Pakalpojumi

Vecajām riepām ir jānonāk pie pārstrādātājiem

Jānis Goldbergs, 31.07.2019

Jaunākais izdevums

Visi Latvijas autobraucēji maksā par riepām. Maksā arī to daļu, kas iekļauta riepu cenā un paredzēta to pārstrādes nodrošināšanai, tomēr nolietotās riepas atrodas mežos, grāvmalēs un krautuvēs, bet pārstrādātājiem to trūkst.

Kāpēc tā, kas tiek darīts, lai riepas nokļūtu līdz pārstrādātājiem un kādas ir cerības, ka sistēma tiks sakārtota, Dienas Bizness aicināja skaidrot Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas vadītāju Tīnu Lūsi. Asociācija daļēji pārstāv visus riepu apsaimniekošanā iesaistītos posmus. Tās dibinātāji ir gan importētāji, gan ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumi vai īsāk apsaimniekotāji, kā arī pārstrādātāji.

Fragments no intervijas

Par riepu problēmu kā tādu ir zināms jau gadu desmitiem, bet tikai pēdējos gados riepu apsaimniekošanā iesaistītie apvienojušies asociācijā. Kādēļ tagad tādas aktivitātes? Ir īpaša situācija?

Visu laiku problēmu kaut kā risina, tomēr rezultāts ir vecais. Pagājušajā gadā mūsu asociācijas dibināšanas iniciatori konstatēja, ka nekārtību ir pārāk daudz, ka ir pienācis laiks pie viena galda sēsties visiem iesaistītajiem un radīt ilgtspējīgu vīziju šajā jautājumā.

Riepu apsaimniekošanas ķēdē ir trīs tipu uzņēmumi, un pirmie ir riepu importētāji. Kāda ir viņu atbildība?

Importētājiem ir divas izvēles. Viena iespēja ir maksāt dabas resursu nodokli (DRN) par katru Latvijas tirgū realizēto riepu tonnu. Nodoklis ir 660 eiro par tonnu. Otra iespēja ir noslēgt apsaimniekošanas līgumu ar kādu no ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumiem, kam ir tiesības apsaimniekot riepas. Slēdzot apsaimniekošanas līgumu, importētājs saņem nodokļa atbrīvojumu. Sistēma no valsts puses apzināti ir būvēta tā, lai veicinātu importētāju izvēli par labu apsaimniekošanas līguma noslēgšanai, jo apsaimniekošanas izmaksas nekad nesasniedz 660 eiro par tonnu. Tās ir daudz mazākas. Uzraudzītājs šai sistēmai ir Valsts vides dienests (VVD), pie kura nonāk visa statistika par noslēgtajiem līgumiem un apsaimniekoto riepu apjomiem.

Tātad likumdevēja plāns ir panākt, ka uzņēmēji sakārtotā sistēmā nodrošina riepu nonākšanu pārstrādē?

Tāds ir plāns. Valstij jau nav savas infrastruktūras šāda pakalpojuma nodrošināšanai, un tāds arī nav valsts uzdevums – valsts uzdevums ir radīt sistēmu, kuras rezultātā riepas tiek savāktas un pārstrādātas.

Pērn tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas maina kārtību riepu un citu videi kaitīgo atkritumu apsaimniekošanā. Ko īsti pieņēma? Vai tas strādā?

Tas pēc būtības bija pirmais solis sistēmas sakārtošanas virzienā. Ar jaunajiem noteikumiem mazliet stingrāka tika padarīta kārtība, kā reģistrē atkritumu apriti valstī. Tieši runājot par riepām un citām videi kaitīgām precēm, tika paredzēts, ka uzņēmumiem, kas vēlas darīt jebkādas darbības ar šīm precēm – pārvadāt, pārstrādāt, apsaimniekot, ir jāmaksā finanšu nodrošinājums. Tas nozīmē, ka ir jānodrošina vai nu bankas, vai apdrošinātāja garantija noteiktā vērtībā, kas kalpo kā garantija gadījumam, ja uzņēmums neizdara solīto. Tādā gadījumā valstij, konstatējot, ka kāds no attiecīgu atļauju saņēmušajiem uzņēmumiem nav izpildījis savus pienākumus, ir iespēja izlietot šos finanšu garantijas līdzekļus, lai iepirktu attiecīgu pakalpojumu problēmas atrisināšanai.

Ja noteikumi tika pastiprināti šādā veidā, tad tas nozīmē, ka apsaimniekotāji nepilda saistības. Ir konkrēts, uzskatāms piemērs šobrīd?

Piemēram, šobrīd Starta ielā Rīgā ir pamatīga riepu kaudze. Tur ir zināmi atbildīgie – SIA Riepu bloki –, un šo garantijas summu valsts varētu izmantot kaudzes aizvākšanai, ja tāda tobrīd būtu paredzēta. Saprotams, ka tur vainīgajam uzņēmumam ir uzlikts ļoti liels sods, kas, visticamāk, paliks nesamaksāts, jo uzņēmums uzsāks maksātnespējas procesu. Manuprāt, sabiedrībai būtiskākais ir, lai šāda kaudze Rīgā nonāktu līdz pārstrādei un to būtu iespējams nodrošināt par garantijas naudu. Diemžēl šī situācija radās pirms minēto grozījumu izstrādes. Taču šobrīd ir vitāli svarīgi, lai valsts nodrošina, ka neviens uzņēmums, kuram tiek atļauts «pieskarties» nolietotajām riepām, to nevarētu darīt, neiemaksājot finanšu nodrošinājumu. Par minēto nesen arī cēlām trauksmi situācijā, kad SIA Eko Recycling – uzņēmumam, kurā darbojas ar SIA Riepu bloki saistīti uzņēmēji – tika piešķirta atļauja jaunas riepu reģenerācijas vietas izveidei Rīgā. Šobrīd viņiem darbības atļauja no VVD vēl nav iedota, bet mēs turpināsim cītīgi sekot līdzi, kā šī situācija attīstās. Un gribu, lai ir skaidrs, ka mums kā nevalstiskai organizācijai nav principiālu iebildumu pret to, ka šiem uzņēmējiem tiek ļauts strādāt, tomēr ir jābūt pārliecībai, ka neatkārtosies Riepu bloku stāsts, kā arī darbībai jābūt tik caurspīdīgai, lai par visiem tās aspektiem jebkurā laikā uzņēmēji un arī uzraugošais dienests būtu gatavi pastāstīt sabiedrībai.

Uzņēmēji krāpjas. Kāpēc? Bizness izskatās stabils – riepas taču būs un būs vēl ilgi!

Importētāja atbildība par riepām patlaban beidzas brīdī, kad tiek noslēgts līgums par apsaimniekošanu. Importētājs, noslēdzot līgumu, saņem atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa, un tālāk atbildība par apsaimniekošanu pāriet uz ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumiem – apsaimniekotājiem, kuriem atļauju darboties piešķir valsts. Apsaimniekotāji savā starpā konkurē par zemāko cenu. Mums ir kādas sešas, septiņas ražotāju atbildības sistēmas, kuras šajos konkurences apstākļos ir piedāvājušas cenu, kas dažkārt ir par zemu, lai veiktu reālu apsaimniekošanu. Rezultātā nepietiek naudas riepas nogādāt pārstrādātājam. Es nevaru apgalvot, ka tā ir apzināta krāpniecība. Iespējams, šie uzņēmēji vienkārši neprata kaut ko sarēķināt līdz galam, bet tādā gadījumā valstij jāspēj nodrošināt, ka šo pakalpojumu piedāvā tikai tādi uzņēmumi, kuriem ir dzīvotspējīgs darbības plāns. Mēs taču neļaujam jebkuram šajā valstī kļūt par baņķieri un rīkoties ar citu cilvēku naudu. Tādai pašai pieejai būtu jābūt attiecībā uz personām, kam tiek dota atļauja rīkoties ar videi kaitīgu preču apsaimniekošanu, jo neprofesionālas vai apzināti ļaunprātīgas darbības rezultātā cieš ne tikai valsts ekonomiskās intereses, bet arī vide, un tas ir apstāklis, ko nevaram atļauties ignorēt. Manuprāt, riepu apsaimniekošanas pakalpojums, ko ražotāju atbildības sistēma piedāvā importētājam, šobrīd nav pietiekami labi noregulēts – visiem apsaimniekotājiem nav vienādas izpratnes, no kā ir jāsastāv apsaimniekošanas pakalpojumam, un valstij ir jāparūpējas, lai šī izpratne tiktu radīta – brīvprātīgā vai piespiedu ceļā.

Visu rakstu lasiet 31. jūlija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO, VIDEO: Riepu pārstrādes rūpnīcā Tukumā investē 2,6 miljonus eiro

Žanete Hāka, 31.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eco Baltia grupas vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA Eco Baltia vide, investējot 2,6 miljonus eiro, Tukumā izveidojis jaunu riepu mehāniskās pārstrādes rūpnīcu

Ražotne Tukumā ir pirmā šāda veida pārvietojamā un mobilā rūpnīca Latvijā. Ražotnē riepas tiks pārstrādātas otrreizējās izejvielās – sasmalcinātās granulās – jaunu produktu ražošanai.

Vienīgie reģionā

Gada laikā jaunajā ražotnē iespējams pārstrādāt 8-10 tūkstošus tonnu riepu, un ar jaunās iekārtas iegādi SIA Eco Baltia vide ir vienīgā rūpnīca Austrumeiropā, kam pieder pārvietojamas iekārtas. Jaunajā iekārtā tiek pārstrādātas gan vieglo, gan smago automašīnu riepas, un tirgū aizvien ir maz tādu pārstrādes kompāniju, kas pārstrādā arī vieglo automašīnu riepas, un, ja arī tās pieņem, tad piegādā cementa rūpnīcām dedzināšanai,» stāsta SIA Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts. Pēc J. Aizbalta teiktā, vieglo automašīnu riepas bieži vien nav pieprasītas, jo to ražošanā izmanto tekstila materiālus, tādēļ šo riepu pārstrāde rada gan problēmas granulu kvalitātei, gan risku, ka tās nebūs pieprasītas no uzņēmumu puses, tādēļ pārstrādes uzņēmumā ir jābūt augstai kvalitātes kontrolei, ko jaunā SIA Eco Baltia vide iekārta spēj nodrošināt, un šajā ziņā uzņēmums ir vienīgais Baltijas valstīs. Riepas uz pārstrādes laukumu patlaban tiek piegādātas no visas Latvijas un nelielos apjomos tiek sāktas piegādes arī no Igaunijas. «Par riepu trūkumu nevajadzētu satraukties - to ir vairāk, nekā vajag, līdz ar to nākotnē ir potenciāls turpmākai attīstībai,» piebilst SIA Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs. «Nepārstrādātu riepu tirgū ir ļoti daudz. Riepas ir materiāls, par kuru pārstrādi ir jāpiemaksā, taču ne visi to vēlas - vidējā cena, nododot riepas pārstrādei, ir aptuveni 100 eiro tonnā. Lielākā problēma tirgū patlaban ir industriālās riepas, kuras arī mēs nepārstrādāsim, jo tam nepieciešamas citādas iekārtas,» viņš uzsvēra. Kompānija par pārstrādāto riepu galaproduktu piegādi noslēgusi jau vienošanos - vairākiem ražošanas uzņēmumiem tiks piegādātas gumijas granulas, bet kompānijai Schwenk - riepu pārstrādes atlikumi. Ņemot vērā kompakto iekārtu un tās vieglo pārvietojamību, ja būs nepieciešams, pārstrādes apjomus nākotnē iespējams dubultot, iegādājoties tādu pašu iekārtu un novietojot blakus esošajai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvalitatīvas un uzticamas riepas automašīnai nepieciešamas 365 (vai 366) dienas gadā. Taču īpaši svarīgas tās kļūst ziemas mēnešos, kad ceļu klāj gan pieblietēts, gan izkusis sniegs, ūdens un ledus, pārvietošanos padarot īpaši izaicinošu. Tāpēc šajā rakstā apkopota informācija par to, kā ziemas riepas palīdz tikt galā ar minētajiem izaicinājumiem; atvēli 10 minūtes un uzzini daudz ko jaunu!

Īsais ievads ziemas riepu tipos

Ziemas riepas tiek iedalītas mīkstā sastāva (Skandināvijas tipa) un cietā sastāva (Eiropas tipa) klasēs; Skandināvijas tipa riepas piemērotas zemākām gaisa temperatūrām un piesnigušiem/apledojušiem ceļiem, savukārt Eiropas tipa riepas izvēlies, ja pārsvarā brauc pa labi tīrītiem pilsētas ceļiem un šosejām.

Protektora raksts ir dziļāks un ar vairāk rievām

Lai nodrošinātu saķeri ar ceļa segumu, ko klāj sniega kārta, ledus vai ūdens, riepai jāspēj novadīt zem tās esošo ūdeni un/vai sniegu, tādējādi pasargājot automašīnu no akvaplanēšanas. Lai to izdarītu, ziemas riepas ievērojami atšķiras no vasaras riepām – tām ir vairāk rievu, kā arī dziļāks protektors (minimālais atļautais protektora dziļums ziemas riepām ir četri milimetri, taču jaunas ziemas riepas izceļas ar divreiz (vai pat vairāk) dziļāku protektoru). Tāpat lielu lomu spēlē nelieli iegriezumi jeb lameles protektora blokos, kas uzlabo saķeri ar sniegu vai ledu. Par ūdens un sniega izspiešanu rūpējas platas centrālās rievas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sezonālā auto riepu maiņa rada ne tikai «sastrēgumus» autoservisos, bet arī aktualizē jautājumu, vai valstiskā līmenī ir izdevies atrisināt jautājumus, kas saistīti ar nolietoto riepu izgāztuvēm, norāda Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācija (LRAA).

LRAA pērn novembrī sāka iniciatīvu «Riepa ar rītdienu», lai nodrošinātu ilgtspējīgu riepu apsaimniekošanas sistēmas darbību Latvijā, kas sniedz iespēju iedzīvotājiem nodot riepas to tirdzniecības vietās. Līdz šim iniciatīvai pievienojušies trīs riepu importētāji un 111 tirdzniecības vietas.

Pētījumi liecina, ka līdz 2018.gada beigām Latvijā bija uzkrātas jau aptuveni 100 tūkstoši tonnas nepārstrādātu riepu, tostarp ar tendenci apjomam palielināties, pauž asociācija.

Pašreiz Latvijā divās riepu pārstrādes rūpnīcās varot pārstrādāt kopā ap 15 tūkstošiem tonnu riepu gadā, kas ir līdzvērtīgs oficiāli tirgū novietotajam riepu apjomam. Taču Lietuvā notikušais riepu ugunsgrēks Alītā ietekmēs arī kopējo situāciju Baltijā, jo reģionā pieejamās pārstrādes jaudas ir samazinājušās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

FOTO: Atbrīvota Rumbulas lidlauka teritorija no nelegāli atstātajām riepām

Laura Mazbērziņa, 26.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Eco Baltia vide no Rumbulas lidlauka teritorijas izvākusi vairāk nekā 2000 nelegāli atstātās riepas, informēja Rīgas domes pārstāve Dzintra Āboliņa.

Šā gada aprīlī Rīgas Austrumu izpilddirekcija informējusi Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju (LRAA) par vairāk nekā 1000 nelegāli atstātajām riepām Rumbulas lidlauka teritorijā. Likvidēt riepu krājumus pieteicies Eco Baltia vide.

Pēc Austrumu izpilddirekcijas sniegtās informācijas, kopumā lidlauka teritorijā un tuvākajā apkārtnē savāktas vairāk nekā 2200 riepas jeb 24 tonnas, kuras nodotas pārstrādei.

Kā norāda LRAA vadītāja Tīna Lūse, nolietoto riepu neatbilstoša apsaimniekošana un nelegālo riepu izgāztuvju veidošana ir sistemātiska problēma, kas valstij kopā ar nozari ir jārisina. «Iedzīvotājiem nereti par nolietoto riepu nodošanu tiek prasīta samaksa, tādēļ viņi bieži izvēlas riepas nenodot vai izmest dabā. Tāpēc LRAA kopā ar VARAM strādā pie risinājumiem, lai iedzīvotājiem par legāli iegādāto riepu nodošanu nebūtu jāmaksā dubultā, kā arī tiktu stiprināta riepu apsaimniekošanas nozares uzraudzība un riepas nonāktu pārstrādē, nevis nelegālajās izgāztuvēs,» norāda Lūse.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riepas ir viena no svarīgākajām automašīnas komponentēm – tās rada vienīgo saskarsmes laukumu ar ceļa segumu. Taču, tā kā riepas laika gaitā nolietojas (nodilst protektors, apkārtējo apstākļu ietekmē mainās gumijas izturība, rodas dažādi mehāniski bojājumi), tās laiku pa laikam jāmaina. Riepu iegādes procesā ir jāņem vērā vairāki svarīgi aspekti, ar kuriem iepazīstināsim raksta turpinājumā.

Svarīgākais faktors – riepu izmēra saderība ar automašīnu

Lai pārvietošanās ar jaunajām riepām būtu droša un patīkama, tās jāizvēlas automašīnas ražotāja rekomendētajā izmērā. Šādu informāciju iespējams atrast automašīnas lietotāja rokasgrāmatā, kā arī uz uzlīmes durvju ailē vai degvielas tvertnes vāciņa iekšpusē. Ja esi pārliecināts, ka arī šobrīd pārvietojies ar atbilstošām riepām, vari ieskatīties uz to sānu malām, kur redzami riepu izmēri.

Foto: Shutterstock.com

Vērā jāņem šādi izmēru parametri:

- riepas platums;

- riepas augstuma koeficients;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šķiet, nav nozares, kuru tiešā vai netiešā veidā nav skāris COVID-19 – vīruss, par kuru nu jau vairāk nekā mēnesi katru dienu iespējams dzirdēt, redzēt un lasīt ziņu portālos, radio, televīzijā un visur citur. Kā šis vīruss ir ietekmējis auto nozari, un kādi ir iespējamie scenāriji nākotnē? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes tiek meklētas šī raksta turpinājumā!

Auto nozari COVID-19 ietekmē īpaši spēcīgi

To, cik lielu triecienu šajā krīzes laikā saņēmusi transporta nozare, marta beigās intervijā aģentūrai LETA minēja satiksmes ministrs Tālis Linkaitis – tik lielu krīzi attiecīgā nozare neesot piedzīvojusi kopš Otrā pasaules kara. Savukārt, prognozējot scenārijus tuvākai un tālākai nākotnei, pastāv daudz nezināmie – kā no krīzes atkopsies gan uzņēmumi, gan pasažieri un pakalpojumu izmantotāji, kad un kādā apjomā ierobežojumi un ārkārtas stāvoklis beigsies, utt.

Lai labāk izprastu, kā COVID-19 ietekmē šo nozari, uz nelielu interviju (attālināti, protams), aicinājām Alvi Pētersonu, Riepas1 mazumtirdzniecības tīkla vadītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāaizliedz kravas automobiļus aprīkot ar atjaunotām riepām uz priekšējās ass, šodien Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā vienojās tās locekļi.

Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns norādīja, ka kopš 2015.gada 1.janvāra, kopumā reģistrēti 23 ceļu satiksmes negadījumi, kad kravas automašīnām vai tās piekabēm fiksēts riepas plīsums. Turklāt 2018.gadā uz ceļiem savāktas 134 tonnas nolietotu riepu.

Valsts policijas pārstāvis Andris Locs pauda, ka pašreiz statistika ir nepilnīga, jo tā līdz šim nav apzināti ievākta. Ir precīzi zināms, ka vairāki cilvēki ir gājuši bojā negadījumos, kad kravas automašīnām ir sprāgušas priekšējās riepas. Policijas darbs rāda, ka sprāgušās riepas bieži ir vecas un nolietotas, tomēr nav statistikas, vai sprāgušās riepas bijušas atjaunotas vai vienkārši vecas. Viņš teica, ka policija redz nepieciešamību ierobežot lietojamo riepu vecumu atbilstoši tam, cik gadu lietošanu nosaka ražotājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja bērniem ziema parasti saistās ar Ziemassvētkiem un brīvlaiku, autovadītājiem šī gadalaika tuvošanās mēdz asociēties ar ziemas riepām – tās šajā periodā ir obligātas, tāpēc rudens mēnešos jautājums par riepu nomaiņu ir īpaši aktuāls. Ja vēlies zināt, no kura datuma automašīnai ar ziemas riepām jābūt aprīkotai obligāti un kāds sods draud par šī noteikuma pārkāpšanu, esi nonācis pie pareizā raksta!

1. decembris – datums, kas jāatceras visiem autovadītājiem

Jautāsi – kāpēc? Jo no 1. decembra līdz 1. martam automašīnai obligāti jābūt aprīkotai ar ziemas riepām, un to nosaka likums. Bet vai tas nozīmē, ka ziemas riepu montēšanu droši var atlikt līdz 30. novembra pievakarei? Nebūt ne, jo, iestājoties aukstam laikam un ceļa segumam arvien biežāk esot klātam ar ūdeni, sniegu vai ledu, vasaras riepas vairs nespēj nodrošināt vajadzīgo saķeri ar ceļu. Par riepu nomaiņu vajadzētu domāt jau tad, kad termometra stabiņš sāk rādīt mazāk par +7 grādiem – zemākā temperatūrā ziemas riepas uzrāda savu labāko veiktspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo ziemu ietekmē bezradžu ziemas riepas ir dominējošā pircēju izvēle, turklāt aizvien vairāk popularitāti gūst t.s. Eiropas tipa ziemas riepas.

Pēc riepu tirgotāju novērojumiem, radžoto riepu pieprasījums ar katru gadu strauji samazinās. Pēdējie mohikāņi, kas joprojām tās uzticīgi izmanto, ir tie autovadītāji, kuri dzīvo Ziemeļlatvijā vai kuriem darbs vai hobijs saistās ar agru celšanos un attiecīgi agru braukšanu, proti, tad, kad specializētie dienesti vēl nav tikuši līdz ceļu attīrīšanai vai kaisīšanai. Tāpat daži tēvi savu meitu pirmajam auto un pirmajam ziemas pārbaudījumam izvēlas riepas ar radzēm. Visbeidzot vīri, kas nav droši par savu laulāto draudzeņu braukšanas meistarību, arī bieži vien raugās radžoto riepu virzienā. Pārējos gadījumos bezradžu riepas ir galvenā izvēle. Pagaidām mīkstā sastāva ziemas riepas ir līderpozīcijās, taču plāno ziemu un piedāvājuma pilnveidošanās ietekmē Eiropas ziemas riepu īpatsvars strauji palielinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Turpmāk automobiļiem ar neatbilstošām riepām tiks liegta dalība ceļu satiksmē

Žanete Hāka, 03.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk automobiļiem, kuri būs aprīkoti ar neatbilstošām riepām, tiks liegta dalība ceļu satiksmē, anulējot tehniskās apskates uzlīmi un atņemot numura zīmes, informē Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD).

CSDD skaidro, ka šāds lēmums balstīts uz transportlīdzekļu pārbaudes rezultātiem Daugavpils reģionā, kad decembra pirmajās dienās CSDD un Valsts policijas kopīgi organizētajās pārbaudēs atklājās, ka vēl aizvien autovadītāji šajos slidenajos un sniegotajos laika apstākļos ceļu satiksmē piedalās ar transportlīdzkļiem, kuriem uzstādītas satiksmei bīstamas riepas (pilnībā nodilušas ziemas riepas vai pat nodilušas vasaras riepas).

Šādi transportlīdzekļi apdraud gan pašu autovadītāju, gan arī citus satiksmes dalībniekus, uzsver CSDD. No 500 pārbaudītajiem auto Daugavpils reģiona 28 spēkratiem konstatētas satiksmei bīstamas riepas.

CSDD informē, ka šādi CSDD un Valsts policijas reidi turpināsies arī citos Latvijas reģionos, pastiprināti pievēršot uzmanību transportlīdzekļu riepu stāvoklim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Igauņiem vērienīgi apbūves plāni Krasta ielā

Zane Atlāce - Bistere, 18.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igauņiem piederošs uzņēmums SIA Sudrabsala iecerējis vērienīgi mainīt Krasta ielas vaibstus Rīgā, paredzot tur pat 24 stāvu apbūvi.

Pašlaik norisinās detālplānojuma teritorijai Krasta ielā 33 (pēc adreses maiņas -Krasta ielā 1C), Rīgā publiskā apspriešana. Tās termiņš noteikts no 25.03.2019. līdz 23.04.2019 (ieskaitot). Detālplānojuma ierosinātājs ir SIA Sudrabsala, izstrādātājs SIA Metrum.

Detālplānojuma izstrādes mērķis – izstrādāt priekšnoteikumus iespējamajai un ilgtspējīgai teritorijas attīstībai, attīstot un īstenojot 2005. gadā izstrādāto apbūves koncepciju – detalizējot daudzstāvu dzīvojamo ēku (9 līdz 24 stāvi) grupas izvietojumu ar atbilstošu infrastruktūras nodrošinājumu.

Saskaņā ar attīstītāja kopējo apbūves teritorijas attīstības vīziju, kvartālā starp Salu tiltu, Krasta ielu un Daugavu (vēsturiskās Zvirgzdu salas teritorijā) paredzēts radīt pievilcīgu, atpazīstamu un dzīvotspējīgu augstas kvalitātes pilsētvidi – ar labiekārtotu publisko zonu, kurā cilvēkiem būtu prieks dzīvot, strādāt un atpūsties. Lai to realizētu, teritorijā kopumā paredzēts attīstīt gan dzīvojamo, gan jaukta tipa apbūvi, kura apvieno darījumu, tirdzniecības un dzīvojamās teritorijas, un aktīvās publiskās zonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

AJ Power Recycling iegādājas Latvijas zaļais fonds kapitāldaļas

Zane Atlāce - Bistere, 04.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «AJ Power Recycling» noslēgusi līgumu ar SIA «Latvijas zaļais fonds» īpašniekiem par 100% uzņēmuma kapitāldaļu iegādi.

Novembra sākumā pabeigts arī uzņēmumu apvienošanās process, kas ļaus «AJ Power» paplašināt pakalpojumu klāstu klientiem, tādējādi nostiprinot līderpozīcijas tirgū.

Uzņēmumu grupa «AJ Power» klientiem šobrīd piedāvā piecu veidu pakalpojumus – elektroenerģiju, dabasgāzi, saules enerģiju, dabas resursu nodokļa apsaimniekošanas sistēmu un enerģētikas projektu īstenošanu. SIA «Latvijas zaļais fonds» ir stabils nozares uzņēmums, kas veiksmīgi darbojas iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanas nozarē. Tas, līdzās citiem pakalpojumiem, ir viens no «AJ Power» uzņēmumu grupas attīstības virzieniem.

«Noslēgtā vienošanās par kapitāldaļu iegādi ļaus «AJ Power Recycling» veikt nopietnas investīcijas atkritumu pārstrādē un attīstīt šķirošanas procesus, kas ir ļoti būtisks elements Dabas resursu nodokļa (DRN) administrēšanā. Apvienojot abu uzņēmumu pieredzi un zināšanas, klientiem tiks nodrošināts aizvien labāks apkalpošanas serviss un vēl konkurētspējīgāki piedāvājumi,» skaidro Roberts Samtiņš, «AJ Power» uzņēmumu grupas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Eco Baltia vide jaunā riepu pārstrādes rūpnīca bez maksas pieņems riepas no privātpersonām

Žanete Hāka, 30.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA «Eco Baltia vide» radis iespēju jaunajā riepu pārstrādes rūpnīcā Tukumā, Dienvidu ielā 2, bez maksas pieņemt auto riepas no privātpersonām.

Lietoto riepu pieņemšanas punktā Dienvidu ielā 2 iedzīvotāji reizi gadā bez maksas varēs nodot četras auto riepas.

Plānots, ka iedzīvotāji riepas varēs nodot no šā gada 9. septembra. Riepu pieņemšanas punktā iedzīvotāji riepas varēs nodot: otrdienās no plkst. 8.00 līdz 16.00; ceturtdienās no plkst.11.00 līdz 10.00; sestdienās no plkst.16.00 līdz 20.00.

SIA «Eco Baltia vide» Dienvidu ielā 2 izveidojusi Baltijā modernāko riepu pārstrādes rūpnīcu. Jaunā SIA «Eco Baltia vide» rūpnīca ir pirmā šāda tipa rūpnīca Latvijā un viena no retajām Eiropā, kas ir aprīkota ar šobrīd modernākajām tirgū pieejamajām riepu mehāniskās pārstrādes iekārtām. Tās maksimāli samazina un novērš dažādu potenciālo piesārņojumu riskus, kā arī nodrošina energoefektīvu un ekoloģiski saudzīgu ražošanas procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien aicināja boikotēt kompānijas "Goodyear" ražotās riepas, apsūdzot uzņēmumu, ka tas aizliedzis darbiniekiem valkāt cepurītes ar viņa iepriekšējās prezidenta vēlēšanu kampaņas saukli "Padarīsim Ameriku atkal diženu!" ("Make America Great Again!").

"Nepērciet "Goodyear" riepas. Viņi ir paziņojuši par MAGA cepurīšu aizliegumu. Pērciet labākas riepas daudz lētāk!" tviterī ierakstīja Tramps. MAGA ir saīsinājums no "Make America Great Again!"

Kanzasas telekanāls WIBW, atsaucoties uz kādu anonīmu "Goodyear" darbinieku, ziņoja, ka "Goodyear" darbiniekiem norādījusi, ka nav pieņemami ierasties darbā, valkājot politisko simboliku, kā piemēru minot arī MAGA. Kompānijai gan neesot iebildumu pret saukli "Black Lives Matter" ("Melnādaino dzīvības ir nozīmīgas") un pret seksuālo minoritāšu simboliku.

"Goodyear" savukārt skaidroja, ka neko neesot aizliegusi, bet lūgusi darbiniekiem neierasties uzņēmuma teritorijā ar simboliku, kas pārkāpj vienlīdzības principus, kā arī ar politisko simboliku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas reģionā lielākais privātais investīciju fonds "INVL Baltic Sea Growth Fund" iegādājies vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmuma AS "Eco Baltia" kontrolpaketi, informē uzņēmumu pārstāvji.

"INVL Baltic Sea Growth Fund" iegādājies 52,81% uzņēmuma akciju, tādējādi kļūstot par "Eco Baltia" vairākuma akcionāru.

30,51% akciju aizvien paliks Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas īpašumā, savukārt SIA "Eco Baltia grupa" vadītājam aizvien piederēs 16,68% akciju (ar "Penvi Investment Ltd." starpniecību).

Divi "INVL Baltic Sea Growth Fund" partneri – Vītauts Plunksnis un Deimante Korsakaite (Deimantė Korsakaitė) kļūs par "Eco Baltia" padomes locekļiem kopā ar neatkarīgo padomes locekli un atkritumu pārstrādes eksperti Jurgitu Petrauskieni (Jurgita Petrauskienė). ERAB pārstāvis padomē būs Pīters Hjelts (Peter Hjelt), bet Māri Simanoviču pārstāvēs Gints Pucēns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Kurzemes reģionā 28 spēkratiem konstatētas satiksmei neatbilstošas riepas

Žanete Hāka, 06.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) un Valsts policija (VP) šonedēļ turpināja transportlīdzekļu pārbaudes, pastiprināti pievēršot uzmanību automobiļu riepu stāvoklim.

No 878 pārbaudītajiem auto Kurzemes reģionā 28 spēkratiem konstatētas satiksmei neatbilstošas riepas. Reida laikā uz viena automobiļa CSDD un VP darbinieki atklāja trīs pilnībā nodilušas (pat ar atdalījušos protektora slāni) ziemas riepas un vienu nodilušu vasaras riepu.

Šim automobilim uzreiz tika atņemtas numura zīmes, anulēta tehniskās apskates uzlīme, kā arī piemērots attiecīgais naudas sods. Tādējādi novēršot šāda auto dalību satiksmē.

Savukārt pārējiem automobiļiem tika anulēta tehniskās apskates uzlīme un piemērots naudas sods.

Kaut arī transportlīdzekļu riepu vecums Latvijā nav ierobežots, tomēr CSDD autovadītājus aicina neizmantot riepas, kas ir vecākas par 5-6 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Ziema bez sniega šogad palielinājusi meža dzīvnieku un automašīnu sadursmju skaitu

DB, 26.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā ziemā pieaudzis KASKO apdrošināšanas pieteikumu un atlīdzību apjoms par automašīnu bojājumiem, kas saistīti ar saplīsušiem stikliem, sadursmēm ar meža dzīvniekiem un dabas stihijas nodarītajiem postījumiem, liecina AAS "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) apkopotie dati.

Laika periodā no 2019.gada decembra līdz 2020.gada februārim 17,2% KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu bija par saplēstiem stikliem salīdzinājumā ar 15,1% tajā pašā periodā gadu iepriekš. Savukārt dabas stihijas nodarīto postījumu īpatsvars pieaudzis no 0,4% līdz 0,9% gadījumu. Jūtami – no 0,4% līdz 1,1% gada periodā – palielinājies atlīdzību pieteikumu skaits par sadursmēs ar meža dzīvniekiem nodarītajiem bojājumiem.

"Sadursmes ar meža dzīvniekiem, iespējams, varētu būt bijušas biežākas bezsniega ziemas dēļ, kad redzamību uz ceļiem apgrūtināja tumšais gadalaiks, savukārt sniega trūkums atviegloja dzīvnieku vieglu nokļūšanu uz ceļa braucamās daļas," skaidro BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Kārlis Liepiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pienākusi nedēļas nogale un Tu kopā ar ģimeni plāno doties nelielā izbraukumā. Līdzi ir sapakots viss nepieciešamais un jūs dodaties ceļā, taču pēc neilga brīža Tavai automašīnai parādās tehniska ķibele, un nākas apstāties ceļmalā. Automašīna ir pietiekami sarežģīts mehānisms, tāpēc pastāv daudz un dažādi tehniski traucējumi, kas negaidīti spēj izjaukt Tavus nedēļas nogales plānus. Lietotas automašīnas ir lielākajā riska grupā, taču tas var atgadīties arī ar pavisam jauniem auto. Šajā rakstā apskatīsim biežākās tehniskās problēmas, kas liks apstāties ceļā malā, un kā rīkoties, lai tas nenotiktu.

Caura riepa

Viens no visbiežāk sastopamajiem iemesliem izbojātam izbraukumam ir caura riepa. Problēma nav tik nopietna, ja līdzi vienmēr ņem rezerves riepu un to proti arī nomainīt. Iemesli caurai riepai var būt dažādi – asas šķembas uz ceļa, kā arī bedres, taču nereti problēma slēpjas kur citur. Pirms doties izbraukumā, noteikti pārbaudi riepu tehnisko stāvokli. Pirmkārt, pārliecinies, ka protektora dziļums atbilst normām. Pārlieku liels nodilums ātri vien var rezultēties plīsušā riepas gumijā. Ja riepas ir pārlieku vecas, arī tad to gumija kļūst neizturīga un var parādīties plīsumi. Un neaizmirsti arī par spiedienu riepās – to ir jāpielāgo atkarībā no tā, cik smagu kravu vai cik daudz pasažierus Tu vadāsi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, atšķirīgi no citur pasaulē izplatītās tendences, gan uzņēmumi, gan privātpersonas parasti iegādājas automašīnu ar līzingu bankā, taču pastāv vienkāršāka un ērtāka alternatīva bez pirmās iemaksas – pilna servisa noma. Kas tā ir un kā automašīnas noma var būt labāka par līzingu, to skaidro Rentest SIA, kas vairāk nekā 10 gadus piedāvā transportlīdzekļu pilna servisa nomu, reģionālais vadītājs Ardo Voll un Rentest Grupp (20 darbības gadu) vadītājs Andrus Valma.

Lielākais ieguvums, ko sniedz pilna servisa noma, ir laika un izdevumu ietaupījums, kā arī cenu pieauguma un neparedzētu apstākļu radīto risku vadība. „Uzņēmumi, tādi kā mēs, kuri ir specializējušies pilna servisa nomā, atbrīvo klientu no riska, fiksējot pilna servisa nomas maksājumus visā periodā,” paskaidro Andrus Valma.

Uzņēmuma laika patēriņš, kas saistīts ar vienu transportlīdzekli, ir aptuveni 20–25 darba stundas gadā

Uzņēmums bieži vien iegādājas transportlīdzekļus līzingā un nozīmē darbinieku, kura uzdevums ir sekot autoparka tehniskās apkopes termiņiem, iegādāties riepas, rezervēt riepu nomaiņas, tehniskās apskates un apkopes laikus. Pilna servisa nomas gadījumā visu klienta autoparka uzturēšanas uzraudzību veic pats nomas piedāvātājs, iegādājas riepas, uzglabā tās, vienojas par tehnisko apkopi, tehnisko apskati un rezervē riepu maiņas laikus. Rentest servisa ietvaros var paši nogādāt automašīnu uz riepu nomaiņu vai tehnisko apkopi, uz to laiku nododot klienta rīcībā maiņas automašīnu. Šo pakalpojumu var izvēlēties kā vienreizēju vai arī kā pastāvīgu papildpakalpojumu. Tā klients ietaupa savu vērtīgo laiku un var veltīt lielāku uzmanību savam pamatdarbam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektriskais skrejritenis "Ninebot KickScooter E22E" noderēs nelielu attālumu veikšanai pa gludām pilsētas ietvēm.

Pasaule ap mums nudien strauji mainās. Vēl pirms dažiem mēnešiem sabiedriskais transports tika pozicionēts kā pilsētas satiksmes problēmu efektīvākais risinājums un nu retais vairs uzdrošinās ieteikt pilsētniekiem kāpt autobusā vai tramvajā. Par laimi vasarā pārvietošanās alternatīvu netrūkst – velosipēdi, skrituļslidas un arī elektriskie skrejriteņi. To piedāvājumam šogad pievienojies "Ninebot KickScooter E22E".

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

Šis "Segway Ninebot" zīmola braucamrīks ir pērnajā vasarā "Dienas Biznesā" aprakstītā "KickScooter ES4" elektroskūtera nākamā paaudze. Vizuāli ārkārtīgi līdzīgs, vien ieguvis dažus uzlabojumus. Tas ir saglabājis kompakto izmēru un pārdomāto salocīšanas mehānismu, tādēļ ir parocīgs ienešanai telpās un glabāšanai kaut zem biroja galda. Ilgstoši nēsāt braucamo rokā, piemēram, ieejot veikalā, gan nebūs patīkami. 13,5 kilogramu svars agrāk vai vēlāk nogurdinās ikvienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas resursu nodokļa faktiskie ieņēmumi ir par 20% mazāki nekā ikgadējā valsts budžeta likumā plānotie, tajā pašā laikā funkciju dalīšana starp iestādēm rada «logus», kas ļauj izvairīties no šī nodokļa nomaksas

Tādu ainu devītās ikgadējās konferences Ēnu ekonomika Latvijā laikā ieskicēja LTRK padomes loceklis, SIA Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. Viņš atgādināja, ka pērn dabas resursu nodokļa ieņēmumi bija par 7,6 milj. eiro mazāki, nekā paredzēti 2018. gada valsts budžetā, turklāt šāda situācija tiekot novērota vairākus gadus. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā pieejamās informācijas, 2018. gadā dabas resursu nodoklī iekasēti 30,14 milj. eiro, taču šī nodokļa ieņēmumu plāns bija daudz lielāks – 37,8 milj. eiro. Līdzīga aina vērojama arī 2017. gadā, kad šajā nodoklī tika iekasēti 25,63 milj. eiro, bet bija plānots ieņemt 36,59 milj. eiro — tādējādi iztrūkums bija 10,96 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinoši lētais elektriskais skrejritenis Xiaomi MiJia M365 noderēs biroja darbiniekiem, lai ātri veiktu nelielus attālumus pilsētā

Nīkstot garā galvaspilsētas sastrēgumā un caur automašīnas logu priecājoties par saulaino dienu, neviļus pārņem domas par citādiem pārvietošanās līdzekļiem pilsētā. Kājas un velosipēds ir pārbaudīta, klasiska un patīkama alternatīva, bet, ja glītā uzvalkā regulāri jāmēro vairāki kilometri vai arī negribas nopūlēties, minot pedāļus? Te varētu noderēt ielās aizvien biežāk redzamie elektriskie skrejriteņi.

Viens no tādiem – Xiaomi MiJia M365 – uz laiku nonāca arī DB rīcībā. Vai tas tiešām varētu būt ērts ikdienas pārvietošanās līdzeklis?

Dizains

Elektroskūteris paredzēts cilvēkiem augumā no 120 līdz 200 centimetriem, tādēļ ir diezgan augsts. Tā augstākais punkts ir vairāk nekā 110 cm virs zemes. Toties – šaurs, lai lavierētu pa gājējiem pilnām ietvēm un ar stūres ragiem nevienu neaizķertu. Taču stūres augstums nav regulējams, tādēļ pirmskolas vecuma bērniem atliek žēli noskatīties, kā lielākie vizinās, jo, turot rokas augstāk par pleciem, skrejriteni vadīt pagrūti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izmaiņas likumā liek pārdomāt, vai turpināt darboties

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 14.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas Atkritumu apsaimniekošanas likumā SIA Komunāltehnika Z īpašniekam Zigmāram Alksnim liek pārdomāt, vai turpināt darboties būvgružu izvešanas jomā

Tas ir viens no uzņēmuma darbības virzieniem. Tiek veikti dažāda gabarīta kravu pārvadājumi Baltijā un Skandināvijā, kā arī sniegti traktortehnikas pakalpojumi.

Pēc tam, kad ugunsgrēks lietoto autoriepu izgāztuvē izgaismoja problēmas atkritumu apsaimniekošanā, normatīvos veiktas izmaiņas. Tās paredz, ka uzņēmumiem, kas veic sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošanu, nepieciešams iesniegt Valsts vides dienestam finanšu nodrošinājumu. Šogad garantijas summas vai apdrošināšanas prēmijas apjoms nevar būt mazāks par 43 tūkst. eiro, nākamgad – par 50 tūkst. eiro. «Tagad jāskatās, ko apdrošinātāji piedāvās. Ja piedāvājumi nebūs mums pa spēkam, iespējams, ar būvgružu izvešanu vairs nenodarbosimies,» atzīst Z. Alksnis. Viņš norāda, ka šāds papildu nosacījums nelieliem uzņēmumiem nav pa spēkam un mazinās konkurenci lielajām kompānijām. Taču tieši atkritumu apsaimniekošana savulaik bija Komunāltehnikas Z dibināšanas mērķis. Z. Alksnis tolaik strādāja SEB bankā un kopā ar kolēģi Māri Reinbergu nolēma izveidot firmu un piedalīties iepirkumu konkursā pilsētā. «Mārim bija sētnieki, viņi slaucīja, un mēs tos gružus vedām prom,» atceras uzņēmējs. «Sākām kā zemnieku saimniecība. Kad apgrozījums pārsniedza desmit tūkstošus latu gadā, bijām spiesti dibināt SIA.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar aktuālāko informāciju un testiem, jaunie dīzeļdzinēji izdala mazāk CO2 nekā benzīna automašīnas, bet NOx emisijas dīzeļu un benzīna automašīnām ir teju vienā līmenī.

Vērtējot pastāvošo tirgus situāciju, ir skaidrs, ka dīzelis nav pazūdoša tehnoloģija un tas arī nākotnē ieņems nozīmīgu lomu gan privātajā, gan komercsektorā. Tādēļ vērsāmies pie ekspertiem, lai noskaidrotu, kas tad ir šīs tehnoloģijas un kādu pievienoto vērtību tās rada, lai mazinātu automašīnu ietekmi uz vidi.

Saskaņā ar Vācijas automobiļu kluba (ADAC) datiem, pašreizējie Euro 6d TEMP dīzeļdzinēji ražo vidēji par 76% mazāk NOx nekā Euro 6b dīzeļdzinēji un 85% mazāk nekā Euro 5 dīzeļdzinēji. Tas skaidri norāda, kāda tehnoloģiskā attīstība piedzīvota pēdējo gadu laikā, kā arī iezīmē to, kāda varētu būt mūsu nākotne. Kopumā ir vienalga, ar ko uz priekšu tiek kustināts transportlīdzeklis, galvenais, lai izmešos, kuros, degvielai sadegot, ietilpst optimāli maz radusies ogļskābā gāze, nenonāktu neviena cita kaitīgā viela, kas veido, piemēram, siltumnīcas efektu, skābo lietu, citas daļiņas PM10, PM 2,5, norāda dīzeļmotoru eksperts Uldis Rolis. Tāpēc automašīnai jāuzstāda nepieciešamās tehnoloģijas, lai pēc iespējas maksimāli attīrītu atgāzes un pareizi regulētu degšanas procesu no pirmās sekundes, kopš tiek startēts iekšdedzes motors. Tajā pašā laikā viņš atzinīgi vērtē arī degvielas ražotāju ieviestās inovācijas atjaunojamās degvielas ražošanā. Runājot par uz kaitīgo izmešu samazināšanu vērsto tehnoloģiju attīstību, Volkswagen tehniskais eksperts Māris Goba prognozē, ka nākotne šajā ziņā ir cerīga, jo auto nozarē notiekošā revolūcija patlaban ir orientēta uz vienkāršību un efektivitāti. «Nedrīkst aizmirst, ka pirms desmit gadiem katrs ražotājs saviem spēkiem mēģināja radīt labāko, tīrāko un lētāko tehnoloģiju – katrs bija pionieris savā lauciņā, veiksmīgāk vai mazāk veiksmīgi. Šie tehnoloģiju pionieri-automobiļi šobrīd ar garāžu palīdzību izmisīgi tiek noturēti uz ielas. Pēdējā piecgadē saražotās tehnoloģijas ir krietni uzticamākas, labākas, stabilākas un vienkāršākas nekā iepriekšējās paaudzes tehnoloģijas. Tādēļ es gribētu domāt, ka autoparks kļūs tīrāks, garāžas – gudrākas un izaicinājumi – mazāki,» paredz eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta komplekss 333 no ģimenes biznesa izaudzis līdz uzņēmumam, kas piesaistījis arī starptautiskas nozīmes partnerus

Vladislavam Šlēgelmilham 2002. gadā radās utopiska ideja – izveidot kartinga trasi, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama. Tā sākās sporta kompleksa 333 attīstība. Vēlāk 2007. gadā tika uzbūvēts drošas braukšanas poligons, 2010. gadā atklāts veikparks, 2015. gadā kafejnīca un vēl viena kartinga trase, bet 2017. gadā tika uzbūvēts angārs, biroja ēka un tehniskā zona.

Šajā gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem – ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas. «Visas lietas šeit notiek dabiski – ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Komunicējam ar mūsu klientiem, mums ļoti interesē arī viņu domas – tā saucamais feedback, ko varētu labāk. Vienmēr uzklausām arī veselīgu kritiku, kā mēs varam attīstīties. Parādījās vēlme pēc nakšņošanas vietām, kafejnīcas, tad arī pludmales zona attīstījās diezgan dabiski,» stāsta V. Šlēgelmilha meita Sibilla Šlēgelmilha.

Komentāri

Pievienot komentāru