Maksas caurlaides iebraukšanai Vecrīgā nav attaisnojušās, uzskata Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.

Dome atzīst ka automašīnu skaits Vecrīgā nav mazinājies, taču neraugoties uz to dome negrasās attiekties no caurlaidēm, raksta Diena.

Ja viena mēneša laikā pašvaldība nespēs paskaidrot, kā tā izlieto caurlaidēs iekasēto naudu, lai sasniegtu mērķi — ierobežot automašīnu plūsmu Vecrīgā, iespējams, ar 1. janvāri tai šādas iespējas iekasēt naudu par iebraukšanu vecpilsētā vairs nebūs. Domei ir 100 caurlaižu iebraukšanai Vecrīgā.

Pērn par iebraukšanu Vecrīgā iekasēti Ls 1 091 159. Vienreizēja iebraukšana par vienu stundu - 5 lati, par otro stundu - 6 Ls/h, par trešo stundu - 7.2 Ls/h, par ceturto un katru nākamo stundu - 8 Ls/h. Juridiskajām personām, kurām saskaņā ar speciālas komisijas lēmumu piešķirta atļauja regulārai iebraukšanai Vecrīgā atkarībā no caurlaides derīguma ilguma jāmaksā 300 līdz 1 250 latu. Valsts un pašvaldību budžeta finansēto iestāžu un komercsabiedrību autotransportam - 10 latu par pusgadu. Iedzīvotājiem, kuru dzīvesvieta vai nekustamais īpašums atrodas Vecrīgā, ir tiesības saņemt bezmaksas abonementa viedkarti iebraukšanai Vecrīgā.

Interese iegādāties dzīvokli, biroju vai ēkas Vecrīgā joprojām ir saglabājusies, tā secināts nekustamā īpašuma kompānijas Latvia Sotheby’s International Realty veiktajā pētījumā Vecrīgā premium segmentā*.

Pēdējo trīs gadu laikā šajā pilsētas daļā ir pārdoti 24 namīpašumi par gandrīz 30 miljoniem eiro. Tomēr, lai Vecrīga kļūtu patiesi pievilcīga, tā jāveido ne tikai tūristiem, bet jārada arī infrastruktūra kā patstāvīgai dzīvesvietai vietējiem iedzīvotājiem.

Pēdējos gados piedāvājumā biežāk parādās īpašumi ar lielāku platību, kas skaidrojams ar izmaiņām valsts sektora telpu izmantošanā, kas pārceļ savu darbību ārpus Vecrīgas. Šobrīd Vecrīgā pārdošanā ir vidēji 22 dažādi namīpašumi, turklāt lielākā daļa jeb 16 piedāvājumi ir kompānijas Latvia Sotheby’s International Realty pārziņā.

Rīgā ir sagatavoti saistošie noteikumi, kas regulēs taksometru licencēšanas kārtību, paredzot ierobežojumus iebraukšanai Vecrīgā un pārvadātājam nosakot gada nodevu 300 eiro apmērā.

Noteikumi Par vieglo taksometru pārvadājumu licencēšanu un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu īpaša režīma zonā noteiks kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldībā izsniedz speciālās atļaujas jeb licences un licences kartītes pasažieru pārvadāšanai ar vieglajiem taksometriem Rīgas administratīvajā teritorijā, un prasības, kas jāizpilda, lai saņemtu speciālo licenci un licences kartīti.

Tāpat tie regulēs prasības, kas jāpilda licences darbības laikā, un kārtību, kādā izsniedz un anulē speciālo atļauju vieglo taksometru iebraukšanai īpaša režīma zonā - Vecrīgā, un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu Vecrīgā.

Atbilstoši Satiksmes departamenta datiem, 2006. gada ziemā Vecrīgā pastāvīgi uzturošos automašīnu skaits divas līdz trīs reizes pārsniedz atļauto stāvvietu skaitu, maksimumu sasniedzot pusdienlaikā. Apmēram 80% no Vecrīgas noslogotājiem ir tie, kuriem iebraukšana un uzturēšanās Vecrīgā ir bez maksas.

Rīgas domes Satiksmes un transporta jautājumu komiteja izskatījusi jautājumu par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Vecrīgā. Satiksmes departamenta iesniegtajā satiksmes regulējuma Vecrīgā koncepcijā atzīts, ka vispār aizliegt transporta kustību Vecrīgā nav iespējams, jo veikaliem un restorāniem ir jāpiegādā preces un pārtika, tūristiem ir jādod iespēja ar taksometriem aizbraukt līdz viesnīcai, bet Vecrīgas iedzīvotājiem - piekļūt savai dzīves vietai. Tāpēc paredzēts, ka satiksme Vecrīgā tiks ierobežota pārsvarā ar ekonomiskiem līdzekļiem, Db.lv informēja Rīgas dome.

Atbilstoši Satiksmes departamenta datiem, 2006. gada ziemā Vecrīgā pastāvīgi uzturošos automašīnu skaits divas līdz trīs reizes pārsniedz atļauto stāvvietu skaitu, maksimumu sasniedzot pusdienlaikā. Apmēram 80% no Vecrīgas noslogotājiem ir tie, kuriem iebraukšana un uzturēšanās Vecrīgā ir bez maksas. Koncepcija paredz, ka pašreizējās barjeras pie iebrauktuvēm Vecrīgā tiks saglabātas un šī sistēma būtiski nemainīsies, bet visas Vecrīgas ielas tiks pielīdzinātas pašvaldības maksas autostāvvietām, kuru izmantošana tiks apmaksāta tāpat kā citās Rīgas maksas stāvvietās.

Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) noraidījusi Rīgas domes iesniegtos priekšlikumus par transporta līdzekļa skaita ierobežošanu, tādējādi jāsecina, ka ministrija nemaz nevēlas ierobežot auto skaitu Vecrīgā. Šādu uzskatu pauž Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs.

30. oktobrī Rīgas dome RAPLM nosūtīja vēstuli, kurā izteica vairākus priekšlikumus par pasākumiem, kas ļautu samazināt automašīnu skaitu Vecrīgā. Viens no galvenajiem ierosinājumiem bija – maksimāli samazināt atbilstoši Ministru Kabineta 28.06.2005. noteikumiem izsniedzamo bezmaksas viedkaršu skaitu fiziskām personām, ja tām Vecrīgā ir deklarēta dzīvesvieta vai īpašums. Rīgas dome ierosināja ministrijai virzīt izskatīšanai šo noteikumu grozījumus, kuros būtu noteikts, ka vienam dzīvoklim izsniedzamo viedkaršu skaitu varētu ierobežot līdz vienai.

Dome ir saņēmusi ministrijas atbildi, kurā šie priekšlikumi ir noraidīti. RAPLM vēstulē raksta, ka "grozījumi paši par sevi nenodrošina transportlīdzekļu skaita ierobežošanu Vecrīgā", jo fiziskās personas, kurām Ministru Kabinets pašlaik piešķir tiesības iegūt bezmaksas viedkartes, "varēs iegādāties norēķinu vai abonementa viedkartes saskaņā ar Rīgas pilsētas domes noteikto maksu. Tādējādi piedāvātie grozījumi nesasniegšot to ierosināšanas mērķi, un ministrija nesaskata pamatojumu privātpersonu tiesību ierobežošanai."

Vecrīgā kopš maksas iebraukšanas režīma atcelšanas un satiksmes plūsmas ierobežošanas visbiežākie autovadītāju pārkāpumi ir braukšana pa gājēju un velosipēdu ielām, liecina Rīgas Pašvaldības policijas dati.

"Lielākā daļa autovadītāju pārkāpumu, ko konstatējusi Rīgas Pašvaldības policija, ir braukšana pa gājēju un velosipēdu ielām. Šī gada pirmajās dienās, kad satiksmes organizācijas sistēma Vecrīgā mainījās, pašvaldības policija lielā mērā strādāja, informējot un brīdinot autovadītājus par izmaiņām satiksmes kustībā. Arī šodien atkārtoti aicinām autovadītājus nepārkāpt Ceļu satiksmes noteikumus un ievērot Vecrīgā izvietotās ceļa zīmes," atgādina Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Māris Lapiņš.

Laikā no 1. līdz 7. janvārim reāls sods par šo pārkāpumu ir piemērots 353 autovadītājiem. Atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksam, sods par braukšanu pa gājēju un velosipēdu ielu ir konstants - 40 lati, ko saskaņā ar grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā autovadītājam klāt esot ir tiesīgi pārkāpuma vietā piemērot arī Rīgas Pašvaldības policijas darbinieki.

Rīgas dome labprāt ierobežotu automašīnu skaitu, kam tiek izsniegtas caurlaides iebraukšanai Vecrīgā, kā arī ierīkotu maksas autostāvvietas, tiekoties ar laikraksta Dienas Bizness žurnālistiem, atzina Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks.

«Šā gada 11. martā tika pieņemti saistošie noteikumi, paaugstinot maksu par iebraukšanu Vecrīgā. Mēs esam gribējuši ierīkot arī maksas autostāvvietas Vecrīgā. Ministru kabineta (MK) noteikumi to neļauj. Reālā situācija ir tāda, ka iebraukšanas atļaujas ir izsniegtas 1650 iedzīvotājiem, kuri dzīvo Vecrīgā, un arī 1150 caurlaides juridiskām personām, bet vietas, kur šīs automašīnas izvietot, ir apmēram 200. Ja mēs gribam samazināt iebraucēju skaitu, tad MK jāmaina noteikumi, samazinot tās kategorijas, kam pienākas atbrīvojumi no iebraukšanas maksas. Nav runa par operatīvo transportu. Mēs esam izsnieguši 200 caurlaides Iekšlietu ministrijai, kas mierīgi brauc iekšā Vecrīgā. No savas puses mēs esam gatavi mainīt noteikumus, samazinot tās kategorijas, kam ir tiesības iebraukt Vecrīgā bez maksas,» norādīja J.Birks.

Lai gan Vecrīgā ir vairāk bāru un potenciālo klientu, ne visi spēj sadzīvot ar kaimiņiem un maksāt augstāku nomas maksu nekā citviet

Doma par savu biznesu bārmeņiem Laurim Streņģem un Ronaldam Undzēnam bijusi jau sen, kad abi vēl strādāja pie citiem darba devējiem. Savu biznesu Lauris un Ronalds sāka pirms septiņiem gadiem, apkalpojot izbraukuma banketus, un joprojām ar to nodarbojas. Biznesa attīstība notika pakāpeniski – vispirms viņi nodibināja uzņēmumu, pēc dažiem mēnešiem uzklāja pirmo banketu, vairākus gadus turpināja strādāt algotu darbu. Pēc kāda laika sākuši apsvērt domu, ka vajadzētu savu vietu, kur bāzēties. Tapa pirmais bārs – Ezītis miglā Vecrīgā. Puiši turpinājusi strādāt citviet, taču rudenī līdz ar sezonas beigām uz pilnu slodzi pievērsās savam biznesam. «Dīvainā kārtā Ezītī uzplaukums bija tieši rudenī. Bijušie kolēģi nāca ciemos un bizness lēnām iegrozījās,» atminas Ronalds. Sekojuši bāru projekti gan Rīgā, gan citviet, daži izrādījušies veiksmīgi, dažus nolemts neturpināt. Nesen viņi Vecrīgā atvēruši jaunu bāru – YOLO. Tā ir abreviatūra izteicienam You only live once – tu dzīvo tikai vienreiz.

Šā gada jūnijā Vecrīgā, pie Doma laukuma tiks atvērta viesnīca Dome Hotel & SPA, kuras izveidē un ēkas rekonstrukcijā ieguldīti ap 2.5 milj. latu.

Tajā būs 15 eleganti luksusa numuri. Kopā ar viesnīcu tiks atvērts arī SPA centrs ar austrumu masāžām, frizētavu un tvaika pirti, saunu un terasi ēkas augšstāvā ar skatu uz Doma baznīcu.

Dome Hotel & SPA īpašnieks ir SIA Baltijas dizaina viesnīcas, kas dibināta 2004.gadā. Uzņēmums plāno izvērst viesnīcu biznesu Austrumeiropā, orientējoties galvenokārt uz t.s. boutique jeb salonviesnīcu nišu. Dome Hotel & SPA būs uzņēmuma pirmā viesnīca.

Ēkā ir saglabātas visas vēsturiski vērtīgās lietas – 18.gs. sienu gleznojumi, koka kāpnes, podiņu krāsnis, durvis un logi. Speciāli telpiski risinājumi nodrošina dienasgaismu visās viesu uzņemšanas telpās.

Piektdien, 5. janvārī, uz pirmo sēdi šajā gadā sanāks Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija, lai lemtu par pašvaldības turpmāko rīcību tajos gadījumos, kad grausti netiek nojaukti, lai gan Rīgas pilsētas būvvalde ir izsniegusi būvatļaujas darbu veikšanai, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Sēdē ir aicināti piedalīties vidi degradējošo būvju Peitavas ielā 9/11, Sparģeļu ielā 10, Ērģeļu ielā 2, Kalnciema ielā 3, Daugavgrīvas ielā 4a un Dzirnavu ielā 11 īpašnieki vai to pārstāvji. Sēdē tiks sniegta informācija arī par vidi degradējošas ēkas Jeruzalemes ielā 3 demontāžas darbu gaitu.

Pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļā atzīmē, ka pagājušajā gadā kopumā notika 17 Vidi degradējošu būvju komisijas sēdes, un tajās lēma par 477 nekustamo īpašumu objektiem. Pērn tika sakārtotas 205 pilsētvidi degradējošas ēkas, bet 188 nekustamo īpašumu īpašniekiem piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme.

LASI ARĪ:

FOTO: Rīgā ir vairāk nekā 500 grausti

Rīgas domes vidi degradējušo būvju komisija šodien uzdeva sagatavot Rīgas domes lēmumus par ēkas piespiedu sakārtošanas darbiem un bīstamo daļu demontāžu sešiem īpašumiem, kas kopumā aptver 11 ēkas, aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domes Īpašumu departamentā.

Lēmums par piespiedu sakārtošanu un bīstamo daļu demontāžu Rīgas domes Īpašumu departamentam uzdots sagatavot par ēku Peitavas ielā 9/11, divām ēkām Sparģeļu ielā 10 k-1 un Sparģeļu ielā 10, četrām ēkām Ērģeļu ielā 2, Kalnciema ielā 3 un Daugavgrīvas ielā 4a, kā arī ēku Kaukāza ielā 14.

Tāpat lēmums par piespiedu sakārtošanu un/vai demontāžu tiks sagatavots par īpašumiem Jāņa Asara ielā 22, Bērzaunes ielā 10, un Līvānu ielā 2A.

Visi šie īpašumi kvalificēti kā vidi degradējoši, iedzīvotāju drošībai bīstami un tiem ir piemēroti A un B kategorijas graustu statusi, kas paredz ēku īpašniekiem ik gadu apmaksāt paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļu likmi 3% apmērā.

#Brīdinājumus un sodus par īpašuma neuzturēšanu īpašniece no pašvaldības saņem jau kopš 2006. gada.

Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija ceturtdien izbraukuma sēdē nolēma Vīlandes ielas 11 namu klasificēt kā A kategorijas vidi degradējošu būvi un uzdeva Rīgas domes Īpašuma departamentam nekavējoties sagatavot domes lēmuma projektu par nama piespiedu sakārtošanu.

Vīlandes ielas 11. nama tehniskais un vizuālais stāvoklis jau vairāku gadu garumā nav uzlabojies un tā tehniskajā apsekošanas atzinumā norādīts, ka ēka pēc uzsāktās un pārtrauktās rekonstrukcijas un ugunsgrēka ēkas kreisajā spārnā, ir nonākusi avārijas stāvoklī. Dažādu nokrišņu ietekmē ir skarta tās vispārējā stiprība un telpiskā noturība, kas nopietni apdraud sabiedrisko drošību. Tāpēc komisija lēma, ka pēc iespējas ātrāk ir jāuzsāk ēkas sakārtošanas darbi un jādemontē tās ēkas daļas, kas ir demontējamas. Savukārt vēsturiskā fasāde ir jākonservē. Šoreiz sakārtošanas darbus īpašnieks vairs nevar atlikt, un tie ir jāuzsāk pēc iespējas ātrāk, pretējā gadījumā pašvaldība tos veiks pati piespiedu kārtā, informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas un Vidi degradējošu būvju komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

2007.gada decembra beigās Ober-Haus aprēķinātā Rīgas sērijveidu dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos bija 1488 EUR/m2 (novembrī 1519 EUR/m2). Vidējais cenu samazinājums mēneša laikā ir 2%. 2007.gada decembra vidējā cena sakrīt ar Ober-Haus 2006.gada oktobrī aprēķināto cenu (1490 EUR/m2).

Rīgas pilsētas zemesgrāmatā reģistrēto pirkuma līgumu skaits decembrī bija līdzīgs oktobra un novembra rādītājiem. Darījumu skaita stabilitāte ar augstu ticamības pakāpi liecina par sasniegto tirgus aktivitātes minimumu. Turpinoties Rīgas sērijveidu dzīvokļu cenu samazināšanās procesam, var sagaidīt pakāpenisku darījumu aktivitātes pieaugumu 2008.gada pirmajā pusē.

2007.gada decembrī Ober-Haus Jauno projektu nodaļa apkopojusi informāciju par 9 jauniem daudzdzīvokļu māju projektiem. No tiem Rīgā plānots realizēt 5 – visus centrā. Rīgas rajonā pieteikts 3 projekti, un viens Ogrē.

Jauno projektu attīstītājus atkarībā no to rīcības var iedalīt divās grupās. Viena grupa samazina mārketinga aktivitāti un pat iesaldē projektu realizāciju. Vairākumā gadījumu tās ir vietējās kompānijas. Tai pašā laikā lielie ārzemju attīstītāji demonstrē lielāku aktivitāti gan savu projektu attīstībā, gan meklējot un pērkot celtniecībai sagatavotos projektus. Decembra laikā noslēgti vairāki lieli darījumi ar ārvalstu kompānijām.

Kultūras pieminekļu aizstāvji, ugunsdzēsēji, policisti un citu jomu eksperti izteikuši atbalstu īpaša režīma zonas atjaunošanai Vecrīgā, kas nozīmētu atgriešanos pie caurlaižu sistēmas.

Trešdien Rīgas domes Vides komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns un Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs uz konsultatīvu sanāksmi pulcināja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Pašvaldības policijas, Satiksmes departamenta, citu ieinteresētu institūciju, kā arī Vecrīgā strādājošu uzņēmēju un Vecrīgas iedzīvotāju pārstāvjus, lai apspriestu problēmas, kas saistītas ar satiksmi vecpilsētā.

Eksperti atbalsta caurlaižu režīma zonas atjaunošanu Vecrīgā

Lai meklētu alternatīvus risinājumus esošajai caurlaižu sistēmai iebraukšanai Vecrīgā, Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrs Edgars Zalāns nākamnedēļ iecerējis tikties ar Rīgas mēru Jāni Birku.

Tikšanās laiks vēl tiek saskaņots, pastāstīja E.Zalāna preses sekretāre Dace Kārkliņa.

«Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) kopš šā gada 19.jūlija, kad tika saņemts Rīgas pilsētas domes lūgums pagarināt īpašā režīma zonas statusu Vecrīgai uz vismaz pieciem gadiem, ir veikusi situācijas izvērtējumu, īpašu uzmanību pievēršot tam, vai ir sasniegts sākotnējais mērķis – īstenot tādu satiksmes organizāciju, kas veicinātu gājēju satiksmes prioritāti un drošību. Izvērtējot iesniegto informāciju, RAPLM secinājusi, ka nav sasniegts sākotnēji izvirzītais mērķis, piešķirot Vecrīgai īpašā režīma zonas statusu. Joprojām Vecrīgā ir vērojama aktīva transportlīdzekļu satiksme, netiek pienācīgi domāts par gājēju drošību. Turklāt liela daļa no iekasētajiem līdzekļiem par nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu Vecrīgā tiek izmantoti administratīviem izdevumiem jeb kontroles sistēmas uzturēšanai,» norādīja D.Kārliņa. Ministrs E.Zalāns pagaidām neredz pamatojumu saglabāt esošo sistēmu, jo tā nav pierādījusi savu efektivitāti. Viņš uzskata, ka pašvaldība var atrast labākus risinājumus, kā nodrošināt Vecrīgas kā pilsētbūvniecības pieminekļa aizsardzību un kā veicināt gājēju drošību vecpilsētā. Tāpēc arī ministrs iecerējis tikties ar J.Birku.

Piektdien Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments veica patvaļīgi uzstādīto reklāmas objektu demontāžu Rīgas vēsturiskajā centrā, Db.lv informēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr.91 Par reklāmu, izkārtņu un citu informatīvo materiālu izvietošanas kārtību Rīgā apstiprināti 08.03.2005, noteikti ierobežojumi slietņu izvietošanai. Slietņu izvietošana visos gadījumos ir jāsaskaņo ar Rīgas pilsētas būvvaldi un VAS Latvijas Valsts ceļi. Saistošajos noteikumos noteikta kārtība un gadījumi kādos departaments var veikt nelikumīgi uzstādīto reklāmas objektu demontāžu.

Departamenta darbinieki ir uzskaitījuši vairāk nekā 80 nelikumīgi uzstādītus reklāmas objektus, no tiem 25 uzstādīti Vecrīgas teritorijā. Šādos gadījumos departamenta darbinieki uzraksta aktu, nofotografē nelikumīgi uzstādīto reklāmu un sūta īpašniekam brīdinājumus. Sastādīti administratīvo pārkāpumu protokoli un piespriesti administratīvie sodi, uzstādīto reklāmu īpašnieki ir vairākkārt brīdināti par slietņu demontāžu, taču saņemtie aizrādījumi tiek ļaunprātīgi ignorēti.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja atbalstījusi grozījumus pašvaldības noteikumos, kas paredz iespēju uzņēmējiem izmantot āra terases ēdienu izsniegšanai klientiem līdzņemšanai.

Latvijas Bāru asociācija pašvaldībā iesniedza priekšlikumus par iespēju atvieglot ielu tirdzniecības vietu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai darbību, kas šobrīd ir būtiski apgrūtināta saistībā ar Covid-19 izplatību un visā valstī noteiktajiem ierobežojumiem, kad sabiedriskās ēdināšanas vietās atļauts izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai. Esošais saistošo noteikumu regulējums ļauj ielu tirdzniecības vietās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai tirgot pārtikas preces tikai patērēšanai tirdzniecības vietā. Tāpēc ir sagatavoti grozījumi, kas paredz iespēju izmantot āra terases ēdienu izsniegšanai klientiem līdzņemšanai.

Komiteja arī akceptēja ierosinājumu atļaut izvietot ēdienkartes slietņus, kā arī iekārtot mobilu bāru/virtuvi pie pastāvīgas darbības vietas, ārpus terases teritorijas, uz brauktuves, aizņemot daļu no autostāvvietām.

Rīgas dome pieņēmusi jaunus ielu tirdzniecības noteikumus, kas paredz sniegt atbalstu uzņēmējiem Covid-19 krīzes seku mazināšanai, būtiski atvieglojot ielu tirdzniecības vietu un vasaras terašu saskaņošanu, vienlaikus samazinot arī saskaņošanai nepieciešamo procedūru skaitu.

Lai veicinātu uzņēmējdarbību, tiks atļauts izvietot saskaņotā vasaras terasē leti ēdiena izsniegšanai un norēķinu veikšanai. Letes dizaina risinājumam būs jābūt integrētam vasaras terases dizaina risinājumā (izmaiņas uz laiku, kamēr valstī būs spēkā regulējums, sabiedriskās ēdināšanas vietām atļaujot izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai).

Līdzšinējais saistošo noteikumu regulējums ļāva ielu tirdzniecības vietās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai tirgot pārtikas preces tikai patērēšanai tirdzniecības vietā. Tāpēc tika sagatavotas izmaiņas, kas paredz iespēju izmantot āra terases ēdienu izsniegšanai klientiem līdzņemšanai, kā arī būs atļauts izvietot ēdienkartes slietņus.

Atpūtas kuģītis "Vecrīga" piedāvā izbaudīt Vecrīgas panorāmu no Daugavas.

Brauciena laikā gar vecpilsētas centru garantēts lielisks skats uz Vecrīgu ar tās torņiem, Rīgas pili, Nacionālo bibliotēku, Rīgas Pasažieru ostu un TV torni Zaķusalā.

Tikai kuģītis “Vecrīga” piedāvā "Saulrieta reisus" uz jūras vārtiem, kur Baltijas jūra satiekas ar Daugavu. Brauciens ilgst 2,5 stundas, un brauciena laikā var apskatīt Rīgas Pasažieru ostu, Rīgas brīvostu, Ķīpsalu, Andrejsalu, Kundziņsalu, Mangaļsalu, Bolderāju un, protams, jūras vārtus.

Kuģīša augšējais/atvērtais klājs ir dekorēts tropiskās noskaņās, un brauciena laikā katrs apmeklētājs varēs ķert sauli, bet karstākajās vasaras dienās izbaudīt atvēsinošo vēju un malkot gardus kokteiļus no bāra. Savukārt apakšējā klājā ir izveidots moderns pasažieru salons ar panorāmas logiem, mīkstajiem dīvāniem un bāru/kafejnīcu.

Rekonstruējams vēsturisks namīpašums Vecrīgā var būt diezgan problemātisks kā no pārdošanas, tā no izmantošanas viedokļa.

Vecrīgas vēsturisko ēku piedāvājums nekustamā īpašuma tirgū ir skaitāms uz rokas pirkstiem, un, kā norāda nekustamā īpašuma speciālisti, šis nav plaša patēriņa segments, kur pircēji rindās stāv. Vēsturiskās apbūves cenu līmenis ir diezgan augsts, problemātiska var kļūt arī ēkas pareizās funkcijas izvēle, un pircēju šādam īpašumam var gaidīt pat vairākus gadus.

Sludinājumu portālos un nekustamā īpašuma kompāniju mājas lapās atrodami vien daži Vecrīgā pārdošanā esoši namīpašumi – arhitektūras pieminekļi. Viens no ievērības cienīgākajiem ir 1696. gadā būvētais Dannenšterna nams Mārstaļu ielā, kas ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un izcils baroka laikmeta arhitektūras paraugs. Piemēram, sludinājumu portālā ss.lv esošā informācija liecina, ka Dannenšterna nams tiek pārdots par 2,04 miljoniem latu; tā pašreizējais īpašnieks kopš 2008. gada ir SIA BNI, kas 100% pieder ceļu būves uzņēmumam Binders.

Vecrīgas satiksmes problēmu risinājumam iedzīvotāji un uzņēmēji redz pilnīgi atšķirīgus risinājumus, liecināja diskusija Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē.

Uzņēmēji uzskata, ka iedzīvotājiem savas mašīnas nav jātur pie mājām, bet prioritāte jāpiešķir preču piegādes transportam, taksometriem un operatīvajiem dienestiem. Savukārt iedzīvotāji prasa atjaunot caurlaižu sistēmu, kas tika likvidēta pēc tam, kad Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija atteicās pagarināt īpaša režīma zonas statusu Vecrīgai.

«Vecrīgā ir trīs braucēju kategorijas. Pirmā ir transports, kas apkalpo uzņēmumus. Darba transportam nav jāstāv Vecrīgā, tas atved, izlaiž pasažieri vai izkrauj preci un aizbrauc. Bet nav risinājums gājēju ielās noteikt dažas stundas preču piegādei no rīta, jo, piemēram, restorānam Gūtenbergs veļa jāpieved un jāaizved divas reizes dienā, un, saskaņā ar sanitārajiem noteikumiem, to nedrīkst stiept pa ielu. Katli un pannas uz banketu jāstiepj nevis no 6 līdz 10 no rīta, bet tad, kad bankets notiek. Otra kategorija ir tūristi, kas mūsu valstī atstāj savu naudu. Taksometram ir jāvar šo tūristu atvest līdz viesnīcai. Kas attiecas uz iedzīvotājiem, man nav pieņemami, ka viņiem atļauj pa nakti turēt automašīnas zem logiem,» norādīja viesnīcas Gūtenbergs valdes priekšsēdētāja Mairita Solima. Uzņēmēji arī neatbalsta caurlaižu sistēmas atjaunošanu. M.Solima ieteica atļaut uz 10 minūtēm iebraukt gājēju ielās un apstāties transportam ar preču pavadzīmēm un ceļazīmēm, komunālajiem dienestiem, diplomātiskajam transportam un taksometriem. Savukārt iedzīvotāju pārstāvji, kas savākuši 117 parakstus, asi kritizēja satiksmes departamenta darbu pašreizējās sistēmas ieviešanā un pauda uzskatu, ka ceļazīmes izvietotas neprofesionāli, atļaujot stāvēt mašīnām abās ielas pusēs ļoti šaurās ielās, bet liedzot apstāšanos platās ielās. Iedzīvotāji iestājas par vecās sistēmas atjaunošanu, kas deva viņiem iespēju iebraukt Vecrīgā ar ievērojamām atlaidēm un novietot transportu pie mājām. Iedzīvotāju pusē ir arī deputāts Edmunds Krastiņš, kurš pats dzīvo Vecrīgā un uzskata, ka problēmu var atrisināt, uzstādot ceļa zīmes «Braukt aizliegts» jeb tā dēvētās saulītes, taču Satiksmes departamenta direktors Edgars Strods uzskata, ka pastāv pārāk daudz kategoriju, kuras šo zīmi drīkst neievērot, tāpēc nekas netikšot līdzēts. Arī deputāts Juris Zvirbulis atzina, ka šī zīme ļauj iebraukt visiem, kas strādā šajā teritorijā, bet to nekā nevar pierādīt.

Vecrīga jānosaka kā īpaša statusa zona Rīgā, kurā nav atļauts organizēt azartspēles, naktsklubus un striptīzklubus – tā - saskaņā ar Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veikto aptauju - uzskata vairāk nekā puse rīdzinieku, informēja Rīgas dome.

Apkopotie dati liecina, ka 65% rīdzinieku atbalstītu vecpilsētas attīstību par īpaša statusa zonu, savukārt 23% visdrīzāk vai pilnībā - nē. Tikai nedaudz vairāk nekā 10% aptaujāto rīdzinieku nav viedokļa par šo jautājumu. Azartspēļu, naktsklubu un striptīzklubu ierobežošanu Vecrīgā visaktīvāk atbalsta Vidzemes rajona iedzīvotāji – kopumā 71,8%, savukārt vismazāk Ziemeļu rajona iedzīvotāji – tikai 44,3%.

Rīgas vicemērs A. Ludviks (LPP/LC): „Vecrīga vistiešākā veidā saistās ar pilsētnieku identitāti, tāpēc pašsaprotami, ka rīdzinieki vēlas to redzēt kā īpašu. Apšaubāma rakstura vietu darbība vecpilsētā rīdziniekiem traucē. Jo tieši Vecrīga ir Rīgas sirds un pilsētas vizītkarte – tieši šeit atrodas vecākie Rīgas nami, baznīcas un saieta laukumi, kas simbolizē rīdzinieku vēsturi. ”

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs ir sagatavojis vēstuli Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam, kurā informē par vairākām ar satiksmi Vecrīgā saistītām problēmām, kuras risināmas valdības līmenī, jo atrodas ārpus pašvaldības kompetences robežām.

Pagājušā gada beigās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) informēja Rīgas domi, ka nesaskata pamatojumu īpaša režīma zonas statusa pagarināšanai Vecrīgai. Tāpēc Rīgas pašvaldībai no 1.janvāra bija jāatceļ Vecrīgas caurlaižu kontroles sistēma. Patlaban satiksme Vecrīgā tiek organizēta, izvietojot ceļa zīmes, lai saglabātu gājēju un velosipēdu priekšrocību vecpilsētā un nepieļautu Vecrīgas ieliņu izmantošanu sastrēgumu apbraukšanai.

A.Požarnovs norāda, ka pēc Vecrīgas īpaša režīma zonas statusa izbeigšanās Rīgas pašvaldībai nav tiesisku instrumentu optimālai satiksmes organizācijai Vecrīgā, tāpēc rodas virkne problēmu, piemēram, preču piegādes transportam, Vecrīgas iedzīvotājiem un Vecrīgā izvietotajām iestādēm un uzņēmumiem. Atbildot uz E.Zalāna pausto viedokli par nepieciešamību organizēt satiksmi, uzstādot ceļa zīmes „Iebraukt aizliegts” jeb t.s. „ķieģeļus” kombinācijā ar iebraukšanas caurlaižu izsniegšanu daļai iedzīvotāju, A.Požarnovs atgādina, ka pašvaldība nav tiesīga izsniegt caurlaides, kas atļautu kādai daļai iedzīvotāju neievērot Ceļu satiksmes noteikumus. Tā kā šo jautājumu risināšana ir ārpus pašvaldības kompetences, A.Požarnovs lūdz ministru veicināt minēto problēmu risināšanu valdības līmenī atbilstoši Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumam. Viņš arī lūdz iespējami ātrāk reģistrēt Rīgas domes pieņemtos un RAPLM nosūtītos grozījumus Rīgas domes saistošajos noteikumos, lai, izveidojot Vecrīgā maksas stāvvietu sistēmu, pašvaldība varētu risināt minētās problēmas.