots, ka 17.jūnijā "Olainfarm" akcionāri ārkārtas sapulcē ievēlēja jaunu uzņēmuma padomi. Akcionāru ārkārtas sapulcē, kurā piedalījās vairāk nekā 70% uzņēmuma akcionāru, padomē uz piecu gadu termiņu tika apstiprināti pieci pārstāvji - Bundulis, Leibovičs, Rubenis, Petrovičs un Irina Maligina. Padomes locekļu kopējais mēneša atalgojums noteikts 21 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa atalgojums kompānijā pagājušajā gadā samazinājies par 41,8% - līdz 686 701 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas gada ienākumu deklarācija par 2020.gadu.

Vienlaikus Gauss pagājušajā gadā deklarējis arī 23 000 eiro ienākumus no automašīnas pārdošanas. Gauss pērn par 23 000 eiro pārdevis 2016.gada izlaiduma automašīnu "Mercedes".

Deklarācija liecina, ka Gausa īpašumā joprojām ir būves Vācijā, Austrijā un Itālijā, kā arī viņam kopīpašumā joprojām pieder nekustamais īpašums Rīgā. Vienlaikus deklarācija liecina, ka 2020.gadā Gauss par 110 000 eiro iegādājies arī nekustamo īpašumu Jūrmalā.

Miljarda apgrozījums un biržas plāni 

Globālajai pandēmijai ir bijusi graujoša ietekme uz starptautiskajām aviokompānijām. Covid-19...

"airBaltic" vadītājam arī pilnībā pieder Vācijā reģistrēts uzņēmums "MaGau GmBH".

Tāpat aviokompānijas valdes priekšsēdētāja īpašumā pagājušā gada beigās bija 2017.gada kvadricikls "Canam Quard", bet lietošanā viņam ir vēl četras automašīnas - 2017.gada un 2019.gada "Tesla", 2019.gada "Audi Q5", kā arī 2020.gada "Audi e-tron".

Gausam 2020.gada beigās nebija deklarētu skaidrās naudas uzkrājumu, kamēr 2019.gada beigās viņa skaidras naudas uzkrājumi veidoja 15 000 eiro. Savukārt bezskaidrās naudas uzkrājumi 12 dažādās iestādēs 2020.gada beigās kopumā veidoja 703 337 eiro, kas ir par 88 663 eiro mazāk nekā gadu iepriekš.

Deklarācija liecina, ka pērn Gauss veicis deviņus darījumus, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, kopējai summai veidojot 299 180 eiro. Tostarp viņš veicis četrus pirkumus par kopējo summu 142 180 eiro, vienu pārdošanas darījumu par 23 000 eiro, bet par pārējo summu veikti "citi" darījumi, tostarp Gauss apmaksājis studiju maksu 24 000 eiro apmērā.

2020.gada beigās Gausam bija arī divi aizņēmumi par kopējo summu 383 000 eiro, kas, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir par 29 000 eiro mazāk.

Jau ziņots, ka 2019.gadā Gausa kopējie ienākumi bija 1,181 miljons eiro, tostarp visa summa tika saņemta no "airBaltic".

Tāpat vēstīts, ka Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes laikā no 2020.gada aprīļa Gauss atteicās no algas, lai atbalstītu uzņēmuma centienus pārvarēt ārkārtējo situāciju. "Sākot no aprīļa un līdz brīdim, kad mēs atkal varēsim atsākt regulāros lidojumus, es atsakos no sava atalgojuma. Arī padomes un valdes locekļi un priekšsēdētāji, kā arī vadītāji jau brīvprātīgi piekrituši samazināt savu atalgojumu par 20%," 2020.gada marta beigās pauda Gauss.

"airBaltic" koncerns pērn strādāja ar 142,6 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 72% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna zaudējumi pieauga 29 reizes un sasniedza 264,6 miljonus eiro. "airBaltic" grupā ietilpst mātessabiedrība "Air Baltic Corporation" un meitasuzņēmumi SIA "Baltijas kravu centrs", AS "Aviation Crew Resources", SIA "Air Baltic Training" un SIA "Loyalty Services".

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau ceturto nedēļu turpinām iesākto rakstu sēriju par Latvijas iestāžu otro personu ietekmi.

Otro personu TOP ceturtā ietekmīgākā persona Latvijā samērā sīvā konkurencē starp savas iestādes kolēģiem un kolēģēm, pēc Dienas Biznesa vērtējuma, ir Sandra Kārkliņa-Ādmine, pašlaik Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes direktora vietniece.

Atgādināsim, ka TOP pirmajās trīs vietās, atbilstoši, sākot no pirmās, ir ierindots UR otrais cilvēks Sandis Karelis, Konkurences padomes vadītāja vietnieks Māris Spička un IUB vadītāja vietniece Evija Mugina.

Otrās personas – milzu ietekme priekšnieku ēnā 

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs...

Pirmo divu vietu ieguvēji savas uzvarošās pozīcijas nostiprināja ar lietām, kas atstāj ietekmi uz politiskiem procesiem, kā arī tiešiem pārmetumiem no juristu kantoriem un uzņēmējiem.

Otrā persona Nr.1 Latvijā – Sandis Karelis  

Otro personu TOP pirmo vietu pēc Dienas Biznesa vērtējuma ieņēmis Uzņēmumu reģistra...

E. Muginas gadījumā vairāk bija neformālu norāžu, un izvēli noteica tieši uzņēmēju teiktais, ko papildināja publikāciju presē apkopojums. Savukārt, runājot par VID, īpatnība ir tā, ka personu, kuras varētu būt ietekmīgo otro personu sarakstā, šajā iestādē ir vairāk par vienu.

Otrā persona Nr.2 Latvijā – Māris Spička 

Turpinām iepriekšējā nedēļā iesākto rakstu sēriju par Latvijas iestāžu otro personu ietekmi....

Sandra Kārkliņa-Ādmine vienkārši ir saņēmusi visvairāk anonīmo balsu vai norāžu par ietekmi no uzņēmējiem, tomēr, ja skatītu VID kopumā, tad kā daudzgalvaina ietekmīgo personu vietne šī iestāde būtu jāliek pirmajā vietā starp visām, ko, starp citu, apliecina arī VID ģenerāldirektores Ilzes Cīrules sarīkotā rotācija VID ierēdņiem 2016. gadā, lai kaut nedaudz mazinātu atsevišķu ierēdņu iestrādnes un sakarus, kas izveidojušies laika gaitā.

Jāteic, mūsu nominantei šī rotācija atnesa vēl lielāku ietekmi. Karjera un auto par puscenu Savu karjeru Valsts ieņēmumu dienestā (VID) Sandra Kārkliņa-Ādmine sākusi 2001. gadā no pietiekami augsta amata – nodaļas vadītāja.

Nr.3 otro personu TOP5 Latvijā – Evija Mugina 

Pēc Dienas Biznesa vērtējuma 3. vietu otro personu TOP 5 ieņēmusi Iepirkumu...

Īpašumā pusmāja Cēsu pusē un divas 80. gados ražotas automašīnas. Līdztekus darbam VID ierēdne mazliet piepelnās Policijas akadēmijā un RTU. Pirmsākumā amatpersonas alga bija aptuveni 5500 latu gadā. S. Kārkliņas-Ādmines atalgojums 20 gadu laikā gandrīz nemainīgi aug ar vidējo ātrumu aptuveni 2000 eiro gadā. Atsevišķi izņēmumi ir pagājusī krīze.

Visu rakstu lasiet 26.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Lidl: Saņemam pieteikumus arī no prestižās profesijās strādājošajiem

Db.lv, 07.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svarīgākais faktors, izvēloties darbu mazumtirdzniecībā, joprojām ir darba stundas algas likme, liecina tūkstošiem darba interviju, ko veikuši "Lidl Latvija" personāla atlases speciālisti, veidojot veikalu darbinieku komandas, informē uzņēmums.

Darba ņēmējiem ir būtiski arī saprotami atalgojuma noteikumi, veselības apdrošināšana uzreiz pēc 3 mēnešu pārbaudes laika, kā arī mūsdienīgi darba apstākļi un citi faktori.

Kā zināms, jau pērn, izsludinot vairāk nekā 1000 jaunas vakances, "Lidl" pieteica sevi Latvijas darba tirgū ar augstākām algām par nozarē piedāvātajām. Arī pašlaik, līdz ar veikalu tīkla attīstību valstī, tiek meklēti papildu darbinieki. Uzņēmumā stāsta, ka interese ir liela ne tikai reģionos, bet arī Rīgā.

""Lidl piedāvātais atalgojums ir 6 eiro stundā Rīgā un 5,40 eiro pārējā Latvijā. Vari strādāt 8 stundas dienā vai 6 stundas dienā. Pat bez kalkulatora viss skaidrs kā ābecē. Tāpēc uzņēmuma personāldaļa katru dienu saņem pieteikumus no simtiem cilvēku, arī prestižās profesijās strādājošajiem, kas ir gatavi mainīt darbu, lai sāktu pelnīt vairāk," stāsta Dana Hasana, "Lidl Latvija" Korporatīvās komunikācijas departamenta vadītāja

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šīs pandēmijas ietekme uz pasaules ritmu bijusi vairāk nekā milzīga. Dažādas sekas no šīs desmitgades sākuma procesiem, visticamāk, jutīsim vēl ilgi – vai tas būtu apzināti vai neapzināti.

Šajā laikā savu uznācienu piedzīvo ne tikai strādāšana no mājām vai no jebkuras citas vietas, kas ļauj veikt kādus aktuālos pienākumus. Īstena revolūcija var skart tradicionālo gluži jau kā akmenī iecirsto piecu dienu darba nedēļu.

Rietumu pasaulē vērojamas visai aktīvas diskusijas par to, ka šo darba nedēļu vajadzētu saīsināt par vienu dienu, kas, iespējams, nemaz nerezultētos ar būtisku darba efektivitātes kritumu.

Darba laika obligāta saīsināšana torpedēs daudzus sektorus  

Eiropā arvien populārāka kļūst ideja par to, lai darbiniekiem samazinātu darba laiku...

Šajā ziņā svaigākās vēsmas nākušas no Islandes, lai gan šādi eksperimenti dažādās vietās veikti arī citur un arī agrāk. Tur cilvēkiem, kas piedalījās publiskā sektora saīsinātās darba nedēļas (35–36 stundu šādas nedēļas) eksperimentā no 2015. līdz 2019. gadam, par šo darbu tika samaksāts tieši tāpat kā tiem censoņiem, kas strādāja pilnu darba nedēļu (40 stundas). Rezultātā saprotams, ka daudzi strādājošie izvēlējās labāk strādāt mazāk stundu. Secināts, ka šādu darbinieku produktivitāte esot palikusi iepriekšējā apmērā vai pat daudzos gadījumos pieaugusi, ziņo Islandes pētnieki. Pieejamā informācija liecina, ka nu Islandē korekcijas skārušas lielu daļu darba līgumu, kur faktiski par mazāk nostrādātām stundām tiek paredzēts tāds pats atalgojums kā agrāk par pilnu slodzi.

Islande nebūt nav vienīgā vieta, kur tiek pētīta un pamatā ierobežotās grupās praktizēta četru dienu darba nedēļa vai kāda cita būtiska darba ritma maiņa, piemēram, mazāk nekā astoņu stundu darba diena par to pašu agrāko samaksu. Šādas vēsmas nekāds retums nav pārējā Ziemeļeiropā, kur, piemēram, Somijas valdības vadītāja pieķerta izteikumos, ka būtu vērts ieskatīties četru darba dienu nedēļas jautājumā. Šāds eksperiments tiek veikts arī Spānijā. Arī Jaunzēlandē patēriņa preču milzis Unilever saviem darbiniekiem ļāvis savu nostrādāto stundu skaitu cirpt par piekto daļu, turklāt šis process neatstāj ietekmi uz saņemto atalgojumu. Par saīsinātu darba nedēļu domā pat Japāna.

Visu rakstu lasiet 20.jūlija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Grūtības māsu piesaistē var radīt valsts nepieņemamā attieksme pret veselības nozari

LETA, 27.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes risināšanai papildu medicīnas māsas, iespējams, varētu piesaistīt no ambulatorajām iestādēm un privātā sektorā, tomēr grūtības māsu piesaistē var radīt valsts nepieņemamā attieksme pret veselības nozari, pauda Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina.

Komentējot publiski izskanējušo aicinājumu atsaukties arī mediķiem, kuri ir pensionējušies, Ortveina norādīja, ka īpaša atsaucība var nebūt gaidāma, ņemot vērā valsts ņirgāšanos par veselības aprūpes nozari.

Māsu asociācijas pārstāve norādīja, ka māsām nav nodrošināts atbilstošs atalgojums, tāpat māsām par ievērojami lielāka pacientu skaita aprūpi netiek paredzēta papildu samaksa. Tāpēc sagaidāms, ka neviena māsa nenāks atpakaļ no citām nozarēm un medicīnas jomā paliks tikai profesijas entuziasti, kam tas ir dzīves aicinājums, un vecāka gada gājuma māsas, kuras ir uz izdegšanas robežas, norādīja Ortveina.

Viņa kritizēja valdības nespēju atrast 45 miljonus eiro mediķu atalgojuma palielināšanai atbilstošā apmērā 2022.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izsludināts konkurss uz trim Rīgas siltuma valdes locekļa vietām, algā solot 5800 eiro

LETA, 17.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 17.septebrim iespējams pieteikties konkursā uz trim AS "Rīgas siltums" valdes locekļa amata vietām, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Uzņēmums meklē trīs valdes locekļus ar dažādām kompetencēm.

Vienam valdes loceklim jābūt ar kompetenci siltumenerģijas pārvades un sadales tīklu uzturēšanā, remontā un attīstībā. Otram valdes loceklim jāpiemīt kompetencei siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas objektu uzturēšanā, remontā un attīstībā. Savukārt trešajam valdes loceklim ir jābūt ar kompetenci stratēģiju izstrādes un ieviešanas jomā, jaunu biznesu izveides un attīstības jomā.

Visiem trim amatiem izvirzītās prasības ir līdzīgas, piemēram, valsts valoda jāpārvalda vismaz C1 līmenī, bet angļu valoda - vismaz B2 līmenī. Tiek sagaidīts, ka kandidātiem būs augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība inženierzinātnēs, dabaszinātnēs, vadībzinātnēs, finansēs un ekonomikā, tiesībzinātnēs vai līdzvērtīgā jomā, kas nodrošina nepieciešamo zināšanu un kompetenču kopumu, lai profesionāli pildītu valdes locekļa uzdevumus konkrētajā amatā "Rīgas siltumā". Turklāt maģistra vai doktora grāds šajās jomās būs uzskatāms par priekšrocību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

AstraZeneca izpilddirektors pērn bijis pelnošākais vadītājs Lielbritānijā

LETA--AFP, 19.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas lielākie uzņēmumi pērn pandēmijas negatīvās ietekmes dēļ bija spiesti samazināt savu vadītāju atalgojumu, taču farmācijas kompānijas "AstraZeneca" izpilddirektors Paskāls Sorio spēja ierindoties atalgotāko vadītāju saraksta augšgalā, liecina organizācijas "High Pay Centre" apkopotie dati.

Tie norāda, ka Lielbritānijas lielāko akciju biržā kotēto uzņēmumu vadītāju vidējais atalgojums pērn samazinājās par 17%, ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas negatīvo ietekmi uz pasaules ekonomiku.

Taču Sorio pagājušajā gadā spēja nopelnīt 15,45 miljonus sterliņu mārciņu (18,13 miljonus eiro) jeb par pusi vairāk nekā viņa tuvākais sekotājs - kredītreitingu grupas "Experian" vadītājs Braiens Kasins.

Tikmēr visatalgotākā vadītāja pērn bijusi farmācijas giganta "GlaxoSmithKline" izpilddirektore Emma Volmslija, kura nopelnījusi septiņus miljonus mārciņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaidrs, ka tā ir ierasts, taču, raugoties uz pašreizējo situāciju, tomēr šķiet dīvaini, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) aprēķinā noteicošās ir cenas, nevis saražotā vai sniegto pakalpojumu apjomi.

Turklāt cenas nevis konkrētiem produktiem ar lielu pievienoto vērtību, kas tad uzrādītu izaugsmi, bet gan globālais teju vai visa sadārdzinājums, kura pamatā kā šajā gadījumā ir tieši izejvielu un energoresursu deficīta radīts cenu kāpums pasaulē. Pavisam vienkārši runājot – vai tas vien, ka vienu un to pašu preci tagad saražot ir krietni dārgāk un attiecīgi tā realizējama par augstāku cenu nekā pērn, automātiski nozīmē, ka ražotājs un visa sabiedrība kļūst turīgāki?

Saprotams, ka to var attiecināt uz valstīm, kas ir bagātas ar energoresursiem un izejvielām, ja tās augstu cenu periodā vairāk eksportē, taču vai tāpat arī uz mums, kam naftas produkti, gāze, lielā mērā arī elektrība, metāli utt. ir jāimportē, lai ko saražotu un pārdotu globālajos tirgos?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ievesto izejvielu un būvmateriālu cenu lēciens ir par lielu.

Šāda strauja cenu izaugsme būtiski ietekmē iepriekš valsts un pašvaldību iepirkumu rezultātā noslēgto līgumu izpildi, jo gadījumos, kad pieaugošie būvnieku izdevumi pārsniegs soda naudas par līguma neizpildi, būs izdevīgāk līgumus lauzt, un galarezultātā tas valstij var izmaksāt dārgāk, nekā laikus indeksēt izmaksas, Dienas Biznesam pauž Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Leonīds Jākobsons.

Iepirkumi var izjukt cenu dēļ

Indeksācija valsts un pašvaldību līgumos netiek paredzēta, un tas atsevišķos gadījumos novedīs pie līgumu pārtraukšanas, pie jauniem iepirkumiem, kas tiks slēgti, ievērojot jau atbilstošās cenas tirgū. “Būvmateriālu cenu lēciena iemesli ir ne tikai augošā pieprasījumā, bet arī nepietiekamā piedāvājumā. Šī iemesla dēļ Latvijas būvmateriālu ražotāji ir spiesti trūkstošās izejvielas pirkt rezervē un apgrozāmos līdzekļus iesaldēt noliktavās, kas rada papildu problēmas. Šāda situācija, visticamāk, var saglabāties līdz gada beigām, kas ražotājiem faktiski nozīmē nenoteiktu laiku,” atklāj L. Jākobsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2021.gada otrajā ceturksnī augusi par 9%, sasniedzot 1215 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 13,4%, sasniedzot 1291 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksnī bija 1268 eiro, kas ir pieaugums par 14,8% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu.

Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu pieaugusi par 4,6% - no 8,2 līdz 8,57 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcinācijas projekta birojs, kas sākotnēji tika izveidots kā Veselības ministrijas (VM) struktūrvienība, no šodienas tiek pilnībā pievienots Nacionālajam veselības dienestam (NVD) kā tā struktūrvienība, otrdien nolēma valdība.

Pabeigt Vakcinācijas biroja reorganizāciju un pievienošanu NVD bija plānots jau iepriekš, taču pēc plašākām diskusijām valdībā par pieprasīto līdzekļu apmēriem šis process noslēdzies vēlāk nekā sākotnēji plānots, atzīmēja VM.

Atbilstoši Ministru kabineta šī gada 19.janvāra rīkojumam no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" VM tika piešķirts finansējums ne vairāk kā 641 806 eiro apmērā, lai nodrošinātu Vakcinācijas projekta biroja darbību. No šīs summas Vakcinācijas biroja darba atalgojumam 2021.gadam bija paredzēti 525 646 eiro. Savukārt konsultācijām, ekspertīzēm un citiem ārpakalpojumiem - 116 160 eiro.

Valdība veica precizējumus Ministru kabineta 19.janvāra rīkojumā par pieprasīto līdzekļu apmēru. Valdības atbalstu guva iecere piešķirt finansējumu ne vairāk kā 439 915 eiro apmērā, lai nodrošinātu Vakcinācijas projekta biroja darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru