Finanses

Valdība un sociālie partneri vienojas, ka minimālā darba alga 2016.gadā nebūs augstāka par 370 eiro

Dienas Bizness, 31.08.2015

Jaunākais izdevums

Pirmdien, 31. augustā, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) ārkārtas sēdes laikā valdība kopā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvjiem centās vienoties par atsevišķiem 2016.gada budžeta jautājumiem. Vienošanās tika panākta attiecībā uz minimālās algas apmēru, nosakot, ka tā būs amplitūdā no 360-370 eiro, par konkrētu algas apjomu šodien vēl jāvienojas Ministru kabinetam.

NTSP sēdes laikā Finanšu ministrijas pārstāvji informēja par aktuālo situāciju un priekšlikumiem, kas izriet no iepriekšējās nedēļas MK sēdēm un diskusijām NTSP Budžeta un nodokļu apakšpadomes sanāksmē. Šodien, NTSP sēdes laikā valdībai un sociālajiem partneriem neizdevās vienoties par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu no 2016.gada, solidaritātes nodokļa un neapliekamā minimuma celšanu, ko atbalsta LBAS, savukārt tam nepiekrīt LDDK. Kā norādīja Ministru prezidente L.Straujuma, valdība šodien centīsies darīt visu iespējamo, lai 2016.gada valsts budžets tuvākajā laikā tiktu atbalstīts.

Tāpat NTSP sēdes laikā Izglītības un zinātnes ministre M. Seile valdībai un sociālajiem partneriem izklāstīja pedagogu darba samaksas jauno modeli, ko plānots ieviest no 2016.gada 1.septembra. M.Seile norādīja, ka skolotāju atalgojums nav vienīgais faktors, tomēr ir viens no būtiskākajiem, kas nosaka skolotāju motivāciju. Jaunā modeļa ieviešanu konceptuāli atbalsta gan Ministru prezidente, gan sociālie partneri, tomēr, kā norādīja LBAS un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), par jauno modeli nepieciešamas nopietnas diskusijas un politiska izšķiršanās atsevišķos jautājumos, uz kuriem norādīja LIZDA pārstāvji. NTSP sēdē vienojās, ka diskusijas tiks turpinātas NTSP Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1.janvārī noteikta minimālā mēnešalga bija 22 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, no kurām Latvijā tā bija trešā zemākā, liecina ES statistikas departamenta Eurostat piektdien publicētie dati.

Latvijā - tāpat kā Lietuvā - minimālā alga pašlaik ir 380 eiro mēnesī. Mazāka tā noteikta vien Bulgārijā (235 eiro mēnesī) un Rumānijā (275 eiro mēnesī).

500 eiro mēnesī valsts noteiktā minimālā alga nepārsniedz arī Čehijā (407 eiro mēnesī), Ungārijā (412 eiro), Horvātijā (433 eiro), Slovākijā (435 eiro), Polijā (453 eiro) un Igaunijā (470 eiro).

Savukārt vislielākā minimālā mēnešalga ES pašlaik ir Luksemburgā (1999 eiro mēnesī), kam seko Īrija (1563 eiro), Nīderlande (1552 eiro), Beļģija (1532 eiro) un Vācija (1498 eiro).

Lielākā minimālā mēnešalga ES ir deviņas reizes prāvāka nekā mazākā blokā noteiktā minimālā alga, bet, izslēdzot cenu līmeņa atšķirības dažādās valstīs, lielākās un mazākās minimālās algas attiecība blokā ir 1:3, proti, Bulgārijā tā ir 501 pirktspējas paritātes standarts (PPS), bet Luksemburgā - 1659 PPS.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) piedāvā minimālās algas Eiropas Savienībā (ES) rēķināt pēc vienotiem principiem, kas gan nenozīmētu vienādu minimālo algu noteikšanu visā ES.

EK atzīmē, ka minimālā alga pastāv visās ES dalībvalstīs. 21 valstī minimālā alga ir noteikta ar likumu, bet sešās dalībvalstīs - Dānijā, Itālijā, Kiprā, Austrijā, Somijā un Zviedrijā - minimālās algas aizsardzību nodrošina tikai koplīgumi.

EK vērtējumā, lielākajā daļā dalībvalstu darba ņēmēju minimālā alga nav adekvāta vai pastāv nepilnības minimālās algas aizsardzības tvērumā. Tāpēc EK piedāvā ar direktīvu izveidot satvaru, kas uzlabošot minimālās algas adekvātumu un nodrošināšot darba ņēmēju piekļuvi minimālās algas aizsardzībai ES.

Komisijas priekšlikumā tiekot ievērots subsidiaritātes princips: tā nosaka minimālo standartu satvaru, ievēro dalībvalstu kompetences un sociālo partneru autonomiju un līgumslēgšanas brīvību algu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien vienbalsīgi virzīšanai otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, kas paredz minimālās algas palielināšanu no 500 līdz 620 eiro no 2023.gada 1.janvāra.

Tāpat grozījumi paredz minimālo algu palielināt līdz 700 eiro no 2024.gada 1.janvāra.

Uz otro lasījumu priekšlikumi nebija saņemti. Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Evita Zālīte-Grosa (K) piektdien komisijā norādīja, ka jau gadiem runāts par minimālo algu, bet Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) nav spējīga šajā jautājumā vienoties.

Minimālās algas saņēmējs izmaksās par 24% dārgāk 

Minimālās algas paaugstināšana līdz 620 eiro jau no 2023. gada mazo algu...

"Tas nozīmē, ka iet uz priekšu laiks, mēs nezinām, cik ilgi veidosies valdība, bet visi runā, ka vajag šo minimālo algu. Ja mēs šobrīd nepieņemsim šos grozījums, tad galu galā ministrijas un uzņēmēji nezinās laicīgi, ar ko rēķināties. Šādi vilkt garumā šo jautājumu inflācijas laikā ir pilnīgs neprāts," norādīja Zālīte-Grosa.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns norādīja, ka minimālā alga ir jāceļ, tā noteikti tiks celta un pamatā tas notiekot "budžeta pakas ietvaros".

Minimālā alga nav politiķu vairāksolīšanas objekts 

Pāris dienas pirms 14. Saeimas vēlēšanām Sociālo un darba lietu komisija konceptuāli...

"NTSP izskata jautājumu sociālā dialoga ietvaros, proti, arodbiedrības un darba devēji izrunā lietas kopā ar Ministru kabinetu, un Ministru kabinets budžeta pakas ietvaros pieņem lēmumu. Tā tas ir bijis un tā tas arī būs," uzsvēra Leiškalns.

LDDK vienmēr esot norādījis, ka atbilstoši sociālajam dialogam vajadzētu vienreiz vienoties par algoritmu, lai minimālā alga tiktu indeksēta katru gadu automātiski, tāpat kā valsts amatpersonu un citu valsts nodarbināto personu amata algas.

"Minimālā algas paaugstināšana ir jāskata sociālā dialoga ietvaros un tas noteikti šogad notiks. Nevajadzētu pārcelt uz parlamentu tās lietas, kam pēc ES direktīvas tomēr jānotiek sociālā dialoga ietvaros," uzsvēra Leiškalns un norādīja, ka pie šī jautājuma var atgriezties, diskutējot par budžeta sagatavošanu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāve Kristīne Robežniece norādīja, ka pievienojas Leiškalna komentāram par to, ka ir saprotams ierosinājums celt šo minimālo algu, tomēr ir jāņem vērā jautājuma izskatīšanas process, tāpēc tam jānotiek diskusijās ar sociālajiem partneriem. Tāpat viņa norādīja, ka minimālā alga ir piesaistīta dažāda veida finansējumam.

Komisija šos grozījumus lūgs iekļaut 13.oktobra Saeimas plenārsēdes darbakārtībā. Grozījumus paredzēts pieņemt trīs lasījumos.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš pirms trešā lasījuma būs piecas dienas.

Izmaiņas likumā iesnieguši "Konservatīvo" deputāti Krišjānis Feldmans, Sandis Riekstiņš, Jānis Butāns, Reinis Znotiņš un Evita Zālīte-Grosa.

Grozījumi paredz, ka oficiālu lēmumu par minimālās algas palielināšanu Ministru kabineta attiecīgajos noteikumos būtu jāpieņem valdībai.

Deputāti norāda, ka minimālās algas palielināšana ir viens no instrumentiem strādājošo nabadzības mazināšanai - īpaši cenu pieauguma apstākļos. Politiķi atzīmē, ka Lietuvā minimālā alga ir 730 eiro un Igaunijā - 654 eiro.

"Konservatīvo" partiju pārstāvošais labklājības ministrs Gatis Eglītis iepriekš ir atzinis, ka Latvijā būtu jāpārskata minimālā alga, un to varētu noteikt kā aptuveni pusi no vidējās darba samaksas valstī.

Tāpat komisija pirms pirmā lasījuma izskatīs grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas paredz strādājošā vecāka pabalsta palielināšanu līdz 50% no piešķirtā pabalsta apmēra.

Pabalsta palielināšana attieksies uz tiem vecākiem, kuri ir nodarbināti un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai kuri gūst ienākumus kā pašnodarbinātie.

Šobrīd minētās personas saņem 30% no pabalsta apmēra.

Paredzēts, ka pabalsta palielināšanai no valsts budžeta līdzekļiem 2023.gadā būtu nepieciešami papildu 5 773 504 eiro, 2024.gadā - 6 119 976 eiro, taču 2025.gadā - 6 444 303 eiro. Vienlaikus likumprojekta anotācijā ir atzīmēts, ka likumprojekta ietekmi nav iespējams aprēķināt precīzi, jo mērķa grupas uzvedība un to ietekmējošie sociāli ekonomiskie faktori nav paredzami.

Likumprojektā paredzēts, ka likums stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās Komitejas locekļi no Latvijas Būvuzņēmēju apvienības, biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" un Latvijas Būvnieku asociācijas otrdien neatbalstīja minimālās algas celšanu nozarē no 2023.gada, informē Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības (LBNA) pārstāvji.

Minimālās algas celšanai bija nepieciešams vienbalsīgs Komitejas locekļu balsojums.

Balsos par minimālo algu būvniecības nozarē 

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās Komiteja 20.decembrī balsos par minimālās algas palielināšanu...

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās no 2019.gada 3.novembra nosaka, ka būvniecībā nodarbināto minimālā mēneša alga ir 780 eiro un stundas likme 4,67 eiro. LBNA priekšlikums paredzēja minimālās mēneša algas celšanu būvniecībā nodarbinātajiem līdz 930 eiro un minimālās stundas likmes celšanu līdz 5,57 eiro no 2023.gada 1.aprīļa.

LBNA ieskatā, lēmums necelt minimālo algu būvniecības nozarē nozīmē veicināt ēnu ekonomikas augšanu, darba spēka trūkumu un negodīgu konkurenci nozarē.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons sacīja, ka darba devēju organizācijas patlaban nav atbalstījušas LBNA priekšlikumu, jo nozarē ir recesija un krīzes situācija, bet daudzi uzņēmēji ir uz maksātnespējas robežas, tāpēc būtu bezatbildīgi palielināt būvniecības izmaksas un celt kopējo inflāciju.

Vienlaikus Miķelsons uzsvēra, ka darba devēji diskusiju par nozares minimālās algas celšanu drīzāk ir atlikuši, nevis pilnībā noraidījuši.

Miķelsons uzsvēra, ka pie šī jautājuma varētu atgriezties nākamā gada pirmajā pusē, ja nozarē būs saskatāmas stabilizācijas pazīmes un būs skaidras publisko pasūtītāju prognozes par plānotajiem pasūtījumu apjomiem 2023. un 2024.gadam, jo tie veido apmēram 60% no nozares kopējā apmēra.

Miķelsons piebilda, ka arī esošā būvniecības nozares minimālā alga joprojām ir par 30% augstāka nekā valstī noteiktā minimālā alga.

LBNA pārstāvji skaidro, ka vienošanās par šī brīža minimālo algu nozarē tika panākta pirms četriem gadiem, izmantojot 2016.gada datus, kas vairs neatbilst būvniecības nozares situācijai, jo sešu gadu laikā inflācija ir samazinājusi minimālās algas reālo kāpumu gandrīz uz pusi.

Tāpat LBNA pārstāvji norāda, ka būvniecības nozarē ir augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars - 31,2%. Minimālā alga ir tieši saistīta ar galveno ēnu ekonomikas komponenti, kas ir aplokšņu algas. Nozares darba devēji sūdzas par kvalificēta darba spēka trūkumu, bet minimālā alga ir būtisks mehānisms, kā piesaistīt darbiniekus un studentus nozarei.

LBNA pārstāvji uzsver, ka divu stundu lidojuma attālumā minimālā alga būvniekiem ir 2,3 līdz 3,5 reizes lielāka - 12,85-19,42 eiro stundā.

Lai ģenerālvienošanās atbilstu nozares vajadzībām, tās slēdzēji ir paredzējuši ģenerālvienošanās Pušu komitejas jeb Komitejas izveidi. Komitejas sastāvā ir četri pārstāvji no katras puses - četri arodbiedrības pārstāvji un četri darba devēju pārstāvji.

Ģenerālvienošanās parakstītāji jau pirms diviem gadiem maksāja LBNA piedāvāto minimālo algu.

Miķelsons norādīja, ka nozares vidējā bruto alga patlaban ir 1250 eiro un tā katru gadu pieaug par aptuveni 10%, izņēmums nebūšot arī šis gads. Līdz ar to darba devēji patlaban neredz vajadzību celt minimālās algas slieksni.

Tāpat Miķelsons piebilda, ka, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, apmēram 20-30% nozares uzņēmumu nemaksā arī ģenerālvienošanās patlaban noteikto minimālo algu, kas ir saistoša visai nozarei, bet darba samaksu nodrošina ar aplokšņu algu palīdzību.

"Šajā jautājumā būtu vēlama lielāka VID aktivitāte. Ja to sakārtotu, tas būtu uzlabojums godīgākai konkurencei un ievērojami celtu algu līmeni nozarē," teica Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minimālā alga Lietuvā nākamgad varētu pārsniegt 1000 eiro mēnesī, ceturtdien pieļāva finanšu ministre Gintare Skaiste.

Kā viņa teica intervijā radiostacijai "Žiniu radijas", Trīspusējā sadarbības padome, ko veido arodorganizāciju, darba devēju un valdības pārstāvji, jau ir sākusi diskusijas par minimālās algas celšanu.

"Lietuvas Banka ir piedāvājusi aplēses, kā izskatītos minimālā alga mēnesī, ja mēs saglabājam formulu, uz kuru sarunas tika balstītas iepriekšējos periodos. Domājams, ka nākamgad minimālā mēnešalga pārsniegs vienu tūkstoti eiro, taču ir jāsaprot, ka situācija nav viennozīmīga un visur nav vienāda," klāstīja ministre.

"Daļēji minimālā alga, tāpat kā atalgojuma kāpums kopumā, veicina ekonomikas stimulāciju, palielina cilvēku pirktspēju, tomēr tajā pašā laikā ir nozares, kurās situācija nav tik rožaina kā citās, kurās aug produktivitāte," Skaiste paskaidroja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās Komitejas locekļi no Latvijas Būvuzņēmēju apvienības, biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" un Latvijas Būvnieku asociācijas piektdien neatbalstīja minimālās algas celšanu nozarē no 2023.gada, informē Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrība (LBNA).

Minimālās algas celšanai bija nepieciešams vienbalsīgs Komitejas locekļu balsojums.

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās no 2019.gada 3.novembra nosaka, ka būvniecībā nodarbināto minimālā mēneša alga ir 780 eiro un stundas likme 4,67 eiro. LBNA priekšlikums grozīt ģenerālvienošanās nosacījumus, paredzēja no 2023.gada 1.augusta minimālās mēneša algas būvniecībā nodarbinātajiem palielināt līdz 930 eiro un minimālās stundas likmi - līdz 5,57 eiro.

LBNA pārstāvji uzsver, ka lēmums necelt minimālo algu būvniecības nozarē veicina ēnu ekonomikas augšanu, darba spēka trūkumu un negodīgu konkurenci nozarē.

Arodbiedrībā skaidro, ka vienošanās par šī brīža minimālo algu nozarē tika panākta piecus gadus atpakaļ, izmantojot 2016.gada datus, kas vairs neatbilst būvniecības nozares situācijai. Septiņu gadu laikā inflācija ir samazinājusi minimālās algas reālo kāpumu gandrīz uz pusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmēja: Pieprasām minimālo algu 3000 eiro!

Inga Zemdega Grāpe, SIA NEMO, šūšanas fabrika īpašniece un valdes priekšsēdētāja, 05.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Un kāpēc gan ne? Bet tikai tik absurds sauklis varbūt liks domāt par to, ka kaut kas te nav kārtībā.

Kad Vienotība pirmsvēlēšanu gaisotnē nāca klajā ar savu programmu, mērķis - 450 minimālā alga un 1000 eiro vidējā alga 2018. gadā, man šķita visai uzrunājošs. Daudzi uzņēmēji un es tai skaitā loģiski nodomāja, ka ekonomika tiks celta tik ļoti veiksmīgi, ka uzņēmēji attīstīsies un šīs algas ar prieku spēs maksāt. Urā, mēs tikai par!

Taču izrādās, ka nekā. Izrādās, ka mērķi ir sasniedzami nevis loģiskas attīstības ceļā, bet gan ar vieglākām metodēm – administratīvā kārtā. Tas ir nevis barot govi tā, lai izslaukums palielinātos, bet gan slaukt tikmēr, kamēr izslauc pēdējās sulas un tas nav būtiski, vai govs 2018. gadā būs beigta vai nē. Jo uz papīra viss taču būs kā solīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iezīmējies atbalsts virzībai uz minimālās algas celšanu līdz 500 eiro

LETA, 15.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejā šodien konceptuāli iezīmējies atbalsts virzībai uz minimālās algas celšanu līdz 500 eiro no 2020.gada, nevienam neizsakot iebildumu pret šādu iespēju, šodien žurnālistiem pastāstīja Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans (JKP).

Politiķis gan reizē uzsvēra, ka lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts un ka par to vēl gaidāma saruna sadarbības sanāksmē.

Kā pastāstīja attīstības komitejas sēdes vadītājs Ints Dālderis (JV), sanāksmē uzklausīti Finanšu ministrijas scenāriji par minimālās algas celšanu līdz 470, 500 vai 550 eiro, reizē nekādi lēmumi šajā jautājumi vēl nav pieņemti.

Dālderis norādīja, ka attīstības komitejā lēmumi netiek pieņemti, jo lēmumu pieņemšana ir valdības ziņā. Līdz ar to pašlaik šis jautājums ir izrunāts, lai tālāk to apspriestu politiskajos spēkos un septembrī par to spriestu valdībā, arī uzklausot sociālos partnerus.

Politiķis skaidroja, ka neviens no politiķiem neiebilda, ka minimālā alga nākotnē ir jāceļ, bet lēmumi par laika termiņu vai naudas apmēru netika pieņemti. Viņš norādīja, ka pēdējos 10 gadus ir izmantota pieeja, ka minimālā alga ir 40-44% no vidējās algas un minimālā alga 500 eiro iekļautos šādā scenārijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Cik liela ir minimālā alga katrā no ES valstīm?

Žanete Hāka, 10.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības valstu vidū minimālās algas apmērs būtiski atšķiras, un šā gada sākumā reģiona zemākā un augstākā minimālā alga atšķirās gandrīz septiņas reizes, liecina "Eurostat" dati.

Janvārī zemākā minimālā alga bija Bulgārijā - 312 eiro, kam seko Latvija un Rumānija, savukārt augstākā minimālā alga ir Luksemburgā - 2142 eiro. Salīdzinājumam - ASV minimālā alga noteikta 1119 eiro mēnesī.

Minimālās algas līmeni Eiropā nav noteikušas sešas valstis - Dānija, Itālija, Kipra, Austrija, Somija un Zviedrija.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, cik liela minimālā alga ir 21 Eiropas Savienības valstī!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas nosaka minimālās algas palielināšanu no 500 līdz 620 eiro no 2023.gada 1.janvāra.

Tāpat grozījumi nosaka minimālo algu palielināt līdz 700 eiro no 2024.gada 1.janvāra.

Likumā noteikts, ka oficiālu lēmumu par minimālās algas palielināšanu Ministru kabineta attiecīgajos noteikumos būtu jāpieņem valdībai.

Minimālās algas saņēmējs izmaksās par 24% dārgāk 

Minimālās algas paaugstināšana līdz 620 eiro jau no 2023. gada mazo algu...

Kā ziņots, iepriekš Sociālo un darba lietu komisijā Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Evita Zālīte-Grosa (K) norādīja, ka jau gadiem runāts par minimālo algu, bet Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) nav spējīga šajā jautājumā vienoties.

"Tas nozīmē, ka iet uz priekšu laiks, mēs nezinām, cik ilgi veidosies valdība, bet visi runā, ka vajag šo minimālo algu. Ja mēs šobrīd nepieņemsim šos grozījumus, tad galu galā ministrijas un uzņēmēji nezinās laicīgi, ar ko rēķināties. Šādi vilkt garumā šo jautājumu inflācijas laikā ir pilnīgs neprāts," iepriekš komisijas sēdē norādīja Zālīte-Grosa.

Minimālā alga nav politiķu vairāksolīšanas objekts 

Pāris dienas pirms 14. Saeimas vēlēšanām Sociālo un darba lietu komisija konceptuāli...

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns norādīja, ka minimālā alga ir jāceļ, tā noteikti tiks celta un pamatā tas notiekot budžeta pakotnē.

NTSP izskata jautājumu sociālā dialoga ietvaros, proti, arodbiedrības un darba devēji izrunā lietas kopā ar Ministru kabinetu, un Ministru kabinets pieņem lēmumu, virzot budžeta pakotnes likumprojektus, skaidroja LDDK pārstāvis. "Tā tas ir bijis un tā tas arī būs," uzsvēra Leiškalns.

LDDK vienmēr esot norādījis, ka atbilstoši sociālajam dialogam vajadzētu vienreiz vienoties par algoritmu, lai minimālā alga tiktu indeksēta katru gadu automātiski, tāpat kā valsts amatpersonu un citu valsts nodarbināto personu amata algas.

Minimālās algas palielināšanu rosināja "Konservatīvo" deputāti Krišjānis Feldmans, Sandis Riekstiņš, Jānis Butāns, Reinis Znotiņš un Zālīte-Grosa.

Deputāti norāda, ka minimālās algas palielināšana ir viens no instrumentiem strādājošo nabadzības mazināšanai - īpaši cenu pieauguma apstākļos. Politiķi atzīmē, ka Lietuvā minimālā alga ir 730 eiro un Igaunijā - 654 eiro.

"Konservatīvo" partiju pārstāvošais labklājības ministrs Gatis Eglītis iepriekš ir atzinis, ka Latvijā būtu jāpārskata minimālā alga, un to varētu noteikt kā aptuveni pusi no vidējās darba samaksas valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā

Dienas Bizness, 08.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Lai arī Latvijas nodokļu politikas mērķis ir nodokļu sloga samazinājums zemāku ienākumu guvējiem, pārējās Baltijas valstis virzās uz priekšu straujāk.

Lai gan vērienīgā nodokļu reforma nesusi virkni jauninājumus nodokļu likumdošanā, Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā - secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā. Latvijas nodokļu politika nelutina kā darba ņēmējus, tā arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku.

Latvijā 2018.gads likumdošanas jomā nesis gana daudz jaunumu, tādēļ galvu lauzīt nākas ne tikai darba algas saņēmējiem, bet arī to izmaksātājiem. Cenšoties mazināt sociālo nevienlīdzību, ir palielināta minimālā alga (no 380 eiro uz 430 eiro), mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad) un ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23% uz 20%, 23% vai pat 31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Tāpat, saskaņā ar reformas nestajām izmaiņām, palielināts atvieglojums par apgādājamo (no 175 eiro līdz 200 eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (no 10,5% uz 11% darba ņēmējiem un no 23,59% uz 24,09% darba devējiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pabeigt augstskolu, lai kļūtu par bezdarbnieku

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 10.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs piektais 2017. gada absolvents, kurš Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā ieguva diplomu tiesību zinātnēs, 2019. gadā bija reģistrēts kā bezdarbnieks.

Atgādināšu, ka 2017. gadā tika sākts augstskolu absolventu monitorings, kura laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam, un to, kā nākamajos gados izvērtās absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt.

Fragments no raksta

2019. gadā vidējā alga Latvijā pirms nodokļu nomaksas bija 1076 eiro mēnesī (CSP dati), bet minimālā alga - 430 eiro mēnesī. No visiem 2017. gada augstskolu bakalauru programmu absolventiem divās programmās absolventu vidējā alga 2019. gadā bija teju vai divkārt lielāka par vidējo algu valstī. Vislielākos vidējos ienākumus 2019. gadā no visām bakalaura programmām, kuras tika pabeigtas 2017. gadā, uzrādīja Rīgas Stradiņa Universitātes zobārstniecības speciālisti, kuriem vidējā alga mēnesī pirms nodokļiem bija 2497 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pakāpeniski ieviesīs minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas

Dienas Bizness, 25.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu darba ņēmēju, īpaši mikrouzņēmumos nodarbināto, sociālo aizsardzību, otrdien, 25. augustā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts priekšlikums noteikt minimālo obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu. Modelis paredz pakāpenisku minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas ieviešanu trīs gadu laikā, lai tas pilnībā darbotos jau no 2018. gada.

«Līdz šim ir noteiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet nav noteikts zemākais to apmērs. Tas rada divas milzīgas problēmas darba ņēmējiem, pārsvarā mikrouzņēmumu darbiniekiem, par kuriem veiktās sociālās iemaksas nav pietiekamā apmērā. Pirmkārt, šī cilvēku grupa ir neaizsargāta, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, piemēram, saslimstot, zaudējot darbu vai dodoties bērna kopšanas atvaļinājumā. Otrkārt, šie cilvēki ar savām sociālajām iemaksām nespēj nodrošināt sev pat minimālo pensijas apmēru. Tas noved pie nevienlīdzīgas situācijas, jo pārējiem nodokļu maksātājiem nākas to kompensēt no savām iemaksām, nemaz nerunājot par to, ka šī sabiedrības daļa neatbalsta arī šodienas pensionārus. Tas rada slogu arī pašvaldībām,» skaidro Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1.janvārī noteikta minimālā mēnešalga bija 21 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī, no kurām Latvijā tā bija ceturtā zemākā, liecina ES statistikas departamenta "Eurostat" piektdien publicētie dati.

Latvijā minimālā alga pašlaik ir 500 eiro mēnesī. Mazāka tā noteikta vien Bulgārijā (332 eiro mēnesī), Ungārijā (442 eiro mēnesī) un Rumānijā (458 eiro mēnesī).

700 eiro mēnesī valsts noteiktā minimālā alga nepārsniedz arī Horvātijā (563 eiro), Čehijā (579 eiro), Igaunijā (584 eiro), Polijā (614 eiro), Slovākijā (623 eiro) un Lietuvā (642 eiro).

Savukārt vislielākā minimālā mēnešalga ES pašlaik ir Luksemburgā (2202 eiro mēnesī), kurai seko Īrija (1724 eiro), Nīderlande (1685 eiro), Beļģija (1626 eiro) un Vācija (1614 eiro).

Lielākā minimālā mēnešalga ES ir 6,6 reizes prāvāka nekā mazākā blokā noteiktā minimālā alga, bet, izslēdzot cenu līmeņa atšķirības dažādās valstīs, lielākās un mazākās minimālās algas attiecība blokā ir 1:2,7, proti, Bulgārijā tā ir 623 pirktspējas paritātes standarti (PPS), bet Luksemburgā - 1668 PPS.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Igaunijā vienojas par minimālās mēnešalgas paaugstināšanu līdz 820 eiro

LETA--BNS, 12.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Arodbiedrību konfederācijas un Igaunijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji vienojušies, ka minimālā alga 2024.gadā būs 820 eiro mēnesī jeb par 95 eiro lielāka nekā pašlaik..

Tas ir lielākais minimālās algas pieaugums gadā pēdējo desmitgažu laikā.

Arodbiedrību konfederācijas priekšsēdētājs Jāns Hendriks Tomels ir apmierināts ar panākto vienošanos.

"Pie sarunu galda panāktais rezultāts - minimālā bruto alga 820 eiro mēnesī - palīdzēs kompensēt inflācijas izraisīto minimālās algas pirktspējas samazināšanos un uzlabos daudzu ģimeņu ekonomisko situāciju," teica Tomels.

Vienošanās rezultātā minimālā alga palielināsies par 13% un veidos 42% no Igaunijas Bankas prognozētās vidējās algas 2024.gadā.

Igaunijas Darba devēju konfederācijas vadītājs Arto Āss sacīja, ka otrdienas vienošanās ņem vērā gan pavasarī parakstīto saprašanās memorandu par minimālo algu, gan uzņēmumu faktisko situāciju un perspektīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Vidējā neto darba samaksa Latvijā - 622 eiro

Lelde Petrāne, 29.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 3. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 847 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 18 eiro jeb 2,2 %, kas ir nedaudz zemāks gada pieauguma temps kā šā gada 2. ceturksnī (3,3 %).

Privātajā sektorā vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 828 eiro, sabiedriskajā sektorā – 885 eiro, bet vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 840 eiro. Gada laikā privātajā sektorā algas auga nedaudz straujāk nekā sabiedriskajā – attiecīgi 2,3 %, un 1,9 %.

2016. gada 3. ceturksnī vidējā neto darba samaksa valstī bija 622 eiro, un, salīdzinot ar pagājušā gada 3. ceturksni, tā pieauga par 1,7 %. Reālā neto darba samaksa, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu par 0,2 %, pieauga par 1,5 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

No inflācijas glābjas ar mazākiem nodokļiem un lielākām algām

Māris Ķirsons, 08.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs, Nīderlandē, Francijā un Vācijā paaugstina minimālās algas, Austrija, Francija un Spānija samazina uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, bet Spānija ievieš pagaidu nodokli bankām un enerģētikas uzņēmumiem.

To liecina BDO pētījums par Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Vācijas, Austrijas, Francijas, Spānijas, Zviedrijas, Somijas un Nīderlandes nodokļu izmaiņām, kuras stājās spēkā 2023. gadā, un valstu atbalsta un atvieglojumu sistēmām iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

“Visas pārmaiņas var klasificēt divās lielās grupās: labās un sliktās ziņas nodokļu maksātājiem — gan uzņēmējiem, gan lielo un mazo algu saņēmējiem,” kopējo nodokļu izmaiņu virzienu raksturo AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Lai saglabātu savu valstu uzņēmumu konkurētspēju un iedzīvotāju pirktspēju, daudzas Eiropas Savienības valstis 2023. gadā saglabā samazinātās akcīzes nodokļa likmes energoresursiem, apcirptas arī pievienotās vērtības nodokļa likmes, un tās sniedz atbalstu mazo ienākumu saņēmējiem. “Vairākās valstīs no 2023. gada ir palielināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums un samazinātas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes vai slieksnis, no kura piemēro noteikto šī nodokļa likmi,” stāsta J. Zelmenis. Viņš norāda, ka tieši Baltijas valstis bija inflācijas pieauguma līderos visā Eiropas Savienībā, tomēr atšķirībā no citām bloka valstīm par labākajām zālēm tika uzskatīta pabalstu un atbalsta sistēma, kamēr citviet bez šāda risinājuma tika īstenota arī pievienotās vērtības nodokļu likmju samazināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minimālās mēneša darba samaksas celšanas rezultātā vēl lielākam skaitam strādājošo oficiālā alga būs mazāka par valstī noteikto, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šodien valdībā tiks skatīts noteikumu projekts par minimālās mēnešalgas apmēru un minimālās stundas tarifa likmes aprēķinu. Minimālā mēnešalga Latvijā 2016. gadā pieaugs par 10 eiro un sasniegs 370 eiro. Savukārt minimālo stundas tarifa likmi aprēķinās pēc īpašas formulas, kur valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiks izdalīta ar normālā darba laika stundu skaitu mēnesī. Pašlaik minimālā stundas tarifa likme ir 2,166 eiro. Jaunā kārtība nepieciešama, lai izskaustu dažādu darba algu pa mēnešiem un citas nepilnības esošajā aprēķina sistēmā, vēstīts noteikumu projekta anotācijā. Tā nākamgad minimālā stundas tarifa likme, piemēram, piecu darba dienu un 40 stundu nedēļā atkarībā no mēneša būs no 2,01 līdz 2,20 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neceļot minimālo algu straujāk, iedzīvotāji turpinās doties uz valstīm, kur minimālā alga ir lielāka, šorīt kanāla LNT raidījumā 900 sekundes sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ašeradens atbalsta Labklājības ministrijas priekšlikumu celt minimālo algu par 37 eiro - no pašreizējiem 370 eiro uz 407 eiro, jo tam esot fundamentāli argumenti.

Ministrs informēja, ka šogad kopējais algu līmenis valstī augs par 5%, līdz ar to nevajadzētu būt problēmām minimālo algu celt par 20 eiro, tomēr politiskajai diskusijai jānotiek par straujāku minimālās algas celšanu.

«Jādod signāls tiem cilvēkiem, kas brauc atpakaļ, ka minimālā alga augs. Piemēram, Igaunijā minimālā alga patlaban ir 430 eiro, bet no nākamā gada tā būs 470 eiro. Līdz ar to minimālās algas starpība Latvijā un Igaunijā būs 100 eiro. Tāpēc liela daļa Latvijā strādājošo pieņem lēmumu doties strādāt uz Igauniju,» komentēja ekonomikas ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Minimālajai algai ir jābūt vienā līmenī ar neapliekamo minimumu

Vita Zariņa, Dr.oec., Ekonomikas un kultūras augstskolas profesore, 23.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada 1. janvāra minimālā alga Latvijā pieaugusi no līdzšinējiem 500 eiro līdz 620 eiro mēnesī, lai gan šajā jautājumā jau tradicionāli sadūrās uzņēmēju organizāciju un arodbiedrību viedokļi.

Daļa viedokļu paudēju norādīja, ka tas ir mēģinājums atbildību par nabadzības risku mazināšanu ir uzlikt tikai uz uzņēmēju pleciem, bet Valsts kontroles pārstāvji aicināja strādāt efektīvāk un divu cilvēku vietā, kuri saņem minimālo algu, nodarbināt vienu ar lielāku algu un lielāku atbildību. Domājot par minimālās algas pieaugumu un ietekmi uz ekonomiku, šo jautājumu vajadzētu skatīt gan korelācijā ar neapliekamo minimumu un iztikas slieksni.

No vienas puses ir skaidrs, ka minimālās algas pieaugums ir nepieciešams, lai gan var diskutēt par to, cik lielā mērā tas palīdzēs mazināt nabadzības riskus un uzlabot konkurētspēju ar Lietuvu un Igauniju, kur minimālā alga no šī gada janvāra ir attiecīgi 840 eiro un 725 eiro mēnesī. No otras puses, jāapzinās, ka arī uzņēmējiem nauda neaug kokos. Lai palielinātu algas, daļa uzņēmēju pieņems lēmumu par preču un/vai pakalpojumu cenu paaugstināšanu, ko atkal iegādāsies cilvēki, daļa no kuriem saņem minimālo algu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neišateles kantons var turpināt plānu ieviest minimālo algu, lēmusi Šveices augstākā tiesa, ziņo thelocal.ch.

Neišateles kantona iedzīvotāji par minimālās algas noteikšanu nobalsoja jau 2011. gadā, un tika pieņemts lēmums to noteikt 20 Šveices franku apmērā.

Tomēr plāna ieviešana tika apturēta, jo vairākas profesionālās organizācijas un privātpersonas to apstrīdēja tiesā. Tagad tiesa lēmusi, ka ierosinātā minimālā alga 20 franku apmērā «atbilst konstitucionālajam ekonomiskās brīvības principam un federālajiem likumiem». Kantonam ir tiesības ieviest sociālās politikas pasākumus, un minimālās algas noteikšanu daļēji motivē sociālie mērķi. Tomēr, lai nodrošinātu, ka minimālā alga neietekmē ekonomisko brīvību, tā jānosaka salīdzinoši zemā līmenī, kas atbilst šim gadījumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Virsstundu apmaksas sastrēgums

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 07.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā vien izskatās, ka ģenerālvienošanās noslēgšana būvniecības nozarē ir iestrēgusi uz nezināmu laiku. To «iestrēdzinājis» grozījums Darba likumā, kas ietver punktu, ka ģenerālvienošanos noslēgušie uzņēmumi varēs iekšienē vienoties par virsstundu apmaksu, bet ne mazāk kā 50% apmērā no darba algas.

Faktiski tas nozīmē to, ka daļa uzņēmumu – tie, kas noslēguši ģenerālvienošanos – varēs maksāt uz pusi mazākas piemaksas par virsstundām nekā citi uzņēmumi. Pret to protestē gana dažādi interešu grupējumi, tikai katrs savu motīvu dēļ. Piemēram, tiesībsarga iebildumi pamatojas visai populistiskos argumentos, ka tas pasliktinās šo uzņēmumu darbinieku stāvokli salīdzinājumā ar citiem strādājošajiem. Tas nekas, ka ģenerālvienošanās dēļ darbinieku minimālā alga nozarē ievērojami pārsniegs minimālo algu valstī.

Tiesībsargs savā retorikā lieto pat tik prastus argumentus kā to, ka nevar izsvērt, kāda minimālā alga nozarē ir ievērojami vairāk nekā valstī noteiktā minimālā alga. Par to tiešām var diskutēt bezgalīgi, ja ir vēlme, bet var arī ieslēgt veselo saprātu. Skaidrs, ka ģenerālvienošanos, nosakot minimālo algu nozarē, slēdz tur, kur ir liela ēnu ekonomika, aplokšņu algas, kas apgrūtina godīgu konkurenci publiskajos iepirkumos. Un, vēloties pietuvināt oficiālo minimālo algu nozarē tai, kas tiek maksāta reāli, tostarp aploksnē, skaidrs, ka nav runa par desmit vai divdesmit eiro pielikumu. Tas ir labs nozares pašregulācijas mehānisms godīgas un legālas algas virzienā, un sākt spekulēt, vai ģenerālvienošanās ietvertā minimālā alga nozarē ir pietiekami liela salīdzinājumā ar valstī noteikto, nezin vai ir prāta darbs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Strādājoši nabagi – Latvijas realitāte

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 08.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamais budžets būs nopietns tests valdībai. Dienvidu kaimiņi plāno celt ne tikai minimālo algu līdz 607 eiro, bet arī paaugstināt neapliekamo minimumu līdz 400 eiro. Tā tvīto ekonomists Dainis Gašpuitis, ar dienvidu kaimiņiem domājot, protams, Lietuvu.

Jāpiebilst, ka Igaunijā jau pašlaik minimālā alga ir 540 eiro, bet neapliekamais minimums – 500 eiro. Latvijā minimālā alga ir 430 eiro kombinācijā ar ļoti sarežģīto diferencēto neapliekamo minimumu, no kura visvairāk iegūst strādājošie bez apgādājamiem. Tiesa, ir arī neliels prieciņš – alkohols mums ir lētāks nekā igauņiem. Ja nopietni, tas nozīmē, ka Latvija būs Baltijas valsts ar viszemāko minimālo algu un nedraudzīgāko neapliekamā minimuma sistēmu, kas noteikti nemazina nevienlīdzību, bet padziļina strādājošo nabadzību. Jāteic, ka viena no Latvijas lielākajām problēmām, kuru ir samērā grūti atrisināt, ir strādājošo cilvēku nabadzība. Ja, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 20% nodarbināto jeb piektā daļa saņem minimālo algu, kas uz rokas ir tikai nedaudz virs 300 eiro, tad secināms ir tikai viens: Latvijā ir vesela grupa cilvēku, kas strādā algotu darbu, taču pēc būtības atrodas uz nabadzības sliekšņa. Nenoliedzami, daļa no šiem cilvēkiem saņem algu arī aploksnē, taču ne jau visi 20%. Šiem cilvēkiem nevar arī palīdzēt ar neapliekamā minimuma celšanu, jo, nosakot to, piemēram, 500 eiro apmērā kā Igaunijā, minimālās algas saņēmēji to nevarēs izmantot pilnā apmērā, jo ir pārāk mazi ienākumi. Vispār jāteic, ka strādājošiem ar salīdzinoši zemiem ienākumiem nav iespējams palīdzēt ar fiskāliem instrumentiem. Tiklīdz neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādājamiem pārsniedz darba algu, tā strādājošais tos nevar izmantot pilnā apmērā. Tas pats attiecas uz attaisnotajiem izdevumiem par veselību un izglītību un uzkrājumiem trešajā pensiju līmenī. Proti, ja divu bērnu māmiņas neapliekamais minimums kopā ar atvieglojumiem par diviem bērniem ir algas apmērā vai to pārsniedz, attaisnotos izdevumus izmantot nav iespējams. Tātad ar neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādājamiem celšanu vien strādājošiem ar zemiem ienākumiem palīdzēt nevar. Ir jāceļ minimālā alga, pret ko gan iebilst darba devēji. Taču, ja pašreizējos Latvijas ekonomikas apstākļos uzņēmēji apgalvo, ka minimālā alga, piemēram, 500 vai 550 eiro bruto apmērā ir pārmēru liels slogs, tad, domāju, ir visas tiesības jautāt, vai šādam biznesam ir jēga pastāvēt. Vislabākais variants, protams, ir gan minimālās algas, gan neapliekamā minimuma vienlaicīga palielināšana. Tas gan atkarīgs no budžeta iespējām. Taču jāuzsver - minimālās algas celšana ir jārisina nekavējoties. Tas nav normāli, ja strādājošs cilvēks, kas nodarbināts pilnas slodzes darbā, uz rokas saņem atalgojumu, kas ir vienāds ar Centrālās statistikas pārvaldes aprēķināto nabadzības riska slieksni. Tas jāapzinās arī uzņēmējiem un jāsaprot, ka nevar savu konkurētspēju balstīt uz nabadzības rēķina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik tiek strādāts, lai noteiktu vienotus principus minimālās algas aprēķināšanai, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" sacīja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

"Tas, pie kā mēs šobrīd strādājam, ir vienotas minimālās algas noteikšana visā Eiropas Savienībā," sacīja ministrs.

Viņš gan uzreiz precizēja, ka notiek darbs, lai noteiktu principus, kādā veidā tiek aprēķināta ikgadējā minimālā alga.

Augulis arī piebilda, ka pašlaik minimālās algas apjomam Eiropas Savienībā (ES) Latvija pietuvināties nevar, taču var strādāt, lai tuvinātos principiem, kā tas tiekot darīts.

Tāpat viņš norādīja, ka Latvijai būs jāatgriežas pie neapliekamā minimuma celšanas, sevišķi ņemot vērā to, ka to dara Lietuva un Igaunija.

Pašlaik minimālā alga ir 620 eiro, bet no nākamā gada minimālā alga Latvijā būs 700 eiro.

Tikmēr, piemēram, Igaunijas Arodbiedrību konfederācijas un Igaunijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji vienojušies, ka minimālā alga 2024.gadā būs 820 eiro mēnesī jeb par 95 eiro lielāka nekā pašlaik.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LDDK: LM piedāvā pārāk strauju lēcienu minimālās algas palielināšanā

LETA, 05.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrija (LM) piedāvā pārāk strauju lēcienu minimālās algas palielināšanā, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

LM piedāvā, ka minimālā alga varētu būt puse jeb 50% no iepriekšējā gada vidējās algas. Attiecīgi 2023.gadā minimālā alga pašreizējo 500 eiro vietā būtu 640 eiro.

Sākotnēji ministrija bija izstrādājusi piedāvājumu minimālo algu nākamgad celt līdz 640 vai 700 eiro, tomēr tagad esot kļuvis skaidrs, ka palielinājums līdz 700 eiro būtu pārāk straujš.

Savukārt LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone aģentūrai norādīja, minimālajai darba algai valstī jābūt 42% līdz 45% no iepriekšējā perioda vidējās algas. LM piedāvātais kāpums ir aptuveni par 28% lielāks.

Viņa norādīja, ka, lai nodrošinātu samērīgumu, minimālo atalgojumu būtu jāaktualizē ik gadu pēc noteiktiem kritērijiem, piemēram, vienojoties par to, cik procenti no iepriekšējā perioda vidējās algas vai konkrētajam gadam prognozētās vidējās algas tā būs.

Komentāri

Pievienot komentāru