Nodokļi

Valdībā izceļas asas diskusijas par mikrouzņēmumu nodokļa režīmu

BNS, 10.02.2015

Jaunākais izdevums

Valdībā, gatavojot Ministru kabineta atbildes vēstules projektu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par likumprojektu grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, otrdien izcēlās asas vairāk nekā stundu garas diskusijas par mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, aģentūra BNS novēroja Ministru kabineta sēdē.

Diskusijas raisīja atbildes vēstule Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis valdības ministriem norādīja, ka pašreizējais mikrouzņēmumu nodokļa režīms nav ilgtspējīgs no sociālās apdrošināšanas un budžetu ieņēmumu aspekta, tāpat arī mikrouzņēmumu nodoklis ne vienmēr tiek izmantots atbilstoši likumam, un vairāki tā maksātāji nemaz patiesībā nevar būt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji.

Viņš atzīmēja, ka pērn mikrouzņēmumu nodokļa kopējie ieņēmumi bija 51,1 miljons eiro, un atbilstoši FM aprēķiniem likumprojekta kopējā negatīvā fiskālā ietekme, veicot plānotos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, no 2015.gada līdz 2017.gadam būs 38,1 miljons eiro, tostarp 2015.gadā - septiņi miljoni eiro, 2016.gadā - 13 miljoni eiro, savukārt 2017.gadā - 18,1 miljons eiro.

Vērtējot iespējamos risinājumus, FM norāda, ka uz situācijas uzlabošanu vērsts risinājums ir pakāpeniska minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ieviešana, par kuru gan jāveic padziļinātas diskusijas.

Tāpat arī, ņemot vērā to, ka mikrouzņēmumu nodoklis ir atvieglotais nodokļu maksāšanas režīms, nepieciešams arī ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju loku, nosakot profesionālās darbības jomas, kurās būs (vai nebūs) tiesības izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, uzsver FM.

FM arī atzīmē - ja iesaistītās institūcijas diskusiju laikā par minimālās iemaksas ieviešanu nonāks pie secinājuma, ka piedāvātais variants ir sarežģīts administrēšanas ziņā vai to ir problemātiski ieviest ar 2016.gadu, būtu nepieciešams īstenot risinājumu, kas novērš situāciju, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju darbinieku skaits pārsniedz kritisko masu pār darbiniekiem, par kuriem nodokļi tiek maksāti vispārējā kārtībā. Tādējādi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā būtu ietverams nosacījums, ka mikrouzņēmumu darbinieks, atkarībā no sociālās apdrošināšanas problēmas risinājuma pozitīvā efekta, ir tiesīgs piemērot mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu trīs līdz piecus gadus, sākot ar 2016.gadu.

FM valsts sekretāre Baiba Bāne atzīmēja, ka arī Ekonomikas ministrija (EM) mainījusi savus sākotnējos aprēķinus par mikrouzņēmumu nodokļa negatīvo ietekmi uz valsts budžetu, prognozējot, ka tā negatīvā ietekme šā gada budžetā būs pieci miljoni eiro.

Savukārt ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola uzsvēra, ka valstij ir jāveicina uzņēmējdarbība valstī un nedrīkst spiest iedzīvotājus aizbraukt no valsts, liedzot viņiem nodarboties ar uzņēmējdarbību.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzsvēra, ka Finanšu ministrijas ziņojumu vajadzētu precizēt, lai tajā parādītos arī mikrouzņēmumu nodokļa režīma pozitīvās lietas, kas, pēc Endziņa paustā, ir daudz.

«Jāsaka, ka toksiska ir Finanšu ministrijas vēlme apkarot mazo biznesu,» teica Endziņš.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma uzsvēra, ka atbalsta EM vēlmi atbalstīt mazos uzņēmējus valstī, tomēr atzīmēja, ka pašreiz nav skaidrs, kur ņemt līdzekļus, lai kompensētu negatīvo ietekmi no mikrouzņēmumu nodokļa režīma. Vairāki ministri iebilda pret līdzekļu piešķiršanas šīm vajadzībām no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem un arī Straujuma uzsvēra, ka tas nav iespējams.

EM un FM līdz nākamās nedēļas valdības sēdei tika uzdots sameklēt risinājumu, kur ņemt līdzekļus mikrouzņēmumu nodokļu režīma negatīvās ietekmes mazināšanai valsts budžetā.

Saeima 5.februārī pirmajā lasījumā atbalstīja EM rosinātos grozījumos Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz piemērot attiecīgā nodokļa likmi pirmos trīs darbības gadus 9% apmērā. Rosinātie grozījumi paredz atgriezt Mikrouzņēmumu nodokļa likmi 9% apmērā uzņēmuma saimnieciskās darbības pirmajos trijos gados tiem mikrouzņēmumiem, kuriem gada apgrozījums ir no 7000,01 līdz 100 tūkstošiem eiro. No uzņēmuma darbības ceturtā gada likmi plānots noteikt 12% apmērā no apgrozījuma.

Tāpat vēstīts, ka uzņēmumi asi kritizējuši Saeimas lēmumu no šā gada palielināt mikrouzņēmumu nodokli līdz 11%, tādēļ EM rosinājusi izmaiņas, kas paredz mirouzņēmumu nodokļa likmi piemērot privātpersonām 9% apmērā trīs gadus.

Mikrouzņēmumu nodoklis 9% apmērā no apgrozījuma tika ieviests 2010.gada septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 22. septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatītas un atbalstītas izmaiņas mirkouzņēmumu nodokļa likumā. Saskaņā ar grozījumiem likumā par valsts sociālo apdrošināšanu tās paredz pakāpeniski ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) gan mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju darbiniekiem, gan darba ņēmējiem, kuri strādā pie darba devējiem, kas maksā nodokļus vispārējā kārtībā, informē Finanšu ministrija.

Lai nodrošinātu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju un Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ietvertā mērķa sasniegšanu, ir izstrādāti grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu. Minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa tiks ieviesta, sākot ar 2017. gadu, nodrošinot 2016. gadā darba devējiem iespēju izvēlēties savai saimnieciskajai darbībai atbilstošu nodokļu maksāšanas režīmu un pielāgot programmatūru atbilstoši jaunajam regulējumam, savukārt valsts iestādēm - laiku informācijas sistēmu pielāgošanai. 2017. gadā būs pārejas periods, uzsākot iemaksu veikšanu no trim ceturtdaļām minimālās algas. Savukārt 2018. gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas paredzēts veikt no pilnas minimālās algas (2015. gadā minimālā alga ir 360 eiro, tad pilna minimālā obligātā sociālās apdrošināšanas iemaksa būtu 122 eiro apmērā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: vairāk nekā trešdaļa mikrouzņēmēju nav informēti par nākamgad gaidāmajām nodokļu izmaiņām

Žanete Hāka, 08.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī ar nākamā gada 1.janvāri mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus skars būtiskas izmaiņas - nodokļa likme tiks samazināta un par katru darbinieku būs jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), tomēr pastāv bažas, ka liela daļa šī nodokļa maksātāju par to nezina vai nav iedziļinājušies. To apliecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja uzņēmumu tīklā Business Network.

Lai uzņēmējiem palīdzētu izprast gaidāmās pārmaiņas, Swedbank Finanšu institūts ir izstrādājis rīku, ar kura palīdzību ikviens mikrouzņēmējs var aprēķināt paredzamo ietekmi uz nodokļu nomaksu. Tas pieejams mājas lapā www.businessnetwork.lv.

Aptaujas dati rāda, ka 36% uzņēmumu nav informēti par gaidāmajām izmaiņām un to, kā tas skars viņu saimniecisko darbību. Piektdaļa (22%) atzīst, ka ir gana zinoši un arī turpmāk izmantos mikrouzņēmumu nodokļa formu. Vēl 5% apsver iespēju pāriet uz uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas režīmu, savukārt 13% plāno pārtraukt sava uzņēmuma darbību.

«Teju katrs gads līdz šim nesis kādas jaunas izmaiņas mikrouzņēmējiem, kas prasa laiku, lai pierastu un piemērotos. Arī nākamais gads nav izņēmums. No 2017.gada tā dēvētajiem mikrouzņēmumiem par katru darbinieku būs jāveic sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no minimālās algas apmēra, pretī saņemot zemāku mikrouzņēmumu nodokļa likmi. Jāsaka, ka šāda likuma korekcija ir samērā pamatota - lai nodrošinātu vismaz minimālu sociālo aizsardzību tiem darbiniekiem, pret kuriem šis nodokļu režīms šobrīd nav vēlīgs. Tomēr jaunais regulējums var nozīmēt arī mazāku sociālo aizsardzību darbiniekiem tajos uzņēmumos, kuri strādā ar vidēji lielu apgrozījumu un mazu darbinieku skaitu. Piemēram, uzņēmumam ar apgrozījumu 50 tūkstoši eiro gadā un vienu darbinieku šobrīd VSAOI sastāda 244 eiro mēnesī, kamēr nākamgad tās būs no minimālās algas apjoma – 97 eiro mēnesī. Taču uzņēmumiem ar lielāku darbinieku skaitu izmaiņas var radīt būtisku nodokļu sloga pieaugumu. Tas neapšaubāmi rada pamatu pārdomāt atbilstošāko uzņēmējdarbības formu savai saimnieciskajai darbībai,» norāda Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Endziņš: Vajadzēja ļaut cilvēkiem strādāt 2-3 mikrouzņēmumos

Natālija Poriete, 13.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tos, kuri strādā vairākos mikrouzņēmumos, jaunais likums par mikrouzņēmuma nodokli, ietekmēs negatīvi, taču daudzi cilvēki strādā tikai vienā mikrouzņēmumā, un uz viņiem šī problēma neattiecas, intervijā norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš uzsver, ka situācija mikrouzņēmumu jomā nav bijusi normāla, un viņš zina gadījumus, gad viens cilvēks strādāja 28 mikrouzņēmumos, taču, pēc viņa domām, aizliegums strādāt vairāk nekā vienā mikrouzņēmumā, arī ir nepareizs. «Vajadzēja ļaut cilvēkiem strādāt 2-3 mikrouzņēmumos, tas būtu normāli,» viņš uzskata.

«Es uzskatu, ka, ja cilvēks var strādāt 4-5 uzņēmumos, kaut arī dažas stundas, tas ir labi, taču tagad mēs ejam pa citu ceļu. Mēs sakām: «Jo tu vairāk strādā, jo sliktāk». Tā ir nepareiza stratēģija,» uzsvēra LTRK vadītājs.

Endziņš pieļauj, ka jauno mikrouzņēmumu ierobežojumu dēļ šo uzņēmējdarbības formu reģistrēs aizvien mazāk uzņēmēju, taču vienlaikus viņš izteica cerību, ka regulējums mazajam biznesam būs ilgtermiņa. «Mēs darām visu, lai šāds regulējums paliktu, taču jāatzīst gan, ka pēdējo gadu laikā tas ir diezgan izbojāts,» paziņoja J. Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vēl šonedēļ var pieteikties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusam vai atteikties no tā

Žanete Hāka, 10.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd jau reģistrētiem uzņēmumiem un fiziskām personām – saimnieciskās darbības veicējiem, kuri ar 2015.gada 1.janvāri vēlas iegūt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, līdz 15.decembrim ieskaitot jāvēršas ar pieteikumu Valsts ieņēmumu dienestā (VID), informē VID.

Līdz 15.decembrim ar pieteikumu VID jāvēršas arī tiem uzņēmumiem un fiziskām personām – saimnieciskās darbības veicējiem, kuri vēlas atteikties no šī statusa, sākot ar 2015.gada 1.janvāri. Esošajiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kuri arī pēc 2015.gada 1.janvāra vēlas saglabāt šo statusu, pieteikums VID nav jāsniedz.

Pieteikumus var aizpildīt brīvā formā un nosūtīt VID pa pastu vai iesniegt VID elektroniskās deklarēšanās sistēmā kā nestrukturētu dokumentu.

Savukārt tie uzņēmumi vai fiziskās personas – saimnieciskās darbības veicēji, kuri savu saimniecisko darbību reģistrē pirmo reizi, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu var iegūt vienlaikus ar reģistrāciju Uzņēmumu reģistra attiecīgajā reģistrā, piesakoties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanai. Fiziskā persona mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu var iegūt, vienlaikus ar reģistrāciju saimnieciskā darba veicēja statusā, aizpildot īpaši tam paredzētu pieteikuma veidlapu un iesniedzot to VID.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Komiteja atbalsta mikrouzņēmumu nodokļa likmes saglabāšanu 9% apmērā

Baiba Zālīte, speciāli db.lv, 04.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautsaimniecības padomes (TSP) Mikro un mazo uzņēmumu komitejas sēdē trešdien tika skatīts jautājums par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumiem, kas ceturtdien, 5. februārī, tiks skatīti Saeimas 1. lasījumā, informē Ekonomikas ministrija.

Saeimā iesniegtais likumprojekts balstīts uz Ekonomikas ministrijas sākotnēji pausto priekšlikumu, kas paredz saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa likmi 9% apmērā pirmajos trīs darbības gados mikrouzņēmumu nodokļa režīmā. No ceturtā darbības gada mikrouzņēmumu nodokļa režīmā šī likme tiek noteikta 12% apmērā.

Komiteja atbalsta minēto priekšlikumu, uzskatot, ka ir būtiski saglabāt uzņēmējdarbības aktivitāti stimulējošu instrumentu. Komitejas dalībnieki norādīja arī to, ka minētais priekšlikums ir solis uz priekšu mikrouzņēmumu nodokļu maksātājos esošo darbinieku sociālo garantiju celšanai.

Komitejas sēdē tika pārrunāti arī citi priekšlikumi, kas pēdējā laikā izskanējuši sakarā ar mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīma pilnveidošanu. Komitejas dalībnieki neatbalsta ierobežot laikā personas tiesības maksāt mikrouzņēmumu nodokli (piemēram, ļaut nodokli maksāt tikai 5 gadus), argumentējot, ka mazajiem nodokļu maksātājiem nav alternatīvu nodokļu maksāšanas režīmu, papildu norādot, ka 2016.gadā tiks izslēgts arī fiksētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Komitejas dalībnieki uzskata, ka šāda regulējuma ieviešana radīs ēnu ekonomikas un bezdarba līmeņa palielināšanās risku, mazinās reģionālo attīstību Latvijā, turklāt šāds ierobežojums būs viegli apejams nodokļu optimizētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2018. gada mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem un tajos strādājošajiem sāksies jauna ēra.

To paredz Saeimā akceptētie grozījumi Mikrouzņēmuma nodokļa likumā.

Proti, mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja maksimālais apgrozījums būs tikai 40 000 eiro pašreizējo 100 000 eiro vietā.

Tomēr būtiskākā izmaiņa skar šāda nodokļa maksātāja darbiniekus, jo ir akceptēta prasība, kas nosaka, ka fiziskā persona vienlaicīgi var tikt nodarbināta tikai vienā mikrouzņēmumā. Turklāt mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, slēdzot darba līgumu, no pretendenta saņems rakstisku apliecinājumu, ka tas nav nodarbināts jau pie cita mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja. Lai šī norma nekļūtu par formālu, tad VID nereģistrēs mikrouzņēmuma darbinieku kā darba ņēmēju, ja tas būs nodarbināts citā mikrouzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Saeima noraida opozīcijas rosināto mikrouzņēmuma nodokļa saglabāšanu 9% apmērā

BNS, 11.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien noraidīja opozīcijās deputātu rosināto mikrouzņēmuma nodokļa saglabāšanu 9% apmērā.

Par grozījumiem balsoja 33 deputāti, pret bija 33 deputāti, bet atturējās - 22.

Opozīcijā esošā partija No sirds Latvijai rosināja atcelt 11.Saeimā pieņemtos grozījumus mikrouzņēmumu nodokļa likmē, paredzot ieviest palielinātu mikrouzņēmumu nodokli - ar apgrozījumu virs 7000 eiro 2015.gadā paredzot ieviest 11% likmi, 2016.gadā - 13%, bet no 2017.gada - 15%.

No sirds Latvijai vadītāja Inguna Sudraba parlamenta sēdē uzsvēra, ka mikrouzņēmumu nodokļa likmes palielināšanai nav ekonomiska pamata un tas ir bijis politisks lēmums, kas pieņemts pretēji nevalstisko organizāciju un nozaru asociāciju viedoklim. Eksperti uzskata, ka gadījumā, ja mikrouzņēmuma nodokļa likme ir virs 13%, tad uzņēmējiem vairs nebūs ekonomiska pamata izvēlēties būt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šorīt izplatītā paziņojumā atgādina, ka, sākot ar 2017.gadu, mainās mikrouzņēmumu nodokļa likme un tajā vairs netiek ietvertas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tāpēc mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam ir pienākums veikt obligātās iemaksas par katru mikrouzņēmuma darbinieku.

Mikrouzņēmumu nodokļa likme nākamgad tiek samazināta līdz 5 procentiem, bet, sākot ar 2017.gada 1.janvāri, saskaņā ar likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu par katru mikrouzņēmuma darbinieku ir jāveic obligātās iemaksas no obligāto iemaksu objekta, kas nevar būt mazāks par trīs ceturtdaļām no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra.

Obligātās iemaksas mikrouzņēmuma darbiniekam aprēķina, piemērojot obligāto iemaksu likmi, kāda ir noteikta darba ņēmējam un darba devējam (vispārējā gadījumā 34,09 %).

Piemērs:

Mikrouzņēmuma darbinieka alga ir 400 eiro. Summa, no kuras tiek aprēķinātas obligātās iemaksas, nedrīkst būt mazāka par ¾ no valstī noteiktās minimālas mēneša algas (2017.gadā tā būs 380 eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nekustamā īpašuma izīrētāji nodokļus arī turpmāk varēs maksāt, izmantojot vienkāršoto nodokļu nomaksas režīmu

Lelde Petrāne, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gadā pamatnosacījumi nekustamā īpašuma izīrēšanai paliek nemainīgi, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Arī nākamgad iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus, izīrējot vai iznomājot sev piederošu nekustamo īpašumu, joprojām varēs nomaksāt nodokļus, izmantojot vienkāršoto nodokļu nomaksas režīmu - nereģistrējot saimniecisko darbību. Savukārt, tie, kuri izvēlēsies reģistrēt saimniecisko darbību, tāpat kā līdz šim varēs izvēlēties sev izdevīgāko nodokļu nomaksas režīmu.

Nekustamā īpašuma izīrēšana vai iznomāšana pret atlīdzību ir klasificējama kā saimnieciskā darbība, tādēļ īres vai nomas ienākums ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (INN). Iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus no nekustamā īpašuma izīrēšanas, var izvēlēties sev piemērotāko nodokļu nomaksas režīmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Noteiks nozares, kurās varēs dibināt mikrouzņēmumus

Dienas Bizness, 11.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 11.martā, vienbalsīgi atbalstīja virzīt izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz noteikt nozares, kurās veicot saimniecisko darbību, mikrouzņēmums būs tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, informē Saeimas Preses dienests.

Grozījumi paredz, ka šīs nozares noteiks Ministru kabinets (MK). Valdībai attiecīgi MK noteikumi būs jāpieņem līdz šī gada 15.augustam, un plānots, ka jaunā kārtība stāsies spēkā no 2016.gada 1.janvāra.

Izmaiņas likumā arī paredz saglabāt līdzšinējo mikrouzņēmumu nodokļa likmi deviņu procentu apmērā, bet tas attieksies uz uzņēmuma saimnieciskās darbības pirmajiem trīs gadiem tiem mikrouzņēmumiem, kuriem gada apgrozījums ir no 7000,01 līdz 100 tūkstošiem eiro. Sākot ar uzņēmuma darbības ceturto gadu, likmi plānots noteikt 12 procentu apmērā no apgrozījuma.

«Šādu risinājumu, turklāt jau no šī gada 1.janvāra, esam atbalstījuši pie nosacījuma, ja Labklājības ministrija līdz septembra beigām būs sagatavojusi grozījumus valsts sociālās apdrošināšanas likumā par obligāto iemaksu apmēra noteikšanu mikrouzņēmumu darbiniekiem,» informē Budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimai piedāvā atlikt Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumu izskatīšanu otrajā lasījumā , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šodienas Saeimas plenārsēdes darba kārtībā ir divi projekti grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Viens paredz otrajā lasījumā izskatīt grozījumus, kas iesniegti Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, bet ir priekšlikums to izskatīšanu pārcelt uz 26. marta plenārsēdi. Tādējādi mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem zūd cerības uz to, ka parlamentārieši pagūs izdarīt izmaiņas, kuras stāsies spēkā līdz 15. aprīlim, kad jāiesniedz pirmā ceturkšņa deklarācija un jāveic šī nodokļa maksājums pēc 9% likmes, nevis pašlaik spēkā esošās 11%. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis norādīja uz to, ka politiķi savu solījumu pildīs, tāpēc ir iesniegti vēl vieni grozījumi Mikronodokļa likumā, kas paredz īpašu gadījumu 2015. gada pirmā ceturkšņa deklarācijas iesniegšanas un nodokļa nomaksas termiņu noteikt no 15. līdz 25. maijam (nevis, kā parasti, 15. aprīlim).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Dienas tēma: Mikronodokļa maksātājs - valsts budžeta gremdētājs vai glābējs?

Māris Ķirsons, 15.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji Finanšu ministrijas ieskatā rada riskus, savukārt Ekonomikas ministrija viņus uzskata par bezdarba un emigrācijas slāpētājiem , ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To apliecina arī vakardienas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes gaita. Skaidri iezīmējās divas pretējas nometnes, kur Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Ekonomikas ministrija izcēla mikrouzņēmumu nodokļa pozitīvos aspektus, savukārt Finanšu ministrija tā ēnas puses. Kompromiss starp abām pozīcijām būs jārod Saeimas atbildīgajām komisijām. To, ka diskusijas par šo jautājumu būs karstas, norādīja arī deputātu viedokļi.

Par to, kāds būs Saeimas vairākuma lēmums, pašlaik ir grūti spriest. Vieni no aptaujātajiem šo diskusiju nodēvēja par mēmo sarunu ar kurlajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Valdībai līdz 15.augustam jānosaka nozares, kurās varēs dibināt mikrouzņēmumus

Dienas Bizness, 26.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 26.martā, otrajā lasījumā grozīja Mikrouzņēmumu nodokļa likumu, paredzot noteikt nozares, kurās veicot saimniecisko darbību, mikrouzņēmums būs tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, informē Saeimas Preses dienests.

Grozījumi paredz, ka šīs nozares noteiks Ministru kabinets (MK). Valdībai attiecīgi MK noteikumi būs jāpieņem līdz šī gada 15.augustam, un plānots, ka jaunā kārtība stāsies spēkā no 2016.gada 1.janvāra.

Izmaiņas likumā arī paredz saglabāt līdzšinējo mikrouzņēmumu nodokļa likmi deviņu procentu apmērā, bet tas attieksies uz uzņēmuma saimnieciskās darbības pirmajiem trīs gadiem tiem mikrouzņēmumiem, kuriem gada apgrozījums ir no 7000,01 līdz 100 tūkstošiem eiro. Sākot ar uzņēmuma darbības ceturto gadu, likmi plānots noteikt 12 procentu apmērā no apgrozījuma.

«Šādu risinājumu, turklāt jau no šī gada 1.janvāra, esam atbalstījuši pie nosacījuma, ja Labklājības ministrija līdz septembra beigām būs sagatavojusi grozījumus valsts sociālās apdrošināšanas likumā par obligāto iemaksu apmēra noteikšanu mikrouzņēmumu darbiniekiem,» iepriekš uzsvēra par likumprojekta virzību atbildīgās Budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir ļoti maz tādu uzņēmumu, kas mikrouzņēmumu režīmu izmanto ļaunprātīgi, šodien uzrunājot Saeimas deputātus, uzsvēra ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ministre norādīja, ka neviens nav ieinteresēts atteikties no mikrouzņēmumu režīma, jo mikrouzņēmumu nodoklis ir vienīgais atbalsta instruments iesācējuzņēmējiem.

«Uzņēmējdarbības aktivitāte mazinās, piemēram, šogad dibināts par 1000 mazāk uzņēmumu, turklāt šogad jau likvidēti vairāk nekā 8000 uzņēmumu. Tas ir tāpēc, ka diskutējam par mikrouzņēmumu režīmu, jo uzņēmēji nezina, ko sagaidīt nākotnē,» sacīja ministre.

Tāpat Reizniece-Ozola norādīja, ka mikrouzņēmumu režīms netiek izmantots ļaunprātīgi, bet tas ir būtisks atbalsta instruments. Viņa pauda cerību, ka mikrouzņēmumu režīms netiks sabojāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem varētu likt maksāt augstāku nodokļa likmi – pat 15% apmērā no neto apgrozījuma –, bet atsakoties no minimālā sociālās apdrošināšanas maksājuma par katru darbinieku

Par šādu iespējamo risinājumu panākta vienošanas LTRK un Ministru prezidenta Māra Kučinska tikšanās laikā, taču par visu valdību veidojošo partiju vienotu pozīciju runāt vēl pāragri. Kāds būs Saeimas lēmums, to redzēsim, – deputātiem būs atkārtoti jāvērtē Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījums, kas paredz šī nodokļa režīma izbeigšanu. To paredz Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa lēmums neizsludināt grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un nodot tos otrreizējai caurlūkošanai parlamentam. Jāatgādina – izmaiņas paredzēja, ka personai pieteikties mikrouzņēmumu nodokļu maksātāja statusa iegūšanai ir tiesības tikai līdz 2017. gada 30. jūnijam, savukārt, sākot ar 2019. gada 1. janvāri, mikrouzņēmumu nodokļa režīms tiek izbeigts. Valsts prezidents uzskata, ka piedāvātais regulējums ir nepilnīgs un pretrunā iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, ar kuriem rēķinājušies uzņēmēji un sabiedrība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima piektdien, 28.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēma likumus, lai no nākamā gada valstī īstenotu nodokļu politikas reformu.

Jaunā tiesiskā regulējuma izskatīšanas gaitā par likumprojektu virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns atzīmēja, ka «nodokļu politikas reforma paredz būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī un sociālajās iemaksās, jaunu nodokļa maksāšanas režīmu uzņēmumiem un izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kā arī lielākus atvieglojumus ģimenēm ar bērniem un iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem. Lai īstenotu tā sauktos lielos reformas pasākumus, paredzēti arī kompensācijas mehānismi, un tie galvenokārt saistīti ar ēnu ekonomikas apkarošanu un nodokļu administrēšanas uzlabošanu».

Nākamgad minimālā alga būs 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. Tāpat nākamgad pieaugs maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 uz 200 eiro, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro. Neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī nākamgad, 1100 - 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī - 2020.gadā. Pensijām neapliekamais minimums nākamgad palielināsies līdz 250 eiro mēnesī (patlaban 235), bet 2019.gadā līdz 270 eiro un 2020.gadā līdz 300 eiro mēnesī. Neapliekamo minimumu piemēros uzreiz, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) ieviešanas diskusiju centrā vienmēr ir bijusi MUN likme. 2010. gada vidū apspriežot MUN likumprojektu, Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ar vienas spalvas vilcienu samazināja Finanšu ministrijas piedāvāto MUN 20% likmi līdz 9%. Arī pašlaik politiķi turpina «žonglēt» ar dažādām MUN likmēm – 9%, 11%, 12% un 15%. Diemžēl diskusijās nepietiekama uzmanība tiek pievērsta tādiem jautājumiem kā MUN izmantošana nodokļu plānošanā, niecīgās sociālās garantijas mikrouzņēmumu darbiniekiem un nepietiekama nodokļa diferenciācija.

Valsts apmaksāts ievadkurss nodokļu plānošanā

MUN ieviešanas galvenais mērķis bija atdzīvināt krīzes laikā komas stāvoklī nonākušo ekonomiku un mazināt ēnu ekonomikas izaugsmes tempu. Tomēr veids, kā nodoklis tika ieviests, drīzāk atgādina valsts apmaksātu ievadkursu nodokļu plānošanā. Konsultanti, grāmatveži, pārvadātāji un sportisti ir tikai daži no tiem, kuri izmanto MUN, lai apietu darbaspēka nodokļu maksāšanu, mākslīgi nodalot daļu uzņēmuma funkciju. Saskaņā ar VID informāciju puse no tā sauktajiem «jaunajiem uzņēmējiem» ir personas, kuras līdz MUN ieviešanai bija pašnodarbinātas personas un maksāja iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no visa sava ienākuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Patentmaksa nav populāra

Dienas Bizness, 15.09.2015

Fotogrāfs Zigismunds Zālmanis patentu maksā piecus gadus – kopš tā ieviešanas. Pašlaik tas ir 45 eiro mēnesī: «Ir savi plusi un mīnusi. Pats varu veikt grāmatvedības uzskaiti, pats rakstu rēķinus, visi darījumi ar VID notiek elektroniski.» Kā nepilnību viņš min to, ka nav paredzēti attaisnotie izdevumi.

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Logu mazgātājs – 43–57 eiro, tetovētājs – 43–80 eiro, frizieris – 57–85 eiro mēnesī, līdzīgas summas arī fotogrāfs, podnieks, kurpnieks un citi – kopumā 59 profesiju pārstāvji kā pašnodarbinātie jau piecus gadus drīkst izvēlēties maksāt fiksēto nodokli jeb patentmaksu. Tomēr jaunievedums nav pieprasīts – patentmaksas plusus piecu gadu laikā saskatījuši vien 2700 cilvēku, pašlaik aktīvu patentmaksātāju ir 1360, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati, otrdien raksta laikraksts Diena.

Tas ir maz – piemēram, no aptuveni pusotra tūkstoša komersantu, kuru pamatdarbība ir frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumi (pēc provizoriskajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem), patentmaksu izvēlas vien aptuveni 230. VID speciālisti Dienai atklāj – pēc patentmaksājumu profesiju analīzes secināts, ka vairums tomēr paliek pie vecās kārtības – nodokļus maksā parastā režīmā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju vai mikrouzņēmuma nodokļu deklarāciju.

Pirms pieciem gadiem ieviestā un šķietami labi iecerētā biznesa forma neoficiāli tiek dēvēta par mēnešbiļeti bailīgajiem, tāpat arī patentmaksas sauklis varētu būt «Dzīvo šodienai!», jo persona, kura maksā patentu, nav pakļauta apdrošināšanai pret bezdarbu, nelaimes gadījumiem darbā, darbnespēju savas vai bērna slimības gadījumā, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtā informācija. Sākotnēji patentmaksas neietvēra vispār nekādas sociālās garantijas, tāpēc tai pieteicās tikai pārsimts cilvēku, kuri bija izskaitļojuši, ka viņiem kaut kādu iemeslu dēļ ir izdevīgi valsts kasē iemaksāt savai profesijai noteikto summu mēnesī – kā nodevu par to, ka drīkst šajā valstī strādāt un gūt ienākumus. Divus gadus vēlāk varas gaiteņos lēma, ka savs labums jāsniedz arī patentmaksātājiem, un atvēlēja viņiem divus sociālās drošības spilvenus – pensiju un invaliditātes apdrošināšanu. Piemēram, ja mēneša patentmaksājums ir 85 eiro, tad 67 procenti šīs summas tiek ieskaitīti valsts budžetā kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, t.i., 56,95 eiro. Atlikušie 33 procenti ir ienākuma nodoklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Reirs: Daudzi uzsākuši agresīvu nodokļu plānošanu

Sandris Točs, speciāli DB, 21.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Viens no izaicinājumiem ir mikrouzņēmumu nodoklis, kas pēc mūsu aplēsēm budžetam rada 200 – 250 miljonu eiro lielus zaudējumus,» saka finanšu ministrs Jānis Reirs

Vietējiem uzņēmējiem un arī investoriem patīk stabilitāte. Vai Latvijā nodokļi nemainās pārāk bieži?

No 2011. gada nav paaugstināts neviens pamatnodoklis. No 2011. gada PVN ir samazināts par 1%, iedzīvotāju ienākuma nodoklis – no 26% uz 23%, arī sociālais nodoklis samazināts gan darba devēju pusē, gan darba ņēmēju pusē par pusprocentu. Tas nozīmē, ka mēs esam vienīgā Eiropas Savienības valsts, kura ir samazinājusi nodokļus tādā apjomā laikā pēc krīzes. Pārsteidz arī tas, ka, piemēram, Igaunija no nākamā gada palielinās iedzīvotāju ienākuma nodokli par 1%, arī Čehija palielinās šo nodokli par 1%. Un vēl dažas «neeirozonas» valstis Eiropas Savienībā arī to palielinās par 1%. Tas nozīmē, ka Latvija ir uz pareiza ceļa, mēģinot turēties zemāko nodokļu zonā, tāpat arī rūpēties par to, lai šie nodokļi paliktu tādā līmenī. Viennozīmīgi – ir arī lieli izaicinājumi. Viens no tiem ir nodokļu iekasējamība. Bieži jautā, kāpēc mums ir līdzīga nodokļu sistēma kā Lietuvā un Igaunijā, bet nodokļu iekasējamība ir stipri zemāka. Viens no izaicinājumiem ir mikrouzņēmumu nodoklis, kas, pēc mūsu aplēsēm, budžetam rada 200–250 miljonu eiro lielus zaudējumus. Tas ir 1% no IKP, kas ir ļoti nozīmīgi. Varētu ļoti daudz finansiālu problēmu atrisināt, ja mums būtu tāda pati nodokļu sistēma kā kaimiņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Reirs: Mikrouzņēmumu nodokli vajadzētu maksāt tikai uzņēmējdarbības sākumā

LETA, 10.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmuma nodoklis sākotnēji bija paredzēts tikai veiksmīgākai uzņēmējdarbības sākšanai pirmos divus, trīs gadus, nevis kā pastāvīga uzņēmējdarbības forma, šorīt intervijā Latvijas radio skaidroja finanšu ministrs Jānis Reirs.

Viens no risinājumiem būtu noteikt terminētu mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanu, akcentēja ministrs.

Vislielākās problēmas mikrouzņēmuma nodoklis rada šo uzņēmumu darbiniekiem, kas, kā savulaik norādījusi Labklājības ministrija, nepiedalās pašreizējās pirmās un otrās pensiju sistēmas finansēšanā. Cilvēki, kuri strādā mikrouzņēmumos, arī saņems tikai pusi no minimālās pensijas.

Jau ziņots, ka likums nosaka, ka no nākamā gada mikrouzņēmumu nodoklis tiks palielinās no 9% līdz 11%. Valdības deklarācijā savukārt teikts, ka šis nodoklis ir jāizvērtē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mikronodokļa režīmus vispareizāk būtu likvidēt

Ainis Dābols, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis, 20.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikronodokļa režīmi būtu jāatceļ, lai novērstu nevienlīdzīgo situāciju, kad parastajā nodokļu režīmā strādājošie darba ņēmēji maksā lielāku sociālo nodokli.

Savukārt veselības aprūpei un sociālās drošības sistēmai papildu finansējumu varētu meklēt, nedaudz palielinot kopējo nodokļu slogu no iekšzemes kopprodukta, piemēram, paaugstinot akcīzi cigaretēm un alkoholam.

Finanšu ministrija sadarbības partneriem ir prezentējusi priekšlikumus un idejas izmaiņām kopējā nodokļu sistēmā, tostarp par mikrouzņēmumu nodokli. Vēlos atgādināt, ka mikronodoklis tika ieviests krīzes situācijā kā atbalsts mazajiem uzņēmējiem, ar vienkāršiem uzskaites un maksāšanas nosacījumiem. Tas laiks ir pagājis, šie režīmi rada nevienlīdzīgu situāciju starp nodokļu maksātājiem, piedevām tiek izmantoti shēmošanā. Tagad ir Covid-19 krīze, bet būtībā mikronodokļa režīmu laiks ir pagājis un vispareizāk būtu šos režīmus pilnībā likvidēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem aust cerība, ka šī nodokļa likme šogad un vēl kādu gadu varētu saglabāties, smagākās diskusijas vēl priekšā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tā pēc diskusijām Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā situāciju raksturoja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņu priecē, ka Saeimas komisija konceptuāli atbalstījusi ideju par izmaiņām, kas ļautu mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem vēl trīs gadus maksāt šo nodokli 9%. «Saprotams, ka konceptuāli priekšlikumi tiks iesniegti uz otro un trešo lasījumu, taču Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija tās priekšsēdētāja Kārļa Šadurska vadībā ir devusi cerības, ka izmaiņas varētu stāties spēkā līdz aprīļa vidum, kad mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem jāsamaksā šis nodoklis par pirmo šā gada ceturksni. Ir taču starpība, vai maksā 9% no apgrozījuma vai 11%,» uzsver J. Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Veiksmes stāsta neveiksmīgais iznākums

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 16.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā problēma ir tā, ka joprojām neesam iemācījušies šķirot – tiek pieļauta vai nu pilnīga patvaļa, vai arī ieviests totāls aizliegums

Nav šaubu, ka krīzes laikā ieviestais mikrouzņēmuma nodokļa režīms bija īstais risinājums pareizajā brīdī. Pretējā gadījumā ievērojams skaits darbu zaudējušo cilvēku vai nu «sēdētu uz pabalstiem», vai darbotos pelēkajā ekonomikā. Mikrouzņēmuma nodoklis deva iespēju savam biznesam sadūšoties arī tiem, kas līdz tam sevī uzņēmēja garu nebija saskatījuši. Daudzi pamēģināja, daļai izdevās, citiem atkal neizdevās, bet vēl kāds mikrouzņēmuma nodoklī saskatīja shēmošanas iespējas un rezultātā dažs labs uzņēmums apauga ar mikrouz- ņēmumiem kā celms ar suņusēnēm. Skaidrs, ka no tautsaimniecības veselības viedokļa lekni sazēlušo mikro- uzņēmumu dārziņu vajadzēja paravēt, taču šobrīd ravēšana diemžēl līdzinās nolīdzināšanai līdz ar zemi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nākamgad nemainīs MUN likmi un neieviesīs mikrouzņēmumiem aizliegtās nozares

LETA, 24.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) likumā, paredzot, ka nākamgad tiks saglabāts 9% nodoklis mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 100 000 eiro gadā.

Tāpat komisija atbalstīja ieceri, ka izmaiņas par to, ka mikrouzņēmumi nevar darboties konkrētajās nozarēs, stāsies spēkā no 2017.gada, nevis nākamgad, kā tas sākotnēji bija plānots.

Pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredzēja, ka mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro piemēros 5% MUN likmi, apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības pirmo, otro un trešo taksācijas gadu kopš MUN maksātāja statusa iegūšanas likme būs 5%, bet, sākot ar saimnieciskās darbības ceturto taksācijas gadu kopš MUN maksātāja statusa iegūšanas, mikrouzņēmumu nodokļa likme būs 8%.

Tomēr tagad Saeimas komisija otrajam lasījumam atbalstīja ierosinājumu, ka šīs izmaiņas stāsies spēkā no 2017.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rostovskis: Igaunija plāno veidot mikrouzņēmumu režīmu, tādēļ mums jāsaglabā zemāks procentuālais apgrozījuma apjoms

Zane Atlāce - Bistere, 07.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sarunās ar premjeru Māri Kučinski panākusi kompromisu par minimālo valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu atcelšanu nepilnām darba slodzēm un mikrouzņēmumiem, paredzot, ka mikrouzņēmumu nodoklis tiks palielināts, lai neradītu būtisku fiskālu ietekmi uz nākamā gada valsts budžetu, informē LTRK.

Pašreiz panāktais kompromiss nodrošinās mazā biznesa konkurētspējas saglabāšanu reģionā, kā arī neradīs būtiskus nodarbinātības draudus un ēnu ekonomikas pieaugumu. Savukārt, lai nesamazinātos valsts budžeta ieņēmumi, plānots palielināt mikrouzņēmumu nodokli, kas arī turpmāk būs konkrēts procents no apgrozījuma, nodrošinot atvieglotu grāmatvedības uzskaiti.

«Kompromiss, kas panākts sarunās ar premjeru un politiķiem liecina par vēlmi kopā ar biznesa pārstāvjiem risināt jautājumus, kas skar mūs ikvienu. Būtiski, ka pieņemtie lēmumi saglabās mazā biznesa konkurētspēju, jo jau pašreiz zināms, ka Igaunija izskata iespēju veidot mikrouzņēmumu režīmu, tādēļ mums svarīgi procentuālo apgrozījuma apjomu saglabāt zemāku nekā kaimiņos, taču jāatceras, ka arī valsts budžets no tā nedrīkst īpaši ciest,» saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis, «līdz ar šo kompromisu, tiek labotas iepriekšējās valdības pieļautās kļūdas.»

Komentāri

Pievienot komentāru