Eksperti

Valsts pārvaldes pakalpojumiem jāatbilst iedzīvotāju vajadzībām

Zane Driņķe, Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne, 24.11.2022

Jaunākais izdevums

Joprojām aktīvi notiek jaunās valdības veidošana, un tieši no jaunās valdības būs atkarīgs, kā turpmākos gadus strādās valsts pārvalde, cik efektīva tā būs un cik kvalitatīvus pakalpojumus sniegs Latvijas iedzīvotājiem.

2022. gada rudenī veiktais pētījums “Valsts pārvaldes efektīva darbība konkurētspējas paaugstināšanai” parāda, ka situācija valsts pārvaldē diemžēl ir sliktāka, nekā mēs domājām. No vienas puses, izkristalizējās visiem jau labi zināmas lietas – funkciju dublēšanās ministrijās, pārmērīga birokrātija, no otras – izglītības un izpratnes trūkums par vadību un procesiem.

Ir virkne dokumentu, atskaišu, formālu pieeju, ierēdņiem nav saprotams, kas ir valsts pārvalde, kādi uzdevumi jāveic, par efektivitāti nemaz nerunājot. Situāciju vēl vairāk sarežģī politisko spēku nevēlēšanās un nespēja sadarboties, lai kopīgi veidotu labāku valsts pārvaldi, sadarbība nenotiek nevienā līmenī. Situācija kopumā ir neatbilstoša valsts attīstības virzienam.

Klienta vajadzības pirmajā vietā

Stāstot studentiem par efektīvu saimniekošanu, vienmēr kā labu un uzskatāmu piemēru minu dārzu veidošanas principu Japānā. Veidojot dārzu dizainu, vispirms tiek atļauts apmeklētājiem “iemīt taciņas”, lai redzētu, kā realitātē cilvēki pārvietosies un tikai tad šos ceļus praktiski izveido. Tieši tādai pašai domāšanai jābūt, veidojot valsts pārvaldes pakalpojumus – tie jāplāno tā, lai tie izrietētu no iedzīvotāju vajadzībām, būtu vienkārši, ātri un ērti, nevis pakļauti birokrātu fantāzijām. Izvērtējot daudzas sistēmas, šķiet, ka vairākas no tām kā, piemēram, eds.vid.gov.lv, latvija.lv un citas, nav radītas, domājot par lietotāju.

Visa centrā jābūt cilvēkam – ko viņš lieto, ko viņš vēlas, kas vispār ir nepieciešams. Tikai pēc tam tiek plānoti un pakārtoti cilvēkresursi – to apjoms, kompetences, lai varētu šo lietotāju vēlmes apmierināt. Un tikai tad seko procesi un digitalizācija, kas arī ir tikai rīks, lai apmierinātu klientu vajadzības.

Digitalizācijas jautājums valsts pārvaldē ir ārkārtīgi būtisks un reizē sāpīgs – vai vispār, cik daudz, ar kādām metodēm. Taču pirms pieņemt lēmumu primāri jāņem vērā lietotāja intereses. Vairākkārt piesauktais valsts modernizācijas plāns nevar tikt īstenots, ja nav apzinātas sabiedrības vajadzības. Lai pamatotu Latvijas darbības, bieži vien atsaucamies uz citu valstu pieredzi. Pēdējā laikā valsts pārvaldes kontekstā bieži tiek pieminēta Somija. Jā, šajā valstī valsts pārvaldē strādājošo skaits uz citu Eiropas valstu fona ir salīdzinoši liels, taču nevar vadīties tikai pēc viena rādītāja, neskatot sistēmu kopumā, ja tā ir būvēta pilnīgi citādāk. Protams, publiskajā telpā minot šādus salīdzinājumus, tie varbūt uz brīdi cilvēku prātus nomierina, taču vienlaikus attālina mūsu sistēmas sakārtošanu.

Pētījumā izdarītie secinājumi cieši sasaucas ar Valsts kontroles galvenajiem secinājumiem pēc revīzijas par valsts pārvaldes reformas plāna izpildi. Tā, piemēram, Administratīvi teritoriālās reformas kontekstā formāli ir izdarīts, bet praksē attiecībā uz resursu, īpaši, uz cilvēkresursu optimizāciju ir pavisam cita aina.

Ieteikumi valsts pārvaldes restartam

Katrai ministrijai būtu jāsāk darbs/jāveic “restarts”, pieaicinot ekspertu no privātā sektora, lai izvērtētu lietderību procesiem un cilvēkresursiem. Pašu spēkiem valsts pārvalde ar šo uzdevumu diemžēl galā netiks, tā nevar sakārtot sistēmu tā, lai tā būtu vērsta uz sabiedrību un strādātu sabiedrības labā. Protams, ir jāvērtē, kādi tieši eksperti no privātā sektora tiek pieaicināti. Tomēr to ir vērts darīt pat tad, ja jaunievēlētajiem/jaunā sasaukuma politiķiem visu pilnvaru termiņu nāksies veltīt tikai tam, lai sakārtotu šos procesus. Tas noteikti atmaksāsies gan pašām partijām, gan sabiedrībai kopumā. Šajā situācijā, kad jau notiek daudzu funkciju dublēšanās, ir pilnīgi nepieņemama vēl vienas jaunas ministrijas izveide.

Veicot funkciju auditu, parādīsies, kur ir lieki cilvēkresursi, kā arī, kā samazināt birokrātiju, kur to vien ir iespējams. Ir skaidrs, ka daudzi resursi ir mazināmi, apvienojot funkcijas. To, ka funkciju dublēšanās notiek, pētījumā atzīst gan eksperti, gan paši ministriju pārstāvji. Nākamais solis – ministrijām ir jāsadarbojas, lai kalpotu sabiedrībai, nevis politisko partiju “kaujas laukam”. Vispirms ir jākoncentrējas uz to, kā ierēdnim nopelnīt algu, nevis kā to tērēt, un šajā jautājumā nepieciešama cieša sadarbība ar sociālajiem partneriem.

Uzņēmēju organizācijas jau ilgstoši devušas precīzas vadlīnijas, formulējušas mērķus un stratēģijas valdībai, precīzi norādot, kas ir jādara, lai valsts varētu nopelnīt. Atliek tikai vienoties par virzību un aktivitātēm, kā valsts var sevi nopozicionēt pasaulē. Eksporta veicināšana, vienlaikus konkurētspējas paaugstināšana. Veicot procesu un cilvēkresursu auditu, varēs arī pamatoti runāt par valsts pārvaldē strādājošo skaita samazināšanu par 30% atbilstoši iedzīvotāju skaitam un korelācijā ar valsts rezultātiem un darbību. Nav jau runa par mehānisku samazināšanu, bet atbilstoši valsts spējai nopelnīt un uzturēt lielu valsts pārvaldi, sniegt kvalitatīvus pakalpojumus sabiedrībai. Tad arī būs loģisks un saprotams pamats runāt par lielāku algu valsts pārvaldē strādājošajiem.

Protams, valsts nav tieši salīdzināma ar uzņēmumu. Un tieši tāpēc, ka ministri uzņemas daudz lielāku atbildību (atbildība par visu sabiedrību) nekā uzņēmuma vadītājs par uzņēmumu, kuru vajadzības gadījumā var arī nolikvidēt, ļoti ceru, ka ministri izvēlēsies iet šo nepateicīgo, bet sabiedrībai tik ļoti vajadzīgo ceļu, veidojot valsts pārvaldi, kas gan kalpo sabiedrībai, gan vairo valsts kopējo labklājību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa augstskolas Turība Satversmes sapulce par Turības jauno rektoru vienbalsīgi ievēlēja Turības Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāni, asociēto profesori Zani Driņķi, kura jaunos amata pienākumus sāks pildīt no šī gada 1. jūlija.

Savukārt līdzšinējais, ilggadējais rektors Aldis Baumanis turpmāk savus spēkus veltīs stratēģiskajiem un pārstāvniecības jautājumiem, darbojoties kā Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes priekšsēdētājs.

Atsaucoties Biznesa augstskolas Turība rektora Alda Baumaņa lūgumam, augstskolas valde Satversmes sapulcei kā atbilstošāko kandidāti rektora amatam ieteica Uzņēmējdarbības fakultātes dekāni, Ph.D, asociēto profesori, Biznesa augstskolas Turība Goda profesori Zani Driņķi.

“Ar Turību profesore Z. Driņķe ir saistīta jau 20 gadus, un šajos gados viņa ir apliecinājusi savas zināšanas, pieredzi, profesionalitāti un stratēģisko redzējumu, kas ir ļoti svarīgi elementi, lai veiksmīgi varētu pildītu augstskolas rektora pienākumus un mērķtiecīgi virzītu augstskolu tālāk uz sasniegumiem. Papildu racionālām lietām būtiska ir arī emocionālā piederība Turības kolektīvam, un profesorei tāda noteikti piemīt, esot vienai no Turības līderiem,” uzsver Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Imants Bergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.jūlija Biznesa augstskolas "Turība" rektora pienākumus sākusi pildīt līdzšinējā augstskolas Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne, asociētā profesore Zane Driņķe, informē augstskola.

Sniedzot savu redzējumu par studiju procesa attīstības virzieniem un pilnveidi, Driņķe uzsvērusi ilgtspējīgas attīstības lomu, kurai būtu nepieciešams caurvīt visu augstskolas darbību, kā arī starptautiskas vides un atpazīstamības veicināšanu.

Tāpat kā vienu no darbības prioritātēm jaunievēlētā rektore saredz lietišķās universitātes statusa saglabāšanu, kā arī "tiekšanos uz lietišķo zinātni uzņēmējdarbībā, tiesību jomā, informāciju tehnoloģijās, komunikācijās, kā arī tūrismā un viesmīlībā".

Driņķi rektores amatā "Turība" Satversmes sapulce vienbalsīgi ievēlēja 24.maijā.

Līdzšinējais rektors Aldis Baumanis ieņems "Turības" Attīstības padomes priekšsēdētāja amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) akcionāru sapulcē 3.martā apstiprināta kompānijas pagaidu padome, informē Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji.

LVM padomē iecelta Zane Driņķe, Mārtinš Gaigals, Sintija Ķikste, Mārtiņš Līdums un Edvīns Zakovics.

ZM atzīmē, ka Driņķe ir biznesa augstskolas "Turība" profesore ar kompetencēm budžeta plānošanā, personālvadībā, stratēģisko plānu izstrādē un vadībā, kā arī kvalitātes vadības sistēmas pilnveidē un kontrolē.

Gaigals ir meža nozares stratēģijas un investīciju plānošanas eksperts. Tāpat viņš pārzina uzņēmumu attīstības procesu virzību, inovatīvu ideju ieviešanu un datu apstrādi.

Ķikstei ir kompetence starptautiskajā sadarbībā un publiskā iepirkuma procesa plānošanas, vadīšanas un uzraudzības jautājumos.

Savukārt Līdums ir meža nozares eksperts ar pieredzi iestāžu vadības jautājumos, meža nozares normatīvajā regulējumā un kompetencēm meža nozares zinātnisko un izglītības jautājumu integrēšanā uzņēmuma darbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Kardinālas pārmaiņas Latvijas valsts mežu valdē

Māris Ķirsons, 02.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā mežu apsaimniekošanas uzņēmuma a/s Latvijas valsts meži (LVM) valdē vairs nestrādās valdes locekļi – Jānis Lapiņš, Toms Reiziņš un Jānis Stankevičs. Viņu vietā iecelti četri pagaidu valdes locekļus no uzņēmuma darbinieku vidus - Valdis Kalns, Māris Kuzmins, Dainis Reķelis un Ieva Rove.

To paredz LVM padomes sēdē pieņemtais lēmums. Proti, 2023. gada 2. maijā LVM padomes sēdē pieņemts lēmums, ka trīs LVM valdes locekļi – Jānis Lapiņš, Toms Reiziņš un Jānis Stankevičs, ir zaudējuši padomes uzticību, nespējot demonstrēt vienotu un saliedētu savstarpējo sadarbību, tādējādi radot riskus uzņēmuma labai korporatīvajai pārvaldībai, drošībai un attīstībai. Sekojoši šim lēmumam, LVM pagaidu padome nekavējoties atsauc šos uzņēmuma valdes locekļus.

Putniņš paliek amatā

LVM valdi turpinās vadīt Pēters Putniņš. Lai nodrošinātu uzņēmuma darbības nepārtrauktību, LVM pagaidu padome ir ievēlējusi četrus pagaidu valdes locekļus no uzņēmuma darbinieku vidus: Valdis Kalns, Māris Kuzmins, Dainis Reķelis un Ieva Rove. Vienlaikus ir uzsākts AS “Latvijas valsts meži” četru pastāvīgo valdes locekļu nominācijas process. Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajam, LVM valdes pagaidu locekļi ir ievēlēti uz noteiktu laiku, līdz būs noslēdzies jaunās uzņēmuma valdes nominācijas process, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Par Turības Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāni kļūs doktore Evija Kļave

Db.lv, 14.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar jauno mācību gadu par Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāni kļūs Komercdarbības katedras docente, socioloģe un sertificēta mediatore Dr.sc.soc. Evija Kļave, kuras pārziņā būs jautājumi saistībā ar fakultātes stratēģisko un finanšu vadību, studiju programmu plānošanu, īstenošanas uzraudzību un kvalitātes vadību, kā arī ar nacionālo un starptautisku akreditāciju, zinātnisko un pētniecisko darbību.

Vakance uz Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāna amatu kļuva aktuāla, kad līdzšinējā dekāne Zane Driņķe kopš šī gada jūlija tika ievēlēta par Turības rektori.

Ar Biznesa augstskolu Turība Evija Kļave ir saistīta kopš 2020. gada, pasniedzot Uzņēmējdarbības vadības fakultātes bakalaura un maģistra studiju programmu studentiem tādus studiju kursus kā “Konfliktu risināšana un mediācija”, “Stratēģiskā un pārmaiņu vadība”, “Cilvēkresursu vadība un attīstība”, “Laika plānošana”, “Analītiskā domāšana”, “Taktiskā plānošana un stresa vadība” un “Pētījumu dizains un prognozēšana”. Vadītājas pieredzi E.Kļave ir ieguvusi kā ilggadīga nodibinājuma “Baltic Institute of Social Sciences” valdes locekle un vadošā pētniece, nacionālu un starptautisku projektu vadītāja, Sertificētu mediatoru padomes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pagaidu padome jaunā, mazākā sastāvā iecelta uz vēl vienu termiņu, kā arī ir palielinātas padomes locekļiem algas, liecina LVM publiskotā informācija par šogad februāra sākumā akcionāru ārkārtas sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Pagaidu padomē atkārtoti iecelta līdzšinējā padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe, tāpat darbu padomē turpinās padomes loceklis Mārtiņš Līdums, kurš iecelts par padomes priekšsēdētājas vietnieku, un padomes locekle Sintija Ķikste.

Vienlaikus darbu pagaidu padomē vairs neturpina Mārtiņš Gaigals un Edvīns Zakovics.

Padomes locekļu pilnvaru termiņš, tāpat kā ieceļot amatā 2023.gada martā, ir līdz brīdim, kad LVM akcionāru sapulce padomes locekļu amatā iecels viņus vai citus kandidātus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma noteiktajā nominēšanas kārtībā, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu.

Vienlaikus akcionāru ārkārtas sapulcē nolemts padomes priekšsēdētājai palielināt algu no līdzšinējiem 3764 eiro mēnesī līdz 4119 eiro mēnesī, bet padomes priekšsēdētājas vietniekam un padomes loceklei - no 3386 eiro mēnesī līdz 3707 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK prezidenta amatā pārvēlēts Aigars Rostovskis, ievēlēta jauna padome

Db.lv, 22.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) biedru sapulcē 22.martā LTRK prezidenta amatā uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem pārliecinoši tika pārvēlēts Aigars Rostovskis un ievēlēta jauna padome.

LTRK biedru sapulcē prezidenta amatam bija viens kandidāts – esošais LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Sapulcē kopumā piedalījās 293 uzņēmumu, kurā, atbalstot A. Rostovska pārvēlēšanu, tika atdotas 281 balsis, līdz ar to A. Rostovskis ar pārliecinošu biedru balsu vairākumu Prezidenta amatā pārvēlēts uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem.

Uzrunājot biedrus, Aigars Rostovskis pauda: “Pirmkārt, vēlos izteikt pateicību visiem LTRK biedriem par atbalstu un iespēju vadīt Latvijas lielāko uzņēmumu organizāciju nākamos trīs gadus. Lai gan ārējie apstākļi nav viegli, ar ģeopolitisko neskaidrību, Ukrainas karu un ekonomikas sabremzēšanos, mums ir jāpieliek visas pūles, lai stiprinātu LTRK. Mēs atbalstīsim biedrus eksporta darbībās un fokusēsimies uz privātā kapitāla interešu aizstāvību, kā arī uz LTRK pakalpojumu klāsta paplašināšanu un uzlabošanu, tāpat arī uz starptautiskajām aktivitātēm. Valstiskā līmenī mūsu galvenais uzdevums ir būtiski samazināt birokrātiju, kas neprasa naudu, bet gan politisko gribu.”

Komentāri

Pievienot komentāru