Maksas caurlaides iebraukšanai Vecrīgā nav attaisnojušās, uzskata Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.

Dome atzīst ka automašīnu skaits Vecrīgā nav mazinājies, taču neraugoties uz to dome negrasās attiekties no caurlaidēm, raksta Diena.

Ja viena mēneša laikā pašvaldība nespēs paskaidrot, kā tā izlieto caurlaidēs iekasēto naudu, lai sasniegtu mērķi — ierobežot automašīnu plūsmu Vecrīgā, iespējams, ar 1. janvāri tai šādas iespējas iekasēt naudu par iebraukšanu vecpilsētā vairs nebūs. Domei ir 100 caurlaižu iebraukšanai Vecrīgā.

Pērn par iebraukšanu Vecrīgā iekasēti Ls 1 091 159. Vienreizēja iebraukšana par vienu stundu - 5 lati, par otro stundu - 6 Ls/h, par trešo stundu - 7.2 Ls/h, par ceturto un katru nākamo stundu - 8 Ls/h. Juridiskajām personām, kurām saskaņā ar speciālas komisijas lēmumu piešķirta atļauja regulārai iebraukšanai Vecrīgā atkarībā no caurlaides derīguma ilguma jāmaksā 300 līdz 1 250 latu. Valsts un pašvaldību budžeta finansēto iestāžu un komercsabiedrību autotransportam - 10 latu par pusgadu. Iedzīvotājiem, kuru dzīvesvieta vai nekustamais īpašums atrodas Vecrīgā, ir tiesības saņemt bezmaksas abonementa viedkarti iebraukšanai Vecrīgā.

Interese iegādāties dzīvokli, biroju vai ēkas Vecrīgā joprojām ir saglabājusies, tā secināts nekustamā īpašuma kompānijas Latvia Sotheby’s International Realty veiktajā pētījumā Vecrīgā premium segmentā*.

Pēdējo trīs gadu laikā šajā pilsētas daļā ir pārdoti 24 namīpašumi par gandrīz 30 miljoniem eiro. Tomēr, lai Vecrīga kļūtu patiesi pievilcīga, tā jāveido ne tikai tūristiem, bet jārada arī infrastruktūra kā patstāvīgai dzīvesvietai vietējiem iedzīvotājiem.

Pēdējos gados piedāvājumā biežāk parādās īpašumi ar lielāku platību, kas skaidrojams ar izmaiņām valsts sektora telpu izmantošanā, kas pārceļ savu darbību ārpus Vecrīgas. Šobrīd Vecrīgā pārdošanā ir vidēji 22 dažādi namīpašumi, turklāt lielākā daļa jeb 16 piedāvājumi ir kompānijas Latvia Sotheby’s International Realty pārziņā.

Rīgā ir sagatavoti saistošie noteikumi, kas regulēs taksometru licencēšanas kārtību, paredzot ierobežojumus iebraukšanai Vecrīgā un pārvadātājam nosakot gada nodevu 300 eiro apmērā.

Noteikumi Par vieglo taksometru pārvadājumu licencēšanu un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu īpaša režīma zonā noteiks kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldībā izsniedz speciālās atļaujas jeb licences un licences kartītes pasažieru pārvadāšanai ar vieglajiem taksometriem Rīgas administratīvajā teritorijā, un prasības, kas jāizpilda, lai saņemtu speciālo licenci un licences kartīti.

Tāpat tie regulēs prasības, kas jāpilda licences darbības laikā, un kārtību, kādā izsniedz un anulē speciālo atļauju vieglo taksometru iebraukšanai īpaša režīma zonā - Vecrīgā, un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu Vecrīgā.

Atbilstoši Satiksmes departamenta datiem, 2006. gada ziemā Vecrīgā pastāvīgi uzturošos automašīnu skaits divas līdz trīs reizes pārsniedz atļauto stāvvietu skaitu, maksimumu sasniedzot pusdienlaikā. Apmēram 80% no Vecrīgas noslogotājiem ir tie, kuriem iebraukšana un uzturēšanās Vecrīgā ir bez maksas.

Rīgas domes Satiksmes un transporta jautājumu komiteja izskatījusi jautājumu par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Vecrīgā. Satiksmes departamenta iesniegtajā satiksmes regulējuma Vecrīgā koncepcijā atzīts, ka vispār aizliegt transporta kustību Vecrīgā nav iespējams, jo veikaliem un restorāniem ir jāpiegādā preces un pārtika, tūristiem ir jādod iespēja ar taksometriem aizbraukt līdz viesnīcai, bet Vecrīgas iedzīvotājiem - piekļūt savai dzīves vietai. Tāpēc paredzēts, ka satiksme Vecrīgā tiks ierobežota pārsvarā ar ekonomiskiem līdzekļiem, Db.lv informēja Rīgas dome.

Atbilstoši Satiksmes departamenta datiem, 2006. gada ziemā Vecrīgā pastāvīgi uzturošos automašīnu skaits divas līdz trīs reizes pārsniedz atļauto stāvvietu skaitu, maksimumu sasniedzot pusdienlaikā. Apmēram 80% no Vecrīgas noslogotājiem ir tie, kuriem iebraukšana un uzturēšanās Vecrīgā ir bez maksas. Koncepcija paredz, ka pašreizējās barjeras pie iebrauktuvēm Vecrīgā tiks saglabātas un šī sistēma būtiski nemainīsies, bet visas Vecrīgas ielas tiks pielīdzinātas pašvaldības maksas autostāvvietām, kuru izmantošana tiks apmaksāta tāpat kā citās Rīgas maksas stāvvietās.

Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) noraidījusi Rīgas domes iesniegtos priekšlikumus par transporta līdzekļa skaita ierobežošanu, tādējādi jāsecina, ka ministrija nemaz nevēlas ierobežot auto skaitu Vecrīgā. Šādu uzskatu pauž Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs.

30. oktobrī Rīgas dome RAPLM nosūtīja vēstuli, kurā izteica vairākus priekšlikumus par pasākumiem, kas ļautu samazināt automašīnu skaitu Vecrīgā. Viens no galvenajiem ierosinājumiem bija – maksimāli samazināt atbilstoši Ministru Kabineta 28.06.2005. noteikumiem izsniedzamo bezmaksas viedkaršu skaitu fiziskām personām, ja tām Vecrīgā ir deklarēta dzīvesvieta vai īpašums. Rīgas dome ierosināja ministrijai virzīt izskatīšanai šo noteikumu grozījumus, kuros būtu noteikts, ka vienam dzīvoklim izsniedzamo viedkaršu skaitu varētu ierobežot līdz vienai.

Dome ir saņēmusi ministrijas atbildi, kurā šie priekšlikumi ir noraidīti. RAPLM vēstulē raksta, ka "grozījumi paši par sevi nenodrošina transportlīdzekļu skaita ierobežošanu Vecrīgā", jo fiziskās personas, kurām Ministru Kabinets pašlaik piešķir tiesības iegūt bezmaksas viedkartes, "varēs iegādāties norēķinu vai abonementa viedkartes saskaņā ar Rīgas pilsētas domes noteikto maksu. Tādējādi piedāvātie grozījumi nesasniegšot to ierosināšanas mērķi, un ministrija nesaskata pamatojumu privātpersonu tiesību ierobežošanai."

Lai gan Vecrīgā ir vairāk bāru un potenciālo klientu, ne visi spēj sadzīvot ar kaimiņiem un maksāt augstāku nomas maksu nekā citviet

Doma par savu biznesu bārmeņiem Laurim Streņģem un Ronaldam Undzēnam bijusi jau sen, kad abi vēl strādāja pie citiem darba devējiem. Savu biznesu Lauris un Ronalds sāka pirms septiņiem gadiem, apkalpojot izbraukuma banketus, un joprojām ar to nodarbojas. Biznesa attīstība notika pakāpeniski – vispirms viņi nodibināja uzņēmumu, pēc dažiem mēnešiem uzklāja pirmo banketu, vairākus gadus turpināja strādāt algotu darbu. Pēc kāda laika sākuši apsvērt domu, ka vajadzētu savu vietu, kur bāzēties. Tapa pirmais bārs – Ezītis miglā Vecrīgā. Puiši turpinājusi strādāt citviet, taču rudenī līdz ar sezonas beigām uz pilnu slodzi pievērsās savam biznesam. «Dīvainā kārtā Ezītī uzplaukums bija tieši rudenī. Bijušie kolēģi nāca ciemos un bizness lēnām iegrozījās,» atminas Ronalds. Sekojuši bāru projekti gan Rīgā, gan citviet, daži izrādījušies veiksmīgi, dažus nolemts neturpināt. Nesen viņi Vecrīgā atvēruši jaunu bāru – YOLO. Tā ir abreviatūra izteicienam You only live once – tu dzīvo tikai vienreiz.

Rīgas dome labprāt ierobežotu automašīnu skaitu, kam tiek izsniegtas caurlaides iebraukšanai Vecrīgā, kā arī ierīkotu maksas autostāvvietas, tiekoties ar laikraksta Dienas Bizness žurnālistiem, atzina Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks.

«Šā gada 11. martā tika pieņemti saistošie noteikumi, paaugstinot maksu par iebraukšanu Vecrīgā. Mēs esam gribējuši ierīkot arī maksas autostāvvietas Vecrīgā. Ministru kabineta (MK) noteikumi to neļauj. Reālā situācija ir tāda, ka iebraukšanas atļaujas ir izsniegtas 1650 iedzīvotājiem, kuri dzīvo Vecrīgā, un arī 1150 caurlaides juridiskām personām, bet vietas, kur šīs automašīnas izvietot, ir apmēram 200. Ja mēs gribam samazināt iebraucēju skaitu, tad MK jāmaina noteikumi, samazinot tās kategorijas, kam pienākas atbrīvojumi no iebraukšanas maksas. Nav runa par operatīvo transportu. Mēs esam izsnieguši 200 caurlaides Iekšlietu ministrijai, kas mierīgi brauc iekšā Vecrīgā. No savas puses mēs esam gatavi mainīt noteikumus, samazinot tās kategorijas, kam ir tiesības iebraukt Vecrīgā bez maksas,» norādīja J.Birks.

Vecrīgā kopš maksas iebraukšanas režīma atcelšanas un satiksmes plūsmas ierobežošanas visbiežākie autovadītāju pārkāpumi ir braukšana pa gājēju un velosipēdu ielām, liecina Rīgas Pašvaldības policijas dati.

"Lielākā daļa autovadītāju pārkāpumu, ko konstatējusi Rīgas Pašvaldības policija, ir braukšana pa gājēju un velosipēdu ielām. Šī gada pirmajās dienās, kad satiksmes organizācijas sistēma Vecrīgā mainījās, pašvaldības policija lielā mērā strādāja, informējot un brīdinot autovadītājus par izmaiņām satiksmes kustībā. Arī šodien atkārtoti aicinām autovadītājus nepārkāpt Ceļu satiksmes noteikumus un ievērot Vecrīgā izvietotās ceļa zīmes," atgādina Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Māris Lapiņš.

Laikā no 1. līdz 7. janvārim reāls sods par šo pārkāpumu ir piemērots 353 autovadītājiem. Atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksam, sods par braukšanu pa gājēju un velosipēdu ielu ir konstants - 40 lati, ko saskaņā ar grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā autovadītājam klāt esot ir tiesīgi pārkāpuma vietā piemērot arī Rīgas Pašvaldības policijas darbinieki.

Šā gada jūnijā Vecrīgā, pie Doma laukuma tiks atvērta viesnīca Dome Hotel & SPA, kuras izveidē un ēkas rekonstrukcijā ieguldīti ap 2.5 milj. latu.

Tajā būs 15 eleganti luksusa numuri. Kopā ar viesnīcu tiks atvērts arī SPA centrs ar austrumu masāžām, frizētavu un tvaika pirti, saunu un terasi ēkas augšstāvā ar skatu uz Doma baznīcu.

Dome Hotel & SPA īpašnieks ir SIA Baltijas dizaina viesnīcas, kas dibināta 2004.gadā. Uzņēmums plāno izvērst viesnīcu biznesu Austrumeiropā, orientējoties galvenokārt uz t.s. boutique jeb salonviesnīcu nišu. Dome Hotel & SPA būs uzņēmuma pirmā viesnīca.

Ēkā ir saglabātas visas vēsturiski vērtīgās lietas – 18.gs. sienu gleznojumi, koka kāpnes, podiņu krāsnis, durvis un logi. Speciāli telpiski risinājumi nodrošina dienasgaismu visās viesu uzņemšanas telpās.

70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

Latio dati liecina, ka decembrī turpinājās sērijveida dzīvokļu cenu kritums. Vidējā sērijveida dzīvokļu cena, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 2,1% līdz 1 415 EUR/kv.m. Salīdzinot ar pērnā gada decembri, cenas ir zemākas par 7,3%, Db.lv informēja Latio mārketinga speciāliste Zane Āboliņa.

Latio novērojumi:

·Lai noturētu pircēju, īpašumu pārdevēji kļūst arvien pretimnākošāki - pat izvēlas samazināt īpašuma cenu, tā vietā, lai paturētu pircēja iemaksāto rokas naudu.

·Arī savrupmāju pārdevēji biežāk sāk piekrist būtiskam cenu samazinājumam.

·Pieaug īres piedāvājumu skaits visos mājokļu segmentos - tajā skaitā arī savrupmājas.

·Komercplatību nomas tirgū saglabājas aktivitātes kritums. Potenciālie nomnieki atliek lēmumu pieņemšanu uz nākamā gada sākumu.

·Tautsaimniecībai ''atdziestot'' samazinās kopējais pieprasījums komercplatību nomas tirgū, straujāk samazinoties pieprasījumam pēc lielajām platībām, bet pieaugot pieprasījumam pēc mazajām platībām.

2007.gada decembra beigās Ober-Haus aprēķinātā Rīgas sērijveidu dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos bija 1488 EUR/m2 (novembrī 1519 EUR/m2). Vidējais cenu samazinājums mēneša laikā ir 2%. 2007.gada decembra vidējā cena sakrīt ar Ober-Haus 2006.gada oktobrī aprēķināto cenu (1490 EUR/m2).

Rīgas pilsētas zemesgrāmatā reģistrēto pirkuma līgumu skaits decembrī bija līdzīgs oktobra un novembra rādītājiem. Darījumu skaita stabilitāte ar augstu ticamības pakāpi liecina par sasniegto tirgus aktivitātes minimumu. Turpinoties Rīgas sērijveidu dzīvokļu cenu samazināšanās procesam, var sagaidīt pakāpenisku darījumu aktivitātes pieaugumu 2008.gada pirmajā pusē.

2007.gada decembrī Ober-Haus Jauno projektu nodaļa apkopojusi informāciju par 9 jauniem daudzdzīvokļu māju projektiem. No tiem Rīgā plānots realizēt 5 – visus centrā. Rīgas rajonā pieteikts 3 projekti, un viens Ogrē.

Jauno projektu attīstītājus atkarībā no to rīcības var iedalīt divās grupās. Viena grupa samazina mārketinga aktivitāti un pat iesaldē projektu realizāciju. Vairākumā gadījumu tās ir vietējās kompānijas. Tai pašā laikā lielie ārzemju attīstītāji demonstrē lielāku aktivitāti gan savu projektu attīstībā, gan meklējot un pērkot celtniecībai sagatavotos projektus. Decembra laikā noslēgti vairāki lieli darījumi ar ārvalstu kompānijām.

Kultūras pieminekļu aizstāvji, ugunsdzēsēji, policisti un citu jomu eksperti izteikuši atbalstu īpaša režīma zonas atjaunošanai Vecrīgā, kas nozīmētu atgriešanos pie caurlaižu sistēmas.

Trešdien Rīgas domes Vides komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns un Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs uz konsultatīvu sanāksmi pulcināja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Pašvaldības policijas, Satiksmes departamenta, citu ieinteresētu institūciju, kā arī Vecrīgā strādājošu uzņēmēju un Vecrīgas iedzīvotāju pārstāvjus, lai apspriestu problēmas, kas saistītas ar satiksmi vecpilsētā.

Eksperti atbalsta caurlaižu režīma zonas atjaunošanu Vecrīgā

Lai meklētu alternatīvus risinājumus esošajai caurlaižu sistēmai iebraukšanai Vecrīgā, Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrs Edgars Zalāns nākamnedēļ iecerējis tikties ar Rīgas mēru Jāni Birku.

Tikšanās laiks vēl tiek saskaņots, pastāstīja E.Zalāna preses sekretāre Dace Kārkliņa.

«Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) kopš šā gada 19.jūlija, kad tika saņemts Rīgas pilsētas domes lūgums pagarināt īpašā režīma zonas statusu Vecrīgai uz vismaz pieciem gadiem, ir veikusi situācijas izvērtējumu, īpašu uzmanību pievēršot tam, vai ir sasniegts sākotnējais mērķis – īstenot tādu satiksmes organizāciju, kas veicinātu gājēju satiksmes prioritāti un drošību. Izvērtējot iesniegto informāciju, RAPLM secinājusi, ka nav sasniegts sākotnēji izvirzītais mērķis, piešķirot Vecrīgai īpašā režīma zonas statusu. Joprojām Vecrīgā ir vērojama aktīva transportlīdzekļu satiksme, netiek pienācīgi domāts par gājēju drošību. Turklāt liela daļa no iekasētajiem līdzekļiem par nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu Vecrīgā tiek izmantoti administratīviem izdevumiem jeb kontroles sistēmas uzturēšanai,» norādīja D.Kārliņa. Ministrs E.Zalāns pagaidām neredz pamatojumu saglabāt esošo sistēmu, jo tā nav pierādījusi savu efektivitāti. Viņš uzskata, ka pašvaldība var atrast labākus risinājumus, kā nodrošināt Vecrīgas kā pilsētbūvniecības pieminekļa aizsardzību un kā veicināt gājēju drošību vecpilsētā. Tāpēc arī ministrs iecerējis tikties ar J.Birku.

Piešķirot kredītus Latvijai, aizdevēji labi saprot, ka mēs tos nekad nespēsim atmaksāt. Šādu viedokli pauž bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) šefs Lainis Kamaldiņš. Viņaprāt, aizdevēji rēķinās, ka viņi varēs kontrolēt mūsu attīstību, ka mēs pildīsim šakālīša lomu vienas vai otras lielvaras labā.

Situācija ir pietiekoši bēdīga. Tie, kas ir bijuši «pie šprices», valsti ir noveduši gandrīz vai līdz mūžīgai parādu verdzībai. Un ir grūti redzēt risinājumu, kā no šīs verdzības izkļūt ārā.

Vai tas vispār vēl ir iespējams?

Visu naudu jau mēs vēl neesam noēduši. Taču vai šī valdība būs labāka par iepriekšējo? Jau tagad mēs dzirdam, ka kredītā ņemtā nauda tiks noēsta, tiks aizbāzts budžeta caurums. Netiek taču izstrādāta kāda programma, kas būtu orientēta uz ekonomikas attīstību, uz valsts struktūru optimizāciju. Neko tādu es neredzu.

Kad tiek veidota kāda koalīcija, pieeja ir vienkārša - visi izstāsta, kādu ministru amati viņiem ir vajadzīgi. Loģiskāk gan būtu, ja vispirms politiķi vienotos, kuras struktūras jālikvidē, kuras - jāapvieno. Ja tas būtu izdarīts, nerastos situācijas, ka brīdī, kad ministrs jau ir apstiprināts amatā, viņš pasaka - kāpēc man grib kaut ko «saīsināt», ja tam otram «neīsina» neko?

Uz vietējiem iedzīvotājiem orientētam viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas (HoReCa) segmentam klājas salīdzinoši labi, bet Vecrīgā krogiem un bāriem Covid-19 krīze turpinās, intervijā atzina Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības priekšsēdētājs un alus darītavas "Labietis" vadītājs Reinis Pļaviņš.

Viņš pauda, ka Covid-19 pandēmija pilnībā mainīja HoReCa segmentu un atkopšanās nav notikusi. "Jāsaprot, ka Covid-19 krīze nav beigusies, un tā pilnībā izjauca HoReCa struktūru. Bāru un restorānu nozare pirms un pēc Covid-19 ir divas dažādas nozares," teica Pļaviņš.

"Labietis" vadītājs stāstīja, ka arī viņiem bija krogs Vecrīgā, kuru Covid-19 laikā vēl centās uzturēt ar domu, ka spēs atgūties, bet pagājušajā gada novembrī tomēr bija spiesti krogu slēgt.

"Ja Vecrīgā pirms Covid-19 visas centrālās ielas bija aizņemtas un dzīvība sāka parādīties arī mazajās ielās, tad tagad dzīvība lēnām sāk atgriezties galvenajās ielās. Visās mazajās ielās kafejnīcām un restorāniem telpas stāv tukšas. Vecrīgā viss ir slikti, un tur neviens nav atguvies - tur joprojām ir kovida krīze," norādīja aldaris.

Pēc pandēmijas tūristu skaits un to sastāvs Vecrīgā ir kardināli mainījies, tāpēc šobrīd uzņēmējiem savs piedāvājums jāorientē ne tikai uz tūristiem, bet arī vietējiem iedzīvotājiem un biznesu atzīmē Santa Rozenkopfa, CBRE Baltics izpilddirektore.

Pirms pandēmijas tūristi Vecrīgu apmeklēja divas reizes vairāk nekā jebkuru citu vietu galvaspilsētas centrā, kas šī reģiona uzņēmējiem attiecīgi nozīmēja arī lielāku ienākumu potenciālu, spriež S.Rozenkopfa. Šobrīd gan situācija ir citāda - izaicinājumus rada ne tikai tūristu skaits, bet arī biroju telpu pārkārtošanās un uzņēmumu lemšana par labu jaunajiem projektiem, kas piedāvā modernu vidi un plānojumu, secina CBRE Baltics izpilddirektore, piebilstot, ka šī iemesla dēļ Vecrīgas uzņēmējiem ir jāpielāgojas jaunajai situācijai un savs pakalpojumu klāsts jāpaplašina.

Centrs vienmēr prioritāte

Ir vairāki faktori, kas ļautu atdzīvināt pakalpojumu un tirdzniecības piedāvājumu pilsētas centrā, un pie šī aspekta būtu jāstrādā ne tikai uzņēmējiem, bet arī valstij un pašvaldībai, domā S.Rozenkopfa. “No valsts un pašvaldības puses būtu jāsakārto vismaz trīs lietas - vēsturisko ēku aizsardzības regulējums, ēku un infrastruktūras pārvaldības modelis, kā arī vide kopumā. Pēdējā laikā daudz dzirdēts par to, ka tirgotāji nevēlas atvērt veikalus pilsētas centrā, un jāsaka, ka tas ir gan mīts, gan patiesība. Ja runājam par pašu pilsētas sirdi – Vecrīgu un centrālos kvartālus vēsturiskajā centrā, atceroties visus gadījumus, kad pie mums ir vērsušies atpazīstami zīmoli, lai atvērtu pirmo vietu vai paplašinātu esošo tirgus daļu, nekad nav bijis gadījums, kad lokācija pilsētas centrā netiktu izskatīta. Tieši otrādi, atvērt vismaz vienu veikalu pilsētas centrā ir nereti bijusi pat dominējošā vēlme, ja būtu attiecīgs telpu piedāvājums. Šeit gan sākas problēmas - flagmaņu veikalu gadījumā lielākajā daļā ēku tehniski vai likumdošanas ierobežojumu dēļ nav iespējams izveidot 500 – 2000 m2 veikalu ar atbilstošu plānojumu un fasādi. Savukārt mazākiem formātiem, kam telpas būtu vieglāk pielāgot, ir nepieciešama jau gatava pircēju plūsma vai pārliecība, ka tiek veiktas nepieciešamās aktivitātes, lai šāda plūsma parādītos nākotnē. Ja mūsdienīga ēku, ielu un satiksmes pārvaldes likumdošana un prakse, kas dotu pietiekamu elastību investoriem un uzņēmējiem, nepastāv, veikali jau gatavus risinājumus un pretimnākšanu saredz tirdzniecības centru vidē, kur šie jautājumi tiek risināti. Tieši tādēļ arī no mūsu projektiem, kur tomēr mums ir izdevies atvērt veikalu pilsētas centra pirmajā stāvā, tās ir lokācijas, kas vai nu pārklājas ar tirdzniecības centra pirmo stāvu vai atrodas tiešā tirdzniecības centra tuvumā,” stāsta S.Rozenkopfa.

Ja reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrija turpinās vilcināt lēmumu par īpaša režīma zonas statusa pagarināšanu Vecrīgai, 1. janvārī tur sāksies haoss.

Par to brīdina Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs.

«Šā gada 19.jūnijā Rīgas dome nosūtīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM) lūgumu virzīt Ministru Kabinetā (MK) jautājumu par īpaša režīma zonas statusa termiņa pagarināšanu Vecrīgai. Piecu mēnešu laikā RAPLM joprojām nav atklājusi, vai tā ir gatava virzīt šo jautājumu izskatīšanai valdībā un nav pat atbildējusi, kad tā varētu pieņemt šādu lēmumu. Iekams nav saņemta oficiāla atbilde no RAPLM, Rīgas dome šajā jautājumā nav tiesīga veikt nekādas darbības,» teikts Rīgas domes izplatītā paziņojumā. Atbilstoši spēkā esošajiem MK noteikumiem īpaša režīma zonas statuss Vecrīgai piešķirts tikai līdz šā gada 31.decembrim. Tas paredz, ka iebraukšanai Vecrīgā pašvaldība var piemērot maksu, tādējādi regulējot automašīnu skaitu šajā zonā. Savukārt spēkā esošie MK noteikumi paredz, ka visām fiziskām personām, kurām Vecrīgas zonā ir pastāvīgā dzīvesvieta vai nekustamais īpašums, pašvaldība nedrīkst piemērot nodevu par transportlīdzekļa iebraukšanu. Tas nozīmē, ka pašvaldībai šīm personām ir jāizsniedz bezmaksas viedkartes iebraukšanai Vecrīgā. Tāpēc, lai vairāk atslogotu Vecrīgu no automašīnām, Rīgas dome nosūtīja ministrijai arī priekšlikumus par nepieciešamajiem MK noteikumu grozījumiem. Tāpat kopš šā gada jūnija Rīgas dome vairākkārt ir atbildējusi uz visiem jautājumiem, ko vēlējās noskaidrot ministrija, taču RAPLM joprojām nav atklājusi, kāds varētu būt tās lēmums.

Vecrīga jānosaka kā īpaša statusa zona Rīgā, kurā nav atļauts organizēt azartspēles, naktsklubus un striptīzklubus – tā - saskaņā ar Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veikto aptauju - uzskata vairāk nekā puse rīdzinieku, informēja Rīgas dome.

Apkopotie dati liecina, ka 65% rīdzinieku atbalstītu vecpilsētas attīstību par īpaša statusa zonu, savukārt 23% visdrīzāk vai pilnībā - nē. Tikai nedaudz vairāk nekā 10% aptaujāto rīdzinieku nav viedokļa par šo jautājumu. Azartspēļu, naktsklubu un striptīzklubu ierobežošanu Vecrīgā visaktīvāk atbalsta Vidzemes rajona iedzīvotāji – kopumā 71,8%, savukārt vismazāk Ziemeļu rajona iedzīvotāji – tikai 44,3%.

Rīgas vicemērs A. Ludviks (LPP/LC): „Vecrīga vistiešākā veidā saistās ar pilsētnieku identitāti, tāpēc pašsaprotami, ka rīdzinieki vēlas to redzēt kā īpašu. Apšaubāma rakstura vietu darbība vecpilsētā rīdziniekiem traucē. Jo tieši Vecrīga ir Rīgas sirds un pilsētas vizītkarte – tieši šeit atrodas vecākie Rīgas nami, baznīcas un saieta laukumi, kas simbolizē rīdzinieku vēsturi. ”

Tirdzniecības telpu segmentā šā gada trešajā ceturksnī Vecrīgā un Rīgas centrā nomnieku aktivitāte bijusi augsta, ziņo Latio.

Vecpilsētas un centra iecienītākajās tirdzniecības ielās neiznomāto telpu īpatsvars salīdzinājumā ar šā gada pirmo pusi ir samazinājies. Šobrīd tas daudzviet ir tuvu nullei. Piedāvājumā nonākušas telpas tiek iznomātas īsā laikā. Pēdējos divos gados neiznomāto telpu īpatsvars Rīgas aktīvajā centrā samazinājies ļoti strauji – vēl 2009.gada nogalē neiznomātas bija trešdaļa tirdzniecības platību.

Gan Vecrīgā, gan aktīvajā centrā tomēr notiek nomnieku rotācija. Vecrīgā nomnieku rotāciju ietekmē tūristu plūsmas, bet centra labākajās tirdzniecības ielās tā nereti saistīta ar telpu īpašnieku vēlmi atrast nomniekus, kas gatavi telpas nomāt par lielāku nomas maksu un uz ilgāku termiņu, nekā esošie nomnieki.

Vairākas velosipēdu nomas Rīgā orientējas uz ārvalstu tūristu apkalpošanu, līdz ar to savus nomas punktus izvietojušas vecpilsētā

RigaBicycle darbojas kopš 2011. gada, bet pirms diviem gadiem uzņēmuma vadības grožus no iepriekšējā firmas īpašnieka pārņēma Māris Rodins. «Nopirku biznesu no iepriekšējās īpašnieces, jo saskatīju potenciālu, proti, ka ar salīdzinoši nelielu investīciju varētu gūt peļņu. Šis ir mans papildu bizness, ikdienā strādāju diezgan lielā starptautiskā uzņēmumā. Ikdienas operatīvās lietas velonomā uzrauga un organizē divas darbinieces. Klientus neuzskaitām, bet skatos, lai varam strādāt rentabli, netiecamies pēc kvantitātes,» stāsta RigaBicycle (SIA Street Rent) īpašnieks. Viņa vadītā kompānija atrodas Vecrīgā, un līdzās tai vairākus gadus darbojas vēl divas citas velo nomas. M. Rodins atzīst, ka atrašanās vieta ir viens no veiksmes formulas elementiem un Vecrīga ir vieta, kur dzīve mutuļo. Šādu biznesu uzturēt kādā no Rīgas mikrorajoniem būtu nerentabli. RigaBicycle ikdienā operē ar 25 braucamajiem, un šis skaits esot optimāls ikdienas pieprasījumam. Turklāt nākas rēķināties ar faktu, ka Vecrīgā esošajās telpās ir ierobežota platība un nav vietas, kur savietot vairāk divriteņu.

Atpūtas kuģītis Vecrīga piedāvā izbaudīt Vecrīgas panorāmu no Daugavas.

Brauciena laikā gar vecpilsētas centru garantēts lielisks skats uz Vecrīgu ar tās torņiem, Rīgas pili, Nacionālo bibliotēku, Rīgas Pasažieru ostu un TV torni Zaķusalā.

Tikai kuģītis Vecrīga piedāvā Saulrieta reisus uz jūras vārtiem, kur Baltijas jūra satiekas ar Daugavu. Brauciens ilgst 2,5 stundas, un brauciena laikā var apskatīt Rīgas Pasažieru ostu, Rīgas brīvostu, Ķīpsalu, Andrejsalu, Kundziņsalu, Mangaļsalu, Bolderāju un, protams, jūras vārtus.

Kuģīša augšējais/atvērtais klājs ir dekorēts tropiskās noskaņās, un brauciena laikā katrs apmeklētājs varēs ķert sauli, bet karstākajās vasaras dienās izbaudīt atvēsinošo vēju un malkot gardus kokteiļus no bāra. Savukārt apakšējā klājā ir izveidots moderns pasažieru salons ar panorāmas logiem, mīkstajiem dīvāniem un bāru/kafejnīcu.

Pēdējā gada laikā 11.9% rīdzinieku ne reizes nav bijuši Vecrīgā, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktais pētījums. 7.8% Vecrīgu apmeklē gandrīz katru dienu, bet vismaz pāris reizes mēnesī Vecrīgā ir pabijuši 63.3% kājāmgājēju. Ar automašīnu Vecrīgā nekad nav iebraukuši 85.7% rīdzinieku. Tikai 0.8% Vecrīgā iebraukuši katru dienu, bet 4.2% to darījuši vismaz pāris reizes mēnesī. 6.6% respondentu gada laikā vienu vai dažas reizes ir sēdējuši pie stūres automašīnai, kas iebrauc Vecrīgā. Par labu šobrīd eksistējošās Vecrīgas caurlaižu sistēmas saglabāšanai ir izteikušies 74.2% rīdzinieku, un tikai 10% uzskata, ka caurlaižu sistēma ir jāatceļ.

Atpūtas kuģītis "Vecrīga" piedāvā izbaudīt Vecrīgas panorāmu no Daugavas.

Brauciena laikā gar vecpilsētas centru garantēts lielisks skats uz Vecrīgu ar tās torņiem, Rīgas pili, Nacionālo bibliotēku, Rīgas Pasažieru ostu un TV torni Zaķusalā.

Tikai kuģītis “Vecrīga” piedāvā "Saulrieta reisus" uz jūras vārtiem, kur Baltijas jūra satiekas ar Daugavu. Brauciens ilgst 2,5 stundas, un brauciena laikā var apskatīt Rīgas Pasažieru ostu, Rīgas brīvostu, Ķīpsalu, Andrejsalu, Kundziņsalu, Mangaļsalu, Bolderāju un, protams, jūras vārtus.

Kuģīša augšējais/atvērtais klājs ir dekorēts tropiskās noskaņās, un brauciena laikā katrs apmeklētājs varēs ķert sauli, bet karstākajās vasaras dienās izbaudīt atvēsinošo vēju un malkot gardus kokteiļus no bāra. Savukārt apakšējā klājā ir izveidots moderns pasažieru salons ar panorāmas logiem, mīkstajiem dīvāniem un bāru/kafejnīcu.